Eiropas Komisija: Par zināšanu uzlabošanu atbilstoši 21.gadsimta vajadzībām

Eiropas Komisija vēlas, lai dalībvalstis sekmīgāk sadarbotos, uzlabojot izglītības sistēmas, lai tās labāk atbilstu audzēkņu un darba devēju vajadzībām nākotnes Eiropā, kas balstīta uz zināšanām. 3.jūlijā iesniegtajā Komisijas paziņojumā “Zināšanu uzlabošana atbilstoši 21.gadsimta vajadzībām – darba kārtība Eiropas sadarbībai izglītības jomā” ir teikts, ka Eiropas izglītības iestādēs būs vajadzīgas izmaiņas, dažkārt pat radikālas, lai dotu jauniešiem zināšanas, kas nepieciešamas, dzīvojot šajā gadsimtā.

Komisija ierosina darba kārtību sadarbībai trīs jomās.

• Uzsvars uz to, lai dotu visiem jauniešiem dzīvē nepieciešamās zināšanas. Tas nozīmē uzlabot prasmi lasīt un pareizi rakstīt un rēķināt, attīstīt prasmi mācīties un atbilstoši modernizēt mācību plānus, mācību materiālus, skolotāju apmācību un vērtēšanu.

• Centieni katram skolēnam un studentam nodrošināt kvalitatīvu izglītību. Tas nozīmē nodrošināt pirmskolas izglītības plašāku pieejamību, vienādas iespējas izglītības sistēmās, mazināt to skolēnu skaitu, kas priekšlaikus pamet skolu, un uzlabot atbalstu audzēkņiem ar īpašām vajadzībām parastajās izglītības iestādēs.

• Skolotāju un skolu darbinieku profesionālās kvalitātes uzlabošana. Tas nozīmē paplašināt skolotāju izglītības iespējas un uzlabot tās kvalitāti, efektīvāk pieņemt darbā skolotājus un palīdzēt skolu vadītājiem koncentrēties uz mācību procesa uzlabošanu.

Izglītību skolās arvien vairāk atzīst par svarīgu jomu, kas jāuzlabo, ja dalībvalstis vēlas sasniegt Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā noteiktos mērķus. Diemžēl, mēģinot sasniegt šo mērķu kritērijus par lasītprasmes un rakstītprasmes uzlabošanu, to skolēnu skaita mazināšanu, kas priekšlaikus pamet skolu, un lielāku līdzdalību izglītībā, nav gūti cerētie panākumi.

“Mums atbilstoši jāpielāgo mūsu izglītības sistēmas, ja vēlamies, lai tās jauniešiem nodrošinātu jauniem darbiem vajadzīgās zināšanas, jo mums jāsagatavo jaunieši darbiem, kuri pašlaik varbūt vēl nemaz nepastāv,” teica izglītības, kultūras un jaunatnes lietu komisārs Jans Figels. “Turklāt tas, cik sekmīgi skolēni mācās skolā, reāli ietekmē viņu iespējas turpmākā dzīvē, tādēļ mums jāizlīdzina dažas atšķirības, lai mūsu izglītības sistēmas kļūtu efektīvākas,” viņš piebilda. “Mēs aicinām dalībvalstis sadarboties, lai to panāktu.”

Šos trūkumus izglītības sistēmā var novērst, piemēram, uzlabojot pirmsskolas izglītības pieejamību. Vajadzētu arī nodrošināt, lai skolas sekmīgi iemācītu jauniešiem pamatzināšanas. Pašlaik 24,1% jauniešu (17,6% meiteņu, 30,4% zēnu) ir vāja lasītprasme un rakstītprasme. Šajā ziņā varētu palīdzēt individuāla pieeja mācību procesam un radošāks vērtēšanas pielietojums. Komisija ierosina uzlabot izglītības kvalitāti skolās, vairāk izmantojot skolu pašizvērtējumu un nodrošinot skolu darbiniekiem kvalitatīvāku apmācību.

Minētais Komisijas paziņojums ir viens no 2008.gada 2.jūlijā pieņemtajiem Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žozē Manuela Barrozu pasākumiem, lai stiprinātu pieejamību, iespējas un solidaritāti visu ES pilsoņu starpā.

Paziņojumu papildina Komisijas dienestu darba dokuments, kurā ir minēti jaunākie zinātniskie pierādījumi un statistika, kā arī sniegts publiskās apspriešanas “Skolas 21.gadsimtam” atbilžu kopsavilkums.

Dalībvalstis jau sadarbojas, apmainoties ar labu politisko praksi vairākos izglītības un mācību aspektos saskaņā ar programmu “Izglītība un mācības 2010”.