Baltijas valstu Zinātņu akadēmiju konferences komunikē

Rīga, Reiterna nams 1999. gada 16.–17. septembrī

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas zinātņu akadēmiju (turpmāk — Baltijas akadēmiju) delegācijas, konstatējot savstarpējās sadarbības progresu, apliecina nepieciešamību paplašināt šīs zinātniskās sadarbības vērienu un mērogus.

Konference analizēja un apsprieda šādas problēmas:

- pašreizējā pētniecības un attīstības situācija Baltijas valstīs;

- Baltijas akadēmiju kopīgās pētījumu programmas: rezultāti, finansējums, perspektīvas;

- Baltijas akadēmiju ierosinātās Eiropas zinātņu akadēmiju asociācijas (ALLEA) darba grupas "Zinātnes stratēģija Eiropas mazajās valstīs" darbība;

- Baltijas akadēmiju turpmākās sadarbības attīstība;

- Baltijas un Ziemeļu valstu zinātnisko organizāciju sadarbības turpmākā attīstība;

- Baltijas intelektuālās sadarbības konferences turpmākā attīstība.

Apspriežot situāciju un sadarbību zinātnē Baltijas valstīs, konference izsaka rūpes par zinātnes stāvokli, pētniecības un attīstības finansējumu visās trijās Baltijas valstīs un atzīmē, ka visievērojamākos panākumus aizvadītajā gadā guvušas šādas triju Baltijas akadēmiju aktivitātes:

- ierosinājums izveidot Eiropas zinātņu akadēmiju asociācijas (ALLEA) darba grupu "Zinātnes stratēģija Eiropas mazajās valstīs", kuru akceptēja ALLEA (koordinators J.Engelbrehts, Igaunijas Zinātņu akadēmijas prezidents);

- Baltijas studiju veicināšanas asociācijas (AABS) un triju Baltijas valstu zinātņu akadēmiju parakstītais memorands, kura rezultātā panākta vienošanās ar AABS pārstāvjiem par pētījumu projektu "Baltijas valstis 50 totalitārā režīma gados" un piedalīšanos AABS konferencēs;

- Baltijas akadēmiju medaļas nodibināšana un pirmo medaļu pasniegšana laureātiem;

- triju Baltijas valstu delegāciju, tai skaitā šo valstu zinātņu akadēmiju prezidentu un pārstāvju piedalīšanās Pasaules zinātnes konferencē (Budapeštā 1999. gada jūnijā — jūlijā);

- Baltijas intelektuālās sadarbības konferences atzīšana UNESCO par Budapeštas Pasaules zinātnes konferences pēcsimpoziju;

- kopīga ar Eiropas zinātņu un mākslu akadēmiju (Vīne) izdevuma "Nacionālā identitāte un Eiropas skatījums" publicēšana Rīgā tuvākajā laikā;

- sadarbības ar Ziemeļvalstu zinātnisko sabiedrību turpināšana. Uzsākts Baltijas un Zviedrijas kopprojekts "Ekonomiskās un sociālās izmaiņas Baltijā pēc 1990. gada. Analītisks pētījums", kuru ierosinājis vēstnieks, LZA ārzemju loceklis A.Adāls un kuru atbalsta Salena fonds (Zviedrija);

- Latvijas Zinātņu akadēmijas, piedaloties Lietuvas zinātniekiem, organizētais I Sēlijas kongress (Aknīste — Viesīte 1999. gada maijā); Lituānistikas centra atvēršana Latvijas Universitātē.

Konferencē apsprieda šādas Baltijas akadēmiju kopīgās pētniecības programmas:

- Baltijas jūras zinātniskā izpēte (koordinators profesors Gunārs Andrušaitis);

- Baltijas enerģētiskie pētījumi (koordinators profesors Jurģis Vilems);

- Baltijas pētniecības programmu humanitārajās un sociālajās zinātnēs ("Baltonika", koordinators profesors Jans Ross);

- Baltijas iedzīvotāju bioloģiskā un etniskā vēsture starpdisciplinārā skatījumā (koordinators profesors Ričards Vilems).

Par šīm programmām konference:

- uzsvēra to lielo nozīmību Baltijas reģionam un atzinīgi novērtēja koordinatoru centienus šo programmu izstrādē;

- turpmākajiem diviem gadiem nolēma nozīmēt jaunu Baltijas pētniecības programmas humanitārajās un sociālajās zinātnēs ("Baltonika") koordinatoru — profesoru Pēteri Tulvisti (Igaunija);

- sastapās ar saprotamām grūtībām jaunas kopīgas programmas "Latvijas, Lietuvas un Igaunijas integrācijas Eiropas Savienībā sociāli ekonomiskie aspekti" sagatavošanā (koordinators profesors Aleksandrs Vasiļausks) un nolēma meklēt šīs īpaši ievērojamās tēmas citus organizācijas veidus;

- atkārtoti uzsvēra nepieciešamību rast jaunus veidus programmu finansēšanā un atbalstīšanā.

Konferences dalībnieki vienojās sasaukt turpmākās Baltijas zinātņu akadēmiju sanāksmes katru otro gadu un lūdz Lietuvas Zinātņu akadēmiju sarīkot nākamo konferenci Viļņā 2001. gadā.

Konferences dalībnieki ir pārliecināti, ka informācijas apmaiņa un darbības koordinācija triju Baltijas zinātņu akadēmiju starpā ir jāturpina, ņemot vērā zinātnes kopīgo vēsturi un kopīgās problēmas šajā reģionā.

Baltijas zinātņu akadēmiju sanāksme notika kopā ar 7. Baltijas intelektuālās sadarbības konferenci, kurā apsprieda Baltijas valstīm vitāli svarīgās zinātnes un intelektuālo vērtību problēmas. Konferencē piedalījās Latvijas Republikas prezidente LZA īstenā locekle Vaira Vīķe–Freiberga un Baltijas asamblejas prezidija priekšsēdētājs Romualds Ražuks.

Baltijas zinātņu akadēmiju konferences dalībnieki iesaka:

- aicināt iesaistīto valstu valdības ievērojami palielināt finansiālo un organizatorisko atbalstu pētniecībai un attīstībai, kā arī Baltijas akadēmiju programmām;

- aicināt kopīgo pētniecības programmu koordinatorus un akadēmiju valdes veikt efektīvus pasākumus, lai panāktu šo programmu izpildi;

- izveidot datu bāzes par tiem Baltijas zinātniekiem, kuriem ir projekti un publikācijas kopīgi ar pētniekiem no citām Baltijas valstīm;

- izveidot datu bāzes par ārvalstu zinātniekiem vai organizācijām visā pasaulē, kuri, iespējams, ir ieinteresēti Baltijas pētniecības un attīstības problēmu risināšanā;

- veicināt sadarbību ar AABS un Baltijas institūtu (Stokholmā);

- turpināt Baltijas intelektuālās sadarbības konferenču sasaukšanu kopīgi ar UNESCO, Baltijas asambleju, universitātēm un dažādām inteliģences apvienībām (organizācijām);

- organizēt triju Baltijas akadēmiju turpmāko sadarbību saskaņā ar Pasaules zinātnes konferences (Budapešta, 1999) deklarāciju.

Latvijas Zinātņu akadēmijas vārdā —

profesors Jānis Stradiņš, prezidents

Lietuvas Zinātņu akadēmijas vārdā —

profesors Eduards Vilks, viceprezidents

Igaunijas Zinātņu akadēmijas vārdā —

profesors Jiri Engelbrehts, prezidents