Eiropas Parlaments: Par ES turpmākas paplašināšanās plānošanu

Plānojot tālāku Eiropas Savienības paplašināšanos, jāņem vērā iedzīvotāju viedoklis un jācenšas nostiprināt ES integrācijas spēja, Eiropas Parlamenta deputāti uzsver 9.jūlijā ar 534 balsīm par, 44 pret un 45 atturoties pieņemtajā ziņojumā. Parlaments arī “vēlreiz apstiprina stingrās saistības pret kandidātvalstīm un valstīm, kurām ir dotas skaidras izredzes uz līdzdalību ES”.

“Ikvienai valstij ir jāizpilda pievienošanās kritēriji. Uzņemšana nedrīkst būt automātiska,” debatēs norādīja ziņojuma autors Elmars Broks (Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa). Pēc Horvātijas uzņemšanas, pēc deputāta domām, būtu jāpadomā par “saliedēšanas periodu”. Savukārt tie, kas ir pret Lisabonas līgumu, bet vēlas tālāku paplašināšanos, deputāta skatījumā, pauž politiski pretrunīgu viedokli.

Lai gan Lisabonas līgums nav minēts, tam debatēs pievērsās arī citi deputāti, uzsverot vajadzību pēc ES iestāžu reformas, lai ES varētu uzņemt jaunas dalībvalstis. Vairāki deputāti arī uzsvēra, ka ir svarīgi garantēt godīgu dialogu gan ar partnervalstīm, gan ar ES iedzīvotājiem.  

“Mūsu institūcijām un valdībām ir sabiedrību godīgi un pilnībā jāinformē gan par paplašināšanās ieguvumiem, gan par riskiem. Pilsoņiem jābūt drošiem, ka pēc paplašināšanās viņiem nebūs jābažījas par iespēju kopt un attīstīt savu valodu, kultūru, ticību un tradīcijas, ka netiks apdraudēta viņu labklājība un vērtības,” debatēs norādīja Inese Vaidere (Nāciju Eiropas grupa). Deputāte arī uzskata, ka ziņojumā ir veiksmīgi definēta integrācijas spēja.

Integrācijas spēja

Integrācijas spēja deputātu skatījumā apvieno četrus priekšnoteikumus:

• pievienošanās nedrīkst vājināt ES spēju saglabāt tās politisko mērķu īstenošanas tempu;

• ES iestādēm jāspēj turpināt efektīvu darbu;

• ES rīcībā jābūt atbilstošiem finanšu līdzekļiem;

• jābūt izveidotai vispusīgai saziņas stratēģijai, lai informētu sabiedrisko domu par paplašināšanās procesa ietekmi.

Vajadzīgs dialogs

Saskaņā ar ziņojumu paplašināšanās process var gūt panākumus tikai tad, “ja ir skaidrs un ilglaicīgs sabiedrības atbalsts katras kandidātvalsts dalībai Eiropas Savienībā”, uzsver deputāti. Tam nepieciešama prasmīgāka saziņas politika. Dalībvalstu valdībām un parlamentiem ir arī pienākums “pienācīgi informēt sabiedriskās domas pārstāvjus par pozitīviem sasniegumiem, ko devušas iepriekšējās paplašināšanās”.

Kaimiņattiecību politika neaizstāj dalību ES

Deputāti arī norāda, ka Eiropas Kaimiņattiecību politika “ne formāli, ne praksē neaizstāj dalību ES, kā arī nav attīstības posms, kā rezultātā obligāti sekotu dalība ES”. Tomēr “ir jānovērš pastāvošā konceptuālā, juridiskā un politiskā plaisa starp Eiropas Savienības paplašināšanas stratēģiju un tās kaimiņattiecību politiku”. Tādēļ tām austrumu kaimiņvalstīm, kam nav pievienošanās izredžu, deputāti rosina izveidot darbības jomu ar īpašiem lēmumu pieņemšanas mehānismiem un finansējumu. Tā būtu balstīta uz kopējiem principiem (tiesiskums, cilvēktiesības) un politikām (ekonomika, tirdzniecība, enerģētika, vide, migrācija). Šajā sakarā deputāti atzinīgi vērtē Polijas un Zviedrijas kopīgo iniciatīvu un atjaunoto Barselonas procesu “Eiropas un Vidusjūras reģiona savienība”.

Deputāti arī uzskata, ka Melnās jūras reģionā ir svarīgi izstrādāt sadarbības nolīgumu, “kurā būtu jāiekļauj ES, Turcija un visas Melnās jūras piekrastes valstis ar līdztiesīgu partneru statusu, tajā pašā laikā cenšoties panākt pilnīgu Krievijas iesaistīšanos, un kurš vēlākā laika posmā varētu attīstīties, pārtopot par Melnās jūras reģiona valstu savienību”.

Eiropas Savienības kandidātvalsts statuss ir Bijušajai Dienvidslāvijas Republikai Maķedonijai, Horvātijai un Turcijai. Par potenciālajām kandidātvalstīm – tādām, kam ir pievienošanās izredzes – uzskata Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Melnkalni, Serbiju un Kosovu saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūciju Nr.1244 par tās statusu.