Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”
• Ērika Lazareva. Zaudējumu atlīdzināšana nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā
Jebkura fiziska vai juridiska persona ir atbildīga par zaudējumiem, ko tā nodara citai fiziskai vai juridiskai personai. Šis atlīdzināšanas princips pazīstams jau no senseniem laikiem (piemēram, Hamurapi likumos). Ja valsts ir atbildīga, tai arī jāatbild par savu darbību vai bezdarbību. Vēl pirms sešiem gadiem valsts atbildības pienākums nebija pašsaprotams. Tādējādi jebkurš darbs, kas pamato vai izskaidro valsts atbildības pienākumu, ir svarīgs un aktuāls.
Pirms Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās 2004.gada 1.februārī, privātpersonas nebija pasargātas no valsts pārvaldes iestāžu patvaļas visdažādākajās jomās. Privātpersonai varēja aizliegt celt, pārdot bez īpaša paskaidrojuma vai arī piespiest izdarīt kādas noteiktas darbības. Kā jau tika minēts, cīņu pret šādu patvaļu sāka 2004.gada 1.februāra Administratīva procesa likums, kurā strikti noteikts, kādi noteikumi jāievēro, sastādot administratīvo aktu, un vēl vairāk – par zaudējumiem, ko cietīs persona iestādes prettiesiska administratīva akta dēļ vai iestādes faktiskās rīcības dēļ, tiks atlīdzināts.
• Ineta Ziemele. Latvijas – Krievijas valsts robežas jautājums un Latvijas nepārtrauktības doktrīna
Šajā rakstā analizēti trīs jautājumi. Pirmkārt, tā kā vairākums robežlīguma slēgšanas procesā iesaistīto amatpersonu norādīja, ka 2007.gada Latvijas–Krievijas valsts robežas līgums (turpmāk – 2007.gada līgums) neapstrīd un neapgāž Latvijas valsts nepārtrauktību, autore pievērsusies jautājumam – ko valsts nepārtrauktība nozīmē un kā, ja vispār, tā ir saistīta ar 2007.gada līgumu.
Otrkārt, autore aplūko jautājumu par 1920.gada Latvijas–Krievijas Miera līguma īpašo raksturu un Satversmes 3.panta tvērumu. Šajā daļā sīkāk analizēts Satversmes tiesas spriedums, lai arī šis raksts nebūtu uzskatāms par to, ko klasiski tiesību doktrīnā saprot ar tiesas sprieduma komentāru. Treškārt, autore mēģina novērtēt, vai Latvija vēl arvien ir paturējusi savas prasības tiesības atbilstoši starptautisko tiesību normām un principiem saistībā ar pienākumu atlīdzināt starptautisko normu pārkāpuma dēļ radīto zaudējumu.
• Jānis Pleps. Satversmes jautājumi latgaliešu trimdā
Viens no galvenajiem juristu uzdevumiem konstitucionālo tiesību jomā ir konstitūcijas iztulkošana. Taču konstitūcijas interpretācija nav tikai juristu kompetencē esošs jautājums. Konstitūcija ir ne vien juridisks, bet arī politisks dokuments, kas noteic konstitucionālās iekārtas politiskās filozofijas pamatus un nozīmīgākās vērtības.
Līdz ar to arī konstitūcijas interpretācija ikvienā valstī ir ne tikai juridiska, bet arī politiska darbība. Konstitūcijas normu interpretācijā būtisks devums ir arī politiķiem un sabiedriskajiem darbiniekiem. Viņu paustie viedokļi un vērtējumi par konstitūcijas normu iespējamo saturu bieži vien ir nozīmīgs konstitūcijas interpretācijas avots.
“Jurista Vārda” redakcija