Par ES Jūras vides stratēģijas direktīvas stāšanos spēkā

15.jūlijā spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikā, jeb Jūras vides stratēģijas direktīva.

Direktīva paredz, ka, vēlākais, līdz 2020.gadam dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai saglabātu labu jūras vides stāvokli, novērstu tā pasliktināšanos un, ja iespējams, atjaunotu jūras ekosistēmas teritorijās, kur tās nelabvēlīgi ietekmētas.

Tā kā dažādo Kopienas jūras reģionu vides apstākļu, problēmu un vajadzību atšķirības prasa dažādus un īpaši pielāgotus risinājumus, direktīva jūras ūdeņus, ņemot vērā bioģeogrāfiskos, hidroloģiskos un okeanogrāfiskos parametrus, ir sadalījusi četros jūras reģionos – Baltijas jūras, Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļas (ar apakšreģioniem), Vidusjūras (ar apakšreģioniem) un Melnās jūras reģionos. Dalībvalstis, kurām ir kopējs jūras reģions, sadarbojas, lai nodrošinātu, ka pasākumi, kas vajadzīgi šīs direktīvas mērķu sasniegšanai, ir saskaņoti un koordinēti visā attiecīgajā jūras reģionā.

Katrai dalībvalstij, ņemot vērā būtiskas savu ūdeņu īpašības, jāizstrādā savu jūras ūdeņu vides stratēģija, kurā atspoguļota vispārējā perspektīva attiecīgajā jūras reģionā vai apakšreģionā. Līdz 2012.gada 15. ūlijam dalībvalstīm ir jāpabeidz savu jūras ūdeņu faktiskā vides stāvokļa un cilvēku darbību ietekmes uz vidi sākotnējais novērtējums un, pamatojoties uz to, jānosaka attiecīgo ūdeņu vides stāvoklis, kā arī mērķi vides jomā un ar tiem saistītie rādītāji. Pēc tam divu gadu laikā ir jāizstrādā un jāīsteno jūras vides monitoringa programma.

Tā kā jūras vide būtībā ir pārrobežu vide, tad Direktīvas veiksmīgai īstenošanai ļoti svarīga būs reģionāla mēroga sadarbība gan starp ES dalībvalstīm, gan ar trešajām valstīm, lai nodrošinātu, ka jūras stratēģijas un monitoringa programmas katram jūras reģionam tiek izstrādātas saskaņoti. Koordinācija jānodrošina, izmantojot attiecīgus starptautiskus forumus, tostarp reģionālo jūras konvenciju mehānismus un struktūras. Direktīva paredz izstrādāt šādas pasākumu programmas katrai Eiropas jūrai un to var darīt paātrināti, ja attiecīgās jūras stāvoklis ir tik kritisks, ka vajadzīga steidzama rīcība un dalībvalstis izrāda šādu iniciatīvu un savstarpēji vienojas.

Baltijas jūras reģiona valstis jau 2007.gada 15.novembrī apstiprināja HELCOM Baltijas jūras rīcības plānu, kurš ir paraugs citiem Eiropas jūru reģioniem Direktīvas īstenošanai Baltijas jūras reģionā un arī pirmais ES sadarbības modelis ar trešajām valstīm jūras vides stratēģijas īstenošanā.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa