no 1.lpp.

Tiesnešu biedrības prezidents Ivars Bičkovičs un Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš

Sirsnīgus apsveikuma vārdus kolēģiem veltīja Latvijas tieslietu ministrs Valdis Birkavs. Viņš izteica gandarījumu atkal satikt senus draugus, ar kuriem kopā Atmodas sākumā spriests par juristu lietām. Ministrs piezīmēja, ka ļoti būtiski ir stiprināt tā dēvēto trešo pīlāru Baltijas valstīs un konferencē ir pulcējusies spēcīgākā juristu korpusa daļa. Valdis Birkavs pastāstīja par saviem un Tieslietu ministrijas svarīgākajiem paveiktajiem darbiem un akcentēja perspektīvos uzdevumus, kā Tiesnešu mācību centra nostiprināšanu ar speciālu finansējumu nākamajā budžetā, tiesu datorizāciju, saslēdzot tiesas vienotā informācijas tīklā, kā arī izdarot vairākas izmaiņas tiesvedībā un pilnveidojot likumdošanu. Atceroties 1988.gada 12. novembri, kad Latvijas juristi pauda savu attieksmi pret PSRS Konstitūciju un iestājās par demokrātiju un neatkarību, šogad iecerēts šajā datumā sarīkot juristu forumu ar devīzi "Par eiropeisku domāšanu, tiesisku dzīvi Latvijā". Tieši tāpēc ļoti nozīmīga ir šī konference, kad var atskatīties uz savām kļūdām, mācīties no tām un dalīties pieredzē, jo bijuši arī panākumi.

— Aicinu konferences dalībniekus uz brīvu domu apmaiņu, arī kritisku attieksmi pret sevi un skatienu nākotnē uz mūsu kopīgo stratēģisko mērķi, — tā savu ievadrunu pabeidza tieslietu ministrs.

Eiropas padomes eksperte Danute Višņevska, kas runāja konferences ievadījumā, atzīmēja Eiropas Padomes speciālistu centienus veicināt juristu profesionālu izaugsmi Baltijas un citās Austrumeiropas valstīs. Viņa uzsvēra Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas un citu starptautisko dokumentu lielo nozīmi tiesu darbā, ievērojot cilvēktiesības. Šajā ziņā augstākajām tiesām valstīs ir īpaša nozīme, tāpēc svarīga arī reģionu sadarbība un pieredzes apmaiņa.

Konferences pirmajā daļā referātu par tiesu reformas rezultātiem, tajā skaitā — par Augstākās tiesas attīstību pēc neatkarības atgūšanas, strukturālajām pārmaiņām, tiesnešu mācībām un kvalifikācijas celšanu, Augstākās tiesas finansējumu — nolasīja Andris Guļāns.

Par šo tematu stāstīja arī Lietuvas Augstākās tiesas Civillietu departamenta priekšsēdētājs Česlovs Jokūbausks un Igaunijas Augstākās tiesas Civillietu departamenta priekšsēdētājs Jāns Odars.

Pirmajā konferences dienā noritēja diskusijas, tika apspriests temats "Likumdošanas attīstība un praktiskā piemērošana", kā arī "Augstākās tiesas loma zemāko tiesu kvalifikācijas paaugstināšanā". Šajos jautājumos ziņojumus nolasīja Latvijas Augstākās tiesas senators Rolands Krauze, AT Krimināllietu departamenta tiesnese Valda Eilande un pārstāvji no abām kaimiņvalstīm. Diskusijās piedalījās arī tiesneši no Polijas, Nīderlandes, Slovēnijas un citām valstīm.

Šodien, 22.septembrī, konference darbu turpina. Galvenais temats — "Augstākā tiesa kā neatkarīgas tiesu sistēmas sastāvdaļa". Paredzami ziņojumi un diskusijas par Augstākās tiesas attiecībām ar valsts likumdevēju, valsts izpildvaru, masu saziņas līdzekļiem un noslēguma secinājumi.

Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"