7. Baltijas intelektuālās sadarbības konferences rezolūcija
Rīga, Reiterna nams 1999.gada 18. septembris
Šī konference atjauno tradicionālās Baltijas valstu inteliģences sanāksmes, kuru sasaukšanu rosināja UNESCO priekštecis — Tautu Savienības Intelektuālās sadarbības institūts (Parīze). Konferences notika no 1935.gada līdz 1940. gadam. Šajās konferencēs piedalījās Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Somijas un epizodiski arī Zviedrijas un Dānijas pārstāvji.
Pirmā Baltijas intelektuālās sadarbības konference notika Kauņā (1935.g.), otrā — Tartu (1936.g.), trešā — Helsinkos (1937.g.), ceturtā — Rīgā (1938.g. vienlaikus ar "Baltijas nedēļu", ar vislielāko dalībnieku skaitu), piektā — Kauņā (1939.g.). 6. konference tika rīkota Tallinā (1940. gada 15.—17. jūnijā vienlaikus ar "Baltijas nedēļu"), taču tā nenotika iecerētajā apjomā, jo 1940.gada 17.jūnijā Sarkanā armija varmācīgi okupēja Baltijas valstis.
Konferencēs tika aplūkotas visdažādākās tēmas, tostarp: zinātniskā sadarbība, augstskolu mācību grāmatu izdošana, studentu apmaiņa, saziņas valoda starp Baltijas valstīm, kopīgu žurnālu izdošana, literatūras, mākslas un mūzikas apskati, Baltijas institūta dibināšana, zinātņu akadēmiju dibināšana, žurnāla "Revue Baltique" izdošana. Konferencēs referātus nolasīja ievērojamas tā laika personības.
Pēc gandrīz 60 gadu pārtraukuma, kas ietvēra 2. pasaules karu un okupāciju, Baltijas valstu inteliģences pārstāvji atkal tiekas Rīgā, lai atjaunotu pirmskara inteliģences konferenču tradīciju un veicinātu savstarpēju sadarbību.
Mūsu gadsimta trīsdesmitie gadi bija laiks, kad Eiropa bija sadalījusies blokos, valstīm nostājoties vienai pret otru. Šī konference norisinās jaunajā Eiropā, kurā pašlaik notiek apvienošanās process. Vienotās Eiropas iekšienē ir atrodami tālejoši sekmīgas reģionālas sadarbības piemēri un pat reģionālas identitātes modeļu veidošanās, piemēram, Ziemeļvalstīs, kā arī mēģinājumi radīt jaunus sadarbības reģionus, piemēram, valstīs ap Baltijas jūru.
Konference atzīmē, ka 1940. gada 16. jūnijā 6. Baltijas intelektuālās sadarbības konferencē, kura tika pārtraukta, Tallinas pilsētas mērs paziņoja, ka nākamā konference tiks sarīkota Rīgā. Diemžēl tas nenotika.
Līdz ar to notiekošā konference jāuzskata par 7. konferenci.
Atrašanās tuvu kaimiņos, kopīgā vēsturiskā pieredze, kā arī lielā mērā līdzīgais stāvoklis šodienas pasaulē būtu uzskatāmi par labvēlīgiem priekšnoteikumiem ciešai sadarbībai starp trim Baltijas valstīm.
Tātad ir svarīgi:
— apspriest un atrast risinājumus mūsu kopīgajām problēmām, kā, piemēram, vides jautājumi, ieskaitot Baltijas jūru;
— pētīt mūsu kopīgās vēstures mantojumu un darīt zināmu pasaulē mūsu unikālo vēsturisko pieredzi, kā arī informāciju par nesenajiem sociālajiem procesiem Baltijas valstīs;
— kopīgiem spēkiem uzsākt akadēmiskas un citas intelektuālas ierosmes, kuras nav iespējams veikt katrai valstij atsevišķi;
— veicināt studentu un mācībspēku apmaiņu starp Baltijas valstu universitātēm, iedibinot īpašus grantus un stipendijas;
— sniegt plašāku informāciju pārējo divu valstu iedzīvotājiem, ieskaitot skolēnus, par savas valsts dabu, vēsturi un ikdienas dzīvi;
— veicināt akadēmiskas diskusijas par mūsu valstīs notiekošajām reformām un pārejas procesiem, ieskaitot izglītību, zinātni un inovāciju procesu;
— veicināt zinātnieku piedalīšanos atklātās diskusijās par demokrātisku institūciju un prasmīgas pārvaldes attīstīšanu valstīs ap Baltijas jūru un šo valstu starpā;
— palielināt organizatoru loku, lūdzot piedalīties Baltijas asambleju, kā arī Baltijas valstu universitātes, rakstnieku un mākslinieku savienības u.c.;
— atbalstīt ideju par vēršanos pie UNESCO kā Starptautiskās intelektuālās sadarbības komitejas pēcteces ar lūgumu sniegt atbalstu turpmāko Baltijas intelektuālās sadarbības konferenču organizēšanā un iesaistīties speciālas sēdes organizēšanā 2000. gadā par mazo valstu lomu starptautiskajā intelektuālajā sadarbībā.
Konference nolēma lūgt 8. Baltijas intelektuālās sadarbības konferenci rīkot 2001. gadā, Igaunijas Zinātņu akadēmijai uzņemoties šīs konferences organizēšanu.