Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 14.jūlijā

AM: Par speciālā militārā inventāra uzskaiti un norakstīšanu

14.jūlijā Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas izstrādātais MK instrukcijas projekts “Par speciālā militārā inventāra uzskaiti un norakstīšanas kārtību”.

MK instrukcija detalizēti nosaka kārtību, kādā speciālais militārais inventārs tiek uzskaitīts un norakstīts.

Militārais inventārs ir materiāltehniskie līdzekļi, kas nepieciešami Nacionālo bruņoto spēku kaujas un mācību uzdevumu izpildes nodrošināšanai un kas attiecināmi uz militāro spēju attīstīšanu.

Speciālā militārā inventāra lietošanas laiks noteikts, balstoties uz Ministru kabineta noteikumos Nr.440 “Noteikumi par budžeta iestāžu pamatlīdzekļu nolietojuma normām un pielietošanas nosacījumiem” noteiktajiem pamatlīdzekļu nolietojuma periodiem.

AM: Par pamatnostādņu visaptverošai Latvijas iesaistei Afganistānas atjaunošanā 2007.–2013.gadā ieviešanu

14. jūlijā Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas izstrādātais politikas plānošanas dokuments ‘’Pamatnostādņu visaptverošai Latvijas iesaistei Afganistānas atjaunošanā 2007.–2013.gadā ieviešanas rīcības plāns’’.

Saskaņā ar rīcības plānu Latvijas dalība Afganistānas atjaunošanā paredzēta šādos rīcības virzienos: turpināt Nacionālo bruņoto spēku dalību NATO operācijā Afganistānā; sniegt materiāltehnisko palīdzību Afganistānas Nacionālajai armijai un Afganistānas Nacionālajai policijai; stiprināt Latvijas politisko klātbūtni Afganistānā; iesaistīties NATO Provinču atjaunošanas vienībā Afganistānā ar civilajiem ekspertiem; iesaistīties Eiropas Savienības policijas misijā; uzsākt un turpināt attīstības politikas projektus; veikt iemaksas ANO un NATO starptautiskajos speciālajos fondos.

Latvijas primārie mērķi Afganistānā ir veicināt Afganistānas valsts stabilitāti un drošību, iesaistoties un piedaloties valsts atjaunošanas un rekonstrukcijas pasākumos.

Minētos mērķus atbilstoši rīcības plānam paredzēts sasniegt, izveidojot atsevišķu budžeta apakšprogrammu civilo ekspertu nosūtīšanai dalībai starptautiskajās operācijās, piešķirot finansējumu 2009.gada budžetā, lai atbilstoši apmācītu civilos ekspertus starptautiskās palīdzības sniegšanai misijās un nodrošinātu to klātbūtni NATO Provinču atjaunošanas vienībā Afganistānā, kā arī ES policijas misijā.

2008.gada valsts budžetā Ārlietu ministrijai (ĀM) ir paredzēti 80 000 latu viena civilā eksperta sagatavošanai un nosūtīšanai misijā uz Afganistānu. Papildus 25 000 latu plānots novirzīt, lai sniegtu atbalstu vēlēšanu novērošanā.

Sākot ar 2009.gadu, nepieciešamais papildu finansējuma apmērs ir šāds: 2009.gadā – 75 000 latu, sākot ar 2010.gadu, – 135 000 latu. Kopumā ĀM kompetencē esošo pasākumu īstenošanai 2008.gada budžetā paredzētais finansējums 143 000 latu apmērā plānots budžeta programmās “Ārlietu pārvalde”, “Iemaksas starptautiskajās organizācijās” un “Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība”.

Iekšlietu ministrijai (IeM) no 2009. līdz 2013.gadam katru gadu būs nepieciešami 289 727 lati, lai nodrošinātu piecu Iekšlietu sistēmas, četru Valsts policijas un viena Valsts robežsardzes darbinieka dalību Afganistānā NATO ISAF un ES EUPOL Afganistan misijās. IeM sistēmas darbinieku dalība Afganistānā tiek finansēta saskaņā ar MK noteikumiem Nr.340 “Kārtība, kādā Valsts robežsardzes, Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm nosūta dalībai starptautiskajās misijās un operācijās, un dalības finansēšanas kārtība”.

Līdzdalība NATO misijā Afganistānā tiek turpināta atbilstoši Saeimas 2007.gada 11.oktobra sēdes lēmumam “Par termiņa pagarināšanu Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai operācijā Afganistānā”. Minētais lēmums pieņemts, pamatojoties uz ANO Drošības padomes rezolūciju Nr.1776. Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2008.gadam” līdzdalībai misijā Afganistānā paredzēti 11 655 117 lati.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

ĀM: Par nacionālo ziņojumu par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu

14.jūlijā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts nacionālais ziņojums par 1965.gada 21.decembra ANO Konvencijas par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu (turpmāk – Konvencija) izpildi laika posmā no 2003.gada līdz 2007.gadam.

Saskaņā ar MK 2006.gada 20.decembra rīkojuma Nr.984 “Par darba grupu nacionālā ziņojuma sagatavošanai par 1965.gada 21.decembra Konvencijas par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu izpildi Latvijas Republikā” tika izveidota darba grupa, kas nodarbojās ar iepriekš minētā ziņojuma izstrādi. Darba grupā bija pārstāvēta Ārlietu ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības ministrija, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts, Nacionālā radio un televīzijas padome un Ģenerālprokuratūra. Darba grupas sagatavotais sestais kārtējais ziņojums par Konvencijas izpildi Latvijā sniedz informāciju par laika periodu līdz 2007.gadam, kā arī informāciju par paveikto ANO Rasu diskriminācijas komitejas (turpmāk – Komiteja) 2003.gada 22.augustā pieņemto ieteikumu un rekomendāciju īstenošanai. Ziņojums komentāriem tika nosūtīts arī Tiesībsarga birojam, Latvijas Cilvēktiesību centram, sabiedriskās politikas centram “Providus”, Latvijas Universitātes Cilvēktiesību institūtam, Latvijas Pilsoniskajai aliansei un Latvijas Sarkanajam Krustam.

Pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā ziņojums tiks tulkots un iesniegts ANO. Ziņojuma teksts latviešu valodā ir pieejams Ministru kabineta mājaslapā.

ĀM: Par Eiropas Padomes konvenciju par terorisma novēršanu

14.jūlijā Ministru kabinetā tālākai ratifikācijai Saeimā tika apstiprināta Eiropas Padomes konvencija par terorisma novēršanu (turpmāk – Konvencija).

Konvencija paredz tās dalībvalstīs noteikt kriminālatbildību par darbībām, kas var novest pie teroristiskiem nodarījumiem. Tā parakstīta 2006.gada 19.maijā un tās ratifikācijai nepieciešamie grozījumi Krimināllikumā pieņemti 2007.gada 13.decembrī.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par iekšējā audita struktūrvienību darbu 2007.gadā

Valdība 14.jūlijā iepazinās ar Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par iekšējā audita struktūrvienību darbību ministrijās un iestādēs 2007.gadā. Tajā sniegta informācija gan par iekšējā audita struktūrvienību darbu, gan par FM lomu audita koordinācijā.

Ziņojumā norādīts, ka kopumā pārskata periodā valsts pārvaldē ir izveidotas 85 iekšējā audita struktūrvienības. Analizējot personāla jautājumus, secināts, ka iekšējā audita struktūrvienībās vakanču īpatsvars joprojām ir augsts un pastāv liela kadru mainība, kas kavē auditu veikšanu gada plānā noteiktajā apjomā un termiņos. Nenokomplektētu štata vietu dēļ iekšējā audita funkcijas netika nodrošinātas Latvijas Vides dienestā, Valsts probācijas dienestā un Zāļu valsts aģentūrā.

Pārskata gadā ir veikti 893 plānoti un neplānoti auditi, no kuriem noslēgti 744 auditi un 149 auditi ir dažādos audita veikšanas posmos. Liela uzmanība tika pievērsta ministriju un iestāžu specifiskajām sistēmām, tai skaitā padotības iestāžu auditiem – 33%, finanšu vadībai – 23% un Eiropas Savienības finansēto programmu un projektu īstenošanas sistēmām – 13%.

FM informēja, ka 2007.gadā iekšējā audita un pārbaužu veikšana tika nodrošināta atbilstoši izstrādātajiem plāniem, kā arī sniegtas konsultācijas. Neplānotu uzdevumu izpilde un iepriekšējā gadā nepabeigto auditu veikšana kavēja gada plānu izpildi.

Izvērtējot iekšējā audita darbības rezultātus, var secināt, ka kopumā ministrijās un iestādēs, kā arī Ministru prezidentam tieši padotajās institūcijās ir izveidota iekšējās kontroles sistēma, kas darbojas atbilstoši normatīvajiem aktiem un tiek pilnveidota un uzlabota.

Tomēr atsevišķos gadījumos ir konstatēti trūkumi, kuru novēršanai izstrādāti ieteikumi.

FM, veicot iekšējā audita koordināciju, pārskata gadā sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetam un Valsts kontrolei apkopoto gada pārskatu par iekšējā audita struktūrvienību darbību ministrijās un iestādēs 2006.gadā, koordinējusi auditoru mācības un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu, sniegusi ministrijām un iestādēm konsultatīvu palīdzību iekšējā audita jomā, veikusi ministrijās un iestādēs izveidoto iekšējā audita struktūrvienību darba salīdzinošo pārbaudi, pārraudzījusi iekšējo auditoru sertifikāciju un izstrādājusi iekšējo auditu reglamentējošos normatīvos aktus.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

KM: Par apbalvojumiem virsdiriģentiem un virsvadītājiem par izcilu ieguldījumu Dziesmu un deju svētku tradīcijas attīstībā

14.jūlijā Ministru kabineta (MK) sēdē valdības ministri apstiprināja grozījumus MK 2008.gada 11.jūnija rīkojumā Nr.321 “Par XXIV Vispārējo latviešu dziesmu un XIV Deju svētku papildu budžeta ieņēmumiem un izdevumiem”, paredzot piešķirt līdzekļus par ieguldījumu kora mūzikas un skatuviskās tautas dejas attīstībā un izcilībā šajos Dziesmu un deju svētkos. Apbalvojumi piešķirti Dziesmu un deju svētku biroja vadītājam un dziesmu svētku virsdiriģentam Romānam Vanagam, dziesmu svētku virsdiriģentam, noslēguma koncerta mākslinieciskajam vadītājam Mārim Sirmajam, deju svētku virsvadītājiem Jānim Purviņam un Jānim Ērglim.

Kultūras ministre uzsver: “Šie Dziesmu un deju svētki ieies vēsturē ar ļoti spēcīgu ieguldījumu svētku tradīcijas attīstībā. Tieši tradīcijas attīstība ir milzīgs šo svētku panākums, kuru ir veicinājuši valdības apbalvotie ļaudis. Katrs, kas apmeklēja kā dziesmu, tā arī deju svētku noslēguma koncertus, pārliecinājās, cik augstvērtīgā kvalitātē bija sagatavoti un tāpēc jāteic paldies šiem cilvēkiem par izcilo māksliniecisko līmeni, darba organizāciju un lieliski sagatavotajiem svētkiem. Vienlaikus jāuzsver, ka Dziesmu un deju svētku galvenā mērķauditorija ir paši tautas mākslas un nemateriālā kultūras mantojuma kopēji, tie ir kori, deju kopas, ansambļi, pūtēju orķestri u.c. un šo kolektīvu sagatavošana Dziesmu svētkiem, kā arī lielo koncertu gatavošana ir bijis smags darbs pilna Dziesmu svētku cikla garumā.”

Prēmijas apjoms pēc nodokļu nomaksas ir pieci tūkstoši latu Romānam Vanagam, Jānim Purviņam un Jānim Ērglim. Diriģenta Māra Sirmā prēmijas apjoms pēc nodokļu nomaksas ir desmit tūkstoši latu, ko veido prēmija par izcilu darbu Dziesmu svētku tradīcijas kopšanā, kā arī prēmija, ko valdība piešķīra, balstoties uz Nacionālās kultūras padomes lēmumu prēmēt diriģentu par izcilu darbu jauniešu kora “Kamēr…” projekta “Pasaules Saules dziesmas” sagatavošanā un realizēšanā, kura koncerti aizsāka Dziesmu svētku nedēļu šā gada 3. un 4.jūlijā.

Kristīne Zvirbule, Kultūras Ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste

LM: Par sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem cilvēkiem ar redzes un dzirdes traucējumiem

Lai aptuveni 1500 cilvēkiem ar redzes un dzirdes traucējumiem paplašinātu un padarītu pieejamākus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu turpmāko piecu gadu laikā plāno ieguldīt gandrīz 4 miljonus latu. Tas nozīmē, ka cilvēkiem ar redzes traucējumiem tiks nodrošināti speciāli palīglīdzekļi un apmācīti suņi pavadoņi, lai tādējādi atvieglotu viņiem pārvietošanos. Savukārt, lai cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem atvieglotu saziņu, tiks attīstīta zīmju valoda.

Projektā plānoti arī speciālistu sagatavošanas un kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumi darbam ar šiem cilvēkiem, kā arī paredzēts ieviest jaunas motivācijas un sociālās rehabilitācijas programmas visos Latvijas plānošanas reģionos. Tas paredzēts 14.jūlijā valdībā apstiprinātajos MK noteikumos par ESF aktivitāti “Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstība personām ar redzes un dzirdes traucējumiem”.

Noteikumi nosaka arī prasības, kādām jāatbilst projekta iesniedzējam, projektu atlases un vērtēšanas kārtību, kā arī nosacījumus projektu īstenošanai. Noteikumiem pievienota arī projektu iesnieguma veidlapa. 

Labklājības ministrija prognozē, ka minēto pasākumu īstenošana varētu tikt uzsākta 2008.gada otrajā pusē.

LM ir viena no ES fondu apsaimniekošanas institūcijām, kas atbild par projektu atbilstību nozares politikai un nodrošina efektīvu struktūrfondu līdzekļu izmantošanu nodarbinātības un sociālās iekļaušanas jomā. No 2008. līdz 2013.gadam ar 21 ES fondu līdzfinansēta projektu konkursa aktivitāšu palīdzību labklājības nozarē plānots iegultīt 93,4 miljonus latu no Eiropas Sociālā fonda un 11,7 miljonus latu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

RAPLM: Par finansējumu Madlienas vidusskolai ugunsgrēka radīto zaudējumu novēršanai

14.jūlijā Ministru kabinets atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pieprasījumu no pamatbudžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt finansējumu 15 637 latu apmērā Ogres rajona Madlienas pagasta pašvaldībai ugunsgrēka radīto seku likvidēšanai. Šā gada 18.aprīlī Madlienas vidusskolā ļaunprātīgas dedzināšanas rezultātā izcēlās ugunsgrēks un pilnībā izdega direktores vietnieces mācību kabinets un cieta tam blakus esošā skolotāju istaba, divas otrā stāva telpas, kā arī ēkas ārsienas, pieci logi un daļēji skarts jumts, kas steidzami tika atjaunots.

Ogres rajona policijas pārvaldē ir uzsākts kriminālprocess un notiek izmeklēšana, kas var būt ilgstoša un noslēgties bez rezultāta. Finansējums nepieciešams, lai nodrošinātu vidusskolas nepārtrauktu un drošu mācību procesu nākošajā mācību gadā un atjaunotu cietušās telpas.

Pamatojoties uz pašvaldības iesniegtajiem dokumentiem, ugunsgrēka seku likvidēšanai nepieciešami 24 901 lats. Pašvaldība nodrošināja finansējumu neatliekamo darbu veikšanai 2 313 latu apmērā un plāno nodrošināt finansējumu vēl aptuveni 2 800 latu apmērā. Atlikušo līdzekļu summu 4 151 latu papildus būvdarbu veikšanai Madlienas vidusskolas ugunsgrēka radīto zaudējumu novēršanai Madlienas pagasta pašvaldība finansēs, izmantojot aizņēmumu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa