Frakciju viedokļi pēc 2008. gada 3. jūlija sēdes

A.Seile
(partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

“Pilsoniskās Savienības” vārdā es vispirms vēlos apsveikt jūs ar Dziesmu svētku sākumu. Laiks ir labs, visi ir jauki noskaņoti, un, manuprāt, Rīgā tas būs viens lielisks pasākums, kurā piedalīsies gandrīz vai visa Latvija, ja nu ne kā dalībnieki, tad, iespējams, kā skatītāji. Lai labi noris šīs svētku dienas!

Bet arī Saeimai šī nedēļa ir bijusi diezgan karsta. Jau kopš pagājušās svētdienas esam sēdējuši šeit, zālē, un sprieduši par likumiem, un esam padarījuši dažus grēka darbus un arī dažus labus darbus. Tā kā pagājušās svētdienas sēdē tika atbrīvots arī no amata Loskutovs, kas vadīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, protams, ir problēma, kas būs jaunajā vadībā, un, protams, ka gribētos, lai tas notiktu konkursa kārtībā. Diemžēl acīmredzot tā tas nebūs, kā ir nojaušams no Ministru prezidenta uzrunas.

Bet šodien ar lielu balsu vairākumu, faktiski ne jau tik lielu balsu vairākumu, cik ar atturīgām balsīm, tika noraidīts likumprojekts “Par grozījumiem Valsts pensiju likumā”, ko bija ierosinājuši tautas pārstāvji. 117 tūkstoši balsstiesīgo bija nobalsojuši par šo likumprojektu.

“Pilsoniskā Savienība” joprojām uztur spēkā savu agrāko nostāju, ka šis likumprojekts ir jārespektē, un, ja būtu šodien likumprojekts nodots tālākai izskatīšanai, tad nebūtu jārīko arī referendums. Nu divi referendumi būs acīmredzot jānotur, un labi būtu, ja tie tiktu sarīkoti vienā laikā.

Par šo likumprojektu runājot, tik daudzi viedokļi izskanēja Saeimas plenārsēžu zālē. Tie bija ārkārtīgi pretrunīgi, bet, ja te var saukt kādu par apdalītu vai represētu, tad tā tiešām ir šī vecākā paaudze, kuri savas darba gaitas ir beiguši līdz 1996.gada 31.decembrim, un šie cilvēki ir pelnījuši kaut nedaudz lielākas pensijas.

Neizanalizēšu visu šo likumprojektu saturu, acīmredzot arī nākamie runātāji daudz par to runās, bet balsojums ir šāds: par šo likumprojektu nodošanu tālāk bija 44 deputāti, pret – tikai 6 un 46 atturīgie deputāti izšķīra šī likumprojekta likteni. Tātad referendums būs.

Plenārsēdē tika skatīti arī daudzi citi jautājumi, un galvenokārt uzmanība tiek pievērsta tai paketei, kurā tiek veikti grozījumi likumos, kas saistās ar administratīvi teritoriālo reformu.

“Pilsoniskā Savienība” iestājas pret šo likumu steidzamību, jo esam konstatējuši vairākas neprecizitātes šajos likumos. Un, tā kā nemaz nav tik steidzami šie jautājumi jāizskata, jo ir paredzēts, ka šie likumi stāsies spēkā tikai nākamā gada 1.jūlijā, bija iespēja izskatīt trijos lasījumos un vismaz nepieciešamos labojumus veikt. Protams, mēs iesniegsim arī priekšlikumus tagad, kad likumprojekti ir nodoti izskatīšanai steidzamības kārtā, lai novērstu kādas acīmredzamas nesaskaņas atsevišķu likumu dažādos pantos.

Protams, ka visas šīs dienas noris arī tādā satraukumā, jo Rīgas domē notiek varas maiņas mēģinājums.

“Pilsoniskajai Savienībai” Rīgas domē ir divi deputāti, un mēs esam nolēmuši, ka šajās varas maiņās un gāšanas procedūrā “Pilsoniskā Savienība” pastāvēs maliņā un nepiedalīsies. Tā nav mūsu kauja.

Un gribētos arī teikt, ka nākamajās nedēļās Saeimai joprojām būs aktīvs darbs gan komisijās, gan frakcijās, jo tuvojas grozījumu izskatīšana valsts budžetā. “Pilsoniskā Savienība” atbalsta tādus grozījumus, kas ekonomē saprātīgi ministriju izdevumus, lai tomēr budžetā neveidotos deficīts.

Bet gribētos teikt, ka vienmēr tās mūsu optimistiskās prognozes ir piepildījušās, taču šoreiz viņas nav piepildījušās attiecībā uz budžeta ieņēmumu daļu. Un ar šīm prognozēm laikam tomēr valdošajai koalīcijai būtu jārīkojas daudz uzmanīgāk.

M.Grīnblats
(TB/LNNK frakcija):

Šodien nozīmīgākais jautājums ir pirmajā lasījumā piedāvātie grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, ko piedāvā lielāka vēlētāju grupa. Neapšaubāmi, ka katrs jautājums, kas skar pensiju izmaiņas, ir ļoti nopietns, tāpēc arī debates bija garas. Komisija tos skatīja divās sēdēs, un, protams, uzmanība būtu jāpievērš ne tik daudz runām ap šo Pensiju likumu, kur tika izteikti daudzi labi vēlējumi un droši vien parādīta griba risināt daudzus būtiskus jautājumus, tomēr jāizlasa ir pats likuma teksts un jāsamēro, kādā veidā šis likuma teksts atbilst tiem mērķiem, kas tika deklarēti.

Šeit mēs redzam vairākas nopietnas problēmas.

Pirmām kārtām, grozījumi tiek piedāvāti likuma pārejas noteikumos, tātad tajā likuma daļā, kas nebūs spēkā visu laiku, bet tikai uz ierobežotu laiku. Uz cik ilgu laiku, to nosaka paši likuma autori. Un autori to ir noteikuši jau pirmajā teikumā – “līdz 2009.gada 31.decembrim vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks..., un tālāk tiek minēti 4 koeficienti. Tātad tiek piedāvāts uz vienu gadu un četriem mēnešiem, ja likums stātos spēkā tuvākajā laikā, noteikt samērā augstus šos minimālo pensiju koeficientus, nerunājot par to, ka šie koeficienti būtu tad jāievieš tomēr uz ilgāku laika periodu.

Pašlaik spēkā esošie samērā pieticīgie koeficienti noteikti 1999.gadā uz 10 gadiem. Neapšaubāmi, ka valdībai un Saeimai tuvākā gada laikā jāķeras pie šā jautājuma: tātad vai nu tie ir jāpagarina, vai jāuztic valdībai, vai jāpārceļ uz likuma pamattekstu. Tātad šeit tiek piedāvāti šie koeficienti, kas attiecas uz vecuma pensijām. Tajā pašā laikā tie neattiecas uz invalīdu pensijām, kas noteiktas likuma pamattekstā, un neattiecas apgādnieka zaudējuma minimālajām pensijām, kas noteiktas likuma pamattekstā.

Un šie minimālie koeficienti pret sociālo apdrošinājuma pabalstu ir 3–4,5 reizes atkarībā no stāža. Tas nozīmē to, ka lielākā daļa vecuma pensiju saņēmēji atbilstoši tiem skaitļiem, ar ko mūs iepazīstina Labklājības ministrija, saņemtu minimālo pensiju. Pēc pašreizējā pabalsta – 45 lati – tas būtu apmēram 93 procentiem vecuma pensionāriem šī minimālā pensija, pēc 60 latiem, kas tiek solīti ar 1.janvāri, tad būtu 98 procentiem būtu šī minimālā pensija. Protams, tā būtu samērā liela: nākamajā gadā – no 180 latiem, pati zemākā minimālā pensija, līdz 270 latiem – pati lielākā.

Tas nozīmē to, ka šobrīd, ja ar algu, kādu aiziet pensijā, tātad var saņemt šo vidējo pensiju apmēram 168 lati, likumprojekta autori sola ar nākamā gada 1.janvāri mazāko minimālo vecuma pensiju lielāku nekā ap vidēji aprēķināto, ar vidējo algu, ar kādu šobrīd aiziet pensijā.

Ja likumprojekta autori varbūt sola, ka to var izpildīt vienu gadu, tad pilnīgi skaidri redzams, ka to nevar izpildīt ilgākā termiņā, tātad tas nav ne ilgtermiņa risinājums, ne pat vidējā termiņa risinājums.

Ir tomēr ļoti nopietns jautājums: kura būs tā valsts amatpersona, kas 2010.gada 1.janvārī izskaidros sabiedrībai, ka šī norma vairs nav spēkā un valdība vai Saeima tā kā tā ir spiesta risināt kādu citu risinājumu, kas droši vien būs diemžēl daudz pieticīgāks nekā šeit piedāvātais.

Citiem vārdiem sakot, tomēr šis risinājums, lai arī labi gribēts, tomēr neattiecas nedz uz visiem pensionāriem, tas ir arī īstermiņa risinājums un tas var radīt krietni lielākas problēmas pensiju izmaksāšanā jau pēc pusotra gada.

Vairums Saeimas deputātu atturējās. Līdz ar to acīmredzot tālākais jautājums jau būs risināms citādā veidā.

S.Bendrāte
(frakcija “Jaunais laiks”):

Pēc šīs ļoti tādas it kā ātri dienas kārtību izskatītās dienas tomēr ir diezgan jūtams arī tāds vēl šeit, Saeimas zālē, saspriegums par tiem svarīgajiem jautājumiem, ko mēs šodien skatījām.

Un “Jaunais laiks” šodien balsoja “par” referendumam iesniegto Pensiju likuma grozījumu jautājumu, jo “Jaunais laiks” vienmēr ir atbalstījis ģimenes, bērnus un vecos ļaudis, pensionārus, viņu dzīves apstākļu uzlabošanu. “Jaunais laiks” uzskata, ka referendums veicina valdības un valdības koalīcijas domāšanu un ātrāku rīcību. Un nav jākaunina vecie ļaudis, tie, kuri ir iesnieguši pensiju palielinājuma jautājumu izskatīšanai referendumā! Nav jākaunina par to, kas šajos grozījumos ir rakstīts. Referenduma situācija nenobriest tukšā vietā, tā nerodas nepamatoti. Referenduma situācija liecina, ka ilgu laiku nav risinātas vairs turpmāk neizturamas problēmas. Tās ir jārisina nekavējoties. Un referenduma rosinātājiem ir savs Pensiju likuma grozījumos paustais viedoklis, kā nodrošināt veciem ļaudīm cilvēka cienīgas vecumdienas.

Valdības pienākums ir pārliecināt viņus, kas ir, kas nav iespējams un ko valdība konkrēti darīs, lai problēmu risinātu tā, lai rezultāts ir acīm redzams un pensionāru maciņā reāli sajūtams.

Sabiedrībai ir nepieciešama pārliecība par valdības darbību un uzticēšanās tai. Un sabiedrība tad pati spēs izlemt, ticēt vai neticēt tam, ko valdība piedāvā pensiju jautājuma atrisināšanā. No tā tad būs atkarīgs, iet vai neiet arī uz referendumu. Tad sabiedrība pati pieņems lēmumu, kā rīkoties, balstoties uz to informāciju, ko valdība viņai sniegs.

“Jaunais laiks” piebilst arī to, ka mēs esam vienmēr bijuši pret sociālā budžeta iesaistīšanu manipulācijās tajā ziņā, ka tādā veidā tiek piesegti pamatbudžeta “caurumi” vai neizpilde. Mēs uzskatām, ka sociālais budžets ir jātērē pēc tā mērķiem. Tāpat arī mēs uzskatām, ka ir jāatdod pensionāriem tas parāds, neizmaksāto šo pensiju piemaksu parāds, kas bija domāts jau no šī gada sākuma, tie 40 santīmi, bet stājās spēkā tikai ar 1.jūniju. Tātad tas ir tāds ļoti svarīgs jautājums. “Jaunais laiks” piebilst arī to, ka ir jāpilda solījumi par 1 lata piemaksu pie pensijas par nostrādāto darba stāža gadu līdz 1996.gadam. Un to tad ar savu balsojumu par referenduma jautājumu mēs arī uzturējām spēkā šodien.

Tātad mēs uzskatām, ka šodien plenārsēdē tika izskatīti vēl divi ļoti būtiski jautājumi. “Jaunais laiks” bija iesniedzis likumprojektus par Krimināllikumu. Viens no šiem likumprojektiem tātad attiecas uz to, ka nepiemērot nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda personām, kuras izdarījušas smagus un sevišķi smagus noziedzīgus nodarījumus pret nepilngadīgām personām, kā arī paredzēt smagākus un nopietnākus sodus par nepilngadīgu personu nolaupīšanu. Šie abi likumprojekti, kurus bija sagatavojis “Jaunais laiks”, tika konceptuāli arī atbalstīti un cerams turpmāk arī tiks likumā iestrādāti.

A.Barča
(Tautas partijas frakcija):

Protams, arīdzan es – ne tikvien kā Tautas partijas frakcijā strādājoša deputāte, bet kā Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja – izjutu šodien jau no paša rīta un arīdzan visu plenārsēdes laiku, ka situācija tāda, teiksim, brīžiem skumja. Runājot par grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”, kurus Saeimai atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem iesniedza Valsts prezidents, un par šiem grozījumiem, kurus parakstījuši tomēr ļoti daudz Latvijas Republikas pilsoņu? Bet diemžēl, kā teica arī Grīnblata kungs, šo likumprojektu mēs Saeimā nevaram ne grozīt, ne arī pielikt klāt kādu citu normu, kura šoreiz būtu bijusi ļoti noderīga. Runājot par laika periodu, kad darbotos šie grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, tas ir tikai līdz nākamā gada 31.decembrim. Satraucoši ir tas, ka mēs nevaram pēc tam, ja tagad referendumā tauta būs izteikusi savu gribu un grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, tieši konkrēti šie, stātos spēkā, Saeima nekad nevarēs grozīt šo normu, tas ir, nebūs mums vairs tiesības arī noteikt pārejas noteikumus arī uz citu termiņu, nepavisam jau arī, nosakot citus koeficientus. Tātad, kā tas būs un kā vēlētāji būs izlēmuši, tas arī paliks, un tik tiešām uz termiņu līdz 31.decembrim nākamajā gadā.

Mani satrauc vēl viena lieta, par kuru mēs runājām Sociālo un darba lietu komisijā, gan vakardien, gan aizvakardien kopīgi diskutējot par šo likumprojektu ar iesniedzējiem, šī likumprojekta rakstītājiem, tas ir, Pensionāru un senioru partiju, ar “Sabiedrību citai politikai”. Mūsu diskusijā piedalījās arī Labklājības ministrija, Finanšu ministrija, vakardien Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, abas dienas – Latvijas Pensionāru federācija, sabiedrība, kuru vada Pelses kundze. Tātad arīdzan pensionāru pārstāvji. Un diskutējām un nonācām arī pie secinājuma, pie kopīga secinājuma, ka ļoti žēl, ka šie grozījumi nerunā ne par invalīdiem, ne par apgādnieka zaudējumu pensionāriem, tas ir, par ģimenēm, kur viens vai abi vecāki ir gājuši bojā un tikai viens audzina bērnus. Šādā ziņā tas ir skumji.

Bet vienlaikus man gribētos teikt, ka jārēķinās arī ar riskiem. Ja šie grozījumi likumā “Par valsts pensijām” stāsies spēkā, tādā gadījumā ir jābūt pilnīgi pārliecinātiem, lai nākamajā gadā varētu nodrošināt arī visas tās labās lietas, kas jau ir izdarītas likuma grozījumos. Tātad jaunā indeksācijas kārtība nākamajā gadā, piemaksas par katru darba stāža gadu, kas stājas spēkā jau šī gada 1.jūnijā, neņemot vairs vērā darba stāža ierobežojumu vai 30, vai 25 gadus. Un nākamajā gadā kopīgās... Nu ja mēs tā rēķinām, piemēram, cilvēks, kurš nostrādājis 40 gadus līdz 1996.gadam, tad ar nākamā gada 1.janvāri ikmēneša piemaksa būtu 28 lati mēnesī. Un vienlaikus, apzinoties, ka piemaksas ar nākamā gada 1.janvāri tad ir arī invaliditātes pensijas saņēmējiem. Jo pretējā gadījumā valsts vecuma pensijas saņēmēji, kuru darba stāžs ir līdz 20 gadiem, mēnesī saņemtu vai nu 135 vai 180 latus, bet 1.grupas invalīda minimālā pensija diemžēl tikai 96 latus. Bez tam mums paliek vēl tāda sociālā grupa kā invalīdi no bērnības, bērni invalīdi, par kuriem valstij arī kopumā ir jādomā.

Nākošie riski, kurus saskata Sociālo un darba lietu komisija un arīdzan es, ka sāk zust jauno cilvēku motivācija maksāt sociālo nodokli. Gan darba devēji, gan paši darbinieki maksā sociālās iemaksas, jo, ja mēs varam pateikt, ka cilvēks ar 10 gadu darba stāžu pie pilnā pensijas vecuma 62 gadi gan sievietēm, gan vīriešiem, kas ir ar šī gada 1.jūliju, nu tad ir jautājums, vai tad ir vērts ilgus gadus maksāt sociālo nodokli, ja man valsts tik un tā varētu pēc tam pateikt, ka viņa mani uzturēs.

Līdz ar to varētu būt arī apdraudēts ilgākā laika periodā sociālā budžeta ne tik vien uzkrājums, bet arī sociālā budžeta iespēja to normāli iekasēt.

Vēl viena lieta, kas šajā gadījumā tad būtu jālemj gan Saeimai, gan valdībai, vienalga, kurš no mums šeit arī būtu, par to, vai tad nav jārisina jautājums par pensijas vecuma pacelšanu. Bet, manuprāt, to pašreiz Latvijā ir ļoti bīstami darīt, jo nav mūsu cilvēkiem tik laba veselība, nav mums iespējas pašreiz tik ilgi nodrošināt cilvēkus ar darbu. Bet tā būs viena no lietām, kuru vajadzēs tad risināt.

Turklāt, pieņemot šos grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, par kuriem mēs šodien diskutējām, mums būtu jārēķinās ar vēl vienu lietu – ar to, ka mēs pretnostatām vairākas sociālās grupas: tātad manis iepriekš minētos invalīdus, kuri saņem salīdzinoši mazas pensijas, un valsts vecuma pensionārus. Un invalīdiem tādā gadījumā būtu pilnīgas tiesības griezties Satversmes tiesā un runāt par nevienlīdzīgu attieksmi pret cilvēkiem Latvijā.

Balsoju “atturoties”, jo, protams, apzinos, ka ne visiem pensionāriem ir pietiekamas pensijas, tas, protams, sāp. Esam centušies Sociālo un darba lietu komisijā sadarbībā ar Labklājības ministriju, visus jautājumus saskaņojot arī ar Finanšu ministriju un premjeru, risināt un esam centušies izdarīt vairākus grozījumus likumos, arīdzan likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” lūkojamies, lai vairāk mēs varētu ievākt naudu sociālajā budžetā. Bet diemžēl šie grozījumi, manuprāt, būtu par smagu pašreiz mūsu valsts sociālās apdrošināšanas budžetam.

Rīga gatavojas Dziesmu svētkiem. Man arīdzan gribētos, lai šodiena, rītdiena būtu saulaina, lai mēs varētu ar gandarījuma sajūtu šodien doties mājās. Bet diemžēl man pašreiz tādas nav, kaut gan vēlu jums priecīgas brīvdienas. Tiem, kuri nokļūs Dziesmu svētkos tuvākajās dienās, lai tie ir priecīgi un patīkami, un arī tiem, kuri klausīsies pa radio un televīzijā. Varbūt no smagām problēmām kaut mazu brītiņu paiesim malā un dziedāsim līdzi, un centīsimies dejot līdzi cilvēkiem Latvijā, kuri centīsies mūs iepriecināt un kuri Latvijai jau ir seni un ļoti nozīmīgi svētki.

I.Feldmane
(LPP/LC frakcija):

Droši vien šodien liela sabiedrības daļa un it īpaši pensionāri ar lielu uzmanību sekoja Saeimas darbam, jo tika skatīts pirmajā lasījumā likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, kurus Saeimā iesniedza Valsts prezidents.

Patiešām Sociālo un darba lietu komisija, kā jau atzīmēja iepriekšējie runātāji, šajā nedēļā veltīja tam ļoti lielu uzmanību, un notika nopietnas diskusijas. Mēs uzmanīgi uzklausījām grozījumu iesniedzējus, Pensionāru federācijas pārstāvjus, biedrību “Latvijas iedzīvotāju apvienība”, arodbiedrības pārstāvjus, kā arī Finanšu ministrijas, Labklājības ministrijas viedokļus uzklausījām un arī finansiālos aprēķinus.

Un jāsaka tā, ka droši vien šos grozījumus nevar tā skatīt atrauti no tā, kas jau ir izdarīts pensionāru labklājības līmeņa uzlabošanai, kas tiks darīts, jo, piemēram, nesen pieņemtie grozījumi likumā “Par valsts pensijām” paredz, ka no nākamā gada piemaksas pie vecuma pensijas par katru apdrošināšanas stāža gadu saņems visi pensionāri neatkarīgi no vecuma pensijas apmēra un apdrošināšanas stāža.

Tāpat tiks indeksētas visas pensijas neatkarīgi no pensijas apmēra, arī tās, kas pārsniedz pieckārtēju valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, lai ņemtu vērā zemos pensijas apmērus, dzīves dārdzības pieaugumu, bet, galvenais, lai izvērtētu darba mūža ieguldījumu.

Likums arī nosaka, ka no nākamā gada piemaksa par katru darba stāža gadu nedrīkst būt zemāka par 70 santīmiem. Un es uzskatu, liels ieguvums mūsu darbam ir tas, ka šie likuma grozījumi... pieņemtais likums atbalsta arī invalīdus, jo šādu piemaksu par katru darba stāža gadu saņems arī invalīdi.

Tāpat pensionāriem tiek saglabātas tiesības pieprasīt vecuma pensiju priekšlaikus vēl uz trim gadiem, lai sociāli aizsargātu pirmspensijas vecuma personas, kuras objektīvu apstākļu dēļ nespēj atrast darbu.

Uzskatām, ka ir jāturpina Sociālo un darba lietu komisijas un Ministru kabineta sadarbība ar aktīvu Pensionāru federācijas un citu nevalstisko organizāciju līdzdalību, lai turpinātu iesākto darbu ne tikai pensionāru, bet arī invalīdu un citu sociāli maznodrošināto personu materiālā labklājības līmeņa celšanā.

Kā, piemēram, lemjot par valsts budžeta prioritātēm, tiek nopietni domāts par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu apmēra palielināšanu no 45 līdz 60 latiem, kas papildus prasīs nākamā gada budžetā 370 miljonus latu.

Vienīgais, kam var piekrist, ka šīs likuma izmaiņas, kas ir veiktas, un arī tās, kas ir sagatavotas, piemēram, kā neapliekamā minimuma piemērošana strādājošajiem pensionāriem, varēja būt agrāk.

Kādi argumenti bija, lai neatbalstītu šos likuma grozījumus? Protams, kā viens no galvenajiem ir tas, ka tie attiecas tikai uz vecuma pensijām un ignorē citas sociāli neaizsargātās grupas – invalīdus un apgādnieku zaudējušos bērnus, jo viņiem šī minimālā pensija būtu ievērojami zemāka.

Tāpat arī šie grozījumi tiek paredzēti mazliet vairāk par vienu gadu. Jautājums: kas notiks tad tālāk? Zūd arī strādājošo motivācija veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas, jo, veicot iemaksu no vidējās algas, tik augstu pensiju nopelnīt nevar. Šie grozījumi prasīs arī tādus finanšu līdzekļus, kas ļoti strauji iztukšos sociālo budžetu.

Tādēļ mēs esam par reformu ceļu, nevis neprognozējamām sekām. Pensijas jāpalielina ar tādām metodēm, kas nesagraus pensiju sistēmu kā tādu.

Un tādēļ, ņemot vērā Finanšu ministrijas, Labklājības ministrijas negatīvo atzinumu, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas negatīvo atzinumu, Saeima šo likumprojektu neatbalstīja.

Šodien Saeimā arī izskatīja pirmajā lasījumā gandrīz 30 likuma grozījumus, kas saistīti ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu. Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcija atbalsta reformu ar nosacījumu, ka tā ir izdevīga cilvēkiem, nodrošinot tādu pakalpojumu kā izglītības, medicīnas, transporta un sociālās palīdzības tuvāku pieejamību savai dzīvesvietai.

Noslēgumā vēlos sveikt mūsu partijas līdzpriekšsēdētāju Ministru prezidentu Ivaru Godmani ar atgriešanos darbā pēc izveseļošanās no satiksmes negadījumā gūtajām traumām, un vēlu viņam labu veselību, tāpat kā jums visiem!

V.Agešins
(frakcija “Saskaņas Centrs”):

Šodien es vēlos pievērst jūsu uzmanību diviem jautājumiem.

Pirmais jautājums – pensijas. Man ir pilnībā skaidrs, ka pensijas Latvijā nevar būt zemākas par iztikas minimumu. Un līdz ar to vēlos informēt par to, ka Saeimas vairākums diemžēl neatbalstīja vēlētāju rosinātos grozījumus likumā “Par valsts pensijām”.

Lēmums pieņemts, opozīcijas deputātiem balsojot “par”, un šos grozījumus atbalsta arī “Saskaņas Centra” deputāti, bet varas partijas deputātiem balsojot “pret”, vai nu atturoties.

Piedāvātās likuma izmaiņas paredz minimālo vecuma pensiju noteikt ne mazāku par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu atkarībā no personas apdrošināšanas stāža, piemērojot tam dažādus koeficientus.

Svarīgi būtu atzīmēt, ka grozījumu iepriekš nav atbalstījusi par šo projektu līdzatbildīgā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, kā arī nav atbalstījusi Sociālo un darba lietu komisija Aijas Barčas vadībā.

Tas nozīmē, ka šogad notiks tautas nobalsošana par iespēju minimālo vecuma pensiju noteikt ne mazāku par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Tas ir pilnībā loģiski, un “Saskaņas Centrs” šo ideju atbalsta.

Otrām kārtām vēlos pievērst jūsu uzmanību grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Šodien diemžēl tika noraidīts opozīcijas priekšlikums noteikt atbildību amatpersonām par iesniegumu, sūdzību, priekšlikumu un informācijas pieprasījumu izskatīšanas noteikumu pārkāpšanu.

Kas tad tika piedāvāts? Par atbildes nesniegšanu iesnieguma, sūdzības vai priekšlikuma iesniedzējam vai arī informācijas pieprasījuma iesniedzējam normatīvajos aktos noteiktā termiņa pārkāpšanu un atbildes nesniegšanu tika paredzēts uzlikt amatpersonām naudas sodu līdz 50 latiem. Diemžēl šis priekšlikums tika noraidīts, bet problēma paliek. Atsevišķas amatpersonas izvairās no saviem pienākumiem un nevēlas rakstiski atbildēt iesniedzējiem pēc būtības uz viņu iesniegumiem un pieprasījumiem, kā arī iedzīvotāju sūdzībām. “Saskaņas Centrs” šādu rīcību nosoda. Mēs strādāsim pie tā, lai Administratīvo pārkāpumu kodeksu papildinātu un piespiestu tomēr gan deputātus, gan ministrus, gan ierēdņus vienmēr atbildēt uz iedzīvotāju vēstulēm, sūdzībām un pieprasījumiem.

V.Buzajevs
(PCTVL frakcija):

Šodien sabiedrības uzmanības fokusā, bez šaubām, bija grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, kurus Saeimai ir piedāvājusi tauta. Patlaban Latvijā minimālās pensijas apmērs atkarībā no apdrošināšanas stāža ilguma svārstās robežās no 50 līdz 77 latiem. Iepriekšējā nedēļā Strasbūrā Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas sēdē aizstāvēju savu klienti attiecībā uz viņas darba stāža mākslīgu samazināšanu. Es nosaucu visus tos ciparus, un 16 no 17 tiesnešiem no dažādām valstīm skatījās uz mani kā uz kādu brīnumu. Viņi nevarēja ticēt man, vai tas ir pensijas dienas apmērs vai ne.

Šodien jau mūsu iztikas minimums ir ap 160 latiem. Un cilvēkiem, kas saņem minimālo vecuma pensiju, tas ir, apmēram 30% no visām vecuma pensijām, viņiem nav iespējas izdzīvot, īpaši, ja tie ir vientuļnieki.

Apspriežamie grozījumi paredz palielināt minimālās vecuma pensijas vidējo apmēru līdz 170 latiem.

Aptuveni aprēķini parāda, ka šajā gadījumā izmaksātā pensiju summa iekļaujas sociālā budžeta ietvaros.

Papildinājums ir 370 miljoni latu, un kopā pensiju budžets esošajā gadā ir aptuveni 1000 miljoni latu.

Un, ja neņemtu naudu no sociālā budžeta citām vajadzībām, bet – tieši pretēji – papildinātu sociālo budžetu no valsts budžeta līdzekļiem, kamēr pensiju sistēma nav izlīdzināta, varētu droši atbalstīt šo likumprojektu un pēc tam domāt, ko darīt tālāk.

Jā, projektā ir vesela virkne juridisku nepilnību, kas, piemēram, novedīs pie tā, ka tam ir ierobežots termiņš, un šis likumprojekts – pat ja būtu apstiprināts referendumā – drīz zaudēs savu spēku, kā arī valdībai saglabāsies iespēja atteikties no pensiju paaugstināšanas, samazinot valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, kas ir minimālo pensiju pamats. Turklāt likumprojektā nav ņemtas vērā dažu personu intereses, kuras saņem citas pensijas un pabalstu veidus.

Mēs to ļoti labi saprotam, un 28.februārī PCTVL frakcija iesniedza Saeimā likumprojektu, kurā nav iepriekšminētās nepilnības. Mūsu likumprojekts sasaistīja visus sociālo pabalstu apmērus, ieskaitot minimālās vecuma un invaliditātes pensijas, kā arī apgādnieka zaudējušo pensijas, ar iztikas minimuma apmēru. PCTVL likumprojektu toreiz neatbalstīja ne “Jaunā laika”, ne “Pilsoniskās Savienības”, ne Štokenberga grupas deputāti, kas šodien ļoti karsti aģitēja par šiem grozījumiem. Diemžēl!

19.jūnijā mēs vēl vienreiz piedāvājām līdzīgu pieeju grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”, un diemžēl mūsu priekšlikums arī tika noraidīts. Un šodien mēs neredzējām citas iespējas kā atbalstīt šo varbūt ne īpaši pilnvērtīgo, bet ļoti vajadzīgo tautai likumprojektu. Neskatoties uz visām nepilnībām projektā, parakstu vākšana un topošais referendums par grozījumiem likumā “Par valsts pensijām” ir efektīvs ierocis, ar kura palīdzību var izdarīt spiedienu uz valdību, kas ciniski izmanto sociālās apdrošināšanas maksājumas, lai aizlāpītu caurumus budžetā, vienlaikus neatsakoties no Gaismas piļu būvniecības un ierēdņu armijas uzturēšanas.

Daļēja piekāpšanās pensionāriem, kas pēdējā laikā nākusi no valdības puses, tai skaitā arī grozījumi likumā, kas tika apstiprināti jūnijā, un pensionāri no nākamā gada saņems tikai 9 latus piemaksu, ir tikai un vienīgi šāda spiediena rezultāts. Tomēr šīs piekāpšanās rezultātus var viegli atcelt, ja tiesības uz cilvēka cienīgu pensiju netiks nostiprinātas likumā kaut tādā veidā, kas ir apspriežamajā likumprojektā. Saskaņā ar to PCTVL frakcija balsoja “par”.

Diemžēl Saeimas vairākums, tie paši cilvēki, kas balsoja par Loskutova atstādināšanu no amata, pret tautas tiesībām atlaist Saeimu, noraidīja šodien vēl vienu tautas likumprojektu. Saskaņā ar to tieši otrais referendums ir neizbēgams un būs vai nu augustā vai rudens sākumā. Un es gribētu atgādināt cilvēkiem, ka referenduma kvoruma slieksnis šajā gadījumā ir diezgan zems – zemāks nekā referendumā par mūsu tautas kalpu atlaišanu.

PCTVL vārdā aicinu jūs piedalīties abos referendumos.

D.Staķe
(ZZS frakcija):

Arī es, protams, runāšu par pensijām un darīšu to tāpēc, ka jau no 2002.gada Labklājības ministrija ir Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas pārziņā.

Es gribu atgādināt, ka tajā laikā – 2002.gadā – sociālajā budžetā bija deficīts gandrīz tuvu simts miljonu latu apmērā, un jāsaka, ka, pateicoties tam, ka cilvēki ir apzinājušies nodokļu maksāšanas svarīgumu, jo no tā būs atkarīga viņu turpmākā dzīve, saņemot sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, ir uzlabojusies šī nodokļu iekasēšana, un šodien jau mēs varam runāt par uzkrājumu veidošanu sociālajā budžetā. Un man jāsaka tas, ka šobrīd šie grozījumi vienkārši neveicinās nodokļu maksāšanu. Tas ir skaidri redzams, jo ir ļoti daudz cilvēku mūsu valstī, kas pašlaik ir spēka un brieduma gados, kā arī jauni cilvēki, kuri patiešām saņem diezgan lielas algas un maksā nodokļus no pirmā lata, protams, cerot, ka tad, kad viņiem būs šis apdrošināšanas pakalpojums vajadzīgs, tad arī viņi to saņems. Un tad ir jautājums: vai šāda veida pieeja veicinās sociālā budžeta pieaugumu? Tas ir viens. Un, otrkārt, mums ir jāņem vērā arī tas, ka demogrāfiskā situācija diemžēl valstī nav tā spožākā un nākotnē var arī nepietikt līdzekļu tiem cilvēkiem, kas šodien uztur šodienas pensionārus.

Man ir ļoti žēl, ka sakarā ar šiem grozījumiem atrodas politisks spēks, kurš aģitē konkrēti par šiem grozījumiem, un, ja nemaldos, tad, vairākus gados strādājot valdībā ar šiem politiķiem, es ne reizes neesmu dzirdējusi, ka viņi diskutētu par pensiju jautājumiem. Un ir jautājums: vai šobrīd šie centieni netiek izmantoti sava politiskā kapitāla uzkrāšanai?

Katrā ziņā arī Zaļo un Zemnieku savienība atturējās šobrīd šajā balsojumā un atturējās tāpēc, ka patiešām arī mēs uzskatām, ka pensiju pietiekamība nav tāda, kādu mums gribētos, bet, galvenais, ka šobrīd mēs varam runāt par stabilitāti.

Noslēgumā es gribētu arī visus Latvijas iedzīvotājus sveikt ar Dziesmu svētkiem un sevišķi sveikt pašdarbniekus un Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vārdā izteikt lielu pateicību tām pašvaldībām, kas atbalsta māksliniecisko pašdarbību, lai par to varētu priecāties visi Latvijas iedzīvotāji.

Saeimas preses dienests