Saeimas 2008. gada 3. jūlija sēdes stenogramma (sākums)

 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2008.gada 3.jūlija sēdi.

Sākam skatīt pirmo darba kārtības sadaļu – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana.”

Pirmais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par Līgas Blūmiņas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

 

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Labrīt, godātais priekšsēdētāj un godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu: “Apstiprināt Līgu Blūmiņu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata.”

Lūdzu kolēģus atbalstīt lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Līgas Blūmiņas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Margaritas Osmanes apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

 

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi arī lēmuma projektu “Par Margaritas Osmanes apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”, kas paredz apstiprināt Margaritu Osmani par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Administratīvās rajona tiesas tiesneša amata.

Lūdzu kolēģus atbalstīt lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Margaritas Osmanes apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – 2. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Edvīna Valbaka atbrīvošanu no Zemgales apgabaltiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

 

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Edvīna Valbaka atbrīvošanu no Zemgales apgabaltiesas tiesneša amata” sakarā ar to, ka sasniegts likumā noteiktais amata pildīšanas maksimālais vecums.

Lūdzu kolēģus atbalstīt lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Edvīna Valbaka atbrīvošanu no Zemgales apgabaltiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Cienījamie kolēģi! Pirms sākam skatīt šodienas sēdes darba kārtības nākamo sadaļu, mums ir jālemj par iespējamiem darba kārtības grozījumiem.

Juridiskā komisija lūdz izslēgt no šodienas sēdes darba kārtības likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ar reģistrācijas numuru 654/Lp9. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz šodienas sēdes darba kārtības sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” kā pirmo punktu iekļaut likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz šodienas sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Robežsardzes likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā šodienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un tagad, cienījamie kolēģi, sāksim skatīt šodienas sēdes darba kārtības sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts pensijām””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Aija Barča.

 

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Prezidija locekļi! Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi!

Sociālo un darba lietu komisija par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, kuru atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Saeimai iesniedza Valsts prezidents, diskutēja divas dienas, ļoti nopietni uzklausīdama likumprojekta autorus, tas ir, Pensionāru un senioru partiju, un likumprojekta virzības atbalstītājus – nevalstisko organizāciju “Sabiedrība citai politikai”, Finanšu ministriju, Labklājības ministriju, Latvijas Pensionāru federāciju, sabiedrību “Latvijas Pensionāru apvienība” un arīdzan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību.

Ļoti nopietnās diskusijās Sociālo un darba lietu komisija atkārtoti noskaidroja, kāda ir Latvijā situācija ar pensiju nodrošinājumu, un izskatīja arīdzan atzinumus. Proti, Sociālo un darba lietu komisija, diskutējot par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, izskatīja Finanšu ministrijas atzinumu, kurš ir negatīvs, un izskatīja arī Labklājības ministrijas atzinumu, kurš arī ir negatīvs. Un izskatīja arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmumu, kurš arī ir negatīvs.

Godātie kolēģi! Nevienu brīdi nevar noliegt, ka Latvijā valsts pensiju saņēmējiem – gan vecuma pensionāriem, gan cilvēkiem, kuri saņem invaliditātes pensiju, gan arī ģimenēm, kuras saņem apgādnieka zaudējuma pensiju, šo pensiju apmērs ir nepietiekami augsts un ka ir nepieciešams to palielināt. Taču izskatāmais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” diemžēl runā tikai par vecuma pensionāriem. Nedz invalīdi, nedz bērni, kuri zaudējuši vecākus, šajā likumprojektā nav uzrunāti.

Godātie kolēģi! Vēlos atgādināt, ka Saeima gan 2007., gan 2008.gadā ir pieņēmusi vairākus būtiskus grozījumus sociālās drošības likumu paketē. Un līdz ar to pašreiz situācija ir tāda, ka mēs skaidri un gaiši varam redzēt, ka ar nākamā gada oktobri Latvijā būs tā solītā vidējā pensija, kas pārsniegs 200 latus, – tāda, kādu solīja arī vairums partiju, kuras piedalījās 9.Saeimas vēlēšanās un pašreiz strādā parlamentā.

Kā tas tiek panākts? Lūk, izdarījām grozījumus likumā “Par valsts pensijām” – tos grozījumus, par kuriem Saeima jau ir nobalsojusi, kuri ir tapuši sadarbībā ar invalīdu organizācijām, ar pensionāru organizācijām un, protams, sadarbībā ar Labklājības ministriju. Tātad šogad ar 1.jūniju piemaksas pie valsts vecuma pensijas saņem visi tie pensionāri, kuri darba stāžu uzkrājuši līdz 1996.gadam (kopumā maksā par vienu darba stāža gadu 40 santīmus). Pavisam nesen Saeimā pieņēmām grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, ar kuriem skaidri un gaiši ir noteikts, ka ar nākamā gada 1.janvāri piemaksa pie pensijas, tas ir, piemaksa par katru darba stāža gadu līdz 1996.gadam (tātad līdz periodam, kad spēkā stājās pašreizējais likums “Par valsts pensijām”), nevarēs būt mazāka par 70 santīmiem, turklāt šī piemaksa var būt, protams, arī lielāka. Un Sociālo un darba lietu komisija ir stingri nolēmusi, ka strādās un vairākkārt uzrunās gan Ministru kabinetu, gan Labklājības ministriju, lai, veidojot 2009.gada budžetu, mēs varētu precīzi ierakstīt, vai arī tas ir Ministru kabineta pienākums – noteikt, kāda īsti būs šī piemaksa, sākot ar 2009.gada 1.janvāri. Taču tā nekādā gadījumā nedrīkstētu būt mazāka par 70 santīmiem par darba stāža gadu. Turklāt ar nākamā gada janvāri šo piemaksu saņems arī invaliditātes pensiju saņēmēji. Tā tas nav bijis līdz šim. Tātad arī invalīdiem šī iespēja tagad būs.

Godātie kolēģi! Izdarot iepriekšējos grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, mēs esam arī noteikuši iespēju priekšlaicīgi pensionēties 3,5 gadu laikā, līdz 2011.gada 31.decembrim, un arī tas ir ļoti būtiski. Esam izdarījuši likumā “Par valsts pensijām” arī grozījumus, ar kuriem esam noteikuši, ka jau ar šā gada 1.jūliju var represētās personas pensionēties piecus gadus ātrāk – gluži tāpat kā personas, kuras ir izaudzinājušas piecus un vairāk bērnus, un personas, kuras ir izaudzinājušas bērnu invalīdu.

Sociālo un darba lietu komisijas divu dienu diskusiju rezultāts ir tas, ka deputāti, uzklausījuši manis iepriekš minētās organizācijas un pārstāvjus, secina: ja pieņemam šodien grozījumus likumā “Par valsts pensijām” (vēlreiz atgādinu, ka tie skar tikai valsts vecuma pensijas saņēmējus, pie tam pensija tiek saskaņā ar sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru noteikta ar koeficientu “3”), tās personas, kuras ir savā pilnajā pensijas vecumā (jau ar 1.jūliju gan sievietēm, gan vīriešiem tas ir 62 gadi), var saņemt pensiju, kas ir vai nu 135 lati, vai 180 lati (atkarībā no tā, kāds ir sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs).

Godātie kolēģi! Lai paaugstinātu sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, tas ir ļoti būtiski, jo no sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra ir atkarīgas pensijas gan valsts vecuma pensijas saņēmējiem, gan invaliditātes pensijas saņēmējiem, gan arī apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējiem.

Sociālo un darba lietu komisija aicina deputātus, kolēģus, ieklausīties, kādi varētu būt iespējamie riski, ja likums “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” ar tādu tekstu, kāds mums visiem jau pirms laba brīža ir zināms.

Un šie riski ir šādi.

Visupirmām kārtām cilvēkiem vairs nebūs īstas motivācijas maksāt sociālās apdrošināšanas iemaksas, jo viņi redz, ka ar darba stāžu no 10 līdz 20 gadiem var saņemt jau pieklājīgu pensiju. Saskaņā ar šo ierosināto grozījumu, tātad ar valsts garantētu augstu minimālo pensiju atkarībā no apdrošināšanas stāža, strādājot un veicot sociālās iemaksas no vidējās darba algas, šāda apmēra pensiju nopelnīt nevar. Informēju jūs, ka 2008.gada pirmajā ceturksnī jaunpiešķirtās vecuma pensijas vidējais apmērs bija 168 lati un 2 santīmi pie vidējās iemaksu algas, no kuras tika veikta pensijas aprēķināšana un kura ir 327,29 latus liela.

Otrs risks. Strauji samazinātos sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta uzkrājums, jo Labklājības ministrija ir iesniegusi Sociālo un darba lietu komisijā aprēķinu, ka tas nākamajā gadā papildus prasītu ne mazāk kā 370 miljonus. Tā rezultātā ilgtermiņā tiktu apdraudēta pensiju sistēmas finansiālā stabilitāte. Ieņēmumi sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā strauji samazinātos, jo pēc taisnības tad vairs nebūs nekādas motivācijas maksāt sociālās apdrošināšanas iemaksas un uzrādīt faktiskos ieņēmumus. Līdz ar to es baidos, ka tiks apdraudēta gan esošo, gan arī topošo pensionāru pensiju izmaksa, kā rezultātā nākotnē varētu nākties paaugstināt pensionēšanās vecumu, kas arī ir viens no sagaidāmajiem riskiem, samazināt pensiju apmērus vai palielināt sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēru, kurš jau tā salīdzinājumā ar mūsu tuvējām kaimiņvalstīm Latvijā ir samērā augsts.

Šobrīd minimālie pensiju apmēri visiem pensionāriem ir noteikti pēc līdzīgiem principiem, bet, tā kā šis grozījums attiecas tikai uz valsts vecuma pensijām, tad invalīdiem un apgādnieku zaudējušiem bērniem minimālās pensijas būs ievērojami zemākas, piemēram, I grupas invalīdam tā būs 96 lati, kas var radīt Satversmes tiesas precedentus attiecībā uz nevienlīdzīgu attieksmi. Turklāt pozitīva lēmuma gadījumā tas varētu radīt vēl arī papildu izdevumus mūsu valstij.

Vēlreiz Sociālo un darba lietu komisijas vārdā, kolēģi, es jūs informēju, ka vakardien ar balsu vairākumu Sociālo un darba lietu komisija šo likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” neatbalstīja.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies deputātei Barčai.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Aigaram Štokenbergam.

 

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Mums jau, protams, te nevienam nav ilūziju par to, ka šis likumprojekts par grozījumiem pensiju likumā šodien Saeimā tiks pieņemts. Tāpat kā no amata tika atbrīvots Loskutovs, tāpat kā Saeima noraidīja arī likumprojektu par grozījumiem Satversmē, par atbalstu kuram bija parakstījušies vairāk nekā 200 tūkstoši Latvijas pilsoņu. Skaidrs, ka arī pensiju likuma grozījumus šodien šī Saeima noraidīs. Tāpēc, izmantojot šo iespēju, kas man ir dota, es gribētu nolasīt tikai dažas no tām daudzajām vēstulēm, kuras mēs esam saņēmuši.

“Arī pensionāru liktenis viņiem ir vienaldzīgs. Viņus neinteresē ne valsts, ne tās pilsoņi. Galvenais, ka tik nauda un vara.” Tā raksta Māris Pūpols no Rožupes.

Japiņa kungs no Daugavpils garās vēstulēs runā faktiski par to pašu: “Esam spiesti atgādināt mūsu valdošajām aprindām seno kultūrtautu morāli un tradīcijas, kas noteica, ka valstis, kas neciena un negodina savus vecos cilvēkus, ir neģēļu valstis. Un tas, kas melo, – zog, un kas zog, – slepkavo. Cieniet vecus cilvēkus, jo var gadīties, ka arī jūs kādreiz būsiet veci.”

“Nomirt nevar pirms laika, izdzīvot kļūst sarežģīti.” Tā Lidija Bajāre no Liepājas.

Četras skolotājas no Bauskas nespēj saprast, un arī es domāju, ka jebkuram, kurš ir lasījis pensiju likumu, nav skaidrs, kā katrreiz pēc pārrēķina tās piemaksas, kas viņām pienākas, faktiski paliek mazākas.

Man nav iespējams izpildīt to lūgumu, ko ir paudušas Marta Briede, Zalcmanes kundze, Tamanes kundze un Volkovas kundze, kuras gribētu, lai viņām televīzijas tiešraidē parāda tos cilvēkus, kas ir izdomājuši šo fantastisko formulu, lai parāda šīs formulas autoru, taču es ceru, ka mediji viņu atradīs…

Un visbeidzot… Es pašķiršu tālāk šīs vēstules. Un nu visbeidzot viena vēstule, kuru es gribētu nocitēt pilnībā: “Vēstījums maniem mazmazbērniem.

Padomju valdība man iedeva godam nopelnīto pensiju – 132 rubļus. Biju paēdusi, arī presi un grāmatas varēju atļauties. Neatkarīgajā Latvijā: sākumā – 27 lati, tad – 44 lati 74 santīmi, tad – 51 lats 80 santīmu, 1998.gada novembrī – 53 lati 57 santīmi, 1999.gada novembrī – 54 lati 12 santīmi…” Tad te ir ieraksts: “0,18 lati – Muļķu zemes karalis Krištopans”. “…2000.gada oktobrī – 54 lati 30 santīmi, 2001.gada oktobrī – 55,93, 2002.gada oktobrī – 57,22, 2003.gadā – 59,57, 2004.gadā indeksācija beidzot divas reizes: aprīlī – 61,99 un oktobrī – 68,40, 2005.gada aprīlī – 70 lati 40 santīmi, 2005.gada oktobrī – 76 lati 14 santīmi, 2006.gada februārī – 79 lati 10 santīmi, 2006.gada aprīlī – 85 lati 68 santīmi…” Tāda ir šī uzskaite, kurā droši vien katrs no Latvijas pensionāriem varētu atpazīt sevi. Un tālāk: “Mani mīļie, ja dzīvē sastopaties ar šo dižo valstsvīru pēctečiem, atgādiniet viņiem, ka šādi tika mocīti tūkstošiem vecīšu, kas uzcēluši daudzus HES, tiltus un tā tālāk. Daudzus jau tagad noprivatizētus objektus.

Jūsu 76 gadus vecā vecvecmāmiņa.

2008.gada 4.maijā.”

Paldies.

 

Sēdes vadītājs.

Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

 

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! PCTVL partija ir detalizēti izanalizējusi grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, ko ir piedāvājusi tauta, un tā ir izanalizējusi arī šo grozījumu pieņemšanas sekas.

Patlaban Latvijā minimālās pensijas apmērs atkarībā no apdrošināšanas stāža ilguma svārstās no 49,5 līdz 76,5 latiem.

Iepriekšējā nedēļā Strasbūrā Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas sēdē aizstāvēju savus klientus – Latvijas nepilsoņus – par viņu darba stāža mākslīgu samazināšanu. Es nosaucu visus šos ciparus, un 16 no 17 tiesnešiem no dažādām valstīm skatījās uz mani kā uz muļķi. Viņi nespēja noticēt man, jo nesaprata, vai tas ir pensijas vienas dienas apmērs vai kas cits.

Šodien mūsu iztikas minimums ir jau apmēram 160 latu, un cilvēkiem, kas saņem minimālo vecuma pensiju, – un tādu ir apmēram 30 procenti no visiem vecuma pensionāriem –, nav iespējas izdzīvot, it īpaši tad, ja viņi ir vientuļi.

Apspriežamie grozījumi paredz palielināt minimālās vecuma pensijas vidējo apmēru līdz 169 latiem.

Aptuvenie aprēķini rāda, ka šajā gadījumā izmaksāto pensiju summa tomēr iekļaujas sociālā budžeta ietvaros. Papildus jāizmaksā 370 miljoni latu, bet esošā gada kopējais pensiju budžets ir aptuveni 985 miljoni latu. Ja neņemtu naudu no sociālā budžeta citām vajadzībām, bet – tieši pretēji! – kamēr pensiju sistēma nav izlīdzināta, papildinātu sociālo budžetu no valsts budžeta līdzekļiem, mēs droši varētu atbalstīt šo likumprojektu un pēc tam domāt, ko darīt tālāk.

Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts tomēr attiecas tikai uz vienu gadu – līdz 2009.gada 31.decembrim. Vesela virkne juridiska rakstura nepilnību, kas ir likumprojektā, novedīs pie tā, ka tam būs ierobežots termiņš un ka šis likumprojekts pat tad, ja tas tiks apstiprināts referendumā, drīz vien zaudēs spēku, un tad valdībai saglabāsies iespēja atteikties no pensiju paaugstināšanas un samazināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru.

Turklāt likumprojektā nav ņemtas vērā to aptuveni 120 000 personu intereses, kuras saņem cita veida pensijas un pabalstus, par ko pareizi runāja cienījamā Barčas kundze.

Mēs to ļoti labi saprotam, tāpēc šā gada 28.februārī PCTVL frakcija iesniedza Saeimā likumprojektu, kurā nav iepriekš minēto nepilnību. Mūsu piedāvātais likumprojekts, saskaitot minimālās pensijas, sasaistīja sociālā pabalsta apmēru ar iztikas minimuma apmēru.

PCTVL frakcijas iesniegto likumprojektu toreiz neatbalstīja ne “Jaunā laika”, ne “Pilsoniskās Savienības”, ne arī Štokenberga grupas deputāti. Diemžēl!

Un arī 19.jūnijā mēs piedāvājām līdzīgu pieeju grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”, kurus iesniedza valdošā koalīcija. Diemžēl mūsu priekšlikums arī šoreiz tika noraidīts. Tāpēc mēs šodien neredzam citu iespēju kā vien atbalstīt šo varbūt ne īpaši pilnvērtīgo, bet tautai ļoti vajadzīgo likumprojektu.

Neskatoties uz visām šā likumprojekta nepilnībām, parakstu vākšana un gaidāmais referendums par grozījumiem likumā “Par valsts pensijām” ir efektīvs ierocis, ar kura palīdzību var izdarīt spiedienu uz valdību, kura ciniski izmanto sociālās apdrošināšanas maksājumus, lai “aizlāpītu caurumus” pamatbudžetā, vienlaikus neatsakoties no muļķības piļu būvniecības un Rīgas ierēdņu armijas uzturēšanas. Daļēja piekāpšanās pensionāriem, kas pēdējā laikā ir vērojama no valdības puses, to skaitā arī grozījumi likumā, kas tika apstiprināti 19.jūnijā, un pats fakts, ka pensionāri no nākamā gada saņems 9 latu lielu piemaksu, ir tikai un vienīgi šāda spiediena rezultāts. Tomēr šādas piekāpšanās rezultātus var viegli atcelt, ja tiesības uz cilvēka cienīgu pensiju netiks nostiprinātas likumā tādā veidā, kāds tiek piedāvāts apspriežamajā likumprojektā.

Tādējādi, ņemot vērā visu iepriekš minēto, PCTVL frakcija šodien balsos “par”. Aicinu arī visus citus deputātus atbalstīt šo likumprojektu, bet, ja šodien tas vēl neiznāk, tad aicinu visus vēlētājus piedalīties attiecīgajā referendumā. Mēs ceram, ka Centrālā vēlēšanu komisija izmantos savas divu mēnešu iespējas, lai šā referenduma datumu novirzītu uz rudeni, kad cilvēku būs vairāk. Turklāt es gribētu cilvēkiem vēl atgādināt, ka referenduma slieksnis šajā gadījumā ir diezgan zems – zemāks nekā referendumā par mūsu “tautas kalpu” atlaišanu. Esmu pārliecināts, ka šoreiz uzvara ir iespējama.

Paldies.

Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

 

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Skaidrs, ka mēģinājumi labot pensiju likumu ir vienmēr saskārušies ar pretestību, ar milzīgām grūtībām, ar asām diskusijām parlamentā. Es to varu teikt, tāpēc ka es esmu kaut vai to pašu Štokenberga kunga pieminēto formulu mēģinājis labot kopš 1996., 1997., 1998.gada un arī citos gados vairākkārt, lai drusciņ taisnīgāk, pēc iespējas taisnīgāk, atrisinātu to cilvēku problēmas, kuri pensionējās ar 1996.gadu. Tā formula ir netaisnīga.

Atsaukšanās uz labajiem padomju laikiem ir gan vietā, gan nevietā. Tas jau ir skaisti, taču mēs labi zinām, ka Padomju Savienībā nebija sociālā nodokļa, bet bija iedzīvotāju ienākuma nodoklis 10 procentu apjomā, un, manuprāt, 2 procenti bija jāmaksā tiem, kam nebija bērnu. Un nekādus sociālos uzkrājumus jaunā valsts nepārņēma. Tātad bija jāmēģina, kā labāk.

Ir izdevies man kopā ar Lagzdiņa kungu, šeit sēdošo, un arī ar Ābiķa kungu (ja nemaldos, arī Seiles kundze atbalstīja), neskatoties uz smagām Makarova kunga iebildēm, ārkārtīgām diskusijām, un neskatoties uz to, ka Valsts prezidents atdeva atpakaļ likumu parlamentam jaunai, otrreizējai, caurskatīšanai, – ir izdevies panākt to, ka pensionāri, kas turpina strādāt, varēja savas pensijas pārrēķināt atbilstoši iemaksām, kas veiktas pēc 1996.gada. Un tas toreiz izmaksāja 12 miljonus latu, tas likumprojekts, ko mēs ar Lagzdiņu un Ābiķi iesniedzām. Un tad bija ārkārtīga diskusija sabiedrībā. Man vien nācās uzrakstīt kādus piecus sešus rakstus. Labklājības ministrija stāstīja par pensiju fonda sabrukšanu, jo toreiz, kā mēs zinām, sociālais budžets aizņēmās naudu no valsts budžeta, nevis otrādi, kā ir šobrīd.

Nu, tas vienmēr ir problemātiski, tas vienmēr ir grūti, un tas vienmēr jāizrēķina līdz pēdējam smalkumam. Ko es redzu šajā gadījumā? Kas nav rēķināts? Es nezinu to iemeslu, kura dēļ nav šajā likumprojektā ietvertas invaliditātes pensijas (tas ir, pensijas tiem cilvēkiem, kas ir invalīdi un saņem šīs pensijas) un nav ietvertas arī tās pensijas, kas tiek maksātas cilvēkiem, kuri zaudējuši apgādnieku (patiesībā – bērniem). Un man tas iemesls interesē: kāpēc? Vai tāpēc, ka pensionāru grupa ir daudzskaitlīga un var noderēt kā “lielgabalu gaļa” nākamajās vēlēšanās tās aizstāvjiem, vai vienkārši paviršības pēc? Šīs divas grupas ir minētajos grozījumos aizmirstas!

Tāpat grozījumos mani neapmierina arī tā situācija, kurā cilvēks, kas nav strādājis… man ir labs draugs, kas padomju laikos (No zāles dep. J.Dobelis: “Okupācijas laikā!”) nav strādājis… nevis padomju laikos… Padomju laikos viņam bija jāstrādā, citādi viņš kļuva par tuņejaģec. Viņš nav strādājis šajos… kopš 1993.gada viņš vispār valsts darbā nav strādājis, taču viņa pensija pēc minētās formulas būs vienāda, teiksim, ar manu pensiju, jo man arī nevarētu būt liels uzkrājums. Jo laikā, kad tika aprēķinātas deputātu pensijas, es saņēmu apmēram no 150 līdz 200 latiem mēnesī. Mūsu atalgojums bija mazs, tāpēc par krievu laikos nostrādātiem kādiem 25 vai 30 gadiem es saņemšu pensiju tieši pēc tās vecās formulas. Tāda lielāka alga deputātiem ir tikai šobrīd.

Tā kā es šādus diskriminējošus (attiecībā pret divām ievērojamām, bet mazskaitlīgām grupām) grozījumus uzskatu par aizvainojošiem un apkaunojošiem, es nevaru balsot par šādu likumprojektu. (No zāles dep. J.Dobelis: “Pareizi! Pareizi Leiškalns teica!”)

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātei Ingrīdai Circenei. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Dejo ar zvaigznēm!” Dep. J.Dobelis: “Labāk bez zvaigznēm!”)

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Štokenberga kungs ļoti konkrēti izskaidroja un ar daudziem skaitļiem pamatoja gan savas apvienības, gan pensionāru viedokli. Es nevēlos jūsu dārgo laiku kavēt, atkārtojot visus skaitļus un faktus par gadiem – cik liela kuru gadu ir bijusi pensija. Es teiktajam pilnībā piekrītu – arī attiecībā uz tiem 50, 70, 80 latiem… Nu nevar izdzīvot pensionārs ar nepilniem 100 latiem mēnesī! Pamēģiniet katrs, un tad jūs tam piekritīsiet. Atlieciet savu naudiņu nost, atstājiet 80 vai 100 latus maciņā un pamēģiniet, kā tad tas nu īsti ir.

Kādēļ pie varas esošie kungi un kundzes grib par visām varēm pazemot mūsu vecākus un vecvecākus, aizbildinot savu necieņu ar piebildēm – mēs jau varam jums dot sociālos pabalstus pašvaldībās vai mēs varam dot mistiskas atlaides maksājumiem, un tā tālāk. Kādēļ šiem cilvēkiem ir jāiet, jāstāv rindās un nepārtraukti jālūdz, jālūdz, jālūdz kāds nebūt atvieglojums saviem ikdienas maksājumiem, ja viņi visu mūžu ir strādājuši?!

Partija “Jaunais laiks” vienmēr ir iestājusies par pilnīgi skaidru un vienkāršu ziņu: jebkuram cilvēkam, kurš visu mūžu strādājis Latvijas labā, minimālajai algai, ar nodokļiem neapliekamajai algas daļai un minimālajai pensijai ir jābūt vienādai ar iztikas minimumu. Minimumu! Izejot no tā, pensijām, protams, ir jābūt proporcionāli lielākām. Pietiek lāpīt budžetu uz pensionāru izdzīvošanas rēķina! Tad arī mūsu vecāki varēs nopirkt zāles, aiziet uz teātri un apciemot radus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Artim Pabrikam.

 

A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Šodien mēs apspriežam pirmajā lasījumā likumprojektu par pensijām. Vismaz lielākajai daļai tā šķiet. Es gan domāju, ka mēs šodien aplūkojam daudz plašāku jautājumu. Tas ir patiesībā jautājums par mūsu sabiedrības nākotni. Tas ir jautājums par taisnīgu valsti, un tas ir jautājums par taisnīgu sabiedrību, nevis par tādu sabiedrību, kurā mazdēls savu vectēvu ved ragaviņās uz mežu. Kāpēc mūsu kaimiņvalstī Igaunijā valsti var būvēt citādāk? Kāpēc pie mums bagātākais paliek vienmēr tikai bagātāks (tas pats par sevi nav slikti), bet tajā pašā laikā nabagākais paliek ar katru momentu nabagāks? Kāpēc Igaunijā var to citādāk?

Mēs domājam, ka gan tie priekšlikumi, kurus piedāvā pensionāru organizācijas, gan arī tie, kurus piedāvā nevalstiskā organizācija “Sabiedrība citai politikai”, ir tādi, kas agri vai vēlu tiks iekļauti mūsu valsts sociālajā politikā, jo citādi mēs nevaram dzīvot kā Eiropas Savienības dalībvalsts, nevaram uzturēt savu sabiedrību, kurā vidusšķira samazinās un kurā studentiem vairs neatmaksājas studēt Latvijā, viņi brauc uz citām Eiropas valstīm, jo studijas jau tur ir tikpat dārgas kā šeit.

Es domāju, ka tiem politiķiem, kuriem dēļ saviem lēmumiem, kas pieņemti vai nu pensiju sakarā, kā Štokenberga kungs minēja, vai Loskutova sakarā, vai kādā citā sakarā, ir bail iziet pa parādes durvīm uz ielas un bail atrasties sabiedrībā, – es domāju, ka tādiem cilvēkiem ir jāsaprot, ka viņu politiskā karjera ir beigusies. Ja politiķis nevar būt ar savu tautu kopā, tad ir laiks no politikas aiziet!

Es domāju, ka neatkarīgi no tā, kāds būs parlamenta vairākuma šodienas balsojums, mēs būsim panākuši virzību – būsim piespieduši domāt par sociālo politiku valstī ilgtermiņā, tātad domāt arī par pensijām.

Mēs būsim piespieduši domāt vairāk par mūsu tautu un mūsu sabiedrību, un mums būs jāpiespiež domāt vairāk par taisnīgumu mūsu valstī.

Paldies par uzmanību.

 

(No zāles dep. V.A.Krauklis: “Brīvību Loskutovam!”)

Sēdes vadītājs.

Debatēs vārds deputātei Annai Seilei.

 

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Mēs esam tautas priekšstāvji, un mums ir jāņem vērā, ka 117 tūkstoši ir ar saviem parakstiem apliecinājuši, ka viņi vēlas izmaiņas pensiju likumā. Tie ir 11,9 procenti mūsu valsts iedzīvotāju! Visu to skaitā, kuri aizgāja uz parakstu vākšanu, bija ne tikai vecākās paaudzes cilvēki, uz kuriem tieši attiecas šie likuma grozījumi, ko tauta ierosinājusi; tie bija arī jaunās paaudzes cilvēki, un tie bija arī potenciālie pensionāri – cilvēki pirmspensijas vecumā.

Vai šīs izmaiņas ir pieņemamas, un vai tās ir Latvijas valsts sociālajam budžetam realizējamas? Vai tik tiešām ir tā, ka šie grozījumi, ja mēs tos šeit, Saeimā, pieņemtu – tādējādi atbalstot tautas viedokli, – vai tik tiešām ir tā, ka tie nodarītu ārkārtīgi lielu ļaunumu, sagrautu Latvijas valsts finansiālo sistēmu? Man liekas, ka tas ir mīts. Es mēģināšu pamatot šo savu viedokli.

Ja mēs runājam par vidējo dzīves līmeni, vidējo “sulīgo” pensiju, tad visupirms es gribu uzsvērt: tam, kam nav šā vidējā līmeņa un kam nav “sulīgas” pensijas, tam neko nedod vidējie skaitļi. Tas ir pilnīgi skaidrs! Tas, kas saņem ļoti nelielu algu un ļoti nelielu pensiju, nevar mēroties ar tiem, kam ir vidējā pensija.

Vai ir iespējams, ka šie cilvēki, kas ir parakstījušies un kas tagad gaida mūsu lēmumu, – ka viņi varētu atrast kādu citu veidu?... Protams, Sociālo un darba lietu komisija ir jau sagatavojusi vairākas izmaiņas pensiju likumā un sola (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Nevis sola, bet dos!”)… dod no nākamā gada 70 santīmus… No nākamā gada 1.janvāra būs pieaugums – 70 santīmu… Piemaksa par katru gadu tātad būs 70 santīmu jeb 0,7 latu apmērā. Taču tajos 0,7 latos praktiski neietilpst tā summa, kura jau tiek izmaksāta, tas ir, tie ir 40 santīmi jeb 0,4 lati, kas tiek jau tagad izmaksāti, un tātad tas pieaugums ir ārkārtīgi mazs.

Kuri galvenokārt būs tie cietēji, kuri, ja mēs nenobalsosim atbilstoši tautas ierosinātajam likumam, būs mazo pensiju saņēmēji arī turpmāk? Tie galvenokārt ir tie cilvēki, kuri pameta darbu tad, kad bija aizliegums strādāt un vienlaikus saņemt pensiju. Viņi savu darbu pārtrauca… Viņi bija vai nu pirmspensijas, vai pensijas vecumā un saņēma ārkārtīgi mazu atalgojumu.

Un šajā sakarā jāteic, ka tad netiktu ievērots paaudžu solidaritātes princips… Jo vienmēr ir bijis tā, ka pensionāriem ir jārēķinās ar to, ka jaunākie maksā un piemaksā par to, lai arī vecākā paaudze varētu normāli dzīvot.

Mēs runājam par šā likuma sagraušanu, par to, ka tad netiks palielinātas pensijas invalīdiem. Taču šādu situāciju var novērst ar atsevišķu likumu. Tas var būt arī likums “Grozījums Sociālo pabalstu likumā”, var noteikt īpašas piemaksas invalīdiem. Bet, protams, ka ir arī citi veidi.

Manuprāt, tās summas, kas tiek paredzētas, nekad netiek precīzi atšifrētas – cik daudz ir pensionāru, kuri ir nostrādājuši 41 gadu, un cik daudz ir to pensionāru, kuriem darba stāžs ir bijis tikai 20 gadu garumā.

Un tāpēc es gribētu teikt: atcerēsimies to, ka pēc tautas ierosinātajiem grozījumiem tie cilvēki, kuri ir nostrādājuši tikai 20 gadus, saņems vidēji 135 latus lielu pensiju, bet tie, kuri ir nostrādājuši ilgu darba mūžu – 41 gadu, – tie saņems tikai 202 latus! Šādu cilvēku nav pārāk daudz, un sociālo budžetu sagraut tas nevar.

Bez tam, protams, var atrast arī pavisam citus ceļus, kā papildināt sociālo budžetu. Par to mums ir jādomā – un tas ir deputātu uzdevums –, nevis jānoraida tautas ierosinātie grozījumi.

Partija “Pilsoniskā Savienība” tiešām aicina šoreiz ietaupīt arī referenduma līdzekļus. Ja mēs atbalstīsim šo likumprojektu, tad 1 miljons jau būs ietaupīts.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vārds deputātam Kārlim Leiškalnam – otro reizi.

 

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Es uzskatu – un, manuprāt, arī aprēķini liecina par to –, ka šī sistēma var sagraut sociālo budžetu un var ietekmēt ārkārtīgi negatīvi valsts budžetu, kurš jau tāpat ir jāmaina mīnusa virzienā.

Es domāju, ka to var ietekmēt arī jau pieņemtie grozījumi, kas bija nepieciešami laikā un vietā.

Protams, šis likumprojekts vairs nemotivēs cilvēkus maksāt sociālo nodokli, jo, vai nu maksā, vai nemaksā, galarezultāts būs vienāds.

Un par Loskutova kungu. Pabrika kungs, es tā balsoju tāpēc, ka es biju saņēmis atzinumu, ko ir parakstījis ģenerālprokurors Maizītis, SAB direktors Kažociņš un vēl kāds.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu, runājiet par tēmu!

K.Leiškalns.

Es runāju par tēmu. Ja viņš varēja, tad es arī…

Par iziešanu arī pie tautas. Arī šajā sakarā teikšu dažus vārdus. Es izgāju ārā. Un es negribu no šīs tribīnes teikt, ko es tur esmu dzirdējis par sevi. Tie maigākie vārdi bija: “Resnā cūka, tev jāiet par viesmīli! Tu esi nobarojies!” Un tamlīdzīgas lietas. Un nekādi mani iebildumi vai mēģinājumi uzsākt diskusiju neko nedeva.

Es ne no viena nebaidos, es vienkārši negribu to visu vairs dzirdēt. Es negribu to, ka mēs slīkstam atpakaļ boļševismā. Boļševisms ir ļoti vienkāršs: “Ja tev ir cits viedoklis, tad tu esi resna cūka!” Un, to sakot, pat neskatās uz cukura daudzumu tavās asinīs!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vārds deputātam Mārim Grīnblatam.

 

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Godātie klausītāji! Jāteic, es biju ļoti pārsteigts, kad izlasīju šā likumprojekta saturu. Vērojot televīzijas raidījumā “Panorāma” un citās ziņās rādītās garās to cilvēku rindas, kuri stāvēja, lai parakstītos par šo likumprojektu, man tiešām radās interese: kas tad šajā likumprojektā tāds ir rakstīts. Es piezvanīju uz Centrālo vēlēšanu komisiju un lūdzu atsūtīt šo tekstu, kuru laikam neviens no tiem, kas avīzēs un televīzijā komentējuši šo likumu, nekad nebija lasījis vai, ja bija parakstījušies, tad nekad nebija izlasījuši, zem kā viņi ir parakstījušies.

Es tiešām biju šokēts par to, kādā veidā šis likumprojekts ir formulēts. Tajā nav neviena vārda par iztikas minimumu, neviena vārda par to, ka valsts garantēs pensionāriem minimumu tālākā nākotnē. Es uzsveru – neviena vārda!

Tātad šeit ir tikai trīs lietas, kuras būtu vērts komentēt.

“Izteikt pārejas noteikumu 34.punktu šādā redakcijā…” Ko tas nozīmē? Katrā likumā ir pamatteksts un ir pārejas noteikumi. Viss, kas ir rakstīts līdz pārejas noteikumiem, ir spēkā visu laiku. Tas, kas ir pārejas noteikumos (un 34.punkts ir pārejas noteikumos), ir spēkā ierobežotu laiku – vai nu no kāda laika uz priekšu, vai līdz kādam laikam.

Tātad – ko piedāvā likumprojekta iesniedzēji un ko Saeima nemaz nevar grozīt? Viņi raksta šādi: “34.punkts. Līdz 2009.gada 31.decembrim vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks…” – un tālāk seko tātad šie skaitļi. Citiem vārdiem sakot, tiek samērā devīgi piedāvāts minimālās pensijas, vecuma pensijas, lielums uz apmēram vienu gadu un čet­riem mēnešiem, ja šis likums stātos spēkā tuvāko pāris mēnešu laikā.

Jautājums: kas notiks 2010.gada 1.janvārī? Acīmredzot šī norma vairs spēkā nebūs. Jo, ja tā būtu spēkā visu laiku, tad, pirmkārt, tā būtu likuma pamattekstā. Otrkārt, droši vien mērķtiecīgāk būtu bijis noteikt pārejas noteikumos šādu minimālo pensiju uz 10 gadiem vai vismaz uz 5 gadiem; tas motivētu ilgākā periodā visus valsts iedzīvotājus ar kaut ko rēķināties.

Protams, iespējams, ka likumprojekta autori ir vadījušies no tā, ka arī pašlaik šajā punktā ir minēts “līdz 2009.gada 31.decembrim”, viņi šo tekstu vienkārši ir dublējuši. Kādā veidā tad šis datums, 2009.gada 31.decembris, ir te radies? Tas ir radies, ja nekļūdos, 1999.gada sākumā, kad vesela virkne aprēķināto pensiju bija ārkārtīgi mazas un valdība ierosināja noteikt koeficientus, kuri būtu spēkā 10 gadus. Saeimai vai valdībai tā kā tā būtu tuvākā gada laikā jālemj, ko ar šo normu darīt – pagarināt to, palielināt to vai aizstāt to ar kaut ko citu. Taču tas nav mērķtiecīgi – vienu gadu un dažus mēnešus pirms šā normatīva darbības beigām noteikt, ka šādi koeficienti būs spēkā tikai īsu laiku. Tas nav pārāk sapratīgi.

Es neapskatu tos jautājumus, ko pieminēja citi runātāji – Barčas kundze un pārējie –, ka tas galīgi neskar minimālo pensiju par apgādnieka zaudējumu, kura noteikta likuma pamattekstā, un tas neskar arī invalīdu pensijas, kuru trīs minimālie lielumi arī ir noteikti likuma pamattekstā.

Tālāk. Koeficienti, kādi tiek piedāvāti. Vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram piemēroti šādi koeficienti: stāžs līdz 20 gadiem (tātad ne mazāks par 10, bet ne ilgāks par 20 gadiem) – 3,0; no 21 gada līdz 30 gadiem – 3,5; no 31 gada līdz 40 gadiem – 4,0; no 41 gada un ilgāks – 4,5. Ja valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts ir 45 lati, tad minimālās pensijas ir robežās no 135 latiem līdz 202,5 latiem; ja tas ir 60 latu, kā tas ir solīts no nākamā gada 1.janvāra, tad minimālās pensijas būs šādas: mazākā – 180 latu, lielākā – 270 latu.

Kā vakar mūs informēja Labklājības ministrija, skaitļi ir tādi: ja šī norma stājas spēkā šogad, tad minimālās pensijas saņems 93 procenti vecuma pensionāru; ja nākamajā gadā – tad minimālās pensijas saņems 98 procenti vecuma pensionāru. Tikai 2 procentiem šo pensionāru būs lielākas pensijas. Manuprāt, tas tomēr nav motivējoši ilgtermiņā un pat ne vidējā termiņā, jo minimālo pensiju jēga ir paaugstināt pensijas tiem pensionāriem, kas ietilpst ļoti mazo pensiju grupā. Šajā gadījumā tiek paredzēts, ka ar nākamā gada 1.janvāri minimālās pensijas saņems gan tie, kuriem šobrīd ir ļoti mazas pensijas (tas droši vien ir labi, ka viņi saņems), gan tie, kuriem ir mazas pensijas, gan tie, kuriem ir vidējas pensijas, gan arī tie, kuriem ir lielas pensijas. Tikai tie, kam ir ļoti lielas – virs 270 latiem un lielākas – pensijas (tās būtu personas, kuras ir uz pensionēšanās brīdi saņēmušas algu, kas bijusi 550 latu, 600 latu mēnesī vai lielāka), saņems mazliet vairāk par minimālo pensiju. Tātad šāda sistēma noteikti nemotivē veikt sociālos maksājumus, maksāt sociālo nodokli.

Zemākā minimāla pensija, kāda tiek piedāvāta, ir 180 latu, tas ir, mazliet lielāka nekā šobrīd esošā vidējā pensija. Šī 180 latu pensija, ja nekļūdos, ir par apmēram 10 latiem augstāka nekā šobrīd Igaunijā esošā vidējā pensija, kas mums bieži vien tiek minēta kā piemērs. Bet, ja Latvija saka, ka mēs ar minimālo pensiju varam “pārsist” igauņu vidējās pensijas apmēru, tad es ļoti šaubos par to. Gluži tāpat kā cilvēks īsu brīdi var skriet ātrāk par automašīnu, bet viņš nevar skriet ātrāk par automašīnu visu laiku. Un tas mums noteikti neizdosies. Līdz ar to es redzu, ka šāda norma varbūt vienu gadu var arī darboties, bet pēc viena gada tā noteikti vairs nedarbosies. Un tad jautājums ir tikai viens: “Kura valsts amatpersona 2010.gada 1.janvāra rītā paskaidros, ka šī norma vairs nav spēkā? Kura tā būs, kas runās televīzijā? Kura to paskaidros?” (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Debatēs vārds deputātam Jurim Dobelim.

 

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Runa nebūs gara, bet nopietna. Diemžēl kārtējo reizi, mierīgi visu izlasot un mierīgi šodien noklausoties visus “par”, ieskaitot šo grozījumu aizstāvjus, es kārtējo reizi nonācu pie vienas un tās pašas nelabās domas: kāpēc jūs spēlējaties ar cilvēkiem? Kāpēc jūs izmantojat to stāvokli, kāds ir valstī, lai tracinātu cilvēkus, piedāvādami viņiem to, ko jūs paši neesat spējīgi īstenot? Tāda ir tā pamatdoma!

Māris Grīnblats ar skaitļiem jums jau parādīja, cik daudz… piedošanu, par muļķībām tās varbūt nesauksim, lai kādu neaizvainotu… nenopietnu skaitļu un nenopietnu piedāvājumu ir šajos grozījumos. Kārtējo reizi mēs te nodarbojamies it kā ar smagu problēmu aizstāvēšanu, bet faktiski – ar cilvēku maldināšanu. Nevienas nopietnas pārdomas nav par to, kas notiks tālāk. Nē, taču vajag tūlīt pat patracināt cilvēkus, sasolīt viņiem nezin ko, skaidri saprotot, ka pašiem nebūs jāatbild par visa tā īstenošanu, ka tā ir it kā kaut kāda indulgence ceļā uz nākamajām Saeimas vēlēšanām un nekas cits.

Pabrika kungs, jūs par tautu varētu runāt vismazāk… Piedošanu, es tajā dienā pietiekami ilgi tur atrados. Nevajag mētāties ar vārdu “tauta”! Cik reižu tas te būtu jāsaka?! Ja jūs runājat par 500 Latvijas Republikas pilsoņiem, tad tā arī pasakiet. Ja jūs runājat par tik un tik cilvēkiem, kuri ir parakstījuši vai nav parakstījuši kādu projektu, tad tā arī runājiet. Taču nemētājieties ar vārdu “tauta”!

Latvijas Republikā ir 2,3 miljoni iedzīvotāju, un 1,5 miljoniem no viņiem ir vēlēšanu tiesības, un tad, ja vairākums no šiem 1,5 miljoniem kaut ko pateiks, tad jūs varēsiet sacīt, ka tautas vairākums kaut ko ir pateicis. Taču šodien te skan tie paši nelabie, nepatīkamie vārdi un izteicieni: “Tauta, es te nākšu tautas vārdā!” Kas jūs par tautas pārstāvi te esat? Mēs katrs esam Latvijas Republikas pilsonis, kam ir vienas balss tiesības jebkurās vēlēšanās. Un to vajadzētu atcerēties! Tāpēc nemētājieties, lūdzu, ar šādiem neglītiem solījumiem, kurus jūs paši neesat spējīgi izpildīt!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds labklājības ministrei Ivetai Purnei.

 

I.Purne (labklājības ministre).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamā Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas kundze! Ļoti cienījamie deputāti! Lai arī cilvēki ar ievērojamu dzīves un darba pieredzi katrā ziņā ir viena no mūsu sabiedrības lielākajām vērtībām – un tā tam ir jābūt –, pensijas vecuma ļaudis šobrīd pārdzīvo ļoti saspringtu laiku, ko radījusi gan augstā inflācija, gan pakalpojumu cenu kāpums. Un šajos apstākļos pensionāru dzīves līmeņa uzlabošana lielā mērā ir atkarīga gan no politiskās izšķiršanās, gan arī no tā, cik pārdomāti mēs realizēsim jau aizsākto sociālā atbalsta politiku.

Jā, šodien ir svarīgi saglabāt sabiedrības cieņpilnu attieksmi pret veciem cilvēkiem, vienlaikus domājot arī par tiem, kuri pensionēsies tuvākā vai tālākā nākotnē. Un tāpēc mēs nedrīkstam pieļaut populistisku un tuvredzīgu politiku, kas šķeļ un sanaido mūsu sabiedrības tik dažādās sociālās grupas. Ir jārīkojas gluži pretēji! Mums ir jādara viss iespējamais, lai radītu vienlīdzību un uz mērķtiecīgu izaugsmi orientētu sociālo politiku.

Vēlos uzsvērt, ka Labklājības ministrija atbilstoši valdības deklarācijā nospraustajiem mērķiem un ministrijas darbības stratēģijai, kas ir vērsta uz pakāpenisku pietiekami lielu pensiju nodrošināšanu, jau šogad ir veikusi virkni pasākumu mūsu pensionāru labā. Šeit par to runāja gan Barčas kundze, gan jūs citi, cienījamie deputāti.

Kas tad ir izdarīts? Es vēlreiz un vēlreiz tomēr to atgādināšu.

Pirmām kārtām ir paaugstināta šī pensijas robeža, kas paredz jau šajā gadā straujāk indeksēt pensijas, kuru apmērs nepārsniedz 150 latus. Līdz ar to 490 tūkstošiem jeb 87 procentiem no visiem pensionāriem aprīlī pensijas palielinājās vidēji par 12 latiem. Savukārt oktobra indeksācijā ir plānots, ka pensijas pieaugs vēl vidēji par 20 latiem.

No šā gada 1.jūnija ir atcelti apdrošināšanas stāža ierobežojumi piemaksām pie vecuma pensijas par apdrošināšanas stāžu līdz 1996.gadam. Tātad saskaņā ar šiem grozījumiem piemaksa jūnijā tika piešķirta vēl papildu 78 tūkstošiem vecuma pensionāru, un šī piemaksa bija vidēji 14,5 latus liela. Un arī pārējiem gandrīz 400 tūkstošiem iedzīvotāju šī piemaksa palielinājās, pieaugot līdz 40 santīmiem par katru darba stāža gadu, vidēji 7–8 latu apmērā.

Tāpat ir ar politiski represētajām personām, un par to jūs nupat kā lēmāt. Tiem represētajiem, kuriem apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju 5 gadus pirms likumā noteiktā vecuma sasniegšanas.

Tāpat vēl uz trim gadiem ir pagarināta iespēja doties pensijā priekšlaikus.

Un nu vēlreiz par to, kādi uzlabojumi tad ir gaidāmi 2009.gadā.

Tātad piemaksa tiks paaugstināta vismaz līdz 70 santīmiem – tātad tiks pieaudzēta par 30 santīmiem – tiem, kuri šodien saņem piemaksu 40 santīmu apmērā. Un šī piemaksa tiks veikta visiem. Visiem pensionāriem neatkarīgi no viņu pensiju apmēra. Tādi ir 472 tūkstoši pensionāru. Un tiem, kuri saņems piemaksu papildus pie šiem 40 santīmiem, šī summa būs vidēji 10 latu apmērā katru mēnesi, sākot no nākamā gada janvāra. Bet tiem pensionāriem, kuriem tā tiks aprēķināta no jauna, kā pirmreizējā, tā būs vidēji 25 latu apmērā katru mēnesi, sākot no nākamā gada janvāra.

Ļoti svarīga ir šīs piemaksas piešķiršana pie invaliditātes pensijas. Tātad mēs esam padomājuši arī par invalīdiem, un, jau sākot no nākamā gada 1.janvāra, šīs piemaksas saņems 62 tūkstoši invalīdu vidēji 12 latu apmērā katru mēnesi.

Turklāt beidzot tiks indeksētas visas pensijas neatkarīgi no to apmēra – tātad arī tās pensijas, kas ir lielākas par 225 latiem. Tas gan ir neliels pensionāru skaits – apmēram 15,5 tūkstoši –, un viņu pensiju vidējais apmērs ir 300 latu un vairāk. Un tomēr arī tas ir ļoti svarīgi.

Tāpat ir plānots palielināt šā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru no 45 uz 60 latiem – vispārējā gadījumā un no 50 uz 75 latiem invalīdiem kopš bērnības. Līdz ar to palielināsies arī visu veidu pensiju minimālais apmērs.

Vēl jāatzīmē, ka, pēc ļoti provizoriskiem aprēķiniem, ja mēs tomēr kaut kādā ziņā pieminam šo iztikas minimumu, tad tomēr ir jāpasaka arī tas, ka puse no pensionāriem jau nākamajā gadā būs šo iztikas minimumu pārsniegusi. Viņu pensijas lielums pārsniegs iztikas minimumu!

Gribu uzsvērt, ka visi šie priekšlikumi bija iekļauti arī pasākumu plānā, paketē, kas bija vērsta uz pensionāru dzīves līmeņa paaugstināšanu un ko es kā jaunā labklājības ministre prezentēju koalīcijā šā gada sākumā. Lielākā daļa no šiem pasākumiem šodien ir jau ieguvuši likuma spēku, un tas ir noticis, ministrijai ļoti veiksmīgi sadarbojoties ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju. (No zāles dep. V.Orlovs: “Tieši pretēji!”)

Es gribu pateikties personīgi šīs komisijas priekšsēdētājai Barčas kundzei, kā arī visiem pārējiem šīs komisijas locekļiem, kuri patiešām ļoti atbildīgi domā par šo sociālās politikas attīstību mūsu valstī.

Tanī pašā laikā es vēl domāju, ka šīs komisijas darbu virza loģiska un sabalansēta attieksme, realitātē balstīta problēmjautājumu izpratne.

Es domāju, ka izdarīts ir ļoti daudz, bet tas, protams, neapstādina mūs pie jau sasniegtā. Mēs turam roku uz pulsa un esam gatavi īstenot visas savas ieceres pilnā apmērā. Mana pārliecība ir viennozīmīga: ja kaut kas nāk grūti, tad tas ir vēl viens iemesls, lai izdarītu kaut ko vēl vairāk.

Un tagad vēlreiz par bīstamību, kas pastāv, atbalstot šos jau minētos grozījumus. Pirmām kārtām es uzskatu, ka šie priekšlikumi veido nevienlīdzīgu attieksmi pret dažādām sabiedrības grupām un tādējādi sašķeļ sabiedrību. Tāpēc es aicinu nešķelt sabiedrību un izbeigt manipulācijas ar pensijas vecuma ļaudīm, kā arī skaidri apzināties savas rīcības gaidāmās sekas! Vēlreiz uzsveru: šie minētie grozījumi prasīs ievērojamus valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumus! Papildus šiem pasākumiem, ko mēs ar esošajiem grozījumiem jau esam realizējuši, tie prasītu vēl vismaz 370 miljonus latu.

Ja valdība pieņems lēmumu – un es ļoti ticu un ceru, ka mēs tādu lēmumu pieņemsim – par sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanu nākamajā gadā, tad būtiski paaugstināsies minimālās vecuma pensijas. Taču, ja mēs skatāmies šos grozījumus, tad redzam: jā, minimālās vecuma pensijas paaugstināsies, bet invaliditātes pensijas nepaaugstināsies. Tās paliks uz vietas! Un, kā jau šeit minēja vairāki deputāti, arī apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs paliks uz vietas. Tātad ar šo lēmumu tiek diskriminētas citas sociālā riska grupas, bet tas var radīt Satversmes tiesas precedentus attiecībā uz nevienlīdzīgu attieksmi. Pozitīva tiesas lēmuma gadījumā tas valstij varētu radīt vēl papildu izdevumus.

Strauja un nepārdomāta minimālo pensiju paaugstināšana var ietekmēt arī tās ģimenes, kuras saņem, piemēram, vecāku pabalstu par bērna kopšanu līdz viena gada vecumam, kā arī bezdarbniekus un jaunās māmiņas, jo no sociālā budžeta tiek finansētas visas pensijas un pabalsti, kuru apmērs tieši atkarīgs no veiktajām sociālajām iemaksām.

Labklājības ministrija, izvērtējot valsts finansiālās iespējas, ir vienlīdz centusies palīdzēt visām sociālajām grupām, taču atbilstoši “Sabiedrības citai politikai” iniciētajiem grozījumiem likumā “Par valsts pensijām” tiks būtiski izcelta viena sociālā grupa. Turklāt šie grozījumi sašķels arī pašus pensionārus.

Tā kā šī likumprojekta norma būs spēkā līdz 2009.gada 31.decembrim, tad nākamajos gados papildus nepieciešamais finansējums samazināsies.

Tik augsti vecuma pensijas minimālie apmēri būs jāgarantē tikai tiem pensionāriem, kuri būs pensionējušies līdz minētajam datumam. Tas vienlaikus atkal var radīt Satversmes tiesas precedentus attiecībā uz nevienlīdzīgu attieksmi pret tiem pensionāriem, kuri pensionēsies pēc 2010.gada 1.janvāra.

Uzsveru vēlreiz: Labklājības ministrijas redzeslokā ir vairākas sociālā riska grupas – gan pensionāri, gan invalīdi, gan bezdarbnieki. Rūpējoties par pensionāriem, mums ir jādomā, lai netiktu diskriminētas pārējās sociālā riska grupas. Ir jādomā arī par to, ka, neapdomīgi iztērējot sociālā budžeta līdzekļus šodienas vajadzībām, nākotnē pie sasistas siles var stāvēt ne tikai esošie un topošie pensionāri, bet arī invalīdi un ģimenes ar maziem bērniem.

Man vakar prātā ienāca tāda interesanta četrrinde:

“Dažs ar visai gudru ziņu

Stāsta brīnumpasaciņu.

Vai viņš pasaciņai tic?

Svarīgi, lai tic tai cits.”

Tā ir bezatbildīga rīcība – spēlēties ar vecu cilvēku jūtām, skaidri zinot, ka atbildība par iespējamām sekām solītājiem nebūs jāuzņemas!

Tāpēc es aicinu: cienījamie deputāti, negrausim esošo pensiju sistēmu! Patlaban esošie pensiju sistēmas principi, ka pensijas lielums ir saistīts ar sociālajām iemaksām, zināmā mērā ir sekmējuši šīs sistēmas finansiālo stabilitāti. Tā rezultātā no 2002.gada sociālajā budžetā pakāpeniski ir izveidojies uzkrājums, kas ne tikai garantē pensijas izmaksu šodienas pensionāriem, bet ļauj arī atlicināt naudu esošajiem nodokļu maksātājiem, kuri nākotnē veidos milzīgu pensionāru saimi.

Vieglprātīgi un ekonomiski neizvērtēti priekšlikumi var sagraut ne tikai pašreizējo pensiju sistēmu, bet līdz ar to arī valsts sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu. Vai mēs tiešām vēlamies, lai atkārtojas 1998.gada situācija, kad finansiāli nepamatoti pensiju likuma grozījumi būtiski palielināja budžeta izdevumus? Tā rezultātā vairākus gadus nācās lūgt aizdevumu no Valsts kases pensiju izmaksas nodrošināšanai. Nosakot minimālo vecuma pensiju tādā apmērā un ar tādiem koeficientiem, kā to piedāvā darīt atsevišķi politiķi, iedzīvotājiem vairs nebūs stimula maksāt nodokļus, jo, strādājot un veicot iemaksas no vidējās algas (un to jau jūs arī dzirdējāt), šādu pensiju diemžēl šodien nopelnīt nevar.

Otrkārt. Pensiju izmaksai līdzekļu pietiks, kā jau tas vairākkārt ir minēts, ne vairāk kā 2,5 gadiem. Turklāt visi pensionāri tad būs spiesti vai nu saņemt vienādu šo minimālo pensiju, vai arī varbūt nāksies palielināt pensionēšanās vecumu vai pieļaut kādus citus riskus, kas šeit tika minēti. Uz tādiem riskiem mēs nedrīkstam iet!

Un galu galā es gribu pateikt, ka visi šogad veiktie grozījumi pensiju likumā būtībā lielā mērā jau atrisina pensiju jautājumus, tāpēc šie pašreiz piedāvātie grozījumi vienkārši ir zaudējuši savu aktualitāti.

Sociālā labklājība ir kopīga valsts, pašvaldību, privāto un nevalstisko organizāciju, kā arī ģimeņu – ikviena cilvēka – dalīta atbildība, un, ja šī būs dalītā atbildība, tad būs arī kopīgs ieguvums. Līdz ar to katrs no mums kā apzinīgs nodokļu maksātājs vai ļaunprātīgs to nemaksātājs demonstrē gan savu attieksmi pret šodienas pensionāru, gan arī atbildību par savu nodrošinājumu vecumdienās. Taču vēl joprojām viena ceturtā daļa iedzīvotāju nodokļus maksā tikai no minimālās algas, tādējādi ne dod savu pienesumu sociālajā budžetā, ne arī atbilstoši pelna savu pensiju. Esmu pārliecināta, ka, lai aizsargātu patlaban nodarbināto cilvēku tiesības uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņemšanu nākotnē, ir nepieciešams rast risinājumu pēc iespējas efektīvākai esošā sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļu uzkrājuma izmantošanai. Un arī šis jautājums ir mūsu ministrijas darba kārtībā.

Cieņas pilna attieksme pret vecāko paaudzi ir uz tradicionālām un kristīgām vērtībām balstītas eiropeiskas sabiedrības pazīme. Jā! Es ar visdziļāko cieņu izturos pret tiem pensionāriem, kuri ir parakstījušies par šiem grozījumiem, un arī saskatu nepieciešamību veikt arvien jaunus pasākumus pensionāru dzīves kvalitātes uzlabošanai nākotnē, bet es aicinu to darīt pašreizējās pensiju sistēmas ietvaros, atbildīgi izvērtējot budžeta iespējas un vienlaikus tālredzīgi domājot arī par nākotnes pensionāriem.

Līdz ar to attiecībā uz šiem minētajiem grozījumiem es aicinu jūs, cienījamie deputāti, pilnībā atbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas viedokli.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies labklājības ministrei. (Aplausi.)

Debatēs vārds deputātei Ausmai Ziedonei-Kantānei.

 

A.Ziedone-Kantāne (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es runāšu ļoti īsi, taču gribu pateikt kaut ko, manuprāt, dziļi būtisku. Nebaidīsim mūsu tautu ar referendumu, ka tas sagraus mūsu sociālo budžetu, bet priecāsimies, ka šāds referendums tomēr būs, jo tas ir sacēlis kājās mūs visus, tos pensionārus, kuri ilgi ir gulējuši un cietuši, bet neko nav darījuši. Nu viņi ir atmodušies un prasa savas tiesības, kas viņiem patiesi arī pienākas. Mēs varam un arī mūsu valdība var daudz ko darīt. Arī mēs, Sociālo un darba lietu komisija, Aijas Barčas vadībā aizgājām pie Valsts prezidenta un viņam visu to pateicām: “Šodien viss ir jūsu rokās, prezident! Un arī valdības rokās. Ja jūs palielināsit finansējumu ne tikai tik, cik prasa, bet gandrīz līdzīgi vai šur tur pat vēl lielākas šīs procentu daļas, nekā mēs šodien tās esam pieticīgi izcīnījuši, un iedosiet vairāk nekā 70 santīmus, tad mēs skaidri pateiksim: ja jūs no nākamā gada maksāsiet vienu latu pie pensijas par katru darba stāža gadu un ka tālāk dosim arī invalīdiņiem un bārenīšiem, kuri saņems ne tikai… jo šodien par viņiem vispār netiek domāts, tad tauta uz referendumu neies. Tad mēs būsim atrisinājuši šīs lietas!”

Tā tas ir, un es vēl gribētu, lai jūs saprastu, ka tad referendumi nenotiks un mums nebūs nekādu baiļu par to, ka mēs kaut ko izjauksim. Un mēs varam to atļauties, jo mūsu pensiju jeb sociālais budžets ir pāri par 800 miljoniem un to var atļauties. Tātad – vai nu mēs to šodien izdarīsim, vai neizdarīsim kopā ar mūsu labklājības ministri, ar mūsu Sociālo un darba lietu komisiju un ar Valsts prezidentu, jo tas ir mūsu rokās. Un es lūgtu to izdarīt, lai mēs parādītu, ka esam tam gatavi, ka sajūtam un saprotam mūsu tautas nabadzīgākās daļas sāpi. Un ne tikai saprotam, bet arī patiesi to realizējam savā darbā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vārds deputātei Annai Seilei – otro reizi.

 

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Es vienmēr brīnos, kā skaidri redzamas patiesības valdošie politiķi reizēm spēj aizmiglot un radīt pavisam citu iespaidu. Un tagad iznāk tā, ka šie nabaga pensionāri, kuri savā darba mūžā ir strādājuši līdz 1996.gada pēdējai dienai un ir sapelnījuši savas sociālās pensijas, būs tie, kas turpmāk sagraus Latvijas valsts pensiju sistēmu. Kaut gan īstenībā ir otrādi! Spēkā esošais likums “Par valsts pensijām” faktiski jau ir kļuvis smieklīgs, jo pārejas noteikumi ir daudz garāki par pašu likuma tekstu. Un šie ārsti, skolotāji, inteliģences pārstāvji jau nu gan ir nevis tie, kas sagraus pensiju sistēmu, bet gan tie, kuri vienīgie ir diskriminēti ar šā likuma normām.

Tāpēc es atkārtoti uzsveru: apdomājiet, godātie deputāti! Ir iespējams atbalstīt šos likuma grozījumus un pēc tam izdarīt vēl arī citus labojumus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vārds deputātam Aigaram Štokenbergam – otro reizi.

 

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Man arī tomēr ir jāpasaka daži labi vārdi par Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju un ir jāpasaka labi vārdi arī ministrei Purnei.

Tiešām, ir veiktas indeksācijas! Ir tās notikušas! Tiesa gan, dēļ tā bija vajadzīgs tūkstošiem cilvēku stāvēt sniegā… (No zāles: “Beidz! Beidz!”) Tikai tad jūs sakustējāties.

Te kā liels sasniegums tiek kārtējo reizi tirgoti sapņi, ka nākamgad, redz, būšot vēl 30 santīmi klāt. Purnes kundze, iekāpiet un pabrauciet kādreiz autobusā. Mēģiniet noskaidrot, cik no aizvakardienas maksā autobusa biļete. Pamēģiniet to izdarīt!

Te tiek stāstīts, ka pusei pensionāru pensijas nākamgad pārsniegs iztikas minimumu. Vai tas ir tas milzīgais sasniegums, tas milzu panākums, ko jūs esat sasnieguši?! Puse pensionāru turpmāk dzīvos virs iztikas minimuma. Lieliski!

Jūs nupat paslavējāt arī to valdību, kurā puse Latvijas iedzīvotāju nodokļus maksā no minimālās algas. Tā ir tā jūsu valdības mazspēja, kuru jūs vēlreiz šodien te atgādinājāt.

Es gribu tikai atgādināt, ka šobrīd vidējā pensija valstī ir 129 lati, bet iztikas minimums ir 160 latu. Un 93 procenti Latvijas pensionāru saņem pensiju, kas ir mazāka nekā iztikas minimums!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vārds deputātam Ventam Krauklim.

 

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es atkal klausos un brīnos. Mēs taču runājam par konkrētiem likuma grozījumiem. Šeit tiek stāstītas tiešām pasakainas pasakas, tiek runāts par Loskutovu un par visu pārējo, bet mēs runājam par konkrētiem likuma grozījumiem, kurus, ja tos pieņems referendumā, mainīt šīs Saeimas laikā nevarēs. Un, es domāju, īpaši tādiem cilvēkiem kā Štokenbergs, kurš tomēr ir ekonomists, ir pilnīgi skaidrs, ko tas nozīmē. Bet tas viņu neinteresē! Jo tas nozīmē to, ka, lai varētu šīs normas īstenot… tas nozīmē tomēr sociālā budžeta tālāku graušanu.

Šeit runāja par santīmiem. Šī piemaksa no nākamā gada – tie ir vismaz 28 lati mēnesī. Ja ir 40 gadu darba stāžs – vairāk nekā 300 latu gadā. Tās ir ļoti lielas summas.

Padomāsim par tālāku nākotni! Ja mēs atbalstītu šādus grozījumus, tad nākotnē, tālākā nākotnē, tas nozīmē vai nu atkal samazināt minimālo pensiju, vai būtiski palielināt vecumu, no kura cilvēki ies pensijā, vai arī (vēl viens variants!) devalvēt latu. Tikai tad valsts varēs pildīt šādas ilgtermiņa saistības. Neviens no šiem scenārijiem nav izdevīgs Latvijas iedzīvotāju vairumam.

Protams, ir vienalga tādiem cilvēkiem, kam ir miljoniem eiro un ģimene ārzemēs. Taču Latvijas iedzīvotājiem kopumā šādi likuma grozījumi, kuriem ir ilgtermiņa raksturs, nesīs tikai nelaimi.

Aicinu neatbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāte Aija Barča.

 

A.Barča.

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Noklausījusies debates, kādas šodien šeit norisinājās, izskatot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” pirmajā lasījumā, es vēlos tikai piebilst, nu jau komisijas vārdā, dažas lietas. Vienīgi tādēļ, lai precizētu.

Ja mēs runājam par minimālo pensiju, mums būtu jāsaprot, kas ir minimālā pensija.

Circenes kundze sacīja: “Ja cilvēks visu mūžu ir nostrādājis valsts labā, tad viņam ar tik niecīgu pensiju ir strauji jāpalīdz!”

Likumā “Par valsts pensijām” skaidri un gaiši ir rakstīts, ka, ja cilvēks nostrādājis algotā darbā 30 gadus un ilgāk un pierāda šo darba stāžu un ja viņš strādājis ar mazu vai ļoti mazu algu, tad, aprēķinot pensiju, vērā ņem valsts vidējo sociālās apdrošināšanas iemaksu algu.

Tātad Circenes kundze, manuprāt, runāja par cilvēkiem, kuru darba stāžs ir 10 līdz 20 gadu. Un tas diez vai ir kāds ļoti liels panākums, ja ņem vērā, ka darba stāžā par iepriekšējo periodu ieskaita arī bērnu audzināšanu līdz 8 gadu vecumam.

Štokenberga kungam es vēlētos teikt: nākamajā reizē informējot Latviju par pensionāru vēstulēm, ļoti derētu šo konkrēto pensionāru pensiju skaitīt tālāk – neapstāties pie 2006.gada, bet runāt arī par 2007. un 2008.gadu, nosaucot konkrētās personas pensiju šodien.

Es gribētu vēl piebilst, ka arī mums uz komisiju raksta vēstules. Pēdējā laikā arī labus vārdus pasaka. Bet, kā vienmēr, sociālajā jomā vienmēr vajag vairāk. Tā tas būs vienmēr. Un vajadzētu vairāk. Arī tā būs vienmēr.

Taču, noklausījusies un atpazinusi dažus uzvārdus, es, ņemot vērā, ka es šajā jomā strādāju jau ļoti, ļoti sen – no tiem tālajiem padomju laikiem –, gribētu gan teikt, ka dažiem bērniem, turpat vai miljonāriem, arī derētu padomāt par saviem vecākiem. (No zāles: “Pareizi!”)

Vēlos komisijas vārdā pateikt deputātiem arī to, ka mēs pagājušajā gadā… tas ir, pagājušajā reizē izdarījām grozījumus likumā “Par valsts pensijām”… un izdarījām likumā arī tādus grozījumus, par kuriem mēs te esam skaidrojušies pagājušajā nedēļā un noteikti vēl turpināsim. Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu” nākamajā gadā ienesīs valsts budžetā diezgan daudz miljonu (es tā ļoti ceru!), jo tur ir runa par cilvēkiem, kuri šodien vēl nemaksā sociālo nodokli no visas algas. Un mani nekādi nevarēja pārliecināt, ka ir runa par sabiedriskajā sektorā strādājošajiem. Jo katrā ministrijā cilvēks, kurš saņem algu, kas pārsniedz 2466 latus mēnesī, ir tikai viens vienīgs – valsts sekretārs. Lūk!

Es aicinu arī “Pilsonisko Savienību”, runājot par valsts pensijām, izteikties precīzi vai painteresēties. Jo nevar invalīdiem veikt piemaksu pie invaliditātes pensijas, izdarot grozījumus Valsts pabalstu likumā. (No zāles dep. J.Dobelis: “Viņi to nezina!”) Pensijas mēs maksājam no sociālās apdrošināšanas budžeta, bet valsts pabalstus – no valsts pamatbudžeta.

Bet, es domāju, mēs sadarbosimies. Gan jau “Pilsoniskā Savienība” un arī citi jaunveidojumi Saeimā atradīs ceļu uz Sociālo un darba lietu komisiju, un strādāsim un mācīsimies kopā.

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas vārdā, lai cik man būtu šodien skumji, jāteic, ka komisija vakardien tomēr nolēma, ka konkrētais likumprojekts nav atbalstāms. (No zāles dep. A.Rugāte: “Tas ir taisnīgs lēmums!”) Mēs aicinām arī pārējos kolēģus turpināt darbu pie likuma “Par valsts pensijām”, bet šodien attieksmi pret konkrēto likumprojektu izteikt balsojot.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 6, atturas – 46. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts.

Cienījamie kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

 

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde notiks 106.telpā pulksten 10.35. Es atkārtoju – 106.telpā! Mums ir jāvienojas par dažiem jautājumiem.

Savukārt Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 10.45 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

 

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļus lūdzu uz īsu, bet nozīmīgu sēdi komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Jānim Šmitam.

 

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde notiks komisijas telpās pēc piecām minūtēm.

Sēdes vadītājs.

 

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

 

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aigars Štokenbergs, Vaira Paegle, Ina Druviete, Jānis Klaužs, Leopolds Ozoliņš un Viktors Ščerbatihs.

 

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Pirms turpinām Saeimas šodienas sēdi, es informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir piešķīris atvaļinājumu šā gada 3.jūlijā deputātēm Vairai Paeglei un Inai Druvietei.

Turpinām izskatīt šodienas sēdes darba kārtības otrajā sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” iekļautos jautājumus.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Guntis Blumbergs.

 

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2478B.

Tautsaimniecības komisija ir likumprojekta “Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā” otrajam lasījumam saņēmusi un izskatījusi septiņus priekšlikumus.

1. – finanšu ministra Slaktera kunga priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

G.Blumbergs.

2. – finanšu ministra Slaktera kunga priekšlikums – arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

G.Blumbergs.

3. – finanšu ministra Slaktera kunga priekšlikums – arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

G.Blumbergs.

4. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

G.Blumbergs.

5. – finanšu ministra Slaktera kunga priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

G.Blumbergs.

6. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

G.Blumbergs.

Un 7. – finanšu ministra Slaktera kunga priekšlikums – arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

G.Blumbergs.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

G.Blumbergs.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Augstskolu likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Dzintars Ābiķis.

 

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt likumprojektu, es gribu paskaidrot, ka likumprojekts ir steidzams. Tā ideja ir šāda: proti, lai izcilībām, kuras centralizēto eksāmenu laikā aizstāv Latvijas godu, būtu tiesības iestāties augstskolā, balstoties uz vidējām atzīmēm atestātā. Šajā sakarā es gribu teikt, ka deputāts Kārlis Šadurskis ir iesniedzis veselu rindu priekšlikumu, no kuriem daudzi, manuprāt, būtu atbalstāmi. Diemžēl sakarā ar to, ka likumprojekts bija steidzams un bija tikai dažas dienas likumprojekta izvērtēšanai, nedz Saeimas Juridiskais birojs, nedz daudzas institūcijas un sabiedriskās organizācijas, kuru darbība ir saistīta ar augstākās izglītības jomu, vienkārši fiziski nevarēja paspēt iepazīties ar šiem priekšlikumiem un izvērtēt tos. Tāpēc es aicinu kolēģus, likumprojektu skatot, Šadurska kunga priekšlikumus neatbalstīt šā iemesla dēļ, ne jau tāpēc, ka šie priekšlikumi būtu slikti. Un ceru arī, ka Šadurska kungs būs koleģiāls un nebūs šobrīd pārāk uzstājīgs attiecībā uz šīm lietām.

Kolēģi, skatīsim likumprojektu pa pantiem – priekšlikumu iesniegšanas secībā!

1. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

 

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Paldies Ābiķa kungam par labajiem vārdiem par maniem priekšlikumiem. Vakar tiešām komisijas sēdē ne pret vienu manu priekšlikumu neviens no komisijas locekļiem nebalsoja “pret”. Es jutos ļoti gandarīts par to. Manus priekšlikumus teica un slavēja, un visus tos noraidīja ar balsojumu: četras balsis – “par”, piecas – “atturas”.

Bet tagad, kolēģi, pastāstīšu par priekšlikumu būtību. Un, ja sēdes vadītājs man atļaus, teikšu dažus vārdus par lielu daļu šo priekšlikumu kopumā. Tie ir saistīti ar finansēm. Šie priekšlikumi, ko esmu iesniedzis, paredz arī pārejas noteikumus. Saprazdams, ka finanšu gada vidū nav iespējams realizēt tās normas, ko es ierosinu un kas, manu­prāt, ir ļoti būtiskas, esmu pārejas noteikumos paredzējis, ka tās ieviešamas no 2010. gada un no 2012.gada. Labi saprotu, ka šim likumam, Augstskolu likumam, nemaz tik ilgs mūžs nebūs, jo sagatavošanā Ministru kabinetā ir jaunā likuma, Augstākās izglītības likuma, projekts, kuru, es ļoti ceru, jau līdz 2010.gadam Saeima pieņems, jo tas ir tiešām aktuāls un steidzams. Līdz ar to vairākiem no šiem priekšlikumiem tā jēga būtu valsts likumdevēja gribas demonstrēšana, virzības demonstrēšana un ļaušana augstskolām sagatavoties šo normu ieviešanai no 2010. un no 2012.gada. Es arī ļoti ceru, ka jaunajā Augstākās izglītības likumā šīs normas tiks ietvertas. Tāpēc es domāju, ka šodien šādi pārejas noteikumi būtu ļoti laba zīme, ja mēs šīs normas jau šodien ietvertu vecajā likumā.

Tieši tāds ir arī šis priekšlikums, kuru mēs apspriežam. Proti, šodien mūsu augstskolām attiecībā uz to akadēmiskā personāla komplektēšanu, manuprāt, ir pagājušā vai pat aizpagājušā gadsimta cienīga norma, ka tikai 20 procentiem no augstskolas docētājiem ir jābūt ar doktora zinātnisko grādu. Manuprāt, ar šāda līmeņa akadēmiskā personāla kvalifikāciju Latvija nespēs atrisināt nevienu no augstākās izglītības kvalitātes uzdevumiem, kādus mums izvirza Eiropa un kādus beigu beigās mēs paši gribam sasniegt, lai Latvija Eiropas valstu ekonomisko atskaišu tabulās vairs nebūtu pēdējās rindās.

Tāpēc mans priekšlikums paredz palielināt šo doktora grādu ieguvušo docētāju īpatsvaru par 10 procentiem. Turklāt, saprotot to, ka tas nav paveicams šodien, ir ierosinājums, lai šī norma stātos spēkā tikai no 2010.gada.

Aicinu atbalstīt! Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies deputātam Kārlim Šadurskim.

Debatēs vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

 

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Neapšaubāmi, es iepazinos ar Šadurska kunga priekšlikumiem jau to iesniegšanas dienas vakarā, mājās izlasīju un tiešām atradu tos par labiem esam. Un, paldies Dievam, beigās es arī kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas loceklis izlasīju, ka to spēkā stāšanās ir paredzēta tikai 2010. un 2012.gadā.

Un tomēr es aicināšu deputātus atturēties. Tiešām nevajag noraidīt Kārļa Šadurska priekšlikumu, jo tas, kā pats iesniedzējs teica, – un Kārlim gandrīz vienmēr ir taisnība – jau ir jaunā augstskolu likuma jautājums. Šis jaunais augstskolu likums, protams, būs, un tajā, es domāju, lielākā vai mazākā apjomā šā strādīgā deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumi tiks ņemti vērā, izvērtējot, protams, valsts finansiālās iespējas.

Tā ka es aicinātu balsojumā atturēties, bet paturēt prātā šos visnotaļ labos priekšlikumus. Paldies. (No zāles dep. K.Šadurskis: “Paldies, Leiškalna kungs!”)

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Ābiķis vēlas ko piebilst?

Dz.Ābiķis.

Jā. Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz atkārtošu to, ko es jau teicu. Mēs principā neesam pret atsevišķu priekšlikumu būtību, bet Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, jau daudzu gadu garumā strādājot, ir bijusi tāda tradīcija, ka mēs tomēr respektējam Juridiskā biroja viedokli, ka mēs tajā cenšamies ieklausīties. Tāpat mēs vienmēr cenšamies ieklausīties ar izglītību saistītu sabiedrisko organizāciju viedoklī. Taču, ņemot vērā faktu, ka šis likumprojekts ir steidzams, mums vienkārši nebija tādas iespējas. Un tāpēc, cienījamie kolēģi, es aicinu šos deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumus, kurus mēs noteikti nākotnē vēl vērtēsim, šobrīd neatbalstīt.

Paldies.

 

Stenogrammas nobeigums –
Saeimas materiālu nākamajā, 47.laidienā