Eiropas Komisija: Par atjauninātu sociālo programmu

Komisija 2. un 3.jūlijā iesniedza plašu un vērienīgu iniciatīvu paketi. Tā nozīmē jaunas saistības ar Eiropas sociālo jomu un veido integrētu pieeju, kas apvieno vairāku jomu politiku.

Tā parāda, kā Eiropas Savienība var palīdzēt radīt iespējas, nodrošināt pieejamību un apliecināt solidaritāti, pieņemot iniciatīvas, kas veicina nodarbinātību, izglītību un prasmju uzlabošanu, apkaro diskrimināciju, sekmē mobilitāti un dod Eiropas iedzīvotājiem iespēju dzīvot ilgāk un veselīgāk. Atjauninātā sociālā programma tiecas atbalstīt un sagatavot Eiropas iedzīvotājus, it īpaši jauniešus, lai tie varētu pielāgoties realitātei, kas strauji mainās līdz ar globalizāciju, tehnoloģisko progresu, sabiedrības novecošanos un tādām norisēm kā nesenā pārtikas un naftas cenu paaugstināšanās un svārstības finanšu tirgos. Tās mērķis ir arī palīdzēt tiem, kuriem rodas grūtības, pielāgojoties minētajām pārmaiņām.

“Eiropas sociālā dimensija nekad nav bijusi tik svarīga kā tagad,” teica priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu. “Tā nav nošķirama no ES Lisabonas stratēģijas izaugsmei un labākām darba vietām eiropiešiem. Eiropai vajadzīga moderna sociālā programma, kas atbilst straujajām ekonomiskajām un sociālajām pārmaiņām un sekmē iespējas, pieejamību un iedzīvotāju solidaritāti Eiropas Savienībā. Ekonomikas panākumi rada sociālas priekšrocības, un pakete, ko šodien ierosinājusi Komisija, ir izstrādāta, lai nodrošinātu, ka neviens netiek norobežots un visi iedzīvotāji var piedalīties Eiropas labklājībā.”

“Eiropas iedzīvotāji raizējas par to, ka globalizācija ietekmē viņu darba vietas, un par nabadzības risku,” piebilda sociālo lietu komisārs Vladimirs Špidla. “Viņi arī apzinās, ka pārāk daudziem cilvēkiem dzīvē joprojām tiek liegtas iespējas diskriminācijas dēļ. Darba vietas zūd, jo uzņēmumu padomes neveido pietiekami efektīvu pārrobežu sadarbību. Taču rīkojoties kopīgi, ES var sniegt pievienoto vērtību valsts līmeņa darbībām, lai uzlabotu cilvēku dzīveslīmeni.”

Pasākumi sociālajā jomā galvenokārt ir dalībvalstu kompetencē, un tie jāveic pēc iespējas tuvāk pilsonim, proti, valsts, reģionālā un pašvaldības līmenī. Eiropas Savienības dalībvalstis atvēl 26% no IKP (2005) sociālās politikas izdevumiem salīdzinājumā ar 15%, ko atvēl ASV, un 17%, ko atvēl Japāna. Taču šos līdzekļus varētu lietot konkrētākiem mērķiem un daudz efektīvāk.

Eiropas Savienība ir veiksmīgi papildinājusi darbības valsts līmenī un veidojusi sadarbību, lai pārvaldītu sociālekonomiskās pārmaiņas. Cīnoties pret nabadzību, Eiropas Savienība palīdz koordinēt aktīvas integrācijas veicināšanas centienus, tostarp darba tirgus integrācijas centienus, palielinot darba un mūžizglītības pievilcību, it īpaši tiem, kas ir visvairāk attālināti no darba tirgus.

Komisija darbojas arī, lai nodrošinātu, ka vienotais tirgus un konkurences noteikumi veicina kvalitatīvu, pieejamu un ilgtspējīgu sociālo pakalpojumu izveidi, ieskatot pakalpojumus, ko nodrošina sociālās ekonomikas uzņēmumi (piemēram, kooperatīvi, savstarpējas apdrošināšanas sabiedrības).

Izmantojot Eiropas agrāko panākumu stingro pamatu sociālajā jomā, tostarp darba ņēmēju pārvietošanās brīvību, atjauninātās sociālās programmas mērķis ir pielāgot ES politiku jaunai sociālajai realitātei un tendencēm, nemainot Eiropas sociālās jomas pamatmērķus: harmoniskas, solidāras un iekļaujošas sabiedrības, kurās ievēro pamattiesības funkcionālā sociālajā tirgus ekonomikā. Atjauninātās sociālās programmas pamatā ir iespējas, pieejamība un solidaritāte, un tā ir vērsta uz iemaņām un iespējām, kuras piedāvā iedzīvotājiem, lai viņi īstenotu savu potenciālu, vienlaikus atbalstot iedzīvotājus, kuri to nespēj.

Paketē, ko atjauninātās sociālās programmas ietvaros pieņēma 2. un 3.jūlijā, kopumā ir 19 iniciatīvas nodarbinātības, sociālo lietu, izglītības un jaunatnes, veselības, informācijas sabiedrības un ekonomikas lietu jomā. Iniciatīvas ir vērstas uz šādām prioritātēm.

1. Gatavošanās rītdienai: bērni un jaunieši.

2. Ieguldījums cilvēkos: pārmaiņu pārvaldīšana.

3. Ilgāka mūža un veselīgāka dzīvesveida veicināšana.

4. Diskriminācijas apkarošana.

5. Instrumentu nostiprināšana.

6. Starptautiskās darba kārtības veidošana.

7. Nabadzības un sociālās atstumtības apkarošana.

Piemēram, Komisija ierosina tiesību aktus, lai papildinātu spēkā esošo tiesisko regulējumu un ārpus nodarbinātības jomas aizsargātu pret diskrimināciju saistībā ar reliģiju vai pārliecību, invaliditāti, vecumu vai seksuālo orientāciju. Kāda cita paketē iekļautā priekšlikuma mērķis ir vienkāršot pacientu piekļuvi veselības aprūpei citās Eiropas valstīs.

Turklāt paketē ir Komisijas viedoklis par to, kādas skolas ir vajadzīgas Eiropai 21.gadsimtā, un tajā apskatīti jautājumi saistībā ar migrantu bērnu izglītību un sociālo integrāciju.

Atjauninātās sociālās programmas pamatā ir plaša sabiedriskā apspriešanās, ko Komisija rīkoja 2007.gadā, lai novērtētu Eiropas mainīgo sociālo situāciju. Jaunā “Eurobarometer” apsekojumā, kas publicēts 2.jūlijā, aprakstīts, kādu sociālo labklājību vēlas redzēt Eiropas iedzīvotāji pēc 20 gadiem.