Ministru prezidents Andris Šķēle:

"Esmu apņēmības pilns ātrāk salāpīt sociālo budžetu"

Turpinājums no 1.lpp.

— Jūs šodien tikāties ar ģenerālprokuroru, jums bija runa par kontrabandas apkarošanu. Pastāstiet mūsu klausītājiem svaigākās ziņas!

A.Šķēle: — Jā, valdībai stājoties pie pienākumiem, sāku iepazīties, kur tad tā naudiņa mums pazūd un kur rodas. Nu, un jākonstatē bija šis tiešām milzīgais neieņēmums, šis milzīgais degvielas akcīzes nodokļa kritums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kas pamatoti radīja aizdomas, ka kaut kas nav kārtībā. Un tādēļ šobrīd esmu noteicis ļoti stingru režīmu — katru otro nedēļu es tiekos ar valsts drošības iestāžu vadītājiem, Finansu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta atbildīgajiem darbiniekiem, lai uzstādītu pareizu sistēmu, saprastu, kādā veidā mēs varam kontrolēt, vai šīs iestādes tiek galā ar saviem pienākumiem vai ne, un galu galā piepildīt valsts kasi. Un savukārt lai visas tās lietas, par kurām mēs būsim lēmuši un kuras es rūpīgi uzraudzīšu, lai tie blēži un viņu draugi un draudziņi kaut kā atrastu sev varbūt labākas mājvietas.

— Cik cerīgi izskatās, ka kaut kas tāds varētu nenotikt arī turpmāk? Mēs galu galā cīnāmies ar noziedzību ne pirmo gadu un ne pirmā valdība.

A.Šķēle: — Nu, vairāk tas droši vien bijis daudzos gadījumos... šova elementu garā. Šobrīd tas darbs ir ļoti metodiski no manas puses virzīts, uzdevumu loks ir ļoti precīzi definēts, skaidri datumi, skaidras lietas. Iesim rūpīgi cauri, un, kā saka, man jau nav kur atkāpties — nauda budžetā ir vajadzīga. Kā mēs citādi finansēsim to visu, ko nākamā gadā esam plānojuši. Un, ja var ar šādu autotransporta palielinājumu kristies akcīzes nodoklis uz degvielu un tādos apjomos, kas ir mērāmi 30 un vairāk procentos — samazinājums pret iepriekšējo gadu, nu, to es varu kvalificēt tikai kā liela mēroga blēdības.

— Un jautājumus par pensijām atstāsim otrajā pusē, sāksim ar pārējiem jautājumiem, bet, minot vēl par naudas taupīšanu, mums te viena klausītāja, piemēram, ierosina vai nevar taupīt naudu ārvalstu pārstāvniecībām, kurām tiek tērēta liela naudiņa. Piemēram, es vakar dzirdēju, ka Vašingtonā par vairākiem miljoniem latu ēka nopirkta un tiks remontēta tagad, šajā smagajā situācijā Norvēģija, piemēram, esot pierādījusi, ka varot apvienot dažādas pārstāvniecības.

A.Šķēle: — Nu, Ārlietu ministrija ļoti rūpīgi izskata savus izdevumus, jo mēs esam pieņēmuši ļoti nepopulāru lēmumu attiecībā pret ministriju ierēdņiem: visās ministrijās tiek samazināti par diviem procentiem uzturēšanas izdevumi, salīdzinot ar šo gadu. Tātad, neievērtējot pat to, ka varētu būt kaut kāds izdevumu pieaugums nākamajā gadā, to atliekot malā, mēs samazinām pret šo gadu vēl par diviem procentiem. Lai gan jau trešajā nedēļā valdība panāca samazinājumu Saeimā šā gada budžetā, kā jūs zināt, par to arī viens otrs opozicionārs mēģināja mani kritizēt, ka tik straujā tempā mēs grozām uz samazināšanas pusi budžetu. Mēs turpinām to vēl samazināt. Tā ka paldies radioklausītājai, tas tiks arī darīts! Bet, kas attiecas uz divām vēstniecībām — Vašingtonā, ko kundze minējusi, mums tiešām ir vajadzīga ēka, vēl būs viena ēka vajadzīga Vācijā, kur notiek galvaspilsētas pārcelšana reāli no Bonnas uz Berlīni. Acīmredzot vēstniecībām ir jāatrodas galvaspilsētā, nevis stipri, stipri tālu no tās. Un šobrīd līdz ar to mūsu Ārlietu ministrija meklē labākās iespējas, kā iekārtot telpas Berlīnē, likvidējot tās Bonnā.

— Viena klausītāja acīmredzot reaģējusi uz iepriekš runāto par kontrabandas apkarošanu — viņa saka, ka nav jābrauc uz robežām, lai pārbaudītu muitniekus, tepat Rīgā pastāv firmas, kurās vienkārši atklāti prasa kukuļus.

A.Šķēle: — Nu, ja ir skaidrs tāds gadījums — rakstiet man, kaut vai rakstiet iekšlietu ministram un finansu ministram, es domāju, ka ministri ir ieinteresēti iespējami ātri mēģināt to novērst. Tiešām — nav jāstāv uz robežas, jo pietiekami daudz vēl ir tādas vietas kā noliktavas, muitas preču noliktavas, akcizēto preču noliktavas, par kurām mēs varam tikai minēt, vai tur viss ir kārtībā.

— Es arī gribētu teikt — ja jūs patiešām rakstīsit uz Latvijas radio, mēs nodosim šīs vēstules noteikti premjerministram.

A.Šķēle: — To jau arī jūs darāt, paldies!

— Kāds invalīds zvanīja, jautājums bija nopietns: pagājušogad tika pieņemta koncepcija par invalīdiem, par viņu attīstību, par bezdarbu. Kas notiek ar to koncepciju, vai ir cerības invalīdiem uz labāku dzīvi kādreiz Latvijā?

A.Šķēle: — Šobrīd ir vesela virkne tādu pasākumu, kas jau aizsākti. Un, kā zināt, to arī paredz Tautas partijas programma un arī valdības nostādnes, ka, teiksim,visas jaunbūvētās sabiedriskās ēkas ir attiecīgi jāaprīko, lai invalīdi varētu iebraukt ar saviem invalīdu ratiņiem, lai viņi varētu griezties valsts iestādēs, jo šobrīd ir grūti pat stādīties priekšā, teiksim, kā Valsts ieņēmumu dienesta kādā nodaļā vai Sociālās nodrošināšanas nodaļā invalīds var iesniegt savu prasību, ja viņš tālāk netiek kā tikai pāri kāpnēm, pāri kāpņu pirmajam pakāpienam. Tās ir elementāras lietas, kas prasa, protams, pietiekami daudz līdzekļu, lai to pārbūvētu, tā pārbūvēšana varbūt ir nākotnes jautājums, bet, ja sāk būvēt sabiedrisku ēku no jauna, nu, tad tādu nedrīkst nodot ekspluatācijā, ja tur nav šāda iespēja paredzēta. Lai cilvēkiem būtu vienādas tiesības pārvietoties un iekļūt ēkā. Kas attiecas uz dažādiem pabalstiem un sociālās nodrošināšanas jautājumiem — mums likumdošana šobrīd paredz, kaut nelielu, tomēr tādu speciālu atbalstu, lai kompensētu to, ka šie cilvēki netiek ņemti ar lielu prieku darbā, uzņēmējiem viņi iznāk dārgāki, viņiem vajag speciāli aprīkotas darba vietas, tā ir problēma, pie kā šobrīd strādā arī Labklājības ministrija, un es ceru, ka Jurdža kungam būs arī kādi piedāvājumi valdības deklarācijas izpildē, kaut vai elementārs viens vai otrs solis, par kuru varētu teikt: jā, nu vismaz šajā jomā jau sperts solis uz priekšu. Bet par tām jaunajām ēkām — es jau esmu ļoti stingri iestājies.

— Lonijas kundze jautā: vai būs bezmaksas braukšana arī pirmās, otrās grupas invalīdiem?

A.Šķēle: — Cik zinu, nekas nav atcelts par šo ļoti smago invaliditātes grupu braukšanas tiesībām, jā.

— Un netiks. Man ir kāds jautājums. Žanis no Jelgavas jautā: vai, jūsuprāt, runājot par vēl kaut kādiem nodokļu atvieglojumiem, nevajadzētu dot tiem, kas skolo bērnus, piemēram, viņam ir vairāki bērni, kuriem jāmaksā par studijām.

A.Šķēle: — Ļoti pareizs jautājums, un valdība, strādājot ar 2000.gada budžetu, ir vairākkārt runājusi par šo iespēju palielināt iespēju vecākiem ar bērniem nemaksāt tik lielu ienākuma nodokli, lai varētu kompensēt tādā veidā to tēriņa daļu, ko viņi velta saviem bērniem. Jāsaka, ka šis jautājums vēl nav izlemts, jo sadūrās divi pretēji viedokļi. Viens viedoklis ir kabineta locekļiem, un es arī zinu, ka parlamentā ir šīs debates, kur saka tā: nevajadzētu visiem dot vienādas nodokļu atlaides, kā, teiksim, neapliekamais minimums visiem šobrīd — neatkarīgi no tā, ir vai nav bērni, vai vesels, nevesels cilvēks, spējīgs vai nespējīgs pelnīt un sevi nodrošināt. Un otra iespēja ir atcelt šādu visiem doto un sniegt papildu palīdzību tiem, kam ir bērni, — speciāli mērķētu lielāku palīdzību. Acīmredzot šeit būs parlamentārās debates kaut kad vēlāk, valdība vēl nav lēmusi par šiem jautājumiem. Ir saglabāts saistībā ar 2000. gadu esošais princips, kas šobrīd eksistē, bet jautājums ir pilnīgi pareizs — tiem, kam ir bērni, tiem jādod arī lielākas nodokļu priekšrocības.

— Andreja kungs jautā: vai ir un būs kaut kāda stingrāka ieroču kontrole? Viņš saka: šobrīd var ieročus nopirkt pat tirgū.

A.Šķēle: — Es domāju, ka tirgotāji nelikumīgā ieroču tirdzniecībā tirgo, tāpat kā nelikumīgi var nopirkt gan tabaku, gan alkoholu un citas sliktas lietas. Jā, arī valdības darba programmā ir jautājums par speciālu likumu, kas regulēs daudz, daudz rūpīgāku kārtību. Iekšlietu ministrija ar to nodarbojas.

— Pāris jautājumu ir saistībā ar Valsts prezidenti. Pirmais jautājums: vai kaut ko jūs domājat darīt, kaut kādu naudu iedalīt, lai saglabātu Rīgas pili, kas brūk?

A.Šķēle: — Nu noteikti Rīgas pils saglābšanai kaut kāda nauda ir nepieciešama. Jautājums, protams, cik lielas summas mēs šobrīd varam atļauties. Es nedomāju, ka Rīgas pils ir vissliktākajā stāvoklī esošā ēka, bet mēs apzināmies to, ka Valsts prezidente ir tā persona, pie kuras nāk vēstnieki, un mums ir jārod risinājums kaut kādā daļā, lai vēstnieki neuzskatītu par bīstamu mūsu Valsts prezidentes apmeklēšanu.

— Tajā pašā laikā Rasma no Siguldas jautā: vai ir godīgi prezidentei šobrīd tērēt tik daudz līdzekļu, piemēram, kaut kādas bruņumašīnas iegādei?

A.Šķēle: — Tas tiešām ir rūpīgi jāapsver, cik paaugstinātas drošības mašīna ir nepieciešama Valsts prezidentei. Esmu pētījis un arī ar Valsts prezidenti pārrunājis gan šos pieteikumus par naudas izdali šīm vajadzībām, gan arī pieredzi tepat blakus. Liekas, ka nekur īpaši paaugstinātas drošības mašīnas nelieto neviens prezidents, un mums jau nav arī prezidentāla valsts, kur Valsts prezidentam būtu tik milzīga loma, ka ar vienu parakstu varētu atcelt vai iecelt kādu ministru, izdot kādu dekrētu vai likumu, tā ka, es domāju, šeit mēs atradīsim saprātīgāku risinājumu un varbūt balstīsimies uz iepriekšējā Valsts prezidenta pieredzi, kādas mašīnas ir lietojamas.

— Vēl viens jautājums, kāda māmiņa jautā: vai kaut kādā veidā ir domāts par to, ka valdība varētu sekmēt alimentu piedzīšanu, jo, ja kāds šķirtais vīrs labprāt nemaksā, tad tiesas nespēj piedzīt un nepiedzen.

A.Šķēle: — Esam sprieduši jau par to, un šeit Birkava kungs kā tieslietu ministrs nāks valdībā ar atsevišķiem piedāvājumiem, jo situācija tiešām ir pārāk nopietna. Vienkārši viens otrs pilnīgi ignorē savus vecāka pienākumus, tikai tādēļ, ka varbūt viņam bijusī laulātā draudzene šķiet galīgi vairs nevajadzīga, viņš ar to pašu noraksta arī savu bērnu nākotni. Tas ir divkārši amorāli.

— Tagad par pensiju jautājumiem, jo tie ir arī pietiekami aktuāli mūsu klausītājiem. Vairāki klausītāji ir teikuši: vai nevajadzētu skaidrot pretējo viedokli, it sevišķi klausoties katru rītu Bojāra uzstāšanos. Viņuprāt — pietrūkst pretējā viedokļa, bet laukos pensionāri, kas saņem 50 latus, baidoties, ka viņiem vispār noņems pensijas; viņi nesaprot, par ko ir runa.

A.Šķēle: — Mēģinu jebkurā brīdī, kad esmu kādas plašākas auditorijas priekšā, par to runāt un stāstīt. Liekas, Bojāra kungs jau nu ir aizrāvies stipri tālu un stipri daudz un droši vien drīz būs atbiedējis visus no iespējas pašiem izlemt, ko īsti darīt, ko ne. Mēs ļoti rūpīgi tomēr vērtējam, kā varētu attīstīties notikumi uz priekšu, un atšķirībā no opozīcijas un no Bojāra kunga man būs jāatbild par to, vai pensionāri saņems savu pensiju, vai saņems tajā apjomā, kāda viņiem ir aprēķināta, un vai tas notiks regulāri. Un to es varu apsolīt skaidri un gaiši: tā būs, jo es to esmu pierādījis jau tajos laikos, kad iepriekš vadīju Ministru kabinetu, neskatoties uz "Bankas Baltija" krīzi, uz citiem vērienīgiem finansu skandāliem un sekām, kas no tā visa bija. Pensionāru intereses vienmēr bija stādītas ļoti, ļoti augstu.

— Finbergas kundze jautā: kāpēc nevar likvidēt deficītu no tā, ka uzņēmēji ir parādā sociālo nodokli gandrīz tikpat, cik ir lielais sociālā budžeta deficīts?

A.Šķēle: — Šie sociālā nodokļa parādi ir mantoti vēl no iepriekšējā laika, no 1998.gada šo nodokli sācis administrēt Valsts ieņēmumu dienests un pārņēmis no Labklājības ministrijas jau ar 138 miljonu parādu. Tie nāk jau no 1991., 1992.gada, un faktiski uz tiem nevajadzētu tik daudz cerēt. Bet, kas attiecas uz to, lai mēs uzlabotu tekošo nodokļu iekasēšanu, — ar to es nodarbojos šodien ļoti, ļoti rūpīgi. Un sociālais nodoklis jau šobrīd ir tas nodoklis, kurš tiek vislabāk iekasēts no plānotās summas.

— Kalniņa kungs jautā, viņš nesaprot — visu laiku bija indeksācija, tātad bija nauda, un pēkšņi tāds liels deficīts. Kur tas ir radies, vai tas nav no šīs pensiju pārrēķināšanas?

A.Šķēle: — Lielā ziņā taisnība ir jautātājam. Tiešām, izstrādājot šo formulu, kas atļāva strādājošajiem pensionāriem uz pēdējo trīs gadu iemaksas pamata būtiski pārrēķināt šo pensiju, mēs esam izmaksājuši ļoti jūtamas summas pēdējā gada laikā. Un ļoti daudzi, apmēram 600 tūkstoši pensionāru saka, ka tas arī nav sociāli taisnīgi, nav godīgi, jo viņi, tie pārējie pensionāri, jau nevar pārrēķināt šādā veidā, dubultot savu pensiju īsā laikā. Taisnība ir jautātājam. Bet mēs to atcēlām, esam atcēluši, un tādēļ es aicinu neiet un neparakstīties, jo, pretējā gadījumā, tiks atjaunota sistēma, ka atkal varēs viens otrs šādā īsā laikā pārrakstīt savas pensijas, dubultot, tas neskars simtiem tūkstošu pensionāru, kuri vienkārši pie tādas iespējas netiek.

— Smildedzes kundze jautā: ko nozīmē fondētās pensijas?

A.Šķēle: — Fondētās pensijas nozīmē daudz drošāku un būtiski labāku pensiju uzkrāšanas un glabāšanas veidu atšķirībā no šodien esošā. Jūsu iemaksāto nodokli pensijai tajā laikā, kamēr jūs neesat vēl pensionējusies, izmaksā vai to naudiņu lieto cita pensionāra vajadzībām. Fondētās pensijas paredz, ka to naudiņu, kas tieši ar jūsu uzvārdu, tieši ar jūsu atzīmi nodokļu veidā ir saņemta, nevar izmaksāt nevienam citam pensionāram, tā tiek glabāta tieši konkrētam iemaksātājam, līdz ar to politiķi tai arī netiek klāt, tā ir daudz drošāka sistēma. Žēl, ka šīs vieglprātīgās pieejas pēc, kāda ir bijusi, sākot no 1998.gada, un sakarā ar vēl arvien nenorimušajām problēmām ap sociālo budžetu, mēs to nevaram uzsākt pietiekami ātri. Bet es esmu apņēmības pilns salāpīt ātrāk sociālo budžetu, izmaksājot pensionāriem visu, kas viņiem pienākas, bet jau no kāda 2002.gada sākt ieviest fondētās pensijas, dodot lielākas garantijas.

— Kāda klausītāja ir no tām, kas ir saņēmusi, un tagad bažījas, vai tikai viņai neatņems šo pārrēķināto pensiju?

A.Šķēle: — Šeit ir divi viedokļi. Viens viedoklis ir, ka vajadzētu pārrēķināt atpakaļ, bet otrs viedoklis ir, ka nevajadzētu pārrēķināt atpakaļ, bet varbūt neļaut strādāt tiem pensionāriem, kam šīs pensijas ir virs 60 latiem. Šeit ir divi pilnīgi polāri pretēji viedokļi. Un pats interesantākais ir tas, ka matemātiski tās ir līdzīgas pensionāru grupas — apmēram 15 un 17 tūkstoši pensionāru, bet apmēram 600 tūkstoši pensionāru ir vispār izslēgti ārpus šīs diskusijas, jo viņus neskar ne vieni, ne otri grozījumi. Viņi visu, kas aprēķināts, saņems. Un īstenībā viss, par ko šeit no rītiem tā aizgūtnēm varbūt arī klaigā Bojāra kungs, ir saruna par nozīmīgu skaitli — 17 vai 15 tūkstošiem pensionāru, nevis par 600 tūkstošiem.

— Kaut gan es saprotu, ka šo lietu varētu pārskatīt jau šobrīd, Saeimas frakcijas jau skatās, vai nevarētu mīkstināt šo normu par strādājošajiem pensionāriem.

A.Šķēle: — Jā, bet tai pašā laikā nav ko jaukt cilvēkiem šobrīd galvu, un man šķiet visai dīvaini, ka katrs tagad uzskata par vajadzīgu kaut ko pieteikt, kaut ko solīt, un tad cilvēki tiešām nesaprot. Es domāju — beigsies šis posms — 6.oktobris, saskaitīsim, kā nu ir gājis Bojāra kungam, Jurkāna kungam un laikam Paula kungam, un tad varēsim arī izdarīt tās korekcijas, par kurām noteikti ir pamats kaut ko vēlreiz paskatīties, varbūt arī precizēt, bet tikai uz uzlabošanas pusi, lai mēs varētu nodrošināt arī stabilas pensijas.

— Kāda krievu kundze — man ir prieks, ka mūs klausās klausītāji krievu valodā, — jautā: kas notiks ar šiem cilvēkiem, kas saņem mazās pensijas — viņai 35 gadu stāžs, saņem 30 latus katru mēnesi. Vai ir cerības, ka viņai pensija kļūs lielāka?

A.Šķēle: — Tātad ar tiem grozījumiem, kuri šobrīd nav izsludināti, esam ierobežojuši lielo pensiju indeksāciju un lielo pensiju saņemšanu. Bet galvenā uzmanība šobrīd ir sakoncentrēta, lai ātrāk veicinātu šo ļoti zemo pensiju straujāku pacelšanu. Tā ka šai kundzei es varu atbildēt — tas, ko valdība šobrīd ir lēmusi un Saeima atbalstījusi, bet kas nav izsludināts kā spēkā stājies likums, taisni paredz vairāk uzmanības veltīt šīm mazajām pensijām.

— Un vēl viņa jautā: vai ir pareiza indeksācija procentos, piemēram, tie, kam bija 150 latu, saņem lielu pielikumu; tie, kam ir kaut kādi 30 lati, saņem beigās santīmus?

A.Šķēle: — Arī to mēs esam izgrozījuši, un, ja stāsies spēkā šie likuma grozījumi, kurus valdība un Saeima ir izdarījusi, tad priekšrocība pārrēķināt, indeksēt — visa šī lieta attieksies tieši vispirmām kārtām uz mazajām pensijām, jo — pilnīga taisnība — tas, kam ir 200 vai vairāk latu pensija, pacietīs kādu gadu, ja viņam tur vienu vai divus latus nepieliks klāt.

— Mums vēl atlikuši pāris jautājumu neatbildēti. Atstāsim tos uz nākamo reizi. Studijā bija Ministru prezidents Andris Šķēle.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā