Saeimas 2008. gada 10. jūlija sēdes stenogramma

 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas 2008.gada 10.jūlija sēdi.

Pirms sākam skatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ivana Klementjeva iesniegumu, ar kuru viņš atsaucis savu iesniegumu par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu viņam šā gada 10.jūlijā. Līdz ar to jautājums par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Klementjevam ir izsvītrots no šodienas sēdes darba kārtības.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz izsvītrot no sēdes darba kārtības 13.punktu – likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz sēdes darba kārtības otrajā sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” iekļaut likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Cienījamie kolēģi! Sākam skatīt šodienas sēdes darba kārtības pirmo sadaļu – Saeimas Prezidija ziņojumus par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Nacionālo filmu likums” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Šmitam!

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Lūdzu likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai? Deputāti neiebilst. Tātad likumprojekts “Nacionālo filmu likums” tiek nodots Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. (No zāles deputāts V.Buzajevs: “Balsot!”)

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 5, atturas – nav. Likumprojekts ir nodots Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāte Bendrāte gribēja kaut ko teikt par procedūru?

Turpinām šodienas sēdes darba kārtības izskatīšanu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Šmitam!

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Lūdzu nodot šo likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai? Deputāti neiebilst. Tātad likumprojekts tiek nodots divām komisijām – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1919.gada Starptautiskās darba organizācijas konstitūcijas 1997.gada 19.jūnija grozījumu dokumentu” nodot Ārlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 5, atturas – nav. Likumprojekts nodots Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ābiķa, Līduma, Rugātes, Zommeres un Kučinska iesniegto likumprojektu “Grozījums Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var jautājumā par likumprojekta nodošanu komisijām runāt “par”, viens – “pret”.

Deputāts Artis Kampars ir pieteicies runāt “pret”.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Šobrīd Ministru kabinets mums piedāvā likumprojektu, ar kuru pēc būtības mēs izmainām Latvijas Republikas Satversmi, piešķirot arī Ministru kabinetam likumdošanas tiesības.

Kolēģi! Es vakar divas reizes izlasīju šo Ministru kabineta piedāvāto likumprojektu un principā nevarēju saprast: vai tiešām mēs šeit, šajā zālē, sākam nodarboties ar politisko mazohismu? Godātie kolēģi, kāpēc? Vai tiešām mēs vairs neatceramies to procesu, kurš notika pirms gada, – ka Ministru kabinets Satversmes 81.panta kārtībā virzīja slavenos drošības likumu grozījumus, kuru dēļ gandrīz notika referendums, kuri izraisīja ne tikai Latvijas sabiedrības neizpratni un protestus, bet arī starptautiskās sabiedrības protestus? Atcerēsimies! Paldies Dievam, mēs šeit, zālē, vienojāmies, ka 81.pants kā tāds ir izņemams no Satversmes un ka likumdošanas iniciatīva pieder tikai tautas vēlētai Saeimai – tātad šai institūcijai, kur mēs visi kopā strādājam, kur sabiedrība mūs ir ievēlējusi.

Kolēģi! Par šo normu plaši diskutēja arī šogad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un vienbalsīgi nolēma, ka šāda norma nav atstājama Ministru kabineta iekārtas likumā un ka Ministru kabinetam 15 vai 18 gadus pēc valsts neatkarības atjaunošanas nav tiesību uzurpēt Saeimas pilnvaras, kā viņi to vēlas.

Kolēģi! Mēs atceramies, ka šādas idejas – ātrā tempā kaut ko mainīt, bez publiskas diskusijas, bez trim lasījumiem Saeimā, – ir bijušas gan sabiedrībā, gan ekspertu vidū, gan arī šajā zālē jau arī līdz šim, taču tās ir noraidītas – un turklāt kategoriskā veidā.

Godātie kolēģi! Citēšu divus teikumus no Juridiskā biroja ekspertu atzinuma: “Šobrīd šādi grozījumi varētu būt pretrunā ar Satversmes 1. un 64.pantu. Turklāt pat gadījumā, ja likumprojekts tiktu atbalstīts, šī norma faktiski būtu ļoti grūti izmantojama, ņemot vērā Satversmes tiesas izteiktos secinājumus, līdzšinējo piemērošanas praksi un juridiskajā literatūrā paustos viedokļus.”

Kolēģi! Es domāju, ka šobrīd šī norma nav pat izskatāma Saeimā. Tā ir vairākkārt diskutēta, tā ir pierādījusi savu nespēju darboties un savu nepareizību pēc būtības. Tāpēc es aicinu vienreiz apdomāties un nediskutēt par lietām, kuras jau sen ir izdiskutētas un par kurām lēmumi jau ir pieņemti. Šoreiz – pat ar pozīcijas pilnīgi skaidru atbalstu. Pat ar pozīcijas!

Kolēģi, nekāpsim vēlreiz uz tā paša grābekļa, uz kura esam uzkāpuši jau pagājušajā gadā! Aicinu noraidīt jau šobrīd!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Jurim Dobelim. Jautājumā par likumprojekta nodošanu komisijām viņš acīmredzot runās “par”.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Te nu ir spilgts šāds gadījums: cilvēks uzkāpj tribīnē, lai gan acīmredzot nav izlasījis attiecīgo projektu. Speciāli priekš iepriekšējā runātāja, kurš arī tagad neklausās, es pateikšu, kas te ir rakstīts. Ir runa tikai par tādiem normatīviem aktiem, kas nav noregulēti ar likumu. Un viss! Vai tiešām tas nav skaidrs? Ir vesela rinda sīku lietu, sīku gadījumu, kuros galīgi nav vajadzīgs īpašs likums. Un tādos gadījumos var izmantot Ministru kabineta normatīvos aktus. Es tomēr aicinu visus, kas kaut ko kritizē, vispirms izlasīt to, ko viņi kritizē.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Par likumprojekta nodošanu komisijām viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 40, atturas – 1. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? Deputāti neiebilst.

Cienījamie kolēģi, mēs esam izskatījuši pirmo šodienas sēdes darba kārtības sadaļu.

Sākam skatīt otro darba kārtības sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Skatām likumprojektu, kura reģistrācijas numurs 750/Lp9, – “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām”. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts un apstiprināts kā steidzams.

Juridiskā komisija sagatavoja otrajam lasījumam tikai vienu priekšlikumu, kurā tiek precizēts 1.pants. Tā būtība ir tāda: tiek precizēta redakcija, kas nosaka īpašumu.

Komisija aicina Saeimu atbalstīt šo vienīgo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

Komisija aicina atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2568. Likumprojekta garo nosaukumu tikko jau nolasīja mūsu Saeimas priekšsēdētājs. Likumprojekta otrajam un galīgajam lasījumam, jo tas bija atzīts par steidzamu, ir saņemti astoņi priekšlikumi.

1.priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja. Tas ir redakcionāls labojums – patiesībā redakcionāli sliktāks labojums, bet tas atbilst citos likumos lietotajai terminoloģijai, kur vārda “elektroniski” vietā nez kāpēc ir rakstīts “elektroniskā veidā”. Tāpēc aicinu atbalstīt komisijas lēmumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Arī 2.priekšlikums par likumprojekta 10.panta otrās daļas teikumu ir saņemts no Juridiskā biroja. Priekšlikums ir redakcionāls. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Par šo pašu pantu no Juridiskā biroja ir saņemts 3.priekšlikums. Arī šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Un 4.priekšlikums saņemts no Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Elitas Šņepstes. Komisija ir atbalstījusi priekšlikumu par likumprojekta šo pašu 10.pantu, tikai attiecīgi ir mainīta turpmāko daļu numerācija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

5.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Arī 6.priekšlikums par likumprojekta 10.pantu ir saņemts no Juridiskā biroja. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

7.priekšlikumā ir lasāms aizstājums 32.panta ceturtajā daļā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre ierosina par likuma spēkā stāšanās laiku noteikt šā gada 1.augustu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību””. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Dokuments ļoti nopietni tika izskatīts Veselības ministrijā kopīgi ar Zemkopības ministriju, un nevienam nekādu priekšlikumu uz trešo lasījumu nebija.

Man ir liels lūgums pieņemt šo dokumentu tādu, kāds tas šodien jums ir izsniegts.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”. Pirmais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie deputāti! Jūsu uzmanībai tiek piedāvāts likumprojekts ar reģistrācijas numuru 772/Lp9 – “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”. Pirmajā lasījumā šie grozījumi izskatīti Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Ar šiem grozījumiem ir veiktas izmaiņas terminoloģijā un ir noteikts jauns regulējums valsts veterinārās uzraudzības objektu darbības apturēšanas un tās atjaunošanas kārtībā.

Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Līdaka.

Šā gada 15.septembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 720/Lp9, – “Grozījumi likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu””. Šo likumprojektu mums ir iesniedzis Ministru kabinets, sagatavojusi Aizsardzības ministrija, un šobrīd pirmajā lasījumā piedāvātie grozījumi skar tikai vienu tēmu, un tā attiecas uz Valsts prezidenta apsardzes nodrošināšanu, taču ir paredzams, ka būs nepieciešams skart arī vēl citus jautājumus, kas attiecas uz Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu, jo, kā zināms, veidojoties Valsts prezidenta darbības praksei un attīstoties mūsu izpratnei par Valsts prezidenta funkcijām un citiem jautājumiem, kas saistīti ar Valsts prezidenta darbu… Es aicinu jūs rūpīgi apsvērt arī to, kā tālāk būtu pilnveidojams šis likums, kas vienīgais regulē Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu.

Juridiskā komisija šo likumprojektu izskatīja un savā sēdē atbalstīja. Aicinu arī deputātus to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 1, atturas – 20. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Muižniece.

Kā jau iepriekš minēju, viss likuma saturs ir rūpīgi izvērtējams un iespējami plašāk pilnveidojams. Līdz ar to komisija aicina noteikt pietiekami ilgu priekšlikumu iesniegšanas laiku – līdz šā gada 15.augustam.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Ērika Zommere.

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” sportistiem un citām ar sportu saistītām personām netiek paredzēta iespēja reģistrēties kā pašnodarbinātām personām, un tādējādi sportisti nevar paši organizēt visus ar nodokļiem un sociālās apdrošināšanas iemaksām saistītus jautājumus. Šie kolēģu piedāvātie grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” ļaus sportistiem pašiem organizēt nodokļu apmaksu un veicinās sporta attīstību Latvijā, jo sekmēs profesionālu sportistu piesaisti.

Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija izskatīja un konceptuāli atbalstīja minēto likumprojektu un lūdz to izskatīt pirmajā lasījumā.

Komisija arī lūdz minēto likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums ir jābalso par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

E.Zommere.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī datumu, kad likumprojekts otrajā lasījumā tiks izskatīts Saeimas sēdē.

Ē.Zommere.

Kolēģi, aicinu priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz 14.jūlijam un izskatīt otrajā lasījumā 17.jūlija sēdē. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu “Lēmuma projekta izskatīšana”. Lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā darbības laika pagarināšanu”.

Komisijas vārdā – deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Minētais lēmuma projekts ir saistīts ar datumu savietošanu, jo Saeimas rudens sesija atsākas 5.septembrī, savukārt šīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības laiks beidzas 6.septembrī.

Tātad, tā kā pirmā Saeimas sēde būs vēlāk, pēc 6.septembra, iznāks tāds diezgan īpatnējs stāvoklis, ka komisijas darbības laiks jau būs beidzies, bet Saeima vēl lems par to, ko komisijai tālāk darīt, tad, kad faktiski šīs komisijas darbības laiks jau būs beidzies.

Tāpēc ir lūgums vienkārši tehniski pagarināt komisijas darbības laiku, lai tad, kad Saeima lems par komisijas turpmāko likteni, arī komisijai tajā brīdī būtu spēkā tās darbības laiks, kurā tā ir tiesīga pieņemt lēmumus.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Prezidij! Godātie deputāti!

Komisija tika izveidota, lai pētītu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā, bet komisijas sēžu norise diemžēl liecina, ka tā nav spējīga sasniegt Saeimas doto uzdevumu.

Lēmums par šīs komisijas izveidošanu tika pieņemts pagājušā gada septembrī, un šķiet, ka šīs komisijas darbs tiek pagarināts jau trešo reizi. Pēdējo reizi Saeima lēma par šīs komisijas darba pagarināšanu uz sešiem mēnešiem. Es domāju (ņemot vērā to, ko es tālāk teikšu), ka faktiski mums vajadzētu pieņemt lēmumu par šīs komisijas darbības laika saīsināšanu. Un kāpēc?

Kas tad ir noticis šajā komisijā gada garumā? Kas notiek tās sēdēs un kas tur tiek runāts? Šo sēžu laikā otrdienās parasti nepilnas stundas garumā tiesībaizsardzības institūciju amatpersonas deputātus iepazīstina ar tās vai citas iestādes darbības tiesisko regulējumu un piemin šo atsevišķo iestāžu problēmas. Deputātiem dažkārt nākas klausīties atsevišķu uzaicināto amatpersonu jaunības atmiņas vai to, ko tās ir darījušas Latvijas neatkarības atjaunošanā, tā vietā, lai runātu par lietas būtību. Jūnijā uz komisijas sēdēm tika aicināti atsevišķi tiesneši, kuru sarunas, iespējams, atspoguļotas grāmatā “Tiesāšanās kā ķēķis”. Viņi, atbildot uz jautājumiem, aizbildinājās, ka grāmatu nav lasījuši un nevar to komentēt. Atsevišķus deputātus vairāk uztrauc tas, vai kādam no advokātiem, kas, iespējams, pieminēti šajā grāmatā, nav pārkāptas viņa tiesības uz privāto dzīvi, bet diemžēl šos deputātus nesatrauc tiesnešu vai advokātu zvēresta un ētikas normu pārkāpšana.

Man ir zināms, ka šai komisijai daudzi cilvēki ir rakstījuši vēstules. Diemžēl komisija ar šīm vēstulēm nav tikusi iepazīstināta, izņemot varbūt dažus.

Vairāku dienu garumā man pēdējās dienās gan mutiski, ne rakstiski nebija iespējams vienoties ar komisijas priekšsēdētāju Dobeļa kungu par laiku, kad es varētu iepazīties ar šīs komisijas sēžu stenogrammām, un tāpēc es nevaru pietiekami precīzi izteikties par šīs komisijas darba stilu.

Visas šīs komisijas sēdes ir bijušas atklātas. Saskaņā ar Kārtības rulli jebkuram deputātam, ne tikai komisijas loceklim, ir tiesības iepazīties ar šīm stenogrammām. Saskaņā ar Informācijas atklātības likumu jebkuram sabiedrības pārstāvim, piemēram, arī žurnālistam, ir tiesības iepazīties ar šīm stenogrammām.

Godātie deputāti! Gadu ilgā pieredze, ko esmu ieguvusi šajā komisijā, mani ir pārliecinājusi, ka tās darbības turpināšana ir pilnīgi bezjēdzīga. Ievērojot Saeimas priekšsēdētāja Daudzes kunga priekšlikumu arī Saeimai apsvērt līdzekļu taupīšanu pašreizējos ekonomiskajos apstākļos, es aicinu kolēģus neatbalstīt šīs komisijas darbības laika pagarināšanu.

Paldies. Ceru uz jūsu izpratni.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāts Dobelis vēlas ko piebilst?

J.Dobelis.

Cienītie kolēģi! Opozīcijas pārstāvji jau ir priekš tam, lai kritizētu visu, ko vien var. Es gan novēlētu visiem kritizētājiem vairāk kaut ko izdarīt. Jo iepriekšējā runātāja ir uzrakstījusi papīriņu par izstāšanos no šīs komisijas. Man nezinot, aizmuguriski. Kaut kur tas papīrs klaiņo, nezin kad tas nonāks līdz Saeimai.

Un jūs tikāt maldināti par šīm stenogrammām. Pieprasījumu par iepazīšanos ar stenogrammām es saņēmu vakar – 9.jūlijā. Vakar es sniedzu atbildi. Pēc manas atbildes vairs nekādu signālu nav bijis. Tā ka minētā persona acīmredzot gribēja tikai uztaisīt nelielu troksni un vairāk neko citu. Joprojām esmu gatavs sniegt jebkuru stenogrammu jebkuram, kas vēlas tajās iedziļināties. Bet visa gada garumā deputāte Čepāne ne reizi nav izrādījusi interesi par iepazīšanos ar stenogrammām.

Tā ka vajadzētu, lai tās runas biežāk saskanētu ar tiem darbiem. Tas būtu mans vēlējums visiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā darbības laika pagarināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 39, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa un pēdējais apstiprinātās darba kārtības punkts – “Ziņojums par nacionālo drošību”.

Vārds Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

I.Godmanis (Ministru prezidents).

Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu iesniedzu jūsu izvērtēšanai Ministru prezidenta ziņojumu par nacionālo drošību. Ļaujiet man sniegt savu vērtējumu par nacionālo drošību. Detalizētā veidā varēsiet ar to iepazīties minētajā ziņojumā.

Sēdes vadītājs.

Cienījamie kolēģi, lūdzu ievērot klusumu zālē!

I.Godmanis.

Viens no būtiskākajiem valdības uzdevumiem ir nodrošināt stabilitāti un pēctecību nacionālās drošības jomā. Tas ir viens no galvenajiem garantiem valsts un sabiedrības ilgtermiņa attīstībai. Tāpēc pievērsīšos tiem iekšpolitiskajiem un ārpolitiskajiem pasākumiem, kas vērsti uz to, lai apzinātu, samazinātu un novērstu apdraudējumus un potenciālos riskus, kā arī veicinātu starptautisko sadarbību un stiprinātu solidaritāti ar Latvijas sabiedrotajiem.

Starptautiskās drošības vide. Es vēlētos sākt ar starptautiskās un reģionālās drošības vides izvērtējumu. Šobrīd viens no starptautiskās drošības vidi ietekmējošiem faktoriem ir globālie draudi, kas arvien biežāk rada lokālas un neparedzamas sekas. Ir apzināti galvenie globālie draudi, proti, terorisms, nekontrolēta masu iznīcināšanas ieroču izplatīšana, klimata izmaiņas un ar tām saistītie vides riski. Turklāt parādījies arī tāds pilnīgi jauns faktors kā straujš cenu kāpums enerģētikā un pārtikas jomā, un tas var izsaukt samērā nopietnas lavīnveida sekas virknē valstu – un ne tikai valstīs, bet arī reģionos. Vienlaikus parādās arī jauni tehnoloģiska tipa draudi, tādi kā, piemēram, kiberterorisms, kas var radīt papildu izaicinājumu drošības politikā.

Izvērtējot drošības vidi, līdzās globālā tipa draudiem jāņem vērā iespējamās spēku līdzsvara izmaiņas starptautiskajā politikā, kas pirmām kārtām saistītas ar atsevišķu valstu strauju ekonomisko attīstību, ar arvien pieaugošu cīņu par dabas resursiem. Diemžēl tās saistītas arī ar pieaugošām bruņošanās tendencēm, kā arī centieniem virknē valstu atgūt ietekmi pasaules politikā. Tas var negatīvi ietekmēt Latvijas un tās sabiedroto drošību.

Līdz ar dalību NATO un Eiropas Savienībā Latvija ir būtiski pastiprinājusi savu drošību, kuras pamatu veido Latvijas militāro spēju nostiprināšana un NATO kolektīvās aizsardzības princips.

Varu apgalvot, ka šobrīd Latvijas valstij nepastāv tieši militāri draudi. Un kopumā Baltijas un Ziemeļvalstu reģions var tikt uzskatīts par vienu no drošākajiem un stabilākajiem reģioniem pasaulē.

Runājot par stratēģiskajiem sadarbības partneriem, jāteic, ka, ņemot vērā, ka mūsu drošība nav atdalāma no pārējā Baltijas jūras reģiona, Eiropas Savienības un NATO valstu drošības, Latvija iesaistās ciešā sadarbībā ar šā reģiona valstīm. Svarīga loma Latvijas un visa reģiona drošības veicināšanā ir politiski militārajai sadarbībai ar pārējām Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm, kā arī sadarbībai ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kas bija un arī turpmāk būs nozīmīgs Latvijas stratēģiskais partneris.

Par starptautiskajām organizācijām runājot, jāteic, ka Latvijas politika attiecībā uz dalību starptautiskajās organizācijās ir nemainīga. Līdzdalība starptautisko organizāciju ārējo attiecību veidošanā daudzkārt palielina Latvijas iespējas ietekmēt starptautiskos procesus labvēlīgā to attīstības virzienā, kā arī palielina iespējas pretoties starptautiskajiem apdraudējumiem.

Piemēram, dalība NATO un Eiropas Savienībā sniedz iespēju pozitīvi ietekmēt iekšējos reformu procesus NATO, kā arī Eiropas Savienības kaimiņvalstīs, un tas it īpaši attiecas uz tādām valstīm kā Ukraina, Moldova un Gruzija. Šīs politikas mērķis ir panākt konfliktu atrisināšanu un nodrošināt stabilitāti gan Latvijai ģeogrāfiski tuvos reģionos, gan arī attālākos, tādā veidā uzlabojot Latvijas drošības vidi kopumā.

Latvija atbalsta un turpinās atbalstīt ANO, EDSO, Eiropas Savienības, NATO un dažādu nevalstisku organizāciju, un arī privātā sektora sadarbības mehānismu attīstību dažādu drošības situāciju noregulējumā. Tādējādi tiek veicināta efektīvāka resursu izmantošana gan nacionālajā, gan arī starptautiskajā līmenī.

Atsevišķs jautājums ir par Krievijas kā mūsu kaimiņvalsts vietu un lomu, ja runājam par Latvijas drošību. Vērtējot Latvijas nacionālās drošības situāciju, protams, tā jāskata kontekstā ar Krievijas pieaugošo ģeopolitisko lomu pasaulē. Ir prognozes, ka nākamo četru gadu laikā Krievijas potenciāls ārējās tirdzniecības, īpaši enerģētikas, kā arī militārās izlūkošanas sfērā būtiski palielināsies. Ir vērojami Krievijas centieni atjaunot savu ietekmi ne tikai postpadomju telpā, bet arī globālā līmenī, it īpaši energoresursu tirgū. To pierāda Krievijas mēģinājumi kontrolēt un, iespējams, arī ierobežot vai pat bloķēt energoresursu tranzītu no Kaspijas jūras baseina valstīm uz Rietumiem, kā arī saglabāt kontroli pār Austrumu–Rietumu enerģētikas koridoru.

Būtībā situācija ir vēl daudz sarežģītāka, jo jāņem vērā, ka Eiropas Savienības valstīm tas ir ļoti izšķirošs aspekts – diversificēt riskus energoresursu piegādēs tieši no Austrumu reģioniem. Un jautājums ir par infrastruktūru, kas atļautu to darīt. Pagaidām nekādas alternatīvas infrastruktūras, atskaitot naftas vadu, kas iet no Azerbaidžānas līdz Turcijai, reāli nav.

I.Godmanis.

Attiecībā uz Krieviju ir jāņem vērā vēl viens aspekts: ir vērojama zināma uzticības mazināšanās Krievijas un Rietumvalstu starpā. Faktiski tas ir saistīts ar aizsardzības jautājumiem, to skaitā arī aizsardzību pret terorismu, aizsardzību pret iespējamiem uzbrukumiem, to skaitā arī no trešās pasaules. Un šādā kontekstā ir vērtējams arī Krievijas vienpusējais lēmums apturēt dalību līgumā par parastajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā.

Šis Krievijas lēmums, protams, apdraud visu bruņojuma kontroles sistēmas pastāvēšanu Eiropā. Faktiski šīs sistēmas sabrukums varētu novest pie bruņošanās sacensības un nestabilas drošības telpas veidošanās Eiropā, un tātad tas tiešā veidā ietekmētu arī Latvijas drošības vidi.

Tāpēc ir skaidrs, ka arī līguma ietvaros Eiropas Savienībai ar Krieviju ir šie jautājumi jārisina pietiekami atklāti un racionāli, ievērojot drošības intereses – gan Eiropas Savienības, gan arī pašas Krievijas drošības intereses.

Protams, viens no izšķirošajiem jautājumiem, ja runājam par attiecībām ar Krieviju ekonomikas jomā, ir jautājums par to, kā Eiropas Savienības partnerības līgums ar Krieviju attīstīsies ekonomiskās sadarbības virzienā.

Samērā izšķirošs šajā situācijā ir jautājums, vai Krievija kļūs par Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalsti. Kāda ir šajā jautājumā Latvijas nostāja, kādas ir Latvijas intereses? Mūsu interesēs ir, lai Krievija kļūtu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalsti tā elementārā iemesla dēļ, ka valsts, kura iestājas šajā organizācijā, uzņemas saistības – veselu virkni civilizētu saistību tirdzniecībā un ekonomiskajās attiecībās –, kas zināmā mērā limitē un neļauj piemērot kādus ārkārtas pasākumus pret pārējām partnervalstīm, kuras ir šajā organizācijā.

Mēs patlaban nevaram precīzi pateikt, kāda būs Krievijas nostāja, kāds būs Krievijas lēmums. Mēs esam gan saņēmuši vairākus signālus par to, ka Krievija būtu gatava iestāties šajā organizācijā.

Cik mums ir zināms, lēmums varētu tikt pieņemts līdz šā gada beigām. Taču, runājot par nosacījumiem, ar kādiem Krievija iestātos, ir jāteic, ka ir vesela virkne nosacījumu, gan tādi, kuri radušies no jauna, gan arī tādi, kuri eksistējuši jau pirms tam. Valstis, kas iebilst pret to, ka Krievija iestāšanos veiktu, būdama tādā kvalitātē, kādā tā ir, – tās pirmām kārtām ir Ukraina un Gruzija. Man nav patlaban nedz laika, nedz iespējas komentēt šos iebildumus. Man jāteic, ka tie jaunie fakti, kas ir, – tie ir jautājumi par īpašiem eksporta nosacījumiem un eksporta tarifu veidošanu attiecībā uz kokmateriāliem; tas skar arī Latviju, tas skar arī Skandināviju. Tāpat jāpiemin arī jautājums par tranzīta tarifiem, par ko mēs jau ilgstoši runājam attiecībā uz dzelzceļa jomu.

Es šeit paudu savas domas. Es uzskatu, ka no ekonomiskās stabilitātes viedokļa būtu svarīgi, lai Krievija pieņemtu šo lēmumu un kļūtu par dalībvalsti.

Taču pēdējie paziņojumi, ko mēs esam dzirdējuši… protams, informācija ir duāla… Mūsu starpvaldību komisijas vadītājs, atgriežoties no sarunām Maskavā, informēja mani, ka sarunas ir notikušas konstruktīvā, lietišķā gaisotnē arī attiecībā uz līgumiem, kurus mēs esam sagatavojuši, to skaitā arī līgumu par dubultu neaplikšanu ar nodokļiem… Tātad arī atsevišķi līgumi ir pozitīvu virzību guvuši. Taču tajā pašā laikā, kā mēs zinām, ir izskanējuši – arī no Krievijas valdības locekļiem! – publiski paziņojumi, kas saistīti ar Krievijas attieksmi pret Baltijas ostām, kas saistīti ar to, ka ir zināmā mērā jāierobežo importa daudzums. Tas viss, protams, ir samērā grūti skatāms kontekstā ar manis jau minēto jautājumu par Krievijas dalību Pasaules Tirdzniecības organizācijā.

Es domāju, ka praktiskais ceļš, praktiskie risinājumi parādīs, kāds būs galu galā šis lēmums. Protams, tas ir atkarīgs arī no intensīva kontakta starp Eiropas Savienību un Krieviju, attīstot šo partnerības līgumu.

Noslēgumā es gribētu Krievijas jautājuma sakarā teikt, ka līdztekus šiem problemātiskajiem jautājumiem, kādi ir Krievijas ārpolitikā, ir jāmin arī pozitīvi impulsi. Šeit gan pārsvarā ir jārunā par Latvijas un Krievijas divpusējām attiecībām, kurās būtiska loma noteikti bija robežlīguma parakstīšanai. Nenoliedzami, faktiski tas deva papildu ieguldījumu ārējās robežas nostiprināšanā. Starpvaldību sarunās tika skarts arī jautājums par Krievijas un Latvijas robežas demarkāciju. Faktiski aplūkojām visus tos jautājumus, kurus mēs ar Baltkrieviju esam jau risinājuši, izmantojot arī Eiropas Savienības palīdzību. Un, tā kā šī robeža ir Eiropas Savienības robeža, es domāju, ka šis ir tāds konkrēts pozitīvs solis, ar kuru mēs varētu orientēties uz to, ka var būt iespējamas arī šādas racionālas attiecības. Mūsu nostāja, Latvijas valdības nostāja, šajā jautājumā ir veidot racionālas attiecības, kas balstītas uz tiem principiem, ko ir akceptējusi civilizētā pasaule (vēlreiz atgriežos pie jautājuma par Pasaules Tirdzniecības organizācijas nosacījumiem). Es ceru, ka tas sniegs kaut kādu rezultātu. Protams, tas ir abpusējs process, to nevar vienpusēji iniciēt nedz Latvija, nedz Eiropas Savienība. Tā kā mēs runājam par iekšpolitiskiem un ārpolitiskiem pasākumiem nacionālās drošības stiprināšanai, atļaujiet man ziņot par to iekšpolitisko un ārpolitisko pasākumu kopumu, kas tiek veikti, lai veicinātu nacionālās drošības apdraudējuma potenciālo risku apzināšanu, samazināšanu un novēršanu.

Pirmais apdraudējums – terorisms. Lai gan terorisma draudu līmenis Latvijā saglabājas relatīvi zems, kā par to regulāri ziņo kompetentās iestādes, starptautiskais terorisms joprojām ir uzskatāms par vienu no galvenajiem apdraudējumiem drošībai. Tieši tāpēc Latvija kā jau pilntiesīga NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts arvien plašāk iesaistās pret terorismu vērstos starptautiskos sadarbības projektos, to skaitā arī tādos, kuri attiecas uz kibernoziegumiem. Latvija piedalās attiecīgas struktūras veidošanā (pēdējā laikā tāda tiek veidota, ar centru Tallinā), kā arī veic virkni pasākumu gan nacionālās, gan kolektīvās drošības labā, lai terorisma draudus mazinātu, iespēju robežās minimizētu tos.

Kas tiek darīts, lai terorisma draudi tiktu mazināti vai novērsti? Drošības policija, galvenā par pretterorisma sistēmas izveidi atbildīgā institūcija valstī, strādā pie preventīvo reaģēšanas pasākumu izstrādes, iesaistot tajā veselu virkni valsts institūciju, kā arī sadarbojoties ar ārzemju partnerdienestiem. Šogad ir apstiprināts Drošības policijas sagatavotais nacionālais pretterorisma plāns, kurā apkopoti vairāk nekā 500 iespējamu preventīvu pretterorisma pasākumu un kurš nosaka katras iesaistītās institūcijas kompetenci terorisma draudu novēršanas jomā. Savukārt eventuāliem terora aktu gadījumiem ir sagatavoti rīcības plāni, kas nosaka atbildīgo institūciju veicamos pasākumus. Atbilstoši uzstādījumam Drošības policija ir izstrādājusi un iesniegusi Ministru kabinetā rīcības plānus gadījumiem, ja teroristu darbības ir vērstas pret gaisakuģiem, civilās aviācijas objektiem, kuģiem, ostām. 2008.gadā uzsākts darbs arī pie rīcības plāna sauszemes objektu apdraudējuma gadījumā. Šis plāns noteiks veicamo pasākumu kopumu, ja pret sauszemes objektiem tiek veiktas teroristiska rakstura darbības un tādējādi tiek apdraudēta cilvēku un objektu drošība.

Šajā sakarā man gan jāteic, ka mēs esam valdībā skatījuši un turpināsim pastiprināti skatīt to institūciju atbildību, kuras arī pašas ir atbildīgas par attiecīgo drošības režīmu iedibināšanu savās institūcijās un savos objektos, jo Drošības policija nebūs vienīgā, kas nodarbosies ar šo jautājumu. Visi attiecīgie resori faktiski ir atbildīgi arī par to, lai tiktu organizēta iekšējā drošības līmeņa paaugstināšana, it īpaši stratēģiskos objektos.

Ja mēs runājam par kritiskās infra­struktūras aizsardzību, tad jāteic, ka Baltijas valstu prioritāte ir valsts transporta, kā arī informācijas un sakaru sistēmas aizsardzība. Valsts pārvalde un ekonomika ir cieši saistīta ar informācijas un komunikācijas sistēmu infrastruktūras netraucētu darbību. 2007.gadā tika pilnveidoti normatīvie akti, kas regulē nacionālajai drošībai svarīgu objektu aizsardzības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtību. 2008.gadā ir plānots šos jautājumus risināt jau praktiskā līmenī. Tas ļauj efektīvi plānot kritiskās infrastruktūras aizsardzību, prioritārā līmenī izvērtējot resursu sadali tās aizsardzības pasākumu ieviešanai.

Par kiberaizsardzību. Kiberaizsardzības jautājums, kas kļuva ļoti aktuāls pēc nesenajiem notikumiem Igaunijā, ir cieši saistīts ar tautsaimniecības funkcionētspēju. Un šajā sakarā varu minēt veselu virkni pasākumu, ko ir veikusi valdība. Pirmkārt, 2007.gadā Satiksmes ministrijā tika izveidota Datoru drošības incidentu reaģēšanas vienība, kura sniedz konsultācijas un rekomendācijas valsts un privātām iestādēm gadījumos, ja notiek uzbrukumi serveru sistēmām, publiskiem serveriem vai iestāžu tīkliem, kā arī ja notikusi neautorizēta piekļuve informācijas sistēmām. Kā jau teicu, Latvija deleģēs savu pārstāvi jaunizveidotajā NATO kiberaizsardzības vadības centrā, kas atrodas Igaunijā.

Jāteic, ka arī Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts ir veicis veselu virkni pasākumu attiecībā uz aizsardzības sistēmas iedibināšanu, uz atbildīgo personu strukturēšanu, kuras ir atbildīgas par cīņu pret kibernoziegumiem. Ir uzsākti arī īpaši apmācības kursi, lai katrā no attiecīgo resoru atbildīgajām iestādēm praktiskā rīcība tiktu nodrošināta ne tikai organizatoriskā ziņā, bet arī, ja mēs runājam tieši no informātikas viedokļa, būtu panākta tās aizsardzība. Sava loma te ir arī Aizsardzības ministrijai.

Šobrīd valdība lielu uzmanību pievērš precīzai attiecīgo institūciju atbildības noteikšanai, kuru pienākums ir reaģēt uz ķīmisku, bioloģisku vai radioaktīvu apdraudējumu. Mums ir sagatavota instrukcija par atbildīgo institūciju darbību terora aktu gadījumos, kad tiek izmantotas bioloģiskās, ķīmiskās vai radioaktīvās vielas. Šī instrukcija ļaus institūcijām efektīvāk izmantot to rīcībā esošos resursus un savas kompetences ietvaros piedalīties šāda apdraudējuma novēršanā.

Runājot par militāro aizsardzību, jāatzīst, ka Latvijas valstij, kā jau teicu, nepastāv tieši militāri draudi un ka kopumā Baltijas un Ziemeļvalstu reģionu varētu raksturot kā drošu un stabilu reģionu, tomēr Latvijas valsts aizsardzības stratēģijas pamatprincips ir un paliek nemainīgs – Latvija savas drošības aizsardzību balsta uz dalību NATO kolektīvās aizsardzības sistēmā. Ņemot vērā Latvijas kā dalībvalsts statusu NATO un Eiropas Savienībā, mūsu uzdevumi militāro spēju attīstīšanā, nacionālās aizsardzības uzdevumu veikšanā, kā arī kopējās drošības stiprināšanā ir nostiprināti valsts aizsardzības koncepcijā, kas Saeimā tika pieņemta šā gada jūnijā.

Runājot par militāro spēju attīstību, jāteic, ka Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir jābūt profesionāli sagatavotiem, moderni ekipētiem un bruņotiem, kā arī atbilstoši sociāli nodrošinātiem, lai viņi būtu spējīgi efektīvi sadarboties ar NATO militārajām vienībām un Eiropas Savienības valstu kaujas grupām. Valdība visu laiku šos jautājumus ir skatījusi arī budžeta kontekstā, un arī tas jautājums, kuru jūs nākamnedēļ lemsiet un, es ceru, arī atbalstīsiet saistībā ar budžeta grozījumiem, skars arī aizsardzības sistēmu, bet tas diemžēl neskars jautājumus, kas ir saistīti ar mūsu karavīru tehniskā ekipējuma nodrošinātību un viņu iespējamo – tagad jau reālo! – darbību gan ārvalstu misijās, gan arī šeit – iekšzemē.

Ja mēs runājam par bruņoto spēku atbalstu sabiedrībai, tad jāteic, ka neviena valsts pasaulē mūsdienās nav pasargāta no dabas izraisītām katastrofām, rūpnieciskām avārijām vai atsevišķu cilvēku neizdarības dēļ notikušām nelaimēm. Turklāt jāteic, ka avārijas, kas var notikt gan Latvijā, gan arī mūsu kaimiņvalstīs, var radīt nopietnas sekas – atstāt ietekmi uz Latvijas vidi. Mēs pēdējos divos gados esam piedzīvojuši pietiekami nopietnas situācijas gan Daugavā, gan arī Baltijas jūrā, un visas šīs mācības, kas tika gūtas, tiek noslīpētas. Mēs esam atjaunojoši un pārstrukturējuši valsts rezerves atbilstoši šīm mūsu vajadzībām un turpinām tās pārstrukturēt, ņemot vērā eventuālos riskus, kas ir saistīti ar dabas katastrofām – gan ar plūdiem, gan ar dažādiem piesārņojumiem jūrā vai upēs, gan ar vētras izraisītajiem postījumiem.

Latvijas civilās aizsardzības institūcijas. Mums ir jārēķinās ar šādu katastrofu iespējamiem draudiem, vienmēr aktuāli jāizvērtē esošie riski un jāplāno sava rīcība. Un tas viss tiek arī pārbaudīts. Jāteic, ka tieši šajos jautājumos galvenā atziņa, kas tika gūta, balstoties uz iepriekšējām avārijām un dabas katastrofām, ir tāda, ka šādu avāriju likvidācijai ir nepieciešama visu esošo institūciju kopīga darbība visai ierobežoto resursu apstākļos. Tā ir nepieciešama arī tādēļ, lai, kopīgi darbojoties, mēs apzinātu visus pastāvošo risku draudus un uz šīs informācijas pamata paplašinātu attiecīgo institūciju iespējas, piešķirot tām nepieciešamos resursus. Man jāsaka godīgi, ka sadarbība starp institūcijām, arī starp militārajām, iekšlietu un pašvaldību institūcijām visās šajās situācijās, kādas mums bijušas valstī, ir jāvērtē pozitīvi, jo mums iebildumi praktiski varētu būt tikai par ātrumu, par tempu. Katrā ziņā, arī runājot par sadarbības intensitāti, pēc manām domām, patlaban iebildumi vēl varētu pastāvēt, bet tie nav kritiski.

Šobrīd Nacionālo bruņoto spēku militāro spēju attīstība tiek plānota tādējādi, lai sniegtu nepieciešamo palīdzību gan Latvijas sabiedrībai, gan arī nodrošinātu Latvijas dalību kolektīvās aizsardzības sistēmā. Līdz ar to šie pasākumi stiprina gan Latvijas drošību, gan NATO darbības efektivitāti.

Turklāt vienlaikus tiek domāts arī par to, kā veicināt Nacionālo bruņoto spēku tādu attīstību, kas nodrošinātu arī efektīvu valsts finanšu resursu izmantošanu. Tāpēc patlaban, pirmkārt, tiek pārskatīti jau esošie attīstības plāni un iepirkumi; otrkārt, tiek veicināta divpusējā, kā arī daudzpusējā sadarbība starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm, jo, kopēji attīstot militārās spējas, tiek nodrošināta efektīva un ierobežota finanšu resursu izmantošana. Kā viens no šādas sadarbības redzamākajiem piemēriem būtu jāmin Latvijas sadarbība ar Lietuvu un Igauniju Latvijas gaisa telpas patrulēšanas (pēc 2018.gada) risinājumu meklēšanā.

Ja mēs runājam par dalību starptautiskajās operācijās, tad Latvijas ieguldījumu kolektīvās aizsardzības sistēmā vistiešāk raksturo tās dalība starptautiskajās militārajās un civilajās misijās, kam ir nozīmīga loma ne tikai mūsu valsts drošības stiprināšanā, bet arī sadarbības veicināšanā ar mūsu sabiedrotajiem gan NATO, gan Eiropas Savienībā. Šobrīd Latvijas karavīri dien četrās misijās: Irākā, Afganistānā, Kosovā un Bosnijā un Hercegovinā. Dalība starptautiskajās misijās ir veids, kā ar ierobežotiem līdzekļiem panākt gan Latvijas lomas palielināšanos starptautiskajā arēnā, gan arī stiprināt Latvijas nacionālo drošību.

Latvijai arī turpmāk ir būtiski apliecināt saviem stratēģiskajiem sabiedrotajiem, to skaitā Amerikas Savienotajām Valstīm un citiem mūsu sabiedrotajiem, ka mēs esam gatavi kopīgi pieņemt izaicinājumu – pārvarēt draudus mūsu pašu drošībai. Ar dalību starptautiskajās organizācijās mēs apliecinām savu gatavību turpināt mūsu sadarbību un to, ka mums ir svarīga gan kolektīvā drošība, gan mūsu karavīru profesionālo iemaņu apgūšana. Tas ir attiecināms arī uz spēju profesionālā līmenī veikt kopīgas operācijas ar mūsu sabiedrotajiem.

Kā viens no vissvarīgākajiem uzdevumiem kolektīvās drošības kontekstā būtu jāmin drošības un stabilitātes atjaunošana Afganistānā, kas ir NATO galvenā prioritāte. Mūsu līdzšinējā pieredze un nākotnes plāni starptautiskās drošības stiprināšanā liecina, ka Latvijas misija Afganistānā neaprobežojas tikai ar noteikta karavīru skaita rotāciju misijas rajonā, jo Latvija provinču atjaunošanas vienības ietvaros pirmām kārtām piedalās Afganistānas stabilizācijas procesā, kas nozīmē iesaisti Afganistānas valsts atjaunošanā ilgtermiņā, un arī šī misija prasa atbilstošu civilās ekspertīzes resursu piesaisti. Protams, ir jāsaprot, ka Afganistānas stabilizācija, ņemot vērā tās vēsturi, būs ilgtermiņa process. Tas ir izaicinājums gan NATO, gan visai starptautiskajai sabiedrībai, tāpēc Latvijai, kas apzinās sabiedroto nozīmīgo lomu savā drošībā, savas varēšanas ietvaros ir jāspēj pienācīgi dalīt atbildību ar saviem sabiedrotajiem militāro mērķu sasniegšanai Afganistānā.

Tomēr nav noliedzams tas, ka Latvijas piedalīšanās šajās operācijās netiešā veidā ietekmē arī mūsu nacionālo drošību. Tas ir attiecināms gan uz starptautiskā terorisma radīto mūsu iespējamo apdraudējumu, gan arī uz krimināla rakstura darbībām, kas saistītas ar narkotiku un ieroču kontrabandu.

Attiecībā uz civilo ekspertu sagatavošanu. Mēs gatavojam un sūtām civilos ekspertus arī uz citām vietām. Mēs patlaban acīmredzot arī pēc Eiropas Savienības pieprasījuma gatavojam ekspertus, kuri varētu strādāt arī Kosovā. Tātad mēs varētu palielināt viņu skaitu.

Godātais Saeimas priekšsēdētāj, godātie deputāti! Kā ne mazāk svarīgs nacionālās drošības faktors ir jāmin atsevišķi iekšējie drošību ietekmējoši faktori: ekonomiskā drošība, robežu kontrole, migrācijas process, noziedzība, kā arī jau minētie vides riski, katastrofu radītie draudi un to pārvarēšana.

I.Godmanis.

Ja mēs runājam par ekonomisko drošību, tad es neko jaunu jums nepateikšu. Viss ir absolūti skaidrs: ekonomiskā drošība ir saistīta, pirmkārt, ar stabilu ekonomikas pieaugumu, otrkārt, ar līdzsvaru starp izdevumiem un ieņēmumiem, treškārt, ar eksporta sabalansētību un palielinājumu mūsu ekonomikā, ceturtkārt, ar investīciju – gan iekšējo, gan ārvalstu investīciju – pieaugumu un to ieplūšanu mūsu valstī. Šie ir tie galvenie faktori, kas ir mūsu virsuzdevumi, ja runājam par ekonomikas drošības komponentiem.

Faktiski, ja mēs runājam vienkāršā valodā, tad, dabiski, viens no aspektiem, protams, ir visādā veidā un ar visādiem spēkiem mazināt inflācijas pieaugumu, iespējami drīzāk un patiesāk darboties tā, lai šis, starp citu, draudīgais faktors Latvijā samazinātos pēc iespējas ātrākā tempā.

Viens no inflācijas apkarošanas pasākumiem ir inflācijas gaidas. Es vispār apbrīnoju reakciju uz šo pēdējo inflācijas rādītāju… Es to apbrīnoju! Es te nerunāju par politiķiem, bet es runāju par… Arī es esmu pietiekami paškritisks cilvēks un neesmu absolūts optimists, bet es vienkārši zinu, ko nozīmē inflācijas gaidas. Es to zinu! Bet, ja es nepārtraukti dzirdu apmēram tādus vārdus: sak, tas nekas, ka tagad mums inflācijas kāpums ir nedaudz samazinājies, mums tik un tā draud 40 vai 50 procentu, vai pat vēl lielāka inflācija, un ja to saka nopietni rūpnīcu vadītāji, tad es īsti neredzu pamatu šādām runām. Es īsti neredzu pamatu tām, jo tā vietā, lai piedāvātu varbūt kaut kādus papildu pasākumus, es faktiski lielākoties redzu… es pat nezinu, kā lai to nosaucu… Es faktiski redzu kaut kādu, kā lai es to solīdāk pasaku… gandrīz vai histērisku reakciju. Kaut kā mums varbūt arī izdosies no tās kādreiz atbrīvoties, bet pagaidām es vēl neredzu šo atbrīvošanās procesu.

Jā, ja mēs runājam par ekonomisko drošību, tad, neapšaubāmi, izvirzās jautājums par mūsu tirdzniecības bilanci – par to, lai mēs tomēr uzlabotu sava eksporta un pakalpojumu bilanci, lai mēs pēc iespējas ātrāk samazinātu tekošā konta deficītu, kas, protams, ir saistīts ar mūsu lata, nacionālās valūtas stabilitāti. Taču pats būtiskākais ir tas, lai visa mūsu virzība būtu tāda, kas ļautu mums iesaistīties eirozonā. Šis mērķis ir stratēģisks, un no tā mēs netaisāmies atkāpties, lai arī kādi būtu inflācijas vai vēl citi rādītāji. Manā ziņojumā jūs atradīsiet vēl izvērstāku stāstījumu par mūsu ekonomisko drošību.

Es gribētu vēl parunāt par tādu jautājumu kā migrācija. Neapšaubāmi, viens no drošības faktoriem Latvijā ir arī ar migrāciju saistītie jautājumi. Patlaban Eiropas Savienība saistībā ar šo jautājumu izskata Eiropas pakta par migrāciju projektu. Šā pakta projekti tiek izskatīti daudzās valstīs, un arī patlaban, burtiski šajās dienās, iekšlietu ministri tiekas Francijā, lai apspriestu šā migrācijas pakta modeli.

Šā modeļa būtība ir tāda: ja Eiropas Savienība centīsies izstrādāt kopīgas vadlīnijas vai kopējus rāmjus migrācijai, var rasties problēmas… Tas nav vienkārši, jo Eiropas Savienībā ir darbaspēka trūkums, notiek cilvēku novecošanās… arī demogrāfiskie dati ir izdarījuši pietiekami lielu un ilgstošu spiedienu, lai būtu stimuls aicināt darbaspēku uz Eiropas Savienības iekšieni. Patlaban mēs esam Šengenā – mēs esam kopējā zonā, bet tajā pašā laikā migrācijas politika mums ir visai atšķirīga.

Starp citu, Latvijā ir noteikta viena no viskonservatīvākajām un viscietākajām migrācijas politikām, jo mēs esam valsts, kas pieļauj ierašanos šeit tikai pēc ielūguma. Mēs netaisāmies mainīt šo sistēmu, jo tā dod mums iespēju – arī no drošības viedokļa – pārbaudīt tās personas, kuras šeit ierodas vai nu darba, vai tūrisma, vai vēl kādos citos nolūkos. Bet tāda situācija Eiropas Savienībā nav visur, jo ir arī vesela virkne tādu valstu, kur nav šīs sistēmas. Tur ir samērā atšķirīga, pat principiāli atšķirīga, situācija attiecībā uz bēgļu uzņemšanu, tajā skaitā arī mūsu reģionā. Principiāli atšķirīga bēgļu uzņemšanas politika ir Skandināvijas valstīs un vēl citur Ziemeļeiropā, kur arī mēs esam. Tas viss izraisa papildu problēmas, nepieciešamību pēc koordinācijas, pēc integrētas pieejas šai problēmai.

Patlaban Eiropas imigrācijas paktā mēs atbalstām šādas lietas. Pirmais. Mēs piekrītam, ka ir nepieciešami kopēji principi, kuru ietvaros tomēr katra valsts vēl varētu pietiekami suverēni pieņemt lēmumu par šo principu iemiesošanu. Taču pats būtiskākais ir tas, ka mēs atbalstām pozīciju, ka nav pieļaujama daudzskaitlīga, nepamatota nelegālu imigrantu legalizācija, kāda pēdējā laikā ir notikusi veselā virknē vecās Eiropas valstu. Es neminēšu šīs valstis. Legalizēt nelegālus imigrantus – tas faktiski nozīmē radīt sūkni, kas nākamos nelegālos imigrantus ievelk iekšā, jo viņi domā, ka arī viņi pēc zināma laika kļūs legāli. Es varētu minēt veselu virkni valstu, kas to ir izdarījušas un tagad plūc laurus (negatīvā nozīmē!) no tā.

Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Attiecībā uz bēgļa statusu un patvēruma meklētājiem ir jāizstrādā arī kopēji kritēriji, jo, ja Eiropas Savienības valstīs šie kritēriji būs atšķirīgi, tad mēs varam Eiropas Savienības telpā piedzīvot nekontrolējamus procesus. Lūk! Nezinu, kā tālāk attīstīsies Eiropas imigrācijas pakts, bet mēs aizstāvam, kā jau es teicu, pietiekami konservatīvu pozīciju šajā jautājumā.

Mēs katrā ziņā atbalstām Eiropas Savienības viceprezidenta, drošības komisāra Frantini iniciatīvu, ka tomēr, runājot par darbaspēka imigrāciju Eiropas Savienībā, uzsvars būtu jāliek uz “zilajām apkaklītēm”, uz tiem cilvēkiem, kas ir izglītoti. Ja mēs skatāmies, kā tas bijis praksē iepriekšējos gados, tad redzam, ka vienmēr ir bijusi interesanta situācija, ka šādi cilvēki pārsvarā ir ieceļojuši Amerikas Savienotajās Valstīs, savukārt Eiropas Savienībā ir pilnīgi otrādi – tur diemžēl imigrācija lielākoties notikusi tā, ka ne jau izglītoti cilvēki ir bijuši ieceļotāju vidū tā proporcionāli lielākā daļa.

Pavisam īsi man ir jāpastāsta arī par enerģētikas drošību. Šeit es tā pavisam īsi pateikšu, ko mēs darīsim. Pirmkārt, mūsu nacionālajās interesēs mēs darīsim visu, lai diversificētu enerģijas piegādi Latvijā. Darīsim visu, ko vien varēsim izdarīt! Šis jautājums būs primārs. Pārējie jautājumi, kas, iespējams, ir saistīti ar to, ka varbūt mēs ne caur tiem kanāliem, ne ar tiem tranzītiem to organizējam, ir sekundāri. Mūsu absolūts nosacījums: ņemot vērā arī situāciju ar Ignalinas atomelektrostaciju nākotnē, mūsu maksimumuzdevums ir, lai mēs, paturēdami tos energopiegādes kanālus, kas mums ir, tomēr diversificētu un vēlreiz diversificētu elektroenerģijas piegādi.

Otra lieta, ko es gribu pateikt šeit, no šīs tribīnes, ir šāda. Man ir nācies iepazīties ar jaunajiem energotarifiem, to projektiem, arī ar tiem, kas ir lielākoties balstīti uz gāzes cenu kāpumu. Pastāvot šādiem projektiem, šādiem skaitļiem, es varu pateikt to, ka maksimāli samazinās iespēja būvēt jaunas gāzes stacijas Latvijā. Mēs atbalstītu šādu staciju būvēšanu, ja to darītu privātie, investori no ārpuses. Mēs drīzāk to atbalstītu ar attiecīgu zemes gabalu atvēlēšanu, un šie privātie varētu uzbūvēt šeit koģenerācijas stacijas, viņi varētu piesaistīt stratēģiskos investorus un tirgū pārdot savus pakalpojumus. Taču Latvijas valsts resursi, pēc manas dziļas pārliecības… par to, protams, vēl ir jādiskutē, bet, pastāvot šādam cenu kāpumam, es domāju, būs jāveic tomēr diversifikācija attiecībā uz citiem energoresursiem, kurināmā resursiem, kas būs pārsvarā ogles… Pamatā būs acīmredzot citi resursi. Loģiski, ka, pastāvot šādam tarifu kāpumam, es nevaru pierādīt, ka papildu jaudas gāzes stacijām būtu attaisnojamas. Mēs atbalstīsim privātās iniciatīvas, mēs vienmēr būsim priecīgi, ja kāds investēs šeit un būvēs koģenerācijas stacijas, siltuma ražošanas stacijas… Stimulēsim to, bet Latvijas valsts resursi būs acīmredzot jāvirza alternatīvā virzienā, pabeidzot to, ko tagad pabeigs, – TEC-2.

Viss! Vairāk es neko daudz par šo jautājumu neteikšu. Valdība vēl spriedīs, tas vēl ir konkursa jautājums. Gada beigās konkursa nosacījumos būs redzams, vai mūsu ieceres būs vērstas uz vairāku atsevišķu nelielu koģenerācijas staciju būvi vai uz vienas lielas stacijas būvi. Tas viss ir atkarīgs vēl arī no tā, vai mums izdosies panākt to, ko mēs vēlamies panākt, – savienojumu ar Skandināviju; tur mums nav atbalstošas pozīcijas no otras puses. Un, cienījamie deputāti, nemaldiniet sevi, no masu informācijas līdzekļiem saņemot informāciju, ka tur tik ļoti grib to kabeli atvilkt uz šejieni ar mūsu pašu spēkiem! Tā gluži nav. Bet tā situācija sāk izvērsties ļoti nopietna.

Attiecībā uz otru drošības aspektu – degvielas cenām – nupat valdība pieņēma lēmumu, lai kaut cik nobremzētu degvielas cenas augšanu. Tas arī ir drošības aspekts: ja jums nav degvielas, tad jums nestrādā policija pietiekami, nestrādā visas institūcijas, par ko mēs runājām. Valdība šajā nedēļā pieņēma lēmumu, ka mēs diversificējam obligāto rezervju uzglabāšanas vietas Eiropas ekonomiskajā telpā. Tas nozīmē: lai samazinātu izdevumus un izmaksas, degvielas tirgotāji varēs 36 dienu rezervi turēt arī ārpus Latvijas – Norvēģijā, Somijā, Dānijā. Ir uzdots – jau ir uzdots! – atbildīgajām institūcijām noslēgt līgumus. Tā kā mums nav šeit naftas pārstrādes rūpnīcas, mums nav tādas situācijas kā Lietuvā… Lai kaut cik mazinātu šo cenas kāpumu, mēs esam valdībā pieņēmuši lēmumu, ka šo stratēģisko rezervju glabāšana ir diversificējama. Es ceru, ka tas vismaz necels cenu.

Otra mūsu nostāja, ko esam pauduši arī ārpusē un paudīsim arī turpmāk, ir tā, ka mēs, pastāvot šādam degvielas cenas pieaugumam, neatbalstīsim akcīzes nodokļa turpmāku palielinājumu.

Ja mēs runājam par robežkontroli un migrāciju, varu pateikt tikai vienu. Mēs esam pietiekami efektīvi ieviesuši Šengenas sistēmu “one for all”. Operatīvā informācija, kas mums pienāk no robežsardzes, ir tāda, ka sistēma strādā efektīvi, mēs nenovērojam nelegālās migrācijas tempu palielinājumu. Kaut gan formāli riskiem vajadzētu pieaugt, jo mēs esam citā, lielākā, telpā, tomēr jāteic, ka patlaban mēs neredzam nekādus negatīvus efektus, kas papildus parādītos sakarā ar to, ka mēs esam iestājušies Šengenas zonā. Tas nozīmē, ka mēs Latvijā pietiekami efektīvi esam apguvuši šīs sistēmas darbību. Protams, mums ir jārēķinās ar to, ka šī sistēma ar laiku nomainīsies: mēs pāriesim uz Šengenas informācijas sistēmu numur divi, kura tika nobremzēta pārsvarā veco Eiropas Savienības dalībvalstu negatavības dēļ. Tātad nākamais uzdevums ir efektīvi pāriet uz šo otro – jauno sistēmu.

Jā… Paliek vēl tādi aspekti kā individuālā drošība, noziedzības mazināšana – narkotiku, organizētās noziedzības, vardarbības apkarošana, viss, kas saistīts ar profesionālo darbību, kuras veikšana ir policijas, mūsu iekšlietu struktūru uzdevums. Jāteic, ka 2007.gadu mēs beidzām ar būtisku procentuālu uzlabojumu noziegumu atklāšanā policijā, lai gan organizētās noziedzības izpausmes formas atsevišķos sektoros acīmredzot ekonomiskās situācijas dēļ diemžēl pastiprinās. Tā, piemēram, dīzeļdegvielas cenas kāpuma dēļ papildu uzmanību ir uzdots pievērst tieši zagšanai no dīzeļdegvielas vada, jo šī zagšana izraisītu ne tikai zaudējumus, bet arī vides (ekoloģiskās) katastrofas un tā tālāk. Tā ir specifika, kas saistīta ar tiem rajoniem, caur kuriem iet šie vadi.

Otrs jautājums ir narkotiku apkarošana. Te mēs esam atbalstījuši un turpināsim atbalstīt Iekšlietu ministriju resursu piešķiršanas ziņā, lai varētu veikt pēc iespējas vairāk pārbaužu un reidu. Jāteic, ka ar jūsu palīdzību ir izmainīti arī likumi, tie dod tiesības piedzīt samaksu no tiem, kuriem ir bijis pozitīvs rādījums tajās pārbaudēs. Lai viņi paši samaksā par to, jo citādi ir lielākoties tā, ka par to maksā policija, bet cilvēks, kas ir noķerts (teiksim, narkotiku lietotājs vai alkohola lietotājs pie stūres, un tā tālāk), bieži vien no šīs samaksas ir izvairījies. Tagad tas jautājums ir likumiski nokārtots, un ir dots uzdevums pastiprināt piedziņu.

Jāpiebilst, ka mums ir ļoti nopietna starptautiska sadarbība narkotiku apkarošanā. (Zināmu iemeslu dēļ es īpaši neiedziļināšos un neapgaismošu šajā jautājumā, jo tā ir pietiekami diskrēta lieta). Ir pozitīvas, ļoti labas atsauksmes no starptautiskajām organizācijām, no mūsu stratēģiskajiem partneriem. Tas attiecas uz mūsu Narkotiku apkarošanas biroja darbību.

Izskatās, ka viens no uzdevumiem, kam būs nepieciešams īpaši pievērst uzmanību patlaban, šajā grūtajā periodā, kad finanšu resursi ir samērā grūtāk pieejami, ir saistīti ar to, ka sāk pamazām parādīties problēmas ar PVN atmaksas nepamatotu pieprasīšanu no valsts. Mēs nesaudzīgi vērsīsimies pret to, veiksim ļoti rūpīgu analīzi. Tagad tie jautājumi parādās pirmajā plānā tāpēc, ka sistēmā naudas ir kļuvis mazāk. Bankas vairs nav ar mieru kreditēt tādos apjomos. Un, protams, ir visādi veidi, kā mēģināt šo naudu piedzīt no valsts. Mēs patlaban ļoti rūpīgi izmeklējam visos aspektos visas šīs procedūras, gan attiecībā uz vairumtirdzniecību, gan attiecībā uz operācijām ar nekustamajiem īpašumiem, gan attiecībā uz ēku būvniecību un tā tālāk, un tā tālāk. Cik lielā mērā mēs ar to tiksim galā? Iespējams, cienījamie deputāti, ka mēs šeit nāksim ar likuma grozījumiem, jo viens no iemesliem varētu būt tas, ka likumā par PVN ir atstāts diezgan daudz “caurumu”. Bet to mēs jums kvalitatīvi pateiksim burtiski mēneša laikā. Šie jautājumi parādīsies nākamā budžeta veidošanas gaitā absolūti precīzi. Ja kāds te runā, ka mēs neatbalstot tautsaimniecību (starp citu, tā runā arī tie, kas te pārstāv biznesu, un tā tālāk), tad es minēšu dažus skaitļus. Kad es tos pasaku masu informācijas līdzekļiem, es īsti nevaru saprast, kāpēc viņi tos neatspoguļo.

Cienījamie deputāti! Ieklausieties šajos skaitļos: 2007.gada pirmajā ceturksnī… pirmajos piecos mēnešos kopprodukta pieaugums bija 11,2 procenti, taču patlaban labākajā gadījumā ir 3 procentu pieaugums. Bet, ja paskatāmies, cik lielu PVN summu esam atmaksājuši atpakaļ 2007.gada pirmajos piecos mēnešos, tad redzam – tie ir 157 miljoni. Savukārt šā gada pirmajos piecos mēnešos mēs esam atmaksājuši jau 230 miljonus. Tātad, lai gan ekonomiskās attīstības temps ir gandrīz četras reizes krities, PVN mēs esam atmaksājuši atpakaļ vairāk nekā 70 procentus. Es, protams, saprotu, ka grūtos laikos var nesamaksāt pietiekami lielu nodokļa apjomu, taču – kā var, pastāvot šādām ekonomiskās attīstības tempa izmaiņām, PVN atmaksa būt lielāka par 70 procentiem? To mēs noskaidrosim. Es nešaubos, ka tam ir likumisks pamatojums. Taču tad ir jautājums, cik efektīvi un iedarbīgi šie likumi ir.

Un nobeigumā – par vides riskiem. Es jau šeit pieskāros jautājumam par vides riskiem. Protams, ir doti uzdevumi attiecīgi rīkoties, nevis gaidīt nākamo avāriju Daugavā. Mēs sekojam līdzi tam, kā Vides ministrija kopā ar Iekšlietu ministriju īsteno programmu attiecībā uz NATO resursu sagatavošanu. Tātad ir runa arī par attiecīgas infrastruktūras veidošanu Daugavas augštecē, lai mēs būtu spējīgi rīkoties operatīvāk, būtu gatavi jebkādai eventuālai piesārņojuma problēmai. Tas attiecas arī uz naftas produktu vai citu produktu noplūdi jūrā, ko mēs piedzīvojām pirms pusotra gada.

Cienījamie kolēģi! Izvērstākā, sistemātiskākā formā ziņojums ir iesniegts Saeimā. Lūdzu iepazīties ar to!

Paldies jums par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies Ministru prezidentam.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Artim Pabrikam.

A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, dāmas un kungi! Vispirms es gribētu pateikt paldies premjera kungam Godmanim par šo ziņojumu. Es domāju, ka šī ir viena no nopietnākajām diskusijām… vismaz tāda, kurai būtu bijis jābūt par vienu no nopietnākajām diskusijām mūsu parlamentā, un tāpēc man ir brīnums, ka pašreiz es esmu vienīgais, kurš ir pieteicies debatēt.

Un man īsti nebija arī skaidrs, kāpēc zālē bija tik liels troksnis tajā laikā, kad premjera kungs runāja par nacionālās drošības jautājumiem.

Uz to, kas ir rakstīts šajā ziņojumā par nacionālo drošību, mēs varam, protams, skatīties gan detalizēti, gan globāli. Proti, drošības valstī nekad nav par daudz, un arī Latvijai drošības nekad nav bijis par daudz.

Ja mēs lūkojamies uz šo ziņojumu, mēs redzam, ka ir virkne lietu, kas ir diezgan formāli parādītas; varbūt būtu gribējies redzēt nedaudz detalizētāku skaidrojumu par šīm lietām. Bet, ja skatāmies konceptuāli, tad, manuprāt, šim ziņojumam vajadzēja vairāk atspoguļot tieši to, ko Latvija tuvākajā laikā varētu darīt gan politiski, starptautiskajā politikā runājot par drošību, gan arī tīri praktiski, tehniski valsts iekšienē – jautājumā par nacionālo drošību.

Un es šajā sakarā gribētu izdalīt trīs līmeņus. Trīs līmeņus, kas varbūt ne visai spilgti izskanēja šajā ziņojumā. Taču es ticu, ka tie cilvēki, kas šo ziņojumu ir rakstījuši, vismaz zina un apzinās tās problēmas, kas šajos trijos līmeņos pastāv.

Pirmais līmenis, proti, ir tas, ka, lai gan mēs neesam pasaules nedrošības centrā, drošības politika starptautiskajā plāksnē lielā mērā noteiks arī mūsu valsts nacionālo drošību.

Pirmais – tas ir politisks jautājums. Ko mēs, Latvija, esam gatavi darīt, lai veicinātu savu drošību, piemēram, NATO tālāko reformu sakarā? Piemēram, Eiropas Savienības kopīgās drošības politikas un ārpolitikas sakarā? Piemēram, sadarbībā ar tādiem mūsu globālajiem partneriem kā, piemēram, Jaunzēlande, kā, piemēram, Japāna, kā, piemēram, citas reģiona valstis, kas ir NATO sadarbības valstis? Un ko mēs esam gatavi darīt šīs organizācijas tālākās paplašināšanās laukā?

Stenogrammas nobeigums — Saeimas materiālu nākamajā, 49.laidienā