Ministru kabineta noteikumi Nr.535

Rīgā 2008.gada 14.jūlijā (prot. Nr.49  6.§)

Bīstamo iekārtu avāriju izmeklēšanas kārtība

Izdoti saskaņā ar likuma “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību” 3.panta ceturto daļu

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā izmeklē bīstamo iekārtu avārijas.

2. Bīstamās iekārtas avārija (turpmāk – avārija) ir gadījums, kas saistīts ar pēkšņu un pilnīgu vai daļēju bīstamās iekārtas bojājumu tās uzstādīšanas, lietošanas vai uzturēšanas laikā, ja minētais bojājums tūlīt vai pēc kāda laika rada draudus vai kaitējumu cilvēka dzīvībai, veselībai, īpašumam vai videi.

3. Avāriju izmeklēšanas mērķis ir noskaidrot to cēloņus, izstrādāt ieteikumus par nepieciešamajiem pasākumiem līdzīgu gadījumu novēršanai un bīstamo iekārtu drošības līmeņa paaugstināšanai, kā arī noskaidrot personas, kas pieļāvušas bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības vai darba aizsardzības normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpumus, un citas iesaistītās personas, kuru dēļ ir notikusi avārija.

4. Avāriju izmeklē Valsts būvinspekcijas amatpersona, pieaicinot bīstamās iekārtas valdītāju vai viņa pilnvaroto pārstāvi un, ja nepieciešams, attiecīgus speciālistus un ekspertus.

5. Ja avārija klasificējama kā rūpnieciska avārija, to izmeklē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem.

6. Avārijas reģistrē un to uzskaiti veic Valsts būvinspekcija. Avāriju izmeklēšanas materiālus glabā un nodod arhīvā likumā “Par arhīviem” noteiktajā kārtībā.

7. Ja ir notikusi avārija, bīstamās iekārtas apkalpojošajam personālam ir pienākums rīkoties saskaņā ar attiecīgās iekārtas lietošanas instrukciju, ja nepieciešams, izsaukt attiecīgos avārijas dienestus (piemēram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, neatliekamo medicīnisko palīdzību, gāzes avārijas dienestu), kā arī par avāriju nekavējoties ziņot tiešajam darba vadītājam un bīstamās iekārtas valdītājam.

8. Bīstamās iekārtas valdītājs par avāriju nekavējoties ziņo:

8.1. Valsts būvinspekcijai, kā arī vienas darbdienas laikā iesniedz Valsts būvinspekcijā rakstisku ziņojumu;

8.2. Valsts policijas struktūrvienībai, kuras teritorijā notikusi avārija, un Valsts darba inspekcijai, ja avārija izraisījusi smagu nelaimes gadījumu, kurā cietuši vai gājuši bojā cilvēki;

8.3. Valsts vides dienesta reģionālajai vides pārvaldei un attiecīgajai pašvaldībai, ja nodarīts kaitējums videi vai ir tieši kaitējuma draudi;

8.4. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, ja avārija ir saistīta ar ugunsgrēku vai nepieciešamību veikt glābšanas darbus;

8.5. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, attiecīgajai paš­valdībai, Valsts vides dienestam un citām normatīvajos aktos par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem noteiktajām institūcijām, ja avārija klasificējama kā rūpnieciska avārija.

9. Bīstamās iekārtas valdītājs šo noteikumu 8.1.apakšpunktā minētajā ziņojumā norāda informāciju par komersantu, iestādi vai organizāciju, kurā avārija ir notikusi, avārijas datumu un laiku, kontaktinformāciju, ziņas par bīstamās iekārtas valdītāju, notikuma vietu un tās adresi, bīstamās iekārtas veidu, veicamajiem darbiem un avārijas apstākļiem, kā arī norāda cietušo skaitu (ja tādi ir).

10. Ja notikusi avārija, bīstamās iekārtas valdītājs:

10.1. īsteno pasākumus, lai ierobežotu avāriju un likvidētu vai samazinātu tās sekas;

10.2. visos iespējamos veidos fiksē situāciju pēc avārijas (avārijas vietas plāns, shēma, avārijas liecinieku liecības, fotogrāfijas, videomateriāli);

10.3. saglabā iekārtas bojātās daļas, lai nodrošinātu objektīvu bīstamās iekārtas avārijas izmeklēšanu.

11. Ja avārija izraisījusi smagu nelaimes gadījumu, kurā cietuši vai gājuši bojā cilvēki, Valsts policijas darbinieki, ierodoties notikuma vietā, lemj par turpmāko rīcību.

12. Valsts būvinspekcijas amatpersona avāriju izmeklē 10 darbdienu laikā no rakstiskā ziņojuma saņemšanas. Izņēmuma gadījumā, ja nav iespējams paredzētajā laikā saņemt nepieciešamos dokumentus (piemēram, sarežģīta un ilgstoša ekspertīze, aizkavējas izziņu saņemšana, veselības stāvokļa vai prombūtnes dēļ nevar saņemt paskaidrojumus no lieciniekiem, amatpersonām, apkalpojošā personāla), izmeklēšanas termiņu var pagarināt ar Valsts būv­inspekcijas priekšnieka atļauju.

13. Avārijas izmeklēšanas gaitā Valsts būvinspekcijas amatpersonai ir tiesības atbilstoši kompetencei:

13.1. bez maksas saņemt no bīstamās iekārtas valdītāja, avārijas lieciniekiem, bīstamo iekārtu apkalpojošā personāla un valsts vai pašvaldību institūcijām izmeklēšanai nepieciešamo rakstisko un mutisko informāciju;

13.2. pieprasīt, lai bīstamās iekārtas valdītājs:

13.2.1. sagatavotu un iesniegtu avārijas vietas plānu, shēmu, fotogrāfijas un citus informatīvos materiālus vai to kopijas;

13.2.2. iesniegtu bīstamās iekārtas tehnisko dokumentāciju un citus dokumentus vai to kopijas (uzrādot oriģinālus), kas nepieciešami avārijas apstākļu noskaidrošanai.

14. Ar avārijas izmeklēšanu saistītos izdevumus sedz attiecīgās bīstamās iekārtas valdītājs.

15. Par avārijas izmeklēšanas rezultātiem Valsts būvinspekcijas amatpersona sastāda bīstamās iekārtas avārijas izmeklēšanas aktu (pielikums). Ja kāda no pieaicinātajām personām nepiekrīt akta saturam, tajā izdara attiecīgu atzīmi par šīs personas piedalīšanos izmeklēšanā ar norādi, ka minētā persona sastādītajam aktam nepiekrīt, un pievieno attiecīgās personas parakstītu paskaidrojumu, kurā tā izskaidro šādas nostājas iemeslus.

16. Valsts būvinspekcija reģistrē avārijas izmeklēšanas materiālus. Avārijas izmeklēšanas materiāli ir:

16.1. avārijas izmeklēšanas akts;

16.2. avārijas vietas plāns, shēma vai fotogrāfijas un citi informatīvie materiāli vai to kopijas, informācija par bīstamo iekārtu;

16.3. ziņas par cietušajiem (ja tādi ir);

16.4. avārijas liecinieku, amatpersonu un bīstamo iekārtu apkalpojošā personāla rakstiskie paskaidrojumi;

16.5. ziņas par bīstamo iekārtu apkalpojošā personāla apmācību, atestāciju un instruktāžu;

16.6. akreditētas laboratorijas, sertificēšanas vai inspicēšanas institūcijas sagatavotie bīstamās iekārtas pārbaudes dokumenti (laboratoriskās pārbaudes, tehniskie aprēķini, akti), kā arī speciālistu un ekspertu atzinumi;

16.7. rīkojumi, lēmumi, instrukcijas un citi dokumenti, kuru neievērošana ir bijusi avārijas cēlonis.

17. Valsts būvinspekcija triju darbdienu laikā pēc valdītāja rakstiskā ziņojuma saņemšanas nosūta avārijas izmeklēšanas akta rakstisku kopiju:

17.1. bīstamās iekārtas valdītājam;

17.2. ja avārija ir izraisījusi smagu nelaimes gadījumu, kurā cietuši vai gājuši bojā cilvēki:

17.2.1. attiecīgajai Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai;

17.2.2. Valsts darba inspekcijai, klāt pievienojot ekspertīzes atzinumu.

18. Bīstamās iekārtas valdītājs:

18.1. ar avārijas izmeklēšanas rezultātiem iepazīstina personālu, kas apkalpo bīstamo iekārtu;

18.2. aktā noteiktajā termiņā veic pasākumus, lai novērstu avārijas cēloņus un likvidētu avārijas sekas;

18.3. rakstiski paziņo Valsts būvinspekcijai par:

18.3.1. veiktajiem avārijas cēloņu novēršanas pasākumiem;

18.3.2. veiktajiem avārijas seku likvidēšanas pasākumiem;

18.3.3. paredzētajiem pasākumiem, kas izriet no riska novērtēšanas rezultātiem, kura veikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darba aizsardzību.

Ministru prezidents I.Godmanis

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2008.gada 17.jūliju.

Pielikums

Ministru kabineta

2008.gada 14.jūlija noteikumiem Nr.535

Ekonomikas ministrs K.Gerhards