Pēc Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmumu informācijas, pašlaik ir ievērojams vietējās cūkgaļas deficīts. Gaļas ražotāji nespēj nodrošināt uzņēmumus ar nepieciešamo izejvielu daudzumu. Savukārt cūkgaļas importu ierobežo noteiktā 70 procentu ievedmuita, tādējādi situācija gaļas tirgū ir saspringta — tā tagad uzskata gaļas pārstrādātāji. Turpretī zemnieki un cūku audzēšanas kompleksu vadītāji vēl pavasarī bija uztraukti par to, ka tieši pārmērīgais cūkgaļas imports kavē nozares attīstību un veicina tās strauju lejupslīdi.

Šī gada 1. jūnijā Latvijā stājās spēkā likums "Par pagaidu pasākumiem cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai". Tas noteica muitas nodokļa likmi 70 procentu apmērā, bet ne mazāk kā Ls 0,34 par vienu kilogramu svaigas, atdzesētas vai saldētas cūkgaļas. Kopš darbojas šis pagaidu tirgus aizsardzības pasākums, cūkgaļas imports Latvijā ir samazinājies. Aprīlī valstī tika ievestas gandrīz 800 tonnas cūkgaļas, bet vasaras mēnešos ievedums bija vairākas reizes mazāks: jūnijā — 145 tonnas, jūlijā — 231 tonna, augustā — 258 tonnas. Visvairāk cūkgaļas importēts no Polijas. Sanitārā robežinspekcija informē, ka septembrī svaiga cūkgaļa un dzīvas cūkas brīvam apgrozījumam nav ievestas. No Latvijas robežkontroles punktiem saņemta ziņa, ka pagājušajā nedēļā par vairāk nekā 85 tonnām palielinājies Latvijā ievestās cūkgaļas apjoms. Līdz 12. septembrim Sanitārā robežinspekcija pārbaudīja apmēram 108 tonnas Latvijā ievedamās cūkgaļas, bet līdz 19. septembrim tika pārbaudītas 193.

Saeimā akceptētais likums "Par pagaidu pasākumiem cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai" ir spēkā līdz šā gada 17. decembrim. Cūku audzētāju asociācija izteikusi ierosinājumu pagarināt pieņemtos cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus vēl uz diviem gadiem. Pašlaik Zemkopības ministrija sadarbībā ar Cūku audzētāju asociāciju izstrādā ilgtermiņa iespējamos pasākumus iekšējā tirgus sakārtošanā un tā aizsardzībā. Līdz oktobrim ir jāsagatavo Valsts iekšējā tirgus aizsardzības komisijas ziņojums valdībai par izmeklēšanas gaitu cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībā, detalizēta informācija par tālāku rīcību šajā procesā. Viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir sagatavot precīzu pamatojumu cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu aizstāvēšanai brīvo tirdzniecības līgumu un Pasaules tirdzniecības organizācijas ietvaros. Diemžēl Latvijā trūkst kvalificētu speciālistu, kas varētu veikt šo uzdevumu atbilstoši starptautiskajām prasībām. Pagaidām nav iedalīti līdzekļi, lai izmantotu šādu ekspertu pakalpojumus.

Vairākas lauksaimniecības pašpārvaldes sabiedriskās organizācijas — Zemnieku federācija, Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija, Zemnieku saeima un Latvijas Lauku atbalsta asociācija — uzskata, ka pēc pagaidu pasākumu cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībā un paaugstinātās ievedmuitas ieviešanas situācija cūku realizācijā ir uzlabojusies. Tomēr cūku iepirkuma cena joprojām ir zema: 0,54 — 0,55 lati par dzīvsvara kilogramu, kas ir zemāka par pašizmaksu. Turklāt specializētajās cūkkopības saimniecībās dzīvsvara kilograma pašizmaksa ir 0,62—0,72 lati. Sabiedriskās organizācijas izteikušas priekšlikumu pārdalīt lauksaimniecības nozares atbalstam paredzētos līdzekļus un pagarināt līdz šā gada beigām subsidēšanu par pārstrādei realizētajām cūkām — Ls 8 par katru cūku. Jāatzīmē, ka šāda summa tika maksāta līdz septembrim.

Latvijā darbojas vairāk nekā 360 kautuves, 39 no tām ir lieljaudas, taču neviena neatbilst Eiropas Savienības prasībām. Arī tā ir problēma, kas jārisina, lai veicinātu cūkgaļas nozares attīstību valstī.

Zemkopības ministrija iesniegusi izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)". Veiktie grozījumi paredz galvenajām lauksaimniecības un pārtikas preču grupām noteikt saliktos ievedmuitas tarifus pēc formulas "... %, bet ne mazāk kā ... Ls/kg". Pēc speciālistu domām, saliktais ievedmuitas tarifs dos iespēju objektīvāk novērtēt Latvijā importētās lauksaimniecības un pārstrādātās produkcijas deklarētās muitas vērtības. Aprēķinot salikto likmi, par pamatu ņemtas vidējās deklarētās muitas vērtības, kas uzrādītas 1998.gada Valsts statistikas pārvaldes sagatavotajā informācijā par tirdzniecības bilanci Latvijā. Tāpat ir veikti aprēķini, kas pierāda, ka saliktā ievedmuitas tarifa likme nav palielināta salīdzinājumā ar spēkā esošo ievedmuitas tarifa likmi. Šādas saliktās ievedmuitas tarifa likmes izmanto arī Eiropas Savienībā.

Dagnija Muceniece —  "Latvijas Vēstnesim"