Par bērnu dežūrtālruņa 116 izveidošanu

Gan vecākiem, gan bērniem, ceļojot ES, jābūt iespējai nekavējoties un bez maksas piezvanīt pa telefonu, lai saņemtu palīdzību. 2007.gadā tikai Apvienotajā Karalistē un Beļģijā vien ir ziņots par 7500 bezvēsts pazudušiem bērniem. Sabiedrības bažas par bērnu drošību vēl vairāk ir saasinājuši tādi notikumi kā Medlinas Makkennas pazušana Portugālē. 2007.gadā Komisija nolēma rīkoties, valstu līmenī rezervējot sešciparu numurus, kas sākas ar 116, lai izveidotu bezvēsts pazudušo bērnu dežūrtālruni 116000 un palīdzības tālruni 116111, uz kuru bērni var zvanīt, lai saņemtu palīdzību. Tomēr nesens apsekojums ES liecina, ka tikai dažas dalībvalstis ir rezervējušas šos numurus pakalpojumu sniedzējiem: septiņas dalībvalstis ir izveidojušas tālruni 116000, bet desmit – 116111. Komisija 10.jūlijā aicina, lai šīs tālruņa līnijas tiktu izveidotas pēc iespējas ātrāk. Atbilstīgi ES tiesību aktiem dalībvalstīm šādi numuri ir nevis jāpiešķir, bet gan jārezervē, un jāinformē sabiedrība un pakalpojumu sniedzēji par to, ka tie ir pieejami. Apsekojums liecina, ka informāciju par šo numuru pieejamību ir centušās publiskot tikai dažas valstis, un to ieviešana kavējas.

“Pirms gada Komisija aicināja izveidot Eiropas dienesta tālruņa numurus 116, lai vecākiem un bērniem palīdzība būtu vienkāršāk pieejama,” teica ES komisāre telekomunikāciju jautājumos Viviena Redinga. “Līdz šim Ungārija ir vienīgā valsts, kas izdarījusi visu vajadzīgo, lai izveidotu dienestus 116 un lai tie sāktu darboties. Es augstu novērtēju šādu priekšzīmi, tomēr pārējām 26 dalībvalstīm ir jāizsaka brīdinājums. Atbilstoši ES Pamattiesību hartai, kuru parakstījušas visas ES dalībvalstis, bērnu tiesības ir jāaizsargā. Diemžēl daudzās valstīs darbi ar vārdiem nesaskan, un numuri, kas gan vecākiem, gan bērniem varētu sniegt neatsveramu palīdzību, nav vēl ieviesti. Komisija no savas puses ir visu paveikusi un cer, ka nebūs jāuzsāk pārkāpumu tiesvedība šādā jautājumā, kurā būtu jāvalda pilnīgai vienprātībai.”

Minētais apsekojums liecina, ka vēl ir daudz kas jāpaveic, lai tālruņu līnijas 116000 un 116111 darbotos visā ES.

Tālruņi 116000 un 116111 ir publiski pieejami jau 24 valstīs (Austrijā, Beļģijā, Bulgārijā, Čehijā, Kiprā, Dānijā, Vācijā, Igaunijā, Grieķijā, Spānijā, Somijā, Francijā, Ungārijā, Īrijā, Lietuvā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Zviedrijā, Slovēnijā un Slovēnijā), bet nav pieejami Itālijā, Latvijā un Apvienotajā Karalistē. Termiņš tālruņa numura 116000 rezervēšanai bija 2007.gada 30.augusts, bet 116111 rezervēšanai – 2008.gada 29.februāris.

Lielākā daļu valstu nav ļoti centušās, lai par šiem numuriem – 116000 un 116111 – informētu potenciālos pakalpojumu sniedzējus. Tāpēc vērojama kavēšanās, un potenciālie pakalpojumu sniedzēji (kas, visdrīzāk, būs nevalstiskās organizācijas) šos numurus vēl nav sākuši apkalpot. Plašākas darbības veiktas Somijā, Francijā (attiecībā uz numuru 116000), Īrijā, Lietuvā, Nīderlandē, Portugālē un Zviedrijā, kur tika publicēti paziņojumi presei, sūtīti e-pasti, vēstules potenciālajiem pakalpojumu sniedzējiem, organizētas sanāksmes u.c.

Par iespēju apkalpot dežūrtālruni 116000 savu interesi ir pauduši pakalpojumu sniedzēji Apvienotajā Karalistē, Beļģijā, Čehijā, Dānijā, Grieķijā, Francijā, Itālijā, Īrijā, Maltā, Latvijā, Nīderlandē, Portugālē, Rumānijā, Slovākijā, Ungārijā un Vācijā, bet uz iespējamu palīdzības tālruņa 116111 apkalpošanu pretendē pakalpojumu sniedzēji Apvienotajā Karalistē, Bulgārijā, Čehijā, Dānijā, Grieķijā, Igaunijā, Īrijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Portugālē, Rumānijā, Slovākijā, Somijā, Ungārijā, Vācijā un Zviedrijā. Tomēr tālruni 116000 pakalpojumu sniedzējiem ir piešķīrušas tikai septiņas dalībvalstis (Beļģija, Portugāle, Grieķija, Dānija, Ungārija, Nīderlande un Slovākija), bet tālruni 116111 – desmit valstis (Bulgārija, Čehija, Dānija, Grieķija, Portugāle, Slovākija, Somija, Ungārija, Vācija un Zviedrija).

Līdz šim tikai Ungārija ir ziņojusi, ka valstī darbojas gan tālrunis 116000, gan tālrunis 116111.

Par to, lai dežūrtālrunis un palīdzības tālrunis darbotos, atbild pakalpojumu sniedzēji, tiklīdz dalībvalsts tiem ir piešķīrusi tālruņa numuru. Šiem pakalpojumu sniedzējiem visu diennakti septiņas dienas nedēļā ir jāspēj adekvāti atbildēt uz bezmaksas zvaniem visā valstī. Komisija vērīgi pārrauga, kā dalībvalstis to īsteno.

Priekšvēsture

2006.gada jūlijā Eiropas Komisija ierosināja rezervēt vienotu tālruņa numuru ziņošanai par pazudušiem bērniem un citu tālruņa numuru, pa kuru zvanot bērni var saņemt palīdzību. Šādu priekšlikumu izstrādāja pēc tam, kad tika pieņemta ES stratēģija bērnu tiesību jomā. 2007.gada 15.februārī un, attiecīgi, 2007.gada 30.oktobrī Komisija nolēma visās dalībvalstīs rezervēt tālruņa numuru 116000 un 116111. Ar šo lēmumu ES dalībvalstīm tiek uzlikts pienākums darīt publiski pieejamus tālruņa numurus 116, bet neliek tām šos numurus piešķirt pakalpojumu sniedzējam vai nodrošināt pakalpojumu sniegšanu. Numuram 116000 bija jābūt pieejamam jau no 2007.gada 31.augusta, bet numuram 116111 – no 2008.gada 29.februāra. Pēc tam valstu telekomunikāciju operatori var tos aktivēt, lai tos izmantotu dežūrtālruņa un palīdzības tālruņa apkalpotāji. Trešais numurs – 116123 – ir rezervēts pieaugušo emocionālā atbalsta tālruņa līnijām.

Sekojot Eiropas Komisijas iniciatīvai, Starptautiskā Telekomunikāciju savienība (ITU) 2008.gada 16.jūnijā 116111 tālruni aicināja izveidot visā pasaulē.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa