Valsts prezidente:

— tiekoties ar ASV valsts sekretāri

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

ASV valsts sekretāre Madelaine Olbraita

Foto: epa/A.F.I.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pirmdien, 20.septembrī, Vašingtonā tikās ar ASV valsts sekretāri Madelaini Olbraitu.

Atceroties tikšanos Sarajevā, abas amatpersonas pauda gandarījumu par iespēju atkal tikties. M.Olbraita vēlreiz apsveica V.Vīķi-Freibergu sakarā ar stāšanos amatā, atzinīgi novērtējot Valsts prezidentes aktīvo darbību, tai skaitā nostāju valsts valodas likuma sakarā. Valsts prezidente uzsvēra, ka valodas likumam ir efektīvi jāaizstāv latviešu valodas vieta valsts dzīvē, latviešu valodai ir jābūt nozīmīgākajam sabiedrības integrācijas elementam Latvijā. M.Olbraita piekrita Latvijas prezidentes paustajam viedoklim un uzsvēra, ka ASV valdība izskata iespēju praktiski palīdzēt Latvijai stiprināt latviešu valodas apmācību.

M.Olbraita atzina, ka ir būtiski vēlreiz caurskatāmo valodas likumu veidot tā, lai būtu ievērotas starptautiskās saistības, ko Latvija ir uzņēmusies.

Valsts prezidente pateicās M.Olbraitai par ASV konsekvento politisko un praktisko atbalstu Latvijai, kā arī augstu novērtēja ASV un Baltijas politiku kopumā.

Tika apspriesta Latvijas sagatavošanās gaita integrācijai NATO. Šajā sakarā ASV valsts sekretāre akcentēja nepieciešamību palielināt valsts izdevumus aizardzībai.

Abas puses bija vienisprātis, ka konkrētās jomās Latvijas progress ir tieši atkarīgs no pašas Latvijas darbības.

M.Olbraita atzinīgi novērtēja Latvijas dalību kopējās starptautisko miera uzturēšanas spēku operācijās Bosnijā, kā arī palīdzību, ko Latvija sniegusi Kosovas krīzes risinājumam.

Ņemot vērā, ka ASV ir viena no galvenajām konferences "Sievietes un demokrātija jaunā gadu tūkstoša sākumā" (Islandē 8.—11.oktobris) rīkotājām, M.Olbraita izteica gandarījumu, ka Latvijas prezidente piekritusi piedalīties konferencē. V.Vīķe-Freiberga uzsvēra nevalstisko organizāciju lomu konferencē.

Tikšanās gaitā apspriesta arī situācija Baltijas jūras reģionā un attiecības ar Krieviju.

Sarunas noslēgumā Valsts prezidente ielūdza M.Olbraitu apmeklēt Latviju.

— sarunā ar Norvēģijas premjerministru

Valsts prezidente tikās arī ar Norvēģijas premjerministru Šelu Magni Bundevīku. Abas puses atzinīgi novērtēja Latvijas un Norvēģijas sadarbību, īpaši ekonomiskajā jomā, Valsts prezidente atzinīgi novērtēja, ka Norvēģija ir viena no lielākajām investētājām Latvijā, kā arī izteica cerību, ka šī sadarbība, kas līdz šim bijusi ļoti veiksmīga, turpināsies, tādējādi stiprinot arī sadarbību ar Ziemeļvalstīm kopumā.

Valsts prezidente pateicās par Norvēģijas politisko un praktisko palīdzību Latvijas integrācijā NATO. Norvēģijas premjerministrs apliecināja, ka viņa valsts arī turpmāk atbalstīs Latviju gaitā uz Ziemeļatlantijas savienību.

V.Vīķe-Freiberga un Š.M.Bundevīks pārrunāja Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbību. Latvijas prezidente pateicās par palīdzības iniciatīvām, ko Norvēģija jau iepriekš sniegusi Latvijai, kā arī sacīja, ka svarīga būtu pieredzes apmaiņa un atbalsts abu valstu mazo un vidējo uzņēmumu sadarbībā, īpaši lauksaimniecībā.

V.Vīķe-Freiberga informēja Norvēģijas premjerministru par ekonomisko situāciju Latvijā un tendencēm Latvijas ārējā tirdzniecībā, uzsverot, ka aptuveni par 60 procentiem palielinājies tirdzniecības apjoms ar ES valstīm, kā arī tirdzniecība starp Baltijas valstīm.

Pēc Š.M.Bundevīka paustā, Norvēģija ir vienotajā Eiropas ekonomiskajā telpā, un gaidāmā Latvijas iekļaušanās ES veicinās sadarbības apjoma palielināšanos. Š.M.Bundevīks interesējās par valodas likuma pieņemšanas gaitu un apsveica Valsts prezidentes lēmumu atdot otrreizējai caurlūkošanai likumu Saeimā. Norvēģijas premjers izteica cerības, ka galējā valodas likuma variantā tiks ievēroti Valsts prezidentes ieteikumi, jo šāds likums veicinātu Latvijas iekļaušanos ES, kā arī dos ieguldījumu pašas Latvijas attīstībā.

Sarunā pārrunāta sabiedrības integrācija Latvijā. Valsts prezidente atzīmēja, ka latviešu valodas apguve ir viens no būtiskākajiem elementiem saliedētas sabiedrības veidošanā un Latvija tam veltīs pieaugošu uzmanību. Pēc prezidentes sacītā, Latvija cer arī uz turpmāku partnervalstu atbalstu šajā jomā.

Abas amatpersonas pārrunāja Baltijas valstu sadarbību. Latvijas prezidente uzsvēra, ka tā ir viena no valsts svarīgākajām prioritātēm. Šajā sakarā V.Vīķe-Freiberga un Š.M.Bundevīks apsprieda, kā intensificēt sadarbību Baltijas jūras reģionā, piemēram, ciešāku kontaktu dibināšanu enerģētikā.

Valsts prezidente sniedza interviju telesabiedrībai CBC, kur tiešajā ēterā atbildēja uz jautājumiem par Latvijas ārpolitikas un iekšpolitikas aktualitātēm, un uzstājās ar uzrunu Kolumbijas universitātē, sniedzot informāciju par Latvijas ārpolitiku, valsts izredzēm iestāties ES un NATO.

Vakar, 21.septembrī, Valsts prezidente Ņujorkā apmeklēja ANO mītni, kur ar uzrunu uzstājās ASV prezidents Bils Klintons, tikās ar ANO ģenerālsekretāru Kofi Annanu un ASV dzīvojošo ebreju kopienu.

— tiekoties ar ASV Eirāzijas grupu

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pirmdien, 20.septembrī, tikās ar "Eurasia Group", kas apvieno ASV uzņēmējus, kuri jau darbojas vai turpmāk vēlētos darboties Austrumeiropā.

Valsts prezidente tikšanās laikā uzstājās ar īsu uzrunu un atbildēja uz uzņēmēju jautājumiem par Latvijas ekonomisko situāciju, perspektīvām attiecībā uz Eiropas Savienību (ES), kā arī situāciju valsts iekšpolitikā.

Valsts prezidenta preses dienests