Saeimas 2008. gada 29. jūnija sēdes stenogramma
Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Sākam Saeimas 2008.gada 29.jūnija sēdi.
Pirmo šodien skatīsim darba kārtības sadaļu “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Šmitam.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Es lūdzu šo likumprojektu nodot arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai…
Sēdes vadītājs.
Saglabājot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju kā atbildīgo?
J.Šmits.
Jā.
Sēdes vadītājs.
Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai? Deputāti neiebilst. Tātad likumprojekts “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” tiek nodots Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ābiķa, Strazdiņa, Zaķa, Ivana Klementjeva, Dukšinska un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Latvijas Sarkanā Krusta likums” nodot Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.
Kraukļa kungs vēlas runāt par likumprojekta nodošanu komisijām. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par” nodošanu komisijām, otrs – “pret”.
Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Likumprojekts “Latvijas Sarkanā Krusta likums” iepriekšējās Saeimās jau vairākkārt tika nonācis līdz parlamentam, bet diemžēl nekad nav ticis virzīts tālāk. Un faktiski Latvija ir viena no retajām valstīm Eiropā, kurai nav sava likuma par Sarkano Krustu. Man ir nācies lasīt masu medijos, tostarp arī politiķu runās, izteikumus par to, ka tad jau katrai nevalstiskajai organizācijai vajagot savu likumu, ka tas neesot samērīgi, un tā tālāk. Taču ir jāsaprot, ka faktiski Latvijas Sarkanais Krusts ir lielas starptautiskas organizācijas sastāvdaļa un ka šī organizācija tomēr nav ierindojama tādā pašā rangā kā, teiksim, “Pūres vecmāmiņu biedrība”. Protams, visu cieņu arī Pūres vecmāmiņām, ka viņām ir tāda biedrība, taču Sarkanajam Krustam ir cita sūtība, šī organizācija veic uzdevumus ne vien Latvijā, bet arī ārpus tās. Un šā likumprojekta būtība ir aizsargāt Latvijas Sarkanā Krusta simboliku, kas ir atbilstoša Starptautiskā Sarkanā Krusta simbolikai.
Es gribu vēl pateikt, ka mēs šajā gadījumā varam vilkt paralēles ar Latvijas Olimpisko komiteju, kas arī ir Starptautiskās Olimpiskās komitejas sastāvdaļa. Un tāpēc es aicinu deputātus būt atsaucīgiem ne tikai šodien, nododot šo likumprojektu komisijām, bet arī nodrošināt šā likumprojekta tālāku virzību, jo Latvijas Sarkanajā Krustā darbojas daudzi desmiti tūkstošu cilvēku visā Latvijā, kuri nesavtīgi palīdz līdzcilvēkiem – palīdz atrast tuviniekus, apmāca skolēnus un citus cilvēkus, kam apmācībā ir nepieciešama pirmā palīdzība, kā arī veido labāku mūsu sabiedrību.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Šmitam!
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Lūdzu arī šo likumprojektu nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vai kādam ir iebildumi pret šā likumprojekta nodošanu arī šai komisijai? (No zāles: “Ir!”) Deputāti pieprasa balsojumu. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka mēs balsosim par šā likumprojekta nodošanu komisijām ar Šmita kunga ierosināto papildinājumu? (No zāles: “Nav iebildumu!”) Nav iebildumu. Tad lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iesniegtā likumprojekta “Latvijas Sarkanā Krusta likums” nodošanu Juridiskajai komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – nav, atturas – 29. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nekādu!”) Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Robežsardzes likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai Dobeļa kungs vēlas runāt par procedūru?
Vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Šis grozījums nostiprina robežsargu tiesības, jo, kā jūs labi saprotat, cilvēku migrācija pasaules mērogā kļūst arvien lielāka, un līdz ar to katrai valstij, kura sevi ciena, ir jādod lielākas iespējas tiem cilvēkiem, kuri ir tieši saistīti ar migrāciju – ar tās kontroli, ar robežu pārkāpumiem. Viņiem ir jādod tiesības rīkoties tīri profesionāli.
Un tāpēc arī šis priekšlikums ir tīri profesionāls. Tas paredz, ka robežsargiem ir tiesības aizturētās personas ievietot pagaidu turēšanas telpā – tātad tiek precizētas šīs tiesības. Katrā ziņā tas vairāk vai mazāk varētu palīdzēt ieviest lielāku skaidrību visos šajos ar migrāciju saistītajos jautājumos un maksimāli palīdzētu novērst šo nelegālo migrāciju.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Viens deputāts ir runājis “par”. Vai kāds vēlas izteikties “pret”? Vai kādam ir iebildumi pret šā likumprojekta nodošanu komisijai? Vai kāds prasa balsojumu? Deputāti neiebilst. Likumprojekts tiek nodots Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Līdz ar to mēs esam izskatījuši šodienas darba kārtības pirmo sadaļu.
Pirms sākam skatīt šodienas darba kārtības otro sadaļu, es vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit Saeimas deputātu parakstītu iesniegumu ar lūgumu iekļaut Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā pirms sadaļas “Likumprojektu izskatīšana” Saeimas lēmuma projektu “Par Alekseja Loskutova atbrīvošanu no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata”.
Deputāts Dzintars Zaķis vēlas runāt “pret” šiem grozījumiem Saeimas darba kārtībā.
Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).
Dāmas un kungi! Prezidij! “Jaunais laiks” kategoriski nostājas pret to, ka tiek veikts klajš politisks spiediens uz kādu augstu amatpersonu. Ar šo amatpersonu valdošā koalīcija acīm redzami mēģina izrēķināties, atlaižot Alekseju Loskutovu no darba.
Tam ir vesela virkne liecību. Tā pirmā un pati galvenā liecība ir tāda, ka, veidojot Godmaņa valdību, protams, aizkulisēs, par vienu no galvenajiem uzstādījumiem, kas Godmaņa kungam kā premjeram tika izvirzīts, – bija Loskutova atlaišana. Taču tad, kad ilgu laiku tas netika darīts, jo acīmredzot šis tomēr bija diezgan grūts lēmums un tika zināma vilcināšanās veikta, Tautas partijas ierindas biedram nācās biedēt Godmaņa kungu ar to, ka tiks veidota jauna valdība. Un tikai pēc šāda spiediena acīmredzot atradās drosme koalīcijai šo jautājumu virzīt līdz Saeimai. Tas ir viens fakts, kas, manuprāt, liecina par to, ka šī ir tāda klaja politiska izrēķināšanās.
Otrs fakts, kas, neapšaubāmi, ir acīm redzams, ir temps, ar kādu mēģina izdabūt šo lēmumu cauri Saeimai. Juridiskā komisija tika sasaukta pagājušajā piektdienā no rīta, tad konstatēja, ka nav kvoruma, tad sagaidīja, kamēr pārējie koalīcijas biedri, kas tajā brīdī nebija valstī, atlido atpakaļ un ierodas… Un vakarā jau Juridiskā komisija par šo jautājumu lēma otrreiz. Nolēma galu galā… Neskatoties uz to, ka Rasnača kungs, kas lēma arī par šo jautājumu, atrodas acīm redzamā interešu konfliktā, komisija lēma un tik un tā nolēma… Lēma un tik un tā nolēma! Un tad, protams, koalīcija nolēma, ka jautājums ir jāizskata nākamās svētdienas, tas ir, 22.jūnija, sēdē. Opozīcijai izdevās pārcelt vismaz uz šo nedēļu.
Bet jebkurā gadījumā šāda steiga – tas ir acīm redzams politisks spiediens un mēģinājums politiski izrēķināties ar amatpersonu, kura acīmredzot labi strādā un labi veic savus pienākumus. Starp citu, šodien jau kāds no deputātiem runāja par to, ka Saeimai nav viss īsti kārtībā ar prestižu. Arī pašiem deputātiem viss nav īsti kārtībā ar prestižu. Jautājums: kāpēc? Atbilde ir ļoti elementāra: tikmēr, kamēr jūs, godājamie kolēģi, iesiet pavadiņā – un šoreiz es vairāk domāju par pozīcijas deputātiem –, kamēr jūs iesiet pavadiņā atsevišķiem indivīdiem, kurus acīmredzot šobrīd KNAB mēģina piespiest pie sienas, tikmēr prestižs nekāds labais nebūs.
Tāpēc es aicinu neiekļaut šo jautājumu šodienas sēdes darba kārtībā un balsot “pret”.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Par darba kārtības grozījumu pieteikusies runāt deputāte Vineta Muižniece. Deputāte vēlas runāt “par”. Lūdzu!
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Es saprotu, ka katram šeit ir savi uzskati un intereses. Tomēr es nevaru pieļaut, ka no Saeimas tribīnes skan nepatiesa informācija. Un tādu ir sniedzis deputāts Zaķis.
Es vēlētos ļoti jūs aicināt ar pilnu nopietnību izturēties pret šo jautājumu un atturēties no jebkādas deputātu maldināšanas. Varu darīt jums zināmu, ka tiešām 20. datumā Juridiskā komisija ir veltījusi šim jautājumam veselu dienu – sāka sēdi no rīta, izsludināja pārtraukumu un vakarā pieņēma lēmumu. Šajā sēdē visi deputāti bija lemttiesīgi, jo, ja nu tomēr ir kāds iestādes vadītājs, kas ir paviršs savā darbā, tad deputāts, lasot likumu, paviršs nedrīkst būt. Un, ja jūs izlasīsiet likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11.pantu, uz kuru jūs atsaucaties (ne tikai pirmo daļu, bet visu pantu!), tad redzēsiet, ka piektajā un sestajā daļā ir atsauce par Saeimas deputātiem, valdības locekļiem un citām amatpersonām, uz kurām ne pirmā, ne otrā šā likuma panta daļa neattiecas, tām pildot darba pienākumus.
Juridiskās komisijas sēdē visi deputāti pilda darba pienākumus. Lūdzu to atcerēties un neizplatīt šeit ziņas, kas neatbilst patiesībai! Uz to jūs aicinu arī visas šīs sēdes garumā.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Par darba kārtības grozījumu viens deputāts ir runājis “pret”, viens – “par”. Lūdzu zvanu! Balsosim par šīsdienas sēdes darba kārtības grozīšanu, iekļaujot pirms sadaļas “Likumprojektu izskatīšana” Saeimas lēmuma projektu “Par Alekseja Loskutova atbrīvošanu no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 41, atturas – nav. Darba kārtība grozīta.
Lēmuma projekts “Par Alekseja Loskutova atbrīvošanu no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
Es atvainojos! Pirms runā deputāte Inese Šlesere, izrādās, ka deputāts Štokenbergs bija vēlējies runāt par procedūru. Bet lai viņš runā no tribīnes. Taupīsim laiku!
A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Paldies, priekšsēdētāja kungs!
Sēdes vadītājs.
Jums ir viena minūte.
A.Štokenbergs.
Atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 136.pantam lūdzu nodot atpakaļ Juridiskajai komisijai lēmuma projektu Nr.469/Lm9 – “Par Alekseja Loskutova atbrīvošanu no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata”. Pamatojums: pretēji Saeimas kārtības ruļļa 177.pantam un 31.panta trešajai daļai nav referenta Saeimas sēdē apspriežamajā lietā, jo tāds komisijas sēdē, kuras protokols man ir šeit līdzi, netika ievēlēts.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs.
Es atvainojos, jūs atsaucāties uz Saeimas kārtības ruļļa 136.panta pirmo daļu?
Saeimas kārtības ruļļa 136.panta pirmā daļa reglamentē: “Priekšlikumu par lietas atlikšanu, nodošanu atpakaļ komisijai, papildu ziņu ievākšanu un tamlīdzīgi var iesniegt Valsts prezidents, Saeimas komisija, deputāts, Ministru prezidents vai Ministru prezidenta pārstāvis apspriežamajā lietā. Priekšlikums iesniedzams rakstveidā Prezidijam.”
Un panta otrā daļa: “Šāds priekšlikums izlemjams pirms balsošanas par lietu pēc būtības.”
Tā ka jūs esat nokavējis.
Tātad vārds deputātei Inesei Šleserei. Rakstveida iesniegums ir jāreģistrē, Štokenberga kungs!
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija, izskatot lēmuma projektu “Par Alekseja Loskutova atbrīvošanu no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata”, iepazinās ar Latvijas Republikas ģenerālprokurora vadītās komisijas, kas izveidota ar Ministru kabineta 2008.gada 11.jūnija rīkojumu Nr.318 “Par komisijas izveidi, lai izvērtētu iemeslus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata”, atzinumu “Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka Alekseja Loskutova atbilstību amatam”. Saeimas Juridiskā komisija savā sēdē uzklausīja arī komisijas vadītāja ģenerālprokurora Jāņa Maizīša viedokli un informāciju par komisijas darbu un to, kā komisija nonāca pie secinājumiem, kuri minēti komisijas atzinumā un par kuriem ir parakstījušies visi komisijas locekļi, to skaitā arī Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš, arī Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks un protams, arī komisijas vadītājs ģenerālprokurors Jānis Maizītis.
Saeimas Juridiskā komisija savā sēdē uzklausīja arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka Alekseja Loskutova viedokli, kā arī viņa atbildes uz deputātu uzdotajiem jautājumiem. Bet, ņemot vērā ģenerālprokurora vadītās komisijas atzinumu un tur minētos secinājumus par Alekseja Loskutova izdarītajiem un pieļautajiem pārkāpumiem, vadot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbu, Saeimas Juridiskā komisija, neskatoties uz opozīcijas centieniem aizkavēt šā lēmuma projekta izskatīšanu, aizklātā balsojumā ar 7 balsīm “par”, nevienam deputātam nebalsojot “pret” vai “atturas”, vienbalsīgi atbalstīja lēmuma projektu “Par Alekseja Loskutova atbrīvošanu no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata”, pamatojoties uz to, ka ir konstatēts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 5.panta sestās daļas 12.punktā minētais iemesls – Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka Alekseja Loskutova neatbilstība ieņemamajam amatam.
Lūdzu kolēģus izteikt savu attieksmi balsojot.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Einaram Repšem.
E.Repše (frakcija “Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! “Jaunais laiks” sākumā īpaši neatbalstīja Alekseja Loskutova ievēlēšanu, to vairāk atbalstīja koalīcijai piederošie deputāti. Taču laika gaitā Aleksejs Loskutovs ar savu darbu, izveidojot KNAB par reālu korupciju apkarojošu iestādi, ir izpelnījies mūsu un Latvijas tautas lielas daļas cieņu.
Atcerieties, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, pretēji tai vārgulīgajai iestādei, ar ko sākās Alekseja Loskutova darbība, pretēji nepietiekamam finansējumam un mēģinājumiem dažādi ietekmēt viņa darbības sekmīgu uzsākšanu, tomēr ir izveidojies faktiski par Latvijā vienīgo spēku, kurš šodien cīnās pret korupciju un kuru respektē, ciena, no kura baidās un pie kura var vērsties cilvēki, kas savā darbā vai ikdienas dzīvē ir sadūrušies ar korupcijas problēmām!
Un šodien Loskutovs, ar visiem tiesiskajiem līdzekļiem cīnoties pret šo patvaļu, ko pret viņu un pret KNAB kā organizāciju īsteno valdošā koalīcija, cīnās nevis par sevi, bet par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja nākotni un sekmīgu darbu.
Bet, godātie kolēģi, šobrīd Saeimas sēdē nav runa par Alekseju Loskutovu! Šobrīd runa ir par KNAB neatkarību, par KNAB sekmīgās darbības turpināšanu un par jautājumu – vai tiešām Latvijas Republikas Saeima kā institūcija piesedz un atbalsta korupciju Latvijā? Tas jautājums izšķirsies šodien ar jūsu balsojumu. Jāteic, ka Latvijas Republikas valdība šai sarkanajai līnijai jau ir pārkāpusi. Bet vai Saeima – nevis atsevišķi tās deputāti, bet Saeima kā institūcija – ar savu balsojumu?... Un vai tā tiešām ir Latvijas vēlētāju vairākuma griba, ko mēs, Saeimas deputāti, šodien grasāmies paust?
Protams, pie mums vēl ne ar tiesiskumu, ne ar demokrātiju, ne ar korupciju nav tik slikti kā Nigērijā, Zimbabvē vai varbūt kur citur pasaulē. Bet, godātie kolēģi, mēs nepiederam Āfrikas kontinentam, mēs esam attīstīta Eiropas valsts, kura grib nākotnē kļūt par plaukstošu demokrātisku un tiesisku valsti! Mums ir citi standarti. Un mēs labi zinām, ka korupcija Latvijā ir problēma. Tā ir nopietna problēma, tā caurauž visas mūsu valsts pārvaldes jomas, tā aplaupa un noplicina mūsu tautsaimniecību, tā aplaupa un noplicina mūsu valsts budžetu, tā laupa līdzekļus, kas citādi būtu izmaksājami pensionāriem pensijās un novirzāmi veselības aprūpes sistēmas uzlabošanai. Korupcija ir nopietna problēma Latvijā, un mums pret to ir jācīnās. Jācīnās savu vēlētāju un tautas labklājības vārdā.
Mūsu vēlētāju un tautas labklājība ir tas patiesais standarts, no kā mēs varam vadīties, spriežot par šiem jautājumiem.
KNAB bija vienīgā iestāde, kas patiešām līdz šim viesa cerības, ka visatļautībai un visaptverošai korupcijai Latvijā beidzot tiek pielikts punkts.
Jūs vēlaties piemērus? Lūdzu! Es sniegšu tikai vienu piemēru no daudziem.
Visa būvniecības nozare gadiem ilgi zināja, ka līdz ar Rīgas robežu sākas fantastiska korupcija tieši būvniecības nozarē. Pāris soļu aiz Rīgas robežas korupcijas līmenis ir daudz, daudz zemāks, bet Rīgā tas bija šokējoši kliedzošs, fantastisks! Par to visi zināja un runāja jau gadiem ilgi. Gadiem ilgi neviens neko nespēja padarīt. Valdošās partijas – un it īpaši šajā ziņā izcēlās Tautas partija – ļoti greizsirdīgi un nikni nostājās pret dažu par korupciju aizdomās turētu Rīgas Domes darboņu atbrīvošanu no amata uz aizdomu pamata. Greizsirdīgi, nikni un tieši! Un koalīcija bija atbildīga par to, ka šīs personas ilgus gadus turpināja darboties Rīgas Domē būvniecības vai citās tai tuvās nozarēs, bet citi varbūt to turpina darīt vēl šodien.
Šodien dažas no šīm slavenajām, savā laikā tik ļoti piesegtajām un aizstāvētajām amatpersonām ir apcietinātas un viņām ir izvirzītas ļoti nopietnas apsūdzības.
Un šis ir tikai viens piemērs, kur mēs varam redzēt KNAB darba augļus, kuri ir vērsti pret valdošo partiju spiedienu un atsevišķu personu piesegšanu.
KNAB kā iestāde pelna neatkarību, un KNAB neatkarība būtībā ir vērtība pati par sevi, jo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam ir jāizmeklē arī augsta ranga amatpersonu pārkāpumi, un līdz ar to KNAB uzmanības lokā nonāk arī valdošajai koalīcijai īpaši pietuvinātas personas.
Ko mēs redzam šodien no praktiskiem piemēriem? Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja neatkarība būtībā ir salīdzināma ar Latvijas Bankas neatkarību. Šai vienai iestādei ir dots uzdevums nodrošināt nacionālās valūtas stabilitāti, nepieļaujot nekompetentu vai tendenciozu valdības iejaukšanos tās monetārajā politikā.
KNAB uzdevums ir nodrošināt korupcijas apkarošanu un novēršanu, nepieļaujot tendenciozu, nekompetentu un, iespējams, ļaunprātīgu valdības iejaukšanos tā darbībā.
Ja KNAB vadītājs šodien uz sadomātu, “aiz matiem pievilktu” un tendenciozu ieganstu pamata tiks atbrīvots no amata, tad kā lai mēs to saprotam? Kā lai to saprot Latvijas vēlētāji un kā lai to saprot novērotāji, kas varbūt vēro Latvijā notiekošos procesus no malas?
Un to ir iespējams saprast tikai vienā veidā: Latvijas Republikas Saeima nostājas pret efektīvu un sekmīgu korupcijas apkarošanu, tā savā darbībā un balsojumā atbalsta un piesedz korupciju Latvijā!
Jā! Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā kā iestādē arī ir pārkāpumi. Nopietni pārkāpumi! Bet pavērosim un padomāsim, vai šie pārkāpumi var būt par pamatu, lai atbrīvotu no darba sekmīgi strādājošu iestādes vadītāju, kurš šo iestādi faktiski ir izveidojis un nodrošinājis tās neatkarību un sekmīgu darbu, tādējādi riskējot ar šīs iestādes nākotni? Vai šāds sods ir samērīgs un pamatots?
Un te nu mēs varam paskatīties, kāda ir bijusi valdošās koalīcijas, valdības un Saeimas rīcība citos tamlīdzīgos gadījumos. Nu diametrāli pretēja!
Par tiem gadījumiem, kad amatpersonas tiek piesegtas, es jau runāju.
Atcerēsimies, ka mums, Saeimā, vēl arvien it kā strādā deputāts, kurš ir krimināli sodīts un atradās cietumā.
Atcerēsimies, ka mums augstos amatos pašvaldībās ir personas, kuras tiek apsūdzētas ļoti smagos noziegumos, kas saistīti ar korupciju.
Atcerēsimies, ka amatpersonas, kuras ir saistītas un vainīgas pie Latvijas pasu un pilsonības nelegālas tirdzniecības, vēl arvien atrodas savā amatā. Nemaz nerunāsim par tām daudzajām amatpersonām, kuras ir vainojamas tendenciozu konkursu organizēšanā, līdzekļu izšķērdēšanā, valsts budžeta līdzekļu tērēšanā un daudzos citos Valsts kontroles revīzijās konstatētos pārkāpumos.
Neviens no viņiem nav atbrīvots no amata. Ne par vienu no viņiem nav bijusi runa, ka varbūt viņu darbība vai tās rezultāti neatbilst amata standartiem.
Loskutova gadījumā pie pirmās iespējas tiek izmantots viss, lai to minētu par iemeslu šīs personas atbrīvošanai no amata.
Vai tā ir salīdzināma, simetriska un vienlīdzīga attieksme? Nē! Acīmredzot šoreiz politika ir klaji tendencioza un neizprotama un to nevar izskaidrot nekā citādi kā vien ar vēlēšanos demontēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju kā sekmīgi strādājošu biroju, atlaist tā vadību, iecelt, iespējams, valdošajai koalīcijai daudz paklausīgāku vadītāju un risināt tās daudzās problēmas, kas acīmredzot viņiem savā kolektīvā ir radušās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sekmīgas darbības rezultātā.
Vai mēs, godātie deputāti, vēlamies piedalīties šajā procesā? Vai mēs vēlamies ar savu balsojumu panākt to, ka Saeima kā valsts institūcija, parlaments, patiešām vēsturē ieies kā parlaments, kurš ir klaji un nepārprotami atbalstījis un piesedzis korupciju Latvijā? Tā diemžēl šobrīd izskatās.
Atcerieties, ka jūs vērtēs jūsu bērni, jūs vērtēs vēsture, un viņi to vērtēs viennozīmīgi – tā, kā to šodien vērtē Latvijas tauta – tie cilvēki, kuri ir atnākuši šeit paust savu attieksmi pie Saeimas, un arī citi, kuriem ir dārgs Latvijas vārds un kuri vēlas, lai Latvija izveidotos par plaukstošu un tiesisku valsti.
Tāpēc es šodien aicinu nepieļaut šo nepamatoto, nepārdomāto un tendenciozo izrēķināšanos ar labi strādājošas iestādes, savu galveno uzdevumu pildošas iestādes, vadītāju, riskējot ar to, ka mēs zaudēsim KNAB profesionalitāti, riskējot ar to, ka mēs zaudēsim KNAB neatkarību. Zaudēs arī iesāktais process, kas ir vērsts uz korupcijas samazināšanu Latvijā, zaudēs Latvijas starptautiskais prestižs, un mēs, Saeima, ieiesim vēsturē kā parlaments, kurš ar savu lēmumu ir piesedzis korupciju Latvijā.
Aicinu to nepieļaut un balsot “pret” Loskutova atbrīvošanu no amata.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs.
Debatēs vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Valdības izveidotās komisijas atzinums, ar kuru – es ceru! – jūs visi esat iepazinušies, lielā mērā balstās uz Valsts pārvaldes iekārtas likumu, tostarp šā likuma 10.pantu, kas noteic valsts pārvaldes galvenos principus. Atzīstot, ka Loskutovs nav realizējis viņam piešķirto kompetenci, komisija ir atsaukusies uz Valsts pārvaldes likuma 10.panta pirmajā daļā noteikto likumības principu. Taču blakus likumības principam pastāv vēl arī citi valsts pārvaldes principi, kuri deputātiem, balsojot par šo sagatavoto lēmuma projektu, būtu jāizvērtē.
Un visupirms es gribu runāt par procesuālā taisnīguma principu, kas noteic, ka amatpersona, par kuras objektivitāti var pastāvēt pamatotas šaubas, nepiedalās lēmuma pieņemšanā. Šis princips salīdzinājumā ar Muižnieces kundzes pieminēto Interešu konflikta novēršanas likumā esošo normu, manuprāt, ir virs šīs normas, un nav šaubu, ka divi valdības izveidotās komisijas locekļi – deputāts Jaundžeikars un ministrs Veldre – nav objektīvi lēmuši par Loskutova atbilstību vai neatbilstību amatam. Kā zināms, viņi viņiem vien zināmu iemeslu dēļ, bet man šķiet, ka aiz ļoti lielas pašpārliecinātības pirms lietas izskatīšanas ir pauduši viedokli, ka Loskutovam nav vietas KNAB priekšnieka amatā. Saskaņā ar KNAB lēmumu gan Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” apvienībai, gan Tautas partijai par rupjiem (es uzsveru – rupjiem!) Politisko partiju finansēšanas likuma pārkāpumiem valsts budžetā ir jāiemaksā, kā mēs zinām, vairāk nekā 1,5 miljoni latu. Turklāt pagājušā gada decembrī Loskutovs ir iesniedzis tiesā prasību par Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” darbības apturēšanu, jo minētā partija pat pēc rakstveida brīdinājuma nav izpildījusi likumā noteiktās prasības. Kā zināms, pēc tam sekoja šīs partijas reorganizācija.
Ir zināms, ka strīda izskatīšana starp biroju un šīm partijām notiks tiesā, un biroja priekšnieks ir tā persona, kas šādās lietās pilnvaro noteiktu cilvēku iet uz tiesu un pārstāvēt biroju. Priekšnieks ir tā persona, kas paraksta arī paskaidrojumus tiesai un kopā ar biroja pārstāvi, kas piedalīsies tiesā, formulē pozīciju. Katrā ziņā divām iepriekš minētajām partijām Loskutova paustā pozīcija ir ļoti, ļoti neizdevīga.
Ir apšaubāms arī tas, vai objektīvi par Loskutova kunga atstāšanu vai neatstāšanu amatā varētu lemt Juridiskās komisijas priekšsēdētājas vietnieks Rasnača kungs, jo KNAB priekšnieks Loskutovs ir pieņēmis lēmumu viņa administratīvā pārkāpuma lietā.
Un vēl ļoti jāšaubās, vai objektīvi vērtēt situāciju šajā gadījumā var deputāti, kurus Loskutovs ierosinājis izdot administratīvai sodīšanai par līdzīgiem pārkāpumiem kā Rasnača kungu.
Un tāpēc es aicinu kolēģi Imantu Kalniņa kungu, kolēģi Lāci… viņa šodien gan nav… Es aicinu kolēģi Brigmani un citus, kuri ir pārkāpuši likumu par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā un par kuriem šajā sakarā Loskutovs ir pieņēmis lēmumu, atturēties un nepiedalīties lēmuma pieņemšanā. Amatpersonas, kuras sagatavojušas un pieņēmušas lēmumus Loskutova lietā, nedrīkst būs personīgi ieinteresētas šā lēmuma pieņemšanā vai nepieņemšanā.
Godātie kolēģi, es lūdzu jūs atcerēties vairākos Satversmes tiesas spriedumos uzsvērto, ka būtiski kāda lēmuma pieņemšanas procedūras pārkāpumi var padarīt nelikumīgu arī pašu lēmumu. Šajā lietā ir redzama cēloņsakarība starp procesuālās normas pārkāpumu un procesa rezultātu.
Tālāk. Kolēģi, esiet godīgi un atzīstiet, ka gan šeit, gan arī Tiesu pils zālē attieksmē pret augstākajām valsts amatpersonām valda dubultstandarti. Tiek aizmirsts nākamais princips – vienlīdzības princips; proti, pastāvot vienādiem tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem, netiek pieņemti vienādi lēmumi. Loskutova atbrīvošanas sakarā nezinātājam varētu šķist, ka valstī ir ieviests izņēmuma stāvoklis, jo šajā sakarā notiek valdības ārkārtas sēdes, notiek Juridiskās komisijas ārkārtas sēdes, pat vēlu vakarā, un kārtējā Saeimas sēde – svētdienā. Gan valdības, gan atsevišķu politisko partiju vadītāju, gan Saeimas pozīcijas rīcība līdzinās, piedodiet, man šķiet, pat histērijai. It kā no KNAB katru dienu nestu ārā simtiem tūkstošu latu.
Es gribētu teikt, ka neviena valsts un pašvaldības iestāde nav pasargāta no negodīgiem darbiniekiem, arī no zagļiem. Tostarp – arī Ministru kabinets, kur pirms neilga laika bijušajam Saeimas spīkeram skaidrā dienas laikā nozaga portfeli ar vairākiem desmitiem tūkstošu latu. Valsts kontroles revīzijas atzinumos varam redzēt būtiskus pārkāpumus grāmatvedības un finanšu līdzekļu uzskaites jomā, taču “likumisko” (pēdiņās) zādzību un izsaimniekošanas gadījumos netiek vērtēta amatpersonu atbilstība ieņemamam amatam.
Tālāk. Viens no valsts pārvaldes principiem paredz, ka valsts pārvaldei jādarbojas sabiedrības interesēs. Jau vairākus gadus, īpaši kopš pagājušajā gadā Kalvīša valdības organizētās akcijas pret Loskutovu, sabiedrība nav varējusi saņemt objektīvu novērtējumu KNAB un tā vadītāja darbībai korupcijas apkarošanā. Es nerunāju par šiem dokumentiem, kas šajā gadījumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā nebija pieņemti. Protams, ka šajā ziņā Loskutova kungs ir vainīgs. Tāpēc, vadoties no samērīguma principa, kas arī ir viens no valsts pārvaldes principiem, es piekrītu ministra Broka kunga īpašajam viedoklim, ka Loskutova atbrīvošana no amata nav samērīga.
Un pēdējais, ko es gribētu jums, kolēģi, teikt. Repšes kungs runāja pilnīgi pamatoti par KNAB īpašo statusu, par to, ka KNAB amatpersonām, tostarp arī Loskutova kungam, būtu jākontrolē visaugstāko amatpersonu darbība. Bet, Repšes kungs, šeit, kā es varu vērtēt, ir darbojies tā saucamais bumeranga efekts. Jo, pētot normatīvo regulējumu, kas tika pieņemts saistībā ar KNAB priekšnieku, mēs varam redzēt, ka šis priekšnieks atrodas Ministru prezidenta padotībā.
Saules mūžu nenodzīvos acīmredzot neviena no šeit klātesošajām partijām. Un, ja šodien mēs atbrīvosim šo Loskutova kungu no ieņemamā amata, tad mums visiem būs jādomā par to, lai tas, kurš šo amatu ieņems, nebūtu vienkārši marionete. Pašreizējos apstākļos, manuprāt, Loskutova kungs ir vērtējams kā amatpersona, kas nav politiska amatpersona salīdzinājumā ar ministriem. Taču Loskutova kungam faktiski nav nekādu tiesību uz taisnīgu tiesu saskaņā ar Satversmes 92.pantu. Kāpēc viņam pašlaik nav?
Kā jūs zināt, šis Ministru kabineta slēdziens jeb atzinums tika vērtēts kā starplēmums, kā viedoklis, kuru administratīvajā tiesā apstrīdēt nevar, ņemot vērā visus šos procesuālos pārkāpumus. Loskutovs nevar apstrīdēt Satversmes tiesā šo lēmumu, jo saskaņā ar Satversmes tiesas likumu viņš nevar iesniegt šo konstitucionālo sūdzību kā persona, kā amatpersona. Satversmes tiesā ar pieteikumu var vērsties tikai 20 Saeimas deputāti. Ņemot vērā to, manuprāt, te ir pārkāpts šis procesuālā taisnīguma princips. Un es aicinu opozīcijas partiju deputātus padomāt, vai mums tiešām kopīgi neizmantot šo iespēju.
Es aicinu jūs, kolēģi, balsot pret šo lēmuma projektu un visupirms izvērtēt šīs amatpersonas ieguldījumu korupcijas novēršanā, un, izvērtējot šo ieguldījumu, salīdzinoši paraudzīties uz tiem pārkāpumiem, kādus varam atrast jebkurā valsts iestādē.
Paldies jums par uzmanību.
Sēdes vadītājs.
Debatēs vārds deputātei Sandrai Kalnietei.
S.Kalniete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi!
Latvija atrodas uz robežas starp divām dažādām Eiropām – to, kurā par augstākajām vērtībām uzskata tautvaldību, likuma varu un cilvēka tiesības, un to, kurā pēc PSRS sabrukšanas turpina pastāvēt dažādas stingrības autokrātiski režīmi.
Savas vēsturiskās pieredzes dēļ mēs nevaram atļauties ar vienu kāju stāvēt Rietumos, ar tiem saprotot dalību NATO un Eiropas Savienībā, bet ar otru – būt Austrumos, pakāpeniski vājinot demokrātiju un tiesiskumu Latvijā. Mūsu valstij un sabiedrībai ne tikai vārdos, bet arī darbos ir jāstiprina sava konsekventā Rietumu izvēle.
Kopš 9.Saeimas vēlēšanām mēs visi esam liecinieki bezprecedenta parādībai – varas konsolidācijai, kas būtu jādēvē par Latvijas “putinizāciju”; tikai, atšķirībā no Krievijas autokrātijas, pie mums darbojas “kolektīvais Putins”, kad pēc “nopirktām” vēlēšanām parlamentārais vairākums ir ieguvis varu pieņemt jebkuru lēmumu un noslēgt jebkuru starptautisku līgumu. Ir atlikuši vēl tikai daži bastioni, kas pilnībā nepakļaujas varas partiju kontrolei. Viens no tādiem ir tiesībsargājošās iestādes, to skaitā KNAB. Ikviens starptautiskais eksperts apstiprinās, ka varas uzbrukumi korupcijas apkarošanas iestādei – tas ir pierādījums, cik labi šī iestāde strādā.
Atšķirībā no rudens šoreiz jautājums par Loskutova atstādināšanu ir sagatavots rūpīgāk. Viņa atbilstību amatam saistībā ar izņemto naudu ir vērtējusi valdības dibināta komisija, taču tikai vienā aspektā – tajā, kas ir saistīts ar naudas izņemšanas epizodi. Loskutova darbība kopumā nav vērtēta, to nav darījusi ne komisija, ne valdība, un, kā noprotams šodien, to negatavojas darīt arī Saeimas valdošais vairākums.
Veidojot komisiju, valdībai nav izdevies izvairīties no interešu konflikta. Jāšaubās, vai deputāts Jaundžeikars un ministrs Veldre spēj neieinteresēti lemt, jo pēc KNAB prasības Tautas partijai ir jāatmaksā valsts kasē vairāk nekā miljons latu, kas nelikumīgi iztērēti 9.Saeimas vēlēšanās.
Savukārt par Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” pārtēriņu 400 000 latu apmērā vēl galīgais lēmums nav pieņemts.
Loskutova politiskā vajāšana spilgti apliecina, cik nevienlīdzīgi princips “Viens likums, viena taisnība visiem!” tiek tulkots attiecībā uz savējiem un svešiem.
Līdz kādām patētiskām frāzēm tik nav aizrunājušies politiskie “varoņi”!
“KNAB vadītāja mundieris ir aptraipīts.” Latvijas valsts iestādes čum un mudž no amatpersonām, kuru mundieri ir ne tikai aptraipīti, bet pat biezā kārtā nosmērēti. Viņus neviens nesauc pie atbildības, bet pat paaugstina.
“KNAB jābūt kristāltīrai iestādei.” Tādējādi it kā norāda, ka citām iestādēm var izvirzīt zemākas prasības.
“Loskutovs – kriminālsodāms.” Bet Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadītājs Vilnis Jēkabsons vai VID Finanšu policijas vadītājs Dzintars Jakāns un vēl citi? Viņi nav kriminālsodāmi?
Iepazīstoties ar Valsts kontroles ziņojumiem, redzams, ka koalīcijas ministru pārraudzītajās iestādēs un pašu vadītajās ministrijās finanšu nelikumības notiek simtiem tūkstošu un pat miljonu apmērā.
Tomēr vistālāk aizrunājies ministrs Veldre, paziņodams, ka pazudusī nauda jāatmaksā Loskutovam, nevis zagļiem – Veipai un Imšam.
Turklāt vēl arvien izmeklēšanā atrodas naudas pazušanas lieta. Tā nav beigusies. Un tajā ir pietiekami daudz dīvainību, uz kurām ģenerālprokurors Maizītis vairākkārt ir norādījis. Acīmredzot šī steiga valdošajām partijām ir vajadzīga tieši tāpēc, ka pabeigtā lieta varētu parādīt pavisam citā gaismā Loskutova un KNAB gadījumu.
Tiem politiķiem, kas šodien balsos par Loskutova atstādināšanu, ir jāapzinās, ka viņi faktiski ķeras pie tiesībsargājošo institūciju vājināšanas. Viņiem ir jāuzņemas atbildība par to, ka viņi ar savu rīcību tādējādi vājina arī Latvijas valsti. Tikai tāda Latvijas valsts, kur vara un sabiedrība izprot un īsteno principu “Viens likums, viena taisnība visiem!”, attīstās un plaukst.
Tomēr atliek cerēt, ka darbojas kāds augstāks patiesības princips, kas pat savējiem, nonākot atbildīgā vietā, liek godprātīgi kalpot valsts, nevis kādas šauras grupas interesēm. To pierāda Alekseja Loskutova, Ingunas Sudrabas un Valsts prezidenta Valda Zatlera darbība.
Tāpēc ir tik svarīgi, kā izvēlēsies nākamo KNAB vadītāju. Ar likumu būtu jānosaka, ka kandidātu kopīgi izvirza valdība un ģenerālprokurors.
Godātie kolēģi! “Eirobarometrs” uzrāda, ka šobrīd Saeimai uzticas vairs tikai 12 procenti vēlētāju. Par 4 procentiem mazāk nekā 2007.gadā.
Ikviens sociologs pateiks, ka situācija ir ļoti piemērota, lai jebkurš politisks avantūrists varētu piesavināties sabiedrības uzticību vai nu ar populistiskiem saukļiem, vai solījumiem par “stingro roku”, kas ieviesīšot kārtību valstī.
Es nedomāju, ka tas ir tas, ko vēlas opozīcija. Es nedomāju, ka tas ir tas, ko vēlas pozīcijas partijas. Jo mēs tomēr visi vēlamies redzēt Latviju kā demokrātisku un uzplaukstošu valsti.
Tāpēc es aicinu: kolēģi, apdomājieties! Ieklausieties tajās balsīs, kas iestājas par Alekseja Loskutova atstāšanu amatā! Novērtējiet samērīgumu starp viņa nodarījumu un viņa pozitīvo ieguldījumu korupcijas apkarošanā!
Es aicinu jūs balsot “pret” vai vismaz savā balsojumā atturēties, lai jums vēlāk mazbērniem nebūtu jāpaskaidro, kāpēc Latvija ir kļuvusi par tādu kā Krievijas piedēkli Eiropas Savienībā.
Sēdes vadītājs.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Man bija ļoti interesanti uzklausīt bijušās ārlietu ministres runu par Krievijas piedēkli, par virzienu uz Rietumiem – uz NATO un uz Eiropas Savienību. Man ir prieks, ka šā virziena centrā ir godīgais krievs Aleksejs Loskutovs, un es esmu pārliecināts, ka tad, ja starp mūsu ierēdņiem proporcionāli būtu pārstāvēti arī krievu izcelsmes cilvēki, dažas problēmas Latvijā būtu atrisinātas efektīvāk, nekā tas ir šodien.
PCTVL frakcija neuzskata Alekseju Loskutovu par tādu kā tautas atbrīvošanās kustības karogu. Viens ierēdnis no dažiem, tāda baltā vārna starp pelēko masām – ne vairāk. Mēs redzam, ka KNAB faktiski ir izveidots pēc amerikāņu spiediena. Mēs uzskatām, ka cīņa par KNAB ir viena politiskā grupējuma cīņa pret otru, bet tomēr mēs šodien esam kopā ar tautas vairākumu, jo mēs negribam, lai Latvija arī turpmāk paliek par nozagtu, korumpētu valsti.
Man, cienījamie kolēģi, tomēr ir trīs bērni, es domāju par nākotni un aicinu arī jūs par to padomāt.
Šodien, esmu pārliecināts, opozīcijai nekas neiznāks, jo jautājums par Loskutova atstādināšanu no amata ir izlemts, bet tautai tomēr būs – un ļoti drīz būs! – lieliska iespēja paust savu viedokli par visu mūsu darbību 2.augusta referendumā par Saeimas atlaišanas iespējām. Man ir liels gods atgādināt kolēģiem, ka tas faktiski bija PCTVL likumprojekts. Mēs iesniedzām šo likumprojektu Saeimā oktobrī – nedēļu pirms arodbiedrību ierosinātās parakstu vākšanas kampaņas uzsākšanas. Mums būs iespēja… mums un tautai būs iespēja atbildēt uz visu valdības darbību, uz korupciju valstī…
Es aicinu visus pēc šodienas kaunpilnā balsojuma piedalīties referendumā 2.augustā.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Debatēs vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Kad pirms nepilniem četriem gadiem Alekseju Loskutovu virzīja KNAB priekšnieka amatam, bija daudz iebildumu. Es biju viens no tiem, kurš asi oponēja pret šo lēmumu. Šaubas radīja tas, kādā veidā, apejot konkursa rezultātus, valdība virzīja citu kandidātu, nevis konkursā uzvarējušo. Toreiz es veltīju daudz asu vārdu Aleksejam Loskutovam, un šodien ar lielu prieku es saprotu, cik ļoti esmu kļūdījies, jo par cilvēku ir jāspriež pēc viņa darbiem. Un Aleksejs Loskutovs pierādīja, ka man toreiz nebija taisnība. Par to es viņam šodien atvainojos.
Šodien tā pati koalīcija, tās pašas partijas virza pilnīgi pretēju lēmumu – par Alekseja Loskutova atbrīvošanu no šā amata. Un es atkal esmu kategoriski pret šo lēmumu. Minēšu argumentus. Saeimas šodienas lēmums par KNAB priekšnieka atbrīvošanu no amata būs administratīvs akts, jo atbilstoši Administratīvā procesa likumam lēmums par amatpersonas tiesiskā statusa izbeigšanu ir administratīvs akts. Biroja priekšnieks nav politiska amatpersona. Tāpēc jebkura politiski motivēta argumentācija šeit ir nevietā. Un šim Saeimas lēmumam ir jāpiemīt visiem tiem administratīvā akta atribūtiem, kurus pieprasa likums. Arī Saeima var izdot administratīvus aktus, kā aprakstīts likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11.pantā. Administratīvās tiesas tiesnese Ābele savā 27.jūnija nolēmumā ir atzinusi, ka Ministru kabineta lēmums par Alekseju Loskutovu ir starplēmums, un tātad administratīvais akts būs Saeimas balsojuma rezultātā pieņemtais lēmums. Šis lēmuma projekts skar Loskutova kunga cilvēktiesības. Nepolitiskā amatā ieceļ, vadoties pēc dažādiem apsvērumiem, taču atlaist no tā drīkst tikai tiesisku, nevis politisku apsvērumu dēļ. Pieņemot administratīvo aktu, konstitucionālajam orgānam ir jāievēro likumos paredzētie, to skaitā Administratīvā procesa likumā paredzētie pienākumi, arī šā administratīvā akta 67.panta sastāvdaļas, kuru šajā lēmuma projektā nav. Deputātu pienākums šoreiz ir lemt, vadoties tikai pēc tiesiskiem apsvērumiem, nevis vadoties pēc tiesiskiem un politiskiem apsvērumiem, kā tas ir parasti.
Turpinājumā argumentēšu, kāpēc lēmuma projekta juridiskais pamatojums ir nepietiekams. Vēl vakar – 28.jūnijā – un arī vēl šodien pirms dažām stundām lēmuma projekts nebija iekļauts Saeimas sēdes darba kārtībā. Deputātiem nav bijis pietiekami daudz laika, lai iepazītos ar lietu. Dokumentu gan ir maz, un tie arī nerada deputātiem pilnīgu priekšstatu, tāpēc mūsu iespējas pieņemt kvalificētu lēmumu, kurā, būdami pietiekami informēti, mēs varētu lemt par tā lietderību, līdzinās nullei; proti, vadoties pēc esošajiem dokumentiem, mēs nevaram kvalitatīvi izspriest jautājumu.
Savus iebildumus pret iespēju pieņemt šo lēmumu es grupēšu trīs kopās.
Pirmā iebildumu kopa attiecas uz interešu konfliktu, otrā kopa ir saistīta ar nopietna pārkāpuma trūkumu un izvērtējuma par biroja priekšnieka darbu kopumā neesamību, trešā kopa ir saistīta ar to, ka lēmuma projekta virzības gaitā ir vērojami pārkāpumi.
Pirmkārt, par interešu konfliktu. Lai arī cik labi būtu pamatots lēmums, tas uzskatāms par prettiesiski pieņemtu, ja tā pieņēmējs atrodas interešu konflikta situācijā. Ja lēmuma pieņēmējs ir interešu konfliktā, tad tas jau vien ir iemesls, lai tiesa atceltu šādu lēmumu. Noteikti ir apšaubāma komisijas locekļa – aizsardzības ministra Veldres – neitralitāte, ja tā ir taisnība, ka KNAB pārbauda viņa biroja vadītāju Dzanuškānu. Tāpat nav šaubu par to, ka varētu tikt apšaubīta to Saeimas deputātu objektivitāte, pret kuriem KNAB savulaik ir pieņēmis negatīvus lēmumus. Balsot šiem priekšstāvjiem liedz likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 22.panta otrā daļa. Līdz ar to būtu jālūdz sēdes pārtraukums, lai Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija var identificēt šos deputātus, jo šo kolēģu piedalīšanās balsojumā varētu būt automātisks pamats lēmuma atcelšanai.
Otrkārt, no lietas materiāliem nav saprotams, tieši kādu likuma pārkāpumu ir izdarījis Loskutovs. Ir nozagti lietiskie pierādījumi. Kāpēc – nav zināms. Motivācija – nezināma. Loskutovs pats ir atklājis šo noziegumu. Risks, ka varētu kāds kaut ko nozagt, pastāv visur. Jebkurā iestādē! Jautājums: vai KNAB priekšniekam ir bijuši likuma pārkāpumi, turklāt tādi, kas, samērojot tos kopumā ar labi veikto darbu, varētu būt par pamatu atbrīvošanai? Samērojuma šajā lietā vispār nav! KNAB priekšnieka rīcība nav salīdzināta ne ar Muitas kriminālpārvaldes, ne policijas, ne valsts aģentūras “Materiālās rezerves” vadītāja rīcību. Līdz ar to ir pārkāpts likumā nostiprinātais vienlīdzības princips.
Saeimas deputāti šobrīd nevērtē arī Administratīvā procesa likuma 65.pantā paredzēto lēmuma izdošanas lietderību, jo mums nav informācijas, nemaz jau nerunājot par to, ka mēs atbilstoši šā paša likuma 66.pantam varētu spriest par nepieciešamību, piemērotību, vajadzību un atbilstību, jo ne Ministru kabineta iesniegtajos materiālos, ne lēmuma projektā šādu ziņu nav.
No lietas neizriet, kādēļ par riska nenovēršanu ir atbildīgs KNAB priekšnieks, nevis iekšlietu ministrs vai premjers. Vienīgais nopietnais pārmetums, ko uzrāda komisija, ir instrukcijas neizdošana par 2005.gada Ministru kabineta noteikumu Nr.726 “Noteikumi par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu” 2.punkta piemērošanu.
Taču nav pierādīts, ka biroja priekšniekam šī instrukcija ir jāizdod un ka tās izdošana novērstu noziegumu. Lietiskie pierādījumi kriminālprocesuālās darbībās ir gan policijā, gan Muitas kriminālpārvaldē. Tātad normatīvs, kā tie glabājami, ir izdodams visām šīm iestādēm kopīgs.
To, ka šādas instrukcijas nav, jau vairākus gadus zināja gan tieslietu ministri, gan Ministru prezidenti, taču viņi nevienam neuzdeva šādu instrukciju izdot. Ja Valsts kontrole un Ministru prezidents šīs instrukcijas neesamību nepārmet, tad Loskutovam ir tiesiskā paļāvība uz administratīvo praksi, ka iestādes pārraugs akceptē šādas instrukcijas neesamību.
Iekšlietu ministrija apzinās gan minētā 2.punkta nepilnību, gan savu pienākumu veidot šīs normas. Ar 17.jūnija dokumentu Nr.1-42/2599 vēl pirms lemšanas valdībā par Loskutovu šī ministrija apliecināja, ka tā atbilstoši savai kompetencei izstrādās jaunus noteikumus, kas aizstās aktu Nr.726.
Skaidrs, ka, vērtējot KNAB priekšnieka atbildību, ir pieļautas juridiskas kļūdas. Argumentēšu tās.
To apliecina acīm redzamas paviršības, kuras, lasot atzinumu, pamanīju izteiktajos pārmetumos. Piemēram, 10.lappusē ir rakstīts, ka priekšnieks nepildīja Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72.panta trešās un ceturtās daļas prasības. Trešā daļa paredz, ka iekšējiem normatīvajiem aktiem ir jābūt tiesiskiem, taču atzinumā nekur nav konstatēts, ka kāds KNAB iekšējais akts būtu prettiesisks. Savukārt ceturtā daļa noteic, ka iekšējie normatīvie akti ir saistoši tikai tiem, kuriem tie ir izdoti, nevis citām iestādēm. Atzinumā atkal nav neviena pārmetuma par kādu normatīvo aktu, uz ko tas attiektos.
Visbeidzot. Esot pārkāpta Iekšējā audita likuma 1.panta otrā daļa. Godātie kolēģi, ieklausieties! Pats interesantākais: Iekšējā audita likuma 1.pantam vispār nav otrās daļas! Interesanti, kā to varēja pārkāpt?!
Treškārt. Lēmuma projekta virzības gaitā un formā ir bijuši būtiski pārkāpumi. Piemēram, vērtējot ātrumu, kādā notika atbilstības ieņemamajam amatam izvērtēšana, neuzrādot konkrētus inkriminētos pārkāpumus pirms izmeklēšanas uzsākšanas, redzams, ka ir pārkāptas Administratīvā procesa likuma 62.pantā norādītās tiesības uz viedokļu noskaidrošanu un argumentu izvērtēšanu; proti, izmeklēšanas atzinums ir sasteigts, tapis dažās dienās – laikā no 12. līdz 17.jūnijam. Termiņi viedokļa sniegšanai ir absurdi. Piemēram, komisijas vadītāja vēstuli, kurā pirmo reizi uzrādīts, ka komisija izvērtē KNAB vadītāja darbu, Loskutovs saņēma tikai 17.jūnijā pulksten 16 un 22 minūtēs, bet paskaidrojuma sniegšanas termiņš bija pulksten 18.00. Materiālos nav atspoguļots Loskutova komisijai iesniegto argumentu izvērtējums, kā to paredz Administratīvā procesa likuma 62.pants.
Iepriekš teiktais liecina, ka pieņemtais lēmums ir pretrunā ar tiesību normām un ka tajā ir kļūdas lietderības apsvērumos. Tiesai tas būtu jāatceļ kā pirmšķietami prettiesisks. Likums paredz nelabvēlīga administratīvā akta automātisku spēkā neesamību, ja tajā nav piemēroto tiesību normu uzskaitījuma.
Kolēģi, un šis ir tas gadījums!
Bēdīgi, ja tiesai būs jālabo likumdevēja pieļautās nelikumības un jāpiedzen zaudējumu atlīdzība no vainīgajiem par prettiesiska administratīvā akta izdošanu.
Godātie kolēģi! Mums vēl ir iespēja neizdarīt šo kļūdu!
Es aicinu balsot “pret” iesniegto lēmuma projektu.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Debatēs vārds deputātam Valērijam Agešinam.
V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Es vēlos īsi un kodolīgi paust frakcijas “Saskaņas Centrs” viedokli par Alekseja Loskutova iespējamo atbrīvošanu no KNAB priekšnieka amata. Frakcija “Saskaņas Centrs” neatbalsta neuzticības izteikšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājam Loskutovam.
Mēs uzskatām, ka gan paša biroja, gan KNAB priekšnieka darbu vajadzētu vērtēt kopumā. Mēs domājam, ka cilvēks, kurš, mūsuprāt, ar panākumiem strādā korupcijas apkarošanā, nevar tikt atbrīvots no KNAB priekšnieka amata.
Esam pārliecināti, ka KNAB var pilnvērtīgi veikt savus pienākumus. Kamēr nav skaidrības par naudas pazušanas motīviem un pirms nav pabeigta kriminālizmeklēšana par notikušo šajā birojā, kas varētu skaidrāk atklāt motīvus un iemeslus notikušajam, Saeimas lemšanai nav un nevar būt pilnvērtīga pamatojuma.
Arī ģenerālprokurors Maizīša kungs, mūsuprāt, nav tik kategorisks, lai gan viņš ir līdzautors negatīvajam atzinumam par KNAB priekšnieka neatbilstību amatam. Līdz ar to argumentu pretrunīgums par Loskutova atbrīvošanas pamatotību un mērķi saglabājas arī pēc ģenerālprokurora vadītās komisijas atzinuma un valdības lēmuma.
Būtisks aspekts ir arī sabiedrības uzticības faktors. Ir jāatceras tomēr, ka sabiedrības uzticības kredītu koalīcijai iztukšoja tieši apšaubāmā lemšana par Loskutovu pērnā gada rudenī, kad, protestējot pret šo valdības lēmumu, pie Saeimas piketā sapulcējās tūkstošiem cilvēku. Toreiz Saeima lēmuma projektu atdeva atpakaļ skatīšanai valdībā.
Tas nozīmē, ka KNAB ir institūcija, kurai Latvijas iedzīvotāji uzticas. Skaidrs, ka Loskutova atstādināšana ir politisks lēmums, un uz visa minētā fona atbrīvošana no amata, kā arī soda samērīgums jau ir ļoti strīdīgs jautājums.
Mēs lūdzam balsot “pret”.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Debatēs vārds deputātam Krišjānim Kariņam.
A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).
Godājamais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Ne katru dienu, ne katru nedēļu mums šajā Saeimā ir balsojums, ko varētu vērtēt, uzskatīt par robežšķirtni. Robežšķirtni!
Šodienas lēmums par Alekseja Loskutova iespējamo atbrīvošanu no KNAB vadītāja amata nav – un mēs visi to ļoti labi apzināmies – tikai lēmums par viena konkrēta iestādes vadītāja atbilstību vai neatbilstību amatam. Tas ir visnotaļ dziļi simbolisks lēmums, ko mūsu, Latvijas Saeimas, deputāti kopumā uzskata par valsts tālākās attīstības virzienu. Un šai attīstībai ir divas iespējas. Viena no tām ir tāda, ka mēs turpinām nostiprināties kā tiesiska valsts, kad demokrātijas institūcijas kļūst aizvien stiprākas, kad tautsaimniecība nostiprinās un mēs virzāmies uz Eiropas, Ziemeļeiropas, labklājības modeli, par ko Latvijā bieži tiek runāts.
Otra iespēja ir tāda, ka mēs ejam šo prettiesisko ceļu, kas galu galā vienmēr izveidojas par autoritāru virzienu, kura dēļ mūsu valsts pirmām kārtām zaudē atklāto un labprātīgo diplomātisko atbalstu. Tas sāk izpausties dažādos veidos: investoru uzticība sāk ļodzīties, investīcijas Latvijā vairs neienāk, un arī uzņēmumi sāk atstāt Latviju. Tā visa rezultātā ekonomiskā attīstība ne tikai stagnē, bet vēlāk var iet arī uz leju. Mēs šo scenāriju varam ļoti labi iedomāties, jo šāds scenārijs attīstās mūsu kaimiņvalstīs, kur diemžēl demokrātija nevis attīstās, kur tiesiskums nevis nostiprinās, bet – gluži pretēji! – tiek apzināti vājināts.
Tātad šis lēmums par Loskutova atbilstību amatam ir robežšķirtnes lēmums, vai mēs attīstīsimies un vai vēlamies redzēt mūsu valsti attīstāmies par tiesisku valsti vai arī ļausim tai kļūt par prettiesisku un beigu beigās autoritāras iekārtas valsti.
Tagad parunāsim par šo konkrēto gadījumu, kāpēc šis lēmums Saeimai šodien tiek piedāvāts. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ir nozagta nauda, ir nozagti aptuveni 135 000 latu. Mēs visi zinām, ka divi konkrēti cilvēki šobrīd tiek kriminālvajāti par šo zādzību. Kā saka, zagšanas gadījums ir konstatēts, un tagad notiek process, lai noskaidrotu, vai tie divi, kuri ir minēti avīzēs, ir vainīgi vai nav vainīgi. Tātad zagšana ir notikusi iestādē, ko vada Loskutova kungs. Šīs zagšanas dēļ šie divi zagļi – un tā viņi ir jāsauc! – šobrīd tiek krimināli vajāti. Un tad ir jautājums: vai tas ir vai nav samērīgi, ka paralēli tam, ka zagļus kriminālvajā, mēs politiski vajājam, respektīvi, atlaižam, pašu KNAB vadītāju? Tas ir viens būtisks jautājums! Vērosim…
Tātad – kā mēs varam atrisināt… atbildēt uz šo jautājumu? Paskatīsimies uz mūsu pašu Saeimas līdzšinējo rīcību varbūt gadījumos! Un tādi ir minēti vairāki. Es minēšu vēl pāris, kuri, man liekas, nav minēti.
Valsts kontrole – arī viena no mūsu šobrīd spēcīgākajām iestādēm, kura revidē nodokļu maksātāju naudas tēriņus dažādās valsts un pašvaldību iestādēs, – ir konstatējusi, ka, piemēram, Satiksmes ministrijā 104 000 latu – tātad gandrīz tikpat daudz, cik Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ir nozagts, – ir izdoti pasākumiem, kas absolūti neatbilst Satiksmes ministrijas veicamajiem uzdevumiem. Faktiski ir izšķērdēta nauda! Manuprāt, izšķērdētu nodokļu maksātāju naudu var pielīdzināt zagtai naudai. 104 000 latu! Vai satiksmes ministrs dēļ tā ir politiski saukts pie atbildības? Nē! Viņš šobrīd sēž tepat mūsu vidū, ir ļoti apmierināts, un, ja es nemaldos, patlaban viņam pat ir uzticēti premjera pienākumi.
Vēl viens piemērs. Izglītības un zinātnes ministrijā Valsts kontrole ir konstatējusi – un mēs visi, kuriem ir laiks un interese, esam par to lasījuši –, ka vairāk nekā 700 000 latu lieliem izdevumiem nav attaisnojošu dokumentu. Tātad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ir nozagti 135 000, Satiksmes ministrijā izšķērdēti 100 000, Izglītības un zinātnes ministrijā – jau 700 000 latu! Bet vai ministrs, kurš nes politisko – mūsu kompetencē politisko – atbildību, ir saukts pie atbildības un atlaists? Nav!
Tālāk. No Valsts kontroles ziņojumiem mēs zinām, ka saistībā ar “Latvijas Pasta” noslēgto līgumu par īpašumu Stacijas laukumā 1 (tātad runa ir par galveno pasta ēku) valsts faktiski ir zaudējusi 2 miljonus latu. Valsts kontrole ir konstatējusi, ka paviršas, respektīvi, sliktas, līguma slēgšanas rezultātā valsts ir zaudējusi 2 miljonus latu. Vai politiski kāds ir nesis atbildību par to? Nav!
Un padomāsim vēl tālāk! Šodien mēs iepriekšējā, ārkārtas, sēdē izskatījām jautājumu par zemkopības ministra Rozes atbilstību vai neatbilstību amatam. Bet padomāsim mirkli! Tāpēc, ka cukura nozare Latvijā ir iznīdēta, mūsu tekošā konta bilance ir pasliktinājusies par 62 vai 63 miljoniem latu gadā, jo mēs jau netērēsim, nelietosim mazāk cukura, tāpēc ka Latvijā to neražojam. Mēs visu to vajadzīgo cukuru – 62 vai 63 miljonu latu apjomā – ik gadu importēsim. Un vai politisku atbildību kāds ir nesis? Mēs, protams, zinām, ka šodien tas tā nav, jo arī nupat bija balsojums par Rozes kungu: tomēr 49 deputāti atbalstīja viņa palikšanu amatā.
Tātad man ir divējāds jautājums jums, un es aicinu ikkatru uzdot to pašam sev, jo šodien veicamais balsojums par Loskutova kungu būs aizklāts. Tas nozīmē, ka neviena partija, neviena frakcija nevarēs lāgā izkontrolēt, kā katrs indivīds ir balsojis. Un, kā to jau vairāki deputāti no šīs tribīnes šodien ir uzsvēruši, šis mūsu šodienas balsojums ir robežšķirtnes balsojums, kuru nākotnē vērtēs, – balsojums par to, kādā virzienā attīstīsies Latvijas valsts. Vai mēs attīstīsimies un nostiprināsimies kā tiesiska valsts, kur demokrātija ir pamatvērtība, vai arī iesim pretējā virzienā – uz prettiesiskas valsts modeli, kas, protams, galarezultātā noved pie viena vai otra veida autoritārisma, pie demokrātijas ierobežošanas un ekonomikas lejupslīdes, ko nākas sajust vairākumam valsts iedzīvotāju. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Zagt vai nezagt – tāds ir jautājums!”)
Un, ja mēs skatām dziļāk, ieejam lietas būtībā iekšā dziļāk, ir otrs jautājums – jautājums par samērīgumu. Jā, KNAB iekšienē ir notikusi zādzība, divi cilvēki ir šobrīd pakļauti kriminālvajāšanai par konkrētu naudas zagšanu. Taču mēs neesam krimināltiesa, mēs esam, varētu teikt tā, politiskā tiesa. Un jautājums: vai vadītājam ir vai nav jācieš – amats jāzaudē dēļ tā, ka viņa pārraudzītā organizācijā ir atradušies zagļi? Es varu atgādināt, ka ne Satiksmes ministrijā, ne Izglītības un zinātnes ministrijā, ne “Latvijas Pastā”, ne Zemkopības ministrijā neviens nav cietis nekādu politisku vajāšanu, respektīvi, atlaišanu, par daudz lielāku zaudējumu nodarīšanu Latvijas nodokļu maksātājiem. Tāpēc es aicinu, pirmkārt, ievērot samērīguma principu un neatlaist Loskutova kungu dēļ tā, ka tur ir bijuši divi zagļi, kuri tiks tiesāti. Un, otrkārt, padomāt, ka jūsu balsojums, ko veiksiet šodien, tik tiešām būs viens no tiem, kas lielā mērā noteiks mūsu valsts turpmāko desmit, divdesmit gadu attīstības modeli, tās veidošanos par tiesisku vai par prettiesisku valsti.
Es aicinu neatbalstīt šo lēmuma projektu, kurš paredz atlaist Alekseju Loskutovu no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amata.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs.
Debatēs vārds deputātam Mārim Kučinskim.
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Klausāmies divu veidu runas. Vienas ir tik emocionālas, ka liekas, ka visa Latvijas valsts jau ir apdraudēta. Savukārt otras – tā ir ķeršanās pie visiem iespējamiem juridiskiem “salmiņiem” vai, kā jūs, Kariņa kungs, teicāt, izšķērdēšanas gadījumiem. Tikai aizmirstat, kā jūs pats veicinājāt Grīnberga lietā naudas izšķērdēšanu, ietiepīgi pusgadu nevarējāt uzrakstīt precizējumu un personas kodu… Nu jau par leģendu kļuvusi šī lieta.
Es gribu aicināt nolaisties nedaudz uz zemes un pievērsties tam, par ko mēs šodien runājām, un tas ir atzinums, kas tika iesniegts Ministru kabinetam un ko ir parakstījuši pieci komisijas locekļi. Un es to pat nolasīšu pa punktiem, jo liekas, ka par to mēs vispār esam aizmirsuši.
Pirmais – pienācīgi netika izvērtētas Valsts kontroles 2007.gada 7.jūnija revīzijas atzinumā un ar Ministru kabineta 26.septembra rīkojumu izveidotās komisijas ziņojumā norādītās nepilnības, un ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas darbību saistītie riski, atkārtoti atliekot audita veikšanu.
Otrais – nenodrošināja visaptverošas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas attiecībā uz izņemto un biroja Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas glabāšanā nodoto naudas līdzekļu uzskaiti, apriti un saglabāšanu.
Trešais – neizveidoja iekšējās kontroles sistēmu.
Ceturtais – tas gan te tika jau pieminēts… Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pants… Vienīgais, ko jūs vēl atcerējāties no visa tā.
Un rezultāts – 130 tūkstoši no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pazuda!
Man rodas jautājumi. Jautājums numur viens. Kas vēl bija jāizdara birojā, lai šā biroja vadītājs, tāpat kā jebkuras citas iestādes vadītājs, būtu ar savu amatu atbildīgs par pastrādāto? Kas? Pašam jāzog, vai jānotiek vēl kaut kam vairāk?
Otrs jautājums. Ja mēs šodien, lemjot par šādiem pārkāpumiem, kaut kādu politisku vai, es nezinu, emocionālu motīvu dēļ nenobalsosim par iestādes vadītāja atbrīvošanu no amata, kā mēs kādreiz varēsim līdzīgos gadījumos vērsties pret jebkuru no amatpersonām, arī pret Kariņa jau pieminēto? Mēs vienkārši to nevarēsim!
Šobrīd Loskutova kungs pacelts simbola līmenī, jautājums ir politizēts. Opozīcija aizmirst visus argumentus, un tas atgādina 1917., 1918.gada aprakstos dzirdētās frāzes par to, ka revolūcijas vārdā varot darīt visu, galvenais esot mūsu uzskats, nevis argumenti.
Mēs aicinām nepolitizēt šo jautājumu. Iesakām katram deputātam ņemt un izlasīt vēlreiz, par ko mēs šodien runājam, un skatīt jautājumu pēc būtības.
Mēs visi kopā domāsim par jaunu vadītāju. (Šeit taču neviens netaisās vērsties ne pret biroju, ne pret cīņu pret korupciju!) Tā ka tās diskusijas mums visiem vēl ir priekšā. Vienkārši, lūdzu, strādāsim pēc būtības!
Sēdes vadītājs.
Debatēs vārds deputātam Ainaram Latkovskim.
A.Latkovskis (frakcija “Jaunais laiks”).
Tā kā Saeimas kārtības rullis neparedz KNAB pašreizējam vadītājam Loskutova kungam uzstāties no šīs tribīnes, es nolasīšu Loskutova kunga uzrunu Saeimas deputātiem. Tā ir pavisam īsa.
“Pirms četriem gadiem, viena mēneša un divām dienām, kad Saeima mani apstiprināja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amatā, es teicu, ka esmu pateicīgs tiem, kas atbalstīja manu iecelšanu šajā amatā. Bet es teicu arī to, ka nevienam neesmu pateicību parādā.
Tajā dienā es apņēmos, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatā strādāšu saskaņā ar likumu un savu sirdsapziņu. Un ne citādāk.
Es ne uz mirkli neesmu atkāpies no šiem vārdiem.
Aleksejs Loskutovs.”
Sēdes vadītājs.
Debatēs vārds deputātei Lindai Mūrniecei.
L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).
Kolēģi! Jau labu laiku ir tā, ka, ieejot parlamentā, ir tāda sajūta kā pirms lēkšanas aukstā ūdenī. Kad ir jāsasprindzina visi muskuļi, lai nav auksti. Vienīgā atšķirība starp aukstu peldi un darba dienu parlamentā ir tā, ka pēc pirmās ir tīra un svaiga sajūta, bet pēc darba dienas parlamentā ir pārsvarā netīrības un dažkārt pat pazemojuma sajūta.
Ne sevis dēļ, bet kopumā.
Ienākdama politikā pirms vairākiem gadiem, ticēju, ka var mainīt pasauli un var mainīt politiku, ja tā liekas greiza. Uzskatīju, ka vienmēr jārīkojas tā, kā šķiet pareizi, pat ja tas nav diplomātiski. Ticēju, ka kompromiss nav tas, kas nosaka politiku, jo pēc katra kompromisa nāk nākamais un tā var pazaudēt būtību.
Domāju, ka ir svarīgi teikt patiesību, pat ja tā nav glaimojoša. Zināju, ka pieņemt smagus lēmumus var tikai tad, kad tie ir tapuši galvā, bet dzimuši sirdī. Ticēju, ka politikā vissvarīgākais ir būt īstam, patiesam un cilvēciskam.
To visu zinu, tam ticu un tā domāju vēl joprojām, tikai ar gadiem nākušas klāt daudzas smagas un sāpīgas atziņas. Patiesas, jo no savas pieredzes un pazemojumiem tapušas. Izrādās, ka politikā tomēr ir cilvēki, kuru domas un balsojumus var nopirkt. Politikā ir cilvēki, kuri ir atriebīgi un spējīgi uz privātām cūcībām, lai pazemotu otru un demonstrētu varu. Politikā ir cilvēki, par kuriem gan tā arī neviens gadiem ilgi neuzzina, ka viņi ir, jo viņu pamatuzdevums ir spiest balsojamo pogu tā, kā saimnieks liks. Politikā ir cilvēki, kuri ir drosmīgu viedokļu paudēji tikai aiz slēgtām durvīm. Politikā var pasūtīt balsojumus par likumu grozījumiem, kuri ir vajadzīgi kādam konkrētam cilvēkam. Politikā var ierēdņu amatus dalīt tikai pēc partijas piederības un lojalitātes saimniekam, nevis profesionalitātes. Politikā var pieņemt likumus noziedznieku interesēs. Politikā var ieņemt deputāta vai mēra amatu un vienlaikus sēdēt cietumā. Politikā var rīkoties negodīgi. Un politikā var izlikties neredzam savas kļūdas. Politikā var neatbildēt par savām izdarībām, un politikā var šķērdēt valsts naudu. Politikā var ignorēt opozīciju, tā noniecinot lielu daļu Latvijas tautas.
Man pats svarīgākais ir saglabāt cieņu savās un to cilvēku acīs, kurus es cienu. Esmu jau pieradusi, ka opozīcijā vienīgie sabiedrotie ir mani opozīcijas kolēģi un paši vēlētāji, kas gan arī ir vissvarīgākais.
Bet dažkārt patiešām ir ļoti skumji par to, ka grūti kaut ko mainīt, lai gan ļoti gribētos un tiešām vajadzētu.
Kāpēc visu šo saku? Šorīt bija jāiet laukā no mājām, lai dotos uz parlamentu, jo koalīcijā esošajiem ļoti gribas izrēķināties ar kādu, kurš viņiem nav ērts un apdraud viņu maizestēvus.
Esmu pārliecināta, ka līdzīgi jūtas vēl daži desmiti deputātu šajā zālē, tostarp arī koalīcijas deputāti, jo arī viņiem šodienas politikā daudz kas šķiet greizs.
Man ir kauns par to, ko šobrīd darām. Taču man ir prieks par to, ka ārā cilvēki dzird, kas šeit notiek. Un tas palīdzēs viņiem izšķirties – aiziet 2.augustā uz referendumu. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs.
Debatēs vārds deputātam Ventam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi un klausītāji! Būtībā šis jautājums būtu jāskata trijās daļās.
Pirmā – juridiskais aspekts. Un te nu mēs šodien esam dzirdējuši zilus brīnumus gan par interešu konfliktiem, gan par administratīviem lēmumiem, kas gan īstenībā neatbilst patiesībai.
Bet es gribētu teikt gan deputātiem, gan tiem cilvēkiem, kas stāv ārā, gan tiem, kas klausās radio: ja šodien Saeima neatbrīvos Alekseju Loskutovu no darba, tad Saeima līdz ar to izteiks neuzticību arī Satversmes aizsardzības biroja vadītājam ģenerālim Kažociņam, Drošības policijas priekšniekam ģenerālim Jānim Reinikam un ģenerālprokuroram Jānim Maizītim, jo viņi ir juridiski pamatojuši, kādēļ Loskutovs ir jāatlaiž no darba.
Tālāk. Par pašu aizstāvamo personu. Būtībā šī ir traģikomiska situācija. Opozīcija un daļa masu mediju savu mērķu sasniegšanai gandrīz vai par vienīgo tautas glābēju un varoni ir padarījuši odiozu cilvēku, kas tā arī nekad pa īstam nav atzinis Latvijas okupāciju, kam pašam ir bijis darbā interešu konflikts… Viņam ir paticis daudz staigāt pa lekcijām dažādās augstskolās, tā ka vienkārši var apbrīnot, ka atlika laiks darbam pašā birojā. Cilvēks, kurš neatzīst savas kļūdas, bet piesiesies katram mazam juridiskam sīkumam, lai noturētos biroja vadītāja krēslā. Un, protams, jūt konjunktūru. Viņš ir kā pašapmierināts runcis. Jā! Un, kad pašapmierināts runcis tā labi jūtas, tad peles danco pa galdu vai, protams, iet pie seifa un paņem naudiņu, cik nu katram ir vajadzīgs.
Tagad parunāsim par to, ko tad šis varonis ir paveicis tādu. Jā, Loskutova vadībā birojā faktiski ir iestājusies tiešām visatļautība. Un tā ir kļuvusi par politizētu iestādi, kas vajā vienus, bet sargā otrus.
Atcerēsimies!… Minēšu dažus piemērus.
“Rēzeknes burtnīciņas”. Jā, tas ir daudz pieminēts stāsts. Kas ar tām notika, kāpēc notika? Kura partija no tā ieguva? “Jaunais laiks”.
Tālāk. Cik ļoti negribīgi KNAB pārbaudīja Repšes brīnumainos darījumus! Nav brīnums, ka Repše ir pirmais, kas aizstāv šo organizāciju.
Atcerēsimies vēl! Te tika minēts, ka atsevišķi deputāti nedrīkstot šajā gadījumā balsot, tāpēc ka KNAB ir pieņēmis lēmumus par interešu konfliktu.
Deputāts Lācis īrē no meitas dzīvokli. Jā, KNAB pieņēma lēmumu.
Deputāts Zaķis īrē no brāļa. Lietu izmeklē jau ilgāk nekā gadu, bet lēmumu kā nevar pieņemt, tā nevar. Interesanti: no kuras partijas ir viens, un no kuras – otrs?
Atcerēsimies vēl! Cits piemērs. Ir prokurors, kurš izmanto cita apmaksātu telefonu. Prokuratūra atzīst: “Jā, prokurors ir pārkāpis likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”,” – un attiecīgi izsaka viņam rājienu. KNAB, kā jau savējam, izsniedz vēstuli: “Nē, likumu viņš nav pārkāpis!”
Šodien te tika piesaukts mūsu Valsts prezidents Valdis Zatlers. Atcerēsimies, ar kādiem saukļiem un ar kādiem apvainojumiem savulaik pret viņu vērsās! Ar kādiem vārdiem jau pēc ievēlēšanas viņu gan ārā pie Saeimas stāvošie, gan daļa Saeimas deputātu nosaukāja! Savukārt tagad viņš ir tātad atzīts, pieskaitīts pie tiem labajiem spēkiem. Bet, protams, Valsts prezidentu turpina pārbaudīt, tiek tērēta liela, liela nauda, tiek tērēts laiks: varbūt atradīsies kāds, kas pateiks kaut ko sliktu par Valsts prezidentu. Cik ilgi tas vēl turpināsies?!
Par biedrībām. Vienas biedrības, ja savā politiskajā darbībā tās liek plašsaziņas līdzekļos reklāmas, tās ir jāsoda, jāpieskaita kādai partijai izdevumi. Savukārt citas biedrības – tās lai gānās vai reklamē, cik grib! Nevienam par to nav nekādas intereses! Nedz tad, kad bija vēlēšanas, nedz arī tagad. Kurš gan nesaprot, ka biedrība “Sabiedrība citai politikai” faktiski jau ir partija un ka šīs reklāmas faktiski ir Štokenberga reitinga celšana? Taču KNAB gar to nav nekādas daļas!
Paņemsim kādus piemērus par kukuļņēmēju ķeršanu.
Spilgts piemērs. Ir aizdomas, ka augsta valsts amatpersona, viens no augstākajiem valsts ierēdņiem, grib paņemt kukuli – 80 000 latu. Tiek iezīmēta nauda, kukulis tiek nodots starpniekam. Izrādās, ka iespējamais kukuļa saņēmējs ir viens no tābrīža augstākajiem ierēdņiem – partijas “Jaunais laiks” biedrs, kura uzvārds ir Cinis. Un, protams, KNAB šo starpnieku saņem ciet jau uzreiz pie durvīm un neļauj viņam aiznest šo naudu.
Tālāk. No tā visa mēs varam tātad secināt: KNAB pašreizējais darba stils ļoti līdzinās kādu citu represīvu iestāžu darba stilam, kuras pirms Otrā pasaules kara bija kādās citās valstīs. Toreiz teica: “Parādi cilvēku! Par ko aizsūtīt pie baltajiem lāčiem – atradīsim!” Šodien būtībā ir tā: “Parādi cilvēku! Par ko sodīt – atradīsim!”
Gribu šo savu runu beigt ar vēl vienu īsu piemēru – kas KNAB izpratnē ir interešu konflikts. Pirms kāda laika KNAB veica pārbaudi kādā no pašvaldībām. Sēdēja trīs dienas, sakopēja veselu jūru dokumentu (tāpat kā Saeimā gribēja sakopēt visus ar transporta izmantošanu saistītos čekus un pavadzīmes par beidzamajiem trim gadiem), un rezultāts bija tas, ka tapa dokuments, ka attiecīgās pašvaldības izpilddirektors administratīvi jāsoda par likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” pārkāpumu, jo viņš bija pieņēmis administratīvo aktu par sevi pašu. Kāds bija šis administratīvais akts? Proti, minētais izpilddirektors bija pieņēmis pavēli, ar kuru bija noteicis mobilo telefonu lietošanas limitus mēnesī: vienam darbiniekam – 20 latus, citam – 15 latus, vēl kādam citam – 30 latus. Un bija noteicis mobilā telefona lietošanas limitu arī sev – 15 latus mēnesī. Par to viņš saņēma administratīvo sodu 100 latu apmērā un trīsreiz brauca uz KNAB par to skaidroties.
Ja mēs gribam šādu korupcijas apkarošanas iestādi, tad, protams, Loskutovs var turpināt strādāt. Bet, es domāju, tas nav mūsu mērķis. Mēs gribam reālu cīņu pret korupciju, nevis selektīvu vai tādu, kas ir kādas grupas interesēs. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Cienījamie kolēģi! Mums ir pienācis laiks pārtraukumam, taču Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu parakstītu iesniegumu ar priekšlikumu turpināt Saeimas sēdes darbu bez pārtraukuma. (No zāles: “Nē! Jā!”)
Tā kā domas dalās, mums būs jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēde tiktu turpināta bez pārtraukuma! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 47, atturas – 2. Tiek izsludināts pārtraukums līdz pulksten 15.00.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Pārtraukums taču. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!
Kamēr tiek paziņošanai gatavoti reģistrācijas rezultāti, es vēlētos mūsu visu vārdā sveikt mūsu kolēģi Ivanu Ribakovu, kuram tieši šodien ir dzimšanas diena. (Aplausi.)
Es saprotu, ka puķes ir ceļā… Un sveicieni arī Pēterim Hankam! Viņam pirms dažām dienām bija dzimšanas diena, un šodien viņam ir vārda diena. (Aplausi.)
Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).
Nav reģistrējušies: Jānis Eglītis, Andrejs Klementjevs, Ivans Klementjevs, Visvaldis Lācis, Gunārs Laicāns, Sergejs Mirskis, Aigars Kalvītis, Anna Seile un Inese Šlesere. (No zāles: “Ir!”) Inese Šlesere ir. Anna Seile arī bija. (No zāles: “Re, kur! Re, kur viņa!”)
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Pārtraukums līdz 15.00.
Pārtraukums
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs.
Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim sēdi.
Debatēs vārds deputātam Artim Kamparam.
A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).
Cienītais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Lielākā daļa no jums šeit, Saeimā, ir pavadījuši ļoti ilgu laiku, savukārt citi – varbūt tikai pāris gadu, tomēr mēs visi kopā esam iepazinuši Saeimas darba procedūru un zinām, ka visi juridiski tehniskie jautājumi, kas tiek skatīti Saeimas sēdēs, tomēr ikdienā tiek izdiskutēti Saeimas komisijās un frakcijās, tur tiek pieņemti lēmumi. Katrs no jums taču objektīvi nevar iedziļināties visos šajos tehniskajos jautājumos, un līdz ar to šī kārtība, ka visi kopā mēs balsojam, reizēm ieklausījušies tajos kolēģos, kuri frakcijā atbild par šiem jautājumiem, ir saprotama un normāla. Tā ir demokrātiska tradīcija, kas ir pieņemama. Tomēr, kolēģi, šis ir īpašs jautājums, un šis ir īpašs gadījums. Tāpēc es ļoti, ļoti aicinu jūs varbūt tā cilvēcīgi, personīgi ieklausīties un varbūt sadzirdēt to, ko es šoreiz gribu teikt jums. Es, protams, neloloju ilūziju, ka mani dzirdēs tie cilvēki, kas šobrīd cenšas atgaiņāties no miega vai sēž kafejnīcā, vai arī tie cilvēki, kuri šobrīd varbūt domā par tuvāko komandējumu un kuriem principā ir vienalga, kas notiek šajā valstī: ka tik man ir mašīna, un ka tik man ir vidējā alga! Es neloloju ilūzijas, ka manī ieklausīsies tie cilvēki, kuri tiešā veidā ir atkarīgi no atsevišķiem oligarhiem vai ekonomiskajām grupām un kuri viegli pavada dienas šajā Saeimā. Man tādu ilūziju nav, kolēģi. Es ļoti, ļoti ceru, ka manī ieklausīsies tie cienījamie cilvēki, kuri Saeimā ir ievēlēti ar kaut kādu domu, ar kaut kādu augstāku mērķi un augstākām vērtībām. Es ceru… Turklāt tādu cilvēku ir ļoti daudz, viņi šeit, Saeimas zālē, sēž.
Reizēm pienāk brīdis, kad mums ir daudz dziļāk un ar daudz tālāku skatījumu jāpārdomā, par ko un kā mēs balsojam. Un šoreiz, kolēģi, – īpaši vēršos pie jums, Kraukļa kungs! – mēs nebalsojam par juridiski tehniskiem jautājumiem, mēs nebalsojam par kaut kādu vienu atsevišķu amatpersonu, kura varbūt tiešām nav rīkojusies pilnīgi godprātīgi vai varbūt pilnībā nav izpildījusi savas funkcijas. Jā, tiešām tas tā ir! Mēs balsosim par to, ko vairāki runātāji jau pirms manis teica, – kas Latvija būs nākotnē? Un es tiešām esmu pārliecināts par saviem vārdiem, ka tas nav pārāk skaļi teikts.
Mēs zinām, kāda šobrīd ir Krievijas, Baltkrievijas un citu šo totalitāro Austrumvalstu varas piramīda. Tā ir demokrātijas parodija, kurā ir parlamenti, bet kurā visa varas piramīda ir absolūti centralizēta un atkarīga no tiem cilvēkiem, kuriem ir nauda, kuriem pieder mediji un kuri principā vienmēr var ietekmēt sabiedrības viedokli. Pretēji tam mēs zinām, kāda ir Ziemeļvalstu, kāda ir Vācijas, Francijas, Lielbritānijas un citu veco Rietumu demokrātiju kārtība, kur patiešām vēlētājs ir tas, kurš ikdienā nosaka to, kas ir politiskā atbildība – kas ir pareizi un nepareizi demokrātiskā sabiedrībā.
Šobrīd mēs, mēģinot atstādināt no amata Alekseju Loskutovu, runājam tikai par vienu juridiski tehnisku detaļu. Mēs neesam izrunājuši un sapratuši, cik būtisks un svarīgs šis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir Latvijas šābrīža sabiedrības demokratizācijas un attīrīšanās procesa virzienā uz patiesām Rietumu vērtībām.
Tātad – ko mēs redzam šajos četros gados, kopš Loskutova kungs ir tā vadībā? Mēs redzam reālus aizturētus un notiesātus ierēdņus, amatpersonas, politiķus, kuru nodarījums tiešām ir ticis izmeklēts, pierādīts un reizēm viņi ir arī iesēdināti cietumā ar tiesas lēmumu. Līdz tam tas tā vienkārši nav noticis. Līdz tam tika veidota ilūzija, ka kaut kas tiek darīts, bet reālu rezultātu nav bijis!
Visi no jums vienmēr piekrīt: “Jā, korupcija tiešām ir slikta! Jā, šādi negodīgi ierēdņi tiešām ir jāķer, jāizmeklē, jāpierāda, jānotiesā un jāiesēdina cietumā!” Un to šodien Loskutova kunga vadībā birojs arī reāli dara. Savukārt mēs biroja vadītāja darbībā esam atraduši mazas atsevišķas tehniskas nianses, lai gan pēc būtības, es domāju, jūsu domājošie prāti saprot, ka tā ir tikai metode, kā “aizvākt” no šā biroja Loskutova kungu un pēc tam arī Strīķes kundzi, kura ir šā biroja sirds un dvēsele.
Es neticu, ka tie no jums, kuri ir spējīgi patstāvīgi domāt, to nesaprot. Es zinu, ka jūs mēģināt sevi mānīt. Es zinu, ka jūs mēģināt klausīties savās autoritātēs, kas jums stāsta: “Nē, nē! Viss jau paliks pa vecam, viss attīstīsies! Tā ir tikai tehniska procedūra!”
Kolēģi! Tas tā nav! Jūs māna! Jūs jau pēc dažiem mēnešiem redzēsiet, ka jūs māna, jo atkal būs kāda tehniska procedūra, ko Juta Strīķe nebūs izdarījusi. Varbūt atkal būs noticis kaut kas tāds, kad jums mēģinās iestāstīt, ka atkal ir kaut kas jāmaina un jāvirza, un tas, protams, būs tikai cēlu mērķu labā.
Šis ir tas brīdis, kurā katram no mums ir jāpieņem personisks lēmums, nevis jāklausās izplūdušos juridiski tehniskos argumentos.
Kolēģi! Viens mazs piemērs. Mums ir kāds ļoti ilgstoši strādājošs augsts valsts ierēdnis Valsts ieņēmumu dienestā – Vladimirs Vaškevičs. Šim cilvēkam jau ir ierosināts kriminālprocess par tiešu iesaistīšanos degvielas kontrabandā. Viņa vārds gan ar segvārdiem, bet pilnīgi visiem saprotami figurē reālās krimināllietās par liela mēroga kontrabandu, lai gan šis cilvēks pats ir atbildīgs par šādas kontrabandas iznīcināšanu. Šis cilvēks ilgstoši nez kāpēc atrodas augstā Valsts ieņēmumu dienesta amatā, viņš joprojām, teiksim, mēģina darīt savas lietas, taču visiem ir vienalga, kas notiek un kāda ir valsts autoritāte gan uzņēmēju, gan iedzīvotāju vidū.
Kāpēc pret šo ierēdni mēs nevēršamies ar tikpat lielu bardzību kā pret Loskutova kungu? Kāpēc, piemēram, Kraukļa kungs nenāk šeit un nestāsta, cik miljonu aiziet garām valsts kasei no šāda līmeņa un šāda tipa ierēdņu izdarībām? Savukārt Loskutova kungs un viņa vadītā iestāde ir tā, kura aktīvi, objektīvi un rezultatīvi pret to cīnās.
Kolēģi! Šis ir tas brīdis, kurā mēs nevaram mānīt sevi! Ir viena reize, kurā katram no mums ir jāpieņem šis lēmums! Un, ja mēs tiešām uzskatām, ka Krievijas un Baltkrievijas pseidodemokrātija ir tā, kuru mēs vēlamies šajā valstī ieviest un reāli realizēt, tad balsojiet “par” to! Šis balsojums tiešām būs par to! (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Loskutovu nost!”)
Savukārt, ja jūs uzskatāt, ka mūsu paraugs ir Somija, Zviedrija vai Vācija, tad atbalstīsim Loskutova kunga darbu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja aktivitātes, iesāktos kriminālprocesus un ļausim viņam strādāt! (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Tieši tā!”)
Kolēģi! Tas ir sirdsapziņas balsojums. Es cilvēcīgi un saprotami mēģinu to pateikt… Es redzu, ka jūs mājat ar galvu – reizēm ar tukšām acīm, bet reizēm ar to stāstiņu galvās, kas jums ir iesēdināts acīs, ausīs un prātos. Diemžēl jūsu prāti un jūsu ausis ir aizvērtas.
Es domāju, ka vēsture visu parādīs, kolēģi!
Sēdes vadītājs.
Debatēs vārds deputātam
Jurim
Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Tā nu mēs te sēžam: balti, melni (No zāles dep. A.Rugāte: “Raibi!”), godīgie, negodīgie – ko nu kurš par sevi domā.
Nu, tad parunāsim par godīgumu, par faktiem! Vispirms par izteiktu liekulību – hameleonismu, kad bija Loskutova kunga ievēlēšana.
Deputāts Šadurskis – toreiz frakcijā “Jaunais laiks”, šodien – PS. Pirmie jautājumi no Šadurska kunga puses: “Kāpēc tāds spļāviens sabiedrības sejā? Varbūt Strīķe ir ātri jādabū pie malas.”
Un ko tālāk saka deputāts Šadurskis (No zāles dep. I.Rībena: “Vai nav cita tēma?”): “1988.gadā Aleksejs Loskutovs strādāja pie disertācijas par tēmu “Kā apspiest cietumnieku dumpjus”. Sakiet, lūdzu, cik bieži padomju laikā mēs presē lasījām par cietumnieku dumpjiem? Tā nebija pieejama informācija! Tātad ir pilnīgi skaidrs, ka uz Loskutova kunga disertācijas bija rakstīts apmēram kaut kas tāds: “Slepeni” vai “Sevišķi slepeni”. (No zāles dep. A.Rugāte: “Citāta beigas!”) Kā jūs domājat, vai tas ir tik ļoti vienkārši, ka no Latvijas atbraucis students mācījās ļoti prestižā PSRS izglītības iestādē? 1934.gadā tā kļuva par galveno NKVD skolu, kura gatavoja ieslodzījuma vietu darbiniekus un iekšlietu resora darbiniekus.” To visu saka Kārlis Šadurskis. (No zāles dep. A.Rugāte: “Pirms četriem gadiem!”)
Ko viņš vēl teica? “Es nebrīnos, ka “kreisās” frakcijas atbalsta Loskutova kandidatūru.” Tā viņš teica. Un arī šodien viņi taisās darīt to pašu.
Un beigās Šadurskis saka tā: “Balsosim, kolēģi, pēc sirdsapziņas! Tie, kam tā ir!” Tātad toreiz viņam bija viena sirdsapziņa, bet nu viņam ir cita sirdsapziņa! (No zāles dep. A.Kampars: “Loskutovs vairs neklausa Šķēli un Lembergu!”)
Kas tad šajos minētajos faktos ir mainījies? Vai tā iestāde ir mainījusies? Vēsturiskā situācija ir mainījusies, kā teica biedrs Golubovs, kurš neatzīst okupāciju.
Jā, kolēģi, korupcija ir nopietna lieta, un neviens godīgs deputāts nenoliedz, ka korupcija ir jāapkaro. Neviens!
Bet ir pilnīgi nepieļaujami korupcijas apkarošanu pārvērst par politisku problēmu, kas šodien ir sašķēlusi Latvijas sabiedrību un pirmām kārtām jau pašus latviešus. Par ko citi, protams, tikai priecājas…
Atcerēsimies vēl dažus citus izskatītos jautājumus. Kā bija ar Kažociņa kunga vēlreizēju apstiprināšanu? Atcerieties tās baumas, kas klīda: “Korupcija! Koalīcija taisās žņaugt Kažociņa kungu!” Kādas kaislīgas intervijas bija pirms tam!
Mūsu apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK speciāli pieņēma gan valdes sēdē, gan domes sēdē izteiktu atbalstu Kažociņam. (No zāles dep. V.Orlovs: “Cik jums tur to cilvēku palika?”) Izteiktu atbalstu! Tikai neviens masu plašsaziņas līdzeklis (No zāles dep. V.Orlovs: “Pieci, seši?”) nepublicēja šo mūsu izteikto atbalstu. Tas nebija interesanti!
Kažociņa kungu ievēlēja. Vai šodien ir kāds raksts par SAB darbību? Acīmredzot viņi labi strādā, ja vismaz sliktu rakstu nav.
Tālāk. Bija Augstākās tiesas priekšsēdētāja ievēlēšanas diena. Kas man bija jāklausās! Viena vecāmāte esot kaut kad sagrēkojusi ar nezin ko… Kaut kādi briesmīgi čekas maisi, pūšļi, kas noteikti visi esot Maskavā. Un vēl citi zili brīnumi te bija jādzird.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs tika ievēlēts. Sakiet man, lūdzu, vai šodien jūs televīzijā, laikrakstos kaut ko vispār dzirdat par Bičkoviča kungu? Nē! (No zāles dep. S.Āboltiņa: “Jā! Dzirdam gan!”) Tāpēc ka mutītes ir ciet. Vecāmāte mierīgi guļ mūža mājās, un viss notiek. Un viss mierīgi notiek tālāk!
Lūk, tā! Neinteresē vairs ne SAB darbība, ne Augstākā tiesa. Neinteresē tas! (No zāles dep. S.Āboltiņa: “Mani interesē!”)
Tagad paskatīsimies drusku atpakaļ. Kas notika gandrīz tūlīt pēc šīs 9.Saeimas vēlēšanām? Nepārtraukta tautas tracināšana, musināšana! Un īpaši godīgie un īpaši tīrie cilvēki, daži no kuriem grib no jauna tikt Eiropas Parlamentā vai grib ar garantiju tikt nākamajā Saeimā, runāja un tracināja. Un viņiem nebija kauna ņemt mutē vārdus, ka tas notiekot Latvijas labā!
Tāpēc man tomēr ir citas domas par visu to, kas šodien šeit notiek un kas notika īsi pirms šīsdienas, un kas notiks tālāk. Ir spēki, kam ir jāsagrauj Latvija pilnīgi. Un viņiem kalpo – vai nu apzināti, vai neapzināti – īpaši apmaksāti nelieši. Un viņiem ir vienalga, par kādu amatpersonu mēs runājam, ir vienalga, par ko mēs vispār runājam.
Es domāju, ka ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanās speciālistiem bija jau sen zināma visā pasaulē, arī naftas cenu kāpums bija sen zināms, taču veikli zēni no Rietumiem vai no Austrumiem – nezinu, no kurienes – iespēlēja to Latvijā. Un visas sekas tika uzgrūstas esošajai valdībai. Tā vainīga pie visa! Pie naftas cenu celšanās ASV vainīga ir koalīcija! Pie terorisma aktu skaita pieauguma vainīga ir koalīcija! Pie dabas katastrofām, protams, arī…
Es nevaru aizmirst ASV bijušās vēstnieces īpatnējo runu ar ārkārtīgi īpatnēju pārteikšanos par kaut kādu cilvēku aicināšanu uz aktīvāku rīcību. Nekas nenotiek nejauši!
Šodien es no rīta runāju diezgan ilgi (no rīta – kādu stundu, vēlāk – kādu pusstundu) ar tiem, kuri te bija atnākuši. Vairāki no viņiem runāja… Jā, latviski viņi runāja, bet ar ārkārtīgi īpatnēju akcentu. Ar ārkārtīgi īpatnēju akcentu! Jautājums: kas tie tādi bija? Un kā jums liekas? Jūs šodien dzirdat, kas ir atradis kopīgu valodu Saeimā – “Jaunais laiks” un PCTVL, viņiem viss saskan. PS un SC – tiem arī viss saskan! Burts burtā saskan visas darbības! Un šo kopību nupat lieliski apliecināja deputāta Buzajeva aicinājums iet uz 2.augusta referendumu.
Kolēģi! Šitie visi ies! Viņi ies, tur neiedziļinoties, lai gan esošajiem Saeimas deputātiem it kā vairāk vajadzētu domāt par darbu Saeimā, bet tas viņus neinteresē. Lūk!
Tagad atgādināšu, kā tad bija ar “Jauno laiku”, kad tam piedāvāja strādāt valdībā. Kas tad notika? (No zāles dep. S.Āboltiņa: “Kāds tam sakars ar Loskutovu?!”) Smiekli caur asarām, un vairāk nekas. Šitā tukšā muldēšana par katru cenu, lai nebūtu jāiet tur! Un jūs visus šeit vieno ļoti jauka ideja – destrukcija. Darīt visu, lai būtu sliktāk!
Āboltiņas kundze, beidzot es jūs pieminēšu. Jūs teicāt: “Cik lieliski ir tas, ka jūs to nāves sodu tur kustināt, jo tad mūsu ārlietu ministram Riekstiņa kungam būs grūti aizstāvēt Latviju.” Jūs ļoti labi sevi parādījāt ar šo teicienu, kas jūs faktiski interesē, un tāpēc, redziet, par ko mēs esam Saeimas šīsdienas sēdi pārvērtuši! Nāk šeit tribīnē un kaunina: “Jūs tur, koalīcija… jums tās sirdsapziņas nav!” Man ir! Šadurska kungs, jūs jau baznīcā zvērējāt un pārkāpāt savu zvērestu. Tā nu bija gan! Šodien jūs esat iekš to PS, a toreiz jūs zvērējāt uzticību “Jaunajam laikam”, ja nemaldos. Ja es kļūdos, lūdzu, sniedziet citu informāciju!
Un es nejūtu, ka notiek nopietna runāšana par KNAB darbu – par KNAB padarītiem darbiem, minot faktus. Ir vispārīgi izteicieni! Gan drusku tuvāk jēgai, nekā bija debatēs par aizsardzības ministru, kad tiešām runāja cilvēki, kuri vispār neko nesajēdz no aizsardzības jautājumiem. Šodien skan eksaltēta izrunāšanās. Kādas jums tiesības kādus citus uzskatīt par negodīgiem, bet sevi – par godīgiem? Kas jums ir tādas tiesības devis?
Šorīt no rīta es saņēmu ziedus no tiem, kuri te bija atnākuši. Daži tomēr man iedeva tos. (No zāles dep. S.Āboltiņa: “Tu saņēmi nātres!”) Nē, nātres es, paldies Dievam, nesaņēmu, tās bija domātas laikam jums…
Sēdes vadītājs.
Lūdzu, nesāciet dialogu starp tribīni un zāli!
J.Dobelis.
Nē, par nātrēm vairāk nekas nebūs… Un viņi mani aicināja balsot pēc manas sirdsapziņas. (No zāles dep. S.Āboltiņa: “Esi to aizmirsis mājās!”) Atšķirībā no daudziem citiem man ir cienījams pensionāra vecums – 68 gadi man paliks pēc dažām dienām. (Aplausi.) Divdesmit no šiem gadiem es esmu aktīvi un atklāti visur un vienmēr aizstāvējis Latvijas un latviešu intereses un darīšu to vēl joprojām. Okupācijas noliedzējus es nosodīšu vienmēr un runāšu par to arī turpmāk, es rīkošos pēc savas tīras sirdsapziņas, jo neesmu nekad mainījis attieksmi ne pret savu sirdsapziņu, ne pret saviem zvērestiem. Un beigsim te tēlot paipuisīšus un paimeitiņas! Neviens te netaisās likvidēt KNAB vai vēl nezin ko darīt! Bet balsojiet tiešām katrs pēc savas sirdsapziņas. Par to nav runas! Taču tie cilvēki, kuri šeit nāk un ar visādiem “fui” vēršas pret saviem kolēģiem, ir vienkārši nožēlojami… pat vairāk nekā nožēlojami.
Balsosim pēc sirdsapziņas! (Aplausi.)
Sēdes vadītājs.
Debatēs vārds deputātam Artim Pabrikam.
A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Dāmas un kungi! Klausoties šīs debates, man tiešām ir brīnums un dažreiz kļūst arī neērti, kad kvalitatīvas diskusijas vijas vai mijas zināmā mērā varbūt ar jautru, bet savā ziņā jocīgu latviešu valodas burtu izrunāšanu vai kaut ko tamlīdzīgu… Bet tas nekādā ziņā, manuprāt, neliecina par Latvijas kā nobriedušas Eiropas Savienības dalībvalsts parlamenta kvalitatīvu darbu.
Šodien mēs patiesībā izskatām jautājumu, kas ir nopietnāks, nekā dažam labam arī koalīcijas pārstāvim tas šķiet. Tas nav jautājums tikai par 100 vai 110 tūkstošiem. (No zāles dep. V.A.Kraklis: “Nav, nav! Tas ir par godaprātu!”) Tas nav jautājums tikai par vienu vai par otru institūciju. Tas nav jautājums par vienu vai par otru cilvēku. Manuprāt, tas drīzāk ir jautājums par to, kuru ceļu mums iet, valstij stāvot krustcelēs.
Dažreiz mums šķiet, ka mēs izšķiramies it kā par nenozīmīgu jautājumu un ka mūsu balsij, mūsu individuālajai balsij, šeit nav nozīmes, jo nekas jau ļauns vai pārāk labs no tā nenotiks, un tāpēc mēs kā deputāti vai kā pilsoņi varam arī atļauties balsot tā, kā mūsu priekšniecība, partijas vadība, valde vai vēl kāds cits liek.
Patiesībā šodienas jautājums skar mūsu valsts tālāko attīstību, un KNAB vājināšana – un KNAB noteikti tiks vājināts, šoreiz noņemot Loskutovu! – lielā mērā norādīs gan starptautiskajiem novērotājiem, gan, protams, arī mūsu valsts pilsoņiem, kuri seko politikai, ka mēs vēlamies iet drīzāk to ceļu, kas ved tā saucamās regulējamās demokrātijas virzienā. Un šis ceļš noteikti nav tiesiskas valsts ceļš.
Es vēl pirms pārtraukuma klausījos vienu no koalīcijas vadītājiem – Māra Kučinska – runu. Es savā ziņā varbūt kļūdos, bet tas, kā Māris Kučinskis runāja, man nedaudz atgādināja paša izjūtas apmēram pirms pusgada, kad es biju Dombura pārraidē un man nācās aizstāvēt viedokli, kuram es pats neticu. Kāds tad ir tas apstāklis, kā tu, cilvēks, to vari darīt? Ja tev lūdz to darīt! Un nenoliedzami Kučinskim tas bija jādara, jo viņš ir Tautas partijas frakcijas vadītājs.
Ja runa ir par principiem un par vērtībām, tad labākais veids, kā aizvirzīt šīs diskusijas un sarunas prom no pašiem principiem un vērtību jautājuma, ir nogremdēt šīs vērtības relativitātē, ka nekas jau nav īsti balts un nekas jau nav īsti melns… Ir lietas, kad mēs varam analizēt vienu likuma punktu un otru likuma punktu, bet mums kā politiķiem… Jā, tiešām mums kā politiķiem Latvijas parlamentā beidzot katram personīgi ir jāsaņem dūša gan koalīcijā, gan opozīcijā un jāvērtē KNAB un Loskutova jautājums pēc būtības – pēc tā, kāds šai institūcijai ir bijis dots galvenais uzdevums. Un galvenais šai institūcijai uzticētais uzdevums ir apkarot korupciju un veicināt tiesiskas valsts izveidošanos.
Tad kāpēc mēs visi vēlamies un tā raujamies ar 51 vai 52 balsīm balsot pret šo cilvēku? Nu ne jau tāpēc, ka šajā institūcijā ir bijuši kaut kādi administratīvi pārkāpumi vai zādzības! Protams, tie ir pārkāpumi, taču, vērtējot pēc būtības, šī institūcija daudziem traucē, bet savukārt šie cilvēki traucē mums kļūt par normālu, tiesisku valsti.
Ja mēs šodien nobalsosim tā, ka mēs noņemsim no amata Loskutova kungu un, manuprāt, eventuāli vājināsim KNAB darbību, tad no tā cietīs mūsu valsts prestižs, no tā cietīs mūsu valsts tiesiskums, no tā cietīs mūsu sabiedrība. Šādai valstij, kas savā parlamentā ar nelielu balsu vairākumu izvēlas ceļu, kas virzās regulējamas demokrātijas virzienā, īsti nav vietas Eiropas Savienībā. (No zāles dep. A.Rugāte: “Ko jūs aizstāvat?”) Tad kāpēc jūs balsojāt… kāpēc jūs gribat būt Eiropas Savienības dalībvalsts, bet organizējat politiku savā valstī tā, kā tas notiek trešajās valstīs, kur demokrātijas nav. Es domāju, ka tas ir jautājums katram no koalīcijas dalībniekiem individuāli…
Jums liekas, ka jūs balsosiet par sīku lietu. Patiesībā jūs balsosiet par ļoti lielu lietu, un no jūsu katra balss būs atkarīgs tas, kā mūs tālāk vērtēs ne tikai šeit, bet arī visā Eiropā. (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS frakcija): “Par ko jūs tagad runājat, Pabrik?!”)
Tāpēc es aicinu: vēlreiz pārdomājiet šo lietu un balsojiet tā, lai Loskutova kungs pagaidām vismaz varētu turpināt savu iesākto darbu! (Aplausi.)
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Debatēs vārds deputātei Ingunai Rībenai.
I.Rībena (frakcija “Jaunais laiks”).
Kolēģi! No 19 politiskajām partijām un to apvienībām, kas piedalījās Saeimas vēlēšanās 2006.gadā, tikai astoņu politisko partiju deklarācijās par vēlēšanu sakarā gūtajiem ieņēmumiem un veiktajiem izdevumiem netika konstatētas neatbilstības likuma prasībām.
Savukārt septiņas partijas tika sauktas pie administratīvās atbildības par politisko partiju finansēšanas noteikumu pārkāpšanu, to skaitā piecas – arī par priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumu neievērošanu.
Par Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma normu pārkāpumiem tikai 2007.gada pirmajā pusgadā KNAB sastādīja 14 administratīvo pārkāpumu protokolus un pieņēma 11 lēmumus par administratīvā soda piemērošanu politiskajām partijām.
KNAB pieņēma arī astoņus lēmumus par pretlikumīgu ziedojumu un pretlikumīga partiju finansējuma atmaksu.
Saistībā ar 2006.gadā priekšvēlēšanu aģitācijas periodā konstatētajiem partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs uzdevis piecām partijām atmaksāt valsts budžetā finanšu līdzekļus 1 miljona 55 tūkstošu 582 latu apmērā.
Šodien jau tika deputātu runās pieminēts tas, ka dzīve mūsu valstī līdzinās kaut kam vidējam starp farsu un traģēdiju. Un patiešām traģikomisks ir tas fakts, ka neapšaubāmie līderi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma pārkāpšanā tagad ir tie lielākie Loskutova piemērotības vērtētāji. Un tie ir Tautas partija, kurai uzdots valsts budžetā pārskaitīt pretlikumīgi saņemtos un iztērētos finanšu līdzekļus 1 miljona 27 tūkstošu 366 latu apmērā, un Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” veidotā vēlēšanu apvienība, kura vēlēšanu kampaņai faktiski izlietojusi par 401 tūkstoti latu vairāk, nekā to atļauj likums. Tikai atšķirībā no Tautas partijas Godmaņa kungam un Šlesera kungam, izmantojot no ētikas viedokļa apšaubāmas metodes, izdevies izvairīties no nelikumīgi saņemto līdzekļu atmaksāšanas valstij.
Citviet pasaulē to sauktu vienkārši par valsts un tautas apzagšanu.
Šeit notiekošais liek atcerēties vārdus, ko teicis kāds slavens kinorežisors: “Būtu vienkārši smieklīgi, ja nebūtu tik skumji un, iespējams, pat traģiski.”
Un šodienas balsojums būs kārtējais piemērs tam. Sīki, atriebīgi ļautiņi ar tumšām dvēselēm šodien, vasaras saulgriežu klusumā un svētdienas piesegā, nodara… (No zāles dep. V.A.Krauklis: “…pāri “saulvedim” Loskutovam!”)… savu kārtējo melno darbiņu.
Sēdes vadītājs.
Debatēs vārds deputātam Imantam Valeram.
I.Valers (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Jautājums pēc būtības nav tomēr par KNAB darbību vai par tā likvidēšanu, bet par vienas amatpersonas atbilstību ieņemamajam amatam. Par vienu cilvēku! Un tas arī izrietēja no šīs komisijas atzinuma, kas bija par pamatu un ko arī Juridiskajā komisijā mēs skatījām. Nevajag zīmēt šeit nezin kādas sazvērestības teorijas! Jo – kā gan šādā teorijā ietilpst tas fakts, ka šo atzinumu parakstījuši ir tādi cilvēki kā Kažociņa kungs, Reinika kungs, Maizīša kungs? Vai tā arī ir Tautas partijas sazvērestība, ka tas ir parakstīts?
Arī šie 135 tūkstoši – tā jau tikai… nav tikai nauda… Tie ir pierādījumi, bet ir arī sekas… Šis atzinums ir par cēloņiem, kāpēc tas tā ir noticis. Komisijā mēs to skatījām divreiz. Pirmajā reizē, komisijā vērtējot Loskutova darbību, man likās: jā, cilvēks var kļūdīties, katram ir kļūdas. Bet, kad otrreiz mēs to skatījām un cilvēks savas kļūdas neatzina, bet visu laiku meklēja citos vainu, tad radās jautājums: kāpēc šīs kļūdas nav izlabotas? Vai tā ir nespēja? Ja tā ir nespēja, tad es nevaru balsot par šo cilvēku, jo tā ir vai nu nekompetences dēļ, vai arī tāpēc, ka strādā vēl arī daudzos citos darbos un netiek ar to visu galā. Vai arī nevēlēšanās? Arī tad nevar balsot.
Aicinu atbalstīt komisijas atzinumu, kurā ir skaidri teikts, ka neatbilst amatam, un rosināt jautājumu par atbrīvošanu no amata.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs.
Debatēs vārds deputātei
Silvai
Bendrātei.
S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Manuprāt, mums visupirms pašiem būtu jāmācās, kā citam pret citu izturēties gadījumos, kad mēs šajā zālē debatējam par ļoti aktuāliem jautājumiem. Es domāju, nevajadzētu nolaisties līdz tādam līmenim, kad vairs jau nevar cilvēkā saskatīt nekādas inteliģences, dvēseles paliekas, kad netiek vairs žēloti ne dzīvie, ne mirušie un kad pats runātājs jau pārvēršas par vienu niknu ākstu.
Taču tas jautājums, par ko mēs šodien debatējam, patiešām ir ļoti, ļoti aktuāls jautājums. Un par politiski jutīgu jautājumu tas nav kļuvis tikai šodien. Acīmredzot jautājums ir bijis politiski jutīgs jau krietni iepriekš. Alekseja Loskutova atbrīvošana no amata. Un tieši tāpēc, ka tas ir politiski jutīgs jautājums, tas nav saistīts tikai ar vienu cilvēku – ar Loskutovu vien. Tas jautājums ir daudz plašāks un daudz dziļāks, un tā būtība ir daudz nozīmīgāka.
Pirmām kārtām aizdomīga ir tā nepamatotā steiga, ar kādu šo jautājumu mēs šodien skatām, un veids, kādā tas pēdējā laikā tiek skatīts. Nav noskaidroti galvenie nezināmie šajā zagšanas gadījumā KNAB, un nav zināms, kāpēc ir bijusi tik neloģiska šo zadzēju rīcība. Tie ir jautājumi, uz kuriem mēs gaidām atbildi, un būs ļoti interesanti dzirdēt atbildes uz tiem.
Ir cenšanās visu atbildību par šodienas lēmumu uzkraut ģenerālprokurora Jāņa Maizīša un viņa vadītās komisijas pleciem. Arī tāpēc šis jautājums ir tik jutīgs. To var redzēt ar neapbruņotu aci!…
Un galu galā šeit netiek ņemts vērā šā lēmuma konteksts, paša KNAB veikums Loskutova laikā. Bet tas taču ir īpaši svarīgi – šo jautājumu skatīt kontekstā. Tur ir visa šā jautājuma galvenā būtība.
Šodien ir tā, ka sakām – “KNAB”, domājam – “Loskutovs”, sakām – “Loskutovs”, domājam – “KNAB”. Tieši tā tas šodien ir! Kāpēc šie divi vārdi ir tik ļoti saauguši šodien? Acīmredzot tam ir liels pamats. Es nebiju slinka un mēģināju izpētīt to darbu, ko ir veicis KNAB pēdējā laikā, teiksim, tajos pēdējos četros gados. Un es iesaku to darīt ikvienam. Un tas attiecas uz Ministru kabinetā 2003.gada augustā apstiprināto Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts stratēģiju un programmu 2004.–2008.gadam par šā dokumenta izpildi. KNAB ir koordinējošā iestāde šā dokumenta izpildē. Dokuments ir pieejams KNAB mājaslapā. Es izpētīju pārskatus un ziņojumus, sākot no 2004.gada un beidzot ar 2007.gadu. Tas ir milzīgs, apjomīgs materiāls. Katru gadu ir aktualizēti vairāk nekā 70 jautājumu… aptuveni 100 aktuālu jautājumu, un katru gadu, kā mēs redzam, tie pa lielākajai daļai – vairāk nekā par 80 procentiem – ir arī paveikti. Tas ir milzīgs darbs, ko ir izdarījis KNAB četru gadu laikā. Pats galvenais, ko var redzēt šajos materiālos, šajos konkrētajos skaitļos, – tas ir darbs, kas liecina, pirmkārt, par to, ka Latvijā ir izveidota korupcijas novēršanas un apkarošanas sistēma, kurā ir iesaistītas visas ministrijas un valsts institūcijas. Tas ir ļoti svarīgi – izveidot sistēmu nav vienkārši.
Otrkārt. Regulāri tiek skaidrotas likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” nostādnes. Apmācīti darbinieki, valsts iestāžu ierēdņi.
Treškārt. Tiek pievērsta uzmanība valsts amatpersonu deklarācijām, ienākumu, īpašumu legalitātei un korupcijas novēršanai publisko pakalpojumu sfērā.
Ceturtkārt. Ir izveidota sistēma informēšanai par koruptīviem disciplināriem pārkāpumiem valsts pārvaldē, ministrijās, to institūcijās, kā arī par valsts amatpersonu darbību interešu konflikta situācijās.
Piektkārt. Ir veikta tiesiskā regulējuma pilnveidošana noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, naudas atmazgāšanas novēršanai un apkarošanai.
Sestkārt. Korupcijas situāciju izpētei un sabiedrības informēšanai un izglītošanai ir pievērsta ļoti liela uzmanība. Ir konkrēti fakti un dati, kurus var redzēt šajos materiālos.
Septītkārt. Tiek veicināta ziņošana par koruptīviem darījumiem, un tas ir ļoti svarīgi, jo tikai visas sabiedrības neiecietība var nodrošināt korupcijas samazināšanos valstī. Līdzdalība ir ļoti svarīga korupcijas apkarošanā, un līdzdalība šajā procesā pieaug. Un arī visam tam var izsekot līdzi, iedziļinoties šajos skaitļos un faktos.
Astotkārt. Tiek sekmīgi nodrošināta pārrobežu sadarbība ar radniecīgām korupcijas apkarošanas organizācijām citās valstīs.
Tā ir tikai daļa no tiem, kā jau es minēju, 70–100 galvenajiem uzdevumiem, kas ir veikti katru gadu. Bet kāds ir bijis galvenais KNAB darba rezultāts? Atbildi uz šo jautājumu visvieglāk, protams, rast aptaujās un pētījumos. Tāds pētījums 2007.gadā ir bijis – pētīta iedzīvotāju attieksme pret korupciju. Tur ir redzamas arī galvenās tendences. Pozitīvā tendence ir tā, ka kopumā korupcija Latvijā mazinās. Negatīvā tendence – ka sabiedrībā pieaug pārliecība, ka tieši augstākā līmeņa korupcija pieņemas spēkā un ka valdības un citu amatpersonu runas par korupcijas novēršanu nepārtop darbos.
Salīdzinājumā ar 2005.gadu strauji samazinājies to cilvēku skaits, kuri uzskata, ka ar augstākās varas korupcijas apkarošanu pietiek, lai uzlabotu tiesiskumu valstī. Samazinās arī to skaits, kuri uzskata, ka valstī birokrātijas sistēma spiež dot kukuļus, ka korupcija ir negodīgs, taču neizbēgams lietu kārtošanas paņēmiens, ka bez kukuļošanas neko nevar panākt. Šie rezultāti ir milzīgs, tiešām milzīgs KNAB un tā vadītāja panākums, jo iestādes darbs atkarīgs no tā, cik sekmīgs ir tās vadītājs. Šī saikne ir redzama, un to nevar noliegt. Šis milzīgais rezultāts tāds ir tāpēc, ka ir izdevies īstenot politiku, kas ir mainījusi sabiedrības domāšanu un likusi sabiedrībai Latvijā noticēt, ka pārmaiņas ir iespējamas. Tas ir ļoti svarīgi. Tas nav vienkārši izdarāms un nav vienā dienā izdarāms.
Paskatīsimies atpakaļ vēsturē! Kad mēs 2000.gadā debatējām par KNAB nepieciešamību un tā veidošanas lietderību, tad sabiedrībā ievērojami cilvēki iestājās pret to un teica, ka tā būšot veltīga valsts naudas izšķērdēšana; ka korupcija pati no sevis izzudīšot tad, kad būs uzlabojies labklājības līmenis un kad sociālie jautājumi būs atrisinājušies. Vai tas ir noticis? Vai mums tas ir sakārtojies? Nav! Ja mēs būtu vilcinājušies, situācija būtu tikai pasliktinājusies.
Pirmās nopietnās uz korupcijas apkarošanu vērstās aktivitātes vispār sākās tikai 2002.gadā. Ka tas notiek – pie tā mēs jau esam pieraduši kā pie ikdienas. Un tas nav vienas dienas nopelns! Ja sākam svērt, tad ir jāatzīst, ka KNAB vadītāja Loskutova atbildība par birojā nozagto naudu (zināmi vainīgie, bet aizdomas vieš tā motivācija, kāpēc tas noticis), – ka šī atbildība nav lielāka par viņa personīgo ieguldījumu KNAB nostiprināšanā un korupcijas apkarošanā Latvijā. Nav, ja ieliek šajos svaru kausos! Tāpēc tas nav nedz racionāli, nedz saprotami, nedz arī atbalstāmi – šobrīd mainīt KNAB vadītāju.
Vērtējot vadītāju, ir jāvērtē viņa vadītās iestādes darbs kopumā un tā rezultāti, jo tas viss ir atkarīgs tieši no vadītāja spējām, atbildības un KNAB gadījumā arī no neuzpērkamības.
Pats bīstamākais ir politiķu vēlme ietekmēt tiesībsargājošo iestāžu darbu. Lēmums atlaist Loskutovu, nerēķinoties ne ar ko, – tas ir tieši šāds ietekmēšanas gadījums. Bīstama sabiedrībai un mūsu valsts attīstībai ir politiķu iesaistīšanās politisku interešu karteļos, kas piedalās valsts sagrābšanā, slepenu varas tīklu veidošanā, kuru pasūtītāji un raustītāji šeit, Saeimas zālē, nesēž.
KNAB darbības rezultāts ir tas, ka ir sarucis nesodāmības lauks. Kādi noteikti vēlētos atkal paplašināt šo nesodāmības lauku. Nesodāmības rezultāts ir korupcijas pašatražošanās. Vai mēs vēlamies atgriezties agrākajā situācijā? Tāpat kā 2000.gadā atkal debatēt par to, vai šī problēma – korupcija – atrisināsies pati no sevis tad, kad būs uzlabojusies labklājība un būsim novērsuši sociālās problēmas? Tā ir tuvredzīga reakcija – koalīcijas saglabāšanas vārdā, sava šābrīža labuma vārdā apdraudēt labi uzsāktu korupcijas ierobežošanas un apkarošanas darbu.
Par tik tuvredzīgiem lēmumiem nākas ļoti dārgi maksāt. Koruptīvai politikai sekas ir nevis tūlītējs zaudējums sabiedrības naudasmakā, bet gan zaudējums, kas ir daudz nozīmīgāks, – zūd uzticēšanās valsts varai, zūd pārliecība, ka tā strādā sabiedrības interesēs. To vēlas pateikt arī tie cilvēki, kuri šodien pulcējas pie Saeimas nama. Es domāju, visas dienas garumā mēs esam tomēr viņus ievērojuši… ievērojuši, ka viņi tur stāv. Viņiem pieder suverēnā vara. Nevis valsts pārvaldes amatpersonām un ne mums, bet viņiem! Un mēs esam šo cilvēku priekšstāvji.
Politiskajai elitei ir jāizrāda atbildīga attieksme pret sabiedrības viedokli, nevis jādemonstrē cinisms un pasūtīta steiga. Mēs tiešām esam daļa no tiem, kas stāv tur ārā, un nekad nedrīkstam aizmirst to, ka esam šo cilvēku priekšstāvji Saeimā. Taču izskatās, ka esam aizmirsuši.
Tad nu nav ko brīnīties, ka referendumi mūsu valstī kļūst aktuāli. Mēs vēl nezinām, kādi būs šo referendumu iznākumi. Izrādīsies, ka savādāk nemaz nevar risināt mūsu valstī jautājumus – tikai ar spēku: referendumā.
Ierēdņu un politiķu patvaļa atbaida godprātīgus un spējīgus cilvēkus no aktīvas iesaistīšanās savas valsts dzīvē, taču valsts nevar pastāvēt bez aktīviem, godprātīgiem pilsoņiem. Korupcija – tās ir reālas politiskas izmaksas. Tā izpaužas slēptā, ne atklātā varas lietojumā, valsts demokrātijas apdraudējumā, valsts nozagšanā, politiskās sistēmas sakropļošanā. Un mēs redzam, kā tas notiek, mēs esam aculiecinieki šim procesam. Korupcijas kaitējums ir pārāk liels, lai mēs drīkstētu to pieļaut.
KNAB vadītāja, kurš nodrošinājis ļoti sekmīgu savas iestādes darbu, atcelšana no amata notiek tādā steigā! To varētu nosaukt par tādu dramatisku atļaušanos, kam varētu būt arī traģiskas sekas. Saeima ir kolektīvu lēmumu pieņemšanas mehānisms, tomēr ikviens cilvēks spēj būt brīvs, izvēloties pareizo lēmumu. Tikai brīvam cilvēkam piemīt apziņa, ka var rīkoties citādāk, nekā būtu spiests to darīt. Ka var rīkoties saskaņā ar savu sirdsapziņu, taisnīguma izjūtu un godaprātu, par ko te šodien jau daudzi atļāvās pat pasmieties. Taču tās latviešu tautai un droši vien arī citām tautām vienmēr ir bijušas svētas lietas, svētas vērtības.
Tad nu neatņemsim Latvijas sabiedrībai ticību, ka korupcijas apkarošana, valsts pārvaldes sakārtošana, tiesiskuma nodrošināšana ir iespējama… ka tajā virzienā ir iespējamas pozitīvas pārmaiņas!
“Jaunais laiks” aicina neatbalstīt lēmuma projektu “Par Alekseja Loskutova atcelšanu no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amata”, jo mūsu balsojums ir cieši saistīts ar KNAB sekmīga darba turpmāku nodrošinājumu.
Nav pilnīgi nekādas pārliecības par to, ka pēc Loskutova atcelšanas sekos lielākas rūpes, vēl lielākas rūpes, par korupcijas apkarošanu Latvijā.
Sabiedrība ir ieinteresēta godīgā un atklātā politikā. Es aicinu jūs nostāties sabiedrības interešu pusē, lai nav šodien jāsarkst un jānolaiž acis. Lai nav jāskaita minūtes, gaidot, kad sēde beigsies un varēs iet mājās. Lai nav jālavās uz sēdi stundu agrāk un jābaidās iziet uz ielas, lai netiktos ar cilvēkiem, kas ir tur, ārā.
Tas ir patiesi svētīgi – nostāties sabiedrības pusē! Pieņemdama lēmumu tik politiski jutīgā jautājumā, par kādu kļuvis jautājums par KNAB un tā vadītāja darbu, Saeima uzņemsies šodien atbildību. To atbildību uzņemsies šodien katrs no mums. Par to nevajadzētu aizmirst tad, kad mēs balsosim.
Sēdes vadītājs.
Debatēs vārds deputātei Antai Rugātei.
A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātie Saeimas deputāti un deputātes! Daudzi vēl nesen, vēl rudenī, šaubījās, vai iebildumi pret to, kas notiek KNAB, ir pamatoti.
Es bieži tiekos ar ļaudīm tur, kur es dzīvoju, – 300 kilometru attālumā no Rīgas. Man viņi tur ir tuvāk. Viņi vairs nešaubās par to, ka KNAB vadītājs patiešām šopavasar, par lielu nožēlu, ir zaudējis kontroli pār notiekošo sevis vadītajā birojā.
Četru gadu laikā viņš it kā neko nenojauta, neko tā kā neredzēja vai tā kā nesaprata, vai arī nebija neviena, kas viņam būtu varējis palīdzēt to pamanīt.
Un, tiklīdz radās tā situācija, kuru mēs šodien no rīta tā ļoti nopietni pārrunājām, – ka viens no ministriem – Veldres kungs, valdības komisijas dalībnieks, – atļāvās visasāk pateikt par KNAB šefa vadības stilu un par vadības mazspēju, kritizēja to par viņa nolaidību, par viņa neprasmi vadīt šo iestādi –, tūlīt pat sekoja skaidra un pārliecinoša opozīcijas prasība – atbrīvot Veldres kungu no aizsardzības ministra amata.
Arī Maizīša kungs, ģenerālprokurors, ir teicis, ka “Loskutovs neizdarīja visu, lai būtu droša kontroles sistēma Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā”. Bet tieši šādas sistēmas izveide bija galvenais uzdevums, kas bija jāpaveic šajā tiesiskas valsts nodibinājumā, lai tiesiska valsts tik tiešām varētu attīstīties un lai tiesiskā valstī viss notiktu likuma vārdā!
Valdības komisijas atzinumā Loskutova kungs saskatīja nepilnības. Viņš izteicās, ka politiskā jezga ap šo gadījumu kaitē birojam. Nezinu… Mani tas ļoti samulsināja. Ārkārtīgi samulsināja! Zagšana, naudas pazušana un nespēja nodrošināt kontroli pār iestādes darbu, Loskutovaprāt, acīmredzot nekaitē biroja godam, prestižam un valsts tiesiskumam…
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir neatkarīga iestāde. Neatkarīgs birojs. Taču man ir šajos gados nācies secināt, ka tam tomēr piemīt dubults standarts attiecībā pret tiem, kas tādā vai citādā veidā (vai nu tikai pieļāvuma līmenī, vai arī jau izdarīta pārkāpuma līmenī) ir kādu pārkāpumu izdarījuši un nav rīkojušies atbilstoši likumam. Jo izrādās, ka meklēt noziegumu kādam citam – tas ir primārais darbs šajā birojā tā vietā, lai patiešām izmeklētu notikušu noziegumu un palīdzētu nonākt pie šā nozieguma izdarītāja likumīgas sodīšanas. Un tad nu tas tiešām ir tiesiskas valsts uzdevums, kurš kaut kā reti kad parādījās KNAB vadītāja galvenā uzdevuma uzstādījumā.
Un tad, ja ir šāda veida pretdarbība korupcijai, es, nebūdama profesionāle šajā jomā, saku: “Mani tas nepārliecina īpaši!” Taču par to, ka tāda tiešām nevar būt tiesiska valsts, par to gan mana pārliecība aug. Un šim Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam ir jābūt tāda cilvēka rokās, kuram ir viens standarts, kā to dažkārt mums patīk atkārtot: “Viens likums – viena taisnība visiem!”
Atkal atgriezīšos pie dažiem citātiem no Loskutova kunga teiktā aizvadītajās nedēļās: “Esmu domājis atkāpties uzreiz pēc naudas pazušanas.” Taču, ja šodien es šeit dzirdu pieminam skandināvu modeli, kādā veidā vajadzētu darboties šīm pretkorupcijas valsts iestādēm, tad Skandināvijā viņš būtu jau trīsreiz atkāpies. Un tad neviena aizstāvība un aizsardzība – pat tad, ja to mēģinātu darīt parlamentā, – pat nenonāktu līdz parlamentam un līdz spriešanas iespējai par to, kas ir noticis.
Man rada bažas arī tas, ka pēc Loskutova kunga atklātības, kad viņš secina, ka tomēr ir nonācis bažīgā situācijā saistībā ar to, kas notiks ar KNAB pēc tam, kad viņš pēc naudas pazušanas būs atkāpies no amata, seko viņa nākamais solis; proti, Loskutova kungs turas amatā (un atkal es citēju) “līdz pēdējam”. Man atkal ir jācitē tas, ko viņš ir teicis masu medijiem un kas ir izlasāms arī šodien. Tas nekur nav izdzēsts, un tas ir labi sasniedzams dažādos veidos. Runa ir par viņa rīcības motivāciju. Tā liek par ļoti daudz ko domāt – arī neprofesionāļiem (citāts): “Es kā neviens cits zinu, kā notika manis izvirzīšana…” (Es arī to zinu, jo aizstāvēju Loskutova kandidatūru gan kā zinošu, gan korektu, gan prasīgu un principiālu, likuma garu un burtu augsti turošu cilvēku, kuru pazinu kā savu pasniedzēju – juridisko zinātņu doktoru Loskutova kungu. Šis ir mans iespraudums.) Tātad viņš ļoti labi zinot, kā viņu izvirzīja… Citāts no viņa teiktā: “…un kādas ietekmes tika izmantotas, un tāpēc man…”, proti, Loskutova kungam, “…nav lielu ilūziju, ka nākamā vadītāja iecelšana nenotiks līdzīgā garā.”
Protams, Loskutova kungam ir sarežģīti uzkāpt Saeimas tribīnē un paskaidrot, kāda tad šī izvirzīšana bija, lai mēs nemaldītos trijās priedēs, bet viņš te nenāk, un viņa, kā man šķiet, nav šeit zālē. Pat zālē nav…
Tālāk Loskutova kungs izsakās ar ārkārtīgu paštaisnību, kas liek būt ārkārtīgi uzmanīgiem mums, kuri vērtējam viņa darbību un viņa motivāciju, atrodoties šajā amatā. Viņš saka tā: “Lai mani vērtē, kā kurš vēlas, lai uzskata, ka es ar zobiem un nagiem turos pie sava krēsla. Man tas nav svarīgi. Man ir svarīgi, lai mani kolēģi vēl vienu nedēļu vai vēl vismaz dažas dienas var turpināt darbu… darīt savu darbu bez ietekmes no malas.”
Lai kā būtu iepaticies šis krēsls Loskutova kungam, nedz viņam, nedz kādam citam to “prihvatizēt” tomēr likums nekādi neļauj. Tas ir iestādes vadītāja krēsls, nevis kāda privāts krēsls, līdz ar pienākumiem, kas vadītājam ir saistoši pēc likuma un nevis pēc kāda – un šajā gadījumā Loskutova kunga – personīgās izpratnes un visu un visus totālas apstrīdēšanas teorijas un diemžēl arī prakses, ko esam piedzīvojuši šajās nedēļās. Radās priekšstats, ka vienīgais, ko Loskutova kungs neapstrīdēja, bija viņš pats. Patiesībā pretēji jebkurai loģikai, jo, ja viņam pašam būtu radušās vismaz šaubas vai maldīguma sajūta par to, kā un ko viņš reiz ir teicis, domājis vai spriedis, tad tas nebūtu tik bīstami. Šajā situācijā, pēc manas izpratnes, tas ir bīstami. Varbūt es neesmu profesionāle, manī vairāk darbojas politiķa sajūtas, taču es uzskatu, ka tas ir bīstami. Šī paštaisnība ir bīstama Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja izpratnē par to, kā ir jāvada šāda iestāde.
Ir vēl kāds citāts, ar kuru atļaušos nedaudz apgrūtināt jūsu uzmanību. Zināmā mērā tas ir tāds neklātienes dialogs starp Strīķes kundzi un starp Loskutova kungu, kas arī lasāms presē. Strīķes kundze saka, ka “iestādes vadītājs var daudz ko ietekmēt”. Starp citu, to daudzkārt ir apstrīdējuši politiķi, kuri pastāv uz to, ka Loskutova kungam ir jāpaliek savā amatā un ka viņu nedrīkst nekādā gadījumā no šī vadītāja amata atbrīvot. Tātad, ja “iestādes vadītājs var daudz ko ietekmēt”, tad tālāk tiek turpināts skaidrojums par to, ka, proti, “viņš var nodrošināt izmeklēšanu ar attiecīgo tehniku un var to nenodrošināt”.
Nākamais skaidrojuma etaps: “es”, proti, Strīķes kundze, varu reaģēt, ja izmeklētājs rīkojas pretrunā ar likumu, un tad ir punkts. Taču, man liekas, analoģiski būtu, ka varu arī nereaģēt. Tas netiek pateikts. Tas netiek pateikts!
Anonīmās sūdzības, par kurām saka, ka uz tām esot reakcija. Labi! “Priekšnieks var pāradresēt šīs anonīmās sūdzības izskatīšanu kādam biroja darbiniekam, var to pāradresēt Ekonomikas policijai, bet var arī vispār nesākt šo izmeklēšanu” – var nekas nenotikt! Tāpat kā politisko partiju finansēšanas kontroli “var veikt un var neveikt”. Jebkuru analoģiju šeit var minēt, bet es neesmu to izdomājusi. Tie ir secinājumi, kuri loģiski izriet no tā, ko es varu lasīt un ar ko es varu iepazīties, lai man būtu tas materiāls, kas ir manis pašas rīcībā, jo es neesmu poga citu rokās. Neesmu bijusi un nekad nebūšu!
Ir vēl viena epizode, kuru es atceros no sadarbības ar KNAB. Pašvaldība, kas atrodas ļoti sarežģītā teritorijā Latvijas austrumos – un tā ir Ludzas pilsēta –, sakarā ar ļoti nelabvēlīgu… patiesībā kaitīgu un ļaunprātīgu līgumu, kas savulaik tika noslēgts starp privātu siltumpiegādātāju un pašvaldības domi tās vadītāja personā… Tā rezultātā pirms vairākiem gadiem, kā jūs atceraties, Ludzas pilsēta tika pasludināta par bankrotējušu un tai tika ieķīlāti īpašumi, lai varētu samaksāt tos parādus, kas kā ārprāta sekas miljoniem latu apjomā tika uzliktas šai pašvaldībai gadu desmitiem uz priekšu, lai varētu būt šī absolūti nemotivētā peļņa. Tad, kad Ludzas pilsētas dome lūdza izvērtēt pilsētas domes priekšsēdētāja atbildības pakāpi, slēdzot šādu līgumu, pašam atrodoties, mūsuprāt, interešu konfliktā, jo viņš bija šīs privātās sabiedrības uzraudzības padomes loceklis, mēs saņēmām vairākkārt atbildi no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (viena bija laikā, kamēr tur vēl nebija Loskutova kunga, bet otra bija tad, kad tur jau bija Loskutova kungs), ka nekāda pārkāpuma nav bijis, ka tur viss ir kārtībā. Tātad 12 tūkstoši Ludzas iedzīvotāju tika elementāri, piedodiet, notirgoti viena cilvēka labā, proti, šīs pilsētas domes priekšsēdētāja labā, kurš tātad nekādu pārkāpumu it kā nebija izdarījis un neatradās interešu konfliktā…
Es ļoti personiski gribētu Loskutova kungam šodien pateikt arī kādu savu sajūtu motivācijai, kādēļ es balsošu “par” Loskutova kunga atcelšanu no ieņemamā amata.
Man nevajag komandu pogas spiešanai, kā jau es teicu, un jūs to ļoti labi zināt, kolēģi. Es izstudēju valdības komisijas ziņojumu, un tas, kas mani patiesībā visvairāk aizskāra, bija fakts, ka šis “objektivitātes princips un interešu konflikts” tiek pasludināts kā kaut kāds nesaprotams karogs, zem kura Loskutova kungs iet un uzskata, ka viņš ir absolūts taisnības apoloģēts.
Interešu konflikta pieteikumu ir bijis tik daudz, apstrīdējumu ir bijis tik daudz… Ja es drīkstētu pievienot varbūt vēl vienu “apšaubījumu”… Es esmu bijusi jūsu studente, doktora kungs! Iespējams, es varētu apstrīdēt man kādreiz jūsu ielikto atzīmi, ko es, protams, neesmu darījusi un nedarīšu, bet tikpat labi jums ir iespēja vēl vienu apstrīdējumu pievienot saviem jau iepriekšējiem apstrīdējumiem, arī par manu balsojumu, kad es spiedīšu pogu un teikšu, ka jums ir jāatkāpjas un jums ir jāatbrīvo krēsls KNAB vadītāja amatā citai profesionālai personai. Un tā nebūs mana atriebība, bet tie būs mani loģiskie secinājumi. Uz tiem man ir pilnas tiesības.
Zināmā mērā jūs pretendējat uz Ginesa rekordu savos apstrīdējumos. Tas nav solīdi.
Valsts intereses, pildot savus biroja vadītāja pienākumus, jūs esat patiesi lielākā mērā ignorējis. Un profesionalitāte augstā līmenī – šaut uz labu laimi attiecībā uz starplēmuma apstrīdējumu administratīvajā rajona tiesā – arī tas faktiski zināmā mērā ir jūsu paša inscenēts farss.
Pabeidzot domu par to, kā mūs, politiķus, vērtē par mūsu balsojumiem…
Sēdes vadītājs.
Es atvainojos, Rugātes kundze, jūsu runas laiks ir beidzies!
A.Rugāte.
Jā, vēl pēdējais teikums! Paldies!… ka politiķi lemjot pēc tā, kas rakstīts presē. Nu, tā nav.
Klausoties politologa Ījaba kunga viedokli par to, kā viņš vērtē radušos situāciju un konfliktu valstī attiecībā uz korupcijas apkarošanu un biroja vadītāja amata saglabāšanu, es nebaidos atkārtot Ījaba kunga teikto, ka mums visiem esot “jāuzliek uzpurnis alkatībai”.
Es gribētu pabeigt un teikt, ka man ir motivācija uzlikt uzpurni patvaļai.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs.
Debatēs vārds deputātam Dzintaram Ābiķim. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Taisām pārtraukumu līdz rītdienai! Nevar iedziļināties!”)
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Neapšaubāmi, šis jautājums ir tik nopietns, ka man balsojot ir jāievēro visi apsvērumi un jāvadās ne jau tikai pēc kādām partejiskām interesēm.
Manuprāt, lielā mērā šīs situācijas pamatā faktiski ir tas, ka Loskutova kungs nepelnīti… jā, nepelnīti ir kļuvis par varoni vismaz daļā tautas. Šīs lietas pamatā ir nepietiekami argumentētie, neizsvērtie iepriekšējās valdības lēmumi, kas diemžēl pie tā ir noveduši.
Šodien situācija ir radikāli atšķirīga no tās, kāda tā bija pagājušajā gadā. Pagājušajā gadā valdībai, jāatzīst, nebija pietiekami daudz argumentu, lai Loskutovu atbrīvotu no amata, un tam piekrita lielākā daļa Saeimas, tāpēc mēs šo valdības iesniegto lēmumu nosūtījām valdībai atpakaļ.
Diemžēl šogad situācija ir pilnīgi atšķirīga. Valdības izveidotās komisijas lēmums ir vienbalsīgs, un man nav pamata neuzticēties ģenerālprokuroram Jānim Maizītim, tāpat arī SAB direktoram Jānim Kažociņam, jo arī viņu paraksti ir zem šā lēmuma.
Īstenībā situācija ir diezgan anekdotiska, jo pagājušajā gadā tika norādīts uz trūkumiem KNAB darbībā, taču nepilna gada laikā šie trūkumi īstenībā nav ne vien novērsti, bet faktiski KNAB vadītāja bezdarbība ir novedusi pie nopietniem likumpārkāpumiem. Gandrīz gada laikā! Un mani šobrīd nepamet tāda sajūta, ka Loskutova kungs apzināti ir gājis uz šādu situāciju. Un man ir arī tāda sajūta, ka šobrīd, kad valdība dažādu iemeslu dēļ… pirmām kārtām jau ekonomisku iemeslu dēļ gan valdība, gan valsts vara kopumā ir samērā nepopulāra… šajā brīdī Loskutova kungs labi apzinās, ka tad, ja viņš tiek atstādināts no amata, tas ir ārkārtīgi izdevīgs brīdis politiskas karjeras uzsākšanai. Un es esmu gatavs derēt (No zāles: “Uz ko?”), ka Loskutova kungs būs politikā. Manuprāt, viņš jau tur ir, jo viņš jau šobrīd uzvedas drīzāk kā politiķis, nevis kā lielas iestādes vadītājs.
Un kas šobrīd vēl ir ļoti būtiski? Es domāju, liekot roku uz sirds, ka arī tie cilvēki, kuri vismaz šeit, Saeimā, aizstāv Loskutova kungu, apzinās, ka diezin vai šajā situācijā Loskutova kungs turpmāk varētu būt labs KNAB vadītājs.
Un tāpēc, patstāvīgi izanalizējot visus “par” un “pret” un apzinoties to, ka korupcija ir ārkārtīgi liela nelaime valstij, ka tā ir kā vēzis, kas saēd valsti, šobrīd, manuprāt, pats svarīgākais ir izvēlēties jaunu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju, un viņam būtu jābūt ne vien cilvēkam ar stingru mugurkaulu – un es atzīstu, ka Loskutova kungs zināmā mērā bija ar stingru mugurkaulu –, bet tanī pašā laikā viņam ir jābūt arī cilvēkam, kurš spēj ieviest elementāru kārtību savā vadītajā iestādē, jo šie likumu pārkāpumi noteikti ir noveduši pie tā, ka varbūt desmitiem lietu nav atklātas.
Un tāpēc, manuprāt, ir ārkārtīgi svarīgi, lai tiktu izveidota pietiekami nopietna komisija, kurā es labprāt redzētu arī ģenerālprokuroru, kas izvērtētu un piedāvātu Saeimai nākamo KNAB vadītāju, kas atbilstu šiem diviem priekšnoteikumiem – lai viņam būtu stingrs mugurkauls un lai viņš būtu arī pietiekami spējīgs administrators, kas spēj ieviest elementāru kārtību savā birojā.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Debatēs vārds deputātei
Solvitai
Āboltiņai.
S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).
Labdien, godātie kolēģi! Ir lietas, kas notiek regulāri – tāpat kā mainās gadalaiki, kā tiek sasauktas Saeimas sēdes, un vienmēr ir kādas lietas, kas notiek pirmo reizi. Šodien pirmo reizi svētdienā notiek kārtējā Saeimas sēde. Šodien pirmo reizi tik daudzi deputāti ir izrādījuši interesi par Saeimas bibliotēku – pilnīgi tā, ka gandrīz apsēsties nav kur. Laikam jau tomēr kādas bailes iziet ārā pie tautas un paskatīties viņai acīs liek pēkšņi izrādīt milzu interesi par bibliotēku…
Pirmo reizi šajā zālē un šajā valstī tik klaji tiek demonstrēts tas, ka princips “Viens likums – viena taisnība visiem” ir tikai uzraksts uz Ministru kabineta Sēžu zāles sienas. Pirmo reizi, kamēr es darbojos politikā, šajā zālē es redzu tādu naidu un tādu cinismu mūsu debatēs.
Kas būs nākamais solis tajā, ko mēs darīsim? Vai nākamais solis būs tas, ka mēs aicināsim: mēs savus ļaudis pret jums – pret jūsu ļaudīm? Mēs – tie, kam ir uzdevums domāt, lai šī tauta zeltu un plauktu, mēs sējam naidu! Sējam šeit naidu savā starpā un sējam naidu tautā! Kas būs nākamais solis?
Jūs runājat par to, ka Loskutovs ir varonis vai ka Loskutovs ir cietējs. Ne mēs viņu tādu pataisījām. (No zāles: “Jūs!”) Ne mēs viņu tādu pataisījām! Tas cinisms un tas, kā tiek izmantota vara! Jūs minējāt par to paštaisnumu, par pārliecību. Jā, paštaisnums un pārliecība par to, ka tie, kuri ir pie varas, tie ir tie pareizie un var darīt visu, šeit tika demonstrēts no sākta gala, sākot jau ar to, kādā veidā šī Saeimas sēde tika sasaukta, izmantojot to, ka jums ir vairākums Prezidijā. Vara tika izmantota tajā brīdī, kad tika sasaukta Juridiskās komisijas sēde, pēc tam pārtraukums un pēc tam atkal… Un vara šodien tiek demonstrēta pat tādā niekā, ka es trīs reizes pieteicos runāt, bet nu ir taču mums citi, kas šeit redz, kā cilvēki ir pieteikušies, un Rasnača kungam obligāti vajag dot pēdējam vārdu. Arī viņš izmanto savu varu, sēžot tur, lai pateiktu pēdējos vārdus, jo Loskutova kungs šajā sanāksmē, ko Rasnačs vadīja, viņam korekti aizrādīja uz tiem pārkāpumiem, kas cilvēkam būtu jāievēro, vadot sēdi.
Es vēlreiz par naidu. Apdomāsimies un nesēsim to naidu! Nesēsim šo naidu savā tautā! Domāsim par to, ko uzrakstīs vēstures grāmatās par šo dienu un kāda mērķa labad mēs šeit cīnāmies svētdienā – Pēterdienā! Un vai tas ir tas, ko pirms 17 gadiem tauta šeit sagaidīja dziedādama? Vai tas ir tas, ko tie cilvēki, kuri jau astoņas stundas stāv ārā pie Saeimas, no mums gaida? Un vai jūs domājat, ka viņi ir vienīgie? Viņu ir vēl! Viņu ir vēl, un 2.augustā viņi atnāks! Bet vai tas ir tas, ko mēs vēlamies?
Manuprāt, mūsu uzdevums ir domāt par to, lai šī valsts zeltu, plauktu un attīstītos. Un vispareizāk pateica Pabriks: “Tas ir jautājums par to, kurā pusē mēs būsim, – vai mēs būsim normāla eiropeiski demokrātiska valsts vai mēs būsim regulējamas demokrātijas valsts, kur viss notiek tikai tā, kā patīk tiem, kuri ir pie varas, vai, pareizāk sakot, tiem, kuri stāv aiz varas un kuri par savu naudu, kas ir nozagta savai tautai, var šo varu regulēt.”
Sēdes vadītājs.
Debatēs vārds deputātei Lindai Mūrniecei, otro reizi.
L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).
Pretēji dažu koalīcijas politiķu teiktajam, es tomēr gribu uzsvērt, ka Loskutova atlaišana šodien būs zināms nāves spriedums tiesiskumam. Minēšu pierādījumus.
Valdība ir uzdevusi KNAB samazināt šāgada budžetu par 211 tūkstošiem latu. KNAB budžets visam gadam ir tikai 5 miljoni. (No zāles: “Tikai 5 miljoni!”) 211 tūkstoši, rēķinot uz šo niecīgo budžetu, priekš KNAB ir iznīcinoša summa.
Tāpat valdība ir uzdevusi prokuratūrai samazināt tās šāgada budžetu par miljonu. Droši vien tās ministrijas, kuras miljonus šķērdē dažādām lietām, piemēram, zemeņu tortēm vai semināriem, kuri nenotiek, patiesībā var atrast, kur ietaupīt miljonu, bet KNAB un prokuratūra, kas visu naudu iegulda izdzīvošanā, ikdienas funkciju nodrošināšanā, par tik lielām summām samazināt savu budžetu nevar.
Tāpēc es uzskatu, ka šodienas balsojums “par” – tas būs nāves spriedums tiesiskumam mūsu valstī. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs.
Debatēs vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi, pieteikties debatēs var vismaz divas reizes, un tā nav nekāda problēma – kādam nākt pēc manis…
Šajās dienās mans vārds ir tik daudz locīts, izmantojot to, ka es Saeimas uzdevumā atrados Amerikas Savienotajās Valstīs, un to, ka es nevarēju atbildēt uz tiem daudzajiem apmelojumiem, kas bija pret mani vērsti! Taču es šodien nevēlos uz visiem šiem sīkajiem knābieniem atbildēt. Es vienkārši gribu pateikt, ka Aleksejs Loskutovs ir jūs, kolēģi, izmantojis kā savus ķīlniekus, kā sava blefa ķīlniekus. Iesniedzot dokumentus Saeimā, viņš apzināti nav minējis, ka likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11.pantam ir tāda daļa – sestā daļa –, kura skar tieši Saeimas deputātus, Valsts prezidentu, ministrus. Un tajā daļā ir teikts, ka nedz uz Saeimas deputātiem, nedz uz Valsts prezidentu, nedz uz ministriem, kad viņi piedalās ārējo normatīvo aktu vai politisko lēmumu pieņemšanā, šis Loskutova minētais pants neattiecas. Tādējādi Loskutovs ir īstenojis pirmo savas blefošanas soli.
Otrs blefošanas solis ir saistīts ar to, kas šobrīd notiek ārā pie Saeimas nama. Man ir ļoti žēl to daudzo cienījamo cilvēku, kuri arī ir kļuvuši par Loskutova blefa ķīlniekiem. Kāpēc? Tāpēc, ka Loskutova patiesais mērķis ir ļoti vienkāršs. Un kāds?… Tas, ka viņš neies politikā tuvāko divu gadu laikā, – tas arī ir Loskutova blefs, jo viņš var iet politikā. Taču viņš var iet tādā politiskajā partijā, pret kuru nav veiktas pārbaudes. Līdz ar to viņš var iet vai nu PS, vai SCP, vai vēl kādā citā jaunā partijā. Šis blefs ļoti labi darbojas. Un man visvairāk žēl jūsu, kolēģi no “Jaunā laika”, jo jūs nesaprotat, ka šā blefa rezultāts ir tas, ka jūs savus vēlētājus reāli atdodat PS un SCP. Jūs, kolēģi, vienkārši neesat tālredzīgi! Un arī tas viss, kas ir saistīts ar Loskutova iesniegumu Saeimā… Es varu tikai informēt par vienu lietu – ka Loskutovs ir apzināti (apzināti!) noklusējis vienu faktu. Un tas fakts ir tāds, ka viņa lēmums, kurā viņš atsaka manai sūdzībai par administratīvo sodu, – ka šis viņa lēmums ir pārsūdzēts administratīvajā tiesā. Un KNAB jau ir sniedzis administratīvajā tiesā paskaidrojumus par savu rīcību. Kāpēc Loskutovam tas ir svarīgi – pasniegt informāciju, to faktu noklusējot? Kāpēc svarīgi ir noklusēt? Noklusēt ir svarīgi tādēļ, lai visiem radītu iespaidu, ka te atrodas noziedznieki un likumpārkāpēji. Kāpēc “Jaunais laiks” sākumā tā ārdījās un trakoja? (No zāles: “Degradēja Saeimu!”) Mana versija ir ļoti vienkārša: līdz ar Loskutova aiziešanu zūd indulgence partijai “Jaunais laiks”. Zūd tā indulgence, kas ir dota “Rēzeknes burtnīciņu” sakarā. Zūd tā indulgence, kas tika dota, pārbaudot bijušā jūsu priekšsēdētāja lietu. Zūd tā indulgence, kas ir piešķirta manam kolēģim un vārdabrālim Dzintaram Zaķim. Zūd indulgence arī tiem, kas šad un tad šo un to cenšas ienest pa sētas durvīm KNAB. Līdz ar to, ja partijai “Jaunais laiks” zūd šāda indulgence, partija “Jaunais laiks” tiek pakļauta jaunam, likumā noteiktā stingrā kārtībā apstiprinātam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja direktoram, kurš izturēsies vienlīdz vienādi gan pret tiem, kas viņu slavē, gan pret tiem, kas viņu peļ.
Un atvainojiet, kolēģi no frakcijas “Jaunais laiks”, ka vēršos pie jums ar jautājumu: kurš no jums ir izlasījis visas 11 lapaspuses un rūpīgi izanalizējis šo dokumentu? Paceliet, lūdzu, roku!… Neviens! (No zāles: “Buzajevs!”) Tad jājautā – par ko ir runa?
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs.
Debatēs vārds deputātam Borisam Cilevičam. Bet, atvainojos, vai jums pietiks ar septiņām minūtēm? (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Pēc pārtraukuma turpinās!”)
B.Cilevičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Es šajās debatēs klausījos, būdams cerībā, ka tomēr sagaidīšu no koalīcijas puses kaut kādus nopietnus argumentus pret Alekseju Loskutovu. Diemžēl nesagaidīju. Ziniet, tas vienkārši nav nopietni!
Ja jūs patiešām domājat, ka varat bez nopietniem argumentiem ilgi un dikti stāstīt, cik Loskutovs ir slikts, un cilvēki jums ticēs, tad nu jūs dziļi maldāties! Jūs apgalvojat, ka gribat Loskutovu no amata atbrīvot tāpēc, ka viņš pieļāva zināmus pārkāpumus sakarā ar pazudušo naudu. Bet, piedodiet, kolēģi, jūs taču gribējāt atbrīvot no amata Loskutovu daudz agrāk, jau vairākus mēnešus pirms tam, kad par to pazaudēto naudu vispār kļuva zināms!
Taču jūs joprojām nespējat pierādīt. Jo, piedodiet, runa ir par diezgan nopietnām lietām. Jums jāsaprot, ka bez juridiskās puses ir arī morālā, ētiskā puse. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Tieši tā! Sen viņam bija jāaiziet!”) Jūs, Kučinska kungs, minējāt tos 15 latus, taču nez kāpēc neminējāt to lielo sodu, kas tika uzlikts jūsu, Kučinska kungs, vadītās frakcijas partijai. Tā teikt, tas miljons – tas ir štrunts, bet tie 15 lati – tas, lūk, ir nopietni!
Padomājiet par to, kā tas izskatās no malas! Es mēģinu pilnībā abstrahēties un uz šo situāciju neskatīties no iekšpuses.
Jūs izvirzījāt un apstiprinājāt vienu cilvēku šajā nopietnajā amatā, cerēdami, ka viņš būs pietiekami maigs pret jūsu partiju. Un jūs uzdrošinājāties rupji pārkāpt tos priekšvēlēšanu tēriņu ierobežojumus, par kuriem paši nobalsojāt. (Nu, par to pozitīvisma kampaņu un visu pārējo – par to šobrīd nerunāsim.) Taču tas cilvēks atļāvās attiecīgi kvalificēt jūsu rīcību un noteikt jums diezgan nopietnu sodu! Un tagad nu pēkšņi izrādās, ka viņš slikti vada biroju. Nav nekādu citu nopietnu argumentu. Jūs pārāk daudz un pārāk ilgi runājat… Tā ka, ja šādi argumenti būtu, jūs tos nebūtu varējuši nepieminēt. Tātad nav patiešām!
Un patiešām mēs… es gribētu redzēt tiesas spriedumu attiecībā uz KNAB. Te Rugātes kundze teica… Patvaļa, patvaļa… Piedodiet, Loskutovs pats nevar nevienu sodīt, to dara tiesa. KNAB var tikai ierosināt lietu. Un, ja jūs uzmanīgi sekotu līdzi, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem pret Latviju, tad jūs zinātu, kas ir patvaļa, – ka cilvēki gadiem ilgi tiek turēti cietumos un tā tālāk. Un pavisam citas personas ir par to atbildīgas, nevis Loskutova kungs. Jums šādi fakti neizraisa nekādu sašutumu un nekādu vēlmi rīkoties.
Jūs taču neesat naivi cilvēki, un tāpēc man ir grūti iedomāties, uz ko jūs cerat. Kas jums ticēs, ja nākat ar šādiem nenopietniem argumentiem?!
Es domāju, ka tas patiešām ir ļoti būtisks solis. Es domāju, ka lieks patoss šeit nav vajadzīgs. Patiešām, šis ir ļoti nopietns balsojums, kas parādīs, cik nopietna ir jūsu, valdošās koalīcijas, attieksme pret cīņu, kas vērsta pret korupciju. Un, ja jūs par šo lēmuma projektu nobalsosiet “par”, tad šis jūsu balsojums skaidri parādīs, ka jums ir vajadzīga cīņas imitācija, jums ir vajadzīgs šajā amatā cilvēks, kas ķers kaut kādus sīkos zagļus, kuri nepieder pie jūsu partijām, bet neaiztiks patiešām nopietnas figūras no valdošās koalīcijas.
Es aicinu jūs tomēr balsot “pret”.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Cienījamie kolēģi! Pirms dodu vārdu nākamajam runātājam debatēs, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu ierosinājumu turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma, līdz brīdim, kad būs izskatīti visi sēdes darba kārtībā iekļautie jautājumi. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Beidzam tūlīt!”, “Nav!”) Nav iebildumu?
Tādā gadījumā nākamajam debatēs dodu vārdu deputātam Aigaram Kalvītim.
A.Kalvītis (Tautas partijas frakcija).
Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Es ilgi domāju, vai man ir vērts nākt tribīnē un teikt kaut ko Saeimai un saviem kolēģiem vai to nedarīt. Jo izskatās, ka šīs debates lielā mērā ir pārvērtušās par tādu politisku cīņu, kur patiesībā saturs nav svarīgs. Svarīga ir tikai forma, veids, kādā izteikties, kad grib par kaut ko cīnīties un kaut ko aizstāvēt.
Taču nedaudzus vārdus par saturu es tomēr atļaušos pateikt. Jo trīs gadus man, kā jau valdības vadītājam, bija tas gods uzraudzīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju. Laist Loskutova kungu atvaļinājumos, piešķirt viņam prēmijas, visādā ziņā arī uzraudzīt viņa darbību. Un jāteic, ka šis nebija pats vieglākais uzraugāmais. Jo zem korupcijas tēmas bieži vien mēs, politiķi, cenšamies paslēpt kaut ko tādu, kas ir neaizskarams. Patiesībā Loskutovs visu laiku ir stāvējis pār mums. Viņš, būdams šīs iestādes vadītājs, kas uzrauga politiķus un politiskās partijas, katru dienu ir centies mūs visus tautas acīs padarīt par noziedzniekiem – par potenciāliem, korumpētiem cilvēkiem, par potenciāliem noziedzniekiem. Un tādā veidā šī iestāde ir funkcionējusi.
Kā gan citādi var izskaidrot, piemēram, tās KNAB darbības, kas bija pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām?! Vērsās pret Daugavpils domes izpilddirektoru – demonstratīvi, ar visām varas metodēm… Velk pa koridoru, velk pa grīdu, veic kratīšanu, uzlauž seifu, atrod šņabja pudeli – vecu, neizdzertu… Un tas ir viss, kas tur ir! Beigu beigās izrādās – cilvēks nav vainīgs.
Atcerēsimies Saeimas vēlēšanas! Milzīgs skandāls. Manas valdības laikā tika aizturēta viena no visaugstākajām valsts amatpersonām – Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Cinis. Un arī Tautas partijas deputāta kandidāts Markus – Rīgas Valsts tehnikuma direktors. Ar ko šī lieta ir beigusies? Cinis ir atjaunots amatā. Taču troksnis, kas tobrīd tika sacelts, liecināja par mērķtiecīgu politisku darbību.
Tas vēl nav viss. Ziniet, saņēmis Valsts kontroles ziņojumu pagājušajā vasarā, es trīs mēnešus domāju, ko man ar šo “karsto kartupeli” darīt – vai man to ņemt rokās vai mest zemē –, jo es zināju, ar ko es spēlējos. Aiztikt KNAB varēja tikai pašnāvnieki. Taču, kad man (man personīgi!) valsts kontroliere, ieradusies manā kabinetā, mana biroja vadītāja un Amerikas Savienoto Valstu vēstnieces klātbūtnē pateica, cik liela naudas summa, iespējams, ir pazudusi KNAB, tas man lika izšķirties par to, ka tas fakts ir jādara publiski zināms.
Un man ir tikai žēl, ka politiskā viļņa dēļ, kas toreiz tika sacelts, netika veikta izmeklēšana.
Pagājušajā rudenī netika konstatēti fakti par naudas nozagšanu KNAB, tāpēc ka visiem bija bail šo “karsto kartupeli” paņemt. Visi bija pārbijušies: ka tikai kaut kas no tā nenotiktu.
Un kādi tad ir tie fakti? Cileviča kungs, vai jūs varat iedomāties, ka vienā normālā tiesiskā valstī tiek nozagti lietiskie pierādījumi 11 epizodēs, 11 krimināllietās? Vai tas nav pārkāpums, ka tiek fiziski nozagta nauda – 135 tūkstoši – paraugiestādē, kura var jebkuru ielikt cietumā vai arestēt jebkurā brīdī, vai jebkuru izkratīt vienkārši tāpēc, ka vajag to parādīt presē un publikai? Tie nav pārkāpumi? Varbūt mums vajag ieviest mūsu valstī zagšanas kvotu: cik tad valsts iestādes vadītājs var nozagt, lai viņu neieliktu cietumā?
Ziniet, man ir dziļa pārliecība, ka šis nav vienkārši gadījums, kurā nejauši nozog lietiskos pierādījumus, kurā nejauši nozog naudu, kas, iespējams, kā lietiskie pierādījumi tiek izmantota… Lai tajā brīdī, kad veic pārbaudi, nevarētu konstatēt, ka zagti ir arī operatīvie līdzekļi… Ka tā naudiņa nav pārlikta otrā kaudzītē… To konstatēt nevar, jo šāda revīzija nekad nav notikusi.
Vai jūs gribat teikt, ka kādā normālā valstī šādas iestādes vadītājs turpinātu strādāt? Parādiet man kaut vienu demokrātisku rietumvalsti, kurā šāds iestādes vadītājs varētu turpināt darbu pēc tam, kad viņa dēļ jau kritusi viena valdība, kura diemžēl nespēja pārliecināt sabiedrību par to, ka tur ir bijušas nelikumības un nekārtības, visatļautība un bardaks jau ilgā laika periodā, jau sākot ar 2003.gadu, kā to jau ir konstatējusi prokuratūra! Tur nav vispār veikta inventarizācija ne reizi – nedz valsts līdzekļos, nedz pašas iestādes kasē, nedz par operatīviem līdzekļiem, nedz par lietiskiem pierādījumiem!
Ko vēl jūs gribat sagaidīt?!
Un tagad ar karogiem un lozungiem rokās mēs ejam aizstāvēt Loskutovu, kuru pataisām par tautas varoni, tāpēc ka šeit ir cīņa. Cīņa, kurā vienkārši izmanto šo instrumentu… Tie, kas tagad teiks: “Loskutovs nevar strādāt!”, – tie ir noziedznieki, korumpanti un nelieši. Bet tie, kas te tagad stāv ar karogiem rokās, – tie ir tie patiesie mūsu tautas dēli.
Cienījamie kungi! Tādas iestādes vadītājs, vismaz manā izpratnē, nevar vadīt nevienu valsts iestādi. Kamēr Tautas partija būs parlamentā un kamēr būs pie varas, tādi vadītāji nestrādās nevienā valsts iestādē! To es jums pasaku pilnīgi droši!
Tā ka motivācijas mums pilnīgi pietiek, lai balsotu par Loskutova atbrīvošanu no amata. Lai viņš nāk un sēž starp mums un ir politiķis starp mums, nevis tas, kas izmanto instrumentus pret mums, tā pataisīdams mūs par neliešiem tautas acīs!
Paldies par uzmanību. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs.
Debatēs vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S.Dolgopolovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Ļoti žēl, ka šīsdienas sēde pārvērtusies par zināmu tiesas prāvas imitāciju. Imitāciju ar trijām lielām un būtiskām atšķirībām.
Pirmā atšķirība ir tā, ka tiesneši ir sadalījušies divās nometnēs: prokurori un aizstāvji.
Otrā atšķirība ir tā, ka paši tiesneši ir tie, kas raksta likumus, vadoties no kuriem ir jāizsaka un jāformulē spriedums. No komisijas secinājuma, starp citu, izriet, ka daži no spriedumiem izriet no likuma gara, nevis panta. Tas nozīmē, ka ir zināms tiesnešu, likumdevēju pieļauts brāķis.
Un trešā būtiskā atšķirība: tiesas prāvā nepiedalās apsūdzētais. Apsūdzētais nepiedalās! Taču jebkurā normālā tiesas prāvā jebkuras šaubas vai jebkuras bažas tiek tulkotas par labu apsūdzētajam – patīk tas kādam vai nepatīk. Un, ja tādu šaubu un tādu bažu ir daudz, tad labāk atturēties no lēmuma, kuru pēc tam varbūt vajadzētu arī pārskatīt.
Es ierosinu neatbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam.
Vai deputāte Šlesere vēlas kaut ko piebilst komisijas vārdā?
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 136.pantu, kā jau es teicu, deputāts Aigars Štokenbergs ir iesniedzis priekšlikumu – nodot atpakaļ Juridiskajai komisijai lēmuma projektu “Par Alekseja Loskutova atbrīvošanu no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata”. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 54.pantu var par šo priekšlikumu viens deputāts runāt “par”, otrs – “pret”. Un savukārt balsojums par šo priekšlikumu ir izdarāms pirms balsojuma par izskatāmās lietas būtību – tātad pirms balsojuma par Juridiskās komisijas sagatavoto lēmuma projektu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Aigara Štokenberga iesniegto priekšlikumu – nodot lēmuma projektu “Par Alekseja Loskutova atbrīvošanu no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata” atpakaļ Juridiskajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.
Pirms balsošanas par Juridiskās komisijas sagatavoto lēmuma projektu “Par Alekseja Loskutova atbrīvošanu no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata” informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 140.pantu saņēmis 10 deputātu iesniegumu, ar kuru tiek ierosināts balsošanu par minēto lēmuma projektu veikt aizklāti – ar vēlēšanu zīmēm. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu?… Taču mums jebkurā gadījumā esot tomēr par šo priekšlikumu jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai balsošana par lēmuma projektu “Par Alekseja Loskutova atbrīvošanu no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata” tiktu veikta aizklāti – ar vēlēšanu zīmēm! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret – nav, atturas – 1.
Dodu vārdu deputātam Pēterim Tabūnam, kas tagad runās balsu skaitītāju vārdā.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Balsu skaitītāji! Kā jūs jau zināt, jādodas uz blakus esošo zāli – Balsošanas zāli. Pie darba!
Sēdes vadītājs.
Cienījamie deputāti! Pēc tam, kad balsu skaitītāji būs beiguši savu darbu, ar zvanu visi tiksiet aicināti atpakaļ zālē.
Pārtraukums
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs.
Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas!
Balsu skaitītāju vārdā ziņos deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Iepazīstināšu ar balsu skaitīšanas rezultātiem.
Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokols Nr.22 – par rezultātiem, veicot balsošanu par lēmuma projektu “Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka Alekseja Loskutova atbrīvošanu no amata” 2008.gada 29.jūnijā, Rīgā, Saeimas namā. Vēlēšanu zīme Nr.20.
Kopumā izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 93 vēlēšanu zīmes. Sabojātu un nomainītu nav. Dzēstas atlikušās 27 vēlēšanu zīmes. No vēlēšanu kastes izņemtas 93 vēlēšanu zīmes, par derīgām atzītas 92, par nederīgu – viena vēlēšanu zīme.
Par Alekseja Loskutova atbrīvošanu no amata “par” balsojuši 52 deputāti, “pret” – 40.
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.pantu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Aleksejs Loskutovs atbrīvots no amata. Un seko paraksti.
Sēdes vadītājs.
Paldies deputātam Pēterim Tabūnam. Lēmums ir pieņemts.
Sākam izskatīt nākamo šodienas sēdes darba kārtības sadaļu – “Likumprojektu izskatīšana”.
Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.
I.Valers (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.2615 – likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Ir saņemti 26 priekšlikumi.
1.priekšlikums saņemts no tieslietu ministra Gaida Bērziņa. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Valers.
2.priekšlikums saņemts no tieslietu ministra Bērziņa. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā, kas saņemts no Juridiskās komisijas un ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Valers.
4. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Valers.
5. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Valers.
6. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Valers.
7. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Valers.
8. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Valers.
Arī 9. ir tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Arī tas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Valers.
10. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Valers.
11. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Valers.
12. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Valers.
13. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Valers.
14. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Valers.
15. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Valers.
16. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Valers.
17. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Valers.
18. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Valers.
19. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Valers.
20. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Valers.
21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Valers.
22. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Valers.
23. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Valers.
24. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Valers.
25. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Valers.
Un arī pēdējais – 26. – ir tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Valers.
Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies referentam.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. Trešais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Šmits.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2627 – likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”.
Pavisam uz trešo lasījumu ir saņemti 30 priekšlikumi, kuri tika izskatīti komisijas sēdē.
1.priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Šmits.
2. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Šmits.
3. – Bērnu un ģimenes lietu ministra Ainara Baštika priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Šmits.
4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Šmits.
Arī 5. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
J.Šmits.
6.priekšlikums, ko veidojusi atbildīgā komisija, arī ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Šmits.
7. – bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 8.priekšlikumā, kas arī ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Šmits.
9. – deputātes Circenes priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 10.priekšlikumā, kas arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Šmits.
11. – bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Šmits.
12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Šmits.
13. – bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Šmits.
14. – bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Šmits.
15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Šmits.
16., 17. un 18. – atbildīgās komisijas priekšlikumi. Tie visi ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Šmits.
19. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 20.priekšlikumā, kas arī ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Šmits.
21. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Šmits.
22. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Šmits.
23. – bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 24.priekšlikumā, kas arī ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Šmits.
25. – bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 22.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Šmits.
26. – bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 27.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Šmits.
28. – bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 29.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Šmits.
Un visbeidzot – 30. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Šmits.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Es lūdzu kolēģus atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Dzīvnieku barības aprites likums”. Pirmais lasījums.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Cienījamie deputāti! Jūsu uzmanībai tiek piedāvāts dokuments ar reģistrācijas numuru 748/Lp9 – likumprojekts “Dzīvnieku barības aprites likums” pirmajā lasījumā. Tātad atbildīgā komisija jauno Dzīvnieku barības aprites likuma redakciju ļoti rūpīgi izskatīja savā sēdē un lūdz Saeimu atbalstīt šā likumprojekta tālāko virzību.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Dzīvnieku barības aprites likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Līdaka.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 22.augusts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Likumprojekts “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. Otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Pēteris Hanka.
P.Hanka (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Dokumenta numurs 2616 – likumprojekts “Grozījumi pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. Šajā likumā ir apkopoti deputātu Kampara, Āboltiņas, Zaķa, Latkovska un Rībenas priekšlikumi, kā arī ietverts viens likumprojekts.
1. ir deputātu Seiles un Laicāna priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
P.Hanka.
3.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
P.Hanka.
4.priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates. Debatēs vārds deputātei Annai Seilei.
A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Neskatoties uz to, ka šovakar ir futbola mačs un uz to vajadzētu tikt, man gribas pamatot šo 4.priekšlikumu. Šajā priekšlikumā ļoti būtiski ir nobalsot “par”, tāpēc ka tad, ja balsojums par šo priekšlikumu būs pozitīvs, tiks dotas vēlēšanu tiesības arī mazajiem pagastiem, un no katra līdz šim esošā pagasta varēs ievēlēt vismaz vienu deputātu. Pašreiz, ja tiktu pieņemts 6.priekšlikums, situācija būtu tāda, ka, piemēram, Balvu rajonā, kurš faktiski ir apvienojis visus pagastus vienā novadā, būtu kopīgas vēlēšanas un, ļoti iespējams, visi deputāti varētu nākt no centrālās vietas, tas ir, no Balvu pilsētas. (No zāles dep. A.Rugāte: “Nav taisnība!”)
Lai šādu situāciju nepieļautu, mūsu sagatavotais 4.priekšlikums paredz dažādus variantus.
Vispirms, protams, mēs paredzam, ka ir jāsāk runāt par republikas galvaspilsētu, kuras Domē ievēlē 60 deputātus. Un tad republikas pilsētu domēs atkarībā no iedzīvotāju skaita ievēlēs 13 vai 15 deputātus. Tādējādi pat vismazākajam pagastam būtu garantēta vismaz viena deputāta vieta šajā jaunizveidotajā novadā. Tā, piemēram, Kolkas un Dundagas novadā, kura centrā nav nevienas lielas pilsētas, varētu ievēlēt 9 deputātus, ja iedzīvotāju skaits būtu mazāks par 5000, vai 11 deputātus, ja tas ir lielāks par 5000 iedzīvotāju. Tātad atbilstoši iedzīvotāju skaitam katrā pagastā tiktu ievēlēts noteikts deputātu skaits. Lūdzam atbalstīt šo priekšlikumu.
Ļoti līdzīgs ir arī nākamais – 5.priekšlikums, kas paredz līdzīgu sistēmu. Taču, ja mēs nobalsosim pozitīvi par 6.priekšlikumu, tad faktiski vinnētāji būs lielo pilsētu iedzīvotāji, bet lauku novadi var palikt arī tukšā – bez savas pārstāvības.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāts Hanka vēlas ko piebilst?
P.Hanka.
Nujā, mēs komisijā šo jautājumu skatījām, taču pēc šā priekšlikuma iznāk tā, ka var izveidoties novadi, kur būs vairāk nekā 100 deputātu. (No zāles dep. A.Seile: “Nav vis tā!”) Tas nav normāli! Tur nebūs normāla strādāšana.
Un nākamais. Ja deputātiem ir kādi citi priekšlikumi, lūdzu šos priekšlikumus iesniegt uz trešo lasījumu.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputātu Seiles un Laicāna priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 37, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Hanka.
5.priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Debatēs vārds deputātam Mārim Grīnblatam.
M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Protams, nopietni priekšlikumi par nopietnu likumu ir rūpīgi jāizdiskutē atbildīgajā komisijā. Šajā gadījumā man diemžēl tādu iespēju nebija, jo tajā pašā laikā bija Sociālo un darba lietu komisijas sēde, kurā bija svarīgs balsojums, un es vienkārši komisijas sēdi nevarēju pamest.
Tātad ļoti īss komentārs. Mana priekšlikuma būtiskā atšķirība no 6.priekšlikuma, kas komisijā ir saņēmis atbalstu. Uzskatu, ka abi šie apstākļi – pašvaldību vēlēšanas un šī zināmā reforma – būtu tā vērti, lai ieviestu lielāku proporcionalitāti, deputātu skaita lielāku atbilstību iedzīvotāju skaitam. Ministra priekšlikums, kas ir saņēmis atbalstu, paredz samērā niecīgas atšķirības starp novadiem. Tā, piemēram, to novadu grupā, kuros ir līdz 5000 iedzīvotāju, atsevišķi novadi būs ar apmēram 2–2,5 tūkstošiem iedzīvotāju, kuriem ir paredzēti 13 deputāti; to novadu grupā, kuros ir no 20 tūkstošiem līdz 50 tūkstošiem iedzīvotāju, lielākajam novadam pašlaik ir apmēram 38 tūkstoši iedzīvotāju, kuriem ir paredzēti tikai 17 deputāti. Manuprāt, šī atšķirība ir pārāk maza, it sevišķi, ņemot vērā to, ka grupā, kurā ir līdz 5000 iedzīvotāju, novadi veidosies lielākoties no divām, trijām vai četrām pašvaldībām (tikai retos gadījumos to būs vairāk), savukārt tajās grupās, kur iedzīvotāju skaits ir lielāks par 20 tūkstošiem, bieži vien apvienojas 10, vietām – pat 15 pašvaldības.
Tāpēc es piedāvāju mazliet proporcionālāku tabulu. Proti, mans priekšlikums paredz grupai, kurā ir līdz 5000 iedzīvotāju, deputātu skaitu nemaz nepalielināt, bet citām grupām tomēr to palielināt. Tā, piemēram, ja ir 35 tūkstoši iedzīvotāju (tas šobrīd būtu, piemēram, Ogres novads), tad ir 23 deputāti. Kopējais skaits nepieaugtu daudz vairāk par to, kāds ir ministra piedāvātajā priekšlikumā. Tādējādi es aicinu vērtēt ne tik daudz politiski, bet no zināmas racionalitātes viedokļa. Tas garantētu lielāku proporcionalitāti un līdz ar to arī lielākas iespējas tajos novados, kur apvienojas ļoti liels skaits pašvaldību, katrai no pašvaldībām cerēt uz zināmu pārstāvniecību. Turklāt tas pārāk nepalielinātu deputātu skaitu tajās pašvaldībās, kur iedzīvotāju skaits objektīvi būs mazs un arī apvienoto pašvaldību skaits praktiski būs samērā mazs.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Debates beidzam. Vai deputāts Hanka vēlas kaut ko piebilst komisijas vārdā?
Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputāta Grīnblata priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 39, atturas – 37. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Hanka.
6.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
P.Hanka.
7.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Debatēs vārds deputātam
Artim
Kamparam.
A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).
Cienītais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Šāds priekšlikums ir jau reiz atbalstīts. Atcerēsimies – kad tas kā atsevišķs likumprojekts nonāca Saeimā, ar jūsu balsojumu tas tika nodots izskatīšanai komisijām. Ņemot vērā, ka šis likums jau bija atvērts saistībā ar citiem jautājumiem, tas priekšlikums šobrīd ir iekļauts šajā tabulā. Lai atsauktu atmiņā idejas būtību, īsi izstāstīšu, par ko ir runa šajā priekšlikumā.
Mēs labi zinām, ka saistībā ar reformu tas ir būtiski – pilnveidot pašvaldību vēlēšanu sistēmu, lai lauku teritorijas, mazie ciemati, pagasti jaunajā situācijā nepaliktu bez savas politiskās pārstāvniecības jaunajā, lielajā novadā. Manuprāt, šo tēzi neviens neapšauba. Diskusija ir tikai par to, kāda ir metode, kā panākt šo lietu. Kolēģi, tas, ko mēs ierosinām, ir, ka tajos jaunajos novados, kur ir pilsēta, apdzīvota vieta ar iedzīvotāju skaitu virs 5 tūkstošiem, ar lielu teritoriju apkārt, vajag sadalīt šo jauno novadu divos vēlēšanu apgabalos. Tā, manuprāt, ir normāla prakse Latvijā jau arī līdz šim, atsevišķās pilsētās tas tā ir noticis.
Kā tiek veidoti vēlēšanu saraksti? Tos izvirza politiskās partijas, un šajos atsevišķajos vēlēšanu apgabalos nevar kandidēt vieni un tie paši cilvēki. Principā – ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka politiskajām partijām šajā jaunajā novadā būs jāuzrunā gan pilsētā, gan teritorijā, kas ir ārpus pilsētas, tādi cilvēki, kas atbalsta šīs politiskās partijas redzējumu attiecībā uz jaunā novada attīstību gan pilsētas kontekstā, gan arī pārējā rajona kontekstā.
Kritiķi saka, ka tas radīšot kādu lielu konfliktu starp pilsētu un rajonu, taču tas man liekas diezgan absurds apgalvojums, tāpēc ka šos sarakstus veidos vienas politiskās partijas ietvaros. Ja politiskā partija ir spējīga saviem biedriem vai sava saraksta kandidātiem izskaidrot savu programmu un savu rīcības ideju nākamajiem četriem gadiem, šeit nevajadzētu būt nekādām problēmām un nekādiem jautājumiem. Tieši otrādi! Politiskās partijas būs spiestas padomāt ne tikai par to, kā attīstīt redzamāko un koncentrētāko vietu, kas ir pilsēta, bet arī par to, kā strādāt, kā neatstāt novārtā rajonu un bijušos pagastus. Manuprāt, šī ideja ir spējīga jaunajā situācijā noturēt līdzsvaru starp tiem, kas ir pilsētas centrā (visiem zināmiem skolu direktoriem, slimnīcu galvenajiem ārstiem un citām autoritātēm), un tiem mazo pagastu cilvēkiem, kuri līdz šim ir darbojušies kā politiskās varas pārstāvji.
Kolēģi, es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt konceptuāli un, ja iespējams, detalizēti to pilnveidot uz trešo lasījumu. Mēs taču nevaram pilnīgi aizvērt acis attiecībā uz jauno situāciju novadu veidošanās procesā. Šī situācija noteikti būs citādāka. Ja mēs atļausim līdzšinējā likuma ietvaros visu varu iegūt tikai tiem cilvēkiem, kuri ir sarakstā no pilsētas, tad mēs tiešām riskējam atstāt novārtā lielu daļu mazo pagastu un perifēriju, kura atrodas ārpus šīs novada centra pilsētas.
Kolēģi, aicinu atbalstīt un domāt par to, kāda Latvija izskatīsies pēc reformas!
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputātu Kampara, Āboltiņas, Zaķa, Latkovska un Rībenas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 39, atturas – 22. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Hanka.
8.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Debatēs vārds deputātam
Jakovam
Plineram.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! PCTVL frakcijas priekšlikums, kas paredz piešķirt visiem Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās, ir ne tikai ārkārtīgi aktuāls, bet arī pilnīgi loģisks un pamatots.
Es minēšu tikai dažus argumentus, kuri pamato mūsu pozīciju.
Saskaņā ar Eiropā vispāratzīto viedokli ne tikai valsts pilsoņu, bet arī visu pastāvīgo iedzīvotāju piedalīšanās pašvaldību vēlēšanās – tas ir pats svarīgākais faktors to personu integrācijai valsts sabiedriskajā dzīvē, kuras nav šīs valsts pilsoņi.
Mūsu varas pārstāvji izplata viedokli, ka alternatīva nepilsoņu dalībai pašvaldību vēlēšanās ir viņu naturalizācija. Šis viedoklis ir absolūti pretējs visas pārējās Eiropas viedoklim, kura uzskata, ka, jo vairāk būs tiesību mūsu nepilsoņiem, jo ciešāk viņi integrēsies Latvijas sabiedrībā un jo stiprāk vēlēsies kļūt par pilsoņiem. Proti, tas ir tas pats, ko jūs tikai vārdos deklarējat, bet praksē tam liekat dažnedažādus šķēršļus. Piemēram, Eiropas Parlamenta rezolūcija pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (citēju): “Parlaments izsaka gandarījumu par naturalizācijas tempu pieaugumu, kaut gan naturalizācijas process vēl joprojām paliek visai lēns, un aicina Latvijas varas institūcijas to virzīt uz priekšu.”
Interesanti, ka 2008.gada piecu mēnešu laikā ir reģistrēti tikai 1396 naturalizācijas iesniegumi, un varētu būt aptuveni 3350 iesniegumu visā gadā. Tas ir sešas reizes mazāk nekā 2004.gadā, kad Latvija kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti.
Šodien naturalizācija praktiski tiek apturēta, un, lai iedotu pilsonību visiem 370 tūkstošiem nepilsoņu, jāgaida vairāk nekā simts gadu.
Tālāk. Eiropas Parlamenta rezolūcijā ir teikts (citēju): “Parlaments aicina Latvijas varas pārstāvjus pārvarēt sabiedrībā pastāvošo šķelšanos un sekmēt nepilsoņu patiesu integrāciju, piedāvā Latvijas varas pārstāvjiem paredzēt piešķirt nepilsoņiem, kuri ilgu laiku ir nodzīvojuši Latvijā, iespēju piedalīties vietējo pašvaldību vēlēšanās.”
Minēšu arī Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas 2003.gada rekomendāciju “Imigrantu integrācijas politika Eiropas Padomes dalībvalstīs”, kurā izskan aicinājums visām Eiropas Savienības dalībvalstīm dot vēlēšanu tiesības tiem imigrantiem, kuri konkrētajā valstī ir nodzīvojuši vismaz trīs gadus. Kā redzams, tas pilnībā saskan ar PCTVL frakcijas priekšlikumu šajā jautājumā. Izņemot, protams, to faktu, ka nepilsoņi nav imigranti.
Pirms 17 gadiem nepilsoņiem bija visas politiskās tiesības, viņi piedalījās referendumā par neatkarīgu un demokrātisku Latviju. Vidējais viņu uzturēšanās ilgums Latvijas teritorijā ir šodien 40 gadu. Vai tā ir demokrātija, ka viņi nedrīkst balsot pat pašvaldības līmenī? Es pat negribu runāt par to, ka pašvaldības vēlēšanās var piedalīties Eiropas Savienības pilsoņi ar trīs mēnešu uzturēšanās stāžu.
Aicinu nenodarboties ar diskrimināciju un atbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikumu!
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs.
Debatēs vārds deputātam Valērijam Buhvalovam.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteja 2.aprīlī ir izskatījusi un atbalstījusi 16 000 Latvijas iedzīvotāju petīciju, un šīs petīcijas sakarā drīz būs gatava vēl viena rekomendācija Latvijai no mūsu “vecākajiem brāļiem”.
Es gribētu izklāstīt petīcijas saturu. Citēju: “Mēs uzskatām, ka situācija Latvijā, kur nepilsoņiem nav tiesību piedalīties pašvaldību vēlēšanās, rada demokrātijas ilgtermiņa deficītu un apliecina demokrātijas principa pārkāpumu.
Demokrātijas princips ir Eiropas Savienības pamatprincips, kurš nostiprināts Līguma par Eiropas Savienību 6.panta pirmajā daļā. Ja pastāv droša varbūtība, ka kāda dalībvalsts varētu nopietni pārkāpt šo principu, pret to var uzsākt Līguma par Eiropas Savienību 7.pantā paredzēto procedūru.
Mēs lūdzam Lūgumrakstu komiteju veikt iepriekšēju izmeklēšanu sadarbībā ar citām Eiropas Parlamenta komitejām un ieteikt Latvijas varas iestādēm ļaut nepilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās.” Citāta beigas.
Savukārt Līguma par Eiropas Savienību 6.panta pirmajā daļā ir teikts (citēju): “Savienība pamatojas uz brīvības un demokrātijas principiem, cilvēktiesību un pamatbrīvību cieņas principiem, kā arī tiesību virsvadības principiem, kas ir kopēji visām dalībvalstīm.” Citāta beigas.
Es jums arī paskaidrošu, kāds ir Līguma 7.panta saturs. Šis pants apraksta procedūru, kādā no Eiropas Savienības izslēdzama tāda valsts, kura nevēlas ieklausīties Eiropas Parlamenta rekomendācijās, nevēlas ievērot cilvēktiesību normas.
Tātad, ja mēs tomēr gribam arī turpmāk palikt civilizēto valstu apvienības sastāvā, mums nekavējoties jālemj jautājums par Latvijas nepilsoņu un citu pastāvīgo iedzīvotāju piedalīšanos pašvaldību vēlēšanās.
Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Debates beidzu. Vai deputāts Hanka vēlas kaut ko piebilst komisijas vārdā? Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 52, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Hanka.
9.priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Piekrītam!” “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – deputāta Nila Ušakova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 53, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Hanka.
10.priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 54, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Hanka.
11.priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 55, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Hanka.
12.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 57, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Hanka.
13.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
P.Hanka.
14.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums ir mūsu kārtējais mēģinājums atcelt jau sen novecojušos politiskos ierobežojumus kandidātam.
Vidējais kandidātu vecums pagājušajās pašvaldību vēlēšanās bija 47 gadi. Pašvaldību vēlēšanās 2009.gadā vidējais kandidātu dzimšanas gads būs 1962.gads. Tātad viņi būs dzimuši jau 13 gadus pēc 1949.gadā notikušajām masu izsūtīšanām, kad kompartijai vēl varēja izvirzīt nopietnas pretenzijas. Bet tiem, kas patiešām bija atbildīgi par šīm izsūtīšanām, 1949.gadā bija ne mazāk par 30 gadiem. Cik tad viņiem apritēs 2009.gadā? Pareizi! Deviņdesmit gadu. Pagājušajās pašvaldību vēlēšanās pašam vecākajam kandidātam bija tikai 80 gadu.
Un nu atgriezīsimies pie šā mūsu nākamā vidējā kandidāta, kas dzimis 1962.gadā! Viņam 1991.gadā, tajā interfrontes, Vislatvijas glābšanas komitejas un pārējo tamlīdzīgo šausmu laikā, vēl nebija apritējuši 30 gadi. Pats sliktākais, uz ko bija spējīgs šis jaunais cilvēks, – nedomājot izpildīt vecāko biedru norādījumus.
Nākamajā gadā, 2009.gadā, mēs atzīmēsim deviņpadsmito gadskārtu kopš mūsu valsts neatkarības un sesto, kopš atrodamies NATO, bet mūsu likumu teksti vēl aizvien ir pārpilni ar apzīmējumiem, kas ir nesaprotami mūsdienu skolēniem. It kā mūsu valsts vēl joprojām būtu viena no bijušās PSRS brālīgajām piecpadsmit republikām!
Cienījamās dāmas un godājamie kungi! Vai tad jūs ar savu fanātisko turēšanos pie sen neeksistējošas valsts terminoloģijas nebaidāties kļūt par izsmieklu visas Eiropas acīs un jūsu pašu vēlētāju acīs? Dzīve virzās uz priekšu, bet jūs esat palikuši uz 1991.gada butaforiskajām barikādēm.
Lūk, vēl viens arguments. Bijušais komunists vai čekists var balotēties Eiropas Parlamentā un pēc sprieduma pasludināšanas lietā “Ādamsons pret Latvijas valsti” Eiropas Cilvēktiesību tiesā – ļoti iespējams, arī Saeimā, bet nevar kļūt pat par paša vājākā pagasta deputātu. Kur tad ir loģika, kungi?!
Ja jūs arī šis arguments nav pārliecinājis, atgādināšu jums Krimināllikuma 56.pantu. Kriminālatbildības noilgums – tikai 15 gadu sevišķi smagiem noziegumiem, izņemot noziegumu, par kuru saskaņā ar likumu var piespriest nāves sodu vai mūža ieslodzījumu. Un 15 gadi pirms 2009.gada – tas ir 1994.gads. Nekādas PSKP un VDK tad vairs nebija. Varbūt, jūsuprāt, darbība PSKP no 1991.gada 13.janvāra līdz 19.augustam pelna nāves sodu vai mūža ieslodzījumu? Drīzāk jau 9.Saeimas valdošās koalīcijas darbība to nopelnījusi.
Dāmas un kungi no Saeimas vairākuma! Jums taču nekādu pretargumentu nav! Balsojiet par Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas īstenošanu Latvijas teritorijā kaut vai desmit gadus pēc tās ratifikācijas! Balsojiet par Jāņa Ādamsona, Fridriha Bokiša un Alfrēda Rubika iespēju kandidēt “Saskaņas Centra” sarakstā!
Tomēr aicinu atbalstīt šo PCTVL frakcijas prātīgo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 63, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Hanka.
15.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Visu nacionālo vērtību mīlētāji! Izlasiet, lūdzu, mūsu priekšlikumu! Starp citu, Saeimas kārtības rullis prasa tieši to pašu, ko mēs esam paredzējuši savā priekšlikumā. Precīzi to pašu! Tad kāpēc šāds mūsu priekšlikums bija jānoraida? Ko tad mēs tik nedabisku prasām? Mēs prasām valsts valodas prasmi tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai. Neko citu vairāk! Kā tad nu tagad iznāk? Saeimas deputāts zvēr, svinīgi sola uzticību valsts valodai, latviešu valodai kā vienīgajai valsts valodai, sola to aizstāvēt. Saeimas kārtības rullī mēs ierakstām, ka Saeimas deputātam tiešām ir noteiktā apjomā jāprot mūsu valsts valoda – latviešu valoda –, bet, tikko nonākam līdz pašvaldībām, iznāk, ka pašvaldības deputātam nav jāprot latviešu valoda. Kā tad tas sanāk? Tātad mierīgi atnāks uz pašvaldību Latvijas Republikas pilsonis un vērsīsies pie pašvaldības deputāta, bet tas nebūs spējīgs viņu uzklausīt, nebūs spējīgs ar viņu sarunāties. Vai tad tas ir normāli? Ja jau nu mēs tā rūpējamies par savu valodu, par latviešu valodas saglabāšanu un aizstāvēšanu, kāpēc jānoraida šāds priekšlikums? Tad nāciet, lūdzu, un pasakiet kāds no tiem, kuri noraidīja… un paskaidrojiet, kāpēc Kārtības rullī ir šāda norma, bet tajos dokumentos, kas skar pašvaldības deputāta darbu, nedrīkst skart valsts valodas prasmi!
Es aicinu tomēr atbalstīt mūsu priekšlikumu un kārtējo reizi gribu atgādināt to, ka ir nozares, ir līmeņi, ir iestādes, kur valsts valodas prasme ir nepieciešama noteiktā līmenī. Mums ir vesela rinda profesiju, kur mēs prasām valsts valodas prasmi atbilstošā līmenī. Un nu iznāk tā, ka tautas, pilsoņu, vēlēts tautas kalps var neprast valsts valodu.
Es nedzirdu argumentus, kāpēc nevajadzētu atbalstīt mūsu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam. Komisijas vārdā – deputāts Pēteris Hanka.
P.Hanka.
Jā. Priekšlikums jau vispār ir labs, bet mēs nevarējām komisijā izlemt, kā tad noteiks šo profesionālo līmeni. Diskutēja juristi, bet valodnieki gan mums nebija pieaicināti, bet tomēr komisija, uzklausījusi citus cilvēkus, kuri tur bija klāt, pieņēma šādu lēmumu.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – deputātu Grīnblata, Dobeļa, Tabūna, Rasnača un Kalniņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 21, atturas – 32. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Hanka.
16.priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – deputāta Nila Ušakova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 61, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Hanka.
17.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
P.Hanka.
18.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
P.Hanka.
19.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Es atvainojos… Jā, deputāti neiebilst!
P.Hanka.
20.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. – deputāta Ušakova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 62, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Hanka.
21.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
P.Hanka.
22.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Zalāna priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 26, atturas – 14. Priekšlikums ir atbalstīts.
P.Hanka.
23.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Pagaidiet! Es atvainojos… Mēs tikko 22.priekšlikumu nobalsojām… Es skatos, vai tie viens otru neizslēdz. Jā, tiešām nav atbalstīts! Deputāti neiebilst.
P.Hanka.
24.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
P.Hanka.
25.priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. – deputāta Ušakova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 58, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Hanka.
Lūdzu Saeimu šo likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 5, atturas – 18. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
P.Hanka.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šā gada 10.jūlijs.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”. Otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Staņislavs Šķesters.
S.Šķesters (ZZS frakcija).
Godājamais sēdes vadītāj! Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”.
Komisija ir saņēmusi 37 priekšlikumus.
1.– deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
2. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
3. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
4. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
5. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Godātie dāmas un kungi! Apspriežamais aizliegums nepilsoņiem strādāt par valsts ierēdņiem ir “jumta” likuma ierobežojums attiecībā uz iespēju atšķirībām nepilsoņiem strādāt atsevišķās profesijās valsts sektorā, un sakarā ar to es divus, trīs vārdus tomēr esmu pelnījis pateikt.
Latvijas tiesībsargam vēl 1.oktobrī nodotajā sarakstā, kas attiecas uz iespēju strādāt tajā vai citā profesijā valsts sektorā, attiecībā uz nepilsoņiem tika iekļauti 22 ierobežojumi.
Ņemot vērā dažu ierēdņu funkcijas, kas ir atspoguļotas likumā, šo ierobežojumu varētu traktēt šādi: “Nepilsoņiem ir aizliegts veidot nozares attīstības politiku vai stratēģiju, koordinēt nozares darbību, sadalīt vai kontrolēt finanšu resursus, izstrādāt normatīvos aktus vai kontrolēt to izpildīšanu, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, sagatavot vai pieņemt citus lēmumus, kas saistīti ar personas tiesībām, kontrolēt no nepilsoņiem ieturēto nodokļu vākšanu un to izlietojumu.”
Ierobežojumi ieņemt valsts amatus izskatās pamatoti, ja šo sistēmu piemēro ārvalstniekiem, nevis personām, kuras bija tiesīgas ieņemt un arī ieņēma norādītos amatus, pirms bija stājušies spēkā attiecīgie likumi. Šos ierobežojumus nevar interpretēt arī kā vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu, jo arī Latvijas PSR pašus prestižākos amatus ieņēma latvieši, kuri vēlāk praktiski gandrīz visi kļuva par LR pilsoņiem.
Lūdzu, šeit ir 1987.gada statistikas dati! Nelatvieši no visiem iedzīvotājiem tolaik bija 47 procenti, bet, teiksim, rūpniecībā un celtniecībā – 62 procenti, Ministru padomes aparātā – tikai 35 procenti, pašvaldību vadītāju vidū – 23 procenti. Latvijas Komunistiskās partijas Centrālajā komitejā sekretāru vidū viņi bija 20 procenti, bet ministru un valsts komiteju priekšsēdētāju vidū – tikai 17 procenti – gandrīz trīsreiz mazāk nekā kopējā iedzīvotāju sastāvā.
Tāda ir visdīvainākā okupācija pasaulē! Šajā gadījumā Aleksejs Loskutovs, tajā laikā vēl jauns cilvēks, arī nevarētu lolot īpašas izredzes savā politiskajā karjerā.
Tāpēc es aicinu atcelt visu šo rasismu un balsot “par” manu priekšlikumu!
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Debates beidzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 59, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Šķesters.
6. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Būsim tomēr civilizēti cilvēki! Mana priekšlikuma būtība ir izklāstīt…
Sēdes vadītājs.
Es atvainojos, Buzajeva kungs! Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka visi ir noguruši, tajā skaitā deputāts Buzajevs, tajā skaitā arī es, tāpēc es lūdzu: būsim kaut cik pieklājīgi un mazliet tomēr pacentīsimies samazināt trokšņa līmeni. (No zāles dep. J.Dobelis: “Izdzīt Buzajevu no zāles! Izslēgt no sēdes Buzajevu!”)
Turpiniet, deputāt Buzajev!
V.Buzajevs.
Sāksim no sākuma!
Mana priekšlikuma būtība ir izklāstīt politiskos ierobežojumus ierēdņiem drusciņ civilizētākā veidā, un ne vairāk. Laika trūkuma dēļ es piedāvāju jūsu uzmanībai tikai to informāciju, kas ir saistīta ar iepriekšējo priekšlikumu – dot nepilsoņiem iespēju strādāt par valsts ierēdņiem. Es gribētu uzsvērt, ka iespēja saglabāt ieņemamo amatu vai iegūt tiesības nodarboties ar atsevišķām profesijām valsts dienestā, ko var sasniegt naturalizācijas ceļā, nav tik viennozīmīga. Un šajā gadījumā ir runa nevis par tādām prasībām kā valsts valodas prasme vai Latvijas vēstures elementu zināšana. Šīs prasības ir daudz augstākā līmenī, nekā tās ir naturalizācijas laikā, un tās valsts ierēdņiem tiek izvirzītas vai nu tieši ar likumiem, kā, teiksim, valodas prasme, vai arī kā viņu ikdienas darba prasība.
Pilsonības likuma 11.pants ietver sevī astoņus naturalizācijas aizliegumus, no kuriem trim ir atpakaļejošs spēks, un tie ir noteikti uz mūžu. Par pamatu aizliegumam kļūt par valsts ierēdni var būt vienīgi šā cilvēka iepriekšēja sadarbība ar specdienestiem, bet politiskie ierobežojumi ir attiecināmi tikai uz piederību kādai no organizācijām, kura ir aizliegta ar likumu vai tiesas spriedumu, nevis ar Augstākās padomes balsojumu. Tātad bīstamības pakāpe gadījumā, ja nepilsoņi strādātu ierēdņu aparātā, tiek vērtēta daudz augstāk nekā bijušo aktīvo komunistu iespējamā kaitnieciskā darbība. Tas ir absurds, cienījamās dāmas un godājamie kungi! Un jau sen bija nepieciešams šo absurdu atcelt un noregulēt šos jautājumus vispirms jau apspriežamajā likuma pantā.
Paldies.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 58, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Šķesters.
7. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
8. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
9. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
10. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
11. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
12. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
13. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
14. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
15. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
16. – deputāta Šadurska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 25. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
S.Šķesters.
17. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
18. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
19. – deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
20. – deputātes Ķikustes priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Debatēs vārds deputātei Sarmītei Ķikustei.
S.Ķikuste (frakcija “Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi! Minētais priekšlikums paredz: ja abi bērna vecāki strādā valsts iestādē un abiem vecākiem normatīvajos aktos ir paredzētas tiesības uz pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā, tad lai viņi arī saņem – abi vecāki.
Kāpēc šāds priekšlikums tika iesniegts? Tāpēc, ka bērni nav Latvijas problēma, bērni ir Latvijas vērtība! Un, ņemot vērā to, ka pēdējos gados, sākot no 2005.gada, dzimstība gan ir palielinājusies, bet tikai par 1000 bērniņiem – aptuveni par 1000 bērniņiem gadā! –, bet, kā to liecina pagājušā gada statistikas dati, ka ir paaugstinājusies arī zīdaiņu mirstība, ka ir paaugstinājusies bērnu mirstība perinatālajā posmā, ir paaugstinājusies arī cita vecuma bērnu mirstība, mīļie kolēģi, es vienkārši jūs aicinu veicināt demogrāfiskās situācijas uzlabošanos un atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam. Komisijas vārdā ir kas piebilstams?
S.Šķesters.
Cienījamie kolēģi! Komisija izskatīja šo priekšlikumu. Skaidrs, ka vērtīgi un labi būtu dot abiem šiem ierēdņiem šo pabalstu. Taču šodien likums noteic, ka ierēdnis bērna piedzimšanas gadījumā saņem pabalstu sešu mēnešalgu apmērā un, ja abi bērna vecāki ir ierēdņi, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem. Es domāju, tas ir arī savā ziņā loģiski, jo tas fakts saistīts ar lieliem izdevumiem. Mums jāmeklē citos likumos normas, kas atbalstītu tieši bērnu dzimšanu un uzlabotu demogrāfisko situāciju.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. – deputātes Ķikustes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 12, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Šķesters.
21. – deputāta Šadurska priekšlikums – nav atbalstīts. Tas ir līdzīgs iepriekšējam priekšlikumam.
Sēdes vadītājs.
21. – deputāta Šadurska priekšlikums – faktiski ir analoģisks, tomēr deputāts Šadurskis vēlas balsojumu. Ja kaut viens deputāts iebilst, mums vienmēr ir jāveic balsojums. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. – deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 17, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Šķesters.
22. – deputāta Šadurska priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst pret
komisijas
viedokli.
S.Šķesters.
23. – deputāta Šadurska priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
24. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
25. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
26. – deputāta Šadurska priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
27. – deputāta Šadurska priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
28. – deputāta Šadurska priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
29. – deputāta Šadurska priekšlikums – nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. – deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 36, atturas – 39. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Šķesters.
30. – deputāta Šadurska priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
31. – deputāta Šadurska priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
32. – deputāta Šadurska priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
33. – deputāta Šadurska priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
34. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti…
S.Šķesters.
Ai, atvainojos!…
Sēdes vadītājs.
Es atvainojos, vēlreiz nolasiet.
S.Šķesters.
34. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.
S.Šķesters.
35. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
36. – deputāta Šadurska priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
Un 37. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
Gribētu pateikties deputātam Šadurska kungam un deputātei Ķikustes kundzei par aktīvu darbu, iesniedzot likumprojekta otrajam lasījumam priekšlikumus. Diemžēl atbalsts šiem viņu priekšlikumiem būs citā reizē.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
S.Šķesters.
Šā gada 10.jūlijs. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Likumprojekts “Grozījums Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā”. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Deputāti! Dokumenta numurs ir 2622.
Atbildīgā komisija ir likumprojekta otrajam lasījumam saņēmusi deviņus priekšlikumus.
1.priekšlikums ir pašas komisijas piedāvāts. Aicinu jūs atbalstīt to.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
2. un 3.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikumi, kuri ir iekļauti atbildīgās komisijas izstrādātajā 4.priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
K.Leiškalns.
5. – finanšu ministra Slaktera priekšlikums. Komisija domāja un atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
6.priekšlikums ir par 51.2 pantu. Tas ir deputāta Leiškalna priekšlikums, un komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
K.Leiškalns.
Arī 7. – deputāta Leiškalna priekšlikumu par informācijas apmaiņu – komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns.
Arī 8. – deputāta Leiškalna priekšlikumu – komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Un ir papildinājusi to ar savu redakciju, kura ir redzama 9.priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Aicinu atbalstīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
K.Leiškalns.
Gaidīsim priekšlikumus līdz 5.jūlijam.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Likumprojekts “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”. Otrais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Šmits.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2623 – ar likumprojektu “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”.
Kopumā uz otro lasījumu ir saņemti trīs priekšlikumi, un tie tika izskatīti komisijas sēdē.
1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Šmits.
2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Šmits.
3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Šmits.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu kolēģus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
J.Šmits.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 2008.gada 4.jūlijs.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Likumprojekts “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Likumprojekta “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” otrajam lasījumam komisija priekšlikumus nesaņēma. Likumprojektu izskatījām komisijā. Lūdzam to atbalstīt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 6. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 18.jūlijs.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Nākamais un pēdējais šodienas sēdes darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”, kas sagatavots pirmajam lasījumam, noteic, ka turpmāk karavīrs dienesta laikā saņems karavīra formas tērpu vai tā kompensāciju. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā 19.jūnija sēdē apsprieda šo likumprojektu un konceptuāli to atbalstīja.
Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Militārā dienesta likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 18.jūlijs.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Līdz ar to visi šodienas sēdes darba kārtības punkti ir izskatīti. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!
Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Pēc vairāku deputātu lūguma tiek sasaukta Sociālo un darba lietu komisijas sēde. Pēc 10 minūtēm tātad – Sociālo un darba lietu komisijas sēde… (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: “Ātrāk, ātrāk!”) Vēl ātrāk… tā tiek sasaukta pēc 5 minūtēm.
Sēdes vadītājs.
Paziņojumam vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Lūdzu ierasties pēc 5 minūtēm Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā uz īsu sēdi!
Sēdes vadītājs.
Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).
Nav reģistrējušies ļoti daudzi: Māris Ārbergs, Inta Feldmane – ir zālē, Aigars Štokenbergs – ir, Jānis Eglītis – nav, Guntis Jānis Eniņš – ir, Nikolajs Kabanovs – ir, Kārlis Leiškalns – ir tepat, Arturs Krišjānis Kariņš, Jānis Klaužs, Andrejs Klementjevs – nav, Ivans Klementjevs – nav, Vents Armands Krauklis – ir, Visvaldis Lācis – nav, Gunārs Laicāns – komandējumā, Ingmārs Līdaka – ir, Sergejs Mirskis – nav, Karina Pētersone – attaisnotā prombūtnē, Jānis Strazdiņš – ir, Kārlis Šadurskis – ir, Staņislavs Šķesters – ir un Artis Pabriks – ir.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Līdz ar to Saeimas sēdi pasludinu par slēgtu.