Saeimas 1999. gada 16. septembra ārkārtas sēdē

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs.

Sākam Saeimas ārkārtas sēdi, kuru pēc 34 deputātu ierosinājumu šodien sasauc Saeimas Prezidijs. Pirmais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Par stratēģiski svarīgu tautsaimniecības objektu PVAS "Latvenergo", SIA "Latvijas gāze", SIA "Lattelekom" un VAS "Latvijas dzelzceļš" privatizācijas pārtraukšanu. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Leona Bojāra, Zvejsalnieka, Lāzo, Gundara Bojāra un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Par stratēģiski svarīgu tautsaimniecības objektu PVAS "Latvenergo", SIA "Latvijas gāze", SIA "Lattelekom" un VAS "Latvijas dzelzceļš" privatizācijas pārtraukšanu" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāte Jevgenija Stalidzāne, Jaunās partijas frakcija.

J.Stalidzāne

(JP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tātad kāpēc ir radies šāds likumprojekts, tātad dokuments nr.1022 "Par stratēģiski svarīgu tautsaimniecības objektu PVAS "Latvenergo", SIA "Latvijas gāze", SIA "Lattelekom" un VAS "Latvijas dzelzceļš" privatizācijas pārtraukšanu", un vēl jo vairāk mēs gribam uzsvērt, ka tas ir jādara tāpēc, ka pirms privatizācijas tiek veikti ļoti lieli darbi, lai šo kompāniju sadalītu ražošanā, pārvadē un sadalē un pēc tam veidotu kaut kādu nesaprotamu koncernu, kura darbības spēja tālākā nākotnē nav skaidra. Un tikai to arī gaida šis ārzemju lielkapitāls. Pastāv uzskats, ka energosistēmai ir nepieciešams stratēģiskais investors, bet nav dota atbilde, kāpēc tas ir nepieciešams. Latvijas energosistēmas galvenais vietējais investors ir mūsu Daugava. Šis investors neprasa atpakaļ nekādu peļņu, un tas ir devis iespēju 55 miljonus latu ieguldīt sistēmas modernizācijā un attīstībā. Ārvalstu stratēģiskais investors no šīs summas vismaz 20% paņemtu sev un tā netiktu ieguldīta sistēmas attīstībai, jo no šīs peļņas vēl saņemtu arī lielas algas ārzemju konsultanti, bet kādas konsultācijas un kādi investori ir vajadzīgi energosistēmai, ja Lielbritānijas konsultāciju uzņēmums "The Determinator Growth" publicē analīzi par lielāko ražošanas kompāniju pasaulē ekonomiskajiem un ražošanas rādītājiem. No 193 lielākajām enerģijas ražošanas kompānijām, kur 8,8% pilda ražošanas funkcijas un 82% no šiem uzņēmumiem pilda ražošanas un pārvades sadales funkcijas, "Latvenergo" ekonomiskie rādītāji salīdzinājumā ar 193 kompānijām ir šādās vietās — tīrās peļņas pieaugumā ir labākais uzņēmums, izmantotā kapitāla atdeves pieaugumā — labākais, pamatkapitāla atdeves pieaugumā — otrais, tīro aktīvu pieaugumā — trešais, izmantotā kapitāla atdevē — sestais, kapitālizmantošanā — devītais, pamatkapitāla atdevē — desmitais, parāda un pamatkapitāla attiecībā ir deviņpadsmitais.

Protams, sadalot tiek atvieglots Privatizācijas aģentūras uzdevums, jo pa daļām izpārdot uzņēmumu ir vieglāk, bet "Latvenergo" vairs nebūs spējīgs konkurēt ar citu valstu energokompānijām. To pašu arī varētu teikt par "Latvijas gāzes krātuvēm", par "Lattelekom", "Latvijas dzelzceļu". Nav normāli, ka šos uzņēmumus nodod Privatizācijas aģentūrai, viņi paši sagatavo privatizācijas nosacījumus, izbīda caur Ministru kabinetu, paši realizē un paši iesniedz izmaiņas likumdošanā. Privatizācijas nosacījumi kompānijām ir jāizdebatē Saeimas komisijās, un tad tikai privatizācijas nosacījumus nodot Privatizācijas aģentūrai izpildei, un izpildi var kontrolēt padomes, tad nebūs jāceļ troksnis par neesošiem darījumiem, tad nebūs 18 miljonu vietā jāmeklē 3 miljoni, tad nebūs jāceļ tracis par vēl lielākām mūs sagaidošām nepatikšanām, tāpēc es uzskatu, ka ir jābalso par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Pret vēlas runāt deputāts Aleksandrs Kiršteins, Tautas partijas frakcija.

A.Kiršteins

(TP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Godājamā Stalidzānes kundze! Es nebūt neapšaubu šo cilvēku godīgumu, kas ir parakstījuši šo iesniegumu, un arī man kādreiz bija mazā sociāldemokrāta sapnis, un es jums izstāstīšu, ar ko mazā sociāldemokrāta sapnis atšķiras no lielā sociāldemokrāta sapņiem.

Bet vispirms es atgādināšu, ka šīs debates un strīdus sākām 1994.gada vasarā, kad tautsaimnieku politiskā apvienība apturēja privatizāciju uz pieciem gadiem Latvijā, un atbilde, ko teica Stalidzānes kundze, jeb atbilde uz jautājumu bija vienkārša — 1994.gadā žurnāls "Ekonomist", rezumējot situāciju sociālistiskajās valstīs, rakstīja, ka postsociālistiskajā telpā visi valsts uzņēmumi pastāv tikai direktoru, viņu draugu, ģimenes locekļu vajadzībām un nav izņēmumu, kā arī to politisko partiju vajadzībām, kuras ir šo privatizējamo akciju sabiedrību padomēs. Vai Latvijā ir izdevies pierādīt, aizkavēt privatizāciju par pieciem gadiem, ka mēs esam kaut kādi izņēmumi?

Un tagad par sapņiem. Kad es biju mazs, man bija gaišs sociāldemokrātu sapnis — braukt siltos, gaišos, ātros vilcienos no Rīgas uz Jaunpiebalgu, no Rīgas uz Rūjienu, no Rīgas uz Vaiņodi, un mēs gribējām, lai šajos vilcienos būtu lēti un labi telefona sakari. Diemžēl šis sapnis sabruka, bet par to nevajadzētu smieties, jo tas ir normāli. Kāds ir lielo sociāldemokrātu sapnis? Lielo sociāldemokrātu sapnis ir pavisam savādāks, viņiem nevajag šos gaišos vilcienu, viņiem vajag minimums 40 tūkstoš latu algu, viņiem vajag tikpat lielas prēmijas, viņiem vajag dažādas piemaksas, un beigās viņiem vajag pārdot lokomotīves ofšoru kompānijām, kurām valsts no savas kases piemaksā par sniegtajiem pakalpojumiem. Vai tad tas ir tas sapnis, par ko jūs gribat balsot, godājamie kolēģi sociāldemokrāti?

Varbūt situācija citās nozarēs ir labāka. Nu paskatīsimies. Mēs zinām, ka "Lattelekom" galvenā nelaime ir konkurences trūkums, tātad mums ir jācīnās par to, lai tiktu likvidētas šīs monopoltiesības. Tas, uz ko sociāldemokrāti atsaucās, ka "Statoil" un "Sonor" ir valsts kompānijas jeb valsts uzņēmumi ar lielu daļu, nav piepildījies, ja jūs zināt, ka "Statoil" tika atlaista valde vasarā un "Statoil" tiek sagatavots privatizācijai, un pašreiz "Sonor" arī tiek nodota privatizācijai. Kāpēc mums šeit tērēt laiku un turpināt visus šos strīdus?

"Latvijas gāze". "Latvijas gāzei" ir tikai viena problēma. Saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvām un principiem nevar būt viens stratēģiskais gāzes piegādātājs. Vai tiešām jūs domājat, ka valstī ir pietiekami daudz līdzekļu, lai atrastu, teiksim, iespēju uzbūvēt otru naftas vadu no Norvēģijas? Mēs labi zinām, ka "Lattelekom", neskatoties uz visiem viņu trūkumiem, pagājušogad šīs 50 vai aizpagājušogad 70 miljonu investīcijas netika ieguldītas no valsts budžeta, un mums nav šādas naudas.

Tātad, runājot šeit arī par "Latvijas gāzi", nebūsim naivi. "Latvijas gāzes" privatizācijas galvenā problēma nav pati privatizācija, bet divu neatkarīgu gāzes piegādes avotu eksistence. Tā ir politiska un stratēģiska lieta un par to vajag runāt. Un to var izdarīt, protams, ātri, saprātīgi privatizējot šos te uzņēmumus un nenodarbojoties šeit ar uzmanības novēršanu.

Un pēdējais. Ja mēs pašreiz vēl kaut kādā mērā šaubāmies par "Latvenergo" privatizācijas nepieciešamību, tad es domāju, ka pēdējais skandāls atkal slēgt apdrošināšanas līgumus ar ofšora kompānijām un kaut kādā veidā pārpludināt naudu uz ārzemēm ir iespējams tikai valsts uzņēmumos. Tas nav iespējams normālā privātā kompānijā, tas ir tāpat kā, ziniet, ar publiskajiem ezeriem, kur katrs iet un liek tīklus, lai kaimiņš nenoķer vairāk, jo viss pieder visiem.

Ja vēl kādam šī piecu gadu bēdīgā pieredze nav pietiekama, tad laika trūkuma dēļ es jums varētu vēl daudz vairāk materiālu iedot, tāpēc mans priekšlikums ir šeit netērēt laiku, noraidīt šodien šo likumprojektu, neizskatīt un balsot par atklātu privatizāciju, par godīgu konkurenci un par politisko partiju ietekmes pārtraukšanu privatizējamo valsts uzņēmumu akciju sabiedrību padomēs. Tas būtu daudz godīgāk, un es ceru, ka daudzi sociāldemokrāti arī to saprot un atbalstīs, un noraidīs pašreiz šo iesniegto priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Viens ir runājis par, viens pret.

Pirms mēs izlemjam, balsojot par likumprojekta nodošanu komisijām, Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu ar ierosinājumu: šīsdienas ārkārtas sēdes darba kārtībā izskatāmajiem likumprojektiem noteikt aizklāto balsojumu. Viens var runāt par, viens — pret šo priekšlikumu. Lūdzu, par vēlas runāt deputāts Egils Baldzēns.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Dāmas un kungi! Es gribētu pateikt pavisam vienkārši, ka valdības partiju deputātiem nevajadzētu baidīties no savu deputātu balsojuma slēgtajā balsojumā. Tad varbūt būtu pavisam labi ar tiem smaidiem, kas ir pašreiz. Es uzskatu, ka, ja mēs risināsim privatizācijas jautājumus Saeimā, tas būs gan sabiedrībai, gan tautai daudz izdevīgāk, nekā ja to darīsim klusumā Ministru kabineta un Privatizācijas aģentūras institūcijās, un rezultātā pat valdībā noritēs smagi un skaļi skandāli. Tāpēc es aicinu Saeimas deputātus nebaidīties un balsot ar vēlēšanu zīmēm!

Sēdes vadītājs.

Pret vēlas runāt deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Cienījamie sociāldemokrāti! Ir jau vēl tādi balsošanas veidi kā, piemēram, Vācijas parlamentā, kad iet ar kājām ārā pa durvīm... Jūs varētu iet pa šīm durvīm ārā, un mēs varētu iet pa šīm durvīm ārā. Vai arī mēs varētu vēl kaut ko oriģinālāku piedāvāt.

Es aicinu jūs būt atklātiem un godīgiem un parādīt savu balsojumu un neiesniegt šādu priekšlikumu. Būsim par atklātību!

Sēdes vadītājs.

Viens ir runājis par, viens — pret. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai balsojums par izskatāmā likumprojekta nodošanu komisijām notiktu aizklāti. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 55, atturas — 9. Priekšlikums noraidīts

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par stratēģiski svarīgu tautsaimniecības objektu PVAS "Latvenergo", SIA "Latvijas gāze", SIA "Lattelekom" un VAS "Latvijas Dzelzceļš" privatizācijas pārtraukšanu" nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 47, atturas — 7. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Bojāra, Zvejsalnieka, Lāzo, Bojāra un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Par stratēģiski svarīga tautsaimniecības objekta — PVAS "Latvijas kuģniecība" — privatizāciju" pārtraukšanu" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāts Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi, cienījamais Prezidij! Šodien jau viens balsojums par privatizāciju bija, kur Tautas partija pati aģitēja, ka privatizācija ir slikta lieta un nedrīkst nekādā gadījumā balsot par privatizāciju. Tur gan objekts bija ļoti mazsvarīgs. Naudu nevarēja iegūt neko tur privatizējot, un varbūt tāpēc Tautas partija konsekventi ievēroja savu politiku un nobalsoja pret privatizāciju.

Bet "Latvijas kuģniecība" nav mazsvarīgs objekts, "Latvijas kuģniecība" ir Latvijas jūrniecības nozares politikas noteicēja Latvijā. Privatizējot "Latvijas kuģniecību" jebkura lieluma stratēģiskajam investoram, kurš absolūti nav vajadzīgs, mēs likvidējam šo nozari Latvijā. Mēs atstāsim šeit vienu mazu kantorīti, kurš regulē īpašnieka vajadzību likvidēt savu konkurentu Latvijā un nodrošināt savu vietu Eiropas un pasaules kuģošanas tirgū.

Es pievēršu jūsu uzmanību tam apstāklim, ka saskaņā ar iesniegto bilanci "Latvijas kuģniecībai" šodien aktīvos ir apmēram 40—50 miljoni. Tātad, ja Finansu ministrija plāno, ka no "Latvijas kuģniecības" iztirgošanas Latvijas budžets iegūs 40—50 miljonus, tad šis investors iegūs ar tiem pašiem miljoniem un tos 40—50 miljonus samaksās no tās naudas, ko "Latvijas kuģniecība" jau šodien ir nopelnījusi.

Es jums atgādināšu, ka "Latvijas gāze" pēc tam, kad tā vairāk nav mūsu kontrolē, ir pieņēmusi lēmumu 80% no peļņas izmaksāt dividendēs. Tātad nav runa par attīstību, nav runa par tarifu samazināšanu, ir runa par to, ka cilvēkam, kurš nedzīvo Latvijā, no Latvijas ir jāslauc ārā nauda. Cits piemērs. Daugavpils pievadķēžu rūpnīca, 80% aiziet dividendēs. Tātad viss nopelnītais aiziet dividendēs, attīstībai nepaliek nekas, darba vietas samazinās, un tādus piemērus var nosaukt ļoti daudzus.

Un pēdējais. Vēl viens apsvērums, ko es tomēr gribētu jums likt pie sirds. Neviens stratēģisks investors, kurš sevi par tādu sauks, nepirks "Latvijas kuģniecību" tādēļ, lai kļūtu šeit par investoru. Par 40—50 miljoniem viņš nopirks 2—3 miljardus vērtu vietu pasaules tirgū. Ar jūsu lēmumu, ar jūsu palīdzību viņš aplaupīs Latvijas valsti. Spriediet paši!

Un tāpēc es aicinu šodien nepieņemot varbūt līdz galam likumu, kā tas ir noformulēts, nodot to komisijās, izstrīdēsimies, pieņemsim tādu likumu, kas būtu izdevīgi Latvijai, nevis vienai, divām, desmit personām privatizējot šo kuģniecību, un nelikvidēsim šo nozari. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Pret runās deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātais priekšsēdētāja kungs, augsti godātie deputāti! Es noteikti aicināšu noraidīt vismaz šo likumprojektu, arī iepriekšējais bija apšaubāms, jo, teiksim, kaut vai "Lattelekom" 51% ir valsts daļa, un pārējais uzņēmums jau ir privāts. Līdz ar to tur privatizāciju apturēt ir ļoti grūti.

Tāpat arī, runājot par "Latvijas kuģniecību", teikšu, ka lēmums jau par "Latvijas kuģniecības" privatizāciju ir pieņemts. Jau 15 cilvēku vai 16 cilvēku liela valdība nespēj ātri ar ekspertu palīdzību vienoties par "Latvijas kuģniecības" privatizāciju, un mēs zinām, ka no šīs nozares privatizācijas šā gada budžets neieņems līdzekļus, un uz šo līdzekļu aizvietojuma rēķina jau ir Latvijā pieņemts jauns Eiropas obligāts likums.

Es nezinu, kā var privatizēt "Latvijas kuģniecību" ar likumu, jo tur ir tik daudz smalku nianšu, tik daudz smalku finešu, man negribētos, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija un parlaments tiktu pārvērsts par šādu interešu sadursmes poligonu. Es nedomāju, ka mēs komisijā varētu ļoti kompetenti spriest par "Latvijas kuģniecības" privatizāciju, kamēr valsts ar likumu ir izveidojusi attiecīgu Privatizācijas aģentūru, kas izstrādā lēmumus, pēc tam tos akceptē Latvijas Republikas Ministru kabinets, kuram piekrīt visa lielākā parlamenta daļa.

Es neticu, ka Latvijas Republikas Ministru kabinets grib par 40 miljoniem pret Latvijas tautas interesēm pārdot 3 miljardus vērtu biznesu. Es vienkārši tam neticu, jo, ja man jānotic tam, tad mums atliek vai nu pamest šejieni, vai nošauties pavisam. Es tiešām neesmu tik liels speciālists kā jūs kuģniecības lietās un finesēs par cenām, par tirgus vērtību, ielaisties nevaru.

Tāpat es neticu, ka valdība no tiesas likvidētu šo nozari vispār. Jebkura valdība ir vairāk vai mazāk atkarīga no ekonomikas attīstības un no tās nodokļu kvantitātes, no tā nodokļu kvantuma, ko attiecīgā nozare iemaksā valsts budžetā. Tāpēc es aicinu deputātus noraidīt šo likumprojektu un nepārvērst par šo interešu sadursmes poligonu 100 cilvēku lielo Latvijas Republikas Saeimu. Ja jau ar to ar grūtībām tika galā 15 cilvēki, kas nemitīgi tika apgādāti ar ekspertīzes slēdzieniem, pieņemot lēmumu par šo privatizāciju.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Pirms mēs balsojam par šā likumprojekta nodošanu komisijai, mums ir jāizskata 10 deputātu priekšlikums par to, lai šis balsojums notiktu aizklāts. Vai par vai pret šo priekšlikumu vēlas kāds runāt? Runāt neviens nevēlas.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par desmit deputātu priekšlikumu — balsot par izskatāmā likumprojekta nodošanu komisijām aizklāti. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 55, atturas — 11. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par stratēģiski svarīgo tautsaimniecības objekta PVAS"Latvijas kuģniecība" privatizāciju" nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 51, atturas — 24. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Leona Bojāra, Violas Lāzo, Egila Baldzēna, Gundara Bojāra un citu deputātu iesniegto priekšlikumu likumprojektu "Par stratēģiski svarīga tautsaimniecības objekta — Valsts mežu fonda — zemes privatizāciju" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāts Gundars Bojārs.

G.Bojārs

(LSDSP). Augsti godātie deputāti! Šis likumprojekts, manuprāt, atšķiras no iepriekšminētajiem likumprojektiem ar to, ka vismaz visas valdībā pārstāvētās frakcijas ir deklarējušas, ka valsts mežus mēs neprivatizēsim. Tomēr likumdošanā pastāv viena iespēja, ka šī valsts akciju sabiedrība, kas tiek veidota, pakļaujas vispārējai likumdošanai, kas skar arī šo akciju sabiedrību, tā tomēr var tikt privatizēta. Tādā gadījumā kas notiek, ja šī akciju sabiedrība būs noslēgusi ilgtermiņa līgumu par mežu izmantošanu? Es nezinu, kādi ir valdības plāni, bet tas varētu būt 99 gadi. Privatizējot šo valsts akciju sabiedrību, faktiski tiek privatizēti arī visi valsts meži. Šeit es pilnīgi pievienojos Seiles kundzei. Vakar radio viņa ar lielām bažām runāja par šādu iespējamību, es aicinu vismaz apvienību "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK šobrīd atbalstīt šo likumprojektu, jo šeit nav nekā slikta.

Tātad, ko mēs paredzam? Mēs paredzam, ka Valsts mežu fondam piederošā zeme netiek privatizēta vai citādi atsavināma, es domāju, ka visi var tam pievienoties, ka nav privatizējama uzņēmējsabiedrība, kuras pārvaldījumā ir Valsts mežu fonda zeme. Šo likumprojektu nododot komisijām, varētu iesniegt vēl vērtīgus priekšlikumus, lai tiešām garantētu, ka šī akciju sabiedrība netiktu privatizēta. Tautas partija, es gribētu teikt, Šķēles kungs pats personīgi garantēja man, ka šī akciju sabiedrība privatizēta netiks. Es lūdzu parādīt to ar savu balsojumu!

Sēdes vadītājs.

Pret runās deputāts Atis Slakteris, Tautas partijas frakcija.

A.Slakteris

(TP). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šī diena man ir brīnumu pilna. No rīta, braucot uz Saeimu, man tēvs teica: "Vai patiešām šī valdība taisās privatizēt Latvijas mežus?" "Nekā tamlīdzīga. Opozīcija — sociāldemokrāti ir iekļāvuši darba kārtībā jautājumu par stratēģiski svarīga tautsaimniecības objekta — Valsts mežu fonda — zemes privatizāciju. Jā, bija ierosinājums neprivatizēt un tamlīdzīgi, bet es sapratu, ka tieši tā."

Es teicu: — Nekā tāda nebūs. Mēs esam apsolījuši saviem vēlētājiem, lai nu kas, bet meži, tā patiešām ir mūsu valsts, tautas vislielākā bagātība. Mums tikai vajadzētu ierosināt tā aizklāti nobalsot, lai neviens nezina, kurš nobalsoja par, kurš pret un sāksim apspriest Saeimā, varbūt tomēr privatizēt? Tautas partija ir pret Latvijas mežu privatizāciju, pret parlamenta diskusiju par šo tēmu, lai mans tēvs un es varētu mierīgi gulēt un arī jūs varētu mierīgi doties mājās pie vēlētājiem. Aicinu nenodot šo likumprojektu komisijai!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Pirms mēs balsojam par likumprojekta nodošanu komisijai, mums jāizskata desmit deputātu iesniegums — šo balsojumu izdarīt aizklāti.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par desmit deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 58, atturas — 8. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par stratēģiski svarīga tautsaimniecības objekta— Valsts mežu fonda — zemes privatizāciju" nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 45, atturas — 8. Likumprojekts komisijai netiek nodots. Visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus! Lūdzu ieslēgt mikrofonu tribīnē!

A.Bartaševičs

(7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Oļegs Deņisovs, Boriss Cilevičs, Egils Baldzēns, Jānis Ādamsons, Arnis Kalniņš, Imants Burvis, Aija Barča, Jānis Gaigals, Jānis Lāčplēsis, Aija Poča, Edvīns Inkēns, Antons Seiksts, Jevgenija Stalidzāne, Silvija Dreimane, Imants Stirāns, Roberts Zīle un Guntars Krasts. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Sēde ir slēgta.