Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas. Sāksim darbu. Pirms sākam izskatīt kārtējo Saeimas 16. septembra sēdes darba kārtību, es informēju jūs, ka šorīt Prezidijs sakarā ar 34 deputātu ierosinājumu pieņēma lēmumu sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi pēc 16. septembra kārtējās sēdes beigām ar šādu darba kārtību: likumprojekts "Par stratēģiski svarīgu tautsaimniecības objektu — PVAS "Latvenergo" , SIA "Latvijas gāze", SIA "Lattelekom" un VAS "Latvijas dzelzceļš" — privatizācijas pārtraukšanu", likumprojekts "Par stratēģiski svarīga tautsaimniecības objekta PVAS "Latvijas kuģniecība" privatizāciju" un likumprojekts "Par stratēģiski svarīga tautsaimniecības objekta — Valsts mežu fonda — zemes privatizāciju" .

Pirms sākam izskatīt šīsdienas kārtējās sēdes darba kārtību, ir saņemti vairāki priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā. Juridiskā komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā otrajā sadaļā aiz 8. punkta Saeimas lēmuma projektu "Par Saeimas pārstāvju izvirzīšanu Satversmes tiesā". Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies!

Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 90. panta 4. daļu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam "Rīgas brīvostas likums" otrajam lasījumam līdz šā gada 26. novembrim un lūdz minēto lēmuma projektu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā kā pēdējo punktu. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Desmit deputāti lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par deputāta Gundara Bērziņa atsaukšanu no Aizsardzības un iekšlietu komisijas". Iebildumu nav. Iekļaujam darba kārtības beigās.

Tāpat desmit deputāti lūdz iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu "Par deputāta Gundara Bērziņa ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā)". Iekļaujam darba kārtībā.

Desmit deputāti ierosina iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu "Par deputātes Ērikas Zommeres atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas" un lēmuma projektu "Par deputātes Ērikas Zommeres ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā". Nav iebildumu? Iekļaujam darba kārtībā.

Desmit deputāti ierosina iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu "Par deputātes Ērikas Zommeres atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas" un lēmuma projektu "Par deputātes Ērikas Zommeres ievēlēšanu Revīzijas komisijā". Deputāti piekrīt. Iekļaujam dienas kārtībā šos lēmuma projektus.

Tāpat desmit deputāti ierosina iekļaut dienas kārtībā lēmuma projektu "Par deputāta Mārtiņa Bičevska atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas" un lēmuma projektu "Par deputāta Mārtiņa Bičevska ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā" . Iebildumu nav.

Tautsaimniecības, agrāras, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā komisijas sagatavoto Saeimas lēmuma projektu "Par Ministru Kabineta ieteikto kandidatūru apstiprināšanu Reģionālās attīstības padomes sastāvā". Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Sākam izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Hāgas konvenciju par tiesu starptautisko pieejamību" nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Violai Lāzo.

V.Lāzo

(LSDSP). Priekšsēdētāja kungs, godājamie deputāti! Lūdzam šo likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

V.Lāzo.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts tiek nodots Ārlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Burvja, Baldzēna, Zvejsalnieka, Gundara Bojāra, Leona Bojāra un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Pret vēlas runāt deputāts Gundars Bērziņš, Tautas partijas frakcija.

G.Bērziņš

(TP). Godātais Prezidij, cienījamie deputāti! Ir trīs iemesli, kāpēc es aicinātu neatbalstīt šo te piedāvāto likumprojektu.

Likumprojekts saucās "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās". Likums ir pieņemts gandrīz desmit gadus atpakaļ, mēs savu tautu mokām ar reformām, nu nekādīgi tās nevaram pabeigt.

Es kategoriski iebilstu, ka reformu likumdošana desmit gadus pēc to pieņemšanas tiek nepārtraukti mainīta. Mums nav dūšas šīs lietas pabeigt.

Otrā lieta, kāpēc es iebilstu pret šo likumprojektu. Es to uzskatu par ražošanas graušanas likumu, jo šis likumprojekts atceļ nomas maksas ierobežojumus 5% apmērā zem ražošanas objektiem, ko var prasīt zemes īpašnieki. Vai mēs neesam redzējuši gadījumus, kad šo konfliktu dēļ ar zemes īpašnieku tiek slēgtas ražotnes, desmitiem cilvēku zaudē darba vietas. Es šo likumu varētu nosaukt par atklāti vērstu uz ražošanas graušanu.

Un trešais iemesls, kāpēc es iebilstu. Manuprāt, šis ir spožs lobisma izpausmes gadījums. Jo otrais likums ir saistīts ar ceturto — ar kinostudijas statusa noņemšanu valsts nozīmes objektam, jo kādam nav izdevies šo kinostudiju savākt, zemes īpašniekam.

Tāpēc es kategoiski iebilstu un uzskatu to par vienu no spožākajām lobisma izpausmēm, kur lobisma dēļ notiek manipulācijas ar likumdošanu. Tāpēc aicinu neatbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis runās par, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

I.Burvis

(LSDSP). Paldies Lujāna kungam! Cienījamie kolēģi, cienījamais Prezidij! Noklausoties Gundara Bērziņa apsvērumus, es varu pateikt, ka pat gudram cilvēkam gadās pateikt muļķību. Jo, ņemot vērā, cik ilgi strādā Latvijā zemes reforma un cik sakoptas ir mūsu zemes platības gan laukos, gan pilsētās, visi šie argumenti nav lauzta graša vērti.

Un mūsu ierosinājums ir tieši tāpēc, lai piespiestu objektu īpašniekus uz svešas zemes sabalansēt šīs lietas, jo tad, kad ir 5% no kadastrālās vērtības, zināmos apstākļos objekta īpašniekam ir izdevīgāk, ka objekts nestrādā, zūd šīs darba vietas, kuras ar asarām acīs Gundars Bērziņš nosauca, un tanī pašā laikā zeme netiek izmantota, un viss ar to sekojošais. Tāpēc es aicinu tos, kuriem rūp tomēr druscītiņ Latvijas zemes sakoptības jautājumi, balsot par.

Sēdes vadītājs.

Viens ir runājis pret, viens — par. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 41, atturas — 4. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības"" nodot Juridiskajai komisijai un Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Violai Lāzo.

V.Lāzo

(LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj un cienījamie deputāti! Lūdzam nodot šo dokumentu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Nepiekrīt. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības"" nodošanu Juridiskajai komisijai, Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — 12, atturas — nav. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Burvja, Baldzēna, Zvejsalnieka, Gundara Bojāra, Leona Bojāra un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Pret vēlas runāt deputāts Rihards Pīks, Tautas partijas frakcija.

R.Pīks

(TP). Godātie kolēģi! Šajā likuma labojumā, kuru ierosinājusi Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija, paredzēts izslēgt 4.panta 26.punktu. Tas nozīmē izslēgt Rīgas kinostudiju no likuma saraksta "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm". Tas nozīmē izslēgt jebkādu aizsardzību šim lielajam objektam, kurā joprojām valstij pieder vairāk nekā 30% kapitāla. Gadu desmitiem joprojām Rīgas kinostudija veic savu funkciju — gan uzņem filmas, gan nodrošina citu valstu filmu uzņemšanu. Nav nekāda pamata noņemt šo nelielo aizsardzības statusu valsts īpašumam, jo tādā gadījumā tas pavērs brīvas iespējas, un tik tiešām šis likumprojekta grozījums ir saistīts ar otro priekšlikumu — ar grozījumu attiecībā uz zemi. Tādēļ es ierosinu balsot pret, lai saglabātu valsts īpašuma — Rīgas kinostudijas — aizsardzību.

Sēdes vadītājs.

Vai kāds vēlas runāt par? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm" nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 34, atturas — 21. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Spānijas Karalistes līgumu par sadarbību kultūrā un izglītībā" nodot Ārlietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Tālāk — par atvaļinājumu piešķiršanu. Deputāts Oļegs Deņisovs lūdz piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 16.septembrī . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Oļegam Deņisovam. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Deputāte Ērika Zommere lūdz piešķirt viņai bezalgas atvaļinājumu šā gada 23.septembrī

. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Gaigala iesniegumu ar lūgumu piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 16. un 23. oktobrī . Vai ir iebildumi, ja mēs šo jautājumu izskatām tūlīt? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu 16. un 23. oktobrī deputātam Jānim Gaigalam. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par Daugavpils Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša Arvīda Skrindas atbrīvošanu no amata" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Šā gada 15.jūnijā Tieslietu ministrijā ir saņemts Daugavpils Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša Arvīda Skrindas iesniegums, kurā viņš lūdz sevi atbrīvot no amata. Tieslietu ministrija ir sagatavojusi konkrētu lēmuma projektu. Juridiskā komisija to ir izskatījusi un akceptē, respektīvi, atbalsta Arvīda Skrindas lūgumu atbrīvot viņu no amata.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu "Par Daugavpils Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša Arvīda Skrindas atbrīvošanu no amata pēc paša vēlēšanās". Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par Saeimas pārstāvja izvirzīšanu Satversmes tiesā" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš

(LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija pēc Saeimas Juridiskā biroja priekšlikuma sagatavojusi Saeimas lēmuma projektu "Par Saeimas pārstāvja izvirzīšanu Satversmes tiesā" sakarā ar rīt paredzēto lietu, kas tiek izskatīta Satversmes tiesā, kurā ir pieteikums par Saeimas normatīvā akta atzīšanu par spēkā neesošu. Saeimai ir jāizvirza savs pārstāvis, un Juridiskā komisija, saņemot šo piedāvājumu, nolēma to atbalstīt un piedāvāt arī Saeimas sēdē atbalstīt kā Saeimas pārstāvi Satversmes tiesā zvērināto advokātu Ziedoni Ūdri. Lūdzu balsot par šo lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu "Pilnvarot zvērinātu advokātu Ziedoni Ūdri pārstāvēt Saeimu Satversmes tiesā lietā "Par Saeimas 1999.gada 29.aprīļa lēmuma par Telekomunikāciju tarifu padomi 1.punkta un 4.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 57.pantam un citiem likumiem". Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — 4. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — Saeimas deputātu Leona Bojāra, Imanta Stirāna, Osvalda Zvejsalnieka, Jāņa Lejas, Leonarda Staša, Ingrīdas Ūdres, Jāņa Čevera, Jevgenijas Stalidzānes, Arņa Kalniņa, Imanta Burvja un Pāvela Maksimova steidzams pieprasījums Ārlietu ministrijai sniegt informāciju sakarā ar Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas sagatavoto līgumu par jūras robežu Baltijas jūrā . Mums vispirms jālemj par steidzamību. Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu šo deputātu grupas pieprasījumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 41, atturas — 10. Steidzamība ir noraidīta. Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Sākam izskatīt likumprojektus. Likumprojekts "Par 1954.gada 28.septembra Konvenciju par bezvalstnieka statusu" , otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Skatām dokumentu nr.776a, šis ir jaunais dokuments. Ārlietu komisija ierosina redakcionāli precizēt 1.pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

G.Krasts

. Tāpat arī Ārlietu komisija ierosinu redakcionāli precizēt 2.pantu.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

G.Krasts

. Attiecībā par 3.pantu deputāti Jurkāns, Urbanovičs, Sokolovskis, Golubovs, Bekasovs un Rastopirkins iesnieguši priekšlikumu, kuru atbildīgā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par pirmo deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Sokolovska, Golubova, Bekasova un Rastopirkina priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 47, atturas — 17. Priekšlikums nav pieņemts.

G.Krasts.

Par šo pašu 3.pantu ir saņemts priekšlikums no frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK — papildināt likumprojektu ar jaunu 4.pantu. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Juris Dobelis, frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Kāpēc ir vajadzīga šāda 38.pantā paredzētā atruna? Vajag taču vienreiz uzsvērt to, ka naturalizācija, ko paredz 32.pants, nemaz nav tā jāsteidzina. 32. pantā ir teikts, ka līgumslēdzējas valstis dara visu, lai paātrinātu naturalizācijas procesu. Taču šī paredzētā naturalizācija mums ir mākslīgi uzspiesta. Vai mēs esam to aizmirsuši? Es uzreiz varu pateikt, ka es vispār netaisos neko darīt, lai paātrinātu naturalizācijas procesu, bet es taisos darīt visu, lai šo procesu palēninātu. Un kāpēc mēs tagad tik briesmīgi gribam kaut ko paātrināt un nerunājam par Ženēvas Konvenciju, 1949.gada Ženēvas Konvenciju, kas paredz pavisam kaut ko citu, kas aizliedz okupētājvalstīm izmitināt savus pilsoņus okupētajās teritorijās, un par to mūsu ārpolitiķi praktiski nekur vairs nerunā nevienā vietā. Tagad tas skan diezgan nožēlojami.

Kas notiks tūlīt pēc šīs konvencijas pieņemšanas? Atradīsies lieli bari okupantu mīlētāju un visās iespējamās vietās skraidīs un brēkalēs par savām tiesībām uz paātrinātu naturalizēšanos. Ja kādam tiešām rūp tas, kas notiek ar latviešu cilvēkiem, tad, es domāju, viņš nevar nepiekrist tam, ka šī atruna ir vajadzīga. Protams, esošie liberāļi Latvijā atkal ar stīviem kakliem raudzīsies uz Eiropu un gaidīs, ko viņi atkal mums te liks darīt. Tāpēc es arī nemaz nebrīnos, ka kaut kāds franču studentelis sarijies gliemežus, vardes un tārpus, uz kartes, protams, nezinādams, kur tāda Latvija ir, sāk runāt par partijām Latvijā, minēdams vienu partiju, kura sen vairs neeksistē. Es domāju Zīgerista partiju, un par populistisku nosaukdams partiju, kas valdībā ir kopš 1995.gada un kuras izvirzītais premjers ir nostrādājis līdz iepriekšējās Saeimas darbības beigām, neraugoties uz dažādiem ārējiem un iekšējiem nelabvēļiem, kas izmisīgi centās gāzt mūsu premjera vadīto valdību — neizdevās. Nu, protams, žults tagad ir sakrājusies un pēc šitāda te kaut kāda studenteļa spriedelējumiem Latvijā uzreiz atradās žultaini āksti, kam briesmīgi patīk kaut kādu ārvalstu tumsoņu izteicieni, un nu viņi tagad būs lielie nacionālisma kritizētāji. Diemžēl kārtējo reizi mēs atkal negribam atgādināt par to, kas mūsu valstī ir noticis, ka mums nav jāuzņemas sekas par to, kas notika pirms sešdesmit gadiem. Kāpēc mēs negribam lietot, izmantot tās tiesības, ko mums dod šī konvencija? Es atgādināšu vēl vienu reizi — 38.pants paredz atrunas, mēs neko nelikumīgu šeit nepiedāvājam, mēs piedāvājam tās atrunas, kuras mums dod šī konvencija, un mēs pievēršam uzmanību tam, ka paātrināta naturalizācija Latvijā nav vajadzīga, ka tā ir mākslīgi uzspiesta. Protams, ka mums ir vairāki priekšlikumi, viens par otru maigāki. Es domāju, šis pirmais ir tas pieņemamākais. Es aicinu tos, kam tiešām rūp stāvoklis Latvijā, kas uztraucas par nenormālo naturalizācijas procesu, atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Elferts, Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs.

P.Elferts

(Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Tik tiešām 38.pants pieļauj šajā konvencijā atrunas, bet, lūk, 32.pants ir vairāk rekomendējošs nekā obligāti saistošs, un te ir rakstīts — līgumslēdzējas valstis pēc iespējas veicina bezvalstnieku akselerēšanu un naturalizāciju. Aptver visu, lai paātrinātu naturalizācijas procesu, un, cik vien iespējams samazināt šāda procesa nodevas un izmaksas. Tātad veicina un pēc iespējas, ja mums ir tādas iespējas, mēs to darām, ja ne, tad mēs to nedarām. Es domāju, ka nebūtu vajadzīgs starptautiskajā konvencijā parādīt šādu atrunu, un gribu pieminēt to, ka valdības deklarācijā ir rakstīts, ka valdība veicina sabiedrības integrāciju un valdība ir jau konceptuāli pieņēmusi sabiedrības integrācijas programmu un decembrī pieņems programmu pilnībā. Tātad aicinu noraidīt gan 2, gan 3, gan 4.priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts

(TB/LNNK) . Aicinu deputātus izteikt savu viedokli balsojot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. — frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 49, atturas — 22. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

G.Krasts.

Šim pašam pantam ir arī 3.priekšlikums no frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, kurš pēc būtības atkārto šajā 38.pantā faktiski šo te konvencijas ieteikuma raksturu. Frakcijas priekšlikumā ir ieteikts uzskatīt šo 38.pantu par ieteikumiem, nevis par saistošiem noteikumiem, kā tas arī patiesībā šajā pantā ir.

Sēdes vadītājs.

Vai ir iebildumi pret atbildīgās komisijas viedokli par 3.priekšlikumu? Nav iebildumu.

Tālāk, lūdzu!

G.Krasts.

4.priekšlikums arī komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 4. — frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — atturas — 25. Priekšlikums nav pieņemts.

G.Krasts.

5.priekšlikums ir no Ārlietu komisijas, tātad atbildīgās komisijas, kura ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu 4.pantu, kas attiecas uz konvencijas 27.pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

G.Krasts.

Un arī komisija vēl ierosina uzskatīt līdzšinējo 4.pantu par 5.pantu.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par 1954.gada 28.septembra Konvenciju par bezvalstnieka statusu" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — 6, atturas — 4. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Tautas skaitīšanas likums" pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas vārdā deputāte Jevgenija Stalidzāne, Jaunās partijas frakcija.

J.Stalidzāne

(JP). Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja Ministru kabineta akceptēto likumprojektu "Tautas skaitīšanas likums". "Tautas skaitīšanas likuma" reglamentējošais normatīvais akts pašreiz ir Latvijas Republikas Ministru kabineta 1995.gada 7.februārī apstiprinātie noteikumi. Saskaņā ar šiem noteikumiem visa informācija ir vācama un apkopojama pēc stāvokļa uz 2000.gada 1.janvāri. Tā kā tautas skaitīšana ir plašs periodiski organizatoriski veicams pasākums, kurā bez Centrālās statistikas pārvaldes jāiesaista arī citas valsts un pašvaldību institūcijas, un ņemot vērā, ka šī uzdevuma veikšanai ir vajadzīgi arī lieli valsts budžeta līdzekļi, nepieciešams pieņemt speciālu likumu par tautas skaitīšanu, kurā būtu norādīts skaitīšanas periodiskums, atbildīgās valsts institūcijas un arī iedzīvotāju pienākums sniegt atbildes uz skaitīšanas programmās ietvertajiem jautājumiem. Un arī sankcijas par šī pienākuma nepildīšanu. Statistikas iestāžu pienākumos arī ir nodrošināt skaitīšanā iegūto individuālo datu par iedzīvotājiem konfidencialitāti. Un arī sakarā ar visu to ir nepieciešams šāds likums Latvijā.

Pirms Otrā pasaules kara Latvijas Republikā spēkā bija 1924.gada 10.martā pieņemtais likums "Par tautas skaitīšanu". Šajā likumā periodiskums bija pieci gadi. Attiecīga likumdošana ir pieņemta lielākajā daļā Eiropas valstu, un šādi likumi ir pieņemti arī Lietuvā un Igaunijā. Likums valsts budžeta ieņēmumus nesamazinās, bet šī likuma realizācijai ir jāparedz šo pasākumu finansēt 2000.gada valsts budžetā. Uz 2000.gada tautas skaitīšanu, kā arī uz turpmākajām tautas skaitīšanām, kuras notiks ik pēc 10 gadiem.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iepazinās ar šo iesniegto likumprojektu, un izsaka priekšlikumu to pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Tautas skaitīšanas likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Jevgenijai Stalidzānei par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem otrajam lasījumam.

J.Stalidzāne.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 10.oktobris.

Sēdes vadītājs.

10.oktobris. Paldies!

Nākamais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par vērtspapīriem"" , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Ūdre, Jaunās partijas frakcija.

I.Ūdre

(JP). Cienījamais prezidij! Cienījamie deputāti! Dokuments nr.832 — "Grozījumi likumā "Par vērtspapīriem"". Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatīja savā sēdē šo likumprojektu. Likumprojekts ir nepieciešams, jo ir jāprecizē likumā "Par vērtspapīriem" lietotās normas, jāprecizē vērtspapīru tirgus dalībnieku loks, kā arī jānodrošina īpašumtiesības uz vērtspapīriem pāreju darījumos, jāveicina integrēšanos kopējā Baltijas tirgū un jāsakārto likuma tā daļa, kas skar atbildību. Likums ir nepieciešams arī tādēļ, lai palielinātu aktivitāti vērtspapīru tirgū. Komisija, izskatot šo likumprojektu, atbalstīja to, tādēļ lūdzam arī deputātus šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par vērtspapīriem"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

I.Ūdre.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 14.oktobris.

Sēdes vadītājs.

14.oktobris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām"" , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre

(JP). Dokuments nr.822. Arī šā gada 7.septembra sēdē Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatīja šo likumprojektu. Šie precizējumi ir nepieciešami likumā tāpēc, lai tiktu izslēgta no likuma norma, kas regulēja īrestiesu darbību. Komisija atbalstīja šo likumprojektu. Tādēļ lūdzu arī deputātus to atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — 12, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I.Ūdre.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 30.septembris.

Sēdes vadītājs.

30.septembris. Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas kara invalīdu savienībai" , otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Skatāmies dokumentu nr.986a. Juridiskā komisija piedāvā izskatīt likumprojektu "Par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Kara invalīdu savienībai" otrajā lasījumā.

Komisija starp pirmo un otro lasījumu šajā laika posmā ir saņēmusi atzinumus no Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas, atzinumu no Privatizācijas aģentūras, atzinumu no Ģenerālprokuratūras, kā arī informāciju par ierakstiem zemesgrāmatās. Pilnīgu informāciju.

Izskatīšanas laikā tātad priekšlikumu par 1. pantu nav bijis.

Sēdes vadītājs.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Rasnačs.

1. priekšlikums par 2. pantu. Juridiskā komisija uzskata, ka … tātad ir jāmaina pantu numerācija. Līdzšinējais 2. pants tiek uzskatīts par 4. pantu. Savukārt tiek ieviesta jauna 2. panta redakcija, kura precizē tātad attiecības starp īpašnieku un lietotāju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

Dz.Rasnačs.

2. priekšlikums arī principā ir jauns, kurš nosaka zināmus aprobežojumus īpašniekiem un rada līdzsvaru starp lietotāju un īpašnieku.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

Dz.Rasnačs.

Tātad 2. pants, par kuru priekšlikumu nav bijis. Ir 3. priekšlikums, ko izteikusi Juridiskā komisija, tātad tas ir par likuma spēkā stāšanos, jo tas nav no tiem likumiem, ar kuru visai sabiedrībai būtu jāiepazīstas šīs 14 dienas. Tātad piedāvāts, ka stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Kara invalīdu savienībai" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 1, atturas — 11. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

Dz.Rasnačs.

Komisija piedāvā priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 21. septembri.

Sēdes vadītājs.

21. septembris. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Dz.Rasnačs. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Nākamo izskatām likumprojektu "Grozījums Vispārējās izglītības likumā", pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — Dzintars Ābiķis, Tautas partija.

Dz.Ābiķis

(TP). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Pirms mēs uzsākam šī likuma izskatīšanu, sakarā ar to, ka likums faktiski sastāv no neliela labojuma — likumā tiek mainīti divi vārdi, līdz ar to izskatīšana trijos lasījumos būtu vienkārši Saeimas un līdz ar to līdzekļu iztērēšana. Turklāt ir nepieciešams, lai Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņi savlaicīgi uzsāk konkrētu darbu pie attiecīgo normatīvu izstrādāšanas, un tāpēc komisija aicina Saeimu atbalstīt komisijas ierosinājumu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Runāt par vai pret steidzamību neviens nevēlas.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta "Grozījums Vispārējās izglītības likumā" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 23, atturas — 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi! Atgādinu jums, kuriem acīmredzot nav šobrīd pieejams spēkā esošā Vispārējās izglītības likuma 6. pants, ka, ja mēs pieņemsim šo labojumu, tad 5. panta 6. apakšpunkts skanēs šādi: Izglītības un zinātnes ministrija nosaka minimāli un maksimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu klasē vispārējās izglītības iestādēs, arī speciālajās izglītības iestādēs, arī sociālās un pedagoģijas korekcijas klasēs.

Kāpēc šis likums ir jāpapildina ar vārdu "minimāli"? Līdzšinējā pieredze liecina, ka ir nepieciešama taisnīgāka līdzekļu sadale starp mācību iestādēm, jo diemžēl diezgan izplatīti ir gadījumi, ka, piemēram, rajona centrā, tātad pilsētā ar aptuveni 10 000 iedzīvotājiem, blakus esošajās vispārizglītojošajās skolās ir ļoti atšķirīgs klašu piepildījums. Tas ir netaisnīgi. Turklāt, lai nekādā veidā nediskriminētu laukus, kur iedzīvotāju blīvums ir stipri mazāks un tāpēc klašu piepildījums vairākumā gadījumu objektīvi nevar būt tāds pats kā lielajās pilsētās, ministrija dažādām apdzīvotām vietām piemēros dažādus koeficientus. Īpaši svarīgi tas ir mazajām lauku sākumskolām, jo nepārprotami ir jāvadās pēc principa — jo mazāks ir bērns, jo skolai ir jābūt tuvāk dzīvesvietai. Ļoti svarīgi tas ir arī Latgalē, kur joprojām ir jāatjauno latviešu mācību valodas skolas un klases apvidos, kur ir neliels latviešu īpatsvars. Savukārt vecākajās klasēs, ir īpaši vidusskolā, lai nodrošinātu labāku kvalitāti, ir nepieciešama lielāku materiālo līdzekļu koncentrācija. Šis labojums šobrīd ir nepieciešams, dzīve to apliecina un tāpēc es aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Jakovs Pliners, apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas deputāts.

J.Pliners

(PCTVL). Godātie deputāti! Šoreiz esmu spiests griezties ne tikai pie jums, bet arī un varbūt pat pirmkārt pie radioklausītājiem. Šķēles kunga vadītā valdība par vienu no prioritātēm izvirzīja izglītību. Apsolīja izveidot precīzu skolas vecuma bērnu uzskaites sistēmu, panākot ikviena bērna iesaistīšanu mācībās skolā. Neizveidoja un nepanāca. Kārtējo gadu tūkstoši Latvijas bērnu nesēž skolu solos, tātad paliks analfabēti. Mums bija solīta skolu tīkla optimizācija. Es to sapratu, ka atver skolas, lai izglītība būtu pieejama katram lauku bērnam. Diemžēl, cik man ir zināms, durvis šogad neatvērās 11 skolās. Mums solīja izstrādāt jaunas metodikas. Kā jums ir zināms, šogad minoritāšu skolās, kur mācās 34% Latvijas bērnu, tām skolām jāuzsāk individuālā apmācība. Izstrādāta forma, bet nekādas jaunas metodikas nav.

Mums solīja radīt konkurētspējīgu izglītību, bet sāka ar pasaulē pazīstamas un konkurētspējīgas Rīgas Aviācijas universitātes likvidēšanu, sāka ar to, ka grib iznīcināt budžeta studentus kā klasi. Tagad valdība iesniedza labojumu Vispārējās izglītības likumā, par kuru deputāti balsoja pavisam nesen, un Valsts prezidents šo likumu izsludināja divarpus mēnešus atpakaļ — 1999. gada 13. jūlijā šis likums bija pasludināts.

5. pants — Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence. 6. punkts nosaka maksimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu klasē. Piedāvā papildus ierakstīt tikai divus vārdus — "minimāli un". Tātad pēc deputātu balsojuma ministrijai būs tiesības ar savu rīkojumu noteikt, piemēram — minimālais klašu piepildījums pilsētās — 20, laukos — 15, un vakars. Tas ir ceļš uz lauku skolu likvidāciju. Ja šodien ciematā ir piemēram 13 vai 15 bērni, kuriem jāapmeklē, nav svarīgi, 1. vai 7. klasi, vietējā pašvaldība ar skolas administrāciju klasi atvērt var. Bet, ja deputāti šodien nobalsos par, tad nevarēs.

Tas vedīs uz lauku skolu iznīcināšanu. To jau mēģināja izdarīt padomju vara 60.gadu beigās — 70.gadu sākumā, bet pat viņi toreiz saprata, ka ar to iznīcinās ne tikai lauku skolu, bet arī laukus kopumā un no tās noziedzīgās, manuprāt, idejas atteicās. Vai mēs esam muļķīgāki? Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē kolēģi deputāti izteicās, ka lauku skolās ir zemāka izglītības kvalitāte, bet ja cilvēkam sāp galva, vai to galvu nogriež? Viņu taču ārstē. Jāizstrādā lauku skolu attīstības programmu, jāskolo skolotāji, jānostiprina materiālā bāze un tā tālāk, un tā joprojām. Saprotu, ka aiz Latvijas robežām un diemžēl Latvijā ir spēki, kuri grib, lai Latvija galīgi pārvērstos par banānu republiku. Produktus taču var ievest no ārzemēm, ar neizglītotu tautu vieglāk manipulēt. Vai mēs to gribam? Tautas partijas deputātiem ir ļoti skaistas nozīmītes — divi vecāki un trīs bērniņi, ja jūs, kolēģi, balsosiet par, un jūs diemžēl arī tā balsosiet, kā es šeit stāvu, viens no šiem trim bērniņiem paliks bez kaut kādas izglītības. Latvijas pseidopatrioti, manuprāt, bieži vien runā vienu, domā otru, bet dara trešo. Lūdzu, šis it kā niecīgs jautājums dod katram deputātam iespēju parādīt īsto Latvijas patriotismu. Es aicinu balsot pret. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Osvalds Zvejsalnieks, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts.

O.Zvejsalnieks

(LSDSP). Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Nosakot minimālo skolnieku jeb, kā tagad vajadzētu teikt mūsu Izglītības ministrijas un mūsu komisijas kopīgiem spēkiem uzlabotajā latviešu valodā, izglītojamo skaitu, kurus izglīto, protams, ka tiek skartas mazās lauku skolas, lai arī ko mēs šeit negribētu ļaudīm iestāstīt.

Un es saprotu to, ka ar gadiem cilvēku atmiņa, protams, neuzlabojas, bet daudzus no jums, kolēģi, es atceros kopš Tautas frontes laikiem. Un vēl atceros arī to, ka mazo skolu saglabāšana toreiz, Tautas frontes skatījumā, bija viens no tautas izdzīvošanas pamatnosacījumiem. Un statistika rāda, ka latviešu tautas izdzīvošana ne pie vieniem okupantiem, ne vācu baroniem, ne vāciešiem, ne krieviem, nav bijusi tik apdraudēta, kā tas ir šajā brīdī. Aizskarot šīs mazās skolas, mēs šo procesu būtībā vēl paātrinām, tāpēc es kategoriski iestājos pret un aicinu arī visus bijušos tautfrontiešus, kuri nav galīgi zaudējuši atmiņu, atbalstīt šo kādreizējo mūsu Tautas frontes nostādni — saglabāt mazās lauku skolas par spīti visam un lai ko arī tas nemaksātu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Oskars Spurdziņš, Tautas partijas frakcija.

O.Spurdziņš

(TP). Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Pašreiz Vispārējās izglītības likuma 5.panta redakcija nosaka, ka ir iespējams noteikt maksimālo piepildījumu klasēs, taču šo minimālo piepildījumu regulē tikai mācību plāni, kas, godīgi sakot, pašvaldībām nav saistoši, tas ir tikai ieteikuma formā. Līdz ar to pēc Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotās informācijas varētu jums nosaukt dažus faktus, kas liecina par to, ka mūsu izglītības kvalitāte faktiski netiek visā valstī vienādi nodrošināta. Pastāv ļoti daudz skolu, kur skolas vidējais piepildījums — es nerunāju par vidējo piepildījumu klasē, bet skolas vidējais piepildījums ir 4—6 bērni sākumskolā. 6—7 bērni pamatskolā, un tā šos ciparus varētu saukt pēc iespējas šokējošākus, tāpat arī nedrīkst aizmirst, ka tās ir skolas ar pilnu administrācijas štatu. Tātad faktiski šie izdevumi aiziet kā uz parastu nopietnu skolu, diemžēl izglītības kvalitāte šajās skolās, jāatzīst, nav tā pati augstākā. Tāpat arī pastāv ļoti liela diference atsevišķos Latvijas novados, tā šķērējot ārā, tā apmēram no 100 latiem uz vienu skolēnu līdz 400 latiem uz vienu skolēnu. Ja mēs runājam par vienu vienotu standartu visā valstī, visā valsts teritorijā, visos novados, tad mums ir jāatzīst, ka šī vienādā izglītības sasniegšana šobrīd nenotiek.

Izglītības un zinātnes ministrija pašreiz ir apņemusies un arī pašreiz notiek rīcība, lai sakārtotu iekšējo izglītības sistēmu, bet šī sakārtošana pirmkārt nav vērsta uz līdzekļu taupīšanu, izglītība ir dārga, tā ir tiešām ļoti dārga, bet kā pamatakcents ir izglītības kvalitāte. Izglītības kvalitāti mēs varam sasniegt ar dažādiem ceļiem, dažādus mērķus spraužot, bet pamatā šobrīd tā ir pedagogu, jaunu, kvalificētu pedagogu piesaistīšana skolai. Šajā te jomā jūs ļoti labi ziniet, kāda ir situācija. Tas ir traģiski, ka mūsu valstī izglītības sistēma balstās uz skolotāju pensionāru pleciem, un viens no šiem soļiem, pie tam arī izglītības likumā, Vispārējās izglītības likumā, ka ir noteikti daži pasākumi, kas ir jāveic ar 1.janvāri. Tieši tādēļ šis pasākums jeb likuma grozījumi ir ļoti nepieciešami, un, godīgi sakot, šīs runas par mazo skolu slēgšanu ir ļoti nekorektas, jo apvienotās klases, ko nepieminēja iepriekšējie runātāji, nevis liecina par to, ka mazās skolas būtu jāslēdz, bet tieši pretēji, lai mazās skolās uzlabotu mācību kvalitāti, lai samaksātu beidzot pedagogiem to algu, ko viņi patiesi ir pelnījuši. Pie tam, ja mēs runājam par reģioniem, kur šobrīd nav apmierinoša latviešu valodas apmācība, tad šis solis ir uz to, lai šo latviešu valodas apmācību varētu pēc iespējas vairāk nodrošināt.

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns, politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas deputāts.

M.Lujāns

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Patīkami bija dzirdēt iepriekšējo runātāju, bet, sēžot un klausoties šo diskusiju, es atceros vienu mācību grāmatu vai pat ne mācību grāmatu, bet klases grāmatu, kurā bija viens tāds skolnieks, saucās "dullais Dauka". Viņš mācījās savā laikā tādā mazā skolā, viņš gāja tur un mācījās un pēc tam uzdeva jautājumu, kas ir aiz apvāršņa. Redziet, tā ir Latvijas skolas sistēma. Protams, es saprotu, ka tuvākā laikā vai tālākā nākotnē gaidāmas trīs bērnu ģimenes, perspektīvā ir ļoti labs uzplaukums, protams, es pilnīgi varu piekrist Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem vai Tautas partijas pārstāvjiem, viena maza niansīte, ja autobuss savāktu šos skolniekus, aizvestu uz tām koncentrētajām lielākajām skolām, tas radītu izdevīgu budžeta ekonomiju, bet mūsu reālajā dzīvē tas nenotiek, ir pavisam pretējais. Ir vai nu tam skolniekam jāsoļo tie 15 kilometri līdz tai koncentrācijas vietai, vai arī viņš neiet uz turieni. Un diemžēl šodien ir jāsaka, ka patiešām mēs varam piekrist, kā jūs teicāt budžeta pieņemšanas grozījumu pieņemšanas laikā, ka šodien ir krīzes situācija, kā Ābiķa kungs norādīja, ka bērnudārzos nav jāmāca rakstīt un lasīt, tas nav nepieciešams, vēlāk mēs to darīsim. Tāpat mēs varam teikt, nav vajadzīgas šīs mazās skolas. Bet patiešām, nebūs ne dullā Daukas, kas meklēs, kur ir apvārsnis, nebūs ne Poruka darbu, kur arī ir aprakstītas šīs mazās skolas. Tikai savā laikā šīs mazās skolas bija tās, kas deva tālāko Latvijas valsts rašanos — nākamos Latvijas zinātniekus un speciālistus. Mēs šodien gribam Latvijā radīt analfabētu valsti, un tas tiek darīts, piesedzoties aiz skaistiem saukļiem par trīs bērnu ģimeni, par Latvijas gaišu nākotni.

Es šinī gadījumā aicinu šo likumprojektu neatbalstīt. Šāda iniciatīva ir nepareiza, tādēļ ka būtu jāsaskaņo ar pašvaldībām. Iespējams, ka dažās pašvaldībās nebūs unificēta sistēma, ja pašvaldībām ir līdzekļi, var papildus palīdzēt valstij uzturēt šo mazo skolu. Bet tanīs skolu vietās, kur pašvaldības ir, piedodiet, aplaupītas, kurās nav uzņēmējdarbības, kurās ir nabadzība, ir jārada autobusu tīkli, lai šo skolu skolniekus aizvestu uz skolām. Kamēr šāda sistēma neeksistē, tā nebūs nekad unificēta sistēma, par kādu sapņo atsevišķi ministri, tā būs kaut kāda sava veida jaukta sistēma. Es aicinu neatbalstīt, jo mēs vedam valsti uz analfabētismu.

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Kas attiecas uz izglītību, septiņu gadu laikā mēs to graujam. Un skaisti graujam. Es neesmu redzējis neko, ko mēs esam izveidojuši jaunu un kas būtu progresīvs, kas tik tiešām veicinātu mūsu izglītības sistēmas attīstību. Visas tās programmas, visi šie jauninājumi, kuri tika ieviesti Izglītības un zinātnes ministrijā, neko jaunu nenes. Tie iznīcināja pat to, kas bija. Paskatieties mācību grāmatas! Mācību grāmatu izdošanu un visus tos palīglīdzekļus Izglītības ministrija ir pārvērtusi par kādu cilvēku interesēm. Viena grāmata maksā trīs latus! Tad kāda var būt šo skolnieku izglītība!

Nākamais. Kas attiecas uz budžeta līdzekļu ekonomiju. Visu laiku te raud, ka mēs dažādā veidā te izlietojam ļoti daudz naudas un visu. Tajā pašā laikā, atpakaļ ejot, visdažādākajā veidā tiek budžets izglītībai samazināts. Vienu reizi es jums atgādināju kaut vai par tām prēmijām, kuras bija domātas skolēniem pasniedzēju un studentu apbalvošanai par izciliem sasniegumiem 2000.gadā uz visu Latviju. To mums liek priekšā. Tik tiešām nekādas algas pasniedzējiem netiks palielinātas. Un lai jūs zinātu, lauku skolotāji saņem 20 — 30 latu mēnesī. Nav ne 100, ne 150, ne vairāk. Aizejiet un paskatieties, kas notiek skolās! Kādas subsīdijas tiek iedalītas skolām, kādas no 2. līdz 1. stāvam ir visas sienas. Remonts nav veikts 15 — 20 gadu. Par ko mēs runājam? Jā, protams, Rīgā veidojas aristokrātiskas skolas, kā 1.ģimnāzija, bet, iestājoties 1.klasē, skolniekam ir jāiemaksā 2000 dolāru. Vienam otram tas varbūt ir, bet paskatieties, kas notiek! Ja mēs tagad runājam par to bezmaksas izglītību, tad Rīgā katru mēnesi vecākiem vajag maksāt mēnesī vismaz no 5 līdz 10 latiem. Tad kādā veidā mēs apgādājam mūsu Izglītības ministriju un skolas ar līdzekļiem? Remonts ir par vecāku līdzekļiem. Visdažādākās samaksas par vecāku līdzekļiem. Kur tad paliek tā budžeta naudiņa? Ko tad mēs iedalām? Uz kā balstoties tad ministrija ir veikusi šos aprēķinus? Kādi tad šie naudas līdzekļi ir vajadzīgi Latvijas skolām?

Kas attiecas uz lauku skolām, tad tās ir aizmirstas. Lauku skolas apsekoja japāņi, bet ne mūsu Izglītības un zinātnes ministrija. Tāpēc izmaiņas dotajā likumprojektā nav atbalstāmas.

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Pēc Latvijas valsts neatkarības manā atmiņā ir tikai divi godīgi premjerministri. Viens bija Ivars Godmanis, kurš pateica: "Puikas, tālāk būs vēl sliktāk!" Otrs godīgs premjerministrs, lai arī kā tas būtu, bija Andris Šķēle. Viņš pateica godīgi: "Valsts ir jāvada kā uzņēmums." Nevienā uzņēmumā nav vajadzīga kultūra, medicīna, izglītība. Tikai nauda, nauda un nauda. Jā, tur Bībelē bija teikts: "Jo vairāk taupa taupītājs, jo vairāk laupa laupītājs." Bet kādam ir jātaupa.

Šodien no rīta, nākot šurp uz sēdi, jūs visi redzējāt vairākus simtus studentu. Man patika divi plakāti. Viens plakāts bija Tautas partijas emblēma: divi lieli vīri, pāri viņiem tilts, un apakšā trīs krusti, oi, trīs mazi bērni bija domāti, bet tur bija trīs krusti. Otrs plakāts bija: "Vai atkal Tērbatā un tikai Tērbatā latviešiem būs Gaismas pils?" Viens priekšlikums no studentiem: "Ja jau taisām grozījumus Izglītības likumā, tad sāksim ar ministrijas nosaukumu. Nosauksim to par latviešu izglītības sistēmas likvidēšanas ministriju un tā ietaupīsim naudu."

Sēdes vadītājs.

Ērika Zommere — Tautas partijas frakcija.

Ē.Zommere

(TP). Cienījamais Prezdij un cienījamie kolēģi! Es nāku tieši no skolas, jo vēl augustā es strādāju skolā. Es biju arī eksperts, kas braukā pa lauku skolām un atestē direktorus. Man šī informācija ir pilnīgi reāla, nevis izdomāta, nevis kaut kur izlasīta, bet redzēta un piedzīvota. Tautas partija neiestājas par to, un lūdzu, negroziet cilvēkiem galvas, ka Tautas partija iestājas par to, lai slēgtu mazās lauku skoliņas. Gluži otrādi. Tautas partija iestājas par to, lai ekonomētu līdzekļus. Mēs nevaram piesaistīt skolotājus, jaunos cilvēkus skolām, tāpēc ka ir ļoti, ļoti mazas algas. Ja mēs šādā veidā izšķērdēsim mazā lauku skolā uz diviem, trim sākumskolas skolēniem, uzturot gan skolotāju, gan direktoru, turklāt vēl arī direktora vietnieku, tad mēs nekad nepanāksim, ka pieliks skolotājiem algas.

Mēs nevaram prasīt tikai no budžeta papildu naudas krājumus. Mums jāskatās arī, kur ekonomēt. Tāpēc nerunāsim muļķības, ka mēs gatavojamies slēgt lauku skolas.

Pastāv vecas, sen aizmirstas tehnoloģijas, tādas kā apvienotās klases, kur neviens negrasās neko slēgt, bet ekonomēt. Būsim saprātīgi un nerunāsim par tādām lietām, kuras mēs neizpildām, bet vācam punktus. Mūsuprāt, tas ir galīgi nevietā.

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Golubovs, politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas deputāts.

A.Golubovs

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es tikko izlasīju vēlreiz šo likumprojektu. Tas tiešām ir neliels. Dīvaini, pirms manis šeit uzstājās rajona nomenklatūras darbiniece, kura tiešām nezina, tiešām nezina, kā darbojas mazās skolas. Viņa no rajona braukāja un kaut ko skatījās. Ja jūs nestrādājat lauku skolā, jūs nezināt, kas tas ir. Mazas skolas tiešām pēc šā likuma stāšanās spēkā tiks slēgtas vai būs pārveidotas, lai taupītu naudu, kā jūs tikko izteicāties. Lai taupītu tiešām naudu, tiks slēgtas. Ja jūs to nesaprotat, ja jūs to nevarat saprast, tad mēs ražosim šeit analfabētus.

Tabūna kungs, kā pēc tam jūs kaut kur uzrakstīsiet avīzē savus murgus par kaut kādu Latvijas okupāciju, kas viņus tad izlasīs pēc pieciem gadiem? Tā kā padomājiet, Tabūna kungs, un jūs arī, Dobeļa kungs! Padomājiet un nebalsojiet par to!

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Runājot par direktoru atestāciju. Nu, kā notiek skolās atestācijas un direktoru atestācijas pie tiem klātajiem galdiem, to mēs labi zinām. Un arī jūs to labi zināt. Nevajag galvu grozīt! Tas nu tā.

Tagad ekonomija no budžeta naudas. Ko nozīmē uz izglītību ekonomēt naudu, cienījamā dāma! Padomājiet, ko jūs runājiet! Kādu naudu jūs ekomēsiet, tad nevajag izglītot tos cilvēkus, ar muļķiem manipulēt ir ļoti viegli.

Tagad par to Liepāju. Jūs taču zināt, kādā stāvoklī mūsu ministri atnāca no Liepājas un kādā stāvoklī tās Liepājas skolas, vienas no sliktākajām Latvijā Liepājas rajonā. Un tagad mēs runājam, ka mēs skaisti izrīkojamies ar mūsu budžetu un ka mēs izdarām kaut kādus super labus labojumus, kuri veicinās skolu attīstību. Jūs tikko pateicāt, tik tiešām, mēs nezinām, kas notiek lauku skolās, un mēs neapzinām arī, kas notiek Rīgas skolās. Ir jāaiziet un jāpaskatās vismaz, kas tālāk ir no centra, un tad jūs redzēsit brīnumus, kuri tik tiešām ir nožēlojami, ka mēs esam savu vispārējas izglītības sistēmu noveduši tādā līmenī.

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Redziet, tā ir ar to izglītības iegūšanu. Es esmu tagad sapratis, ka ir cilvēki, kuriem ir vienalga, vai viņi iegūst izglītību, vai viņi neiegūst. Viņi nav spējīgi to apgūt. Redziet, Golubova kungs, es pilnīgi pieļauju, ka jūs esat kaut kur mācījies. Bet es esmu konstatējis, ka tās mācības jums galīgi neko nav devušas. Jūs neesat līdz šim brīdim spējis izprast to, ka Latvijā okupācija ir bijusi. Un tāpēc es uzskatu, ja slēgtu to skolu, kur ir mācījies Golubovs, tad Latvija būtu milzīga ieguvēja. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis — otro reizi.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Pat Golubova kungs ir tomēr mācījies, un mūsu Latvijas skolā. Un ja viņš nav apguvis to valodu līdz galam, varbūt vēl kaut ko, tad es teikšu, tāpat kā mēs, latvieši, neesam apguvuši no visas pārējās pasaules kultūras. Tā kā, Dieva dēļ, ja kāds kaut ko nezina, tas nav skolas sliktums. Slikts ir cits.

Zommeres kundze nupat kā pateica, ka viņa braukājusi, ar skolām runājusi un tā tālāk. Citi deputāti arī braukā pa Latviju. Un citi deputāti runā ne tikai ar skolotājiem un skolu direktoriem, bet ar tiem lietotājiem, ar tiem cilvēkiem, kuriem tās skolas ir vajadzīgas. Un mēs varam uztaisīt vienu — starp citu, kāpēc Latvijā vairāk vajadzīgs, uztaisīsim vienu skolu, naudas pietiks, varēsim Eiropai parādīt, kādā līmenī pie mums ir skolas. Bet pārējiem latviešiem, kā tur teica Dobeļa kungs, lai jau viņiem nav izglītības. Golubovam, Balodim un pārējiem putniem, lai jau iztiek.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Lieta ir ļoti nopietna. Es pat negribu atbildēt Golubova kungam, jo viņš patiešām nesaprot tik elementāras lietas. Un Dobeļa kungs, mans kolēģis, jau pateica, lai nesaprastu, ka Latvija ir okupēta, jābūt — es neteikšu šo vārdu, kādam ir jābūt šim cilvēkam. Un turklāt šāds cilvēks sēž Saeimā, ir atzīta, kā tautā saka, gan ar humora pieskaņu, viena no simts gudrākajām galvām. Bet lai tas paliek uz viņa un viņa partijas biedru izlemšanu.

Bet, kas attiecas uz mazajām lauku skolām, tad, kolēģi, mēs zinām vienu, ka mēģinājumi jau ir bijuši, es pērn ziemā rīkoju speciāli preses konferenci, lai žurnālistiem pastāstītu par to, kas notiek Latgalē, Rēzeknes pusē, kur, ministrijas mudināti, Izglītības un zinātnes ministrijas mudināti, ļoti pakalpīgi izglītības nodaļas darbinieki gribēja ķerties un jau ķērās pie mazo skolu likvidēšanas. Un šis process būtu aizgājis ļoti tālu. Un šodien būtu likvidētas jau vairākas Latgales mazās skolas, ja es personīgi nebūtu sacēlis šo trauksmi un arī ja nebūtu palīdzējuši pārējie, kuri saprata, ka tā rīkoties nedrīkst. Jo bija ministrijas darbinieki, atbildīgi darbinieki, kuri paziņoja, ka Latgalē vidusskolas ir pielīdzināmas parazītiem. Jūs varat iedomāties, ka atbildīgs ministrijas darbinieks izsaka šādu secinājumu. Parazīti tāpēc, ka tur ir pārāk daudz šo skolu un šajās skolās mācās ne visai daudz skolēnu.

Šis grozījums var būt bīstams tad, ja Izglītības un zinātnes ministrijā vadībā būs cilvēki, kuri nesapratīs šo mazo skolu nozīmi Latvijā. Es nesaku, ka tas ir šobrīd, bet tāda situācija var gadīties, ka ministrijā būs tādi cilvēki, par kuriem es jau nupat runāju, kuri atļaujas pateikt, ka vidusskola Latgalē ir parazīts. Un var gadīties, ka minimālo skolēnu skaitu nosaka tādu klasē, ka skola būs jālikvidē. Nekas cits neatliks. Un tad būs ļoti bēdīgi. Tātad faktiski tas atkarīgs no ministrijas. Es šobrīd neatļaujos sacīt, ka šādas tiesības ministrijai vajadzētu dot. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Viola Lāzo.

V.Lāzo

(LSDSP). Godāto priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti un deputātes! Es vēlējos vēlreiz uzsvērt šī grozījuma saistību ar pašreizējo pašvaldību reformu. Tā vai citādi, Eiropas prakse un pasaules prakse liecina, ka dažas jomas, un to skaitā arī izglītība, ir jācenšas risināt tieši tajā vietā, kur ir šī vajadzība pēc šī risinājuma. Šajā gadījumā, mūsuprāt, varas centralizācija, proti, Izglītības un zinātnes ministrijai ļaut noteikt, vai šajā gadā, šajā skolā, šajā klasē mācīsies viens, divi, trīs, septiņi vai septiņpadsmit bērni, manuprāt, ir nepieļaujami. Jo tieši pašvaldību vadītāji uz vietas visprecīzāk redzēs to situāciju ar tiem bērniem, kuriem ir šī vajadzība šajā brīdī un šajā gadā apgūt noteikto apmācības kursu. Jebkurā klasē. Šī situācija ir ļoti jūtīga, un es gribētu lietot svešvārdu — fleksibla, proti, tas var mainīties no dienas uz dienu. Un Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņiem no liela tāluma, no attāluma un no augšas būs grūti noteikt, kurā brīdī konkrētajā vietā šī situācija var mainīties. Līds ar to mūsu uzskats ir aicināt neatbalstīt no augšas Izglītības un zinātnes ministrijā noteikt minimālo skolēnu skaitu skolā un klasē. Mūsuprāt, ir aicinājums dot pašvaldībai pēc iespējas lielākas pilnvaras risināt izglītības jautājumu, tajā skaitā arī kultūrvides un visbeidzot bērna, konkrētā Latvijas dzīvā spēka spējas izglītoties uz vietas tur, kur tas ir nepieciešams.

Cienījamie kolēģi, lūdzu vēlreiz padomāsim, varbūt mēs tomēr varam neatbalstīt šo grozījumu vispārējās izglītības likumā. Pateicos!

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Golubovs — otro reizi.

A.Golubovs

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es skatos pašreiz uz tām vietām, kur ir jābūt Ministru kabineta pārstāvjiem. Jūs varat arī apskatīties. Pat izglītības ministres šeit nav. (No zāles deputāts G.Bērziņš: "Tiekas ar studentiem.") Kur tad viņa ir? Mēs apspriedām tieši viņu jautājumus. Varbūt viņa tiekas ar studentiem, varbūt vēl kaut kur, bet ja viņa varētu pašreiz iziet uz šīs tribīnes un pateikt — neviena lauku skola nebūs slēgta. (No zāles deputāāts J.Dobelis: "Viņa būs.") Tad varbūt mēs varētu padomāt, kā balsot. Bet es esmu ļoti priecīgs, Tabūna kungs, ka jūs sapratāt, ka nevar balsot par šo jautājumu. Paldies jums, Tabūna kungs!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns — otro reizi.

M.Lujāns

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Vēl mēs arī varam paskatīties uz ļoti interesantu sakritību, nosauksim to par cikliskumu. Kaut kur 50. un 60. gadu beigās Latvijā sākās mazo skolu likvidācija. Pēc tam mēs sasniedzām Brežņeva laikā tā saucamo monstrālo skolu sistēmu, kad būvēja milzīgas skolas, ar lielu pompu atvēra, kurā, lūk, tad nu pulcinās visus tos skolniekus no rajoniem. Patiešām, pareizi jau norādīja viens kolēģis, ka Atmodas laikā pacēlās nākamais vilnis par mazo skolu atjaunošanu. Un, sasniedzot jaunu vadoni, mēs sasniedzam atkal jaunu koncepciju — monstrālo skolu atvēršanu. Varbūt Latvijā mēs beidzot atkal nonāksim pie kāda normāla secinājuma, bet nenodarbosimies ar šitām viļņveida kustībām, bet, protams, mums būs vismaz darbs, jo palaikam būs jāver ciet un jāver vaļā, un tas būs darbs. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ivars Godmanis.

I.Godmanis

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Protams, es domāju, ka šādas debates varētu būt mūžīgas. Neapšaubāmi ir skaidrs, ka līdzekļi ir valstī, ka prioritārais virziens neapšaubāmi ir izglītība, un, ja iet runa par perifērijas skolām, tad, neapšaubāmi, arī tām vajadzētu tur būt iekļautām pilnā mērā.

Taču kādus argumentus es varētu tomēr mēģināt izvirzīt šeit, atbalstot šo te, kas tika izvirzīts. Pirmais. Latvijā ir apmēram 538 000 skolnieku uz 1330 skolām. Ja mēs paskatāmies vidējo skolnieku skaitu uz vienu slodzi, tad diemžēl tā ir kaut kur pāri par 6,7 skolniekiem uz slodzi. Tas nu ir gandrīz divreiz mazāk nekā jebkurā valstī, kas atrodas uz rietumiem no mums. Bet vai tas ir pietiekams arguments?

Nu un skaidrs, ka tas blīvums un skolēnu skaits klasē mazāks ir laukos. Tur nav ko slēpties. Ja mēs ejam pēc kritērija, lai varētu vispār palaist Izglītības likumu, ko vajadzēs valdībai darīt pēc 1. janvāra — uzsākt, jo uzreiz nevarēs to izpildīt, tas nu nav iespējams finansiāli, tad diemžēl šie 12,5 bērni uz slodzi būs minimālais, ko vajadzēs ņemt kā kritēriju. Vai laukos varēs to piemērot? Domāju, ka ne.

Ja ne, tad — ko darīt? Problēma, kāpēc Izglītības un zinātnes ministrija grib to darīt, ir sekojoša. Skolas atvērt vai aizslēgt var tikai pašvaldības. To nevar izdarīt ministrija, bet problēma ir tajā apstāklī, ka skolotājiem algas maksā tieši no valsts programmas veidā. Un tādā gadījumā, ja ir situācija, ka, piemēram, sanāk klasē 4, 5 vai 6 skolnieki, atsevišķos pagastos, nu, jaunākajās klasēs, teiksim, pa 10, ne vairāk, viņiem skolotājs ir vajadzīgs visos priekšmetos. Kā iziet no šīs situācijas? Vai nu jāņem ir, teiksim, 5 skolotāji, kur katrs māca savu, vai ir jāņem tāds skolotājs, kurš ir spējīgs, kā vienā otrā valstī, apmācīt piecus vai sešus priekšmetus. Fiziski izturēt to nevar. Samaksāt to arī nevar.

Es domāju, ka mums tomēr būs jānonāk pie šīs te situācijas nepatīkamā veidā trīs iemeslu dēļ. Skolu sistēma Latvijā ir iestabilizējusies. Jā, es piekrītu Lujāna kungam par to, ka tur bija arī visādas izmaiņas, bet tā ir no tiem laikiem, kad Poruks rakstīja "Knipskas kauju" un kad tik tiešām bija Dullais Dauka. Tas ir tad, kad brauca ar zirgu uz skolu. Es saprotu, ka ir realizēts genocīds Latvijā, tikai es diemžēl nevaru ar mašīnu pabraukt nekur. Starp citu, arī laukos mašīnu ir pietiekošā skaitā.

Kā risināt nopietni šo jautājumu, es saskatu trijos variantos. Punkts viens. Īpaši izskatīt četrgadīgās skolas, bet nevienu klasi augstāk.Četrgadīgo skolu koncentrēšana ir problemātiska, jo bērni ir par maziem. Otrs. Neaapšaubāmi, tā prakse, kas ir vairākos pagastos, virzīt līdzekļus transporta iegādei. Trešais. Pasaules bankas kredīts, ko parakstīja Finansu ministrija kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju par skolu siltināšanu un skolu uzlabošanu, atstājot tās skolas, kurās būs tie skolnieki. Un ceturtais. Novirzīt skaitļošanas tehnikas tā saucamo lielo kredītu, ko paredz slēgt, arī uz šīm te lauku skolām, kuras nepaliks tādā skaitā, kādas tās ir tagad. Ja kāds iedomājas, ka var šajā valstī finansiāli pavilkt 6,7 bērnus uz vienu slodzi un saglabāt visas 1330 skolas, viņš var nākt šeit tribīnē, mēģināt to pierādīt un gūt atbalstu tautā. Bet, patiesību sakot, tas tā nevar notikt, jo mums diemžēl nav ne tādas finanses, ne arī mums būtu tas tā jādara. Jo atcerēsimies beigās, ka ir ļoti patīkami, ja mums ir skola turpat blakām. Ka turpat bērns aiziet ar kājām uz skolu un atpakaļ, bet tad atcerēsimies, kas tajā skolā ir. Un ja skolā ir tikai krīts un viens skolotājs, tad tā skola ir tikai pēc nosaukuma. Tā pēc tam nekādu reālu izglītību nedod. Viss. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates par likumprojektu un okupācijas tiesiskajiem aspektiem slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi! Jautājums ir pietiekami nopietns, un tāpēc mani absolūti neizbrīnīja tās kaislības, kas šeit valdīja zālē. Vēl jo vairāk tāpēc, ka lielākajai daļai no šeit zālē sēdošajiem ir okupācijas laika pieredze un lielākā daļa ļoti labi atcerās, kādas traģiskas sekas latviešu tautai, jā, es saku tiešām, latviešu tautai, bija mazo lauku skolu slēgšana, it īpaši Latgalē, kur tika slēgtas mazās latviešu plūsmas skolas, kur notika pārkrievošanas politika un tā tālāk.

Bet, pirmkārt, ko es gribu atgādināt. Ka šobrīd mēs dzīvojam neatkarīgā valstī. Mēs esam paši ievēlējuši ar absolūtu balsu vairākumu savu valdību. Un mums šobrīd ir izglītības ministre, kurai es, un es domāju, vairākums zālē klātesošo pilnībā uzticās. Turklāt viņa ir bijusi izglītības vadītāja lauku rajonā un perfekti pārzina mazo lauku skolu problēmas, tajā skaitā mazo lauku skolu eksistēšanas problēmas. Turklāt mēs esam parlamentāra valsts, un jebkurā brīdī mums ir iespējas sekot līdzi ministrijas rīcībai, jebkurā brīdī mums ir iespējams mainīt likumu, un, ja mēs neuzticamies ministrijai, noteikt šo minimālo klašu piepildījumu ar visiem koeficientiem Saeimā. Tas viss ir iespējams, un es apsolu, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ārkārtīgi rūpīgi sekos līdzi ministrijas darbam pie tā, kā šī problēma tiks risināta.

Nākamais. Zvejsalnieka kungs tiešām šeit minēja tādu lietu, ka ar gadiem atmiņa neuzlabojas. Es gribu atgādināt kā bijušais Augstākās padomes deputāts, Tautas frontes frakcijas pārstāvis, ka 1991. gada likumā bija norma, kas noteica minimālo skolēnu skaitu, ar kādu var atvērt klasi un ar kādu var atvērt skolu. Šāda norma bija, un šī norma, starp citu, tikai sekmēja mazo latviešu plūsmas skolu un klašu atjaunošanu Latgalē.

Nākamais, ko es gribu šeit pasvītrot. Šeit nevar runāt tikai un vienīgi par līdzekļu taupīšanu. Tā ir absolūti nepareiza pieeja. Šeit ir jārunā par līdzekļu efektīvu izmantošanu, jo es gribu vēlreiz pasvītrot, ka gan vairums izglītības speciālistu, gan izglītības ministre, gan Tautas partijas frakcija un Tautas partija zina arī, ka vairums klātesošo nepārprotami uzskata, ka sākumskolās, kā jau te pareizi teica mūsu bijušais Ministru prezidents Ivars Godmanis, ir jābūt pilnīgi citai pieejai nekā vidusskolās. Jo mazāks bērns, jo skolai ir jābūt tuvāk dzīvesvietai. Jo lielāks bērns, jo arvien būtiskāks kļūs materiālo līdzekļu koncentrācijas jautājums, lai mēs varētu nodrošināt kvalitāti. It īpaši tas skar vidusskolas.

Cienījamie kolēģi, kas šeit runāja par kaut kādu diskrimināciju, ieviešot kaut kādu šādu punktu likumā, tad, tieši otrādi, ir iecere, lai šī diskriminācija nepastāvētu. Lai nepastāvētu šobrīd tā diskriminācija, kāda ir Latvijā pret lauku vidusskolniekiem, pret lauku vidusskolu absolventiem, kuri nespēj iestāties augstskolā, un nespēj iestāties augstskolā bieži vien tāpēc, ka viņi mācās skolā, kur vidēji klasē vidusskolā ir mazāk nekā desmit bērnu. Šādas skolas vietējā apvidū ir vairākas, un tāpēc, ka tās ir tik mazas, nav iespējams tik mazās skolās koncentrēt materiāli tehniskos līdzekļus — datorus un citas būtiskas lietas, lai šie skolēni iegūtu konkurētspējīgu vidējo izglītību, līdzvērtīgu lielo pilsētu, it īpaši lielo pilsētu skolēniem, un spētu iestāties augstskolā.

Sēdes vadītājs.

Godātais Ābiķa kungs! Ir pienācis laiks pārtraukumam. Vai nu mēs balsosim tagad, vai turpināsiet argumentēt pēc pārtraukuma.

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā visus tos apstākļus, ka mēs uzticamies savai ministrijai, mēs uzmanīgi sekosim līdzi, kā šī problēma tiks atrisināta, es aicinu balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 33, atturas — 3. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem un otrā lasījuma datumu!

Dz.Ābiķis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņu es ierosinu 20.septembri. Otro lasījumu — 23.septembrī.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Paldies!

Dz.Ābiķis.

Paldies, kolēģi, par atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, daži paziņojumi. Šodien sveicam mūsu kolēģi Dzintaru Kudumu 37 gadu jubilejā un Linardu Muciņu 48 gadu jubilejā. (Aplausi.)

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs

(7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Oļegs Deņisovs, Boriss Cilevičs, Jānis Ādamsons, Jānis Gaigals, Pēteris Apinis, Aija Poča, Antons Seiksts, Juris Dalbiņš, Dzintars Ābiķis, Ainārs Šlesers, Ģirts Valdis Kristovskis un Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim sēdi. Pirms turpinām izskatīt likumprojektus Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu ierosinājumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par deputāta Jāņa Čevera ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā". Vai ir iebildumi? Iekļaujam to kā pēdējo darba kārtības jautājumu.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā" , pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisija. Referenta nav. Izskatām nākamo.

Likumprojekts

"Grozījums likumā "Par policiju"", pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisija. Nav referenta.

Nākamais — likumprojekts "Dzīvnieku aizsardzības likums" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Aizsardzības un iekšlietu komisijas pārstāvja nav. "Dzīvnieku aizsardzības likums" ir sagatavots. Tas sastāv no 52.pantiem. Tos iesniedzis Ministru kabinets un ne visi risina līdz šim Latvijā neatrisinātu problēmu. Latvijā līdz šim mēs esam daudzkārt saskārušies ar situāciju, ka dzīvnieki tiek turēti ne tikai nepiemērotos apstākļos, bet arī spīdzināti un visādā citādā veidā izmantoti. Esam saskārušies ar situāciju, ka nav likumdošanas. Ministru kabinets to ir novērtējis un iesniedzis likumprojektu, kurš jums ir ar dokumenta numuru 952. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā sēdē bija pieaicinājusi arī Dzīvnieku aizsardzības biedrības pārstāvjus un visi vienbalsīgi nolēma atbalstīt šo likumu pirmajā lasījumā. Vairāk man nav ko piebilst pie šī dokumenta. Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Dzīvnieku aizsardzības likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā tiek pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K.Leiškalns.

Komisija lūdz noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu šā gada 30.septembri.

Sēdes vadītājs.

30.septembris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par augu šķirņu aizsardzību"" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Aivars Tiesnesis.

A.Tiesnesis

(TP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Darba dokuments nr. 1001. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par augu šķirņu aizsardzību"" , otrais lasījums. Kā tas bija iepriekš atrunāts, ir ļoti daudzas izmaiņas, kas pamatā sakārtotas ar EDSO prasībām, respektīvi, tas ir sakārtots ar Eiropas prasībām, tas ir, "Augu šķirņu aizsardzība". Pamatā nāca visi priekšlikumi no ministra Kalvīša kunga, kuri tika komisijā pārskatīti un pielaboti, un uz šo brīdi pamatā ir tikai komisijas priekšlikumi. Tāpēc es neatkārtošos, visi ir komisijas priekšlikumi. Lūdzu, varam sākt izskatīšanu ar 1.punktu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta 1.priekšlikumu.

A.Tiesnesis.

2.priekšlikums. Ir iebildumi?

Sēdes vadītājs.

Nav.

A. Tiesnesis.

3.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

A.Tiesnesis.

4.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis.

5.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Tiesnesis.

6.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis.

7.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Tiesnesis.

8.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis.

9.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Tiesnesis.

10.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

A.Tiesnesis.

11.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis.

12.priekšlikumā ir redakcionāls precizējums. Kopumā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Tiesnesis.

Arī 13.priekšlikumā ir redakcionāls precizējums un kopumā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Tiesnesis.

14.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis.

15.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Tiesnesis.

16.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Tiesnesis.

17. priekšlikumā ir redakcionāls labojums. Kopumā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis.

18.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Tiesnesis.

19.priekšlikums par termiņu arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta

"Grozījumi likumā "Par augu šķirņu aizsardzību"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret un atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

A.Tiesnesis.

Komisijas vārdā piedāvājam 22.septembri.

Sēdes vadītājs.

22.septembris. Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta "Rīgas brīvostas likums" otrajam lasījumam" . Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina Saeimai pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta "Rīgas brīvostas likums" otrajam lasījumam līdz šā gada 26.novembrim. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Gundara Bērziņa atsaukšanu no Aizsardzības un iekšlietu komisijas" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — nav, atturas — 7. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Gundara Bērziņa ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā" . Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — nav, atturas — 4. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputātes Ērikas Zommeres atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — nav, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputātes Ērikas Zommeres ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputātes Ērikas Zommeres atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas" . Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputātes Ērikas Zommeres ievēlēšanu Revīzijas komisijā" . Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — nav, atturas — 11. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Mārtiņa Bičevska atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas" . Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — 1, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Mārtiņa Bičevska ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā" . Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par Ministru kabineta ieteikto kandidātu apstiprināšanu Reģionālās attīstības padomes sastāvā" . Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — 4. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Jāņa Čevera ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 39, atturas — 9. Lēmums nav pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā" , pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums

(TB/LNNK ). Augsti godātais Prezidij! Cienītie deputāti! Izskatām dokumentu nr.829. Aizsardzības un iekšlietu komisija, izskatot Ministru kabineta iesniegtos un Aizsardzības ministrijas izstrādātos grozījumus Obligātā militārā dienesta likumā, kas būtībā sakārto aktīvā un rezerves dienesta lietas, nolēma šos grozījumus atbalstīt pirmajam lasījumam. Atbalsts sniegts pirmajam lasījumam arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas atzinumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 10, atturas — 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Dz.Kudums.

27.septembris.

Sēdes vadītājs.

27.septembris. Paldies! Iebildumu nav.

Nākamais — likumprojekts "Grozījums likumā "Par policiju"" . Pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums

(TB/LNNK). Dokuments nr.831. Aizsardzības un iekšlietu komisija, izskatot Ministru kabineta iesniegto un Iekšlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Grozījums likumā "Par policiju"" atzina, ka pirmajā lasījumā šie likuma grozījumi ir pieņemami. Šādu pašu atbalstu ir sniegusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Būtībā šis grozījums skar 2000.gada budžetu. Lūgums atbalstīt likuma grozījumus pirmajam lasījumam!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par policiju"" pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Dz.Kudums.

27.septembris.

Sēdes vadītājs.

27.septembris. Paldies!

Kārtējās sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Šodien beidzās priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam par Administratīvo procesu, tāpēc minētā apakškomisija aicināta pulksten 13 Juridiskās komisijas telpās uz sēdi, kurā tiks uzklausīti Tieslietu ministrijas un Juridiskā biroja pārstāvju iesniegtie priekšlikumi.

Sēdes vadītājs.

Vārds Romualdam Ražukam.

R.Ražuks

(LC). Godājamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Uzreiz pēc sēžu baigām notiks Sociālo un darba lietu komisijas sēde tās sēžu telpās.

Sēdes vadītājs.

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs

(Saeimas sekretāres biedrs). Nav reģistrējušies sekojoši deputāti: Oļegs Deņisovs, Boriss Cilevičs, Jānis Ādamsons, Jānis Gaigals, Normunds Rudevičs, Aija Poča, Antons Seiksts, Māris Vītols, Dzintars Kudums, Roberts Zīle un Guntars Krasts.

Sēdes vadītājs.

Paldies! 16.septembra kārtējā Saeimas sēde ir slēgta.