Par Baltijas valstu tālāku sadarbību izglītībā un zinātnē

4.jūlijā Latvijā noslēdzās ikgadējā Baltijas valstu izglītības un zinātnes ministru un izglītības un zinātnes ministriju pārstāvju tikšanās, kā rezultātā panāktas konkrētas vienošanās par kopīgas rīcības turpināšanu izglītībā un zinātnē. Pasākuma laikā viesi tika iepazīstināti ar jaunākajām tendencēm Latvijas izglītībā un zinātnē, kā arī tika pārrunāti visām trijām valstīm aktuāli jautājumi.

Latvijas izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe kolēģiem akcentēja šādu tikšanos nozīmību, jo tādējādi tiek stiprināta sadarbība un vairota savstarpējā uzticēšanās. Tā rezultātā Baltijas valstis nodrošina gan katra savu attīstību, gan kopīgi var labāk paust un aizstāvēt nacionālās pozīcijas starptautiski, piemēram, Eiropas Savienības (ES) līmenī.

Tikšanās laikā starpvalstu darba grupas strādāja pie visām trim valstīm izglītībā un zinātnē aktuāliem jautājumiem. Piemēram, neformālās izglītības rezultātu atzīšana; vispārējās un augstākās izglītības kvalitātes vērtēšanas ekspertu kopējas Baltijas datubāzes izveide; kopīga attīstības palīdzības un attīstības izglītības projektu īstenošana; Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbība vienotas zinātnes telpas izveidē; augstākās izglītības iestāžu nekustamā īpašuma pārvaldīšanas juridiskie aspekti un prakse; kā arī sadarbība Baltijas valstu Studentu dziesmu un deju svētku “Gaudeamus” tradīcijas turpināšanā.

Lietuvas un Igaunijas kolēģi piekrita T.Koķes aicinājumam baltiešiem mācīties savu kaimiņu valodas – latviešu, lietuviešu un igauņu, īpaši – pierobežu reģionos, lai veicinātu savstarpējos kontaktus, pavērtu plašākas iespējas sadarbībai un dažādu kopīgu projektu īstenošanai. Turklāt šāda rīcība stiprinātu un attīstītu mūsu trīs valodas, tajā skaitā – arī kā oficiālās ES valodas. Kā vienu no veiksmīgākajiem sadarbības piemēriem saistībā ar kaimiņu valodu apguvi un pārrobežu sadarbību ministre minēja Valkas un Valgas aktivitātes. Vienlaikus ministre rosināja domāt par to, kā veiksmīgāk kaimiņu valodu apguvi iekļaut izglītības procesā.

Tāpat T.Koķe akcentēja nepieciešamību turpināt darbu, lai, izmantojot Baltijas valstu priekšrocības un unikalitāti, atbilstoši mūsdienu prasībām aktualizētu sadarbību zinātnē un augstākajā izglītībā. Piemēram, ar kopīgiem projektiem iesaistīties vienotajā Eiropas zinātnes un pētniecības telpā, Eiropas tehnoloģiju institūta paspārnē topošajās zināšanu un inovāciju kopienās, veidot vienotu zinātnes ekspertu datubāzi u.c.

Lai atbilstoši juridiski nostiprinātu gadu desmitiem pastāvošo Baltijas valstu Studentu dziesmu un deju svētku “Gaudeamus” tradīciju, visas trīs Baltijas valstis vienojās par iespēju nākamās ikgadējās ministru un ministriju pārstāvju tikšanās laikā parakstīt vienotu tiesisko ietvaru par sadarbību šo svētku rīkošanā, jo patlaban šāds regulējums nepastāv. Attiecīgais tiesiskais ietvars ir svarīgs “Gaudeamus” tradīcijas ilgtspējas nodrošināšanai. Turklāt visu triju Baltijas valstu dziesmu un deju svētku tradīcija iekļauta UNESCO pasaules nemateriālās kultūras mantojumā un viens no šīs tradīcijas fenomeniem ir arī “Gaudeamus”.

Lai klātienē iepazītos ar paveikto Latvijas izglītībā, visu triju valstu pārstāvji apmeklēja arī vairākas Saldus rajona izglītības iestādes. Druvas vidusskolā Lietuvas un Igaunijas pārstāvji ar interesi iepazinās ar paveikto, izmantojot ES struktūrfondu atbalstu.

Proti, Druvas vidusskola ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iestādes – Izglītības satura un eksaminācijas centra – īstenotā ES struktūrfondu nacionālās programmas “Mācību kvalitātes uzlabošana dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos vidējā izglītībā” dalībniece. Šajā skolā atbilstoši mūsdienu prasībām modernizēti fizikas, ķīmijas, bioloģijas un matemātikas kabineti, izglītoti pedagogi, skolēniem radīti atbilstoši apstākļi dabaszinātņu un matemātikas priekšmetu kvalitatīvai apguvei.

Kurzemītes pamatskolā, kurai ir ekoskolas statuss, viesi tika iepazīstināti ar tendencēm iekļaujošajā izglītībā, akcentējot mācību satura dažādošanu un pilnveidi atbilstoši bērnu spējām un vajadzībām, lai sekmētu ikviena bērna iekļaušanu izglītībā.

Savukārt Saldus arodvidusskolas apmeklējuma laikā Latvijas puse iepazīstināja ar konkrētu labās prakses piemēru profesionālajā izglītībā, kā, piesaistot gan nacionālo, gan ES finansējumu un pārdomāti rūpējoties par profesionālo izglītību, iespējams nodrošināt atbilstošu mācību vidi un sagatavot darba tirgus prasībām atbilstošus speciālistus.

Latvijas delegāciju vadīja izglītības un zinātnes ministre T.Koķe, tajā bija pārstāvji gan no IZM, gan IZM iestādēm, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un izglītības eksperti. Lietuvas delegāciju vadīja izglītības un zinātnes viceministre Virgīnija Budiene, Igaunijas – IZM valsts sekretārs Janars Holms. Plānots, ka nākamgad ministri un ministriju pārstāvji pulcēsies uz kārtējo tikšanos, kas saskaņā ar rotācijas principu notiks Lietuvā.

Agnese Korbe, izglītības un zinātnes ministres padomniece