Valsts sekretāru sanāksmē: 2008.gada 17.jūlijā

FM: Par jaunu redakciju noteikumiem par muitas kontroles zonām

17.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par muitas kontroles zonām. Tā kā Saeima nesen grozīja Muitas likuma pantu, kas deleģē MK noteikt informācijas zīmes muitas kontroles zonu robežas apzīmēšanai, atļautos komercdarbības veidus, kā arī kārtību zonu noteikšanai un komercdarbības atļauju saņemšanai, nepieciešams atkārtoti izdot MK noteikumus.

Muitas likumā sākotnēji noteiktais deleģējums bija neprecīzs, jo VID izsniedz atļauju komercdarbības veikšanai tikai tajās muitas kontroles zonās, kas atrodas VID valdījumā. Saeima grozījumus Muitas likumā pieņēma 2008.gada 5.jūnijā.

Ja, izdarot grozījumus likumā, svītro vai groza normu, kas pilnvaro MK izdot noteikumus, tad spēku zaudē arī MK noteikumi, kas izdoti saskaņā ar minēto likuma normu. Līdz ar to radās nepieciešamība pieņemt jaunus MK noteikumus par muitas kontroles zonām, attiecīgi precizējot noteikumu normas atbilstoši Muitas likuma deleģējumam.

Ministru kabineta noteikumu projekts vēl jāsaskaņo ar ministrijām un ieinteresētajām institūcijām. Pēc tam par projektu lems valdības sēdē.

FM: Par pašvaldību mēneša pārskatiem elektroniskā veidā

Finanšu ministrija izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par pašvaldību mēneša pārskatu saturu, sagatavošanas un iesniegšanas kārtību. 17.jūlijā grozījumu projekts tika izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Izmaiņas sagatavotas, lai uzlabotu mēneša pārskatu izveidošanas kārtību un palielinātu pašvaldību finanšu analīzes iespējas.

Pašvaldībām jāsagatavo un jāiesniedz mēneša pārskati par budžeta izpildi, aizņēmumu, galvojumu un citu ilgtermiņu saistību apjomu. Lai samazinātu papīra veidā iesniedzamās informācijas apjomu un noteiktu vienotu pārskatu iesniegšanas kārtību, projektā paredzēta mēneša pārskatu iesniegšana tikai elektroniskā veidā, izmantojot Valsts kases informācijas sistēmu. Grozījumi noteiks, kādi pārskati sagatavojami pēc naudas plūsmas un kādi – pēc uzkrāšanas principa. Paredzams, ka izmaiņas nodrošinās Finanšu ministrijai nepieciešamos datus pašvaldību finanšu analīzes veikšanai.

Pēc izsludināšanas valsts sekretāru sanāksmē grozījumu projektu izvērtēs ministrijas un ieinteresētās institūcijas. Vēlāk par grozījumu projekta pieņemšanu lems valdība.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

LM: Par pabalstu izmaksu VSAA filiālēs 2009.gadā

Lai atvieglotu cilvēkiem iespēju saņemt maternitātes, paternitātes, vecāku, slimības un apbedīšanas pabalstu saņemšanu pēc vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas, kas noslēgsies 2009.gadā, Labklājības ministrija (LM) rosina, sākot ar 2009.gada 1.janvāri, šo pabalstu aprēķināšanu, piešķiršanu un izmaksu nodrošināt jebkurā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) nodaļā.

To paredz Labklājības ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtību un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību.

Tāpat LM rosina no 2009.gada 1.janvāra jebkurā VSAA nodaļā nodrošināt arī šādu valsts sociālo pabalstu piešķiršanu un izmaksu: pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, bērna piedzimšanas, bērna kopšanas un bērna invalīda kopšanas pabalstus, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un apbedīšanas pabalstu, pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, ģimenes valsts pabalstu un piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu.

To paredz LM izstrādātie grozījumi attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos, kas 17.jūlijā izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Par tiem vēl lems valdībā.

LM: Par sociālās apdrošināšanas iemaksām no darba devēja piešķirto akciju ienākumiem

Lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, Labklājības ministrija (LM) rosina atbrīvot no obligātajām sociālajām iemaksām ienākumus, ko darbinieki gūst, realizējot akcijas, ko piešķīris darba devējs vai ar darba devēju saistīts uzņēmums.

Tas nozīmē, ka turpmāk ar sociālās apdrošināšanas iemaksām netiktu aplikti tie ienākumi, ko darbinieks ir guvis, veicot darbības ar uzņēmuma akcijām, ko ir piešķīris darba devējs vai ar darba devēju saistīts uzņēmums, piemēram, pārdodot akcijas.

Darba devējs un darbinieks sociālās iemaksas veic no visiem algotā darbā aprēķinātajiem ienākumiem, no kuriem ir jāietur arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Minētie grozījumi nepieciešami, jo darbinieks ienākumus no akciju realizācijas var saņemt arī laikā, kad nav darba attiecībās ar attiecīgo darba devēju.

To paredz LM izstrādātie grozījumi likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, kas 17.jūlijā izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Tos vēl skatīs valdībā un par tiem lems Saeimā.

LM: Par darba aizsardzības tiesisko regulējumu

Lai sekmētu darba aizsardzības prasību ieviešanu praksē, kā arī veicinātu strādājošo drošības un veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi vairākas būtiskas izmaiņas Darba aizsardzības likumā, kas vērstas uz darba aizsardzības jomas tiesiskā regulējuma uzlabošanu.

Minētās izmaiņas iekļautas Labklājības ministrijas izstrādātajā likumprojektā “Grozījumi Darba aizsardzības likumā”, kas 17.jūlijā izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Likumprojekts vēl būs jāsaskaņo ar citām ministrijām, kā arī jāapstiprina valdībā un Saeimā.

Būtiskākie likumprojekta grozījumi paredz jauna darba aizsardzības normatīvos aktus paskaidrojoša dokumenta – prakses standarta ieviešanu. Prakses standartus plānots izstrādāt kādai konkrētai nozarei vai darbības veidam. Tajā paredzēts apkopot visas attiecīgajai nozarei vai darbības veidam saistošās darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, kā arī skaidrot to piemērošanu tieši konkrētajā nozarē vai darbības veidā. Prakses standartu ievērošana būs brīvprātīga. Ja darba devējs būs ņēmis vērā standarta prasības savā jomā, tas faktiski nodrošinās arī darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu. Plānots, ka prakses standartus apstiprinās Nacionālā trīspusējās sadarbības padome.

Tāpat paredzēts, ka darba devējam, ņemot vērā uzņēmumā nodarbināto skaitu un darbības veidu, būs jānorīko vai jāpieņem darbā viens vai vairāki darba aizsardzības speciālisti. Darba devējam vairs nebūs obligāti jāpieņem darbā vairāki darba aizsardzības speciālisti, ja uzņēmumā nodarbināto skaits pārsniegs 50 nodarbinātos, kā to paredz pašreiz spēkā esošā likuma normas. Paredzētās izmaiņas likumā ļaus samazināt izmaksas vidēji lieliem uzņēmumiem, kuros nodarbinātie nav pakļauti bīstamiem riska faktoriem (piemēram, biroja darbos) un arī viens darba aizsardzības speciālists var veikt visus nepieciešamos uzdevumus.

Joprojām pastāvēs iespēja darba devējam pašam pildīt darba aizsardzības speciālista pienākumus uzņēmumos, kuros nodarbināti ne vairāk kā desmit nodarbinātie. Savukārt, ja uzņēmums darba aizsardzības sistēmas izveidē un uzturēšanā izvēlēsies piesaistīt kompetentu institūciju vai kompetentu speciālistu, darba devējam savā uzņēmumā būs jānorīko atbildīgais par darba aizsardzību. Šim cilvēkam netiks noteiktas īpašas prasības attiecībā uz apmācību vai kvalifikāciju, bet darba devējam būs jāizvēlas speciālists, kurš pildīs koordinatora pienākumus, sadarbojoties ar kompetento institūciju vai kompetento speciālistu.

Lai samazinātu administratīvo slogu, plānots, ka tiem darba devējiem, kuri nodarbojas ar bīstamiem komercdarbības veidiem, turpmāk nebūs jānosūta Valsts darba inspekcijai (VDI) informācija par darba vides riska novērtēšanas rezultātiem. Tāpat VDI nebūs jāpaziņo gadījumos, ja uzņēmums uzsāk cita veida darbību.

Īstenojot jau Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādnēs 2008.–2013. gadam paredzētos uzdevumus, kā arī lai sniegtu zinātniski pētniecisko atbalstu darba aizsardzības politikas izstrādātājiem – LM un VDI –, likumprojektā paredzēts vairākus pienākumus darba aizsardzības jomā uzdot veikt Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai “Darba drošības un vides veselības institūts” (inspektoru apmācība, situācijas analīze un konsultēšana, sabiedrības informēšana u.c.).

Tāpat, veicinot preventīvās kultūras uzlabošanu uzņēmumos, plānots uzlabot uzticības personu darbu, nosakot, ka darba devējam uzticības personām ir jāpiešķir ne mazāk kā 2 stundas nedēļā pienākumu veikšanai darba aizsardzības jomā.

Grozījumus Darba aizsardzības likumā izstrādājusi darba grupa, kurā darbojās pārstāvji no LM, VDI, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Rīgas Stradiņa universitātes aģentūras “Darba drošības un vides veselības institūts”.

Atgādinām, ka pašreizējais Darba aizsardzības likums ir spēkā no 2002.gada 1.janvāra. Tas nosaka būtiskākos darba aizsardzības principus, darba devēju, nodarbināto un viņu pārstāvju, kā arī valsts institūciju pienākumus, tiesības un savstarpējo sadarbību darba aizsardzības jomā.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par grozījumiem Uzņēmumu reģistra maksas pakalpojumu cenrādī

17.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts projekts grozījumiem noteikumos par Uzņēmumu reģistra (UR) sniegtajiem maksas pakalpojumiem. Grozījumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas un UR speciālisti.

Kā teikts projekta anotācijā, Uzņēmumu reģistra sniegto maksas pakalpojumu cenrādī grozījumi nav veikti kopš 2005.gada. Līdz ar grozījumu stāšanos spēkā tiks mainītas UR sniegto maksas pakalpojumu cenas, pielīdzinot tās šābrīža administratīvajām izmaksām.

Piemēram, par dokumenta kopijas izgatavošanu no lietvedības lietas būs jāmaksā Ls 0,78 līdzšinējā Ls 0,41 vietā, par akciju sabiedrības akcionāru sapulces izsludināšanu un atklāšanu būs jāmaksā Ls 330,40 līdzšinējo Ls 295 vietā u.c.

Pārskatot UR klientiem pašlaik piedāvāto maksas pakalpojumu klāstu, secināts, ka vairāki no tiem turpmāk netiks sniegti, piemēram, informācija no ārvalstu komercreģistriem. Praksē konstatēts, ka sadarbība ar ārvalstu komercreģistriem ir apgrūtināta, tādējādi šāds maksas pakalpojums nav kvalitatīvs.

Pēc grozījumu stāšanās spēkā UR nesniegs arī tādu pakalpojumu kā Uzņēmumu reģistra izstrādāto dokumentu paraugu un pieteikumu aizpildīšana un izdrukāšana. Secināts, ka UR izstrādā dokumentus un pats tos arī izskata, līdz ar to šādas darbības ir apšaubāmas no Uzņēmumu reģistra funkciju veikšanas viedokļa – rodas zināma veida interešu konflikts.

Kā norādīts anotācijā, nav pieprasījuma pēc tādiem pakalpojumiem kā dokumentu cauršūšana un lapu numurēšana, reģistrācijas apliecības un citu dokumentu laminēšana, kā arī paziņojuma nosūtīšana, izmantojot mobilā tālruņa īsziņu vai elektronisko pastu. Tāpēc tos nepieciešams dzēst no noteikumiem.

Paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā 2009.gada 1.janvārī.

Grozījumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes un Satiksmes ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam, Valsts kancelejai un Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par grozījumiem Emisijas kvotu sadales plānā 2008.–2012.gadam

17.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Grozījums Emisijas kvotu sadales plānā 2008.–2012.gadam” (turpmāk – rīkojuma projekts).

Sagatavotais rīkojuma projekts paredz veikt tehniskus grozījumus Emisijas kvotu sadales plānā 2008.–2012.gadam (turpmāk – Plāns). Grozījumos tiek precizēts kopējais emisijas kvotu apjoms – 3,398483 miljoni gadā un precizēta jauno iekārtu rezerve – 0,800739 miljoni gadā.

Grozījumi paredz, ka trīs brīvprātīgie Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (turpmāk – ES ETS) dalībnieki, kas dalību sistēmā sāka tikai no 2008.gada 1.janvāra, tiek izņemti no kopējā esošo ETS dalībnieku saraksta. Šīm iekārtām izveidota jauna tabula (3.tabula), kurā tām piešķiramais emisijas kvotu apjoms norādīts tikai indikatīvi. Minētajām iekārtām nepieciešamo kvotu apjomu Latvija pieprasīs Eiropas Komisijai, iesniedzot papildu iesniegumu pēc Plāna apstiprināšanas Ministru kabinetā. Papildus grozījumos tiks precizēti operatoru nosaukumi, iekārtu adreses un iekārtu dalības veidi ES ETS.

Izstrādātajā rīkojuma projektā netiek mainīta emisijas kvotu sadale esošo iekārtu līmenī.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par atbalstu lauksaimniecības uzņēmumu dibināšanai

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu kompensācijas maksājumu veidā pasākumam “Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem””, kas 17.jūlijā izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekta mērķis ir sekmēt gados jaunu cilvēku iesaistīšanos pastāvīgās lauksaimniecības aktivitātēs, kas veicinātu ekonomiski dzīvotspējīgu lauksaimniecības uzņēmumu dibināšanu un nodrošinātu darbaspēka atjaunošanos lauksaimniecības sektorā, kā arī lai veidotu jaunas lauku saimniecības vai pārņemtu jau esošās un piesaistītu lauksaimniecības nozarei nepieciešamo darbaspēku ar jaunām zināšanām un prasmēm.

Noteikumu projekts paredz, ka pretendents, kas vēlas pieteikties atbalstam, personīgi iesniedz projekta iesniegumu Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē vai arī nosūta to kā elektroniski parakstītu dokumentu. Tāpat pretendentam būs jāiesniedz pases kopija un izziņa no kredītiestādes, ja projekta īstenošanai tiks ņemts kredīts.

Atbilstoši pasākuma nosacījumiem un finansējumam tiek plānots atbalstīt 868 jaunos lauksaimniekus.

Paredzēts, ka no atbalstu saņēmušajām saimniecībām vismaz 200 saimniecību būs bioloģiskās produkcijas ražotāji. Kopējais investīciju apjoms ir paredzēts 22 804 616 latu.

Normatīvā akta projekts nosaka arī: ja atbalsta saņēmējs pirmajos trīs saistību gados nav sasniedzis projekta iesniegumā izvirzītos mērķus, tad viņam saņemtais publiskais finansējums ir jāatmaksā.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā izskatīšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

ĪUMEPLS: Par Vēlētāju reģistra gatavību integrācijai ar elektronisko vēlēšanu sistēmu

Valsts sekretāru sanāksmē 17.jūlijā izsludināts Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta (sekretariāts) sagatavotais informatīvais ziņojums “Par Vēlētāju reģistra ekspertīzi”, kuras uzdevums bija novērtēt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā esošā Vēlētāju reģistra gatavību integrācijai ar elektronisko vēlēšanu sistēmu, kā arī veikt reģistra drošības auditu. Vēlētāju reģistra ekspertīze veikta laikposmā no 2008. gada 1.aprīļa līdz 30.aprīlim.

Informatīvajā ziņojumā aprakstīta reģistra sistēma un funkcijas un tajā iekļauto datu kvalitāte, datu apmaiņa ar citām informācijas sistēmām, sistēmas drošības organizēšana, uzturēšanas riski un sistēmas darbības nodrošināšanai nepieciešamie resursi.

Esošā Vēlētāju reģistra informācijas sistēma nedod iespēju pilnvērtīgi un efektīvi nodrošināt vēlēšanu elektronisku norisi. Sistēmas arhitektūras risinājums ir piemērots un pietiekami universāls, lai veiktu nepieciešamās izmaiņas tās funkcionalitātes pielāgošanai elektroniskas vēlēšanu sistēmas izveidei. Šiem mērķiem nepieciešams izveidot saskarni ar vēlēšanu elektroniskās identitātes pakalpojumu sniedzēja sistēmu un saskarni ar elektronisko vēlēšanu informācijas sistēmu.

Informatīvajā ziņojumā sniegts nepieciešamo resursu un izmaksu novērtējums: 76,6 tūkstoši latu nepieciešami Vēlētāju reģistra informācijas sistēmā konstatēto problēmu, kuras saistītas ar normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi, novēršanai. Savukārt Vēlētāju reģistra informācijas sistēmas integrācijas nodrošināšanai ar elektronisko vēlēšanu sistēmu nepieciešami 357,5 tūkstoši latu.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts