Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 8.jūlijā

AM: Par grozījumiem Nacionālo bruņoto spēku likumā

8.jūlijā Ministru kabinetā (MK) apstiprināti Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātie grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā.

Izstrādātie grozījumi nosaka, ka Militārā policija (MP), pildot Nacionālo bruņoto spēku (NBS) likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Saeimas Prezidija noteiktajā kārtībā nodrošina Saeimas deputātu un Saeimas Prezidija, kā arī Saeimas institūciju apsardzi.

Valsts prezidenta noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts prezidenta, viņa ģimenes locekļu, jaunievēlētā Valsts prezidenta, personas, kas bijusi ievēlēta par Valsts prezidentu, Valsts prezidenta kancelejas un Valsts prezidenta rezidences apsardzi. MK noteiktajā kārtībā nodrošina Saeimas un Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju apsardzi.

Grozījumi precizē MP uzdevumus, nosakot, ka MP aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā nodrošina AM un NBS komandiera uzaicināto ārvalstu amatpersonu un starptautisko organizāciju pārstāvju apsardzi, veic aizsardzības ministra noteikto AM objektu un amatpersonu apsardzi, nodrošina militāro transportlīdzekļu kustības kontroli, kolonnu pavadīšanu un militāro kravu apsargāšanu.

Militārā policija veic drošības pasākumus militāro pasākumu norises vietās, preventīvus un neatliekamus pasākumus kārtības un likumības nodrošināšanai, pārkāpumu un noziedzīgu nodarījumu veicinošo apstākļu novēršanai bruņotajos spēkos.

Nacionālo bruņoto spēku komandiera noteiktajā kārtībā veic NBS komandiera noteikto NBS objektu un amatpersonu apsardzi, novērš un pārtrauc noziedzīgus nodarījumus, administratīvos pārkāpumus un citus likumpārkāpumus militārajās vienībās vai to dislokācijas vietās, apsargājamos objektos, apsargājamo personu uzturēšanās vietās un militāro pasākumu norises vietās, savas kompetences ietvaros noskaidro un aiztur vainīgos.

Grozījumi likumā nosaka, ka MP saskaņā ar starptautisko līgumu noteikumiem veic klasificēto materiālu apmaiņu starp Latvijas valsts iestādēm un NATO vai Eiropas Savienības dalībvalstu institūcijām un sagatavo personālsastāvu dalībai starptautiskajās operācijās.

Likumprojekts precizē 13.panta pirmo daļu, tajā nosakot, ka NBS komandierim ir ne vairāk kā divi vietnieki.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

EM: Par tūrisma rīcības plānu 2008.gadam

8. jūlijā Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto Latvijas Tūrisma attīstības rīcības plānu 2008.gadam un iepazinās ar informatīvo ziņojumu “Pārskats par tūrisma attīstību Latvijā 2007.gadā”.

Latvijas Tūrisma attīstības rīcības plānā ir ietverti pasākumi, lai sasniegtu tūrisma īpatsvara palielināšanos Latvijas iekšzemes kopproduktā, lai pozicionētu Latviju kā drošu un atpazīstamu tūrisma galamērķi, attīstītu ienākošo un vietējo tūrismu, kā arī veicinātu sadarbību starp Latvijas tūrisma industrijas pārstāvjiem, kā arī – ar ārvalstu partneriem.

Rīcības plānā paredzēts īstenot vairākus mārketinga pasākumus, izdot informatīvus materiālus, kā arī piedalīties starptautiskās tūrisma izstādēs. Šogad turpinās veidot kvalitatīvu tūrisma infrastruktūru, veicināt tūrisma produktu un pakalpojumu daudzveidību, kā arī īstenoti dažādi pētījumi un apsekojumi. Tāpat paredzēts organizēt Latvijas tūrisma forumu, organizēt starpvalstu tūrisma komiteju sēdes, kā arī tiks nodrošināta Latvijas dalība starptautisko tūrisma organizāciju pasākumos.

Plānā ietvertie pasākumi 2008.gadam tiek īstenoti piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, kā arī paredzēts Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums 11 803 350,26 lati.

Lai sniegtu vispusīgu un detalizētu 2007.gada tūrisma nozares attīstības analīzi, 8.jūlijā Ministru kabinets tika iepazīstināts ar informatīvo ziņojumu. 2007.gadā Latvijā kopumā turpinājās pozitīva tūrisma nozares izaugsme: salīdzinājumā ar 2006.gadu tūrisma pakalpojumu eksports 2007.gadā ir palielinājies par 23,3%. Latvijā tūrisma nozares īpatsvars IKP 2007.gadā bija 1,6% (2006.gadā – 1,7%).

Tūrisma nozares pieaugumu 2007.gadā veicinājuši galvenokārt īstenotie mārketinga pasākumi, Latvijas kā jauna tūristu galamērķa nostiprināšanās, ES finanšu resursu pieejamība, ekonomiskās klases viesnīcu skaita pieaugums un tiešo avioreisu skaita pieaugums, kā arī zemo izmaksu aviolīniju pakalpojumu skaita un apjoma paplašināšanās.

Neskatoties uz pozitīvajām tendencēm, tūrisma maksājumu bilances rādītāji joprojām ir negatīvi – Latvijas iedzīvotāju izdevumi ārvalstīs 2007.gadā par 146,8 miljoniem pārsniedz ārvalstu ceļotāju izdevumus Latvijā. Ārvalstu ceļotāju vidējais uzturēšanās ilgums Latvijā no 1,5 diennaktīm 2006.gadā ir samazinājies līdz 1,4 diennaktīm 2007.gadā.

Lai gan atsevišķās tūrisma veida pakalpojuma jomās maksājumu bilance ir saglabājusies pozitīva – tā, piemēram, veselības un rekreācijas pakalpojumu eksports veido pozitīvu tirdzniecības bilanci.

EM: Par naftas produktu rezervju uzglabāšanas kārtību

8.jūlijā Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas rosinātos grozījumus līdzšinējā naftas produktu rezervju uzglabāšanas kārtībā, paredzot, ka turpmāk gan komersanti, gan valsts naftas produktu rezerves 75% apmērā varēs uzglabāt ārvalstīs (līdzšinējo 50% vietā).

Kā norāda ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards, šāds kompromisa variants nodrošinās gan ekonomisko izdevīgumu, gan apgādes drošumu naftas produktu apgādes krīzes gadījumā. Ministrs norāda, ka pieņemtās izmaiņas atvieglos administratīvo slogu komersantiem, kas veic savu komercdarbību degvielas tirgū.

“Pēc EM aplēsēm grozījumu ietekme uz degvielas cenām ir nebūtiska, tomēr degvielas tirgotāji līdzšinējās sarunās norādījuši, ka grozījumu rezultātā degvielas cenu samazinājums Latvijā varētu būt līdz vienam santīmam uz litru,” norāda K.Gerhards.

MK apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumos Nr.541 “Naftas produktu rezerves izveidošanas un uzglabāšanas kārtība” un grozījumus “Valsts naftas produktu rezervju izveides koncepcija”. Šie grozījumi paredz komersantiem uzglabāt obligātās naftas produktu rezerves līdz 75% apjomam citā Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā un līdz ar to 25% apjomā Latvijas teritorijā līdzšinējo 50% apjoma vietā.

Grozījumi nepieciešami, lai veicinātu zemākas naftas produktu rezervju izveidošanas un uzglabāšanas izmaksas, līdz ar to ietaupot gan valsts budžeta, gan komersantu līdzekļus.

Lai varētu sadarboties ar konkrētiem ārvalstu uzņēmējiem, vispirms ir jānoslēdz starpvaldību līgums par savstarpēju jēlnaftas un/vai naftas produktu krājumu uzglabāšanu citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā.

Tāpēc 8.jūlijā vienlaikus MK apstiprināja Latvijas Republikas valdības līgumus par savstarpēju jēlnaftas un/vai naftas produktu krājumu uzglabāšanu sešu valstu – Dānijas, Lietuvas, Somijas, Igaunijas, Zviedrijas un Nīderlandes – teritorijās. Līgumus no Latvijas valdības puses pēc to apstiprināšanas parakstīs ekonomikas ministrs K.Gerhards.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par līdzekļu piešķiršanu ārvalstu līdzfinansēto projektu īstenošanai

Valdība 8.jūlijā apstiprināja Ministru kabineta (MK) rīkojumu par budžeta līdzekļu pārdali 11 784 940 latu apmērā, paredzot piešķirt līdzekļus ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, ko veic Ārlietu ministrija, Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Zemkopības ministrija, Vides ministrija, Kultūras ministrija, Veselības ministrija, kā arī Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts.

MK rīkojums sagatavots, lai varētu piešķirt finanšu līdzekļus:

• 143 244 latus Ārlietu ministrijai Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta projekta īstenošanai;

• 165 000 latu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu īstenošanai;

• 281 904 latus Iekšlietu ministrijai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta projektu īstenošanai;

• 595 122 latus Izglītības un zinātnes ministrijai Eiropas Sociālā fonda (ESF) un ERAF projektu īstenošanai;

• 7 924 464 latus Zemkopības ministrijai ESF, Eiropas Lauksaimniecības fonda, Eiropas Zivsaimniecības fonda, Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda projektu īstenošanai;

• 363 330 latus Vides ministrijai ERAF projektu īstenošanai;

• 129 076 latus Kultūras ministrijai EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta projektu īstenošanai;

• 2 162 800 latus Veselības ministrijai ERAF projektu īstenošanai;

• 20 000 latu Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam ERAF projektu īstenošanai.

Likums par valsts budžetu 2008.gadam nosaka, ka MK ir tiesības pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei FM apakšprogrammā “Finansējums ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” paredzētos 411 498 233 latus ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

LM: Par pievienošanos ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām

8.jūlijā valdība atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) aicinājumu parakstīt Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, tādējādi apņemoties veidot izpratni sabiedrībā par cilvēkiem ar invaliditāti, mazināt stereotipus, aizspriedumus un noraidošu attieksmi, kā arī veicināt sabiedrības izpratni par cilvēku ar invaliditāti spējām un ieguldījumu darba tirgū.

Latvija ir vienīgā ES dalībvalsts, kas nav parakstījusi ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, turklāt, ņemot vērā konvencijas dalībvalstu sociālās drošības sistēmas un ekonomiskās attīstības atšķirības, pēc konvencijas parakstīšanas netiek pieprasīta tās tūlītēja ratifikācija.

Aicinājums parakstīt ANO konvenciju ir iekļauts LM sagatavotajā Ministru kabineta rīkojuma projektā par Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām, kas 8.jūlijā atbalstīts valdībā. Pēc konvencijas parakstīšanas LM plāno līdz šā gada 31.decembrim valdībā iesniegt ziņojumu par nepieciešamajiem pasākumiem Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ratifikācijai.

Tāpat LM paredz izstrādāt un līdz 2009.gada 1.novembrim iesniegt valdībā likumprojektu par Konvencijas ratifikāciju.

Konvencijas mērķis ir nodrošināt, lai pret cilvēkiem ar invaliditāti pilnībā tiktu ievērota cilvēkam pienācīgā cieņa un tiktu nodrošinātas visas cilvēka pamattiesības.

ANO konvencijas vispārējie pamatprincipi paredz diskriminācijas aizliegumu, invalīdu līdzdalību un integrāciju sabiedrībā, iespēju vienlīdzību, cieņu pret bērnu ar invaliditāti spēju attīstību un citus principus.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par papildu līdzekļu piešķiršanu svētkiem Aglonā

8.jūlijā Ministru kabinets pieņēma rīkojumu par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts pamatbudžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Ar rīkojumu Finanšu ministrija piešķirs Tieslietu ministrijai (TM) no valsts pamatbudžeta 54 867 latus.

Finanšu līdzekļi nepieciešami reliģiskajai organizācijai “Aglonas bazilikas draudze”, lai nodrošinātu starptautiskas nozīmes svētvietā Aglonā notiekošo Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētku, kas ir atzīti par valsts nozīmes svētkiem, organizēšanu. Ikgadējie svētki šogad notiks no 12.augusta līdz 15.augustam.

Kā teikts TM sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, kopējās pasākuma izmaksas sasniedz gandrīz 87 000 latu. Likumā par valsts budžetu 2008.gadam apakšprogrammā “Valsts nozīmes pasākumu norises nodrošināšana starptautiskas nozīmes svētvietā Aglonā” TM valsts nozīmes pasākuma starptautiskas nozīmes svētvietā Aglonā 2008.gadā nodrošināšanai piešķirti gandrīz 33 000 latu, līdz ar to papildus nepieciešamais valsts budžeta finansējums ir 54 000 latu.

Lai gan reliģiskās organizācijas “Aglonas bazilikas draudze” iesniegtā svētku sagatavošanas un to norises izdevumu tāme sasniegusi gandrīz 150 000 latu, rīcības komiteja tāmi samazināja uz pusi.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par atbalstu ganāmpulku īpašniekiem ciltsdokumentācijas sagatavošanā

Valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Noteikumi par kārtību, kādā piešķir valsts atbalstu, lai nodrošinātu vaislas sivēnmāšu un slaucamo govju sagatavošanu ierakstīšanai ciltsgrāmatā un produktivitātes datu izvērtēšanu”.

Normatīvā akta grozījumos noteikts: lai nodrošinātu sniedzamā pakalpojuma kvalitāti, ir paredzēts maksājums pretendentam un ganāmpulka īpašniekam par attiecīgās ciltsdokumentācijas sagatavošanu. Ganāmpulka īpašnieks saņems atbalstu par dzīvnieku individuālās produktivitātes datu iesniegšanu, savukārt pretendents saņems atbalstu par sniegto pakalpojumu jeb attiecīgo datu apstrādi ierakstīšanai ciltsgrāmatā un produktivitātes datu izvērtēšanai.

Grozījumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Pēc šo noteikumu stāšanās spēkā nozaru asociācijām jāslēdz līgumi ar Lauku atbalsta dienestu (LAD) par pakalpojumu veikšanu, kā arī jānosūta vēstule ganāmpulku īpašniekiem: vaislas sivēnmāšu pārraudzības saimniecībām, kurās no vaislas sivēnmātes atšķirto sivēnu skaits metienā vidēji ganāmpulkā ir 8,5 sivēni un kurās ir 15 un vairāk vaislas sivēnmātes (pēc stāvokļa uz 2008.gada 1.martu); piena lopkopības saimniecībām par pārraudzībā esošajām piena šķirnes govīm, kurām standarta laktācijas izslaukums ir vismaz 5000 kilogramu, kā arī par pārraudzības saimniecību pirmpienēm (pēc stāvokļa uz 2008.gada 1.aprīli).

Lauku atbalsta dienests viena mēneša laikā pēc attiecīgo dokumentu saņemšanas veiks atbalsta izmaksu ganāmpulku īpašniekiem.

Zemkopības ministrija aicina ganāmpulku īpašniekus par līgumu slēgšanu interesēties nozaru asociācijās.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa