Ministru kabineta instrukcija Nr.7

Rīgā 2008.gada 30.jūnijā (prot. Nr.44 67.§)

Kārtība, kādā izstrādā, aktualizē un novērtē institūcijas darbības stratēģiju

Izdota saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumu Nr.111 “Ministru kabineta kārtības rullis” 29.⁴ punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Instrukcija nosaka kārtību, kādā izstrādā, aktualizē un novērtē ministrijas, īpašu uzdevumu ministra sekretariāta, Valsts kancelejas un citas tiešās pārvaldes institūcijas (turpmāk – institūcija) darbības stratēģiju (turpmāk – stratēģija), kā arī stratēģijas saturu.

2. Instrukcija attiecas arī uz institūciju padotībā esošajām iestādēm (tai skaitā Latvijas Policijas akadēmiju), izņemot valsts drošības iestādes, valsts sociālās aprūpes centrus un izglītības iestādes (turpmāk – padotības iestāde).

3. Stratēģija ir institūcijas vadības dokuments, kuru izstrādā nākamajiem trim gadiem (n+1, n+2, n+3). To uzskata par stratēģijas plānošanas ciklu, kur n+1 gads ir plānošanas cikla pirmais gads.

4. Stratēģijas nosaukumā norāda institūcijas vai padotības iestādes nosaukumu (ģenitīvā), vārdus “darbības stratēģija 20....–20....gada plānošanas ciklam” un plānošanas cikla sākuma un beigu gadu. Ja stratēģija aktualizēta, aiz nosaukuma pievieno tekstu iekavās “Aktualizēta atbilstoši likumam par valsts budžetu n+1 gadam”.

5. Stratēģiju aktualizē katru gadu, izņemot to gadu, kad stratēģija tiek izstrādāta jaunam plānošanas ciklam. Aktualizēšana ir nepieciešama, lai panāktu tiešu sasaisti ar likumu par valsts budžetu n+1 gadam, kā arī lai stratēģiju precizētu atbilstoši maksimāli pieļaujamajam valsts budžeta izdevumu kopapjomam vidējam termiņam, kas noteikts vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvarā.

II. Stratēģijas attīstības daļa

6. Stratēģijas attīstības daļā raksturo institūcijas darbības pilnvarojumu (mandātu) un misiju, norāda institūcijas darbības virzienus, mērķus un attīstību, izvirza institūcijas vidēja termiņa prioritātes, kā arī analizē institūcijas iekšējās un ārējās darbības vides faktorus.

7. Stratēģijas attīstības daļa sastāv no šādām sadaļām:

7.1. institūcijas darbības pilnvarojums (mandāts) – institūcijas nolikumā un citos ārējos tiesību aktos noteiktās institūcijas darbības pilnvaras, funkcijas un tās kompetencē esošās politikas jomas;

7.2. institūcijas darbības misija (mērķis, kura sasniegšanai institūcija ir radīta);

7.3. institūcijas darbības virzieni – saturiski nošķiramu aktivitāšu un uzdevumu kopums, kas nodrošina institūcijas funkciju īstenošanu tās kompetencē esošajās politikas jomās. Sadaļā formulē institūcijas darbības virzienus, mērķus, kurus institūcija vēlētos sasniegt, izmantojot esošo un piesaistot papildu finansējumu, institūcijas vidēja termiņa prioritātes, apraksta darbības virzienu attīstību, minot arī nepieciešamos tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus, kā arī norāda valsts budžeta programmas, kas izveidotas, lai nodrošinātu darbības virzienu īstenošanu;

7.4. prognozējamā valsts budžeta programma (vai apakšprogramma). Ja institūcija stratēģijas plānošanas ciklā paredz jaunas valsts budžeta programmas vai apakšprogrammas izstrādi, šajā sadaļā sniedz prognozējamās valsts budžeta programmas vai apakšprogrammas aprakstu, tās izveidošanas mērķus un pamatojumu. Aprakstā nav nepieciešams norādīt konkrētu valsts budžeta programmas finansējuma apjomu vai izdevumu pozīcijas;

7.5. institūcijas kompetencē esošo politikas jomu makroekonomiskās ietekmes rezultāti un rezultatīvie rādītāji. Sadaļā informatīvos nolūkos var iekļaut tos rezultātus un rezultatīvos rādītājus, kas raksturo institūcijas īstenoto politikas jomu līdzšinējo makroekonomisko situāciju (vēlams n-1 vai n gadā, vai kādā no iepriekšējiem gadiem, bet norādot jaunākos pieejamos datus). Makroekonomiskās ietekmes raksturošanai izmanto rezultātus un rezultatīvos rādītājus no Latvijas un starptautiskajiem politikas plānošanas dokumentiem un vadlīnijām;

7.6. institūcijas ārējās darbības vides izvērtējums. Sadaļā izvērtē ārējās vides ietekmi uz institūcijas spēju sasniegt darbības virzieniem izvirzītos mērķus pēdējo triju (n, n-1 un n-2) gadu laikā:

7.6.1. institūcijas ārējās vides politisko, ekonomisko, sociālo, tehnoloģisko, juridisko un ekoloģisko faktoru analīze;

7.6.2. institūcijas kompetencē esošajā jomā iesaistītās puses, to intereses un vajadzības, esošā un iespējamā sadarbība, līdzdalības iespējas un to veicinošie un kavējošie faktori. Ja iespējams noteikt institūcijas tiešos klientus, sadaļā izvērtē to apmierinātību ar saņemtajiem pakalpojumiem;

7.7. institūcijas darbības spēju izvērtējums. Sadaļā izvērtē iespējas sasniegt darbības virzieniem izvirzītos mērķus, izmantojot pieejamos resursus, kā arī norādot vēlamās izmaiņas:

7.7.1. institūcijas struktūras atbilstība veicamajām funkcijām, ņemot vērā iekšējo un ārējo auditu ieteikumus;

7.7.2. to sistēmu kontrole un pārraudzība, kuras izmantojot tiek nodrošināta institūcijas funkciju un darbības vadība, kā arī sistēmu uzturēšanai nepieciešamie resursi;

7.7.3. institūcijas personāla vadības principi, tai skaitā informācija par cilvēkresursu pietiekamību un atbilstību veicamajām funkcijām, profesionālās kvalifikācijas celšanu;

7.7.4. institūcijas veiktās un plānotās darbības administratīvo izmaksu optimizēšanai, kā arī citi darbības spēju uzlabošanas pasākumi esošo budžeta līdzekļu ietvaros;

7.7.5. institūcijas materiāltehniskais nodrošinājums, tai skaitā informācijas tehnoloģiju ieviešana funkciju izpildē un pakalpojumu sniegšanā;

7.7.6. institūcijas ārējā komunikācija un uzdevumi šajā jomā.

III. Stratēģijas valsts budžeta programmu daļa

8. Stratēģijas valsts budžeta programmu daļā atspoguļo saskaņā ar likumu par valsts budžetu n+1 gadam institūcijai apstiprinātās valsts budžeta programmas un apakšprogrammas, katrai valsts budžeta programmai un apakšprogrammai izvirzītos mērķus, sasniegtos un paredzamos rezultātus un rezultatīvos rādītājus, pieteiktās jaunās politikas iniciatīvas, kā arī piešķirtos finanšu līdzekļus.

9. Stratēģijas valsts budžeta programmas aprakstā norāda šādu informāciju:

9.1. situācijas raksturojums. Sadaļā īsi apraksta no valsts budžeta programmas līdzekļiem finansētos pasākumus vai sniegtos pakalpojumus, identificējot risināmās problēmas un šķēršļus, kas tieši vai netieši ietekmē attiecīgās valsts budžeta programmas ieviešanu. Sadaļā raksturo arī veicamos uzdevumus, iekļauj informāciju par svarīgākajiem (bet ne vairāk kā 10) Latvijas Republikas un Eiropas Savienības tiesību aktiem un politikas plānošanas dokumentiem, kas attiecas uz valsts budžeta programmas ietvaros īstenojamajiem pasākumiem;

9.2. valsts budžeta programmas mērķis. Sadaļā nosaka, ko institūcija plāno sasniegt, izmantojot valsts budžeta programmas līdzekļus. Valsts budžeta programmas mērķim jāatbilst šādiem kritērijiem – tam jābūt uz konkrētu, mērāmu un sasniedzamu rezultātu orientētam, saskaņotam ar stratēģijas attīstības daļā izvirzītajiem darbības virzienu mērķiem un sasniedzamam stratēģijas plānošanas ciklā, izmantojot valsts budžeta programmai piešķirtos finanšu līdzekļus;

9.3. sasniegtie un plānotie politikas un darbības rezultāti un rezultatīvie rādītāji. Sadaļā iekļauj ne vairāk kā divus politikas rezultātus un ne vairāk kā trīs darbības rezultātus katram politikas rezultātam. Ja viens darbības rezultāts sniedz līdzvērtīgu ieguldījumu vienlaikus abu politikas rezultātu sasniegšanā, to norāda ar atsauces palīdzību. Valsts budžeta programmām, kurās ietilpst apakšprogrammas, var norādīt arī darbības rezultātus, kas attiecas uz valsts budžeta programmu kopumā. Ja valsts budžeta programmā ietilpst vairāk par sešām apakšprogrammām, pieļaujams lielāks darbības rezultātu skaits. Visiem politikas un darbības rezultātiem nosaka rezultatīvos rādītājus. Visiem stratēģijā norādītajiem politikas rezultātiem jābūt saskaņotiem ar valsts budžeta programmas mērķi, kā arī rezultātiem, kas noteikti iepriekš apstiprinātajos attiecīgās jomas politikas plānošanas dokumentos. Politikas un darbības rezultātus un rezultatīvos rādītājus atspoguļo vidējam termiņam (1.pielikums);

9.4. finansējumu saņēmušās jaunās politikas iniciatīvas. Sadaļā iekļauj tās jaunās politikas iniciatīvas, kurām saskaņā ar likumu par valsts budžetu n+1 gadam pilnā vai daļējā apmērā piešķirts finansējums. Sadaļā iekļauj arī valsts budžeta programmā ietilpstošo apakšprogrammu ietvaros pilnībā vai daļēji finansētās jaunās politikas iniciatīvas. Finansējumu saņēmušās jaunās politikas iniciatīvas raksturo saskaņā ar šīs instrukcijas 2.pielikumu, norādot iniciatīvas mērķi, plānotos pasākumus un darbības rezultātus;

9.5. finansējumu nesaņēmušās jaunās politikas iniciatīvas. Sadaļā iekļauj tās n gadā pieteiktās jaunās politikas iniciatīvas, kurām nav piešķirts finansējums. Finansējumu nesaņēmušās jaunās politikas iniciatīvas raksturo saskaņā ar šīs instrukcijas 2.pielikumu;

9.6. valsts budžeta programmas finansējums. Sadaļā norāda valsts budžeta programmas ietvaros izlietotā finansējuma apjomu n-1 un n gadā, finansējumu n+1 gada budžetā, kā arī plānoto valsts budžeta programmas finansējumu vidējam termiņam n+2 un n+3 gadā, nepārkāpjot institūcijai vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvarā noteikto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopapjomu vidējam termiņam. Speciālā budžeta programmas finansējumu n-1, n un n+1 gada budžetā, kā arī plānoto valsts budžeta programmas finansējumu vidējam termiņam n+2 un n+3 gadā noformē atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžetu n+1 gadam. Valsts budžeta programmas finansējumu atspoguļo atbilstoši noteiktai finanšu rādītāju struktūrai (3.pielikums).

10. Stratēģijas valsts budžeta apakšprogrammas aprakstā norāda šādu informāciju:

10.1. situācijas raksturojums. Sadaļā norāda no valsts budžeta apakšprogrammas līdzekļiem finansētos pasākumus vai sniegtos pakalpojumus, identificējot risināmās problēmas un šķēršļus, kas tieši vai netieši ietekmē attiecīgās valsts budžeta apakšprogrammas ieviešanu. Sadaļā raksturo arī veicamos uzdevumus, iekļauj informāciju par svarīgākajiem (bet ne vairāk kā 10) Latvijas Republikas un Eiropas Savienības tiesību aktiem un politikas plānošanas dokumentiem, kas attiecas uz valsts budžeta apakšprogrammas ietvaros īstenojamajiem pasākumiem. Situācijas raksturojumu institūcija izstrādā par tām valsts budžeta apakšprogrammām, ko tā administrē;

10.2. valsts budžeta apakšprogrammas mērķis. Sadaļā norāda, ko institūcija plāno sasniegt konkrētajā darbības virzienā, izmantojot valsts budžeta apakšprogrammas līdzekļus, un kā tas sekmē attiecīgās valsts budžeta programmas mērķa un politikas rezultātu sasniegšanu. Valsts budžeta apakšprogrammas mērķim jāatbilst šādiem kritērijiem – tam jābūt uz konkrētu, mērāmu un sasniedzamu rezultātu orientētam un sasniedzamam stratēģijas plānošanas ciklā, izmantojot valsts budžeta apakšprogrammai piešķirtos finanšu līdzekļus;

10.3. sasniegtie un plānotie darbības rezultāti un rezultatīvie rādītāji. Sadaļā iekļauj ne vairāk kā trīs darbības rezultātus un rezultatīvos rādītājus ar atsauci, uz kuru valsts budžeta programmas politikas rezultātu darbības rezultāts attiecināms. Valsts budžeta apakšprogrammām atsevišķus politikas rezultātus neizstrādā. Valsts budžeta apakšprogrammu darbības rezultātus un rezultatīvos rādītājus atspoguļo vidējam termiņam (1.pielikums). Apakšprogrammām, kas finansē Eiropas Savienības struktūrfondu projektus, darbības rezultātus un rezultatīvos rādītājus norāda atbilstoši attiecīgajā darbības programmā vai darbības programmas papildinājumā noteiktajiem rādītājiem;

10.4. valsts budžeta apakšprogrammas finansējums. Sadaļā norāda valsts budžeta apakšprogrammas ietvaros izlietotā finansējuma apjomu n-1 un n gadā, finansējumu n+1 gada budžetā, kā arī plānoto valsts budžeta apakšprogrammas finansējumu vidējam termiņam n+2 un n+3 gadā, nepārkāpjot institūcijai vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvarā noteikto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopapjomu vidējam termiņam. Valsts budžeta apakšprogrammas finansējumu atspoguļo atbilstoši noteiktai finanšu rādītāju struktūrai (3.pielikums).

IV. Stratēģijas apstiprināšana un aktualizēšana

11. Stratēģiju jaunam plānošanas ciklam izstrādā, ņemot vērā esošo situāciju, kā arī iepriekš izvirzīto mērķu un plānoto rezultātu pēctecību. Stratēģiju aktualizē, katru gadu precizējot mainīgos datus un citas šajā instrukcijā noteiktās sadaļas.

12. Saskaņotu stratēģijas projektu iesniedz apstiprināšanai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā triju mēnešu laikā pēc likuma par valsts budžetu n+1 gadam izsludināšanas.

13. Aktualizēto stratēģiju apstiprina, ievērojot kārtību, kāda noteikta jaunam plānošanas ciklam izstrādātas stratēģijas apstiprināšanai.

14. Stratēģijas aktualizēšanas procesā aktualizē šādas stratēģijas sadaļas:

14.1. valsts budžeta programmu daļas sadaļu “Sasniegtie un plānotie politikas un darbības rezultāti” un valsts budžeta apakšprogrammu sadaļu “Sasniegtie un plānotie darbības rezultāti”, norādot rezultatīvo rādītāju skaitliskās vērtības vidējam termiņam, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem datiem par rezultātu izpildi. Politikas un darbības rezultātu formulējumu aktualizē tikai izņēmuma gadījumos – ja tiek pieņemti jauni politikas plānošanas dokumenti vai tiesību akti, kuros noteikts cits rezultāta formulējums, ja esošajos politikas plānošanas dokumentos tiek veiktas izmaiņas, kā arī ja notiek institūcijas reorganizācija (struktūrvienību vai iestāžu izveidošana, likvidācija, reorganizācija);

14.2. valsts budžeta programmu daļas sadaļu “Finansējumu saņēmušās jaunās politikas iniciatīvas”. Sadaļā iekļauj tās jaunās politikas iniciatīvas, kuru finansēšana vai finansēšanas uzsākšana pilnā vai daļējā apmērā paredzēta likumā par valsts budžetu n+1 gadam. Aktualizējot stratēģiju, šo sadaļu katru gadu papildina, uzkrājot informāciju par visām plānošanas ciklā pieteiktajām un finansējumu saņēmušajām jaunajām politikas iniciatīvām. Finansējumu saņēmušās jaunās politikas iniciatīvas atspoguļo saskaņā ar šīs instrukcijas 2.pielikumu;

14.3. valsts budžeta programmu daļas sadaļas “Finansējumu nesaņēmušās jaunās politikas iniciatīvas”. Šajā sadaļā iekļauj tās jaunās politikas iniciatīvas, kuras tika pieteiktas finansējuma saņemšanai, taču finansējums to īstenošanai nav piešķirts. Finansējumu nesaņēmušās jaunās politikas iniciatīvas atspoguļo saskaņā ar šīs instrukcijas 2.pielikumu, sarakstu katru gadu papildinot;

14.4. valsts budžeta programmu daļas sadaļas “Valsts budžeta programmas finansējums” un “Valsts budžeta apakšprogrammas finansējums”. Šīs sadaļas aktualizē atbilstoši likumam par valsts budžetu n+1 gadam un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaram.

15. Ja notiek institūcijas reorganizācija (struktūrvienību vai iestāžu izveidošana, likvidācija, reorganizācija), kā arī ja saskaņā ar likumu par valsts budžetu n+1 gadam tiek mainīta valsts budžeta programmu struktūra, var aktualizēt ar to saistītās stratēģijas daļas un sadaļas.

16. Kopā ar aktualizēto stratēģiju iesniedz arī pārskatu par stratēģijā veiktajām izmaiņām attiecīgajā gadā. Pārskatā iekļauj izmaiņu aprakstu un to pamatojumu (4.pielikums).

V. Stratēģijas ieviešana un novērtēšana

17. Par stratēģijas izstrādāšanu, iesniegšanu apstiprināšanai, aktualizēšanu un īstenošanu ir atbildīgs institūcijas vadītājs. Institūcijas vadītājs nosaka iekšējo stratēģijas izstrādes, ieviešanas un novērtēšanas kārtību.

18. Stratēģijā plānoto darbības rezultātu izpildi novērtē katru gadu stratēģijas aktualizācijas procesā, un šā novērtējuma rezultāts ir kopā ar aktualizētās stratēģijas projektu iesniegtais pārskats par stratēģijā veiktajām izmaiņām (4.pielikums). Lai izstrādātu kvalitatīvāku darbības rezultātu izpildes novērtējumu, institūcija atbilstoši iespējām informāciju par darbības rezultātiem uzkrāj atsevišķi par katru vietējo pašvaldību (pēc administratīvi teritoriālās reformas informāciju uzkrāj par katru jauno novada teritoriālo vienību).

19. Informāciju par sasniegumiem stratēģijas īstenošanā institūcija katru gadu iekļauj gada publiskajā pārskatā, kas tiek sagatavots atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

20. Stratēģijā plānoto politikas rezultātu izpildi novērtē ne retāk kā reizi četros gados pēc kārtējā stratēģijas plānošanas cikla beigām. Institūcija plānošanas cikla pēdējā gada publiskajā pārskatā iekļauj novērtējumu par stratēģijas īstenošanu iepriekšējā plānošanas ciklā. Publiskajā pārskatā iekļauj arī padotības iestāžu sniegto informāciju par stratēģijas plānošanas ciklā sasniegto.

21. Novērtējumā par stratēģijas īstenošanu iekļauj šādu informāciju:

21.1. katrā no stratēģijas valsts budžeta programmām sasniegtais atbilstoši izvirzītajiem mērķiem, novērtējot mērķu sasniegšanas pakāpi;

21.2. politikas un darbības rezultātu izpildes analīze, identificējot kavējošos un veicinošos faktorus, kā arī izdarot secinājumus, kas pamato jaunā plānošanas cikla stratēģijā izvirzītos darbības virzienu un valsts budžeta programmu vai apakšprogrammu mērķus un vidēja termiņa prioritātes;

21.3. stratēģijas plānošanas ciklā no valsts budžeta līdzekļiem finansētās jaunās politikas iniciatīvas un to nozīme institūcijas plānoto rezultātu izpildē;

21.4. institūcijas īstenotie darbības spējas uzlabošanas pasākumi, kas veikti esošo budžeta līdzekļu ietvaros, kā arī piešķirto finanšu līdzekļu izmantošanas optimizēšanas pasākumi un to rezultāti;

21.5. cita informācija, kuru institūcija uzskata par svarīgu, lai atspoguļotu stratēģijas īstenošanas laikā sasniegto.

22. Stratēģijas novērtējums kalpo par pamatu nākamā plānošanas cikla stratēģijas izstrādei, nodrošinot plānoto mērķu, rezultātu un rezultatīvo rādītāju pēctecību.

VI. Padotības iestādes stratēģija

23. Padotības iestādes stratēģija papildina augstākās institūcijas stratēģiju un sniedz izvērstāku analīzi par to līdzekļu izlietojumu, ko tā administrē.

24. Izstrādājot stratēģiju, padotības iestāde koncentrējas uz tai deleģēto politikas jomu ieviešanu un uzraudzību, kā arī pakalpojumu attīstību, ieviešanu un pieejamības nodrošināšanu. Papildus citiem šīs instrukcijas nosacījumiem padotības iestāde nodrošina šādu normu izpildi:

24.1. analizē šīs instrukcijas 7.6.2.apakšpunktā minēto informāciju par iestādes tiešajiem klientiem, kā arī to vajadzībām un apmierinātību ar saņemtajiem pakalpojumiem;

24.2. analizē šīs instrukcijas 7.7.6.apakšpunktā minēto informāciju par iestādes ārējo komunikāciju, kā arī informācijas pieejamību par institūcijas darbību un tās sniegtajiem pakalpojumiem;

24.3. izstrādā valsts budžeta programmas situācijas raksturojumu atbilstoši šīs instrukcijas 9.1.apakšpunktam, ja tā administrē valsts budžeta programmu, kuras ietvaros nav izveidotas apakšprogrammas. Situācijas raksturojumu padotības iestāde izstrādā tām valsts budžeta apakšprogrammām vai to daļām, ko tā administrē;

24.4. norāda tos pašus valsts budžeta programmu un apakšprogrammu mērķus, kas definēti attiecīgās augstākās institūcijas stratēģijā;

24.5. neiekļauj politikas rezultātus, bet saskaņā ar šīs instrukcijas 9.3. un 10.3.apakšpunktu izvirza darbības rezultātus, kuri sniegs ieguldījumu augstākās institūcijas stratēģijā definēto politikas rezultātu sasniegšanā. Šīs instrukcijas 9.3. un 10.3.apakšpunktā noteiktie darbības rezultātu skaita ierobežojumi attiecināmi tikai uz tām padotības iestāžu stratēģijām, kuras saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu ir apstiprināmas Ministru kabinetā;

24.6. šīs instrukcijas 10.3.apakšpunktā noteiktā atsauce, uz kuru politikas rezultātu attiecināms katrs plānotais darbības rezultāts, padotības iestādes stratēģijā nav jāiekļauj.

25. Padotības iestāde stratēģijā neiekļauj informāciju, kas norādīta šīs instrukcijas 7.4., 7.5., 9.4. un 9.5.apakšpunktā. Attiecīgais Ministru kabineta loceklis vai augstākās institūcijas vadītājs var noteikt papildu sadaļas, kas ietveramas padotības iestādes stratēģijā.

26. Padotības iestāde stratēģijas projektu iesniedz apstiprināšanai mēneša laikā pēc augstākās institūcijas stratēģijas apstiprināšanas. Ja Ministru kabinets lēmis par padotības iestādes stratēģijas apstiprināšanu Ministru kabinetā, saskaņotu stratēģijas projektu iesniedz apstiprināšanai divu mēnešu laikā pēc augstākās institūcijas stratēģijas apstiprināšanas.

27. Padotības iestāde, kas ministra uzdevumā īsteno noteiktu iestāžu padotību, savā stratēģijā norāda un analizē arī tos pakalpojumus, kurus sniedz padotības iestādes, kā arī sniedz attiecīgo budžeta programmu vai apakšprogrammu aprakstu. Padotības iestādēm, pār kurām padotību īsteno cita padotības iestāde, stratēģija nav jāizstrādā.

28. Kārtību, kādā notiek augstākās institūcijas un tās padotībā esošas iestādes informācijas apmaiņa, konsultācijas un pārskatu sniegšana, nosaka augstākā institūcija.

VII. Noslēguma jautājumi

29. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2007.gada 27.februāra instrukciju Nr.4 “Kārtība, kādā 2007.gadā aktualizējamas Valsts kancelejas, ministriju, īpašu uzdevumu ministru sekretariātu darbības stratēģijas” (Latvijas Vēstnesis, 2007, 40.nr.).

30. Lai sekmīgi noslēgtu esošo plānošanas ciklu, institūcija līdz 2008.gada 31.decembrim var aktualizēt pašreizējās stratēģijas, ja iespējams, ievērojot šīs instrukcijas 14. un 15.punktu, bet atspoguļojot visas stratēģijā veiktās izmaiņas un to pamatojumu (4.pielikums). Institūcijas, kuras 2008.gadā aktualizējušas stratēģiju, līdz 2009.gada 1.jūlijam veic pašreizējās stratēģijas novērtējumu, kuru iekļauj institūcijas 2008.gada publiskajā pārskatā.

31. Nākamā plānošanas cikla stratēģiju (2010.–2012.gada plānošanas ciklam) izstrādā atbilstoši šajā instrukcijā noteiktajām prasībām. Saskaņotu stratēģijas projektu iesniedz apstiprināšanai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc likuma par valsts budžetu 2010.gadam izsludināšanas. Padotības iestāde stratēģijas projektu iesniedz apstiprināšanai saskaņā ar šīs instrukcijas 26.punktu.

32. Sagatavojot stratēģiju 2010.–2012.gada plānošanas ciklam, institūcijas, sniedzot attiecīgu pamatojumu, drīkst formulēt jaunus rezultātus un rezultatīvos rādītājus, ierobežojot to skaitu atbilstoši šīs instrukcijas 9.3.apakšpunktā minētajām prasībām.

33. Instrukcija piemērojama ar 2008.gada 30.jūniju.

Ministru prezidenta vietā – satiksmes ministrs A.Šlesers

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Redakcijas piebilde: instrukcija piemērojama ar 2008.gada 30.jūniju.

1.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 30.jūnija instrukcijai Nr.7

Valsts budžeta programmu un apakšprogrammu plānotie un sasniegtie politikas un darbības rezultāti, to rezultatīvie rādītāji

Piezīmes.

¹ Politikas rezultātus izstrādā tikai valsts budžeta programmām.

² Aizpilda aktualizācijas procesā.

³ Aizpilda aktualizācijas procesā, norādot gan plānoto, gan sasniegto rādītāju.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

2.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 30.jūnija instrukcijai Nr.7

Jaunās politikas iniciatīvas

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

3.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 30.jūnija instrukcijai Nr.7

Valsts budžeta programmu (apakšprogrammu) finansējums (LVL)

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

4.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 30.jūnija instrukcijai Nr.7

Pārskats par stratēģijā veiktajām izmaiņām

Tieslietu ministrs G.Bērziņš