Latvijas Republikas Ministru kabineta pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās dienesta informācija Nr.03/201-5439

Rīgā 2008.gada 4.jūlijā

Par Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumiem

 

2008.gada 4.janvārī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Tiesa) pieņēma lēmumu par lietas svītrošanu no Tiesā izskatāmo lietu saraksta lietā “Talankovs pret Latviju”.

2007.gada 15.novembrī Tiesa pieņēma lēmumus par lietu svītrošanu no Tiesā izskatāmo lietu saraksta lietās “Andrējevs pret Latviju” un “Širmahers pret Latviju”.

2008.gada 17.janvārī Tiesa pieņēma lēmumu par lietas svītrošanu no Tiesā izskatāmo lietu saraksta lietā “Sisjuks pret Latviju”.

Savukārt 2008.gada 31.janvārī Tiesa pieņēma lēmumus par lietas svītrošanu no Tiesā izskatāmo lietu saraksta lietā “Kobzars pret Latviju”.

Nosūtām publicēšanai minētos Tiesas lēmumus oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

MK pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās biroja vadītāja Anta Rutka-Kriškalne

 

Eiropas Padomes

Eiropas Cilvēktiesību tiesas Trešās nodaļas lēmums

Lietā “Sergejs TALANKOVS pret Latviju”¹

Iesniegums Nr.5001/04

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Trešā nodaļa) 2008.gada 4.janvāra palātas sēdē šādā sastāvā:

Boštjan M. Zupančič, priekšsēdētājs: Corneliu Bîrsan, Elisabet Fura-Sandström, Egbert Myjer, David Thor Björgvinsson, Ineta Ziemele, Isabelle Berro-Lefèvre, tiesneši: un Stanley Naismith, nodaļas sekretāra vietnieks:

Ņemot vērā iepriekš minēto iesniegumu, kas iesniegts 2003.gada 30.oktobrī,

Ņemot vērā lēmumu, piemērot 29.panta 3.punktu un kopā izskatīt gan lietas pieņemamību izskatīšanai, gan lietu pēc būtības,

Ņemot vērā deklarācijas, ar kurām puses ir piekritušas mierizlīgumam lietā,

Pēc apspriešanās pieņem sekojošu lēmumu:

FAKTI

Iesniedzējs Sergejs Talankovs ir Latvijas pastāvīgais iedzīvotājs, dzimis 1971.gadā un dzīvo Rīgā. Latvijas valdību (turpmāk tekstā – “Valdība”) pārstāvēja tās pārstāve I.Reine.

Iesniedzēja iesniegtos lietas faktus var apkopot šādi:

1. Apcietinājuma apstākļi Valsts policijas Aizkraukles rajona policijas pārvaldes īslaicīgās aizturēšanas vietā

2001.gada 10.decembrī iesniedzējs tika aizturēts uz aizdomu pamata par izspiešanu vainu pastiprinošos apstākļos. Viņam piemēroja drošības līdzekli – apcietinājumu.

Vairākas reizes, t.i., no 2003.gada 10.februāra līdz 20.februārim, no 18.aprīļa līdz 26.aprīlim, no 10.jūlija līdz 26.jūlijam, no 2.augusta līdz 20.augustam, no 2.septembra līdz 12.septembrim iesniedzēju ievietoja Aizkraukles rajona policijas pārvaldes īslaicīgās aizturēšanas izolatorā (turpmāk tekstā – “ĪAI”).

Iesniedzējs vairākas reizes sūdzējās dažādām valsts iestādēm par sliktiem apcietinājuma apstākļiem ĪAI.

Nenorādītā datumā Aizkraukles rajona policijas pārvalde sniedza atbildi iesniedzējam, atzīstot, ka ĪAI nav atbilstošas platības, taču apgalvoja, ka pārvalde nav saņēmusi nekādu finansējumu ĪAI renovācijai remontam vai jauna īslaicīgās aizturēšanas izolatora būvei. Turklāt Aizkraukles rajona policijas pārvalde nebija arī saņēmusi finansējumu ūdensvada, tualešu un dušu uzstādīšanai katrā kamerā.

2003.gada 8.augustā Galvenā kārtības policijas pārvalde sniedza atbildi iesniedzējam, paskaidrojot, ka ĪAI nepieciešama renovācija, kura nav iespējama finansējuma trūkuma dēļ. Tika konstatēts, ka no 2003.gada 10.jūlija līdz 26.jūlijam iesniedzējs nebija lūdzis medicīnisko palīdzību. Viņam tika apgalvots, ka personas, kuras ievietotas ĪAI, var nepieciešamības gadījumā saņemt medicīnisko palīdzību.

2003.gada 19.augustā Aizkraukles rajona prokuratūra iesniedzējam atbildēja, ka apstākļi ĪAI neatbilst tiesību aktu prasībām attiecībā uz īslaicīgās aizturēšanas vietām. Par to 2003.gada 17.janvārī tika informēts ĪAI priekšnieks, un viņam tika dots uzdevums novērst nepilnības, vai slēgt ĪAI. Prokuratūra paziņoja, ka finansējuma trūkuma dēļ nav iespējama ne ĪAI renovācija, ne kaut cik ievērojama apstākļu uzlabošana.

Nenorādītā datumā iesniedzējs iesniedza civilprasību pret Aizkraukles rajona policijas pārvaldi, pieprasot 35 000 latus (aptuveni 49 800 euro) kā atlīdzību par morālo kaitējumu, ko viņš bija cietis saistībā ar uzturēšanos ĪAI.

2004.gada 19.maijā Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesu palāta atbildēja, ka tā nevar apmierināt iesniedzēja lūgumu – izsaukt vairākus lieciniekus, jo iesniedzējs nebija norādījis liecinieku vārdus un adreses un nebija norādījis iemeslus, kādēļ šo liecinieku liecības būtu svarīgas. Tiesa norādīja iesniedzējam, ka lietas materiālos ir pierādījumi sliktajiem uzturēšanās apstākļiem ĪAI.

2004.gada 3.jūnijā Zemgales apgabaltiesa noturēja tiesas sēdi iesniedzēja lietas iztiesāšanai. Tajā tika konstatēts, ka iesniedzējs bija sūdzējies inter alia par nepietiekamu apgaismojumu, ventilācijas, tualetes un mazgāšanās iespēju trūkumu kamerā, par medicīniskās palīdzības trūkumu un sliktas kvalitātes uzturu. Tiesa atzina, ka Aizkraukles rajona policijas pārvaldes, Galvenās kārtības policijas pārvaldes un Aizkraukles rajona prokuratūras sniegtās atbildes apstiprina iesniedzēja apgalvojumus par sliktajiem apstākļiem ĪAI. Tomēr tiesa noraidīja iesniedzēja prasību un nepiešķīra viņam nekādu kompensāciju, ņemot vērā, ka Aizkraukles (rajona) policijas pārvalde nav uzskatāma par atbildīgu par uzturēšanās apstākļiem ĪAI, jo tā nebija saņēmusi pieprasīto finansējumu ĪAI renovācijai. Turklāt tiesa uzskatīja, ka apcietinājuma apstākļi ĪAI nav necilvēciski vai pazemojoši. Tika konstatēts, ka iesniedzējs sava apcietinājuma laikā ĪAI nav lūdzis medicīnisko palīdzību. Tiesa atzina, ka iesniedzējs nav iesniedzis nekādus pierādījumus, kas apstiprinātu viņa apgalvojumus par uztura slikto kvalitāti. Iesniedzējs tiesas sēdē nepiedalījās. Viņš bija iesniedzis tiesai lūgumu izskatīt sūdzību bez viņa piedalīšanās.

Iesniedzējs iesniedza apelācijas sūdzību par spriedumu, apgalvojot, ka, būdams apcietinājumā ĪAI, viņš lūdzis medicīnisko palīdzību, un tā viņam tikusi liegta. Viņš apgalvoja, ka viņam ļāva apmeklēt tualeti tikai divreiz dienā, un tas ir kaitējis viņa veselībai.

2004.gada 9.decembrī Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta atstāja negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu. Tika konstatēts, ka iesniedzējs nav sniedzis nekādus pierādījumus tam, ka viņam bijusi liegta medicīniskā palīdzība. Bez tam 2004.gada 23.janvārī izsniegtajā medicīniskajā izziņā teikts, ka iesniedzējs ir “praktiski vesels”. Attiecībā uz pārējām sūdzībām tiesa uzskatīja, ka Aizkraukles rajona policijas pārvalde nav uzskatāma par atbildīgu par uzturēšanās apstākļiem ĪAI, jo tā nebija saņēmusi vairākkārt pieprasīto finansējumu ĪAI renovācijai. Tiesa uzskatīja, ka uzturēšanās apstākļi ĪAI nav necilvēciski vai pazemojoši. Tika konstatēts, ka iesniedzējs nav sniedzis nekādus pierādījumus par ĪAI saņemtā uztura kvalitāti.

2005.gada 2.martā Augstākās tiesas Senāts noraidīja iesniedzēja kasācijas sūdzību.

2. Tiesvedības process

Zemgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija atzina iesniedzēju par vainīgu izspiešanā vainu pastiprinošos apstākļos un piesprieda viņam sodu – brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem. Nosakot, vai iesniedzējs vainīgs noziedzīgā nodarījumā, tiesa pamatojās uz divu līdzapsūdzēto un vienpadsmit liecinieku sniegtajām inkriminējošām liecībām, uz divu ekspertu atzinumiem un uz dokumentāriem pierādījumiem. Iesniedzēju pārstāvēja advokāts, un visā lietas izskatīšanas gaitā viņam tika nodrošināta tulka palīdzība.

2004.gada 19.februārī, izskatot iesniedzēja apelācijas sūdzību, Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta atstāja negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, bet samazināja iesniedzējam piespriesto sodu – brīvības atņemšanu – uz pieciem gadiem. Tiesa noraidīja iesniedzēja lūgumu izsaukt nopratināšanai liecinieci X. Tiesa uzskatīja, ka lieciniece X vairākas reizes pirmstiesas izmeklēšanas gaitā sniegusi liecības un ka šīs liecības ir ticamas. Turklāt saskaņā ar vairāku ekspertu viedokļiem lieciniecei X nebija ieteicams piedalīties tiesas sēdēs viņas garīgās veselības stāvokļa dēļ. Iesniedzēju pārstāvēja advokāts, un visā lietas izskatīšanas gaitā viņam tika nodrošināta tulka palīdzība.

2004.gada 7.jūnijā Augstākās tiesas Senāts noraidīja iesniedzēja kasācijas sūdzību.

SŪDZĪBAS

1. Iesniedzējs sūdzējās, ka viņa aizturēšana 2001.gada 10.decembrī bija pretrunā Konvencijas 5.panta 2. punktam.

2. Atsaucoties uz Konvencijas 3.pantu, iesniedzējs sūdzējās par apcietinājuma apstākļiem Aizkraukles rajona policijas pārvaldes ĪAI un par medicīniskās palīdzības trūkumu. Viņš arī sūdzējās par to, ka viņa turēšana ĪAI neatbilst Konvencijas 1.pantam, 6.panta 2.punktam un 17.pantam.

3. Iesniedzējs sūdzējās, ka notiesāšana 2003. gada 19. augustā bija pretrunā Konvencijas 6.panta 2.punktam un 3.punkta a), b), d) un e) apakšpunktiem.

JURIDISKAIS ASPEKTS

2007.gada 2.oktobrī Tiesa saņēma sekojošu iesniedzēja parakstītu deklarāciju:

“Es, Sergejs Talankovs, atzīmēju, ka Latvijas Republikas valdība ir gatava man izmaksāt ex gratia kompensāciju 4000 euro apmērā ar mērķi nodrošināt mierizlīgumu iepriekš minētajā lietā, kas šobrīd ir izskatīšanā Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Šī summa, kas ietver jebkādus materiāla un morāla rakstura zaudējumus, tai skaitā jebkādas izmaksas un izdevumus, tiks konvertēta Latvijas latos (oficiālais saīsinājums – LVL) pēc izmaksas dienā piemērojamā kursa un ir atbrīvota no jebkādiem nodokļiem, kādi var būt piemērojami.

Tā ir jāizmaksā trīs mēnešu laikā no Tiesas lēmuma, saskaņā ar Konvencijas 37.panta 1.punktu, paziņošanas dienas. Sākot no iepriekš minētā trīs mēnešu termiņa beigām līdz izmaksas veikšanai, no minētās summas tiks maksāti procenti, kas ir vienādi ar Eiropas Centrālās bankas noteikto bezpeļņas aizdevumu procentu likmi šajā laikā, plus trīs procenti.

Es apstiprinu piedāvājumu un atsakos no jebkādām turpmākām sūdzībām pret Latviju saistībā ar šī iesnieguma pamatā esošajiem faktiem. Es paziņoju, ka šis ir galīgs minētās lietas atrisinājums.”

2007.gada 21.novembrī Tiesa saņēma sekojošu Valdības deklarāciju:

“Es, Inga Reine, Latvijas Republikas valdības pārstāve, paziņoju, ka Latvijas valdība piedāvā izmaksāt ex gratia kompensāciju 4000 euro apmērā Sergejam Talankovam ar mērķi nodrošināt mierizlīgumu iepriekš minētajā lietā, kas šobrīd ir izskatīšanā Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Šī summa, kas ietver jebkādus materiāla un morāla rakstura zaudējumus, tai skaitā jebkādas izmaksas un izdevumus, tiks konvertēta Latvijas latos (oficiālais saīsinājums – LVL) pēc izmaksas dienā piemērojamā kursa un ir atbrīvota no jebkādiem nodokļiem, kādi var būt piemērojami. Tā tiks izmaksāta trīs mēnešu laikā no Tiesas lēmuma, saskaņā ar Konvencijas 37.panta 1.punktu, paziņošanas dienas. Gadījumā, ja šī summa netiek izmaksāta minētajā trīs mēnešu termiņā, Valdība, sākot no iepriekš minētā trīs mēnešu termiņa beigām līdz izmaksas veikšanai, apņemas maksāt procentus, kas ir vienādi ar Eiropas Centrālās bankas noteikto bezpeļņas aizdevumu procentu likmi šajā laikā, plus trīs procenti. Šīs kompensācijas izmaksa būs galīgs minētās lietas risinājums.”

Tiesa ņem vērā pušu starpā panākto mierizlīgumu. Tā ir apmierināta, ka mierizlīgums ir balstīts uz Konvencijā un tās Protokolos garantēto cilvēktiesību ievērošanu, un nesaskata nekādus iemeslus, balstītus uz sabiedrības interesēm, kas attaisnotu lietas iztiesāšanas turpināšanu (Konvencijas 37.panta 1.punkts, beigās). Ņemot vērā iepriekš minēto, ir pietiekams pamats pārtraukt 29.panta 3.punkta piemērošanu un svītrot iesniegumu no Tiesā izskatāmo lietu saraksta.

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Tiesa vienbalsīgi

Nolemj svītrot iesniegumu no Tiesā izskatāmo lietu saraksta. 

Stanley Naismith	Boštjan M.Zupančič
Sekretāra vietnieks	Priekšsēdētājs

¹ Tulkošanu veikusi Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. Pārpublicējot un citējot atsauce uz LR Ārlietu ministriju ir obligāta.

 

Eiropas Padomes

Eiropas Cilvēktiesību tiesas Trešās nodaļas lēmums

Lietā “Oļegs ANDRĒJEVS pret Latviju”¹

Iesniegums Nr.19520/05

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Trešā nodaļa) palātas sēdē šādā sastāvā:

B.M.Zupančič, priekšsēdētājs, C.Birsan, E.Fura-Sandstrom, A.Gyulumyan, E.Myer, I.Ziemele, I. Berro-Lefevre, tiesneši, un S. Quesada, departamenta sekretārs,

Ņemot vērā iepriekš minēto iesniegumu, kas iesniegts 2005.gada 18.maijā,

Ņemot vērā lēmumu, piemērot Konvencijas 29.panta 3.punktu un reizē izskatīt gan lietas pieņemamību, gan lietu pēc būtības,

Ņemot vērā oficiālās deklarācijas, ar kurām puses ir piekritušas mierizlīgumam lietā,

Pēc apspriešanās pieņem sekojošu lēmumu:

FAKTI

Iesniedzējs Oļegs Andrejevs ir Latvijas pastāvīgais iedzīvotājs (nepilsonis), dzimis 1966.gadā un patlaban izcieš sodu Daugavpils Grīvas cietumā. Latvijas valdību (“Valdība”) pārstāvēja tās pārstāve I.Reine.

Iesniedzēja iesniegtos lietas faktus var apkopot šādi:

Pirmais tiesvedības process

1998.gada 13.jūlijā iesniedzējs tika apcietināts uz aizdomu pamata par huligānismu vainu pastiprinošos apstākļos un par miesas bojājumu nodarīšanu. 1998.gada 8.decembrī iesniedzējam piemērotais drošības līdzeklis – apcietinājums tika mainīts uz citu drošības līdzekli – aizliegumu atstāt Latvijas teritoriju. 2004.gada 26.janvārī Rīgas rajona tiesa atzina iesniedzēju par vainīgu huligānismā vainu pastiprinošos apstākļos un miesas bojājumu nodarīšanā un piesprieda viņam divus gadus cietumsoda. 2005.gada 29.jūnijā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu palāta apstiprināja šo pirmās instances tiesas spriedumu. Tādējādi divu instanču tiesvedības kopējais ilgums sasniedza sešus gadus un vienpa­dsmit ar pusi mēnešus.

Otrais tiesvedības process

1998.gada 8.decembrī iesniedzējs tika apcietināts uz aizdomu pamata par bandītismu vainu pastiprinošos apstākļos pret iesniedzēju tika uzsākts kriminālprocess. 2002.gada 1.jūlijā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu palāta atzina iesniedzēju par vainīgu bandītismā vainu pastiprinošos apstākļos un piesprieda viņam divpadsmit gadus cietumsoda. 2003.gada 23.oktobrī Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta samazināja iesniedzēja cietumsodu līdz 10 gadiem, atstājot nemainītu pirmās instances tiesas sprieduma pārējo daļu. Tādējādi divu instanču tiesvedības procesa kopējais ilgums bija četri gadi un desmit ar pusi mēneši.

SŪDZĪBAS

1.Atsaucoties uz Konvencijas 6.panta 1.punktu, iesniedzējs sūdzējās par pārmērīgo pret viņu vērstā kriminālprocesa ilgumu.

2.Iesniedzējs atsaucās uz to, ka tikušas pārkāptas viņa tiesības, kuras garantē Konvencijas 5.panta 3.punkts un 8.panta 1.punkts.

JURIDISKAIS ASPEKTS

2007.gada 6.augustā Tiesa saņēma sekojošu iesniedzēja parakstītu deklarāciju:

“Es, Oļegs Andrējevs, atzīmēju, ka Latvijas valdība ir gatava man izmaksāt ex gratia kompensāciju 2000 euro apmērā ar mērķi nodrošināt mierizlīgumu iepriekš minētajā lietā, kas šobrīd ir izskatīšanā Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Šī summa, kas ietver jebkādus materiāla un morāla rakstura zaudējumus, tai skaitā jebkādas izmaksas un izdevumus, tiks konvertēta Latvijas latos (oficiālais saīsinājums – LVL) pēc izmaksas dienā piemērojamā kursa un ir atbrīvota no jebkādiem nodokļiem, kādi var būt piemērojami.

Tā ir jāizmaksā trīs mēnešu laikā no Tiesas lēmuma, saskaņā ar Konvencijas 37.panta 1.punktu, paziņošanas dienas. Sākot no iepriekš minētā trīs mēnešu termiņa beigām līdz izmaksas veikšanai, no minētās summas tiks maksāti procenti, kas ir vienādi ar Eiropas Centrālās bankas noteikto bezpeļņas aizdevumu procentu likmi šajā laikā, plus trīs procenti.

Es apstiprinu piedāvājumu un atsakos no jebkādām turpmākām sūdzībām pret Latviju saistībā ar šī iesnieguma pamatā esošajiem faktiem. Es paziņoju, ka šis ir galīgs minētās lietas atrisinājums.”

2007.gada 3.oktobrī Tiesa saņēma sekojošu Valdības deklarāciju:

“Es, Inga Reine, Latvijas Republika valdības pārstāve, paziņoju, ka Latvijas Republikas valdība piedāvā samaksāt ex gratia kompensāciju 2000 euro apmērā Oļegam Andrējevam ar mērķi nodrošināt mierizlīgumu iepriekš minētajā lietā, kas šobrīd ir izskatīšanā Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Šī summa, kas ietver jebkādus materiāla un morāla rakstura zaudējumus, tai skaitā jebkādas izmaksas un izdevumus, tiks konvertēta Latvijas latos (oficiālais saīsinājums – LVL) pēc izmaksas dienā piemērojamā kursa un ir atbrīvota no jebkādiem nodokļiem, kādi var būt piemērojami. Tā tiks izmaksāta trīs mēnešu laikā no Tiesas lēmuma, saskaņā ar Konvencijas 37.panta 1.punktu, paziņošanas dienas. Gadījumā, ja šī summa netiek izmaksāta minētajā trīs mēnešu termiņā, Valdība, sākot no iepriekš minētā trīs mēnešu termiņa beigām līdz izmaksas veikšanai, apņemas maksāt procentus, kas ir vienādi ar Eiropas Centrālās bankas noteikto bezpeļņas aizdevumu procentu likmi šajā laikā, plus trīs procenti. Šīs kompensācijas izmaksa būs galīgs minētās lietas risinājums.”

Tiesa ņem vērā pušu starpā panākto mierizlīgumu. Tā ir apmierināta, ka mierizlīgums ir balstīts uz Konvencijā un tās Protokolos garantēto cilvēktiesību ievērošanu, un nesaskata nekādus iemeslus, balstītus uz sabiedrības interesēm, kas attaisnotu lietas iztiesāšanas turpināšanu (Konvencijas 37.panta 1.punkts, beigās). Ņemot vērā iepriekš minēto, ir pietiekošs pamats pārtraukt 29.panta 3.punkta piemērošanu un svītrot iesniegumu no Tiesā izskatāmo lietu saraksta.

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Tiesa vienbalsīgi

Nolemj svītrot iesniegumu no Tiesā izskatāmo lietu saraksta.

Santiago Quesada	Boštjan M. Zupančič
Sekretārs	Priekšsēdētājs

¹ Tulkošanu veikusi Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. Pārpublicējot un citējot atsauce uz LR Ārlietu ministriju ir obligāta.

 

Eiropas Padomes

Eiropas Cilvēktiesību tiesas Trešās nodaļas lēmums

Lietā “Rolands ŠIRMAHERS pret Latviju”¹

Iesniegums Nr. 30999/03

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (trešā nodaļa) palātas sēdē šādā sastāvā:

B.M.Zupančič, priekšsēdētājs, C.Birsan, E.Fura-Sandstrom, A.Gyulumyan, E.Myer, I.Ziemele, I.Berro-Lefevre, tiesneši, un S.Quesada, departamenta sekretārs,

Ņemot vērā iepriekš minēto iesniegumu, kas iesniegts 2003.gada 18.septembrī,

Ņemot vērā lēmumu piemērot Konvencijas 29.panta 3.punktu un reizē izskatīt gan lietas pieņemamību, gan lietu pēc būtības,

Ņemot vērā oficiālās deklarācijas, kurās izteikta piekrišana lietas atrisinājumam mierizlīguma ceļā,

Pēc apspriešanās pieņem šādu lēmumu:

FAKTI

Iesniedzējs Rolands Širmahers ir Latvijas pilsonis, dzimis 1958.gadā un patlaban izcieš sodu Jelgavas cietumā. Latvijas valdību (“Valdība”) pārstāvēja tās pārstāve I. Reine.

Iesniedzēja iesniegtos lietas faktus var apkopot šādi:

1994.gada 17.oktobrī pret iesniedzēju uz aizdomu pamata par slepkavību tika uzsākts kriminālprocess. 1996.gada 1.aprīlī iesniedzējs tika apcietināts. 1997.gada neprecizētā datumā lietas materiālus saņēma Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu palāta. 1997.gada 27.jūnijā Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija stājās spēkā attiecībā uz Latviju. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu palāta iztiesāja šo lietu laikā no 1998.gada 29.janvāra līdz 3.februārim un no 2000.gada 17.marta līdz 21.martam, pasludinot spriedumu 2000.gada 21.martā. Iesniedzējs tika atzīts par vainīgu slepkavībā un viņam tika piespriests piecpadsmit gadu cietumsods. 2000.gada 23.augustā Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta atcēla 2000.gada 21.marta spriedumu un nosūtīja lietas materiālus pirmās instances tiesai jaunai izskatīšanai. 2000.gada 19.septembrī Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu palāta saņēma šīs lietas materiālus. 2002.gada 24.oktobrī tiesa iesniedzēju atzina par vainīgu slepkavībā un piesprieda viņam trīspadsmit gadu cietumsodu. Šo spriedumu 2003.gada 6.februārī apstiprināja Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta. 2003.gada 29.aprīlī Augstākās tiesas Senāts noraidīja iesniedzēja kasācijas sūdzību. Tādējādi tiesvedības kopējais ilgums bija astoņi gadi, seši mēneši un divpadsmit dienas. No šī posma pieci gadi, desmit mēneši un divas dienas ietilpa laikā, kad Konvencija jau bija stājusies spēkā attiecībā uz Latviju.

SŪDZĪBAS

1. Atsaucoties uz Konvencijas 6.panta 1.punktu, iesniedzējs sūdzējās par pārmērīgu kriminālprocesa ilgumu.

2. Iesniedzējs atsaucās uz to, ka šīs lietas pirmstiesas izmeklēšanas laikā 1996.gada 1. un 2.aprīlī tikušas pārkāptas viņa tiesības, kuras garantē Konvencijas 3.pants, 6.panta 3.punkta a), b) un c) apakšpunkti.

3. Atsaucoties uz Konvencijas 6.panta 2.punktu, 8.pantu un 14.pantu, iesniedzējs sūdzējās, ka ar viņu saistītā informācija publicēta vairākos laikrakstos un, kā apgalvots, izplatīta televīzijā.

JURIDISKAIS ASPEKTS

2007.gada 24.augustā Tiesa saņēma sekojošu iesniedzēja parakstītu deklarāciju:

“Es, Rolands Širmahers, atzīmēju, ka Latvijas Republikas valdība ir gatava man izmaksāt ex gratia kompensāciju 2000 euro apmērā ar mērķi nodrošināt mierizlīgumu iepriekš minētajā lietā, kas šobrīd ir izskatīšanā Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Šī summa, kas ietver jebkādus materiāla un morāla rakstura zaudējumus, tai skaitā jebkādas izmaksas un izdevumus, tiks konvertēta Latvijas latos (oficiālais saīsinājums – LVL) pēc izmaksas dienā piemērojamā kursa un ir atbrīvota no jebkādiem nodokļiem, kādi var būt piemērojami.

Tā ir jāizmaksā trīs mēnešu laikā no Tiesas lēmuma, saskaņā ar Konvencijas 37.panta 1.punktu, paziņošanas dienas. Sākot no iepriekš minētā trīs mēnešu termiņa beigām līdz izmaksas veikšanai, no minētās summas tiks maksāti procenti, kas ir vienādi ar Eiropas Centrālās bankas noteikto bezpeļņas aizdevumu procentu likmi šajā laikā, plus trīs procenti.

Es apstiprinu piedāvājumu un atsakos no jebkādām turpmākām sūdzībām pret Latviju saistībā ar šī iesnieguma pamatā esošajiem faktiem. Es paziņoju, ka šis ir galīgs minētās lietas atrisinājums.”

2007.gada 3.oktobrī Tiesa saņēma sekojošu Valdības deklarāciju:

“Es, Inga Reine, Latvijas Republikas valdības pārstāve, paziņoju, ka Latvijas valdība piedāvā Rolandam Širmaheram izmaksāt ex gratia kompensāciju 2000 euro apmērā ar mērķi nodrošināt mierizlīgumu iepriekš minētajā lietā, kas šobrīd ir izskatīšanā Eiropas Cilvēktiesību tiesā.”

Šī summa, kas ietver jebkādus materiāla un morāla rakstura zaudējumus, tai skaitā jebkādas izmaksas un izdevumus, tiks konvertēta Latvijas latos (oficiālais saīsinājums – LVL) pēc izmaksas dienā piemērojamā kursa un ir atbrīvota no jebkādiem nodokļiem, kādi var būt piemērojami. Tā tiks izmaksāta trīs mēnešu laikā no Tiesas lēmuma, saskaņā ar Konvencijas 37.panta 1.punktu, paziņošanas dienas. Gadījumā, ja šī summa netiek izmaksāta minētajā trīs mēnešu termiņā, Valdība, sākot no iepriekš minētā trīs mēnešu termiņa beigām līdz izmaksas veikšanai, apņemas maksāt procentus, kas ir vienādi ar Eiropas Centrālās bankas noteikto bezpeļņas aizdevumu procentu likmi šajā laikā, plus trīs procenti. Šīs kompensācijas izmaksa būs galīgs minētās lietas risinājums.”

Tiesa ņem vērā pušu starpā panākto mierizlīgumu. Tā ir apmierināta, ka mierizlīgums ir balstīts uz Konvencijā un tās Protokolos garantēto cilvēktiesību ievērošanu, un nesaskata nekādus iemeslus, balstītus uz sabiedrības interesēm, kas attaisnotu lietas iztiesāšanas turpināšanu (Konvencijas 37.panta 1.punkts, beigās). Ņemot vērā iepriekš minēto, ir pietiekošs pamats pārtraukt 29.panta 3.punkta piemērošanu un svītrot iesniegumu no Tiesā izskatāmo lietu saraksta.

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Tiesa vienbalsīgi

Nolemj svītrot iesniegumu no Tiesā izskatāmo lietu saraksta.

Santiago Quesada	Boštjan M.Zupančič
Sekretārs	Priekšsēdētājs

 ¹ Tulkošanu veikusi Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. Pārpublicējot un citējot atsauce uz LR Ārlietu ministriju ir obligāta.

 

Eiropas Padomes

Eiropas Cilvēktiesību tiesas Trešās nodaļas lēmums

Lietā “Oļegs Ivanovičs SISJUKS pret Latviju”¹

(Iesniegums Nr.16191/03,

ko iesniedzis Oļegs Ivanovičs Sisjuks pret Latviju)

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Trešā nodaļa) 2008.gada 17.janvārī Palātas sēdē šādā sastāvā:

Boštjan M. Zupančič, priekšsēdētājs Corneliu Bîrsan, Elisabet Fura-Sand­ström, Alvina Gyulumyan, David Thór Björgvinsson, Ineta Ziemele, Isabelle Berro-Lefèvre, tiesneši un Santiago Quesada, departamenta sekretārs,

Ņemot vērā iepriekš minēto iesniegumu, kas tika iesniegts 2004.gada 9.jūlijā,

Ņemot vērā lēmumu piemērot Konvencijas 29.panta 3. punktu un kopā izskatīt lietas pieņemamību izskatīšanai un lietu pēc būtības,

Ņemot vērā deklarācijas, ar kurām puses ir piekritušas mierizlīgumam lietā,

Pēc apspriešanās nolemj sekojošo:

FAKTI

Iesniedzējs, Oļegs Ivanovičs Sisjuks, ir Krievijas pilsonis, dzimis 1963.gadā un dzīvo Rīgā. Latvijas valdību (“Valdība”) pārstāvēja tās pārstāve I.Reine.

Iesniedzēja iesniegtos lietas faktus var apkopot sekojoši.

2000.gada 29.februārī iesniedzējs tika aizturēts uz aizdomu pamata par izdarītiem kriminālnoziegumiem. 2001.gada 27.februārī pēc iesniedzēja lietas pirms­tiesas izmeklēšanas, lieta tika nodota iztiesāšanai Rīgas apgabaltiesai. 2003.gada 31.martā Rīgas apgabaltiesa atzina iesniedzēju par vainīgu izspiešanā vainu pastiprinošos apstākļos un laupīšanā vainu pastiprinošos apstākļos un piesprieda piecu gadu cietumsodu. 2003.gada 25.novembrī pēc iesniedzēja apelācijas sūdzības Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta nolēma nemainīt pirmās instances tiesas spriedumu. Iesniedzējs neiesniedza kasācijas sūdzību par šo spriedumu Augstākās tiesas Senātā. Tādējādi tiesvedības kopējais ilgums divās tiesas instancēs šajā lietā bija trīs gadi un gandrīz deviņi mēneši, no kuriem divi gadi un vairāk nekā mēnesis pagāja no iesniedzēja lietas nodošanas izskatīšanai līdz sprieduma paziņošanai pirmās instances tiesā.

SŪDZĪBAS

1. Atsaucoties uz Konvencijas 5.panta 3.punktu un 6.panta 1.punktu, iesniedzējs sūdzējās par pirmstiesas apcietinājuma ilgumu un kriminālprocesa ilgumu.

2. Iesniedzējs sūdzējās, ka Konvencijas 7.pantā, 8.pantā un 13.pantā garantētās tiesības ir tikušas pārkāptas.

JURIDISKAIS ASPEKTS

2007.gada 3.oktobrī Tiesa saņēma sekojošu Valdības deklarāciju:

“Es, Inga Reine, Latvijas Republikas valdības pārstāve, paziņoju, ka Latvijas Republikas valdība piedāvā Oļegam Sisjukam izmaksāt ex gratia kompensāciju 2100 euro apmērā ar mērķi nodrošināt mierizlīgumu iepriekš minētajā lietā, kas šobrīd ir izskatīšanā Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Šī summa, kas ietver jebkādus materiāla un morāla rakstura zaudējumus, tai skaitā jebkādas izmaksas un izdevumus, tiks konvertēta Latvijas latos (oficiālais saīsinājums – LVL) pēc izmaksas dienā piemērojamā kursa un ir atbrīvota no jebkādiem nodokļiem, kādi var būt piemērojami. Tā tiks izmaksāta trīs mēnešu laikā no Tiesas lēmuma, saskaņā ar Konvencijas 37.panta 1.punktu, paziņošanas dienas. Gadījumā, ja šī summa netiek izmaksāta minētajā trīs mēnešu termiņā, Valdība, sākot no iepriekš minētā trīs mēnešu termiņa beigām līdz izmaksas veikšanai, apņemas maksāt procentus, kas ir vienādi ar Eiropas Centrālās bankas noteikto bezpeļņas aizdevumu procentu likmi šajā laikā, plus trīs procenti. Šīs kompensācijas izmaksa būs galīgs minētās lietas risinājums.”

2007.gada 4.decembrī Tiesa saņēma sekojošu iesniedzēja parakstītu deklarāciju:

“Es, Oļegs Sisjuks, atzīmēju, ka Latvijas Valdība ir gatava man samaksāt ex gratia kompensāciju 2100 euro apmērā, ar mērķi nodrošināt mierizlīgumu iepriekš minētajā lietā, kas šobrīd ir izskatīšanā Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Šī summa, kas ietver jebkādus materiāla un morāla rakstura zaudējumus, tai skaitā jebkādas izmaksas un izdevumus, tiks konvertēta Latvijas latos (oficiālais saīsinājums – LVL) pēc izmaksas dienā piemērojamā kursa un ir atbrīvota no jebkādiem nodokļiem, kādi var būt piemērojami.

Tā ir jāizmaksā trīs mēnešu laikā no Tiesas lēmuma, saskaņā ar Konvencijas 37.panta 1.punktu, paziņošanas dienas. Sākot no iepriekš minētā trīs mēnešu termiņa beigām līdz izmaksas veikšanai, no minētās summas tiks maksāti procenti, kas ir vienādi ar Eiropas Centrālās bankas noteikto bezpeļņas aizdevumu procentu likmi šajā laikā, plus trīs procenti.

Es apstiprinu piedāvājumu un atsakos no jebkādām turpmākām sūdzībām pret Latviju saistībā ar šī iesnieguma pamatā esošajiem faktiem. Es paziņoju, ka šis ir galīgs minētās lietas atrisinājums.”

Tiesa ņem vērā pušu starpā panākto mierizlīgumu. Tā ir apmierināta, ka mierizlīgums ir balstīts uz Konvencijā un tās Protokolos garantēto cilvēktiesību ievērošanu, un nesaskata nekādus iemeslus, balstītus uz sabiedrības interesēm, kas attaisnotu lietas iztiesāšanas turpināšanu (Konvencijas 37.panta 1.punkts, beigās). Ņemot vērā iepriekš minēto, ir pietiekošs pamats pārtraukt 29.panta 3.punkta piemērošanu un svītrot iesniegumu no Tiesā izskatāmo lietu saraksta.

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Tiesa vienbalsīgi

Nolemj svītrot iesniegumu no Tiesā izskatāmo lietu saraksta. 

Santiago Quesada	Boštjan M.Zupančič
Sekretārs	Priekšsēdētājs

 ¹ Tulkošanu veikusi Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. Pārpublicējot un citējot atsauce uz LR Ārlietu ministriju ir obligāta.

 

Eiropas Padomes

Eiropas Cilvēktiesību tiesas Trešās nodaļas lēmums

Lietā “Eduards KOBZARS pret Latviju”¹

(Iesniegums Nr.31853/03,

ko iesniedzis Eduards Kobzars pret Latviju)

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Trešā nodaļa) 2008.gada 31.janvārī palātas sēdē šādā sastāvā:

Boštjan M. Zupančič, priekšsēdētājs Corneliu Bîrsan, Elisabet Fura-Sandström, Alvina Gyulumyan, Egbert Myjer, Ineta Ziemele, Isabelle Berro-Lefèvre, tiesneši un Santiago Quesada, nodaļas sekretārs,

Ņemot vērā iepriekš minēto iesniegumu, kas ir iesniegts 2003.gada 29.septembrī,

Ņemot vērā lēmumu piemērot Konvencijas 29. panta 3. punktu un kopā izskatīt lietas pieņemamību izskatīšanai un lietu pēc būtības,

Ņemot vērā deklarācijas, ar kurām puses ir piekritušas mierizlīgumam lietā,

Pēc apspriešanās nolemj sekojošo:

FAKTI

Iesniedzējs Eduards Kobzars ir Latvijas pilsonis, dzimis 1972.gadā un dzīvo Rīgā. Latvijas valdību (turpmāk “Valdība”) pārstāvēja tās pārstāve I.Reine.

Iesniedzēja iesniegtos lietas faktus var apkopot sekojoši.

1997.gada 14.aprīlī iesniedzējs tika apcietināts uz aizdomu pamata par laupīšanu vainu pastiprinošos apstākļos, tīšu miesas bojājumu nodarīšanu un vairākiem slepkavības mēģinājumiem. 1997.gada 27.jūnijā Konvencija stājās spēkā attiecībā uz Latviju. 2002.gada 13.maijā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija atzina iesniedzēju par vainīgu noziegumos, par kuru izdarīšanu viņš tika turēts aizdomās un sodīja viņu ar divpadsmit gadiem ieslodzījumā. 2003.gada 29.aprīlī Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta nolēma nemainīt pirmās instances tiesas spriedumu. 2003.gada 29.augustā Augstākās tiesas Senāts noraidīja iesniedzēja kasācijas sūdzību. Tādējādi, ņemot vērā datumu, kad Konvencija stājās spēkā attiecībā uz Latviju, tiesvedības kopējais ilgums šajā lietā bija seši gadi, divi mēneši un divas dienas.

SŪDZĪBAS

1. Atsaucoties uz Konvencijas 6.panta 1.punktu, iesniedzējs sūdzējās par pret viņu ierosinātā kriminālprocesa ilgumu.

2. Iesniedzējs sūdzējās, ka Konvencijas 3.panta un 6.panta 3.punkta d) apakšpunktā garantētās tiesības ir tikušas pārkāptas.

JURIDISKAIS ASPEKTS

2007.gada 3.oktobrī Tiesa saņēma sekojošu Valdības deklarāciju:

“Es, Inga Reine, Latvijas Republikas valdības pārstāve, paziņoju, ka Latvijas Republikas valdība piedāvā Eduardam Kobzaram izmaksāt ex gratia kompensāciju 1500 euro ar mērķi nodrošināt mierizlīgumu iepriekš minētajā lietā, kas šobrīd ir izskatīšanā Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Šī summa, kas ietver jebkādus materiāla un morāla rakstura zaudējumus, tai skaitā jebkādas izmaksas un izdevumus, tiks konvertēta Latvijas latos (oficiālais saīsinājums – LVL) pēc izmaksas dienā piemērojamā kursa un ir atbrīvota no jebkādiem nodokļiem, kādi var būt piemērojami.

Tā tiks izmaksāta trīs mēnešu laikā no Tiesas lēmuma, saskaņā ar Konvencijas 37.panta 1.punktu, paziņošanas dienas. Gadījumā, ja šī summa netiek izmaksāta minētajā trīs mēnešu termiņā, Valdība, sākot no iepriekš minētā trīs mēnešu termiņa beigām līdz izmaksas veikšanai, apņemas maksāt procentus, kas ir vienādi ar Eiropas Centrālās bankas noteikto bezpeļņas aizdevumu procentu likmi šajā laikā, plus trīs procenti. Šīs kompensācijas izmaksa būs galīgs minētās lietas risinājums.”

2007.gada 18.decembrī Tiesa saņēma šādu iesniedzēja parakstītu deklarāciju:

“Es, Eduards Kobzars, atzīmēju, ka Latvijas Republikas valdība ir gatava man izmaksāt ex gratia kompensāciju 1500 eiro apmērā, ar nodrošināt mierizlīgumu iepriekš minētajā lietā, kas šobrīd ir izskatīšanā Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Šī summa, kas ietver jebkādus materiāla un morāla rakstura zaudējumus, tai skaitā jebkādas izmaksas un izdevumus, tiks konvertēta Latvijas latos (oficiālais saīsinājums – LVL) pēc izmaksas dienā piemērojamā kursa un ir atbrīvota no jebkādiem nodokļiem, kādi var būt piemērojami.

Tā ir jāizmaksā trīs mēnešu laikā no Tiesas lēmuma, saskaņā ar Konvencijas 37.panta 1.punktu, paziņošanas dienas. Sākot no iepriekš minētā trīs mēnešu termiņa beigām līdz izmaksas veikšanai, no minētās summas tiks maksāti procenti, kas ir vienādi ar Eiropas Centrālās bankas noteikto bezpeļņas aizdevumu procentu likmi šajā laikā, plus trīs procenti.

Es apstiprinu piedāvājumu un atsakos no jebkādām turpmākām sūdzībām pret Latviju saistībā ar šī iesnieguma pamatā esošajiem faktiem. Es paziņoju, ka šis ir galīgs minētās lietas atrisinājums.”

Tiesa ņem vērā pušu starpā panākto mierizlīgumu. Tiesa ir apmierināta, ka mierizlīgums ir balstīts uz Konvencijā un tās Protokolos garantēto cilvēktiesību ievērošanu, un nesaskata nekādus iemeslus, balstītus uz sabiedrības interesēm, kas attaisnotu lietas iztiesāšanas turpināšanu (Konvencijas 37.panta 1.punkts in fine). Ņemot vērā iepriekš minēto, ir pietiekošs pamats pārtraukt Konvencijas 29.panta 3.punkta piemērošanu un svītrot iesniegumu no Tiesā izskatāmo lietu saraksta.

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Tiesa vienbalsīgi

Nolemj svītrot iesniegumu no Tiesā izskatāmo lietu saraksta. 

Santiago Quesada	Boštjan M.Zupančič
Sekretārs	Priekšsēdētājs

 ¹ Tulkošanu veikusi Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. Pārpublicējot un citējot atsauce uz LR Ārlietu ministriju ir obligāta.