Eiropas Parlaments: Par emisiju kvotu ieviešanu aviācijā

Eiropas Parlaments 8.jūlijā atbalstīja ar dalībvalstīm panākto kompromisu par aviācijas iekļaušanu ES Siltumnīcefekta gāzu emisiju tirdzniecības sistēmā (ETS). No 2012.gada kvotu sadali un tirdzniecību plānots attiecināt uz visiem lidojumiem, kas sāksies vai beigsies kādā no Eiropas Savienības lidostām. To paredz direktīva, kuras mērķis ir pakāpeniski samazināt ES aviācijas ietekmi uz globālo sasilšanu. Sistēmā 85% kvotu kompānijas saņems bez maksas, 15% būs jāiegādājas izsolēs.

Direktīvā paredzēta arī īpaša rezerve, kas operatoriem ļaus pieteikties uz bezmaksas kvotām.

“Ir svarīgi, ka ETS iekļautas arī trešo valstu aviolīnijas,” ar gandarījumu atzīmēja referents Pēters Līse (Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa), atgādinot, ka ievērojamu daļu emisiju rada starptautiskie lidojumi. 

Ar direktīvu ES arī apņemas panākt vienošanos par pasākumiem pasaules mērogā, lai samazinātu aviācijas radīto siltumnīcefekta gāzu izmešu daudzumu. ES shēmai jākalpo par paraugu. 

Roberta Zīles (Nāciju Eiropas grupa) skatījumā viens no būtiskākajiem panākumiem Eiropas Parlamenta un ES Padomes (dalībvalstu) kompromisā ir izveidotā 3% bezmaksas kvotu rezerve. Tā ļaus strādāt jauniem un ļoti strauji augošiem uzņēmumiem, kuru vidējais pieaugums četros gados ir 18 procenti.

“Aviācijas iekļaušana ETS ir loģisks solis. No visām atļaujām 85% sadalīs bez maksas, bet galu galā piesārņotājs maksā,” uzsvēra Aldis Kušķis (Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa). Deputāts uzteica referenta P.Līses teicamo darbu sarunās ar ES Padomi, nodrošinot bezmaksas kvotu rezervi tādām kompānijām kā “airBaltic”, kura pēdējos gados pat sasniegusi 50% pieaugumu. “Direktīva, protams, grauj avioindustrijas un visvairāk tieši nacionālo aviokompāniju “svētās govs” statusu,” atzina deputāts, “bet varbūt sen jau bija laiks.”

No visām atļaujām 85% sadalīs bez maksas, 15% pārdos izsolē, paredz vienošanās.

Kvotas, kas piešķiramas katrai kompānijai, aprēķinās, pamatojoties uz operatora vidējo emisiju daudzumu laikā no 2004. līdz 2006.gadam. Pirmajā posmā, sākot no 2012.gada, kopējais ES radītais aviācijas emisiju daudzums būs jāsamazina par 3%. Otrajā posmā, no 2013.gada un turpmāk – par 5%. Šos daudzumus nākotnē tomēr varēs pielāgot. Jau 2014.gadā paredzēts direktīvu pārskatīt.

Vienošanās paredz rezervi, kas ļaus iegūt papildu bezmaksas kvotas. Tās paredzētas jauniem un strauji augošiem uzņēmumiem, kam papildu kvotu pieprasījums būs jāiesniedz savas valsts atbildīgajai iestādei.

Emisiju tirdzniecība neattieksies uz vairāku dienesta veidu lidojumiem – muitas, militārām vajadzībām, glābšanai, ārkārtas situāciju novēršanai un ātrās medicīniskās palīdzības lidojumiem. Tā neattieksies arī uz nelielām aviolīnijām, proti, operatoriem, kas “trijos secīgos četru mēnešu periodos veic mazāk par 243 lidojumiem periodā” vai “veic lidojumus, kuru ikgadējās kopējās oglekļa dioksīda emisijas nepārsniedz 10 000 tonnu gadā”.

Par to, kā izmantot vairāksolīšanu ienākumus, jāizlemj dalībvalstīm. Tos būtu jāiegulda klimata pārmaiņu iegrožošanai, lai pielāgotos klimata pārmaiņām ES un trešās valstīs, jo īpaši jaunattīstības valstīs, finansētu pētniecību, īpaši par zaļāku gaisa transportu. Ieņēmumi no izsolēm arī būtu jāizmanto, lai finansētu iemaksas Pasaules energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu fondā, un pasākumiem, kas domāti, lai novērstu mežu izciršanu.

Ziņojumu Parlaments pieņēma ar 640 balsīm par, 30 pret, 20 atturoties. Kompromisa redakcija vēl formāli jāapstiprina dalībvalstu ministriem ES Padomē.

Eiropas Parlamenta preses dienests