Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 14.jūlijā
ZM: Par papildu atbalstu pašvaldībām sakarā ar cukura rūpniecības restrukturizāciju
Valdība 14.jūlijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un ES atbalstu cukura rūpniecības restrukturizācijas skartajam reģionam”.
Noteikumi izstrādāti, lai veicinātu atbalsta cukura rūpniecības restrukturizācijas skartajā reģionā to infrastruktūras objektu bojājumu un vides problēmu novēršanu, kuru rašanās saistīta ar cukura rūpniecības darbību vai darbības pārtraukšanu.
Atbalsta pretendenti ir cukura nozares reģionā ietilpstošās Jelgavas un Liepājas pilsētas pašvaldības un tās pagastu un novadu pašvaldības, kurās 2006.gadā notikusi cukurbiešu audzēšana pārstrādei cukurā platībā, kas nav mazāka par vienu hektāru. Noteikumi nosaka, ka atbalsts tiek piešķirts pagastu un novadu pašvaldību ceļu un ielu būvniecībai vai rekonstrukcijai un pilsētu pašvaldību ietekmētās vides stāvokļa atjaunošanai un ūdens saimniecības objektu sakārtošanai. Normatīvajā aktā ietverta atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība, kas paredz iesniedzamo dokumentu, attiecināmo izmaksu, projektu iesniegumu vērtēšanas, kontroles un maksāšanas kārtību.
Īstenojot noteikumu prasības, Latvijai būs iespēja apgūt Eiropas Savienības piešķirto dažādošanas atbalstu summu saskaņā ar Kopienas pagaidu shēmu cukura rūpniecības restrukturizācijai. Atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību veiks Lauku atbalsta dienests. Cukura rūpniecības restrukturizācijas aktivitātes īstenos līdz 2010.gada 30.septembrim.
ZM: Par latvāņu izplatības ierobežošanu Latvijas teritorijā
Valdība 14.jūlijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos MK “Invazīvo augu sugas – Sosnovska latvāņa – izplatības ierobežošanas noteikumus”, kas izstrādāti, pamatojoties uz Latvāņu izplatības ierobežošanas programmu 2006.–2012.gadam un Augu aizsardzības likumu.
Pašreiz latvāņi Latvijas teritorijā netiek kontrolēti un ar dažādu izplatības intensitāti ir sastopami gandrīz visos rajonos. Nav zināms, cik liela teritorija ir invadēta ar latvāni. Šis invazīvais augs samazina vides bioloģisko daudzveidību, rada ekonomiskus zaudējumus un kaitējumu cilvēka veselībai, kā arī pasliktina rekreācijas resursu kvalitāti.
Noteikumi ir nepieciešami, lai notiktu organizēta un koordinēta latvāņa ierobežošana. Normatīvā akta ieviešana veicinās organizētu un koordinētu vides sakārtošanu. Apkarojot latvāni, tiks atbrīvotas uzņēmējdarbībai un cilvēku atpūtai noderīgas teritorijas, palēnināta bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un uzlaboti rekreācijas resursi, kā arī nodrošināta zemju uzturēšanu labā lauksaimnieciskā stāvoklī.
Noteikumos noteikti latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumi, tā iznīcināšanas kārtība un metodes. Tāpat noteikta kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes sniedz informāciju par latvāņa izplatību zemes lietošanas mērķu grupās, kā arī sabiedrībai pieejamo informācijas saturu. Normatīvais akts nosaka rajona un vietējās pašvaldības pienākumus latvāņu izplatības ierobežošanā, kā arī darba aizsardzības prasības, veicot latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumus.
Par noteikumu ieviešanas gaitu un uzraudzību atbildīgā institūcija ir Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD).
Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa
ĪUMEPLS: Par droša e-paraksta nesēja izvēli un e-paraksta ieviešanas gaitu
Ministru kabineta sēdē 14.jūlijā tika skatīts Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta (sekretariāts) sagatavotais informatīvais ziņojums “Par koncepcijas “Par droša elektroniskā paraksta nesēja izvēli un droša elektroniskā paraksta ieviešanu Latvijas Republikā” īstenošanas gaitu”.
Informatīvais ziņojums sagatavots saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 7.novembra rīkojuma Nr.714 “Par droša elektroniskā paraksta nesēja izvēli un droša elektroniskā paraksta ieviešanu Latvijas Republikā” 5.punktu un Ministru kabineta Neatliekamo darbu plānā sekretariātam doto uzdevumu.
Ziņojumā sniegta informācija par sekretariāta veiktajiem pasākumiem droša elektroniskā paraksta ieviešanas koordinēšanai un izmantošanas veicināšanai – izstrādātiem normatīvo aktu grozījumiem un ieteikumiem iestādēm elektronisko dokumentu izstrādē.
Sekretariāts arī informē par valsts un komerciestāžu sniegtajiem e-pakalpojumiem, kurus var saņemt, lietojot drošu e-parakstu, kā arī turpmāk plānotajiem e-pakalpojumiem.
Kā problēma droša elektroniskā paraksta ieviešanā norādīta iestāžu darbinieku zemā aktivitāte pieteikumu iesniegšanā viedkaršu izgatavošanai un to izņemšanā.
Šā gada 1.janvārī iestāžu pieprasītais elektroniskā paraksta viedkaršu skaits ir 27,9 tūkstoši, taču iestāžu darbinieku pasta nodaļās iesniegto pieteikumu skaits ir tikai 46,9% no kopējā iestāžu pieprasīto viedkaršu skaita. Savukārt 9% iestāžu darbinieku, kas pieteikušies pasta nodaļās, laikus neizņem izgatavotās viedkartes. Iestāžu darbinieki nav pietiekami informēti par e-paraksta saņemšanas iespējām un kārtību.
Lai arī iestāžu darbinieku aktivitāte pieprasīto viedkaršu izņemšanā ir zema, iestādēm ir interese par drošu elektronisko parakstu un tā izmantošanas iespējām. VAS “Latvijas Pasts” statistikas dati 2008.gada sākumā liecina, ka elektroniskā paraksta lietotāju skaits pieaug. Vairākas iestādes ir piemērojušas savas lietvedības sistēmas elektronisko dokumentu apritei un lieto drošu e-parakstu, un sekretariāts saņem arvien jaunus lūgumus gan konsultēt lietvedības sistēmu piemērošanā dokumentu elektroniskai apmaiņai, gan arī sniegt citas konsultācijas, sākot lietot drošu elektronisko parakstu.
Ministru kabinets pieņēma zināšanai sekretariāta sagatavoto informatīvo ziņojumu un uzdeva ministrijām, īpašu uzdevumu ministra sekretariātiem un to padotības iestādēm nodrošināt šo iestāžu darbiniekiem izgatavoto droša elektroniskā paraksta radīšanas viedkaršu savlaicīgu izņemšanu VAS “Latvijas Pasts” nodaļās, minētajām iestādēm iesniegt informāciju sekretariātam par papildus nepieciešamajām droša elektroniskā paraksta radīšanas viedkartēm sekretariāta veiktā iepirkuma ietvaros.
Sekretariātam uzdots mēneša laikā sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par droša elektroniskā paraksta pilnīgas ieviešanas iespējām valsts pārvaldē.
Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts