Par Ziemeļeiropas gāzes cauruļvadu sistēmu

Eiropas Parlaments iebilst pret apjomīgajiem ieguldījumiem “Nord Stream”, kamēr nav saņemts pirmais pozitīvais ietekmes uz vidi novērtējums; bažas rada arī projekta ģeopolitiskie apsvērumi. Tāds viedoklis pausts 8.jūlijā ar 542 balsīm par, 60 pret un 38 atturoties pieņemtajā Eiropas Parlamenta (EP) ziņojumā par Ziemeļeiropas gāzes cauruļvadu sistēmu, kas pa Baltijas jūru savienos Krieviju un Vāciju.

Ziņojumu sagatavoja EP Lūgumrakstu komiteja, pamatojoties uz divām sūdzībām, ko parakstījuši gandrīz 30 000 Polijas un Lietuvas iedzīvotāju. Tajās izteiktas nopietnas bažas par projekta ietekmi uz vidi un piekrastes iedzīvotāju drošību.

Papildus vides aspektiem, kas ir Parlamenta ziņojuma uzmanības centrā, jāņem vērā ekonomiskie un politiskie apsvērumi, debatēs uzsvēra Rihards Pīks (Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa). No ekonomiskā viedokļa ir skaidrs, ka energoresursi ir vajadzīgi gan Vācijai, gan visai Eiropai. Vienlaikus ir zināms, kādos apstākļos projekts gatavots – “pirms vēlēšanām, bez konsultācijām ar valstīm, uz kurām var iedarboties gan ekonomiski, gan no vides viedokļa”. ES stratēģija enerģētikas jomā paredz energolīniju savienojamību. “Šeit nav nekas tamlīdzīgs paredzēts,” norādīja deputāts. Publiski nav apspriesta arī alternatīva par gāzesvada būvi pa zemes ceļu.

“Nord Stream” ir viens no daudzajiem infrastruktūru projektiem, kam jau paredzēts ES atbalsts Eiropas Enerģētikas tīklu (TEN-E) iniciatīvā. Deputāti atzīst, ka projekts varētu palīdzēt dažādot enerģijas avotus ES, un tam ir ievērojama politiska un stratēģiska nozīme gan Eiropai, gan Krievijai. Tomēr ES trūkst tādas institucionālas struktūras, “kas varētu atbilstīgi reaģēt uz vides un ģeopolitiskās drošības jautājumiem, kas saistīti ar šo projektu”. Parlaments uzsver: “Enerģijas drošība ir jāuzskata par svarīgu Eiropas Savienības vispārējās drošības komponentu.”  

“Ņemot vērā Krievijas pašreizējo politisko situāciju un ģeopolitiskās ambīcijas, ir ļoti svarīgi, lai Krievija pozitīvi attiektos pret sadarbību Eiropas enerģētikas politikas jomā,” norādīts ziņojumā.

Jāizvērtē ietekme uz vidi un alternatīvas

“Lielāka ES iesaiste mazinātu daudzu dalībvalstu nedrošību saistībā ar “Nord Stream” projektu,” norāda deputāti. Parlaments arī pauž “iebildumus pret ieguldījumu veikšanu projektā ierosinātajā apjomā, kamēr nav saņemts pirmais pozitīvais ietekmes uz vidi novērtējums”.

Ņemot vērā ES aizvien pieaugošo atkarību no ierobežota skaita enerģijas avotu, piegādātāju un transporta ceļu, ir būtiski atbalstīt iniciatīvas, kuru mērķis ir to dažādošana gan ģeogrāfiskā, gan piemērotu alternatīvu izstrādes ziņā.

Risks ekosistēmai un piekrastes iedzīvotājiem

“Nord Stream” būs pasaulē garākā un vienlaikus seklākā gāzes cauruļvadu sistēma, kāda izbūvēta jūras gultnē. Baltijas jūra būvniecības laikā kļūs par pasaulē lielāko zemūdens būvlaukumu 2400 km² lielā platībā. Pieaugošās satiksmes dēļ būs palielināts ugunsgrēka un kuģu grimšanas risks gāzesvada avāriju gadījumā. Nopietnus draudus rada 80 000 t munīcijas, kas Baltijas jūrā nogremdēta Otrā pasaules kara beigās, norādīts ziņojumā.

“Nord Stream” ir paredzēta kā ap 1200 km gara dabasgāzes cauruļvadu sistēma, kas pa Baltijas jūru savienos Viborgu Krievijā ar Greifvalderu Vācijā. Projekta īstenošanai izveidotā uzņēmuma “Nord Stream AG” lielākais akcionārs ir “Gazprom” (51%), “BASF/Wintershall” un “E.ON Ruhrgas” pieder par 20%, “N.V. Nederlandse Gasunie” – 9%. “Nord Stream” projekts kopš 2000.gada ir iekļauts Eiropas Transporta un enerģētikas tīklu (TEN) vadlīnijās.

Debates

Komisārs vides jautājumos Stavrs Dimss uzsvēra, ka “Nord Stream” projektā jebkurā gadījumā ir jāievēro gan ES, gan starptautiskās tiesības, kā to prasījis EP ziņojumā. Ir pāragri runāt par sekām, kamēr nav pabeigts ietekmes novērtējums. Savukārt vairāki deputāti kritizēja to, ka Eiropas Komisija nav apņēmusies veikt neatkarīgu novērtējumu. Vairāki uzsvēra to, ka vides aspekti ir tikai daļa no patiesās polemikas par “Nord Stream”: ir jārunā par projekta politisko un ekonomisko dimensiju, un svarīgākais ir vienota ES pieeja energoresursu piegādei. Lūgumrakstu komitejas priekšsēdētājs Marcins Libickis (Nāciju Eiropas grupa) atzina, ka diskusijai ir arī politiski aspekti, taču ES jāieklausās savu pilsoņu balsīs: cauruļvadu būve var sagraut vidi. Deputāts arī pārmeta Eiropas Komisijai klusēšanu par virszemes ceļa alternatīvu.

“Šī rezolūcija nav juridiski saistoša, bet uzliek morālas dabas pienākumus,” uzsvēra M.Libickis.