Valsts sekretāru sanāksmē: 2008.gada 10.jūlijā

SM: Par grozījumiem likumā “Par autoceļiem”

Ar 2014.gadu akcīzes nodoklis par naftas produktiem būtu pilnībā jānovirza transporta infrastruktūrai, vismaz 95% no šīs naudas paredzot autoceļu, bet līdz 5% – dzelzceļa attīstīšanai.

Atbilstoši šai nostādnei Satiksmes ministrija ir izstrādājusi grozījumus likumā “Par autoceļiem”, kurus paredzēts iesniegt Saeimā kopīgā paketē ar likumu “Par valsts budžetu 2009.gadam”. 10.jūlijā minētie grozījumi tika izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.

Normatīvais akts paredz palielināt autoceļu pārvaldīšanas, uzturēšanas un rekonstrukcijas finansējumu, kas kārtējā gadā nedrīkst būt mazāks par plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no transportlīdzekļu ikgadējās nodevas un ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem.

Savukārt līdz 2014.gadam Valsts autoceļu fonda programmai piešķirtais finansējums kārtējā gadā nedrīkst būt mazāks par summu, kas atbilst plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no transportlīdzekļu ikgadējās nodevas un daļas no ieņēmumiem par naftas produktu akcīzes nodokli. 2009.gadā šī daļa nedrīkstētu būt mazāka par 75% no valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, 2010.gadā – vismaz 80%, 2011.gadā – 85%, 2012.gadā – 90%, bet 2013.gadā – vismaz 95%.

Dzelzceļa infrastruktūras finansēšanai no 2014.gada paredzēts lietot Valsts autoceļu fonda programmai piešķirtos līdzekļus, kas nepārsniedz 5% no plānotajiem ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem. 2009.gadā šim mērķim piešķirtais finansējums nedrīkst būt mazāks par 3,75% no plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no naftas produktu akcīzes nodokļa, 2010.gadā – ne mazāks par 4%, 2011.gadā – vismaz 4,25%, 2012.gadā – 4,5% un 2013.gadā – ne mazāk kā 4,75%.

Vēl Satiksmes ministrijai ir jāizstrādā Ministru kabineta (MK) noteikumi, kuros jānosaka dzelzceļa infrastruktūras finansēšanai nepieciešamo līdzekļu piešķiršanas kārtība. MK noteikumi ir jāizstrādā trīs mēnešu laikā pēc minēto grozījumu likumā “Par autoceļiem” pieņemšanas Saeimā.

Gadu no gada samazinās braukšanas kvalitāte valsts autoceļu tīklā atlikto rekonstrukcijas darbu dēļ, kam galvenais iemesls ir nepietiekamais finansējums. Īpaši kritiskā stāvoklī ir valsts 1. un 2.šķiras autoceļu tīkls, kas būtiski ietekmē administratīvi teritoriālās reformas gaitu. Veicot minētos grozījumus likumā “Par autoceļiem”, rastos iespēja no 2009.gada ievērojami palielināt finansējumu valsts 2.šķiras autoceļu sakārtošanai, šim mērķim novirzot 35 miljonus latu pašreizējo 12 miljonu latu vietā.

Izstrādāto likumprojekta grozījumu rezultātā būtiski palielināsies autoceļu uzturēšanai paredzētais finansējums un samazināsies laika un finansiālie zaudējumi saistībā ar nepietiekami uzturētu autoceļu tīkla lietošanu. Palielināsies autoceļu būvdarbu pasūtījumu daudzums, intensīvāk tiks izmantotas būvuzņēmēju jaudas.

Pasaules Bankas transporta sektora speciālisti ir aprēķinājuši, ka katrs autoceļu uzturēšanā neieguldītais dolārs transportlīdzekļa ekspluatācijas izdevumus palielina par 2–3 dolāriem, kas rada kā tiešus, tā arī netiešus zaudējumus valsts ekonomikai.

Likuma “Par autoceļiem” grozījumi stāsies spēkā ar 2009.gada 1.janvāri. Tie vēl jāizskata valdībā un jāpieņem Saeimā.

Likuma grozījumu izstrādes gaitā notikušas konsultācijas ar Latvijas Pašvaldību savienību.

SM: Par kārtību, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums

Tā kā nav objektīva pamata ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru ostās veikt vairākkārt, Satiksmes ministrija rosina mainīt spēkā esošos noteikumus. Pašlaik ostās ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra tiek veikta trīs reizes – pilsētas attīstības plāna, ostas attīstības programmas un konkrēta projekta izstrādes laikā.

Lai precizētu pastāvošo kārtību un vienkāršotu ostu darbību skarošos reglamentējošos normatīvos aktus, Satiksmes ministrija rosina atcelt prasību stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējumu veikt plānošanas dokumentiem, kas saistīti ar ostu attīstību. Līdz ar to tiek piedāvāts veikt tikai vienu stratēģiskās ietekmes uz vidi vērtējumu pilsētas teritorijas plānojuma stadijā, kā arī vienu pilno ietekmes uz vidi novērtējumu konkrētā projekta izstrādes laikā.

Aprakstītā Satiksmes ministrijas iniciatīva iekļauta izstrādātajos grozījumos Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums”, kas 10.jūlijā tika izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.

Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāapstiprina valdībā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par Latvijas nostājas sagatavošanas kārtību

10.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Latvijas Republikas nostājas projekta Eiropas Kopienas dibināšanas līguma pārkāpuma procedūras ietvaros sagatavošanas, saskaņošanas un apstiprināšanas kārtību. Noteikumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Kā teikts paskaidrojuma rakstā, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums paredz iespēju Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības dalībvalstij vērsties pret citu dalībvalsti sakarā ar līgumā noteikto pienākumu neizpildi, proti, dalībvalstij, pret kuru tiek uzsākta pārkāpuma procedūra, dodot iespēju paust savu nostāju. Tā kā dalībvalsts nostājas sagatavošanā parasti iesaistītas vairākas valsts pārvaldes iestādes, nepieciešams nodrošināt šī procesa koordināciju un saskaņotas juridiskās argumentācijas paušanu.

Saskaņā ar minēto kārtību nostājas projektu izstrādā, lai paustu oficiālu Latvijas viedokli un pēc iespējas efektīvi aizsargātu Latvijas intereses. Tas nepieciešams, ja Eiropas Komisija konstatējusi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma pārkāpumu un nosūtījusi formālu paziņojumu, kurā precīzi norādīts pārkāpums, dodot iespēju Latvijai iesniegt savus apsvērumus, vai pēc apsvērumu saņemšanas sniegusi argumentētu atzinumu, kurā norādītas noteiktā termiņā veicamas darbības, lai novērstu pārkāpumu.

Pašlaik šo jautājumu regulē Latvijas Republikas nostājas projekta Eiropas Kopienas dibināšanas līguma pārkāpuma procedūras ietvaros sagatavošanas, saskaņošanas un apstiprināšanas kārtība. Taču tur noteiktas vispārējas prasības pārkāpuma procedūras koordinācijas procesam.

Pēc noteikumu stāšanās spēkā būs precizēta sadarbība un Saeimas informēšana par uzsāktajām pārkāpuma procedūrām. Vienlaikus, lai uzlabotu argumentāciju nostājās, izstrādāta jauna norma, kas noteiks, ka Tieslietu ministrija sasauks sanāksmi, pirms tiks uzsākta nostājas projekta sagatavošana gadījumos, kad Latvijai atsūtīts argumentētais atzinums.

Šādas normas ietveršana nodrošinās savlaicīgāku nostājas izstrādi argumentētajiem atzinumiem, kas ir pēdējā stadija, pirms Eiropas Komisija pieņem lēmumu par pārkāpuma procedūras izbeigšanu vai arī nodošanu tālāk izskatīšanai Eiropas Kopienu tiesā. Šādā veidā tiks jau laikus paredzēti nepieciešamie pasākumi un iespējas kvalitatīvāk veikt nostājas projektu sagatavošanas kontroli.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VesM: Par zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas sistēmas attīstības koncepciju

10.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē tālākai apstiprināšanai virzīta zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas sistēmas attīstības koncepcija 2009.–2013.gadam.

Veselības ministrija rosina turpināt zāļu kompensācijas sistēmas attīstību, paredzot finansējumu pacientu skaita pieauguma segšanai, jaunu diagnožu iekļaušanai, kompensējamo medikamentu saraksta paplašināšanai, ierobežojumu pakāpeniskai atcelšanai, un zālēm aptiekās piemērojamā uzcenojuma paaugstināšanu.

2008.gadā zāļu kompensācijai sākotnēji bija piešķirti 55,1 miljons latu, taču Veselības ministrija, veicot nozares resursu pārdali, zāļu kompensācijai novirzīja vēl 5,7 miljonus. Tādējādi kopējais finansējums kompensējamajām zālēm ir 60,9 miljoni latu, kas ir 12,1% no kopējā veselības aprūpes budžeta. Tomēr, ņemot vērā, ka katru gadu pieaug to pacientu skaits, kuri saņem kompensējamās zāles, esošais finansējums ir nepietiekams. Jāatzīmē, ka Veselības ministrija ir radusi iespēju ar 2008.gada budžeta grozījumiem zāļu kompensācijai piešķirtos līdzekļus palielināt par 5 miljoniem latu.

Lai nenāktos atteikt pacientiem kompensējamo zāļu izrakstīšanu un nebūtu jāsašaurina kompensācijas sistēma, Veselības ministrija norāda, ka gan 2008.gadā, gan nākamajos gados izdevumi zāļu kompensēšanai jāpalielina vismaz par 20 miljoniem latu.

Šogad zāļu kompensācijas sistēma aptver 272 diagnozes (vairāk nekā 1000 apakšdiagnožu), t.sk. 146 diagnozes ar zāļu kompensāciju 100% apmērā, 22 diagnozes ar kompensāciju 90% apmērā, 103 diagnozes ar kompensāciju 75% apmērā un 1 (vakcinācija) ar kompensāciju 50% apmērā.

Veselības ministrijas Komunikācijas departaments

VidM: Par vides tehnoloģiju un ekoinovācijas konkursa nolikumu

10.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas “Vides politikas integrācijas programma Latvijā” apakšprojekta “Vides tehnoloģijas un ekoinovācija” atklāta konkursa nolikums”.

Sagatavotais noteikumu projekts nosaka finanšu instrumenta prioritāšu “Vides aizsardzība” un “Ilgtspējīgas attīstības veicināšana” programmas “Vides politikas integrācija Latvijā” apakšprojekta atklāta konkursa “Vides tehnoloģijas un ekoinovācija” organizēšanas nosacījumus.

Programmas mērķis ir vides politikas integrācijas kapacitātes veidošana, pielietojot interdisciplināras izpētes, politikas analīzes metodes un multisektoriālu mērķgrupu iesaistīšanu politikas veidošanā un ieviešanā. Programmas galvenais uzsvars ir likts uz sadarbības veidošanu starp politikas veidotājiem, zinātniekiem un uzņēmējiem. Tāpat viens no programmas mērķiem ir aktīvi izvērst vides tehnoloģijas un ekoinovāciju dimensijas, aktīvi pievēršoties Latvijas inovatīvu vides tehnoloģiju veicināšanai.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par klientu apkalpošanas efektīvu sistēmu ministrijā un tās padotības iestādēs

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi koncepciju “Uz klientu vērstas pakalpojumu sniegšanas sistēmas izveide Zemkopības ministrijā un tās padotības iestādēs”, ko 10.jūlijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Ērtākas un pēc iespējas sabiedrībai pieejamākas valsts pārvaldes izveide ir viens no priekšnosacījumiem, kas mazinātu administratīvo slogu un uzlabotu valsts pārvaldes klientu apkalpošanu.

Ievērojot valsts pārvaldē noteiktās iniciatīvas, kā arī klientu apkalpošanas procesa problēmjautājumus, ZM ir izstrādājusi konceptuālu risinājumu, kura mērķis ir īstenot uz klientu vērstu pakalpojumu sniegšanas sistēmas izveidi valsts pārvaldē. Izvēlētā koncepcija būtu pamats ministrijas klientu apkalpošanas sistēmas attīstībai laika periodā no 2008. līdz 2013.gadam.

Koncepcijas ietvaros tiek piedāvāts izveidot visaptverošu klientu apkalpošanas sistēmu, kura tiek īstenota atbilstoši vienas pieturas aģentūras (VPA) principiem, kas ietver ātru un efektīvu pakalpojumu sniegšanu.

Dokumenta projektā tiek analizēti trīs iespējamie risinājumi klientu apkalpošanas un pakalpojumu sniegšanas funkciju nodrošināšanai. Taču, izvērtējot katra trūkumus un priekšrocības, ZM ir nonākusi pie secinājuma, ka visefektīvāk būtu izveidot vienu VPA visām ZM padotības iestādēm t.i., vienas VPA ietvaros būs iespējams saņemt visu padotības iestāžu sniegtos pakalpojumus, un šis princips varētu būt par pamatu koncepcijas attīstīšanai.

Koncepcija stāsies spēkā pēc tās izskatīšanas valdībā un publicēšana laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par obligātajām nekaitīguma prasībām materiāliem un priekšmetiem, kas nonāk saskarē ar pārtiku

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Obligātās nekaitīguma prasības materiāliem un priekšmetiem, kas nonāk saskarē ar pārtiku”, ko 10.jūlijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Normatīvā akta grozījumi paredz, ka tie materiāli un priekšmeti, kas nonāk saskarē ar pārtiku, ir jāražo atbilstoši ES labas ražošanas prakses nosacījumiem.

Grozījumos noteikts, ka visos tirdzniecības posmos, izņemot mazumtirdzniecību, plastmasas materiāliem un priekšmetiem, kas nonāk saskarē ar pārtiku, kā arī vielām, kas ir paredzētas šo materiālu un priekšmetu ražošanai, pievieno ražotāja izsniegtu deklarāciju, kas apliecina to atbilstību visām noteiktajām prasībām. Noteikumiem neatbilstošus materiālus un priekšmetus, kas nonāk saskarē ar pārtiku, Latvijā ievest nevarēs.

Grozījumi stāsies spēkā pēc to izskatīšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par dekoratīvo augu pavairojamā materiāla atbilstības kritērijiem un aprites kārtību

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Dekoratīvo augu pavairojamā materiāla atbilstības kritēriji un aprites kārtība”, ko 10.jūlijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts nosaka dekoratīvo augu pavairojamā materiāla – augu daļu, ieskaitot potcelmus, un stādīšanai paredzētā materiāla atbilstības kritērijus un aprites kārtību.

Jaunais MK noteikumu projekts aizstās šobrīd spēkā esošos 2003.gada 18.marta Ministru kabineta noteikumus Nr.125 “Dekoratīvo augu pavairojamā materiāla atbilstības kritēriji un aprites kārtība”.

Jaunais normatīvā akta projekts papildināts ar prasībām personām, kuras audzēs vai izplatīs pavairojamo materiālu. Tāpat precizētas un papildinātas sadaļas par pavairojamā materiāla atbilstības pārbaudi, ko veic Valsts augu aizsardzības dienests, un pavairojamā materiāla izplatīšanu, precizējot un papildinot informāciju par etiķešu vai augu pasu lietošanu.

Noteikumu projekts paredz, ka materiālu audzē un pavairo fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu produktu apritē iesaistīto personu reģistrā iekļauta persona, kas ir atbildīga par materiāla atbilstību šajos noteikumos noteiktajiem atbilstības kritērijiem visos materiāla audzēšanas un izplatīšanas posmos un veic paškontroli. Tāpat pavairojamā materiāla audzētājam jāpārrauga materiāla kvalitāte pirms ražošanas procesa sākšanas, materiāla sēšana, piķēšana, potēšana un stādīšana, kā arī materiāla atbilstība fitosanitārajām prasībām un citām prasībām.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par biodegvielas ražošanas programmas izpildi

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu par programmas “Biodegvielas ražošana un lietošana Latvijā (2003–2010)” īstenošanu 2007.gadā, ko 10.jūlijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Pamatojoties uz Ministru kabineta (MK) rīkojumu “Par programmu “Biodegvielas ražošana un lietošana Latvijā (2003–2010)””, ZM ziņojumā apkopojusi informāciju par pasākumiem, kas veikti, lai veicinātu nepieciešamo izejvielu nodrošinājumu biodegvielas ražošanai, kā arī lai veicinātu biodegvielas ražošanu un nodrošinātu valsts atbalstu atbilstoši programmai “Biodegvielas ražošana un lietošana Latvijā (2003–2010)”. Savukārt no 2008.gada plānots atbildību par šīs programmas īstenošanu deleģēt Ekonomikas ministrijai.

Biodegviela ir šķidrā vai gāzveida degviela transporta līdzekļu iekšdedzes dzinējiem, ko iegūst no lauksaimniecības produktu – graudu, eļļas augu sēklu un galvenokārt no rapšu sēklu – biomasas. Savukārt biogāzi iegūst no lauksaimniecības blakusproduktiem, kā arī atkritumu bioloģiski noārdāmās frakcijas un attīrīšanas iekārtu dūņām.

Biodegvielas ražošanas mērķis ir samazināt enerģētisko atkarību no fosilās degvielas, palielinot un veicinot bioloģiskās izcelsmes degvielu kā atjaunojamo energoresursu izmantošanu, kā arī mazināt klimata pārmaiņas, samazinot ogļskābās gāzes CO2 emisiju no transporta sektora.

Pērn Latvijā bija trīs biodīzeļdegvielas ražotāji, kuru jaudas, salīdzinot ar 2006.gadu, 2007.gadā ir palielinājušās vidēji par 50%. Prognozes liecina, ka šogad uzņēmumu ražošanas jaudas turpinās pieaugt, un savu darbu Latvijā uzsāks trīs jauni biodīzeļdegvielas ražotāji.

Bioetanols ir etanola (etilspirta) veids, ko raudzēšanas ceļā iegūst no biomasas, lai izmantotu kā biodegvielu. Bioetanolu Latvijā iegūst no graudiem, taču straujā graudu iepirkumu cenu palielināšanās liek rast citas alternatīvas bioetanola ražošanas tehnoloģijām.

Bioetanola ražošana Latvijā ir sākusi attīstīties, par ko liecina ražošanas jaudu palielinājums. Uzņēmums SIA “Jaunpagasts Plus” pērn paplašinājis savu darbību. Turklāt, salīdzinot ar 2006.gadu, 2007.gadā uzņēmums savu bioetanola ražošanas jaudu ir palielinājis par 67%. Savukārt 2008.gadā uzņēmums plāno ražošanas jaudu palielināt par 11%. Šogad bioetanola ražošanu plāno uzsākt SIA “BioDegviela”, un tās plānotā maksimālā bioetanola ražošanas jauda būs 5000 tonnas bioetanola gadā.

Kā biodegvielu var izmanto arī tīru rapša eļļu, kuru Latvijā galvenokārt izmanto kā izejvielu biodīzeļdegvielas ražošanā. Latvijā pieredzes bagātākais eļļas ražotājs ir SIA “Iecavnieks”, kas papildus pārtikas eļļas ražošanai ražo arī rapšu eļļu pašu tehniskajām vajadzībām. 2006.gadā SIA “Iecavnieks” savā transportā izmantoja 200 tūkstošu litru pašu ražotās eļļas, bet 2007.gadā, ņemot vērā pieprasījumu, ražošanas jauda aizvien tika palielināta.

Pēc Latvijas Biodegvielas asociācijas datiem uzņēmumi turpmākajos gados plāno rapša eļļas ražošanas jaudas palielināt par 34%.

Pēdējā laikā straujais energoresursu cenu kāpums ir padarījis biogāzi par vienu no visperspektīvākajiem energoresursu veidiem. Biogāzes ražošanas tālākai attīstībai Vides ministrija ir izstrādājusi “Biogāzes ražošanas un izmantošanas attīstības programmu 2007.–2011.gadam”. Minētās programmas mērķis ir attīstīt biogāzes kā atjaunojamās enerģijas avota ražošanu un izmantošanu Latvijā, vienlaikus risinot ražošanas, apstrādes un pārstrādes procesu radīto bioloģiski noārdāmo blakusproduktu apsaimniekošanas jautājumus un mazinot augsnes, ūdeņu un gaisa piesārņojuma risku.

Lai saražotu biodegvielu, Latvijā pieejami vairāki atbalsta veidi. Izejvielu audzētājiem no 2007.gada pieejams Eiropas Savienības enerģētisko kultūraugu atbalsts, bet biogāzes ražotņu celtniecībai paredzēts finansējums no Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam. Savukārt biodegvielas ražotājiem pieejams valsts atbalsts par saražoto biodegvielu.

2007.gadā biodegvielas ražošanai ir bijušas daudzas atbalsta aktivitātes. Piemēram, izmaksāti 5,9 miljoni latu biodegvielas ražotājiem, uzsākta arī jaunas atbalsta shēmas veidošana biodegvielas izejvielu audzētājiem – atbalsts enerģijas kultūraugu audzētājiem. Tāpat paredzēts arī no LAP līdzekļiem atbalsts biogāzes ražotņu celtniecībai, kā arī, lai izglītotu biodegvielas ražotājus un citus interesentus, tika organizēta starptautiska konference “Atjaunojamā enerģija – nākotnes perspektīva Baltijas reģionā”, kas sniedza plašu ieskatu Baltijas valstīs notiekošajās aktivitātēs biodegvielas nozarē.

Latvijā liels potenciāls ir lauksaimniecībā neizmantotajai zemei (aptuveni 400 tūkstoši hektāru platībā), kas varētu nākotnē kalpot par izejvielu nodrošinājuma iespēju.

Šobrīd Latvija nevar nodrošināt 2008.gadā plānotās biodegvielas ražošanas jaudas apgādāt ar izejvielām svārstīgās ražības un izveduma dēļ. Lai nodrošinātu, piemēram, biodīzeļdegvielas ražotājus 2008.gadā plānotās jaudas 157,9 tūkstošu tonnu apmērā, nepieciešams aptuveni 480 tūkstoši tonnu rapšu sēklu.

Biodegvielu patērēšanu veicina likumā “Par akcīzes nodokli” noteiktās samazinātās akcīzes nodokļa likmes fosilajai degvielai, kurai ir pievienota biodegviela. Savukārt biodīzeļdegvielai, kas pilnībā iegūta no rapša sēklu eļļas, akcīzes nodokli pagaidām nepiemēro. Var secināt, ka Latvijā vērojama liela uzņēmumu interese par biodegvielas ražošanas iespēju un perspektīvām, par ko liecina jaunu uzņēmumu iesaistīšanās nozarē.

Izstrādātie priekšnosacījumi nozares attīstībai veicina biodegvielas ražošanu. Taču valstī biodegvielas patēriņš ir neliels, tāpēc vairāk uzmanības jāpievērš tā palielināšanai, ko varētu veicināt biodegvielas lietotāju izglītošanas pasākumi un motivācija to lietot. Pēc Biodegvielas asociācijas datiem, 2007.gadā biodegviela bija pieejama 34 degvielas uzpildes stacijās.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa