ATSAUCĒ IETVERT:
Un lielie Latvijas 24.dziedāšanas un 14.dejošanas svētki Rīgā ir izdziedāti, izdejoti, izdzīvoti, izgavilēti. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.07.2008., Nr. 107 https://www.vestnesis.lv/ta/id/178253
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Un lielie Latvijas 24.dziedāšanas un 14.dejošanas svētki Rīgā ir izdziedāti, izdejoti, izdzīvoti, izgavilēti
|
|
 |
 |
 |
|
|
|
|
Valsts prezidents, noslēdzot svētkus:“Labvakar, Latvijas vīri un sievas, dēli un meitas! Šodien mūsu visu sirdis ir atvērtas dziesmai un dejai, lai godinātu brīvo Latviju tās 90.dzimšanas dienas gadā. Reizē ar pirmajiem Dziesmu svētkiem piedzima arī latviešu tautas nacionālā pašapziņa. Visos laikos Dziesmu un Deju svētki ir rakstījuši un raksta Latvijas vēsturi. Šie svētki ir, lai vienotu mūsu tautu nākotnei. Katrs latvietis ir stiprs savā garā un savos darbos. Latvietis smeļ savu spēku no savas dzimtas. Latvietis ir pamatīgs savā viensētā, kas simtiem gadu veido latvisko ainavu. Mēs gribam arī, lai Latvija būtu saliedēta un vienota, tādēļ ik pēc pieciem gadiem satiekamies šeit, Dziesmu un Deju svētkos, lai saplūstu vienā balsī, lai veidotu kopā deju rakstu, lai sajustu katrs savas sirds pukstus, sitoties vienā ritmā, lai, sadodoties rokās, radītu un sajustu nacionālās pašapziņas un tautas tradīciju gaisotni, lai dziļi ieelpotu cits cita prieku, cerību un ticību, lai līdz nākamajiem Dziesmu svētkiem būtu atbildīgi par savu tēvu zemi. Ik latvietim sirdī ir trīs lietas – zināšanas, drosme un mīlestība. Zināšanās mēs audzinām savus bērnus, kopjam savas tautas tradīcijas un godājam tautas gudrību. Tajās slēpjas mūsu spēja veidot pašiem savu nākotni. Drosme nozīmē, ka mēs nestāvam klusu, kad dzirdam par netaisnību vai nekrietnību. Drosme nozīmē ticību un pārliecību, ka spējam vērst lietas par labu. Dziesmā ir spēks. Pirms vairāk nekā 100 gadiem Jānis Cimze ir teicis: “Caur biedrībām un svētkiem dziedāšana var uzplaukt, zaļot un ziedēt, bet pamats un sakne ir un paliek skola. Tikai caur skolām izzudīs mēmās rīkles, neģēlīgās dziesmas un tā neglītā dziedāšana, ko vēl dažu reizi šur tur, Dievam žēl, dzirdam.” Mūsu vienotība ir dziesmas spēkā, tādēļ aicinu jūs visus kopā jau šogad iekļaut obligāto dziedāšanu mūsu skolu programmās! Kopā mums izdosies! Lai Dievs svētī Latviju!” |
|
 |
 |
|
 |
 |
 |
|
…goda virsdiriģenti Roberts Zuika; Terēzija Broka, Jānis Dūmiņš, goda virsvadītājs Uldis Žagata; noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs virsdiriģents Māris Sirmais |
||
 |
 |
 |
|
Pēc lielajiem dziedāšanas un
dejošanas svētkiem Rīgā Mežaparka Lielo estrādi Ministru
prezidenta Ivara Godmaņa, kultūras ministres Helēnas
Demakovas, Rīgas mēra Jāņa Birka un svētku dalībnieku
pavadībā atstāj arī vēsturiskais Dziesmu svētku karogs, lai
pēc pieciem gadiem atgrieztos un atkal vienotu tautu kopīgā
dziesmā un dejā |
||
 |
 |
 |
 |
 |
|
Ceturtdien, 10.jūlijā, Rīgas
Kongresu namā koncertā “Veltījums tautasdziesmai”
komponista Jura Kulakova, trīs tenoru (Nauris Puntulis,
Guntars Ruņģis, Miervaldis Jenčs), solistu Lindas Leen,
Andra Ērgļa, Ances Krauzes un daudzu citu mūziķu sniegumā
izskanēja 28 tautasdziesmu apdaru pirmatskaņojumi |
||
 |
 |
 |
|
Ceturtdien, 10.jūlijā, Latvijas Universitātes Lielajā
aulā tautas mūzikas koncertā, kura vienojošā tēma bija
saules gaisma, dalībnieku vidū – arī Jāzepa Mediņa mūzikas
skolas zēnu koris, Valdis Muktupāvels, Gustavo un
R-Viss |
||
 |
 |
|
Piektdien, 11.jūlijā, pūtēju
orķestru dižkoncertā Doma laukumā rīdziniekus un pilsētas
viesus ar savu sniegumu 11 stundu garumā priecēja 60
Latvijas pūtēju orķestri, deju kolektīvi, kori, lauku
kapelas un solisti – vokālisti un
instrumentālisti |
|
|
|
Par Valsts prezidenta tikšanos ar Igaunijas un Somijas prezidentiem
Sestdien, 12.jūlijā, Brīvdabas muzejā notika Valsts prezidenta Valda Zatlera darba tikšanās ar Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu un Somijas prezidenti Tarju Halonenu.
Brīvdabas muzeja Kurzemes sētā notika valstu vadītāju darba vakariņas, kurās apsprieda virkni aktuālu starptautiskās politikas jautājumu. Prezidenti apmainījās viedokļiem par pēdējā laika notikumiem, tajā skaitā Eiropas Savienības politisko un institucionālo reformu nākotni pēc Lisabonas līguma noraidīšanas referendumā Īrijā. Ņemot vērā, ka Valsts prezidents 15.jūlijā plānojis atklāt Pori konferenci par enerģētiku, tika pārrunāti arī enerģētikas politikas jautājumi.
Valstu vadītāji apsprieda arī nacionālās identitātes lomu mūsdienu globalizētajā pasaulē un Dziesmu un deju svētku ieguldījumu identitātes saglabāšanā.
Vakara noslēgumā Valsts prezidents Valdis Zatlers ar Lilitu Zatleres kundzi un ģimeni, Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess ar Evelinu Ilvesas kundzi un ģimeni, kā arī Somijas prezidente Tarja Halonena ar Penti Arajervi kungu kopīgi apmeklēja XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku noslēguma koncertu “Latvija – saules zeme” Mežaparka estrādē.
Valsts prezidenta preses dienests
 |
 |
 |
|
Sestdien, 12.jūlijā,
Folkloras dienā Brīvdabas muzejā ikviens varēja piedalīties
latviešu sētu norisēs – talkās, mājas darbos, maltītes
gatavošanā, kāzu svinībās, muzicēšanā, dancošanā un daudzās
citās dzīves un prieka darbībās |
||
 |
 |
 |
|
Sestdien, 12.jūlijā, Rīgas
Latviešu biedrības namā tautas tērpu skatē svētku
dalībnieki demonstrēja dažādu Latvijas novadu apģērbus.
Daudzi no tiem pašu roku darināti, sākot ar sīkāko prievīti
un beidzot ar brunčiem un smalki izrakstītiem krekliem,
turklāt ne viens vien pielīdzināms izcilam mākslas
darbam |
||
Latviešu tautas tērpu skates godalgotie laureāti (Latviešu biedrības namā 2008.gada 12.jūlijā)
Kori:
Īpašā balva – Madonas rajona Ļaudonas pagasta jauktais koris “Lai top” (Aina Miezīte)
1.vieta – Ogres novada kultūras centra jauktais koris “Ogre” (Jānis Zirnis)
2.vieta – A/S “ Latvijas Finieris” jauktais koris “Trejkola” (Artūrs Ancāns)
3.vieta – Alūksnes skolotāju koris “Atzele” (Jānis Baltiņš, Ina Perevertailo)
3.vieta – Hansabankas koris (Artūrs Ancāns)
Deju kolektīvi:
Īpašā balva – Alūksnes tautas nama deju kopa “Jukums” (Inita un Agris Veismaņi)
1.vieta – Rīgas Kultūras un mākslas centra “Mazā ģilde” tautas deju ansamblis “Līgo” (Jānis Purviņš)
2.vieta – Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūras “Kultūra” tautas deju ansamblis “Lielupe” (Elita Simsone)
2.vieta – Liepājas rajona Nīcas pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvs “Nīca” (Maruta Puķīte)
3.vieta – Brīvdabas muzeja dejotāju saime (Brigita Čikste)
3.vieta – Daugavpils rajona Subates vidējās paaudzes deju kolektīvs (Līga Kūliņa)
Folkloras kopas, etnogrāfiskie un koklētāju ansambļi:
Īpašā balva – Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūras “Kultūra” folkloras kopa “Dimzēns” (Velta Leja)
1.vieta – Nīcas etnogrāfiskais ansamblis (Mirdza Pabērza)
2.vieta – Ventspils rajona Popes pagasta folkloras kopa “Pūnika” (Ligita Lukševica)
3.vieta – Rožu ģimene, folkloras kopas “Ore” dalībnieki (Inese Roze)
Pašdarinātie tautas tērpi: Nokomplektētie tautas tērpi:
Īpašā balva – Agita Pumpure Īpašā balva – Dagnija Kupča
1.vieta – Inta Mūrniece 1.vieta – Šternu ģimene
2.vieta – Maija Kulakova 2.vieta – Auzu ģimene
2.vieta – Dita Brūzīte 3.vieta – Baiba Aleksejuka
3.vieta – Māra Eglīte
Saglabātie tautas tērpi:
Biruta Celms; Dzidra Ambolte; Elfrīda Ezeriņa; Lūcija Gorbika; Maira Kate Klāsēna; Brita Lara Kurmis; Mirdza Pabērza; Ilga Prenclava; Alda Pakalne; Līga Reitere; Alvīna Škipere.