Par politiskajām saistībām Afganistānā

Eiropas Savienībai pārliecinošāk jāuzņemas politiskās saistības Afganistānā. Valstī arī jāsaglabā skaidra robeža starp militārajām un humanitārajām darbībām – uzsvērts 8.jūlijā ar 423 balsīm par, 74 pret un 43 atturoties pieņemtajā Eiropas Parlamenta ziņojumā.

Afganistānā Eiropas Savienību galvenokārt pazīst kā humānās palīdzības organizāciju, tomēr deputāti uzskata: “Ir arī nepieciešams, lai Eiropas Savienību uzlūkotu kā spēcīgāku politisko spēku.” Lai to panāktu, Eiropai ir uzskatāmāk jāparāda politiskā griba, un tas jādara “ne vien ar gatavību nodrošināt papildu bruņotos spēkus visgrūtākajos apgabalos”, bet arī “ar steidzamiem un pastiprinātiem pilsoniskās sabiedrības atjaunošanas centieniem”.

Tāds viedoklis pausts Andrē Brī (Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa) sagatavotajā ziņojumā, no kura deputāts savu vārdu pirms balsojuma tomēr prasīja izsvītrot. A.Brī paskaidroja, ka ziņojums vairs neparāda viņa personisko pārliecību, ka vairumu problēmu Afganistānā nav iespējams atrisināt militārā ceļā. Tā kā par to nebija izdevies pārliecināt vairākumu, deputāts jau iepriekš paredzēja, ka ziņojumā Parlaments pat varētu aicināt palielināt bruņoto spēku klātbūtni.

Paužot atbalstu NATO spēku centieniem uzlabot drošību valstī un apkarot vietējo un starptautisko terorismu, ziņojumā tomēr pausts viedoklis, ka Afganistānas drošības problēmas ir sarežģītākas nekā tikai karš pret terorismu, un tāpēc to atrisināšanai nepietiek ar militāru risinājumu. Deputāti pauž bažas par militāro darbību ietekmi uz humāno situāciju un uzsver, ka “pastāv skaidra robeža starp militārajām un humanitārajām darbībām”. Tostarp deputāti iebilst pret ASV īstenoto ražas iznīcināšanas politiku, lai apkarotu nelikumīgo opija magoņu audzēšanu. Vienlaikus Parlaments aicina labāk koordinēt NVO un ANO sniegto humanitāro palīdzību. 

Deputāti arī norāda, ka dalībvalstis nenodrošina pietiekamu atbalstu jau izveidotās ES Policijas misijas (EUPOL) ietvaros, kam jāpalīdz tiesiskuma atjaunošanā un Afganistānas Iekšlietu ministrijas personāla apmācībā. Saskaņā ar Afganistānas ārlietu ministra neseno paziņojumu valstī ir steidzami vajadzīgi vismaz 700 papildu instruktori.   

Afganistāna “ir kļuvusi par izmēģinājumu, kurā pārbauda starptautiskās attīstības palīdzības, kā arī divpusējās un daudzpusējās sadarbības izdošanos,” atzīts ziņojumā.