Frakciju viedokļi pēc 2008. gada 10. jūlija sēdes

Dz.Jaundžeikars
(LPP/LC frakcija):

Es domāju, ka pašlaik šajā nedēļā nevienu neatstāj vienaldzīgu mūsu Dziesmu un deju svētki. Un tādēļ arī es vairāk runāšu par jautājumiem, kas skar mūsu nacionālās vērtības, kultūras mantojuma saglabāšanu.

Es gribu uzsvērt, ka šodien beidzot tiek skatīts likumprojekts “Nacionālo filmu likums”, un jāsaka, ka šajā laika periodā nebija neviena likuma vai normatīvā akta, kas regulētu šo nozari kopumā. Tādēļ ceru, ka veiksmīgi izdosies radīt šo likumu, kas sakārtos šo nozari, lai nebūtu tādas situācijas, kā tas bija neilgā pagātnē, kad viens no premjeriem uzskatīja, ka mūsu Latvijas kino nozarei nav nekādas perspektīvas un tā nav atbalstāma.

Kā otru ļoti svarīgu un būtisku jautājumu es uzskatu šodien skatīto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”. Un kādēļ? Ir jāsaka, ka mēs visu laiku esam pieraduši, ka skolniekiem ir tiesības, bet bieži aizmirstam par pienākumiem. Visvairāk mani tieši priecē tas, ka šoreiz priekšlikumos ir jautājums, kas tiek iekļauts pie pienākumiem, ka tiek uzskaitīts, ka skolniekam ir ne tikai mācības, bet arī ir jārūpējas par savu skolu, par inventāra saglabāšanu, par apkārtni un cieņa pret pārējiem. Es domāju, ka šī ir ļoti būtiska lieta, jo agrāk varbūt mums bija ļoti stingra izglītības sistēma padomju laikā, tad pēc tam mēs esam varbūt ielēkuši pretējā grāvī un radījuši visatļautību. Domāju, ka, strādājot pie šī likuma, mēs varētu sakārtot beidzot šo lietu, lai nebūtu varbūt šis vandalisms un lai to samazinātu, jo katrs bērns un tāpat arī pieaugušais izaugot zina: ja ar savām rokām ir kas darīts un sakārtots, tad negribas to ne lauzt, ne arī sabojāt, un cienītu arī darbu. Es domāju, ka šis likums būs ļoti svarīgs.

Protams, nobeigumā, gribu runāt par to, kas mani patiesībā satrauc. Tas ir saistībā ar Dziesmu un deju svētkiem, un tas ir svarīgi, jo es domāju, ka tas ir lielākais pasākums katra latvieša dzīvē un pašlaik? Jo rodas pārdomas, skatoties uz situāciju šodien, kā šie Dziesmu un deju svētki pastāvēs tālāk. Jo no sava skolas laika es atceros, ka mums bija obligātā dziedāšana, tāpat arī bija diezgan obligāti tautas deju apmācības, kuras pašreiz vairs nav kā obligāts priekšmets. Es domāju, ka arī par to ir jādomā, lai šie svētki lēnām, tāpat kā citās Eiropas valstīs, neiznīktu un lai būtu nākotne. Un tas mums būtu jāsakārto, lai mēs paši varētu šos svētkus svinēt mūžīgi un lai mūsu tautai tā ir viena no galvenajām vērtībām, ar ko mūs identificēt.

Un tādēļ arī nobeigumā gribu novēlēt visiem Dziesmu svētku dalībniekiem, organizatoriem izturību, prieku un lai visiem mums būtu patīkami šie Dziesmu svētki un arī gandarījums, ka tie vienmēr turpināsies.  

L.Līdums
(Tautas partijas frakcija):

Es arī vēlos nedaudz akcentēt šīsdienas sesto likumprojektu par grozījumiem Izglītības likumā, jo mūsu frakcijā bija tie deputāti, kas rosināja šīs izmaiņas, kā iepriekšējais runātājs minēja, lai nedaudz balansētu tiesības un pienākumus skolēniem. Īstenībā šī problēma varbūt vairāk bija... tā bija diezgan diskutabla visus pēdējos gadus izglītības iestādēs, jo viedokļi šeit ir dažādi.

Es domāju, ka šo te normu par skolēnu pienākumiem... viņu piedalīšanos skolas un tās apkārtnes uzkopšanā un labiekārtošanā ir saprātīgi jāizmanto, protams, ja nav domāts, kā dažkārt komentāros var lasīt, ka turpmāk skolēnu darbs tiks aizstāts ar skolas apkalpojošā personāla nodarbināšanu un tamlīdzīgi. Bet te vairāk ir domāts par skolēnu iesaistīšanu savas tuvākās darba vides sakārtošanā, kas atsevišķas reizes atsevišķās izglītības iestādēs ir radījušas dažādus strīdus un pat tiesu darbus, ja, teiksim, vecāki vai bērni vēlējās ieņemt kādu pozu līdz šim.

Droši vien būtisks likumprojekts, lai veicinātu un paātrinātu sastrēgumu mazināšanu iekļūšanai Rīgā Juglas pusē, ir šis lēmums par nekustamo īpašumu atsavināšanu; kā arī “Grozījumi likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu””, kur galvenais akcents ir tam, kā tiks nodrošināta apsardze turpmāk arī laika periodā prezidentiem, kad viņi ir ievēlēti, un līdz svinīgā solījuma došanai, kā arī vispār par šī pasākuma regulēšanas juridisko pusi turpmāk.

Strīdīgs, protams, bija lēmuma projekts par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā darbības laika pagarināšanu, bet es domāju, ka šis klāt piešķirtais mēnesis tomēr dos iespēju prasīt no komisijas, no tās vadītāja tādu noslēgtu, pabeigtāku ziņojumu par komisijas darbību.

Vislielākās debates, protams, izraisīja premjera ziņojums par nacionālo drošību, kurā tika diezgan vispusīgi un detalizēti aplūkota situācija uz pašreizējo mirkli.

Un es arī vēlos vēlēt mūsu Dziesmu svētku dalībniekiem izturību un prieku šajos svētkos, šajās dienās.  

A.Kampars
(frakcija “Jaunais laiks”):

Lai gan visiem gribētos sajust to vienotību, ko dod šie mūsu tautas īpašie svētki, tomēr jāatzīmē, kad arī Latvijas politikā ir atsevišķi jautājumi, par kuriem arī pat šonedēļ nedrīkst nerunāt.

Pirmā lieta, ko gribētu uzsvērt, ir, mūsuprāt, ļoti nopietnais, ļoti bīstamais valdības ierosinājums šobrīd Saeimā kārtējo reizi mēģināt grozīt Latvijas Satversmes pamatprincipus un nodot atsevišķas likumdošanas iniciatīvas iespējas Ministru kabinetam. Atceramies ļoti labi pagājušā gada notikumus, kad, izmantojot šādu iespēju, ko tai laikā īpašos gadījumos pieļāva Satversme, tika pieņemti sabiedrībā vispārzināmie grozījumi drošības likumos, pret ko protestēja gan sabiedrība, gan Valsts prezidente, gan arī mūsu starptautiskie partneri. Atceramies ļoti labi, ka šie grozījumi beidzot tomēr tika noraidīti un arī šī norma no Satversmes tika izņemta, līdz ar to atdodot atpakaļ Saeimai pilnībā to iespēju pieņemt likumus un tos izsludināt. Šobrīd Ministru kabinets vēlas pat ne Satversmē, bet pašam sev tiesības atsevišķos gadījumos izdot ārējos normatīvos aktus jeb likumus. Mēs uzskatām, ka šāda norma ir absolūti prettiesiska, mēs uzskatām, ka šādu normu pieļaut nedrīkst, un ļoti ceram, lai gan atkal koalīcijas klusējošais vairākums šo ideju atbalstīja, mēs darīsim visu, lai kārtējo reizi politiķi neuzkāpj uz tā grābekļa, uz kura vairākkārt jau ir uzkāpuši.

Otra lieta, kas dara ļoti bažīgu, ir tāda svarīga jautājuma kā valsts budžeta šim gadam grozījumi. Kā zināms, pirmo reizi pēc ilgiem laikiem šie grozījumi būs nevis ar palielinājumu vai papildu dotācijām finanšu līdzekļiem sabiedrībai un attīstībai, bet tieši otrādi – tie būs ar mīnusa zīmi, ar negatīvu virzību, līdz ar to kaut kam šie līdzekļi tiks atņemti.

Diemžēl vēl joprojām Ministru kabinets šo jautājumu skata slepeni, joprojām Saeimas deputātiem nav bijusi iespēja iepazīties ar to, kam šie līdzekļi tiks atņemti, cik lielā apmērā. Kā zināms, ir izskanējušas tādas bažas, ka vienas no pirmajām, kam tas tiks atņemts, būs tiesībsargājošās institūcijas. Tāpēc mēs esam ļoti bažīgi par to, ka jau nākamo otrdien un ceturtdien šo budžetu tiek plānots pieņemt galīgajos lasījumos. Tātad nedēļas laikā – bez informēšanas, bez iespējas nopietni iepazīties, analizēt, bez iespējas iesniegt nopietnus priekšlikumus.

Tāpēc “Jaunais laiks” ļoti nopietni raudzīsies līdzi šai situācijai, lai tāds dokuments kā grozījumi valsts budžetā netiktu izskatīts slepeni, lielā steigā un bez sabiedrības iesaistes.

Un pēdējais. Gribu nedaudz iepazīstināt ar situāciju, kas pagājušajā nedēļā veidojās Rīgas domē. Zinu, ka sabiedrībai bija ļoti maza izpratne par to, kas tur notika, un viss izskatījās kā viens liels politisks tirgus un teātris. “Jaunais laiks” vēlējās situāciju Rīgas domē, kura acīm redzami ir nesaprotama un acīm redzami daudzi lēmumi ir pret sabiedrības interesēm, būtiski mainīt, iesaistoties šajos procesos, dodot savu artavu tajā, lai situācija tiktu uzlabota. Tomēr pretēji tām vienošanām, kas tika panāktas ar kolēģiem no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un Latvijas Pirmās partijas, jau nākamajā dienā, mums nezināmu iemeslu dēļ un mums nezināmiem spēkiem iejaucoties, šī vienošanās tika lauzta. Un šobrīd mēs redzam, ka pirmais vecās “jaunās” koalīcijas lēmums ir bērnudārza nodošana privatizācijai Rīgā, lai gan, kā zināms, bērnudārzi ir ļoti pieprasīti un bērnu vecākiem jāstāv rindā, un to, ka šīs nesaskaņas joprojām turpinās.

Šodien “Rīgas Balsī” Ārgaļa kungs atkal runā par Birku kā par Rīgas mēru, kā par nesaimniecisku un kā par cilvēku, kurš nav labs vadītājs. Tātad mēs sagaidām to pašu. Un diemžēl Rīgas domē nekas nemainīsies.

Paldies. Priecīgu jums Dziesmu svētku nedēļu! 

M.Grīnblats
(TB/LNNK frakcija):

Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK sveic visus Dziesmu un deju svētku dalībniekus. Tajā pašā laikā Saeimā šodien bija darba diena, kuras galvenais jautājums bija premjera ziņojums par nacionālo drošību. Bet visi saprot, ka galvenie jautājumi (un samērā daudz) būs jaunnedēļ, kad valdība gatavo šī gada budžeta grozījumus. Neapšaubāmi ir tas, ka ieņēmumi vairākās nodokļu pozīcijās tomēr ir krietni zemāki, nekā gada sākumā tika optimistiski plānots. Tas prasa visai būtisku samazinājumu. Protams, valdība vēlas šo samazinājumu veikt šobrīd, kad līdz gada beigām atlicis pietiekami daudz laika, nevis tad, kad ministrijas un valsts iestādes pamatā šo naudu būs iztērējušas un īpaši taupīt vairs nav iespējams. Bez šaubām, šī taupīšana notiks galvenokārt uz to projektu rēķina, kuri nav dzīvībai, kā saka, bīstami, kuri vēl nav uzsākti, un tas nenotiks uz darba algu rēķina, droši vien tas notiks pamatā tomēr uz brīvo, neaizpildīto darba vietu likvidēšanas rēķina. Skaitļus deputāti redzēs jaunnedēļ. Tā ka būs jāstrādā vairākas sēdes un visai intensīvi.

Gaidāms arī, ka jaunnedēļ parādīsies Saeimā likumprojekti, kas saistīti ir ar administratīvi teritoriālo reformu, no kuriem gan viena daļa, protams, tiks pieņemti par apdzīvotām vietām un teritorijām tikai rudenī. Tā ka būs neskaidrība ne tikai no Satversmes tiesas puses, bet arī no Saeimas un valdības puses par galīgo teritoriālo iedalījumu – vai tas būs kādas 103 pašvaldības vai kaut kāds cits skaits. Iespējams, ka šeit būs nelielas korekcijas.

Beidzot finišam tuvosies Partiju finansēšanas likums, kur tomēr būs panākti visai būtiski ierobežojumi finansēs salīdzinājumā ar pārmērīgi lielajiem tēriņiem iepriekšējās vēlēšanās. Tomēr neatrisināts uzdevums paliek priekšvēlēšanu aģitācijas jautājums, kas tomēr prasa ierobežot ar kādu saprātīgu skaitli trešo personu tiesības iejaukties politiskās vēlēšanu kampaņās, lai ne fiziskas personas, ne juridiskas personas nevarētu ar šo personu palīdzību partijas apiet savus tēriņus un tos daudzkārt palielināt. Jācer, ka to izdarīs rudenī, vismaz līdz Ziemassvētkiem.

Un pie Pašvaldību vēlēšanu likuma mēs tomēr iesniedzām vairākus priekšlikumus. Uzskatām, ka ir stipri novecojis tik pārāk iemīļotais vārdu salikums “republikas pilsēta”, jo Padomju Savienība sen ir likvidēta un republikas pilsētas, mūsuprāt, būtu jāsauc par valsts nozīmes pilsētām, kā piedāvājam mēs, vai citā, vairāk saprotamā un pamatotā, jēdzienā.

Tāpat uzskatām, ka piedāvāsim arī citu, nedaudz atšķirīgu variantu no Saeimas noraidītā par to, ka pašvaldības deputātu kandidātam tomēr jāapliecina savs valsts valodas prasmes līmenis, lai arī Saeimā izskanēja doma, kas tas ir grūti pārbaudāms un nevajadzīgs, bet tas tomēr disciplinētu vairākus tūkstošus pašvaldību deputātu kandidātus, starp kuriem joprojām atrodas arī tādi, kas latviešu valodu nezina un neciena. 

V.Agešins
(frakcija “Saskaņas Centrs”):

Šodien tika atbalstīts likumprojekts “Nacionālo filmu likums”, kuru frakcija “Saskaņas Centrs” vērtē pozitīvi. Lieta ir tāda, ka Latvijā līdz šim nav bijis neviena normatīva akta, kas regulētu filmu nozari kopumā, izņemot Ministru kabineta 2001.gada noteikumus. Šī likumprojekta mērķis ir nodrošināt Latvijas Republikas nacionālās filmu nozares atbalsta politikas realizāciju, nacionālo filmu veidošanu un izplatīšanu, kā arī filmu mantojuma saglabāšanu un aizsardzību.

Visas Eiropas valstis un daudzas pasaules valstis atbalsta savu nacionālo filmu ražošanu. Likumprojekts paredz noteikt filmu nozares finansēšanas principus un valsts atbalsta pasākumus, garantējot stabilu bāzes finansējumu. Bez tam likums nodrošinās nozares attīstību un konkurētspēju, nosakot valsts budžeta finansējuma piešķiršanas nosacījumus, kas ļaus piesaistīt kopražojumu partnerus un līdzfinansējumu, kā arī veicinās Latvijas filmu izplatību Latvijā un ārvalstīs.

Otrām kārtām, šodien Saeima pieņēma lēmumu par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā darbības laika pagarināšanu līdz 2.oktobrim.

“Saskaņas Centra” deputāti balsoja “pret”, jo mūsu frakcija uzskata, ka komisija deputāta Dobeļa vadībā nav spējīga sasniegt tai izvirzītos mērķus un līdz ar to tās darbība ir kļuvusi bezjēdzīga.

Trešām kārtām, gribētos pateikt dažus vārdus par zvejnieku problēmām mūsu valstī, kas aktualizējas pēdējā brīdī. Zvejnieku dienas priekšvakarā, kas tradicionāli notiek ik gadu jūlija otrajā sestdienā, valdība pasniegusi, mūsuprāt, nepatīkamu dāvanu nozarē strādājošajiem – tomēr apstiprinājusi noteikumus, kas ļauj saņemt Eiropas Savienības atbalstu par atteikšanos turpmāk strādāt savā arodā. Līdz ar Zemkopības ministrijas sagatavoto noteikumu apstiprināšanu zvejnieki varēs saņemt naudu par aiziešanu no aroda. Eiropas Savienība plāno no zvejniekiem atpirkties kopumā par 5,1 miljonu latu. Bet es ļoti labi zinu, ka vēl ir īsti vīri piekrastē, kas zina, kur un kā lomu dabūt. Eiropai savukārt liekas, ka viņu šeit ir par daudz, tādēļ jācenšas vismaz no dažiem tikt vaļā.

Zemkopības ministrijas veiktie aprēķini liecina, ka uz kompensācijām varētu pretendēt un pieteikties vismaz 375 zvejnieki. Jāteic gan, ka Latvijas zvejnieki, pretendējot uz kompensācijām un pensijām, valsts un Eiropas Savienības budžetam lielus zaudējumus neradīs. Ja vien zvejnieks strādājis ar oficiālu noslēgtu darba līgumu, ir skaidrs, ka tajā norādītā darba samaksa nebūs lielāka par minimālo algu, un tā, kā zināms, pēdējos divus gadus knapi pārsniedz 100 latu.

Un tomēr – ja esat starp tiem, kam nav laimējies tikt pie Dziesmu svētku koncertu biļetēm, neskumstiet un šajā nedēļas nogalē brauciet uz jūras piekrasti – uz Liepāju vai Ventspili, Jūrmalciemu, Pāvilostu vai Roju, jo Latvijā tradicionāli svin Zvejnieku jeb jūras svētkus. Galvenie notikumi būs jūras valdnieka ierašanās, dziesmas, dejas, spēles un sacensības, vizināšanās ar kuģiem.

Liepājā un Ventspilī, piemēram, būs arī zivju tirgus, bet svaigi kūpinātas zivis jāmeklē Jūrmalciemā, Pāvilostā vai Rojā, ja tikai vējš būs bijis zvejošanai labvēlīgs. 

G.Blumbergs
(ZZS frakcija):

Šodien deputāti noklausījās premjera ziņojumu par nacionālo drošību un arī noritēja aktīvas debates.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcija atbalstīja tā sauktās Dobeļa komisijas šo lūgto pagarinājumu, jo būtu tikai loģiski, ja pēc šāda ilga perioda darba komisija mēneša laikā apvienotu, savienotu un finalizētu savus slēdzienus un sagatavotu Saeimai arī priekšlikumus, kā tālāk rīkoties. Jo diemžēl ir sakritis tā, ka komisijai termiņš ir līdz 6.septembrim, bet pirmā plenārsēde notiek 11.septembrī, kad mēs atgriežamies pēc vasaras brīvlaikiem.

Protams, šinī Dziesmu svētku nedēļā aktīvs darbs notiek pie budžeta grozījumiem. Mēs Zaļo un Zemnieku savienības valdē noklausījāmies ministru ziņojumus par iesniegtajiem grozījumiem un saprotam, ka šobrīd valdība veido budžeta grozījumus pēc principa, ka nav jau mazi ieņēmumi, bet ir lieli izdevumi, un tiešām tiek strādāts pie izdevumu samazināšanas.

Nepiekrītu iepriekš teiktajam par to, ka viss ir tikai samazinājums, jo, kā jau deputāti varēs iepazīties, tiek palielināts finansējums gan pensijām, gan autopārvadātāju dotācijām un citām valstij un sabiedrībai svarīgām pozīcijām.

Tāpat pirmdien mēs koalīcijas sēdē aktivizējām darbu un uzrunājām premjeru, ka būtu jāaktivizē darbs pie darba ar struktūrfondiem, par ko atbild attiecīgās ministrijas un arī otru nozari, par to, kur ir šis urbānās jeb latviski sauktās – pilsētvides naudas. Es uzskatu, ka viņas nenorit tādā tempā, kā būtu vajadzīgs, jo tieši darbs pie šo fondu apguves un arī pie urbāno naudu realizācijas būtu ļoti labas zāles, ja tā var teikt, mūsu ekonomikai.

Paldies, un tiešām novēlu visiem priecīgu Dziesmu un deju svētku nedēļu un arī pievienojos Agešina kunga aicinājumam, un arī es kā deputāts no Ventspils aicinu jūs apmeklēt Zvejnieku svētkus Ventspilī, kur tiešām būs plaša un interesanta programma un būs, es ceru, arī tomēr kūpinātas zivis.  

V.Mitrofanovs
(PCTVL frakcija):

Šodienas plenārsēde nebija bagāta ar svarīgiem likumprojektiem. Par dažiem jau ir pastāstījuši mani kolēģi no citām partijām. Bet es gribētu pievērst jūsu uzmanību diviem dokumentiem, kuri šodien tika nodoti Saeimas izskatīšanai.

Abi likumprojekti skar bezdarbnieku atbalstu. Šodien atbalstītais likumprojekts paredz atteikties no īres izdevumu un transporta izdevumu kompensēšanas tiem bezdarbniekiem, kuri pašlaik tiek apmācīti speciālos kursos. Un mūsu frakcija, PCTVL, ir nobalsojusi pret šādām izmaiņām likumos, jo, mūsuprāt, nav pieņemama bezdarbnieka atbalsta samazināšana apstākļos, kad ekonomikas krīzes laikā bezdarbs Latvijā ir pieaudzis.

Kompensāciju atcelšana ir pamatota ar faktu, ka valsts iestādes nevar tikt galā ar kompensācijas sistēmas administrēšanu. Protams, likumprojekta anotācijā ir teikts, ka valdība plāno aizvietot īres un transporta izdevumu kompensāciju ar vispārējo bezdarbnieka profesionālās apmācības stipendijas paaugstināšanu par 40 latiem. Šajā gadījumā stipendijas apmērs varētu sasniegt 70 latus. Tas būtu liela apmaiņa, bet tikai gadījumā, ja īres un transporta izdevumu kompensācijas atcelšana un stipendijas paaugstināšana bezdarbniekiem notiktu vienlaikus un ar viena dokumenta pieņemšanu. Bet pašlaik kompensācijas tiek atceltas ar Saeimas balsojumu, pieņemot attiecīgos likumprojektus, bet stipendijas paaugstināšana ir tikai solīta. Un par solījumu izpildīšanu ir atbildīga cita institūcija – Ministru kabinets. Un šodienas budžeta taupīšanas kampaņas gaisotnē ir liela varbūtība, ka pirmais solis tiks sperts un kompensācijas bezdarbniekiem pazudīs no likumiem, bet valdība stipendijas paaugstināšanu varētu atlikt, kā jau vairākas reizes ir noticis ar apsolīto darba algas vai pensiju palielināšanu.

Šodien PCTVL balsoja pret kompensācijas atcelšanu bezdarbniekiem, bet frakcijas viedoklis varētu arī mainīties, ja līdz nākošajam balsojumam valdība mums pārliecinās ar reāliem soļiem, ka tā patiešām godīgi paaugstinās stipendijas bezdarbniekiem. 

I.Čepāne
(partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Mēs sveicam visus Dziesmu svētku dalībniekus un skatītājus. Vērojot svētku gājienu, mēs varējām būt lepni par savu tautu, taču Dziesmu svētku laikā, protams, nav patīkami runāt par negācijām, tomēr ... divas svarīgas lietas es nevaru neminēt.

Pirmā lieta. Šā gada 15.maijā tika pieņemts jauns Ministru kabineta iekārtas likums, taču jau šodien Ministru kabinets liek priekšā Saeimai izdarīt grozījumus šajā likumā. Un likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets būs tiesīgs izdot noteikumus, ja attiecīgais jautājums ar likumu nav noregulēts.

Tiesa, līdzīga norma bija iepriekš spēkā esošajā likumā pirms 15 gadiem. Tas, iespējams, tajā laikā bija pieļaujams, jo pirmajos neatkarības gados likumdevējs nevarēja savu darbu, iespējams, veikt pilnvērtīgi. Taču Ministru kabineta iekārtas likuma koncepcijā ir pamatoti secināts, ka jāpārskata to Ministru kabineta noteikumu leģimitāte, kuri izdoti gadījumos, ja likums kādu jautājumu neregulē. Taču ko mēs redzam šodienas anotācijā? Izrādās, ka šis likumprojekts ir izstrādāts, lai izpildītu Ministru prezidenta šā gada 17.jūnija rezolūciju.

Satversmes 64.pants noteic, ka likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai. Saeima ar vienkāršu likumu nav tiesīga mainīt pastāvošo konstitucionālo iekārtu. Piešķirot valdībai likumdevēja tiesības, kuras Satversmē nav paredzētas, Saeima jauc likumdevēja un izpildvaru funkcijas. Saeima, manuprāt, de facto jau ir kļuvusi par Ministru kabineta piedēkli un tāpēc nedrīkst to nostiprināt vēl de iure.

Kāpēc tas ir bīstami, no tiesiskās un demokrātiskas valsts viedokļa raugoties? Es paskaidrošu. Piemēram, pastāvot šādām tiesībām, Ministru kabinets varētu izdot, teiksim, noteikumus par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka kandidatūras izraudzīšanas kārtību, jo likums taču šo izraudzīšanas procesuālo kārtību neregulē.

Un šajā sakarā vēl varētu piebilst, ka aizvakar valdības sēdē netika akceptēts izstrādātais likumprojekts, kas noteiktu šādu kārtību. Iespējams, ka valdība ir nolēmusi to darīt ar Ministru kabineta noteikumiem.

Šos grozījumus, kas tika nodoti komisijai, varētu vērtēt kā rāpšanos atpakaļ un pat kā Satversmes bijušā 81.panta surogātu, un šī Saeimas rīcība ir vēl viens no iemesliem, lai vēlētājus aicinātu uz 2.augusta referendumu.

Otra lieta, par kuru es gribu īsumā pateikt, ir tas, ka šodien jau trešo reizi tika pagarināta Parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbība, lai pētītu pretlikumīgu neētisku rīcību tiesu sistēmā. Komisijas sēžu norise liecina, ka tā nav spējīga sasniegt tai doto uzdevumu, un es arī Saeimai raksturoju, kas tad notiek šajās komisijas sēdēs. Un būtībā šeit ir jāsecina: mana gadu ilgā pieredze, ko es esmu ieguvusi šajā komisijā, man ir pārliecinājusi, ka tās darbības turpināšana ir pilnīgi bezjēdzīga. Es aicināju, ievērojot Saeimas priekšsēdētāja Daudzes kunga priekšlikumu, arī Saeimai apsvērt līdzekļu taupīšanu pašreizējos ekonomiskos apstākļos un aicināju kolēģus neatbalstīt šīs komisijas darba pagarināšanu, tomēr ar balsu pārsvaru tas tika noraidīts. Un šādu iemeslu dēļ es arī pati esmu atsaukusi darbošanos šajā komisijā.

Es vēlreiz visiem novēlu visu to jaukāko Dziesmu svētku laikā, kā arī Zvejnieku svētku laikā. Lai jums visiem un mums arī veicas!

Saeimas preses dienests