Par turpmāku gāzes tirgus liberalizāciju

Atbalstot ES gāzes tirgus tālāku liberalizāciju, Eiropas Parlaments 9.jūlijā, balsojot par diviem likumprojektiem, spēra soli pretim tām astoņām dalībvalstīm, kas iebilda pret gāzes kompāniju pilnīgu sadali piegādes un tīkla pārvaldes darbībās, tomēr izvirzīja stingrus nosacījumus gāzes uzņēmumiem, kas šīs funkcijas nenošķirs.

Parlaments arī atbalstīja klauzulu, kas trešo valstu īpašniekiem neļauj iegūt kontroli pār pārvades tīkliem, izņemot gadījumus, kad ES noslēgusi starptautisku vienošanos.

Reformas mērķis ir palielināt cenu konkurenci un vairot piegādes drošību. Eiropas Komisijas (EK) sākotnējais nodoms bija dot dalībvalstīm divas iespējas. Viena – atsaistīt ražošanas un piegādes darbības no tīklu pārvaldes, kas nozīmētu, ka jāsadala lielie integrētie (ar vienotu vadību un īpašniekiem) uzņēmumi. Otra EK dotā iespēja ļautu vertikāli integrētas kompānijas saglabāt, bet ar noteikumu, ka ražotājkompānija tīklu pārvaldi nodod neatkarīgas organizācijas (sistēmas operatora) rokās.

Dalībvalstis 6.jūnijā ES Padomē vienojās par vēl citu alternatīvu, kas ļautu tīklu saglabāt galvenās kompānijas īpašumā un pārvaldē, tomēr ar noteikumiem un struktūru, kas garantētu faktisku neatkarību. To garantētu neatkarīgs pārvades operators.

Neatkarīgs pārvades operators

Pieņemtā redakcija paredz izvēli starp pilnīgu sadali un neatkarīga pārvades operatora izveidi (Independent Transmission Operator), tomēr ar stingriem nosacījumiem par tā neatkarību.

Pārvades operatora neatkarību nodrošinātu:

• neatkarīgs pilnvarnieks, kura uzdevums būtu saglabāt pārvades sistēmas operatora aktīvu vērtību,

• uzraudzības iestāde, ko veidotu īpašnieki,

• trešo pušu akcionāri, pārvades sistēmoperatori un pārvaldnieks,

• atbilstības uzraudzības programma, lai nepieļautu diskrimināciju, un amatpersona, kas kontrolētu tās izpildi.

Trešo valstu kontrole

Deputāti arī atbalstīja klauzulu, kuras mērķis ir novērst, ka pārvades sistēmas kontrolē trešās valsts īpašnieks. Izņēmums būtu pieļaujams gadījumā, ja ES noslēgusi starptautisku nolīgumu. Turklāt gadījumā, ja trešo valstu uzņēmumi vēlētos iegūt būtisku līdzdalību vai pat kontroli kādā ES tīklā, tiem būtu pierādāmi un nepārprotami jāievēro tādi paši nošķiršanas noteikumi kā ES uzņēmumiem.

Patērētāju aizsardzība

Deputāti izdarīja arī papildinājumus patērētāju tiesību garantijās. Patērētājiem pienāktos šāds tiesību minimums: 

• tiesības bez maksas lauzt līgumus ar gāzes piegādātājiem;

• tiesības uz kompensāciju, ja pakalpojumu kvalitāte ir zema, piemēram, ja rēķini ir neprecīzi vai pienāk par vēlu;

• pieeja informācijai par savām tiesībām rēķinos un kompāniju mājaslapās;

• piekļuve informācijai par strīdu risināšanu;

• vismaz reizi ceturksnī tikt informētiem par gāzes patēriņu un izmaksām;

• desmit gadu laikā kopš direktīvas spēkā stāšanās – piekļuve viedajam skaitītājam, kas uzrāda patēriņu pastāvīgi, tā ļaujot labāk to kontrolēt.

Grozījums par vismazāk aizsargāto patērētāju tiesībām paredz, ka ES dalībvalstīm jāsper atbilstoši soļi, lai samazinātu to cilvēku skaitu, ko skar enerģijas trūkums – situācija, kad mājsaimniecības nevar atļauties apsildīt mājokli atbilstoši Pasaules veselības organizācijas ieteiktajiem standartiem.

Vairāki grozījumi tiecas arī piešķirt papildu svaru nacionālajiem regulatoriem, tos pilnvarojot:

• nodrošināt enerģijas efektivitāti un iekļaut sistēmā atjaunojamās enerģijas;

• atvieglot piekļuvi tīkliem,

• apstiprināt pārvades operatoru investīciju plānus,

• noteikt vai apstiprināt tīkla piekļuves tarifus,

• noteikt sankcijas gāzes kompānijām par diskriminējošu praksi un savu pienākumu nepildīšanu.

Reģionālā sadarbība

Deputāti atbalstīja arī nosacījumu, ka dalībvalstīm jāveicina reģionālā sadarbība.

Direktīva attiektos uz visām dalībvalstīm pretēji 6.jūnijā panāktajam dalībvalstu pagaidu kompromisam. Tas pieļautu atkāpes mazākajiem, izolētajiem gāzes tirgiem: Igaunijai, Latvijai, Kiprai, Lietuvai, Luksemburgai, Maltai un Somijai, kamēr tās izveidotu tiešu sistēmas sasaisti ar kādu citu ES dalībvalsti.    

Debates 8.jūlijā  

“Enerģijas cenas kāpj: tagad vairāk nekā jebkad ES patērētājiem nepieciešams konkurētspējīgs gāzes tirgus, lai viņi varētu maksāt tikai par efektīvu piegādi,” debatēs norādīja enerģētikas komisārs Andris Piebalgs. Komisārs arī uzsvēra, ka Eiropas Komisija dod priekšroku pilnīgai sadalei, lai gan ne visi šim viedoklim piekrīt. 

“Jābūt pragmatiķiem, nevis ideologiem: 90% gadījumu gāzes tirgū ir ilgtermiņa līgumi, tāpēc šobrīd nepieciešams kas vairāk nekā nošķiršana,” norādīja Parlamenta referents dabasgāzes pārvades tīklu jautājumā Atans Paparizovs (Sociāldemokrātu grupa Eiropas Parlamentā). Savukārt deputāts Romano Marija la Rusa (Nāciju Eiropas grupa), kas koordinēja Parlamenta nostāju par gāzes tirgu, aicināja kolēģus Eiropas Parlamentā atkāpties no tīri nacionālu interešu balstīšanas. 

Roberts Zīle (Nāciju Eiropas grupa) atzina, ka liberalizācija ir nopietns solis, lai arī pagaidām piedāvātais variants nav ideāls. Viena no būtiskākajām problēmām ir “gāzes tirgus salas”. Tomēr Padomes ierosinājums noteikt atkāpes izolētajām valstīm, tostarp Baltijas valstīm un Somijai, nepārliecina. Šādā gadījumā “esošajiem īpašniekiem, pamatā “Gazprom” un saistītajām kompānijām, nebūtu jāatdala savas īpašumtiesības”.

“Vismaz valsts, ko Eiropas Parlamentā pārstāvu es, – Latvija – nevar runāt par pilnīgu izolāciju, jo tai ir kopīgs gāzes tirgus ar divām citām ES dalībvalstīm un gāzes krātuve, kas apgādā reģionu. Tie ir pietiekami priekšnoteikumi tam, lai reģionā varētu veidot tirgus elementus,” norādīja Guntars Krasts (Nāciju Eiropas grupa). Deputāts arī piekrita komisāra A.Piebalga viedoklim, ka “nodalīšanai ir jādod iespēja – jo vairāk tāpēc, ka septiņas ES dalībvalstis to ir paveikušas”.  

Ziņojumu par dabasgāzes tirgu Parlaments pieņēma ar 579 balsīm par, 80 pret, 52 atturoties; par dabasgāzes pārvades tīklu piekļuves nosacījumiem – ar 642 balsīm par, 32 pret, 31 atturoties.

Turpmākie soļi

Par direktīvas projektu Parlaments un ES Padome, kas pulcē dalībvalstu ministrus, lemj kopīgi. Pēc balsojuma plenārsēdē ES Padomei jāpieņem formāla sava pirmā lasījuma nostāja. Likumprojektu var pieņemt tikai tad, kad abas iestādes panākušas vienošanos par galīgo redakciju.

Eiropas Parlamenta preses dienests