Atskatoties uz savas prezidentūras pirmajā darba gadā iekšpolitikā un ārpolitikā paveikto

Vakar, 8.jūlijā, apritēja tieši gads kopš ar zvēresta nodošanu Saeimas deputātiem pie savu amata pienākumu pildīšanas stājās pašreizējais, septītais Latvijas Republikas Valsts prezidents Valdis Zatlers, kuru, 58 deputātiem balsojot “par”, prezidenta amatā ievēlēja 2007.gada 31.martā. Attēlā: Valdis Zatlers Rīgas pilī vakar, iepazīstinot masu mediju pārstāvjus ar pirmajā prezidentūras gadā darīto un padarīto, un atbildot uz žurnālistu jautājumiem Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Par prezidentūras pirmā gada aktivitātēm

Valsts prezidents Valdis Zatlers konsekventi un konstruktīvi aizstāvējis izvirzītās ārpolitiskās prioritātes, licis pamatu turpmākai savu izvirzīto iekšpolitisko prioritāšu – izglītības sistēmas un sabiedrības konsolidācijas – īstenošanai prezidentūras četros gados. Valsts prezidents ir izvirzījis vienu Ministru prezidenta kandidātu, nācis klajā ar piecām likumdošanas iniciatīvām, trīsreiz atdevis likumus otrreizējai caurlūkošanai, panācis vienprātības (consensus) principa ievērošanu, izvirzot SAB direktoru, kā arī izveidojis Konstitucionālo tiesību komisiju un Rīgas pils atjaunošanas padomi. V.Zatlers bijis 27 ārvalstu vizītēs un 20 darba vizītēs Latvijas reģionos.

Ārpolitika

Valsts prezidents ir konsekventi aizstāvējis izvirzītās ārpolitiskās prioritātes:

1) Baltijas un reģionālās sadarbības

stiprināšana;

2) Latvijas drošības stiprināšana

NATO ietvaros, tajā skaitā attīstot

attiecības ar stratēģisko partneri ASV;

3) Latvijas interešu veicināšana ES;

4) konsekvents atbalsts Ukrainai un

Gruzijai to integrācijā ES un NATO;

5) Latvijas enerģētiskās neatkarības

stiprināšana;

6) Latvijas ekonomisko interešu

aizstāvēšana ārvalstīs.

Īstenojot šīs prioritātes, Valsts prezidents savas prezidentūras pirmajā gadā ir devies 27 ārvalstu vizītēs, kā arī Latvijā uzņēmis Igaunijas, Lietuvas un Polijas prezidentus. Pirmā prezidentūras gada laikā V.Zatlers ir veicinājis Baltijas valstu prezidentu ciešāku sadarbību. Piedaloties gan formālajos ES samitos, gan arī darba tikšanās ar ES līderiem, viņš ir stingri iezīmējis Latvijas nostāju ES turpmākās attīstības jautājumā, īpaši uzsverot vienotas ārpolitikas lomu ES kopējo mērķu sasniegšanā.

Tāpat Valsts prezidents kā savu ārlietu prioritāti ir definējis attiecību attīstīšanu, tajā skaitā ekonomikas jomā, ar tādiem reģioniem un valstīm, kuras līdz šim apgūtas nepietiekami. Piemēram, Latvijas interešu veicināšana Centrālamerikā (vizīte ES un Centrālamerikas valstu samitā Peru), Tuvajos Austrumos (vizītes Izraēlā un Pasaules ekonomikas foruma ietvaros arī Ēģiptē), kā arī Āzijā, kur šogad plānotas vizītes Kazahstānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā.

Valsts prezidenta galvenais uzsvars drošības politikas jomā ir bijis Latvijas kā atbildīgas kolektīvas drošības sistēmas dalībvalsts tēla stiprināšana gan vizītēs NATO Briselē, gan Afganistānā un ASV, kā arī ieņemot nelokāmu pozīciju NATO Bukarestes samitā un iekšpolitiski stingri iestājoties par stratēģiskajiem partneriem doto solījumu pildīšanu.

Tiesiskums

Savā pirmajā prezidentūras gadā V.Zatlers ir aktīvi iestājies par tiesiskuma stiprināšanu Latvijā. Īstenojot konsekvento nostāju tiesiskuma stiprināšanā, Valsts prezidents ir izveidojis Konstitucionālo tiesību komisiju, kuras zinātniskā Satversmes grozījumu analīze kalpojusi par pamatu Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīvai. Nepieļaujot nekvalitatīvu likumu spēkā stāšanos, Valsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nosūtījis trīs likumus un nācis klajā ar piecām likumdošanas iniciatīvām. Stiprinot tiesiskumu, viņš personīgi iepazinies ar dažādu tiesu, tiesībsarga un Ģenerālprokuratūras darbu un darba apstākļiem, regulāri ticies ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju, Satversmes tiesas priekšsēdētāju un ģenerālprokuroru, kā arī iestājās par vienprātības (consensus) principa ievērošanu, Nacionālajā drošības padomē izvirzot SAB biroja direktora kandidātu Jāni Kažociņu.

Izglītība, ekonomika, vēsture

Īstenojot savas prezidentūras izvirzīto prioritāti – izglītības sistēmas sakārtošanu un principa “neviens bērns ārpus skolas” iedzīvināšanu – Valsts prezidents pirmajā prezidentūras gadā sācis darbu, lai veicinātu izglītības sistēmas pilnveidošanu un attīstību. V.Zatlers uzdevis Stratēģiskās analīzes komisijai veikt visaptverošu pētījumu, kas uzrādītu būtiskākās izglītības sistēmas pēctecības problēmas; viņš regulāri ticies ar visu iesaistīto pušu pārstāvjiem un mudinājis dialoga veidā rast risinājumu problēmām. Darba vizītēs Latvijas reģionos Valsts prezidents ir apmeklējis 23 vispārizglītojošās skolas, arodskolas un speciālās skolas, kā arī, sekmējot jaunatnes izpratni par valsts pārvaldi, aktīvākos jauniešus uzņēmis Rīgas pilī. Šo vizīšu ietvaros jaunieši no 18 Latvijas skolām padziļināti iepazinās ar Valsts prezidenta institūta darba ikdienu. Kopumā V.Zatlers piedalījies 43 ar izglītības sistēmu saistītos pasākumos.

Valsts prezidents 20 darba vizītēs apmeklējis vairāk nekā 30 Latvijas pagastus un pilsētas, kur ticies ar iedzīvotājiem, reģiona aktīvākajiem nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, uzņēmējiem un amatpersonām. Par visām Latvijas sabiedrībai aktuālajām problēmām viņš regulāri informējis gan Ministru prezidentu, gan citas atbildīgās amatpersonas un savu, Satversmē noteikto kompetenču ietvaros, mudinājis tās risināt. Savukārt, lai piedāvātu konstruktīvu risinājumu valsts ekonomiskajām problēmām, Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisija Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča vadībā ir izstrādājusi pētījumu par Latvijai nākotnē perspektīvākajām ražošanas nozarēm. Pētījums nodots darbam atbildīgajās ministrijās.

Valsts prezidents aktīvi popularizējis latviešu valodas lietošanu, veicinājis plašu sabiedrības līdzdalību valsts valodas politikas īstenošanā, atbalstījis pasākumus, kas juridiski stiprina valsts valodu un nodrošina latviešu valodas zinātnisko izpēti, kā arī sekmējis izpratnes par Latvijas vēsturi pēc Otrā pasaules kara vairošanu, apmeklējot un atbalstot vēsturi skaidrojošus vispārsabiedriskus pasākumus Latvijā un ārvalstīs, konsekventi vēršot uzmanību uz nepietiekamo starptautisko nosodījumu padomju režīma īstenotajam genocīdam pret Latvijas tautu.

Valsts prezidenta preses dienests

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem

“Latvijas Vēstnesis”: Valsts prezidenta kungs, kā jūs raugāties uz sabiedrībā visai izplatīto viedokli, ka būtu laiks autoritatīvai speciālistu komandai izstrādāt jauno Satversmi? Kopš pašreizējās Satversmes pieņemšanas pagājuši gandrīz deviņi gadu desmiti, un Latvija ir pavisam citā situācijā: mēs esam Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsts, būtiski izmainījusies arī prezidenta loma valsts dzīvē. Jūs, jau trešais Valsts prezidents pēc suverenitātes atjaunošanas, tāpat kā abi jūsu priekšgājēji, esat daudz aktīvāks par Latvijas Republikas pirmajiem valsts prezidentiem, īpaši ārlietu jomā.

V.Zatlers: Prezidentam vienmēr jābūt aktīvam, sevišķi mūsu valstī. Es daudz esmu runājis ar citu valstu prezidentiem, sevišķi tiem, kas pārstāv parlamentāras republikas, kāda ir arī Latvija. Ir arī prezidentālas republikas, un ir tādas, kuras ir pa vidu, un grūti pat saprast, vai tā ir prezidentāla vai parlamentāra republika. Esmu nonācis pie pārliecības, ka Latvijas Satversme ir ļoti sabalansēta. Latvijai šis modelis – parlamentāra republika – ir vislabākais, jo latviešu mentalitātes pamatā ir demokrātiskums. Jā, dažkārt liekas, ka Satversmē ir trūkumi. Tā liekas tāpēc, ka mainās sabiedrība. Bet mēs nedrīkstam mainīt republikas Satversmi kā spēles noteikumus. Jo tie ir mūsu demokrātijas pamatnoteikumi, ko nedrīkstam mainīt. Tā nav sporta spēle! Mums visiem jāsaprot, ka ir jāizanalizē šī Satversme, mums ir jāiemācās šī demokrātiskā pieeja un tajā jārealizē savas demokrātiskās tiesības. Tā ir mana pārliecība. Pat šodien, pirms šīs preses konferences, es ilgi domāju, kā lai sasaistu un kādos rāmjos jums izklāstu savu gada darbu. Un izlēmu to ielikt un izklāstīt Satversmes pantos par Valsts prezidentu. Jo katrs Satversmes pants Valsts prezidentam uzliek pienākumu, ko viņam jāpilda pēc labākās sirdsapziņas, cītīgi strādājot.

 “Latvijas Vēstnesis”: Prezidenta kungs, kā jūs vērtējat divu savu priekšgājēju pieredzi? Šajās dienās kopīgajā trīs prezidentu televīzijas preses konferencē varēja redzēt, ka jums ar Gunti Ulmani un Vairu Vīķi-Freibergu ir ļoti laba psiholoģiskā saskaņa. Varbūt jums derētu izveidot Valsts prezidenta un eksprezidentu neformālu padomi, kurā jūs varētu regulāri tikties, varbūt darba pusdienās vai kādā citā formātā, lai apmainītos pieredzē un arī bagātinātos ar kopīgām idejām?

 V.Zatlers: Latvijai katrā vēsturiskajā periodā kopš neatkarības atjaunošanas ir bijis labs Valsts prezidents. Tieši tāds prezidents, kura personiskās īpašības un arī kura ambīcijas tieši tajā brīdī bijušas visnoderīgākās mūsu valstij. Faktiski mēs, latvieši, esam laimīga tauta. Sākotnēji mana ideja bija ne vien Latvijas, bet visu Baltijas valstu prezidentu klubs, un to arī mēģināšu realizēt. Taču mēs, Latvija, esam vislabākajā situācijā, jo mums vienīgajai ir vienlaikus trīs aktīvi cilvēki, kas spējīgi veikt prezidentāla līmeņa uzdevumus. Un Latvijas prezidentu klubs, par ko jūs runājat, – faktiski tā jau ir realitāte.

Jānis Ūdris, pēc ieraksta “LV” diktofonā