Ministru kabineta komitejas sēdē: 2008.gada 14.jūlijā

RAPLM: Par grozījumiem noteikumos, kas nosaka pašvaldību apvienošanās kārtību

14.jūlijā Ministru kabineta komiteja atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādātos grozījumus noteikumos par kārtību, kādā pašvaldības sagatavo pašvaldību apvienošanās projektu.

Grozījumi tika izstrādāti, lai risinātu situācijas, kad vairākas no administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikumos noteiktajām novadu veidojošām vietējām pašvaldībām nevēlas iesaistīties apvienošanās projekta izstrādē.

Sagatavotais noteikumu projekts paredz, ka gadījumos, ja lēmumu par apvienošanās projekta izstrādi pieņem vairāk nekā puse no novadu veidojošām vietējām pašvaldībām, tad apvienošanās projekts ir izstrādājams.

Piemēram, ja administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikumos novadu veido četras vietējās pašvaldības, tad lēmums par apvienošanās projekta izstrādi ir jāpieņem vismaz trim no administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikumos noteiktajām novadu veidojošām vietējām pašvaldībām.

Noteikumu projekts paredz: ja lēmumu par apvienošanās projekta izstrādi nav pieņēmušas visas administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikumos novadu veidojošās vietējās pašvaldības, apvienošanās projekts tomēr izstrādājams atbilstoši administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikumos noteiktajai novada administratīvajai teritorijai, bet pašvaldības, kuras nav pieņēmušas lēmumu par apvienošanās projekta izstrādi, sniedz nepieciešamo informāciju atbildīgajai pašvaldībai, kā arī tām ir pienākums sadarboties apvienošanās projekta ietvaros.

Tāpat noteikumi precizē, ka apvienošanās projekta sabiedriskās apspriešanas laikā atbildīgā pašvaldība informē visas novadu veidojošās vietējās pašvaldības iedzīvotājus par iespēju iepazīties ar izstrādāto apvienošanās projektu un iesniegt rakstiskus priekšlikumus un iebildumus. Tas nepieciešams, lai visiem plānotā novada iedzīvotājiem būtu iespēja iepazīties ar izstrādāto apvienošanās projektu arī gadījumā, ja kāda no vietējām pašvaldībām nav pieņēmusi lēmumu par apvienošanās projekta izstrādi.

Noteikumu projekts paredz, ka pēc ministrijas pozitīva atzinuma saņemšanas atbildīgā pašvaldība projektu nosūta visām novadu veidojošām vietējām pašvaldībām, lai pašvaldības, kuras nav iesaistījušās apvienošanās projekta izstrādē, varētu izvērtēt iespēju veikt apvienošanās projektā noteiktos pasākumus administratīvi teritoriālās reformas realizācijai.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

ĪUMEPLS: Par noteikumu projektiem izglītības iestāžu informatizācijai un e-pakalpojumu attīstībai

Ministru kabineta komitejā (MKK) 14.jūlijā tika skatīti un atbalstīti divi Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta sagatavotie Ministru kabineta noteikumu projekti:

1) “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” 3.2.2.1.aktivitātes “Publiskās pārvaldes elektronisko pakalpojumu un informācijas sistēmu attīstība” 3.2.2.1.2.apakšaktivitāti “Izglītības iestāžu informatizācija””;

2) “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.2.2.1.1.apakšaktivitāti “Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība””.

Noteikumu projekti apraksta Eiropas struktūrfondu finansējuma izmantošanas kārtību un citus nosacījumus izglītības iestāžu informatizācijai un informācijas sistēmu un e-pakalpojumu attīstībai.

Izglītības iestāžu informatizācijas mērķis ir nodrošināt vispārējās un profesionālās izglītības iestādes ar izmaksām atbilstošu, efektīvu, drošu un uzticamu infrastruktūru, kas veicinātu plašāku un efektīvāku informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izmantošanu izglītības iestādēs un izglītības procesā, tādējādi uzlabojot izglītības kvalitāti un efektivitāti.

Projektu īstenošanai izglītības iestāžu nodrošinājumam ar datortehniku un multimediju tehniku, kā arī lokālo datortīklu attīstībai pieejamais kopējais finansējums ir 12 miljoni latu, no tiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums – 10,2 miljoni latu un Latvijas valsts budžeta finansējums – ne mazāk kā 1,8 miljoni latu.

Savukārt informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstības programmas mērķis ir, izmantojot IKT iespējas, uzlabot publiskās pārvaldes efektivitāti, veicināt publisko pakalpojumu elektronizāciju, attīstību, pieejamību un kvalitāti, samazināt administratīvo slogu uz iedzīvotājiem un komersantiem un palielināt iespējas iedzīvotājiem iesaistīties sabiedriskajos procesos.

Informācijas sistēmu izveidei, integrācijai un attīstībai, e-pakalpojumu izveidei un attīstībai un informācijas resursu digitalizācijai pieejamais kopējais finansējums ir 116,4 miljoni latu, no tiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums – 98,9 miljoni latu un Latvijas valsts budžeta finansējums – 17,4 miljoni latu.

Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, plānota kultūras, veselības aprūpes, nodarbinātības, sociālās aizsardzības un citās nozarēs, nodrošinot gan piekļuvi informācijas resursiem, gan šo resursu saglabāšanu.

Šajā jomā atbalstīti projekti ģeogrāfiskās, vienotās budžeta plānošanas, cilvēkresursu vadības, veselības un būvniecības informācijas sistēmu izveidei, dokumentu aprites un kontroles sistēmas, pašvaldību informācijas sistēmas, centralizētās lietvedības, e-iepirkuma, kultūras mantojuma un atmiņu institūciju, nodarbinātības un sociālās jomas un citu jomu (nozaru) informācijas sistēmu, t.sk. iedzīvotāju, vēlētāju un citu reģistru attīstībai, kā arī integrētās valsts informācijas sistēmas pilnveidošanai.

Sekretariāta izstrādātie Ministru kabineta noteikumu projekti apraksta kārtību, kādā tiek īstenoti Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekti izglītības iestāžu informatizācijai un informācijas sistēmu un e-pakalpojumu attīstībai, projektu pieteikumu vērtēšanas kritērijus, prasības projekta iesniedzējam, par projekta īstenošanu atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi, kā arī kompetences sadalījumu starp iestādēm, sadarbības kārtību u.c. jautājumus.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts