Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Viktors Skudra intervijā Sannijai Matulei. Tieslietu ministrs ar sapni par neatkarīgu Latviju

Šogad līdz ar Latvijas valsts 90 gadu jubileju savas pastāvēšanas tikpat nozīmīgo gadskārtu īpašāk atzīmēs arī tieslietu sistēma. Kopš pirmsākumiem tās neatņemama sastāvdaļa, protams, bijusi Tieslietu ministrija un arī tieslietu ministri.

Šie pienākumi un atbildība Latvijas vēstures krasi atšķirīgos laikos divreiz bijusi uzticēta vienam un tam pašam cilvēkam – tagadējam Satversmes tiesas tiesnesim Viktoram Skudram. Viņš tieslietu ministra amatā strādājis mūsu valstij zīmīgā laikā – no 1988. līdz 1993.gadam, tādējādi vienlaikus būdams gan Latvijas PSR pēdējais, gan atjaunotās Latvijas Republikas pirmais tieslietu ministrs.

• Viktorija Jarkina. Atvasinātie finanšu instrumenti: opcijas līgums un mijmaiņas līgums

Latvijas finanšu tiesībās, tiesiskajā leksikā un normatīvajos aktos jēdziens “atvasinātie finanšu instrumenti” nav uzskatāms par jaunu. Normatīvajā līmenī ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem saprot iespējas līgumus, nākotnes līgumus, mijmaiņas līgumus, nākotnes procentu likmju līgumus, opcijas vai jebkuras valūtu nākotnes, mijmaiņas un/vai procentu mijmaiņas darījumu kombinācijas, kas ir saistītas ar valūtām, ārvalstu valūtu maiņu un/vai procentu likmēm.

Jautājums par atvasināto finanšu instrumentu līgumiem Latvijā kļuvis īpaši aktuāls pēdējos gados, jo tieši šajā laikā komersanti, valsts pārvaldes iestādes un pašvaldības Latvijā arvien biežāk sākuši izmantot atvasinātos finanšu instrumentus kā naudas pelnīšanas un/vai parādu palētinātāju līdzekļus. Izmantojot atvasinātos finanšu instrumentus, jāvērš uzmanība ne tikai uz darījuma izdevīgumu, bet arī uz iespējamiem riskiem, kas saistīti ar darījumiem finanšu tirgū.

• Jānis Bogdasarovs. Akcionāru un SIA dalībnieku tiesības uz informāciju

Izvēlētais temats ietver Latvijas Republikas normatīvo aktu analīzi, ņemot vērā ārvalstu komerctiesību praksi un normatīvo regulējumu. Šajā rakstā autors izvērtē akciju sabiedrību akcionāru un sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieku tiesības uz informāciju – subjektus, kuriem ir tiesības uz informāciju, sniedzamās informācijas apjomu un gadījumus, kuros tiesības uz informāciju drīkst ierobežot, kā arī atbildību par akcionāru/dalībnieku ļaunprātīgu informācijas izmantošanu.

Tā kā Komerclikuma regulējums par akcionāru un dalībnieku tiesībām uz informāciju ir plaši tulkojams un strīdus par informācijas sniegšanu vai nesniegšanu akcionāriem izskata tiesa pēc sava ieskata, autors analizē gadījumus, kuros akcionāriem informācija ir jāsniedz, un kādi ir iemesli, uz kuriem pamatojoties informācijas tiesību drīkst ierobežot. Tāpat šajā rakstā norādīts uz trūkumiem pastāvošajā komerctiesību regulējumā Latvijā, piedāvāti risinājumi šo trūkumu novēršanai, kā arī mūsu regulējums salīdzināts ar citu Eiropas valstu normatīvajiem aktiem.

“Jurista Vārda” redakcija