Par programmu skolu apgādei ar augļiem

Eiropas Komisija 8.jūlijā ierosināja izveidot Eiropas Savienības programmu skolēnu apgādei ar bezmaksas augļiem un dārzeņiem. Ik gadu atvēlot 90 miljonus eiro no Eiropas Savienības līdzekļiem, ir iespējams nodrošināt svaigu augļu un dārzeņu iegādi un sadali skolām, un šo budžetu papildinās arī no to dalībvalstu valsts budžeta, kuras izvēlēsies piedalīties programmā. Šis pasākums ir jaunākais posms Komisijas centienos uzlabot iedzīvotāju veselību un uzturu saskaņā ar Eiropas stratēģiju attiecībā uz uzturu, lieko svaru un veselības jautājumiem, kas saistīti ar aptaukošanos. Programma skolu apgādei ar augļiem ir paredzēta, lai mudinātu bērnus veidot pareizus ēšanas paradumus, kuri, kā liecina pētījumi, turpmākajā dzīvē tiek saglabāti. Saskaņā ar programmu papildus augļu un dārzeņu nodrošināšanai ir paredzēts, ka dalībvalstis, kas piedalīsies programmā, izveidos valsts stratēģijas, tostarp izglītošanas un informētības palielināšanas pasākumus, un veiks paraugprakses apmaiņu. Aplēses liecina, ka Eiropas Savienībā 22 miljoniem bērnu ir liekais svars. Vairāk nekā 5 miljoniem no šiem bērniem vērojama aptaukošanās, un ir sagaidāms, ka šis skaits katru gadu pieaugs par 400 000. Labākam uzturam var būt svarīga nozīme šīs problēmas risināšanā. Priekšlikumu tagad izskatīs Padome un Eiropas Parlaments. 

“Šis priekšlikums apliecina, ka mēs esam nopietni sākuši cīnīties ar aptaukošanos,” teica Marianna Fišere-Bēla, lauksaimniecības un lauku attīstības komisāre. “Ir svarīgi, lai bērni agrā jaunībā izveidotu labus ēšanas paradumus, jo tie saglabāsies arī turpmākajā dzīvē. Pārāk daudz bērnu ēd par maz augļu un dārzeņu un bieži neapzinās, cik garšīgi tie ir. Pastaiga pa centrālo ielu jebkurā Eiropas pilsētā dod labu priekšstatu par to, cik liela ir bērnu aptaukošanās problēma. Tā ir jārisina.”

Priekšlikums par programmu skolu apgādei ar augļiem ir turpinājums saistībām, ko uzņēmusies Eiropas Komisija, 2007.gada jūnijā risinot sarunas par augļu un dārzeņu tirgus kopīgās organizācijas reformu. Kopš tā laika Komisija ir iesaistījusies plašā sabiedriskajā apspriešanā un padziļinātā dažādu variantu ietekmes novērtējumā.

Eksperti ir vienisprātis, ka veselīgam uzturam var būt ļoti liela nozīme aptaukošanās un nopietnu veselības problēmu, tādu kā sirds asinsvadu slimību un 2.tipa diabēta, riska samazināšanā vēlākā dzīves posmā. Lai uzturs būtu veselīgs, pietiekamā daudzumā jāēd augļi un dārzeņi. Pasaules veselības organizācija iesaka katram cilvēkam dienā vidēji uzņemt 400 g augļu un dārzeņu. Lielākā daļa eiropiešu neievēro šo ieteikumu, un situācija jauniešu vidū ir jo īpaši slikta.

Pētījumi liecina, ka veselīgas ēšanas paradumi veidojas bērnībā. Cilvēki, kas bērnībā ēduši daudz augļu un dārzeņu, arī turpmāk ēd pareizi. Tie, kuri bērnībā ēduši maz augļu un dārzeņu, parasti nemaina savus paradumus un nodod tos tālāk saviem bērniem.

Pētījumi norāda arī uz to, ka ģimenes ar zemākiem ienākumiem augļus un dārzeņus uzturā lieto mazāk. Tādējādi skolu bezmaksas apgāde ar šiem veselīgajiem produktiem ir būtiska, īpaši mazāk labklājīgos reģionos.

Komisijas veiktā valstu spēkā esošo politikas pasākumu analīze un konsultācijas ar ekspertiem norāda uz to, ka skolām paredzētās programmas ieguvumus var vairot, ja skolu apgādi ar augļiem papildina informētības palielināšanas un izglītojoši pasākumi, kuros bērniem māca, cik liela nozīme ir pareiziem ēšanas paradumiem. Programmas ietvaros tiks veicināta arī sadarbība starp dažādām valstu iestādēm, kuras veiksmīgi vada šādas skolām paredzētas programmas. Šādas programmas jau darbojas dažās ES valstīs, un tās ir ļoti dažādas. Taču var paveikt daudz vairāk, un šī ES programma rada lielisku pamatu jaunu programmu uzsākšanai. Komisija ir atvēlējusi 90 miljonus eiro gadā skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem. Valstu valdības var izvēlēties, vai piedalīties programmā. Programmās paredzēts līdzfinansējums vai nu 50%, vai 75% tā sauktajos konverģences reģionos, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir zemāks. Šos līdzekļus nevar izmantot, lai aizstātu pašreizējo valsts finansējumu, bet tie ir paredzēti, lai veicinātu papildu pasākumus, neatkarīgi no tā, vai tie saistīti ar spēkā esošajām programmām vai ar pilnīgi jaunu programmu izveidi. Ja dalībvalstis vēlas, tās var piešķirt papildu līdzekļus.

Valsts iestādēm kopā ar valsts veselības aizsardzības un izglītības iestādēm, iesaistot nozares pārstāvjus un interešu grupas, būs jāizstrādā valsts stratēģija, kas piemērota valsts vajadzībām. Programmu īstenošana sāksies 2009./2010.mācību gada sākumā.