Saeimas 2008. gada 10. jūlija sēdes stenogramma

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

Stenogrammas nobeigums. Sākums — Saeimas materiālu 48.laidienā (“LV”, Nr.109, 17.07.2008.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

A.Pabriks

Nākamais jautājums. Protams, ir šis mūsu devums… Godmaņa kungs pieminēja to, un man ir viņam jāpiekrīt, ka atbalsts, ko mēs varam grūtā dienā saņemt, ir lielā mērā atkarīgs no mūsu ieguldījuma starptautiskajā līdzdalībā.

Mans personīgais viedoklis ir, ka mūsu līdzdalība starptautiskajā plāksnē pašreiz ir tomēr samērā maza, ne­adekvāta un mēs neesam tai pietiekami gatavi. Kāpēc mēs neesam tai pietiekami gatavi? Tāpēc, ka maza valsts apriori pati par sevi nevar nodrošināt sev pietiekamu drošību un līdzdalību, jo tas prasa daudz resursu.

Līdz ar to esmu nonācis līdz nākamajam līmenim. Tas līmenis ir reģionālā kooperācija. Man šķiet, ka mēs esam iegājuši tādā kā atplūdu fāzē, lai gan sākotnēji, 90.gados, ar lielu prieku centāmies sadarboties gan ar igauņiem, gan ar lietuviešiem. Tika izveidota virkne Baltijas valstu kopīgo institūciju. Manuprāt, ir jāsper solis tālāk.

Pirmām kārtām ir vēl vairāk jāintensificē šī sadarbība starp Baltijas valstīm. Mums nav atbilžu uz daudziem jautājumiem, un es ticu, ka 99 vai 98 parlamentārieši šeit arī nezina pašreiz šīs atbildes. Tāpēc mums vajadzētu šo diskusiju vērst plašumā, runāt par to, kā mēs, piemēram, pēc desmit gadiem nodrošināsim savas gaisa telpas patrulēšanu. Mēs turpināsim prasīt no konkrētām valstīm?… Mēs pirksim paši vai pirksim kopā ar citām valstīm lidmašīnas? Kas notiks ar gaisa telpas patrulēšanu?

Tālāk. Kāda būs mūsu kopīgā politika attiecībā uz līgumu par konvencionālajiem ieročiem, no kura Krievija patiesībā ir izstājusies vai iesaldējusi savu darbību? Šeit mums vajag detalizētāku analīzi.

Vēl tālāk. Mums nav atbildes, kā mēs konkrēti sadarbosimies ar pārējām reģiona valstīm. Ir pienācis laiks daudz konkrētāk un dziļāk sadarboties ar citām Ziemeļvalstīm NATO un Eiropas Savienības ietvaros. Sevišķi liels uzsvars šajā sakarā ir liekams uz darbību Eiropas Savienības ietvaros. Jo, kā mēs redzam, arī ASV politika šajā sakarā ir mainījusies, jo…

Sēdes vadītājs.

Pabrika kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!

A.Pabriks.

Jā, un beigu beigās ir vēl arī trešais līmenis – tas ir jautājums pa mūsu devumu starptautiskajā politikā. Es tiešām gribētu, lai mums būtu vismaz 200 vai 300 cilvēki gatavi kaut kur braukt – turklāt braukt ne jau ar zirgu eskadroniem, bet ar normālu tehniku un normālu nodrošinājumu. Lai tiešām cilvēks un mūsu karavīrs būtu pirmajā vietā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Pirmkārt, paldies cienījamam Ministru prezidentam par likuma ievērošanu. Nacionālās drošības likumā ir paredzēts ikgadējs ziņojums par nacionālo drošību, bet, sešus gadus būdams Saeimā, es pirmo reizi dzirdu šādu ziņojumu.

Kā trūkst, pēc mana uzskata, šajā ziņojumā? Lai gan, kā vēsta vienas sadaļas virsraksts, ziņojumā ir paredzēts zināmā mērā runāt arī par sociālo drošību un par sabiedrības integrāciju, diemžēl tajā nav neviena vārda ne par pirmo, ne par otro. Tieši sociālā drošība šāda ļoti liela inflācijas pieauguma laikā ir ļoti svarīgs jautājums, un daļēji mēs uz šo jautājumu atbildēsim tautas referendumā par minimālo pensiju paaugstināšanu līdz iztikas minimumam. Par sabiedrības integrāciju diemžēl arī nav neviena vārda, neskatoties uz to, ka uzticība gan Saeimai, gan valdībai, gan arī pat Eiropas Savienībai mūsu tautā ir ļoti zema, un tas ir, protams, šodien viens no nacionālās drošības apdraudējumiem.

Kā šajā ziņojumā ir par daudz? Pirmām kārtām – ļoti ilgi gan pats Godmaņa kungs runāja par Krieviju, gan arī pašā ziņojumā apmēram puse informācijas par ārvalstu draudiem ir attiecībā uz Krieviju un gandrīz pilnībā negatīva rakstura. Mēs runājam par mūsu ostām, kas būtu izmantojamas par Krievijas preču tranzīta ostām. Bet, protams, mēs paši esam vainīgi. Ja mēs izlemtu visus jautājumus saistībā ar mazākumtautību diskriminācijas pārtraukšanu, tad arī šī problēma būtu atrisināma ļoti viegli.

Otrs jautājums, kura izklāstu varētu droši saīsināt četras reizes, – tas ir jautājums par mūsu karavīru piedalīšanos gan Irākas okupācijā, gan avantūrā Afganistānā un tā tālāk. Mēs velti meklējam piedzīvojumus savā dvēselē un palielinām terorisma draudus.

Runādams par terorisma draudiem, premjera kungs minēja tikai Drošības policiju. Un interesanti, ka tieši šobrīd Centra rajona tiesa pasludināja spriedumu attiecībā uz vienīgo Latvijas teroristu Vladimiru Lindermanu. Viņš tika pilnībā attaisnots tiesas prāvā, neņemot vērā filmu, kuru 1.jūlijā tiesai parādīja Drošības policija, – filmu par kratīšanu viņa dzīvoklī un par trotila atrašanu viņa krēslā, kur spēlējas viņa bērni. Acīm redzami tā bija Drošības policijas provokācija, ka viņi to tur sekmīgi atklāja.

Nākamais jautājums – Drošības policijas darbība, kas vērsta pret LNDP. Visa tā krimināllieta šobrīd beidzās ar to, ka LNDP līderim Osipova kungam bija nepieciešams 40–50 reizes parakstīties uz tukšas papīra lapas, jo vienīgais, pie kā šobrīd strādā Drošības policija… viņi domā, ka viltoja viņa parakstu viņa partijas reģistrācijas lapā.

Es varētu vēl turpināt par Drošības policijas darbību, par visu līmeņu PCTVL deputātu pretlikumīgu izspiegošanu, bet manas uzstāšanās laiks ir beidzies. Es gribētu tikai uzsvērt, ka ar tādu Drošības policiju nekādus terorisma draudus mēs nevaram novērst.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Cienījamie kolēģi! Ziņojums par nacionālo drošību ir pēdējais šodienas sēdes darba kārtības jautājums. Debates vēl nav beigušās, bet Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu ierosinājumu turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma, līdz tiek izskatīti visi darba kārtības jautājumi. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas sēde tiktu turpināta bez pārtraukuma, līdz tiek izskatīti visi darba kārtības jautājumi! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 7, atturas – nav. Saeimas sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

Debatēs vārds deputātam Aigaram Štokenbergam.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Saeimas priekšsēdētāja kungs! Ministru prezidenta kungs! Dāmas un kungi!

Es uzskatu, ka ziņojums par nacionālo drošību visumā precīzi atspoguļo to, kas valdībai būtu jādara vidējā un ilgākā termiņā. Tomēr ir lietas, kuras ir jārisina nekavējoties, tāpēc es pakavēšos tikai pie dažām no tām, kas te tika pieminētas.

Šā ziņojuma autori, rakstīdami par ārpolitiku, te ir lietojuši tādus teicienus kā “Krievijas centieni kontrolēt, ierobežot vai bloķēt ogļūdeņraža produktu tranzītu no Kaspijas jūras baseina [..], lai nodrošinātu sev lielāku ģeopolitisko ietekmi”. Es domāju, ka patiesība ir meklējama kaut kur citur. Patiesība ir tāda, ka jau vistuvākajā laikā Krievijai vienkārši nebūs gāzes, un tāpēc Krievija šobrīd izmisīgi cenšas nodrošināt sev gāzes piegādes no Vidus­āzijas. Atcerēsimies vienu faktu: tām lielajām gāzes rezervēm, Štokmana atradnēm, uz kurām Krievija cerēja un kuras sākotnēji tika plānots sākt dibināt jau 2010.gadā, tagad šis termiņš ir pārcelts uz 2013.gadu, bet, visticamāk, tās netiks laistas darbā agrāk par 2015.gadu. Tas nozīmē vienu – un te es piekrītu Ministru prezidentam –, ka mums jau vistuvākajā laikā ir jāatsakās no nereāliem plāniem Latvijā būvēt gāzes elektrostaciju. Tie, kuri uzmanīgi seko līdzi G-8 valstu sanāksmei, kas šobrīd norisinās Japānā, pievērsiet uzmanību tam, par kādām gāzes cenām tur šobrīd tiek runāts! Es tieši tāpat kā Ministru prezidents esmu iepazinies ar to tarifu projektu, kas ir iesniegts Sabiedrisko pakalpojumu regulatoram. Ar to var iepazīties jebkurš Latvijas iedzīvotājs, ieejot vai nu “Latvijas Gāzes” mājaslapā, vai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas mājaslapā. Tur jūs viegli pamanīsiet, ka jau šajā ziemas sezonā tiek plānots tarifu pieaugums mājsaimniecībām 5 –70 procentu apmērā (runa ir par apkuri un gāzes plītīm). Tiek plānots arī tarifu pieaugums 25 procentu apmērā mazajiem uzņēmumiem. Un tad, ja jūs šo informāciju saliksiet kopā ar pēdējiem paziņojumiem, ko ir sniedzis “Gazprom” vadītājs Millers, ka gāzes cenas sasniegs 800–1000 dolāru par 1000 kubikmetriem, jūs viegli sapratīsiet, ka jau tuvākajā laikā sāksies “žurku skrējiens”, kura valsts vispār būs spējīga nopirkt ierobežotos gāzes resursus par šādām cenām.

Taču ir vēl otra lieta, kas būtu jāpiemin šā ziņojuma sakarā. Manuprāt, pats galvenais apdraudējums nacionālajai drošībai, kurš ir minēts gan piektajā, gan septītajā ziņojuma sadaļā, ir straujais cenu kāpums un iedzīvotāju noslāņošanās. Tas ir tas īstais drauds! Es varētu piekrist tam, ka valdības rokās īsti nav instrumentu, ar kuriem ietekmēt enerģētikas resursu cenas. Ir grūti ietekmēt arī pārtikas produktu cenas, bet joprojām starp Latviju un Igauniju šajā ziņā ir apmēram 6 procentpunktu liela atšķirība. Tās ir visas tās rezerves, kas jau sen ir ierakstītas gan Kalvīša valdības inflācijas apkarošanas plānā, gan arī šīs valdības dokumentos. Un tas viss vienkārši ir jādara! Mums ir vajadzīga efektīvāka valsts pārvalde.

Es gan negribētu piekrist tam, ko premjers teica par akcīzes nodokļa palielinājumu. Es domāju, ka mums nevajadzētu to bremzēt. Un tam ir divi iemesli. Akcīzes nodoklis kalpo kā fiskāls instruments, lai iekasētu vairāk naudas, par ko uzbūvēt autoceļus kaut vai no Rūjienas uz Valmieru, lai cilvēki varētu tur nokļūt. Un, otrkārt, nodokļi vienmēr ir instruments, lai ietekmētu patērētāju uzvedību.

Visbeidzot, es domāju, ka šobrīd tas, kas mums ir vajadzīgs šajos apstākļos, ir iespēja iedot vairāk naudas trūcīgajiem, it sevišķi trūcīgajiem, iedzīvotājiem. Tas stimulētu darboties arī mazos uzņēmumus, kuri pakāpeniski veras ciet: mazās maizes ceptuves, tekstiluzņēmumus… Lai cilvēki varētu nopirkt vairāk preču. Es, protams, riskēju kārtējo reizi tikt nosaukts par populistu, bet es tomēr aicinu cilvēkus šajos, kaut arī grūtajos, apstākļos izvēlēties Latvijas preci tad, kad jūs kaut ko pērkat, jo tādējādi jūs palīdzēsiet mūsu mazajiem uzņēmējiem noturēties uz ūdens šajos grūtajos apstākļos.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Jurim Sokolovskim.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Kārtējo reizi man nācās secināt, ka šis ziņojums, iespējams, atspoguļo tās problēmas, kas varētu rasties tuvāko piecu gadu laikā, bet te nav saskatāmas tās problēmas, kuras varētu rasties tuvāko desmit, piecpadsmit vai divdesmit gadu laikā.

Viena no šādām nopietnām problēmām ir demogrāfijas problēma, kura šajā ziņojumā pavisam nav atspoguļota. Diemžēl, godātie kolēģi, dzimstība joprojām mūsu valstī paliek zema, neskatoties uz to, ka pēdējo divu vai trīs gadu laikā ir vērojams zināms uzlabojums, jo dzimstības koeficients mūsu valstī ir 1,35 bērni uz vienu ģimeni. Lai sevi atražotu – nevis lai pieaugtu iedzīvotāju skaits, bet lai iedzīvotāju skaits saglabātos tādā pašā līmenī –, šim koeficientam ir jābūt skaitlim divi – divi bērni vienā ģimenē! Tātad situācija ir tāda, un eksperti mums saka, ka tuvāko desmit gadu laikā zīdaiņu skaits būs mazāks nekā to cilvēku skaits, kuriem ir vairāk par 80 gadiem.

Latvijas iedzīvotāju skaits ar katru gadu samazinās gan dabiskā ceļā, gan arī emigrācijas dēļ, un, ja tas tā turpināsies, tad, piemēram, augstskolas jau tagad gatavojas tam, ka tuvāko gadu laikā studentu skaits samazināsies divas reizes. Uzdosim sev jautājumu: kas šeit strādās pēc 20–30 gadiem?

Godmaņa kungs teica… šajā ziņojumā ir teikts, ka nedrīkst pieļaut nelegālo imigrāciju, bet uzdosim sev godīgu jautājumu: ja turpināsies tāda pati demogrāfiskā situācija, ja turpināsies iedzīvotāju skaita samazināšanās, ja turpināsies un saglabāsies zemā līmenī dzimstība, ja turpināsies tautas novecošanās, kas tad šeit strādās? Tad, protams, būs spiediens, lai šeit ievestu darbaspēku. Tāpēc, ja mēs kaut kādā veidā neatrisināsim šo demogrāfijas jautājumu, mēs sastapsimies ar lielām problēmām.

Nobeigumā es gribētu minēt vēl vienu ciparu. Tagad iedzīvotāju vidējais vecums ir 40 gadu, bet pēc neilga laika tas būs jau 44 gadi. Šī tendence turpināsies, un tāpēc es esmu izbrīnīts, kāpēc šajā ziņojumā nav sadaļas “Demogrāfija”, jo, manuprāt, tas ir ļoti svarīgs jautājums valsts drošības kontekstā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds Aizsardzības ministrijas parlamentārajam sekretāram Jānim Porietim.

J.Porietis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Es atvainojos, ka aizsardzības ministrs šodien nepiedalās šajā sēdē, jo viņš ir devies atvaļinājumā.

Godātais Saeimas priekšsēdētāj, godātie deputāti! Cienījamais Ministru prezidenta kungs!

Ministru prezidents savā uzrunā jau pieminēja tos galvenos stratēģiskos virzienus, uz kuriem ir orientēta Latvijas drošības politika, bet, tā kā debatēs tika skarts jautājums arī par mūsu karavīru ekipējumu, tad es gribētu precizēt dažas lietas.

Kā jūs jau zināt, gan Aizsardzības ministrija, gan ministrs personiski ļoti rūpējas par to, lai mūsu karavīri būtu droši aizsargāti un labi ekipēti. Un tas pirmām kārtām attiecas uz individuālā un kolektīvā ekipējuma pilnveidošanu.

J.Porietis.

Ir lietas, kuras ir klasificētā informācija un kurām es nevaru savā runā pieskarties, bet es varu pateikt, ka mūsu karavīriem drīzumā būs jaunas bruņumašīnas, jo Latvija ir apņēmusies piedalīties afgāņu karaspēka apmācībā, un šajā kontekstā šim bruņojumam būs ļoti liela nozīme mūsu karavīru drošības uzlabošanā un nostiprināšanā.

Strādājam arī pie tā saucamā mehanizācijas projekta, kas pašlaik jau atrodas Ministru kabinetā, taču tam diemžēl būs vajadzīgs liels finansējums. Tāpēc es gribētu aicināt gan opozīciju, gan arī Pabrika kungu: kad Saeimā tiks balsots par budžetu, atcerieties to, ka par karavīru drošību ir jāiestājas, un, lūdzu, atbalstiet šo līdzekļu piešķiršanu budžeta projektā.

Vēl es gribētu pateikt to, ka bruņojums tiek modernizēts, jo, kā jūs jau zināt, sākumā mūsu armija darbojās tikai ar dāvinātiem ieročiem. Tiks pirkti pieci pretmīnu kuģi, tiks būvēti arī patruļkuģi, un, kā te jau minēja, notiek arī sadarbība starp bruņotajiem spēkiem Baltijas valstu starpā. Baltijas valstis iegādāsies jaunus novērošanas radarus. Tiek būvēts arī Lielvārdes militārais lidlauks, kas būs kopējs lidlauks visām Baltijas valstīm.

Protams, ir uzsākta arī jūras novērošanas sistēmas izveide, un šajā procesā aktīvi tiek iesaistīta Zemessardze. Tā ka, es domāju, mūsu bruņoto spēku pilnveide uzlabojas. Par to liecina arī sabiedriskās aptaujas dati, jo 67 procenti aptaujāto pozitīvi vērtē Nacionālajos bruņotajos spēkos notiekošos procesus. Un sakarā ar pāreju uz profesionālo armiju šie procesi jau notiek.

Nobeigumā es gribētu pateikt vēl to, ka arī budžeta līdzekļi tiks sadalīti precīzāk, kā tas tika norādīts jau arī aizsardzības koncepcijā, paredzot šādu finanšu līdzekļu sadalījumu: ne vairāk par 50 procentiem personāla izmaksām, 25 procenti – NBS uzturēšanai un 25 procenti – attīstībai.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N.Kabanovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Ministru prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi! Ļoti interesanti un pamācoši ir tas, ka šajā ziņojumā tiek skarts arī enerģētikas jautājums. Manu­prāt, enerģētikas jautājumam nav politiskas nozīmes. Tas ir veselā saprāta un ekonomikas jautājums. Manuprāt, enerģētiskā ziņā Latvija varētu būt pašpietiekama, jo mums taču ir kūdra – viens miljards tonnu, un katru gadu tās apjomi dabiski pieaug par vienu miljonu tonnu. Manuprāt, Latvijai pamatā vajag attīstīt kūdras TEC. Turklāt mums taču ir vislielākais hidroenerģijas procents Eiropas Savienībā! Būsim Latvijas patrioti un attīstīsim mūsu kūdras ražotni un līdz ar to palīdzēsim laukiem un mazpilsētām!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Dainim Turlajam.

D.Turlais (LPP/LC frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Ministru prezidenta kungs! Kolēģi! Protams, nacionālā drošība ir tas jautājums, par kuru atbildīgs ir ikviens Latvijas iedzīvotājs, un tā vien šķiet, ka ikviens arī ir kompetents šajos jautājumos.

Tas, ka šī Ivara Godmaņa valdība ir precīzi pildījusi likumu un ziņo par nacionālo drošību parlamentā, ir apsveicams. Un – pats galvenais! – tas ir šīs valdības pienākums, tāpēc mēs varam tikai teikt paldies Ministru prezidentam, ka viņš ir licis attiecīgajām izpildvaras institūcijām, kurām ir pienākums šo darbu darīt, pildīt likumu, tādējādi dodot mums iespēju runāt par šo ziņojumu šeit, parlamentā.

Gribu arī vērsties pie kolēģiem Štokenberga un Pabrika kunga, jo pār viņiem vismaz tagad, kad viņi vairs nestrādā valdībā, ir nākusi apgaismība, un viņi ir pievērsušies šiem jautājumiem. Es kaut kā neatceros, ka tad, kad jūs strādājāt valdībā, būtu ticis skatīts šāds ziņojums un jūs būtu parlamentā par to diskutējuši. Bet labāk vēlu nekā nekad!

Es domāju, ka šis nacionālās drošības analīzes process nekad nevar beigties. Tas ir process, kam jānotiek vienmēr. Es domāju, ka arī mums, Aizsardzības un iekšlietu komisijai, varbūt ir laiks padomāt par attiecīgo likumu grozījumiem, lai šis darbs būtu loģiskāks, jo loģika, protams, prasa analizēt apdraudējumu valstij jau pirms tam, iekams mēs apstiprinām koncepcijas, plānus un spriežam par turpmāko rīcību.

Šobrīd iznāk mazliet savādi, ka plāni ir pieņemti un apstiprināti, koncepcijas izskatītas Saeimā, un tagad mēs analizējam valsts drošības jautājumus. Loģika it kā prasītu to darīt otrādi: vispirms ir draudu analīze, pēc tam ir plāni un rīcība. Ja to varētu salīdzināt ar mediķu darbu, tad acīmredzot vispirms ir jānosaka diagnoze un tikai pēc tam jāmēģina ārstēt slimību. Droši vien mēs visi ļoti viegli saprotam: ja mēs sāksim ārstēt slimnieku bez diagnozes noteikšanas vai ar nepareizi noteiktu diag­nozi, tad labāk droši vien būtu to vispār nedarīt.

Katrā ziņā valdība ir precīzi veikusi tai ar likumu uzdoto pienākumu, un šīs, kaut arī īsās, bet tomēr debates ir devušas savu ieguldījumu, lai mēs visi atbildīgi un kompetenti pieietu nacionālās drošības jautājumiem, plāniem, koncepcijām un – pats galvenais! – rīcībai, jo mūsu rīcībā ir resursu sadalījums tām prioritātēm, kas ir nepieciešamas šo plānu realizācijai.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai Ministru prezidents vēlas ko piebilst? Nē. Paldies.

Līdz ar to jautājums ir izskatīts. Šis arī ir pēdējais mūsu šodienas apstiprinātās darba kārtības jautājums. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu – Āboltiņas, Circenes, Latkovska, Reira un Mūrnieces – jautājumu finanšu ministram Atim Slakterim par Vladimiru Vaškeviču. Šis jautājums tiek nodots finanšu ministram Atim Slakterim.

Otrkārt, es gribu informēt visus klātesošos – gan kolēģus deputātus, gan Saeimas darbiniekus, mediju pārstāvjus, kā arī citus klātesošos interesentus –, ka Balsošanas zālē tūlīt sāksies akcija “Latvija – miera zeme” un ka šīs akcijas ietvaros būs iespējams piedalīties mākslas darbu tapšanā. Tā ir starptautiska akcija. Visi laipni aicināti!

Vārds paziņojumam deputātam Jānim Eglītim.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi, Saeimas basketbola komandas dalībnieki! Uzreiz pēc reģistrācijas rezultātu nolasīšanas aicinu jūs pie valsts karoga uz vienu minūti ilgu apspriedi. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 11.00 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde notiks pulksten 12.30 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde notiks pulksten 11.00 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Jurim Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti un deputātes! Rīt pulksten 10.30 mums komisijas telpās ir tikšanās ar Gruzijas aizsardzības ministru. Esat laipni aicināti!

Sēdes vadītājs.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Vitālijs Aizbalts… ir, Aija Barča… ir, Aigars Štokenbergs… ir, Vladimirs Buzajevs… ir, Boriss Cilevičs… nav, Vaira Paegle… nav, Jānis Dukšinskis, Sandra Kalniete… bija, Arturs Krišjānis Kariņš… attaisnoti nav, Jānis Klaužs… ir. Nav? Slims. Andrejs Klementjevs… nav, Visvaldis Lācis… nav, Inguna Rībena… ir, Viktors Ščerbatihs… nav, Inese Šlesere… nebija. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Līdz ar to Saeimas 10.jūlija sēdi pasludinu par slēgtu.

Informācija: Saeimas Prezidija sēde notiks Sarkanajā zālē pulksten 11.20.