Ministru kabineta komitejas sēdē: 2008.gada 7.jūlijā

RAPLM: Par īstenošanas termiņu atbalstam uzņēmumu attīstībā

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) izstrādājusi grozījumus noteikumos par atbalstu ieguldījumiem uzņēmumu attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās, kas paredz pagarināt projektu īstenošanas termiņu līdz šā gada 1.augustam. Līdz šim noteikumi par projektu iesniegšanas un finansēšanas kārtību šajā grantu shēmā nosaka, ka maksimālais projekta īstenošanas termiņš ir divi gadi, bet ne ilgāk par 2008.gada 1.jūniju.

Valsts reģionālās attīstības aģentūra, veicot grantu shēmas apsaimniekotāja funkcijas ir apzinājusi situāciju un konstatējusi, ka trīs projektu īstenotāji nespēs realizēt projektus līgumos noteiktajos termiņos par kopējo finansējuma summu 472 809,80 lati.

Projektu aktivitātes ir saistītas ar hidroturbīnu iegādi un uzstādīšanu hidroelektrostacijās.

Projektu īstenošanas gaitā tika atklāti neparedzēti un objektīvi nenovēršami apstākļi, kas aizkavējuši projektu īstenošanu, tas ir, nepiemēroto laika apstākļu dēļ upēs ir paaugstināts ūdens līmenis, līdz ar to hidroturbīnu uzstādīšana esošajā situācijā nav iespējama.

Ministru kabineta noteikumu projekts 7.jūlijā tika izskatīts Ministru kabineta sēdē un tā īstenošanai papildu valsts budžeta līdzekļi nav nepieciešami.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par grozījumiem Ceļu satiksmes likumā

Komersantam, kas sniedz transportlīdzekļu vadītāju apmācību pakalpojumus, turpmāk vairs nevajadzēs licenci un braukšanas instruktori tiks piesaistīti autoskolām.

To paredz 7.jūlijā valdības sēdē izskatītie grozījumi Ceļu satiksmes likumā.

Grozījumu mērķis ir nodrošināt kvalitatīvāku transporta līdzekļu vadītāju apmācību, nosakot, ka autoskolas ir atbildīgas par visu apmācību procesu kopumā, kā arī vienkāršot uzņēmēju saikni ar valsts institūcijām.

Ar šiem grozījumiem tiks samazināts administratīvais slogs – vairs nebūs nepieciešams licencēšanas process. Citas procedūras, piemēram, uzraudzība no VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” un Valsts tehniskās aģentūras, paliks nemainīgas – arī turpmāk tiks pārbaudīts komersanta telpu iekārtojums, izvērtēta konkrētās autoskolas sekmība utt. Turklāt autoskolas sekmības novērtējumā tiks iekļauti ne tikai teorētiskās apmācības rezultāti, kā tas ir pašreiz, bet arī praktisko apmācību rezultāti.

Pēc šo Ceļu satiksmes likuma grozījumu un Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas braukšanas apmācības instruktoriem būs jāstājas darba attiecībās ar komersantiem vai izglītības iestādēm, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu vadītāju apmācību.

Pašreiz šo apmācību veic instruktori, kas pamatā ir individuālie komersanti vai pašnodarbinātās personas.

Līdz ar grozījumiem Ceļu satiksmes likumā iekļauts arī deleģējums Ministru kabinetam izstrādāt kārtību, kā transportlīdzekļa vadītājs iegūst un atjauno tiesības vadīt automašīnu, kārtību, kā izsniedz, apmaina un atjauno vadītāja apliecību, kā arī prasības komersantiem, izglītības iestādēm un speciālistiem, kas tajās nodrošina transportlīdzekļu vadītāju apmācību.

Grozījumi attieksies uz apmēram 160 Latvijā patlaban strādājošajām autoskolām, jaundibināmajām skolām un aptuveni 1000 instruktoriem, kas māca jaunos autovadītājus.

Likuma grozījumi vēl ir jāapstiprina Saeimā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par Starptautiskā privāttiesību unifikācijas institūta Vadības padomes Latvijas locekļa kandidātu

Ministru kabinets 7.jūlijā par Starptautiskā privāttiesību unifikācijas institūta (UNIDROIT) Vadības padomes locekļa amata kandidātu apstiprināja Tieslietu ministrijas (TM) parlamentāro sekretāri Baibu Broku. Kā teikts TM sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, UNIDROIT ir neatkarīga starpvaldību organizācija, kuras darbības mērķis ir modernizēt un harmonizēt privāttiesības, jo īpaši komerctiesības, kā arī koordinēt to piemērošanu starpvalstu un starpvalstu grupu līmenī.

Savukārt UNIDROIT Vadības padome ir viena no būtiskākajām UNIDROIT pārvaldes institūcijām, jo veic izpildvaras funkcijas organizācijā. Vadības padome nosaka līdzekļus UNIDROIT funkciju izpildei, lemj par konvenciju un starptautisko līgumprojektu sagatavošanu, pētījumu veikšanu privāttiesību jomā, sagatavo UNIDROIT darba programmu, apstiprina ikgadējos ziņojumus u.c.

UNIDROIT noteikumi nosaka, ka pirmās četras Vadības padomes locekļu amata vietas ir rezervētas tiem četriem kandidātiem, kuri no katra reģiona – Āfrikas, Amerikas, Āzijas–Klusā okeāna un Eiropas reģiona – saņēmuši visvairāk balsu. Pārējo Vadības padomes locekļu amata vietas rezervētas tiem kandidātiem, kas balsojumā saņēmuši absolūto balsu vairākumu. Ja ievēlēto kandidātu skaits ir mazāks par vakanto Vadības padomes locekļu skaitu, jārīko atkārtots balsojums un par ievēlētiem uzskata tos kandidātus, kas saņēmuši lielāko balsu skaitu.

Tā kā pašreizējās Vadības padomes locekļu pilnvaras beidzas 2008.gada 31.decembrī, šā gada beigās Ģenerālās asamblejas 62.sesijā notiks kārtējās Vadības padomes locekļu vēlēšanas. Tāpēc UNIDROIT sekretariāts ir lūdzis dalībvalstīm līdz 2008.gada 31.jūlijam paziņot par savas valsts virzīto kandidatūru darbam Vadības padomē.

Latvijai kā UNIDROIT dalībvalstij ir tiesības izvirzīt savu kandidātu Vadības padomes locekļa amatam. Tādējādi iespēja Latvijas pārstāvim tieši piedalīties UNIDROIT Vadības padomē veicinātu Latvijas kā UNIDROIT dalībvalsts tēlu starptautiskā mērogā un iespēju efektīvāk īstenot savas intereses UNIDROIT.

TM ir izstrādājusi rīkojumu, kas paredz no Latvijas puses UNIDROIT Vadības padomes locekļa amatam virzīt B.Broku, TM parlamentāro sekretāri un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras lektori. TM uzskata, ka B.Brokas kandidatūra ir atbilstoša tām prasībām, kādas ir ieviestas ar UNIDROIT dalībvalstu praksi, ņemot vērā viņas līdzšinējo darbību tieslietu, jo īpaši civiltiesību un komerctiesību jomā, tajā skaitā Latvijas viedokļa formulēšanā un pārstāvībā UNIDROIT par parauglīguma par komerciālo līzingu projektu, gan arī B.Brokas izteikto vēlmi kandidēt uz šo amatu. B.Broka pašlaik turpina doktorantūras studijas tiesību zinātņu nozarē Latvijas Universitātē.

Latvijai kā UNIDROIT dalībvalstij nav automātisku tiesību uz viena Vadības padomes locekļa amata vietu, tāpēc, lai Latvijas virzītais pārstāvis iegūtu nepieciešamo balsu skaitu, nepieciešams arī Ārlietu ministrijas atbalsts, lai ar Latvijas pārstāvniecību starpniecību varētu informēt UNIDROIT dalībvalstis par Latvijas virzīto kandidatūru un veicinātu citu dalībvalstu atbalstu Latvijas virzītajai kandidatūrai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par Zemes robežu strīdu komisijas darbības kārtību

7.jūlijā Ministru kabinets pieņēma Zemes robežu strīdu komisijas darbības kārtību, kas nepieciešama, lai noteiktu vienotu kārtību Zemes robežu strīdu komisijas izveidošanai, pieteikumu iesniegšanai, lēmumu pieņemšanai un paziņošanai, kā arī lai veicinātu zemes reformas sekmīgu pabeigšanu. Noteikumi paredz, ka Zemes robežu strīdu komisiju izveidos katras Valsts zemes dienesta reģionālās nodaļas vadītājs. Komisijā jābūt ne mazāk kā četriem komisijas locekļiem, no kuriem vismaz viens ir dienesta speciālists juridisko jautājumu jomā, vēl viens ir dienesta speciālists zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā un viens ir dienesta speciālists kadastra jautājumos.

Izstrādātā kārtība paredz, ka Zemes robežu strīdu komisija izskatīs zemes robežu strīdu, kas ir radies zemes vienības pirmreizējas noteikšanas procesā vai jau noteiktās zemes vienības kadastrālās uzmērīšanas procesā, piemēram, ja radies strīds starp personām par zemes vienībām, kas nav ierakstītas zemesgrāmatā.

Tāpat komisija skatīs strīdus par robežzīmju (robežpunktu) izvietojuma apvidū atbilstību zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem, ja strīds radies starp personām un ja kaut viena no strīdā iesaistītajām zemes vienībām nav ierakstīta zemesgrāmatā.

Kā teikts noteikumos, komisija kā zemes robežu strīdu izskatīs arī zemes kadastrālā uzmērīšanā licencētas vai sertificētas personas iesniegto darba pārtraukšanas aktu. Tas notiks, ja zemes kadastrālās uzmērīšanas uzsākšana nebūs iespējama gadījumos, kad uzmērāmajai zemes vienībai lēmuma par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā grafiskais pielikums neatbilst robežojošās zemes vienības zemes robežu plānam, kā arī ja uzmērāmajai zemes vienībai lēmumam par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā nav grafiskā pielikuma vai tie ir vairāki.

TM: Par zemesgabala vērtības noteikšanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās

7.jūlijā Ministru kabinets pieņēma noteikumus par zemesgabala vērtības noteikšanu zemes atpirkšanas vajadzībām īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos. Noteikumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta speciālisti saskaņā ar likumu “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”. Noteikumu mērķis ir maksimāli objektīvi un ar minimāliem resursiem, ievērojot likumā noteiktos vērtēšanas pamatprincipus, noteikt zemesgabala vērtību, kas pietuvināta nekustamā īpašuma tirgus cenu līmenim.

Kā teikts noteikumu anotācijā, ar 2007.gada novembra grozījumiem minētajā likumā tika atceltas normas, kas paredzēja, ka par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās iespējama aizsargājamā teritorijā esoša zemesgabala maiņa pret līdzvērtīgu valsts vai pašvaldības zemesgabalu. Savukārt likums tika papildināts ar pantiem, kas noteica, ka šo zemesgabalu vai tā daļu var kompensēt, to atpērkot, ja uz tā neatrodas būves. Līdz ar to bija jāizstrādā noteikumi par zemes vērtēšanu zemes atpirkšanas vajadzībām.

Pēc noteikumu stāšanās spēkā būs paredzēta kārtība, kādā Valsts zemes dienests pieņems iesniegumu vērtības noteikšanai, kā arī būs noteikta zemesgabala vērtības aprēķina kārtība un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēto datu izmantošana. Ar noteikumiem tiks arī noteikta kārtība, kādā aprēķinās apbūves zemes, lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes cenu indeksus, ņemot vērā teritoriju un lietošanas mērķi, atbilstoši pēdējo sešu mēnešu pārskata periodam.

Papildus iepriekšminētajam noteikumi regulēs arī ar zemesgabala vērtības noteikšanu saistīto dokumentu glabāšanas un kārtošanu kārtību.

TM: Par rīcību ar valsts vai pašvaldības neapbūvētu zemesgabalu apmaiņas fonda zemesgabaliem

7.jūlijā Ministru kabinets pieņēma noteikumus par rīcību ar valsts vai pašvaldības neapbūvētu zemesgabalu apmaiņas fondā iekļautajiem zemesgabaliem. Noteikumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta speciālisti.

Kā teikts paskaidrojuma rakstā, noteikumi nepieciešami, lai noteiktu rīcību ar valsts vai pašvaldības neapbūvētu zemesgabalu apmaiņas fondā iekļautajiem zemesgabaliem, mainot tos ar citām personām piederošu nekustamo īpašumu.

Noteikumos paredzēta kārtība, kādā izveido valsts un pašvaldības neapbūvētu zemesgabalu apmaiņas fondu, kārtība, kādā iekļauj zemesgabalus fondā, svītro un izslēdz no tā. Noteikumos tiks regulēta arī kārtība, kādā veic zemesgabala maiņu ar citai personai piederošu nekustamu īpašumu.

Valsts fondā zemi iekļaus ar valdības rīkojumu. Ziņas par valsts fondā iekļautajiem zemesgabaliem apkopos, uzturēs un nodrošinās to publisku pieejamību VAS “Valsts nekustamie īpašumi”. Savukārt pašvaldības fondā zemi iekļaus ar pašvaldības domes lēmumu, un visas ziņas par pašvaldības fondā iekļautajiem zemesgabaliem apkopos, uzturēs un nodrošinās to publisku pieejamību attiecīgā pašvaldība.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par Kioto protokola projektu mehānismu īstenošanas kārtību

7.jūlijā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Kioto protokola projektu mehānismu īstenošanas kārtība”. Šā noteikumu projekta mērķis ir noteikt kopīgi īstenojamo projektu un tīras attīstības mehānismu realizācijas mehānismu īstenošanas kārtību un noteikt kārtību, kādā piešķir Kioto protokolā noteiktās vienības (emisiju samazināšanas vienības, sertificētas emisiju samazināšanas vienības, piesaistes vienības un noteiktā daudzuma vienības).

Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz likumu “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos”. Jaunie noteikumi aizstāj 2006.gada 7.februāra noteikumus Nr.115 “Noteikumi par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokola projektu mehānismu īstenošanu un darbībām, kas saistītas ar emisijas samazināšanas vienību, sertificētu emisijas samazināšanas vienību, piesaistes vienību un noteiktā daudzuma vienību piešķiršanu un izmantošanu”.

VidM: Par dabas pieminekļiem nodarītā kaitējuma novērtēšanas kārtību

7.jūlijā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā novērtējams dabas pieminekļiem nodarītais kaitējums”.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā novērtējams īpaši aizsargājamām dabas teritorijām – dabas pieminekļiem, kurus par tādiem noteicis Ministru kabinets vai pašvaldība, nodarītais kaitējums, ņemot vērā dabas pieminekļa bojājuma vai iznīcināšanas pakāpi.

Šis projekts nosaka dabas pieminekļa bojājuma vai iznīcināšanas pakāpes. Ņemot vērā dabas pieminekļa bojājuma vai iznīcināšanas pakāpi, kā arī dabas pieminekļa estētiskās nozīmes mazināšanos vai zudumu, aprēķina nodarītos zaudējumus, piemēram, ja dabas piemineklis daļēji iznīcināts, sods var būt līdz 40 minimālo mēneša darba algu apmērā.

Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts nosaka, ka zaudējumi, kas nodarīti valsts nozīmes dabas piemineklim, jāieskaita valsts budžetā, savukārt zaudējumi, kas nodarīti vietējas nozīmes dabas piemineklim, – pašvaldības budžetā.

VidM: Par dabas parka “Tērvete” aizsardzības un izmantošanas noteikumiem

7.jūlijā Ministru kabineta sanāksmē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Dabas parka “Tērvete” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Dabas parks atrodas Dobeles rajona Tērvetes novadā un Jelgavas rajona Zaļenieku pagastā; kopējā dabas parka platība ir 1366 ha. Dabas parks ir izveidots 1957.gadā, pašreizējās tā robežas ir apstiprinātas ar Ministru kabineta 1999.gada 9.marta noteikumiem Nr.83 “Noteikumi par dabas parkiem”. Dabas parks izveidots īpaši aizsargājamo meža biotopu, bioloģiski vērtīgu vecu mežu, retu un īpaši aizsargājamu sugu un to dzīvotņu, kā arī ainavisko un kultūrvēsturisko vērtību aizsardzībai. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” dabas parks “Tērvete” ir noteikts kā Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorija – “Natura 2000”.

Šie MK noteikumi noteiks dabas parka “Tērvete” aizsardzības un izmantošanas kārtību, parka funkcionālo zonējumu, parka apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās lietošanas un izveidošanas kārtību, kā arī parkā esošo dabas pieminekļu – aizsargājamo koku un aizsargājamo dendroloģisko stādījumu – aizsardzības un izmantošanas kārtību.

Ņemot vērā teritorijā esošās bioloģiskās vērtības, noteikumu projekts paredz dabas parku iedalīt trīs funkcionālajās zonās: dabas lieguma zonā, dabas parka zonā un neitrālajā zonā. Dabas lieguma zona izveidota īpaši aizsargājamo meža biotopu, bioloģiski vērtīgu vecu mežu, retu un īpaši aizsargājamu sugu un to dzīvotņu aizsardzībai. Dabas parka zona izveidota, lai saglabātu teritorijai raksturīgās ekosistēmas, kultūrvēsturisko vidi un ainavu, rekreācijas resursus. Neitrālā zona izveidota, lai veicinātu teritorijas attīstību un ilgspējīgu saimniecisko izmantošanu. Saimnieciskās darbības ierobežojumi ir noteikti, ņemot vērā katras zonas izveidošanas mērķi.

VidM: Par valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala “Dobeles struktūra” izmantošanas noteikumiem

7.jūlijā Ministru kabineta sēdē akceptēts Ministru kabineta noteikumu projekts “Valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala “Dobeles struktūra” izmantošanas noteikumi”.

Noteikumu projekts nosaka valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala “Dobeles struktūra” robežas un nogabala izmantošanas noteikumus.

Saskaņā ar likumu “Par zemes dzīlēm” valsts nozīmes zemes dzīļu nogabals ir Ministru kabineta noteikti zemes garozas iecirkņi Latvijas teritorijā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, kuros ir noteiktas zemes dzīļu īpašības un kuru lietošanai var būt sevišķi svarīga nozīme valsts ekonomikas, aizsardzības un citās jomās.

Ja sabiedrības un valsts interesēs nepieciešams izmantot zemes dzīļu derīgās īpašības, valsts var noteikt zemes dzīļu īpašuma tiesību aprobežojumus. Šos aprobežojumus var noteikt teritorijai, ko MK noteicis par valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu.

Transeiropas enerģētikas tīklu (TEN) programmas ietvaros ir apstiprināts līdzfinansējums projektam “Ģeoloģiskā un ekonomiskā izpēte iespējamai pazemes gāzes krātuves attīstīšanai Latvijā, Dobeles rajonā”. Šī projekta mērķis ir veikt ģeoloģisko izpēti Dobeles struktūrā, kā arī veikt ekonomisko izpēti gāzes uzglabāšanas iespējām un noteikt nepieciešamos ieguldījumus Dobeles pazemes gāzes krātuves attīstīšanai. Izpētes nolūks ir integrēt Latvijas dabasgāzes apgādes sistēmas kopējā ES sistēmā, attīstot Dobeles pazemes gāzes krātuves potenciālu.

VidM: Par dabas lieguma “Vidzemes akmeņainā jūrmala” aizsardzības un izmantošanas noteikumiem

7.jūlijā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Dabas lieguma “Vidzemes akmeņainā jūrmala” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Lieguma izveidošanas mērķis ir nodrošināt aizsardzību vairākiem Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamiem biotopiem, piemēram, jūras piekrastes smilts un akmens sēkļiem, smilšakmens atsegumiem jūras krastā, kā arī nodrošināt aizsardzību īpaši aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām.

Noteikumu projekts sagatavots, balstoties uz dabas lieguma “Vidzemes akmeņainā jūrmala” dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā veikto teritorijas izpēti un sagatavoto teritorijas funkcionālo zonējumu.

Dabas parka teritorijas kontroli un uzraudzību veic Valsts vides dienesta Valmieras reģionālā vides pārvalde un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācija. Noteikumi tiks ieviesti piešķirtā valsts budžeta ietvaros.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par atbalstu zvejniekiem sociālo jautājumu risināšanai

Valdība 7.jūlijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība kompensāciju maksājumu veidā zivsaimniecības attīstības pasākumam “Sociāli ekonomiskie pasākumi””.

Zvejniecības sektorā, lai sabalansētu zvejas flotes kapacitāti atbilstoši pieejamajiem zivju resursiem, zvejas kuģu īpašniekiem ir iespēja, saņemot Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) atbalstu, izņemt vecākos zvejas kuģus no aktīvās zvejas, vienlaikus nepārsniedzot Latvijas zvejas flotes kapacitātes sabalansēšanas plānā 2007.–2013.gadam noteiktos zvejas flotes samazināšanas limitus. Kompensācijas zvejniekiem, kuru aktīvās darba gaitas jāpārtrauc no viņiem neatkarīgu apstākļu dēļ, radīs iespēju pārprofilēties un stimulēs sākt darbību citā jomā ārpus zvejniecības.

Atbalsta pasākuma mērķis ir veicināt zvejniecības efektivitāti un konkurētspēju, kā arī piedāvāt iespēju priekšlaikus pensionēties gados veciem zvejniekiem, kuri strādājuši uz kuģiem, kas nodoti sadalīšanai vai izmantošanai citiem mērķiem ārpus zvejniecības.

Kompensāciju varēs saņemt atbalsta pretendents, kas vismaz 12 mēnešus pēdējo divu gadu laikā ir strādājis uz zvejas kuģa, ar kuru pilnīgi pārtraukta zvejas darbība. Par atbalsta pretendentu ir jābūt veiktām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām pēdējo divu gadu laikā, kā arī viņa ienākumi no zvejniecības pēdējos divos gados veido vismaz 51% no kopējiem ienākumiem.

Pirmstermiņa pensiju varēs saņemt atbalsta pretendents, kura vecums nav mazāks par 55 gadiem un iesnieguma iesniegšanas brīdī atbalsta pretendents vēl nav sasniedzis valsts vecuma pensijai atbilstošo vecumu. Ne mazāk kā pēdējos sešus mēnešus zvejojis uz zvejas kuģa, ar kuru pilnīgi pārtraukta zvejas darbība un vismaz piecus gadus pēdējo septiņu gadu laikā strādājis par zvejnieku uz Latvijas zvejas kuģiem, kuri iekļauti Valsts zivsaimniecības pārvaldes zvejas kuģu sarakstā. Par atbalsta pretendentu jābūt veiktām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām valsts budžetā pēdējos piecos gados.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par atbalstu pašvaldībām nozīmīgu objektu būvniecībai un rekonstrukcijai

Valdība 7.jūlijā apstiprināja Zemkopības ministrijas ( ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam “Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem””.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir valsts un ES atbalstu atklāta projektu iesniegumu konkursa veidā Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam pasākumam “Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem”. Pasākuma mērķis ir atbalstīt investīcijas publiskās infrastruktūras kvalitātes uzlabošanai lauku teritorijās, lai veicinātu apdzīvotības saglabāšanos.

Pasākuma īstenošanas vieta ir Latvijas lauku teritorija, izņemot Rīgas rajona vietējās pašvaldības, kurās ir vairāk nekā 5000 iedzīvotāju. Novadi ar lauku teritoriju un pilsētas ar lauku teritoriju pasākumu drīkst īstenot tikai lauku teritorijā.

Atbalstu var saņemt vietējā pašvaldība, kuras administratīvās teritorijas daļa atbilst pasākuma īstenošanas vietai.

Pasākuma ietvaros tiek atbalstīta pašvaldību ceļu būvniecība vai rekonstrukcija, neietverot uzturēšanu.

Tāpat atbalstīta tiek vietējas nozīmes saieta namu, brīvā laika pavadīšanas, sporta un kultūras objektu būvniecība vai rekonstrukcija. Atbalstu saņems arī par publiski pieejamas teritorijas labiekārtošanu un par atjaunojamo energoresursu energoapgādes sistēmas būvniecību vai rekonstrukciju.

Atbalsta pretendents vienā projekta iesniegumā var iekļaut vairākas aktivitātes.

Projekta iesniegumus sarindo pēc teritorijas attīstības indeksa, sākot ar mazāko, saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kritērijiem valsts budžeta dotācijas piešķiršanai pašvaldībām un plānošanas reģionu attīstības aģentūrām ES struktūrfondu līdzfinansēto projektu īstenošanai.

Lai pieteiktos atbalsta saņemšanai, atbalsta pretendents atbilstoši tā juridiskajai adresei iesniedz Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē projekta iesniegumu divos eksemplāros un tā elektronisko versiju, kā arī papildus katrai aktivitātei nepieciešamo dokumentāciju.

Vietējai pašvaldībai, kas izveidojusies līdz 2006.gada 1.jūlijam, maksimālā attiecināmo izmaksu summa ir 140 000 latu laikposmā no 2008.gada līdz 2013.gadam.

Savukārt vietējai pašvaldībai, kas izveidojusies pēc 2006.gada 1.jūlija, kopējā maksimālā attiecināmo izmaksu summa ir 140 000 latu, summējot apvienoto teritoriju attiecināmo izmaksu neizlietotās summas laikposmā no 2008.gada līdz 2013.gadam.

Atbalsta intensitāte ir 75% apmērā no projekta kopējās attiecināmo izmaksu summas. Pasākuma ietvaros atbalstu var saņemt tikai investīciju izmaksām, kuras tieši saistītas ar pasākumā noteikto aktivitāšu īstenošanu.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Mēnesi pirms projektu iesniegumu pieņemšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” tiks publicēts projektu iesniegumu pieņemšanas datums.

ZM: Par vienotu nodrošinājuma piemērošanu lauksaimniecības produktiem

Valdība 7.jūlijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Nodrošinājuma piemērošanas kārtība lauksaimniecības un tās pārstrādes produktiem” un Ministru kabineta (MK) noteikumus “Grozījums Ministru kabineta 2008.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.237 “Lauksaimniecības un pārstrādāto lauksaimniecības produktu Eiropas Savienības ārējās tirdzniecības režīma administrēšanas kārtība””. Noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu.

Ar MK noteikumiem “Grozījums Ministru kabineta 2008.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.237 “Lauksaimniecības un pārstrādāto lauksaimniecības produktu Eiropas Savienības ārējās tirdzniecības režīma administrēšanas kārtība”” tiek dzēsta nodaļa, kas līdz šim regulēja nodrošinājuma piemērošanas kārtību, jo turpmāk vienoto kopēju nodrošinājumu piemērošanas kārtību, kas attieksies uz vairākām lauksaimniecības jomām, noteiks MK noteikumi “Nodrošinājuma piemērošanas kārtība lauksaimniecības un tās pārstrādes produktiem”.

Normatīvajā dokumentā “Nodrošinājuma piemērošanas kārtība lauksaimniecības un tās pārstrādes produktiem” noteikta kārtība, kādā piemēro nodrošinājumu lauksaimniecības un tās pārstrādes produktiem saskaņā ar Komisijas Regulu par garantijas ķīlu sistēmas piemērošanu lauksaimniecības produktiem, īstenojot lauksaimniecības tirgu kopīgo organizāciju un tirgus veicināšanas pasākumus.

Nodrošinājumu piemērošana nepieciešama, lai garantētu lauksaimniecības politikas ietvaros paredzēto atbalsta un tirgus pārvaldības pasākumu īstenošanu atbilstoši to mērķiem un nosacījumiem. Latvijā nodrošinājumu administrējošā institūcija ir Lauku atbalsta dienests (LAD), kas veic nodrošinājuma galvotāju atzīšanu, nodrošinājuma pieņemšanu, atbrīvošanu un ieturēšanu.

Normatīvais akts nosaka, ka galvinieks var būt Latvijā, kā arī kādā no Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm reģistrēta kredītiestāde, krājaizdevu sabiedrība vai apdrošināšanas sabiedrība, kas iesniegs galvojumu LAD.

Galviniekam, kurš reģistrēts Latvijas Republikā, pirms pirmā nodrošinājuma jāiesniedz LAD Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegtās licences apliecināta kopija, personu saraksts, kas tiesīgas parakstīt galvojumus, un to parakstu paraugi, kā arī jāiesniedz galvinieka zīmoga paraugs. Galviniekam, kurš reģistrēts kādā no Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm, lai iegūtu apstiprinājumu pirms pirmā nodrošinājuma sniegšanas, LAD jāiesniedz tās valsts izsniegtās kredītiestādes, krājaizdevu sabiedrības vai apdrošināšanas sabied­rības uzraugošās institūcijas izsniegta darbības atļauja. Tāpat arī jāiesniedz personu saraksts, kas tiesīgas parakstīt galvojumus, un to paraksta paraugi, kā arī galvinieka zīmoga paraugs.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu vietējo attīstības stratēģiju īstenošanai

Valdība 7.jūlijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta vietējo attīstības stratēģiju īstenošanai piešķiršanas kārtība”. Noteikumi izstrādāti, lai noteiktu kārtību, kādā piešķir valsts un ES atbalstu vietējo attīstības stratēģiju īstenošanai Lauku attīstības programmas (LAP) 2007.–2013.gadam pasākuma “Vietējās attīstības stratēģijas” ietvaros. Šā pasākuma kopējais atbalsts noteikts 16 463 222 lati. Normatīvais akts izstrādāts arī, lai noteiktu kārtību, kādā piešķir valsts un ES atbalstu vietējo attīstības stratēģiju īstenošanai Rīcības programmas (RP) Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.–2013.gadam pasākuma “Teritorijas attīstības stratēģiju īstenošana” ietvaros. Savukārt šā pasākuma kopējais atbalsts ir 21 944 629 lati.

Atbalsta pasākumu mērķis ir atbalstīt vietējo attīstības stratēģiju īstenošanu, tādējādi nostiprinot programmas LEADER pieeju, kas uzlabo uz vietējām vajadzībām balstītus pārvaldības mehānismus vietējā līmenī un pilnveido ilgtspējīgas attīstības potenciālu lauku teritorijā vai zivsaimniecībai nozīmīgā teritorijā. Atbalsta pasākumi tiks finansēti no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un no Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF), paredzot Latvijas valsts līdzfinansējumu.

Vietējo attīstības stratēģiju īsteno vietējā rīcības grupa, kuras juridiskais statuss ir biedrība vai nodibinājums. Tajā ne vairāk kā 50% no pārvaldes institūcijas, kura ir atbildīga par vietējās attīstības stratēģijas īstenošanu, veido valsts vai pašvaldību iestāžu pārstāvji un vismaz 50% – privātpersonas (ekonomiskie un sociālie partneri). Vietējās rīcības grupas darbības teritorija ir kompakta, tā neiekļaujas citā vietējās rīcības grupā, kas pretendē uz atbalstu LAP pasākuma vai RP pasākuma ietvaros un iedzīvotāju skaits ir no 5 tūkstošiem līdz 65 tūkstošiem. Iedzīvotāju īpatsvars no pilsētām, kurās iedzīvotāju skaits ir no 5 tūkstošiem līdz 15 tūkstošiem, nepārsniedz 49% no tās darbības teritorijas iedzīvotāju skaita. Vietējās rīcības grupas darbības teritorijā netiek iekļautas pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 15 tūkstošiem.

Ja vietējā rīcības grupa pretendē uz atbalstu LAP pasākuma ietvaros, tai ir jāpiesaista lauksaimnieku, lauku sieviešu un jauniešu interešu pārstāvji. Savukārt, ja vietējā rīcības grupa pretendē uz atbalstu EZF pasākuma ietvaros, tai ir jāpiesaista zivsaimniecības nozares pārstāvji.

Noteikumu mērķis ir veicināt lauku iedzīvotāju iesaistīšanos vietējo problēmu risināšanā, tādā veidā uzlabojot dzīves kvalitāti un domājot arī par ekonomiskajiem, sociālajiem uzlabojumiem un vides saglabāšanas iespējām.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

RAPLM: Par speciālistu piesaisti plānošanas reģioniem, pilsētām un novadiem

Ministru kabineta komiteja 7.jūlijā atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātos noteikumus darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.5.3.1.aktivitātei “Speciālistu piesaiste plānošanas reģioniem, pilsētām un novadiem”.

Aktivitātes mērķis ir paaugstināt plānošanas reģionu, pilsētu un novadu pašvaldību administratīvo kapacitāti, sekmējot efektīvas publiskās pārvaldes vajadzībām atbilstošu speciālistu piesaisti plānošanas reģionu un vietējās pārvaldes līmenī.

Noteikumu projekts nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projektu iesniedzējiem, atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi, kompetences sadalījumu, sadarbības kārtību, kā arī sadarbības iestādes funkcionālo padotības formu.

Kopējais aktivitātei pieejamais finansējums ir 9 007 260 lati, no kura Eiropas Sociālā fonda finansējums ir 7 656 171 lats un nacionālais publiskais finansējums ir 1 351 089 lati.

Aktivitātes mērķa grupas ir plānošanas reģioni, pilsētu pašvaldības un novadu pašvaldības.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par jauno Pasta likumu

Lai nodrošinātu universālā pasta pakalpojuma pieejamību un sniegšanas nepārtrauktību, tiek virzīts jaunais Pasta likums. 7.jūlijā Pasta likums tika izskatīts Ministru kabineta komitejā. Tiesa, pirms izstrādātā likumprojekta izskatīšanas valdībā tas vēl tiks atkārtoti koriģēts.

Jaunais likums paredz abonētās preses piegādes un universālā pasta pakalpojuma zaudējumu kompensācijas mehānismu, tādējādi nodrošinot, ka universālā pasta pakalpojuma tarifi netiks strauji mainīti. Iekļaujot abonētās preses piegādi universālajā pakalpojumā, tiks saglabāta šā pakalpojuma pieejamība visiem valsts iedzīvotājiem par samērīgām cenām, vienlaikus kompensējot zaudējumus šā pakalpojuma sniedzējam.

Likumā precizēta terminoloģija, kā arī definēti līdz šim trūkstošie jēdzieni un iekļauts atsevišķu jautājumu regulējums, kāda nav pašreizējā likumā. Likumprojekts paredz sūdzību izskatīšanas kārtību, nosaka pakalpojumu lietotāju pienākumus un tiesības, bet neuzliek papildu administratīvo slogu.

Normatīvā akta izstrādē ņemti vērā konkurences veicināšanas principi, piemērojot caurskatāmas, nediskriminējošas un samērīgas regulēšanas procedūras, kā arī pasta pakalpojumu lietotāju interešu aizsardzības principi.

Likums nosaka vienotu tiesisko regulējumu pasta pakalpojumu sniegšanas jomā visiem pasta pakalpojumu tirgus dalībniekiem – tas attiecas ne tikai uz VAS “Latvijas Pasts” (LP), bet arī citiem komersantiem, kas sniedz pasta pakalpojumus, piemēram, kurjeru, eksprespasta kompānijām u.tml.

Lai pilnībā izveidotu nozares tiesisko regulējumu, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) sešu mēnešu laikā pēc likuma stāšanās spēkā vēl jāizdod vairāki noteikumi, kārtības, procedūras un metodikas.

2008.gada 1.aprīļa sēdē Ministru kabinets atbalstīja nepieciešamā finansējuma līdz 4,1 miljonam latu piešķiršanu VAS “Latvijas Pasts”, lai kompensētu preses izdevumu piegādes pakalpojumu sniegšanas lauku apvidos radītos zaudējumus 2007.gadā. Satiksmes ministrija, iesniedzot savas jaunās politikas iniciatīvas 2009.–2011.gadam, ir pieprasījusi četrus miljonus latu ik gadu VAS “Latvijas Pasts” preses izdevumu piegādes pakalpojumu sniegšanas rezultātā radīto zaudējumu segšanai.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

ĪUMSILS: Par projektu “Lībieši Latvijā. 2008.–2012.gads”

Lai noteiktu valsts politiku lībiešu (līvu) etnosa, tā valodas un kultūras ilgtspējīgai saglabāšanai un tālāk nodošanai, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts ir izstrādājis programmas projektu “Lībieši Latvijā. 2008.–2012.gads”, kuru 7.jūlijā izskatīja Ministru kabineta komitejas sēdē.

Programmas projekts “Lībieši Latvijā. 2008.–2012.gads” iezīmē virzienus, kuros jāattīsta starpinstitucionālās un starpnozaru sadarbības formas un partnerattiecības.

Programmas projektā uzsvērta valodas un kultūras saglabāšana, mūsdienīgas praktizēšanas iespēju nodrošināšana un paplašināšana, īpaši akcentējot kopienas dzīves stiprināšanu.

Plānots iesaistīt jauniešu mērķauditoriju, kā arī līdz šim mazāk aktīvus interesentus, kas vēlas praktizēt kādas lībiešu kultūras un tradīciju izpausmes.

Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātsa