ESOŠIE LĪGUMI

LISABONAS LĪGUMS

ES pamatlīgumi

Līgums par Eiropas Savienību,

Līgums par Eiropas Kopienas dibināšanu,

Līgums par Eiropas Atomenerģijas

kopienas dibināšanu.

Groza Līgumu par Eiropas Savienību, groza Līgumu par Eiropas Kopienas dibināšanu un pārdēvē to

par Līgumu par Eiropas Savienības darbību un labo līgumu par Eiropas Atomenerģiijas kopienas

dibināšanu.

Juridiskas

personas statuss

Nav juridiskas personas statusa.

Piešķir Eiropas Savienībai juridiskas personas statusu, kas nozīmē,

ka tā kļūst par starptautisko tiesību subjektu.

ES vērtības

un mērķi

Definētas ES vērtības un mērķi.

Līgums nosaka, ka “Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību,

demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības.

Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums,

solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība”.

Tāpat līgums nosaka, ka “Savienības mērķis ir veicināt mieru, stiprināt savas vērtības

un savu tautu labklājību”.

ES kompetences

Nav izvērsta kompetenču sadalījuma

un uzskaitījuma.

Skaidri definē ES kompetences, kā arī nosaka, ka ES īsteno tikai tās kompetences,

kuras tai ir piešķirtas ar Lisabonas līgumu.

Līgums nosaka, kādas ir ES ekskluzīvās kompetences (tikai ES veic likumdošanas funkciju),

kādās jomās ir dalītas kompetences (gan ES, gan dalībvalstis pieņem tiesību aktus) un kādās jomās

ES veic atbalsta funkcijas dalībvalstu darbībai.

Pamattiesību harta

un cilvēktiesību

un pamatbrīvību

īstenošana

Pamattiesību harta nav juridiski saistoša.

Hartai būs tāds pats spēks kā pamatlīgumiem. Līgums norāda, ka Harta ir kā ES pilsoņu tiesību katalogs,

kurā deklarētas sešas pamattiesības, kuras kopīgas visiem ES pilsoņiem, – cieņa, brīvība, vienlīdzība,

solidaritāte, pilsoņu tiesības un tiesiskums. Harta garantē, piemēram, tiesības uz dzīvību, vārda

un informācijas brīvību, personas datu aizsardzību, tiesības uz izglītību, patērētāju aizsardzību, kultūru,

reliģiju un valodu daudzveidību, bērnu tiesības, vecāka gadagājuma cilvēku tiesības,

invalīdu integrāciju u.c.

Lisabonas līgums paredz ES iespēju pievienoties Eiropas Padomes Cilvēktiesību

un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai. Tas neietekmēs noteiktās dalībvalstu kompetences

cilvēktiesību jomā.

Nacionālo

parlamentu loma

Pirmo reizi Eiropas līgumos valstu parlamenti būs tieši iesaistīti Eiropas lēmumu pieņemšanas procesā

jau pašā lēmuma izstrādes sākumā. Nacionālie parlamenti, tajā skaitā Saeima, varēs pārraudzīt,

vai ES rīkojas pēc iespējas efektīvāk un tuvāk pilsoņiem un vai tiek sasniegti labāki rezultāti

ES rīcības līmenī, nekā rīkojoties valsts vai vietējā līmenī (subsidiaritātes princips).

ES iestādes

5 iestādes (Eiropas Parlaments, Padome,

Eiropas Komisija, Eiropas Kopienu tiesa,

Eiropas Revīzijas palāta).

Ar padomdevējtiesībām darbojas

Ekonomisko un sociālo lietu komiteja

un Reģionu komiteja.

Piecu iestāžu vietā būs septiņas:

• Eiropadome (politiskā virsvadība),

• Padome (politisko lēmumu pieņemšana),

• Eiropas Parlaments (demokrātiski politiska kontrole),

• Eiropas Komisija (ierēdniecība),

• Eiropas Savienības Tiesa,

• Eiropas Centrālā banka (monetārie jautājumi),

• Revīzijas palāta (finanšu kontrole).

Ar padomdevējtiesībām turpina darboties Ekonomisko un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja.

Eiropadome

Eiropadomes priekšsēdētājs –

Padomē prezidējošās valsts/valdības

vadītājs (uz 6 mēnešiem).

Lisabonas līgums izveido pastāvīga ES priekšsēdētāja amatu. To ievēlē Eiropadome uz 2,5 gadiem.

Vienu personu var ievēlēt uz diviem termiņiem pēc kārtas.

Eiropas Parlaments

Eiropas Parlamentu kopš

2007.gada 1.janvāra veido 785 deputāti

(tajā skaitā no Latvijas 9),

ievēlēti tiešās vēlēšanās.

Eiropas Parlaments ievēlē ombudu.

Eiropas Parlamentu veidos 750 deputāti un priekšsēdētājs. Deputāti tiek ievēlēti tiešās vēlēšanās.

Nākamās vēlēšanas notiks 2009.gada jūnijā. No Latvijas Eiropas Parlamentā darbosies 9 deputāti.

Saskaņā ar Lisabonas līgumu Eiropas Parlaments iegūst līdzvērtīgas tiesības Padomei likumdošanas

procesā ap 40 jaunās jomās (neiekļaujot Kopējās ārējās un drošības politikas jautājumus).

Eiropas Parlaments ievēlē Eiropas ombudu.

ES Padome

Katrai dalībvalstij ir noteikts balsu skaits

(Latvijai 4 no 345 balsīm).

6 mēnešu prezidentūra, kuru saskaņā

ar rotācijas grafiku vada viena

no dalībvalstīm.

Padome plašāk varēs izmantot kvalificētā balsu vairākuma procedūru. To izmantos vairāk nekā

40 jaunās jomās, kas padarīs darbu efektīvāku. Ja lēmumu pieņemšanai izmanto vienprātības (konsensa)

principu, darba gaita ir lēnāka, jo jebkura dalībvalsts var apturēt lēmuma pieņemšanu.

Plānots, ka no 2014.gada Padomē tiks ieviesta jauna lēmumu pieņemšanas kārtība – lēmumu pieņemšana

ar dubultā vairākuma balsojumu, kurā katrai dalībvalstij būs 1 balss. Lēmums tiks pieņemts,

ja par to būs balsojušas vismaz 55% dalībvalstu, kas pārstāvēs vismaz 65% ES pilsoņu.

Tiks veidota “grupas prezidentūra” – trīs dalībvalstis uz 18 mēnešiem uzņemsies prezidentūras funkcijas,

kopīgi izstrādās ES dienas kārtību un, savstarpēji sadarbojoties, vadīs ES Padomes darbu.

Latvijas prezidentūra plānota 2015.gadā kopīgi ar Itāliju un Luksemburgu.

Eiropas Komisija

No katras dalībvalsts 1 komisārs.

Lai Eiropas Komisija varētu strādāt efektīvāk, Lisabonas līgums paredz no 2014.gada samazināt

Eiropas Komisijas locekļu skaitu, lai katrā Komisijas sastāvā būtu pārstāvētas 2/3 dalībvalstu,

balstoties uz vienlīdzīgas rotācijas principu. Tas nosaka, ka 2 no 3 Eiropas Komisijas sasaukuma termiņiem

Latvijai būs savs komisārs.

ES ārlietu ministrs

Pašlaik darbojas ES augstais pārstāvis

Kopīgās ārlietu un drošības politikas jomā

(šobrīd – H.Solana) un ārējo attiecību

komisāre (B.Ferrero-Valdnere).

Līgums paredz ES Augsto pārstāvi ārlietu un drošības politikas jomā, kas vienlaikus

būs arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, kurš strādās pie lielākas ietekmes, saskaņotības

un ES redzamības ES ārpolitikā.

Eiropas Ārējās darbības dienests nodrošinās Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvību

visos pasaules reģionos.

Jaunas

ES politikas jomas

Nosaka juridisku pamatu Eiropas Enerģētikas politikas veidošanai, ievērojot dalībvalstu

savstarpēju solidaritāti.

Līgums nosaka ES kompetenci jomās, kas līdz šim nav bijušas ES kompetencē, – Eiropas kosmosa politika,

tūrisms, civilā aizsardzība, administratīvā sadarbība.

Pilsoņu iniciatīva

Nenosaka likumdošanas iniciatīvas

pilsoņiem.

Pirmo reizi ES vēsturē paredzēta pilsoņu iniciatīva, kas ļaus 1 miljonam ES pilsoņu

(no gandrīz 500 miljoniem ES pilsoņu), kas pārstāvēs nozīmīgu daļu ES dalībvalstu,

pieprasīt Eiropas Komisijai izstrādāt jaunus priekšlikumus jebkurā jautājumā, kas ir ES kompetencē.

Šādu iniciatīvu varēs uzsākt arī Latvijas iedzīvotāji.

Izstāšanās no ES

Nav noteikts veids, kā ES dalībvalstis

var izstāties no ES.

Pirmo reizi formulē iespēju dalībvalstīm izstāties no ES.