Valsts sekretāru sanāksmē: 2008.gada 3.jūlijā

FM: Par asignējumu piešķiršanas un izpildes kārtību

3.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par asignējumu piešķiršanas un izpildes kārtību.

Ar izmaiņām tiesību aktā plānots noteikt gadījumus, kad budžeta finansētās institūcijas izstrādā atsevišķus finansēšanas plānu projektus.

Saskaņā ar grozījumiem MK noteikumos valsts budžeta institūcijas atsevišķus finansēšanas plānu projektus izstrādās, ja:

• piešķirta apropriācija vairāku programmu un apakšprogrammu izpildei;

• projekta īstenošanai paredzēta ārvalstu finanšu palīdzība vai transferts no valsts pamatbudžeta ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem;

• Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai valsts budžeta līdzdalība noteikta attiecināmos un neattiecināmos izdevumos;

• paredzēta apropriācija investīciju projekta īstenošanai un projekta īstenotājs ir budžeta iestāde;

• Eiropas Savienības fondu un citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projekta īstenošanai paredzēta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem un projekta īstenotājs ir budžeta iestāde;

• projekta īstenošanai paredzēts Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta finansējums un projekta īstenotājs ir budžeta iestāde;

• piešķirta apropriācija pārējo valsts budžeta ilgtermiņa saistību izpildei;

• apropriācijas izlietojumu nosaka MK.

MK noteikumi par asignējumu piešķiršanu un izpildi reglamentē kārtību, kādā Valsts kase budžeta finansētajām institūcijām piešķir asignējumus un nodrošina to izpildi atbilstoši apropriācijai, kas noteikta likumā par valsts budžetu kārtējam gadam.

MK noteikumu projekts tiks saskaņots ar ministrijām un citām ieinteresētajām pusēm, pēc tam par to lems valdībā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

LM: Par Sociālās integrācijas valsts aģentūras sniegtajiem pakalpojumiem

Lai iedzīvotājiem sniegtu efektīvus izglītības, profesionālās apmācības un rehabilitācijas pakalpojumus, Sociālās integrācijas valsts aģentūra (SIVA) turpina pārskatīt un pilnveidot sociālās rehabilitācijas programmas.

Turpmāk SIVA būs pieejami vairāki jauni pakalpojumu veidi sociālajā un medicīniskajā rehabilitācijā, piemēram, hidroterapijā, termoterapijā un fizikālajā terapijā.

Kopš 2007.gada par 10% ir pieaugušas SIVA sniegto pakalpojumu tiešās izmaksas, ko veido atalgojums darbiniekiem, energoresursu, apkures, ūdens, pārtikas preču un citi izdevumi, līdz ar to būtu jāpaaugstina arī maksa par atsevišķām mācību programmām un rehabilitācijas pakalpojumiem.

To paredz Labklājības ministrijas izstrādātie grozījumi par Sociālās integrācijas valsts aģentūras sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi. Tie 3.jūlijā izsludināti valsts sekretāru sanāksmē un vēl būs jāskata valdībā.

SIVA ir LM padotības iestāde, kuras galvenais uzdevums ir palīdzēt cilvēkiem ar invaliditāti atgriezties sabiedrībā kā tās pilnvērtīgiem locekļiem.

Šobrīd SIVA var apgūt 21 izglītības programmu – tiek piedāvātas 14 profesionālās vidējās, arodizglītības un profesionālās pamatizglītības programmas, kā arī 7 pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas.

Visas SIVA apgūstamās izglītības un studiju programmas ir akreditētas.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

RAPLM: Par kārtību, kādā reorganizējamas rajonu pašvaldības

3.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Noteikumi par rajona pašvaldības reorganizācijas kārtību”, kas nosaka rajona reorganizācijas plāna izstrādāšanas un izpildes kārtību, kā arī plāna saturu.

Tāpat šis noteikumu projekts nosaka rajona pašvaldības institūciju, mantas, finanšu līdzekļu, tiesību un saistību sadales vadlīnijas, kā arī kārtību, kādā rajona pašvaldības uzraudzības komisija uzrauga reorganizācijas plāna izpildi un rajona budžeta izlietojumu.

Ministru kabineta noteikumu projekts nosaka arī kārtību, kādā 2009.gada otrajā pusē tiks grozīts rajona pašvaldības budžets, un kā piešķiramas mērķdotācijas rajona pašvaldības pārskatu sagatavošanai 2010.gadā.

Saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likumu administratīvi teritoriālā reforma tiek realizēta līdz 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām, pēc kurām rajonu pašvaldības vairs nebūs.

Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums, kas šā gada 12.jūnijā tika pieņemts Saeimā, nosaka kārtību, kādā reorganizējamas rajonu pašvaldības, lai nodrošinātu vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanu. Reorganizācijas gaitā vietējās pašvaldības un plānošanas reģioni pārņem rajona pašvaldības funkcijas, institūcijas, mantu, finanšu līdzekļus, tiesības un saistības, lai nodrošinātu pašvaldību darba nepārtrauktību un pēctecību.

Reorganizācijas plāns ir rajona pašvaldības saistošie noteikumi, kas nosaka rajona pašvaldības mantas, finanšu līdzekļu, institūciju, tiesību un saistību sadali un nodošanu vietējām pašvaldībām un plānošanas reģioniem.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par reklāmas un informācijas objektu izvietošanu gar ceļiem

Iecerēts precizēt nosacījumus reklāmas un informācijas objektu izvietošanai gar ceļiem, tādējādi mazinot iespēju, ka tiek novērsta autovadītāju uzmanība no ceļa.

Noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 7.jūnija noteikumos Nr.402 “Noteikumi par reklāmas objektu vai informācijas objektu izvietošanu gar ceļiem, kā arī kārtību, kādā saskaņojama reklāmas objektu vai informācijas objektu izvietošana””, kas stingri nosaka gan reklāmu un informācijas objektu izvietošanas attālumus no ceļiem, gan savstarpējos attālumus, 3.jūlijā izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Plānots, ka reklāmas objektus izvietos ne tuvāk par 50 metriem no autoceļu malas, ja reklāmas objekts netiek novietots paralēli ceļa asij, un ne tuvāk par 30 metriem, ja tas tiek novietots paralēli ceļa asij.

Savukārt, ja atļautais braukšanas ātrums ir vienāds vai mazāks par 70 km/h, reklāmas objektu drīkstēs izvietot perpendikulāri ceļa asij ne tuvāk par 30 m no ceļa malas.

Autoceļam piegulošajā stāvvietā, atpūtas vietā vai degvielas uzpildes stacijā – ne vairāk kā divus reklāmas objektus un ne tuvāk par 10 m no autoceļa brauktuves malas.

Noteiktais attālums starp reklāmas objektiem vienā ceļa pusē būs vismaz 500 m, ja reklāmas objekts ir novietots ne tuvāk par 30 m no autoceļa malas, bet attālums starp reklāmas objektiem vienā ceļa pusē – vismaz 250 m, ja reklāmas objekts novietots ne tuvāk par 50 m. Reklāmas objektus nedrīkstēs izvietot tuvāk par 50 m no ceļa zīmēm.

Noteikumu projekts paredz vairākus grozījumus Ministru kabineta noteikumos par reklāmas vai informācijas objektu izvietošanu gar ceļiem, kā arī jaunu saskaņošanas kārtību.

Šāda kārtība ir nepieciešama, lai ceļa malā izvietotā informācija nenovērstu autovadītāju uzmanību no transportlīdzekļa vadīšanas. Reklāmas vai informācijas objekti, kas izvietoti gar ceļiem līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai, sakārtojami vai demontējami atbilstoši jauno noteikumu prasībām līdz 2011.gada 31.decembrim.

Lai noteikumu projekts stātos spēkā, tas vēl jāizskata valdībā.

SM: Par zemes pirkšanu valsts autoceļa E22 (Ludza–Nirza) rekonstrukcijai

Lai īstenotu valsts autoceļa E22 posma Ludza–Nirza, kas atrodas pie Krievijas robežas, rekonstrukcijas projektu, plānots pirkt zemesgabalus vairāk nekā 180 tūkstošu latu vērtībā.

3.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināti trīs Ministru kabineta rīkojumu projekti par pirmo 52 zemesgabalu iegādi, kuri nepieciešami valsts autoceļa E22 Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) posma Ludza–Nirza rekonstrukcijas projekta īstenošanai.

Pirkuma kopējā summa ir 180,7 tūkstoši latu.

Atpērkamie zemesgabali atrodas Ludzas rajona Nirzas, Ņukšu un Isnaudas pagastā.

Ministru kabineta rīkojumu projekti paredz, ka īpašuma tiesības uz šiem zemes gabaliem būs jānostiprina zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.

Izdevumi par zemes pirkšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā tiks segti no valsts budžetā 2008.gadam Satiksmes ministrijas budžeta programmas “Austrumu–Rietumu transporta koridora infrastruktūras neatliekamo projektu sagatavošana un būvniecība” valsts autoceļa E22 posma Ludza–Nirza rekonstrukcijai paredzētajiem līdzekļiem.

Pēc pozitīvu atzinumu saņemšanas no ministrijām rīkojumu projektus izskatīs valdība, kas pieņems lēmumu dot rīkojumu Satiksmes ministrijai pirkt autoceļa E22 būvniecības vajadzībām nepieciešamo zemi.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par grozījumiem paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtēšanas kārtībā

3.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumos Nr.87 “Kārtība, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi””.

Vides ministrijas sagatavotajā noteikumu projektā tiek izslēgta pašlaik spēkā esošā prasība, kas nosaka ierosinātājam iesniegumu par paredzēto darbību iesniegt Vides pārraudzības valsts birojā vai Valsts vides dienesta attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē pēc plānošanas un arhitektūras uzdevuma saņemšanas no attiecīgās administratīvās teritorijas būvvaldes.

Tādējādi tiks īstenota ietekmes uz vidi novērtējuma veikšana pēc iespējas agrākā paredzētās darbības plānošanas, projektēšanas un lēmuma pieņemšanas stadijā.

Tāpat noteikumu projekts precizē, ka ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras laikā biroja sagatavoto atzinumu par noslēguma ziņojumu Vides pārraudzības valsts biroja mājaslapā ievietos triju darba dienu laikā pēc tā pieņemšanas brīža.

VidM: Par Vides monitoringa programmas pamatnostādnēm 2009.–2012.gadam

3.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais projekts “Vides monitoringa programmas pamatnostādnes 2009.–2012.gadam”.

Vides monitoringa programmas pamatnostādnes 2009.–2012.gadam ir politikas plānošanas dokuments, kas nosaka vides monitoringa struktūru, prioritātes un finansējumu, kas nepieciešams normatīvo aktu, Eiropas Savienības tiesību aktu un starptautisko konvenciju prasību izpildei.

Pamatnostādņu īstenošanas pamatā ir vides monitoringa galvenais mērķis – noteikt vides stāvokli, lai, izmantojot datus un informāciju par vides stāvokli, varētu izvērtēt tendences un perspektīvu, izstrādāt vides politikas pasākumus un novērtēt līdzšinējo pasākumu lietderību un efektivitāti.

Sagatavoto pamatnostādņu vides monitoringa programmas sastāv no četrām vides monitoringa apakšprogrammām – gaisa, ūdeņu, zemes un bioloģiskās daudzveidības monitoringa apakšprogrammas. Šo vides monitoringa apakšprogrammu un to sadaļu īstenošanā ir iesaistītas Vides ministrijas, Veselības ministrijas un Zemkopības ministrijas padotībā esošās iestādes.

Vides ministrijai līdz 2012.gada 1.augustam jāiesniedz Ministru kabinetā informatīvais ziņojums par pamatnostādnēs noteikto uzdevumu izpildi.

Tāpat 3.jūlijā tika izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par prasībām attiecībā uz vides monitoringu un vides monitoringa veikšanas kārtību, piesārņojošo vielu reģistra izveidi un informācijas pieejamību sabiedrībai”.

Noteikumu projektā ir noteiktas prasības attiecībā uz vides monitoringa veikšanas kārtību, tai skaitā operatora veikto monitoringu, kā arī noteikta kārtība, kādā operatori sniedz informāciju par vides monitoringa rezultātiem, un kārtība, kādā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra izveido piesārņojošo vielu reģistru un nodrošina informācijas pieejamību sabiedrībai par vidi piesārņojošām vielām un operatoru veiktā monitoringa rezultātiem.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par minimālo atbalstu lauksaimniecības produktu ražotājiem

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Kārtība, kādā administrē un uzrauga valsts atbalstu, ko piešķir saskaņā ar Komisijas 2007.gada 20.decembra Regulu (EK) Nr.1535/2007 par EK Līguma 87. un 88.panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības produktu ražošanas nozarē”, ko 3.jūlijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai uzraudzītu un administrētu sekmīgu valsts atbalsta pasākumu ieviešanu de minimis atbalsta (minimālā apmēra atbalsts) piešķiršanai lauksaimniecības produktu ražošanas nozarē.

Izvērtējot valsts atbalsta nosacījumus un kritērijus, dalībvalstīm ir iespēja piešķirt neliela apjoma atbalstu lauksaimniecības sektorā, nesaskaņojot to ar Eiropas Komisiju.

Noteikumu projekts nosaka minimālā atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību lauksaimniecības produktu ražotājam, paredzot, ka atbalsta apjoms nepārsniedz 7500 eiro triju gadu periodā vienam saņēmējam.

Par atbalsta pasākumu ieviešanu atbildīgā institūcija būs Lauku atbalsta dienests (LAD).

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā izskatīšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par integrētās augu aizsardzības politikas attīstības pamatnostādnēm 2008.–2013.gadam

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu “Integrētās augu aizsardzības politikas attīstības pamatnostādnes 2008.–2013.gadam”, ko 3.jūlijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Eiropas Komisija (EK) ir izstrādājusi Eiropas Padomes priekšlikumu Direktīvai par pesticīdu, kas ir augu aizsardzības līdzekļi, ilgtspējīgu izmantošanu, par kuras tālāku virzību tika panākta politiska vienošanās 2007.gada 17.–19.decembra Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē. Direktīvas projekts paredz, ka dalībvalstij ir jārada visi priekšnosacījumi un atbalsts integrētās augu aizsardzības ieviešanai un līdz 2013.gada 30.jūnijam jāpaziņo EK par integrētās augu aizsardzības ieviešanu. To, kādu tieši šo sistēmu veidot, Latvija var izvēlēties pati.

Izstrādātās pamatnostādnes ir politikas plānošanas dokuments, kas nosaka integrētās augu aizsardzības politikas pamatprincipus, attīstības mērķus un turpmākās rīcības plānojumu.

Integrētās augu aizsardzības galvenie pamatelementi ir profilaktiskie pasākumi, kuri nodrošina augu normālu augšanu un attīstību un kuru īstenošana samazina vai novērš kaitīgo organismu rašanos un inficēšanās iespējamību. Tāpat pie integrētās augu aizsardzības pamatelementiem pieskaitāma kultūraugu uzraudzība, lai novērotu kaitīgā organisma parādīšanos, izplatības dinamika, ņemot vērā arī to dabisko ienaidnieku izplatību, pareiza lēmuma pieņemšana par nepieciešamajiem kaitīgo organismu ierobežošanas pasākumiem. Tāpat jāveic arī augu aizsardzības tiešie pasākumi, pie kā pieder rīcība, iejaukšanās, ja nepieciešams, kaitīgo organismu ierobežošana, to pamatojot ar konkrētiem datiem par kāda kaitīgā organisma iespējamu savairošanos postošā līmenī.

Lai Latvija izstrādātu nacionālo rīcības plānu, jāveic būtiski priekšdarbi. Latvijai jāiegūst zinātniski pamatota informācija un statistika augu aizsardzības jomā. Tāpat Latvijai ir jādefinē riski, kas saistīti ar augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, kā arī jāizstrādā kaitīgo organismu apkarošanas stratēģiskie virzieni. Lai veiktu šādu uzdevumu, valstij ir jārealizē ilgtermiņa darbības virzieni. Veicot noteiktos priekšdarbus, Latvija varēs pamatot ar statistikas datiem un pētījumiem izvēlēto integrētās augu aizsardzības ieviešanas sistēmu.

Pamatnostādnēs arī noteikts, ka jābūt pieejamiem statistikas datiem par augu aizsardzības līdzekļu aprites jomu. Tāpat jānodrošina ieinteresētās puses ar rekomendācijām par nepieciešamajiem pasākumiem rezistences (kultūrauga pieradums pie konkrēta augu aizsardzības līdzekļa) novēršanai, informāciju par kaitīgajiem organismiem, to kritiskajiem sliekšņiem, augu aizsardzības līdzekļiem un augu aizsardzības metodēm. Pamatnostādnes nosaka, ka jāpilnveido apmācību un konsultāciju sistēma augu aizsardzības jomā un jābrīdina lauksaimnieki par postošāko kaitīgo organismu parādīšanos. Jāveicina arī augu aizsardzības kā zinātnes nozares attīstība, iesaistot Latvijā esošās augkopības nozarē specializētās zinātniskās institūcijas pētījumu veikšanā.

Rīkojumu projekts stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par lauksaimniecības ekonomisko kopaprēķinu

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumus “Lauksaimniecības ekonomiskā kopaprēķina sagatavošanas kārtība”, ko 3.jūlijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Lauksaimniecības ekonomiskais kopaprēķins (LEK) sniedz valsts pārvaldes institūcijām un citiem lietotājiem ikgadēju, detalizētu un objektīvu informāciju par ekonomisko stāvokli un ienākumu izmaiņām Latvijas lauksaimniecībā. LEK sagatavošana Latvijā sākta jau 1996.gadā, pamatojoties uz ES likumdošanas principiem.

Noteikumu projektā paredzēta Lauksaimniecības ekonomiskā kopaprēķina sagatavošanas kārtība. LEK sagatavos Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts (LVAEI), nodrošinot pārskatu iesniegšanu ES Statistikas birojam (Eurostat) un Zemkopības ministrijai. Savukārt Zemkopības ministrija būs atbildīga par LEK analīzes sagatavošanu un finansējuma nodrošināšanu.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par aveņu atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes metodiku

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Aveņu atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes metodika”, ko 3.jūlijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projektā noteiktas šķirnes pārbaudes prasības veģetatīvi pavairojamām aveņu šķirnēm, kas paredzētas ogu ražošanai, kā arī šķirnes pazīmes, pēc kurām tās tiek grupētas.

Noteikumu projektā izvirzītās prasības kontrolēs Valsts augu aizsardzības dienests.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā izskatīšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par veterināro zāļu ražošanu un kontroli

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumu projektu Ministru kabineta (MK) noteikumiem “Noteikumi par veterināro zāļu ražošanu un kontroli, kārtību, kādā veterināro zāļu ražošanas uzņēmumam izsniedz labas ražošanas prakses sertifikātu, un par veterināro zāļu ražošanu atbildīgās amatpersonas kvalifikācijas un profesionālās pieredzes prasībām”, ko 3.jūlijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Saskaņā ar MK izdoto rīkojumu, Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijā, Valsts farmācijas inspekcijā un Valsts sanitārajā inspekcijā tika veikta reorganizācija un izveidota Veselības inspekcija. Grozījumi noteikumos paredz, ka turpmāk Veselības inspekcija pārņems Valsts farmācijas inspekcijas funkcijas, tai skaitā arī veterināro zāļu ražošanas kontroli un uzraudzību.

Grozījumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa