Turpinājums no 1.lpp.

— Neapšaubāmi. Tā ir laba "svira", kas nodrošinās atgriezenisku līdzekļu apriti no kokrūpniekiem uz mežu — tā kopšanu, stādīšanu atjaunošanu un pārējās meža infrastruktūras sakārtošanu. Tas ir pozitīvais, ko Latvijas mežs varētu no "zaļā sertifikāta" gūt.

— Vai kāds tirgus Latvijas koku eksportam pašlaik jau ir zudis sakarā ar neesošo sertifikāciju?

— Problēmas radušās Lielbritānijas tirgū, kas pašlaik ir lielākā mūsu koksnes importētājvalsts. Tas gan vēl neskar visus koksnes veidus, bet vislielākās problēmas ir mūsu skaidu plātņu ražotājiem. Patiesībā Latvijas skaidu plātnēm Lielbritānijas tirgus ir ciet. Iemesls varētu būt arī tas, ka Bolderājas rūpnīca eksportēja skaidu plates caur vienu firmu, kuras īpašnieki "zaļo sertifikātu" pieprasa.

Ļoti laba situācija meža sertificēšanas ziņā ir Zviedrijā. Viņi nav žēlojuši nedz laiku, nedz līdzekļus, lai viņu koksnei būtu iespējami daudz dažāda veida starptautisko un nacionālo sertifikātu. Un tā nenoliedzami ir viņu priekšrocība.

— Kas Latvijai nepieciešams, lai varētu uzsākt mežu sertificēšanu?

— Vispirmām kārtām — sakārtota meža likumdošana. Kā zinām, tas pašlaik tiek darīts. Nepieciešama arī robežu sakārtošana. Jāsakārto īpašumtiesības uz valsts mežu, un tam jābūt ierakstītam zemesgrāmatā. Tāpat — uzskaite un vēl dažādas tehniskas lietas, par kurām arī Pasaules dabas fonds rīkos seminārus 23. un 30. septembrī. Sertifikācija ir process, kurā nav runas tikai par konkrētiem lielumiem, tehniskām detaļām. Vispirmām kārtām visām ieinteresētajām organizācijām jāsanāk kopā un jāpanāk vienošanās, vai sertifikācija nepieciešama un kāda veida sertifikācijai jābūt. Savu pieredzi pasaules kontekstā seminārā klāstīs ANO FAO pārstāvji, Vācijas un citu valstu speciālisti. Taču Latvijas meža sertificēšana nav nedz vienas dienas, nedz viena gada jautājums.

Rūta Bierande,

"LV" ekonomikas redaktore