Ārlietu ministrijas dienesta informācija Nr.41/605-5005

Rīgā 2008.gada 17.jūnijā

Par Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem

 

Ārlietu ministrija nosūta publicēšanai 1973.gada 2.novembra Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas grozīta ar 1978.gada Protokolu, tekstu angļu valodā un tā tulkojumu latviešu valodā.

Konvencija stājās spēkā Latvijas Republikā 1992.gada 20.augustā.

Konvencijas teksts līdz šim nav publicēts.

Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktore I.Mangule

 
 

International Convention for the Prevention of Pollution from Ships, 1973, as modified by the Protocol of 1978 relating thereto

The Parties to the Convention,

Being conscious of the need to preserve the human environment in general and the marine environment in particular,

Recognizing that deliberate, negligent or accidental release of oil and other harmful substances from ships constitutes a serious source of pollution,

Recognizing also the importance of the International Convention for the Prevention of Pollution of the Sea by Oil, 1954, as being the first multilateral instrument to be concluded with the prime objective of protecting the environment, and appreciating the significant contribution which that Convention has made in preserving the seas and coastal environment from pollution,

Desiring to achieve the complete elimination of intentional pollution of the marine environment by oil and other harmful substances and the minimization of accidental discharge of such substances,

Considering that this object may best be achieved by establishing rules not limited to oil pollution having a universal purport,

Have agreed as follows:

Article 1. General obligations under the Convention

(1) The Parties to the Convention undertake to give effect to the provisions of the present Convention and those Annexes thereto by which they are bound, in order to prevent the pollution of the marine environment by the discharge of harmful substances or effluents containing such substances in contravention of the Convention.

(2) Unless expressly provided otherwise, a reference to the present Convention constitutes at the same time a reference to its Protocols and to the Annexes.

Article 2. Definitions

For the purposes of the present Convention, unless expressly provided otherwise:

(1) “Regulations” means the Regulations contained in the Annexes to the present Convention.

(2) “Harmful substance” means any substance which, if introduced into the sea, is liable to create hazards to human health, to harm living resources and marine life, to damage amenities or to interfere with other legitimate uses of the sea, and includes any substance subject to control by the present Convention.

(3)(a) “Discharge”, in relation to harmful substances or effluents containing such substances, means any release howsoever caused from a ship and includes any escape, disposal, spilling, leaking, pumping, emitting or emptying;

(b) “Discharge” does not include:

(i) dumping within the meaning of the Convention on the Prevention of Marine Pollution by Dumping of Wastes and Other Matter, done at London on 13 November 1972; or

(ii) release of harmful substances directly arising from the exploration, exploitation and associated off-shore processing of sea-bed mineral resources; or

(iii) release of harmful substances for purposes of legitimate scientific research into pollution abatement or control.

(4) “Ship” means a vessel of any type whatsoever operating in the marine environment and includes hydrofoil boats, air-cushion vehicles, submersibles, floating craft and fixed or floating platforms.

(5) “Administration” means the Government of the State under whose authority the ship is operating. With respect to a ship entitled to fly a flag of any State, the Administration is the Government of that State. With respect to fixed or floating platforms engaged in exploration and exploitation of the sea-bed and subsoil thereof adjacent to the coast over which the coastal State exercises sovereign rights for the purposes of exploration and exploitation of their natural resources, the Administration is the Government of the coastal State concerned.

(6) “Incident” means an event involving the actual or probable discharge into the sea of a harmful substance, or effluents containing such a substance.

(7) “Organization” means the Inter-Governmental Maritime Consultative Organization.^*

^* The name of the Organization was changed to “International Maritime Organization” by virtue of amendments to the Organization’s Convention entered into force on 22 May 1982.

Article 3. Application

(1) The present Convention shall apply to:

(a) ships entitled to fly the flag of a Party to the Convention; and

(b) ships not entitled to fly the flag of a Party but which operate under the authority of a Party.

(2) Nothing in the present Article shall be construed as derogating from or extending the sovereign rights of the Parties under international law over the sea-bed and subsoil thereof adjacent to their coasts for the purposes of exploration and exploitation of their natural resources.

(3) The present Convention shall not apply to any warship, naval auxiliary or other ship owned or operated by a State and used, for the time being, only on government non-commercial service. However, each Party shall ensure by the adoption of appropriate measures not impairing the operations or operational capabilities of such ships owned or operated by it, that such ships act in a manner consistent, so far as is reasonable and practicable, with the present Convention.

Article 4. Violation

(1) Any violation of the requirements of the present convention shall be prohibited and sanctions shall be established therefor under the law of the Administration of the ship concerned wherever the violation occurs. If the Administration is informed of such a violation and is satisfied that sufficient evidence is available to enable proceedings to be brought in respect of any violation, it shall cause such proceedings to be taken as soon as possible, in accordance with its law.

(2) Any violation of the requirements of the present Convention within the jurisdiction of any Party to the Convention shall be prohibited and sanctions shall be established therefor under the law of that Party. Whenever such a violation occurs, that party shall either:

(a) cause proceedings to be taken in accordance with its law; or

(b) furnish to the Administration of the ship such information and evidence as may be in its possession that a violation has occurred.

(3) Where information or evidence with respect to any violation of the present Convention by a ship is furnished to the Administration of that ship, the Administration shall promptly inform the Party which has furnished the information or evidence, and the Organization, of the action taken.

(4) The penalties specified under the law of a Party pursuant to the present Article shall be adequate in severity to discourage violations of the present Convention and shall be equally severe irrespective of where the violations occur.

Article 5. Certificates and special rules on inspection of ships

(1) Subject to the provisions of paragraph (2) of the present Article a certificate issued under the authority of a Party to the Convention in accordance with the provisions of the Regulations shall be accepted by the other Parties and regarded for all purposes covered by the present Convention as having the same validity as a certificate issued by them.

(2) A ship required to hold a certificate in accordance with the provisions of the Regulations is subject, while in the ports or off-shore terminals under the jurisdiction of a Party, to inspection by officers duly authorized by that Party. Any such inspection shall be limited to verifying that there is on board a valid certificate, unless there are clear grounds for believing that the conditions of the ship or its equipment does not correspond substantially with the particulars of that certificate. In that case, or if the ship does not carry a valid certificate, the Party carrying out the inspection shall take such steps as will ensure that the ship shall not sail until it can proceed to sea without presenting an unreasonable threat of harm to the marine environment. That Party may, however, grant such a ship permission to leave the port or off-shore terminal for the purpose of proceeding to the nearest appropriate repair yard available.

(3) If a Party denies a foreign ship entry to the ports or off-shore terminals under its jurisdiction or takes any action against such a ship for the reason that the ship does not comply with the provisions of the present Convention, the Party shall immediately inform the consul or diplomatic representative of the Party whose flag the ship is entitled to fly, or if this is not possible, the Administration of the ship concerned. Before denying entry or taking such action the Party may request consultation with the Administration of the ship concerned. Information shall also be given to the Administration when a ship does not carry a valid certificate in accordance with the provisions of the Regulations.

(4) With respect to the ships of non-Parties to the Convention, Parties shall apply the requirements of the present Convention as may be necessary to ensure that no more favourable treatment is given to such ships.

Article 6. Detection of violations and enforcement of the Convention

(1) Parties to the Convention shall co-operate in the detection of violations and the enforcement of the provisions of the present Convention, using all appropriate and practicable measures of detection and environmental monitoring, adequate procedures for reporting and accumulation of evidence.

(2) A ship to which the present Convention applies may, in any port or off-shore terminal of a Party, be subject to inspection by officers appointed or authorized by that Party for the purpose of verifying whether the ship has discharged any harmful substances in violation of the provisions of the Regulations. If an inspection indicates a violation of the Convention, a report shall be forwarded to the Administration for any appropriate action.

(3) Any Party shall furnish to the Administration evidence, if any, that the ship has discharged harmful substances or effluents containing such substances in violation of the provisions of the Regulations. If it is practicable to do so, the competent authority of the former Party shall notify the Master of the ship of the alleged violation.

(4) Upon receiving such evidence, the Administration so informed shall investigate the matter, and may request the other Party to furnish further or better evidence of the alleged contravention. If the Administration is satisfied that sufficient evidence is available to enable proceedings to be brought in respect of the alleged violation, it shall cause such proceedings to be taken in accordance with its law as soon as possible. The Administration shall promptly inform the Party which has reported the alleged violation, as well as the Organization, of the action taken.

(5) A Party may also inspect a ship to which the present Convention applies when it enters the ports or off-shore terminals under its jurisdiction, if a request for an investigation is received from any Party together with sufficient evidence that the ship has discharged harmful substances or effluents containing such substances in any place. The report of such investigation shall be sent to the Party requesting it and to the Administration so that the appropriate action may be taken under the present Convention.

Article 7. Undue delay to ships

(1) All possible efforts shall be made to avoid a ship being unduly detained or delayed under articles 4, 5 or 6 of the present Convention.

(2) When a ship is unduly detained or delayed under articles 4, 5 or 6 of the present Convention, it shall be entitled to compensation for any loss or damage suffered.

Article 8. Reports on incidents involving harmful substances

(1) A report of an incident shall be made without delay to the fullest extent possible in accordance with the provisions of Protocol I to the present Convention.

(2) Each Party to the Convention shall:

(a) make all arrangements necessary for an appropriate officer or agency to receive and process all reports on incidents; and

(b) notify the Organization with complete details of such arrangements for circulation to other Parties and Member States of the Organization.

(3) Whenever a Party receives a report under the provisions of the present Article, that Party shall relay the report without delay to:

(a) the Administration of the ship involved; and

(b) any other State which may be affected.

(4) Each Party to the Convention undertakes to issue instructions to its maritime inspection vessels and aircraft and to other appropriate services, to report to its authorities any incident referred to in Protocol I to the present Convention. That Party shall, if it considers it appropriate, report accordingly to the Organization and to any other party concerned.

Article 9. Other treaties and interpretations

(1) Upon its entry into force, the present Convention supersedes the International Convention for the Prevention of Pollution of the Sea by Oil, 1954, as amended, as between Parties to that Convention.

(2) Nothing in the present Convention shall prejudice the codification and development of the law of the sea by the United Nations Conference on the Law of the Sea convened pursuant to Resolution 2750 C(XXV) of the General Assembly of the United Nations nor the present or future claims and legal views of any State concerning the law of the sea and the nature and extent of coastal and flag State jurisdiction.

(3) The term “jurisdiction” in the present Convention shall be construed in the light of international law in force at the time of application or interpretation of the present Convention.

Article 10. Settlement of disputes

Any dispute between two or more Parties to the Convention concerning the interpretation or application of the present Convention shall, if settlement by negotiation between the Parties involved has not been possible, and if these Parties do not otherwise agree, be submitted upon request of any of them to arbitration as set out in Protocol II to the present Convention.

Article 11. Communication of information

(1) The Parties to the Convention undertake to communicate to the Organization:

(a) the text of laws, orders, decrees and regulations and other instruments which have been promulgated on the various matters within the scope of the present Convention;

(b) a list of non-governmental agencies which are authorized to act on their behalf in matters relating to the design, construction and equipment of ships carrying harmful substances in accordance with the provisions of the Regulations;^*

(c) a sufficient number of specimens of their certificates issued under the provisions of the Regulations;

(d) a list of reception facilities including their location, capacity and available facilities and other characteristics;

(e) official reports or summaries of official reports in so far as they show the results of the application of the present Convention; and

(f) an annual statistical report, in a form standardized by the Organization, of penalties actually imposed for infringement of the present Convention.

(2) The Organization shall notify Parties of the receipt of any communications under the present Article and circulate to all Parties any information communicated to it under sub paragraphs (l)(b) to (f) of the present Article.

^* The text of this subparagraph is replaced by that contained in article III of the 1978 Protocol.

Article 12. Casualties to ships

(1) Each Administration undertakes to conduct an investigation of any casualty occurring to any of its ships subject to the provisions of the Regulations if such casualty has produced a major deleterious effect upon the marine environment.

(2) Each Party to the Convention undertakes to supply the Organization with information concerning the findings of such investigation, when it judges that such information may assist in determining what changes in the present Convention might be desirable.

Article 13. Signature, ratification, acceptance, approval and accession

(1) The present Convention shall remain open for signature at the Headquarters of the Organization from 15 January 1974 until 31 December 1974 and shall thereafter remain open for accession. States may become Parties to the present Convention by:

(a) signature without reservation as to ratification, acceptance or approval; or

(b) signature subject to ratification, acceptance or approval, followed by ratification, acceptance or approval; or

(c) accession.

(2) Ratification, acceptance, approval or accession shall be effected by the deposit of an instrument to that effect with the Secretary-General of the Organization.

(3) The Secretary-General of the Organization shall inform all States which have signed the present Convention or acceded to it of any signature or of the deposit of any new instrument of ratification, acceptance, approval or accession and the date of its deposit.

Article 14. Optional Annexes

(1) A State may at the time of signing, ratifying, accepting, approving or acceding to the present Convention declare that it does not accept any one or all of Annexes III, IV and V (hereinafter referred to as “Optional Annexes”) of the present Convention. Subject to the above, Parties to the Convention shall be bound by any Annex in its entirety.

(2) A State which has declared that it is not bound by an Optional Annex may at any time accept such Annex by depositing with the Organization an instrument of the kind referred to in Article 13(2).

(3) A State which makes a declaration under paragraph (1) of the present Article in respect of an Optional Annex and which has not subsequently accepted that Annex in accordance with paragraph (2) of the present Article shall not be under any obligation nor entitled to claim any privileges under the present Convention in respect of matters related to such Annex and all references to Parties in the present Convention shall not include that State in so far as matters related to such Annex are concerned.

(4) The Organization shall inform the States which have signed or acceded to the present Convention of any declaration under the present Article as well as the receipt of any instrument deposited in accordance with the provisions of paragraph (2) of the present article.

Article 15. Entry into force

(1) The present Convention shall enter into force twelve months after the date on which not less than 15 States, the combined merchant fleets of which constitute not less than fifty per cent of the gross tonnage of the world’s merchant shipping, have become parties to it in accordance with article 13.

(2) An optional Annex shall enter into force twelve months after the date on which the conditions stipulated in paragraph (1) of the present Article have been satisfied in relation to that Annex.

(3) The Organization shall inform the States which have signed the present Convention or acceded to it of the date on which it enters into force and of the date on which an Optional Annex enters into force in accordance with paragraph (2) of the present article.

(4) For States which have deposited an instrument of ratification, acceptance, approval or accession in respect of the present Convention or any Optional Annex after the requirements for entry into force thereof have been met but prior to the date of entry into force, the ratification, acceptance, approval or accession shall take effect on the date of entry into force of the Convention of such Annex or three months after the date of deposit of the instrument whichever is the later date.

(5) For States which have deposited an instrument of ratification, acceptance, approval or accession after the date on which the Convention or an Optional Annex entered into force, the Convention or the Optional Annex shall become effective three months after the date of deposit of the instrument.

(6) After the date on which all the conditions required under Article 16 to bring an amendment to the present Convention or an Optional Annex into force have been fulfilled, any instrument of ratification, acceptance, approval or accession deposited shall apply to the Convention or Annex as amended.

Article 16. Amendments

(1) The present Convention may be amended by any of the procedures specified in the following paragraphs.

(2) Amendments after consideration by the Organization:

(a) any amendment proposed by a Party to the Convention shall be submitted to the Organization and circulated by its Secretary-General to all Members of the Organization and all Parties at least six months prior to its consideration;

(b) any amendment proposed and circulated as above shall be submitted to an appropriate body by the Organization for consideration;

(c) Parties to the Convention, whether or not Members of the Organization, shall be entitled to participate in the proceedings of the appropriate body;

(d) amendments shall be adopted by a two-thirds majority of only the Parties to the Convention present and voting;

(e) if adopted in accordance with sub-paragraph (d) above, amendments shall be communicated by the Secretary-General of the Organization to all the Parties to the Convention for acceptance;

(f) an amendment shall be deemed to have been accepted in the following circumstances:

(i) an amendment to an Article of the Convention shall be deemed to have been accepted on the date on which it is accepted by two-thirds of the Parties, the combined merchant fleets of which constitute not less than fifty per cent of the gross tonnage of the world’s merchant fleet;

(ii) an amendment to an Annex to the Convention shall be deemed to have been accepted in accordance with the procedure specified in sub-paragraph (f)(iii) unless the appropriate body, at the time of its adoption, determines that the amendment shall be deemed to have been accepted on the date on which it is accepted by two-thirds of the Parties, the combined merchant fleets of which constitute not less than fifty per cent of the gross tonnage of the world’s merchant fleet. Nevertheless, at any time before the entry into force of an amendment to an Annex to the Convention, a Party may notify the Secretary-General of the Organization that its express approval will be necessary before the amendment enters into force for it. The latter shall bring such notification and the date of its receipt to the notice of Parties;

(iii) an amendment to an Appendix to an Annex to the Convention shall be deemed to have been accepted at the end of a period to be determined by the appropriate body at the time of its adoption, which period shall be not less than ten months, unless within that period an objection is communicated to the Organization by not less than one-third of the Parties or by the Parties the combined merchant fleets of which constitute not less than fifty per cent of the gross tonnage of the world’s merchant fleet whichever condition is fulfilled;

(iv) an amendment to Protocol I to the Convention shall be subject to the same procedures as for the amendments to the Annexes to the Convention, as provided for in sub-paragraphs (f)(ii) or (f)(iii) above;

(v) an amendment to Protocol II to the Convention shall be subject to the same procedures as for the amendments to an Article of the Convention, as provided for in sub-paragraph (f)(i) above;

(g) the amendment shall enter into force under the following conditions:

(i) in the case of an amendment to an Article of the Convention, to Protocol II, or to Protocol I or to an Annex to the Convention not under the procedure specified in sub-paragraph (f)(iii), the amendment accepted in conformity with the foregoing provisions shall enter into force six months after the date of its acceptance with respect to the Parties which have declared that they have accepted it;

(ii) in the case of an amendment to Protocol I, to an Appendix to an Annex or to an Annex to the Convention under the procedure specified in sub-paragraph (f)(iii), the amendment deemed to have been accepted in accordance with the foregoing conditions shall enter into force six months after its acceptance for all the Parties with the exception of those which, before that date, have made a declaration that they do not accept it or a declaration under sub-paragraph (f)(ii), that their express approval is necessary.

(3) Amendment by a Conference:

(a) Upon the request of a Party, concurred in by at least one-third of the Parties, the Organization shall convene a Conference of Parties to the Convention to consider amendments to the present Convention.

(b) Every amendment adopted by such a Conference by a two-thirds majority of those present and voting of the Parties shall be communicated by the Secretary-General of the Organization to all Contracting Parties for their acceptance.

(c) Unless the Conference decides otherwise, the amendment shall be deemed to have been accepted and to have entered into force in accordance with the procedures specified for that purpose in paragraph (2)(f) and (g) above.

(4) (a) In the case of an amendment to an Optional Annex, a reference in the present article to a “Party to the Convention” shall be deemed to mean a reference to a Party bound by that Annex.

(b) Any Party which has declined to accept an amendment to an Annex shall be treated as a non-Party only for the purpose of application of that Amendment.

(5) The adoption and entry into force of a new Annex shall be subject to the same procedures as for the adoption and entry into force of an amendment to an Article of the Convention.

(6) Unless expressly provided otherwise, any amendment to the present Convention made under this Article, which relates to the structure of a ship, shall apply only to ships for which the building contract is placed, or in the absence of a building contract, the keel of which is laid, on
or after the date on which the amendment comes into force.

(7) Any amendment to a Protocol or to an Annex shall relate to the substance of that Protocol or Annex and shall be consistent with the Articles of the present Convention.

(8) The Secretary-General of the Organization shall inform all Parties of any amendments which enter into force under the present Article, together with the date on which each such amendment enters into force.

(9) Any declaration of acceptance or of objection to an amendment under the present Article shall be notified in writing to the Secretary-General of the Organization. The latter shall bring such notification and the date of its receipt to the notice of the Parties to the Convention.

Article 17. Promotion of technical co-operation

The Parties to the Convention shall promote, in consultation with the Organization and other international bodies, with assistance and co-ordination by the Executive Director of the United Nations Environment Programme, support for those Parties which request technical assistance for:

(a) the training of scientific and technical personnel;

(b) the supply of necessary equipment and facilities for reception and monitoring;

(c) the facilitation of other measures and arrangements to prevent or mitigate pollution of the marine environment by ships; and

(d) the encouragement of research;

preferably within the countries concerned, so furthering the aims and purposes of the present Convention.

Article 18. Denunciation

(1) The present Convention or any Optional Annex may be denounced by any Parties to the Convention at any time after the expiry of five years from the date on which the Convention or such Annex enters into force for that Party.

(2) Denunciation shall be effected by notification in writing to the Secretary-General of the Organization who shall inform all the other Parties of any such notification received and of the date of its receipt as well as the date on which such denunciation takes effect.

(3) A denunciation shall take effect twelve months after receipt of the notification of denunciation by the Secretary-General of the Organization or after the expiry of any other longer period which may be indicated in the notification.

Article 19. Deposit and registration

(1) The present Convention shall be deposited with the Secretary-General of the Organization who shall transmit certified true copies thereof to all States which have signed the present Convention or acceded to it.

(2) As soon as the present Convention enters into force, the text shall be transmitted by the Secretary-General of the Organization to the Secretary-General of the United Nations for registration and publication, in accordance with Article 102 of the Charter of the United Nations.

Article 20. Languages

The present Convention is established in a single copy in the English, French, Russian and Spanish languages, each text being equally authentic. Official translations in the Arabic, German, Italian and Japanese languages shall be prepared and deposited with the signed original.

In witness whereof the undersigned^* being duly authorized by their respective Governments for that purpose have signed the present Convention.

Done at London this second day of November, one thousand nine hundred and seventy-three.

^* Signatures omitted

Annex I of MARPOL 73/78

Regulations for the Prevention of Pollution by Oil

CHAPTER 1 – GENERAL

Regulation 1

Definitions

For the purposes of this Annex:

1 Oil means petroleum in any form including crude oil, fuel oil, sludge, oil refuse and refined products (other than those petrochemicals which are subject to the provisions of Annex II of the present Convention) and, without limiting the generality of the foregoing, includes the substances listed in appendix I to this Annex.

2 Crude oil means any liquid hydrocarbon mixture occurring naturally in the earth whether or not treated to render it suitable for transportation and includes:

.1 crude oil from which certain distillate fractions may have been removed; and

.2 crude oil to which certain distillate fractions may have been added.

3 Oily mixture means a mixture with any oil content.

4 Oil fuel means any oil used as fuel in connection with the propulsion and auxiliary machinery of the ship in which such oil is carried.

5 Oil tanker means a ship constructed or adapted primarily to carry oil in bulk in its cargo spaces and includes combination carriers, any “NLS tanker” as defined in Annex II of the present Convention and any gas carrier as defined in regulation 3.20 of chapter II-1 of SOLAS 74 (as amended), when carrying a cargo or part cargo of oil in bulk.

6 Crude oil tanker means an oil tanker engaged in the trade of carrying crude oil.

7 Product carrier means an oil tanker engaged in the trade of carrying oil other than crude oil.

8 Combination carrier means a ship designed to carry either oil or solid cargoes in bulk.

9 Major conversion:

.1 means a conversion of a ship:

.1.1 which substantially alters the dimensions or carrying capacity of the ship; or

.1.2 which changes the type of the ship; or

.1.3 the intent of which in the opinion of the Administration is substantially to prolong its life; or

.1.4 which otherwise so alters the ship that, if it were a new ship, it would become subject to relevant provisions of the present Convention not applicable to it as an existing ship.

.2 Notwithstanding the provisions of this definition:

.2.1 conversion of an oil tanker of 20,000 tonnes deadweight and above delivered on or before 1 June 1982, as defined in regulation 1.28.3, to meet the requirements of regulation 18 of this Annex shall not be deemed to constitute a major conversion for the purpose of this Annex; and

.2.2 conversion of an oil tanker delivered before 6 July 1996, as defined in regulation 1.28.5, to meet the requirements of regulation 19 or 20 of this Annex shall not be deemed to constitute a major conversion for the purpose of this Annex.

10 Nearest land. The term from the nearest land means from the baseline from which the territorial sea of the territory in question is established in accordance with international law, except that, for the purposes of the present Convention “from the nearest land” off the north-eastern coast of Australia shall mean from a line drawn from a point on the coast of Australia in:

latitude 11°00’ S, longitude 142°08’ E

to a point in latitude 10°35’ S, longitude 141°55’ E,

thence to a point latitude 10°00’ S, longitude 142°00’ E,

thence to a point latitude 9°10’ S, longitude 143°52’ E,

thence to a point latitude 9°00’ S, longitude 144°30’ E,

thence to a point latitude 10°41’ S, longitude 145°00’ E,

thence to a point latitude 13°00’ S, longitude 145°00’ E,

thence to a point latitude 15°00’ S, longitude 146°00’ E,

thence to a point latitude 17°30’ S, longitude 147°00’ E,

thence to a point latitude 21°00’ S, longitude 152°55’ E,

thence to a point latitude 24°30’ S, longitude 154°00’ E,

thence to a point on the coast of Australia

in latitude 24°42’ S, longitude 153°15’ E.

11 Special area means a sea area where for recognized technical reasons in relation to its oceanographical and ecological condition and to the particular character of its traffic the adoption of special mandatory methods for the prevention of sea pollution by oil is required.

For the purposes of this Annex, the special areas are defined as follows:

.1 the Mediterranean Sea area means the Mediterranean Sea proper including the gulfs and seas therein with the boundary between the Mediterranean and the Black Sea constituted by the 41° N parallel and bounded to the west by the Straits of Gibraltar at the meridian of 005°36’ W;

.2 the Baltic Sea area means the Baltic Sea proper with the Gulf of Bothnia, the Gulf of Finland and the entrance to the Baltic Sea bounded by the parallel of the Skaw in the Skagerrak at 57°44.8’ N;

.3 the Black Sea area means the Black Sea proper with the boundary between the Mediterranean Sea and the Black Sea constituted by the parallel 41° N;

.4 the Red Sea area means the Red Sea proper including the Gulfs of Suez and Aqaba bounded at the south by the rhumb line between Ras si Ane (12°28.5’ N, 043°19.6’ E) and Husn Murad (12°40.4’ N, 043°30.2’ E);

.5 the Gulfs area means the sea area located north-west of the rhumb line between Ras al Hadd (22°30’ N, 059°48’ E) and Ras al Fasteh (25°04’ N, 061° 25’ E);

.6 the Gulf of Aden area means that part of the Gulf of Aden between the Red Sea and the Arabian Sea bounded to the west by the rhumb line between Ras si Ane (12°28.5’N, 043°19.6’ E) and Husn Murad (12°40.4’ N, 043°30.2’ E) and to the east by the rhumb line between Ras Asir (11°50’ N, 051°16.9’ E) and the Ras Fartak (15°35’ N, 052°13.8’ E);

.7 the Antarctic area means the sea area south of latitude 60°S; and

.8 the North West European waters include the North Sea and its approaches, the Irish Sea and its approaches, the Celtic Sea, the English Channel and its approaches and part of the North East Atlantic immediately to the west of Ireland. The area is bounded by lines joining the following points:

48° 27’ N on the French coast

48° 27’ N; 006° 25’ W

49° 52’ N; 007° 44’ W

50° 30’ N; 012° W

56° 30’ N; 012° W

62° N; 003° W

62° N on the Norwegian coast

57° 44.8’ N on the Danish and Swedish coasts

.9 the Oman area of the Arabian Sea means the sea area enclosed by the following coordinates:

22° 30.00' N; 059° 48.00' E

23° 47.27' N; 060° 35.73' E

22° 40.62' N; 062° 25.29' E

21° 47.40' N; 063° 22.22' E

20° 30.37' N; 062° 52.41' E

19° 45.90' N; 062° 25.97' E

18° 49.92' N; 062° 02.94' E

17° 44.36' N; 061° 05.53' E

16° 43.71' N; 060° 25.62' E

16° 03.90' N; 059° 32.24' E

15° 15.20' N; 058° 58.52' E

14° 36.93' N; 058° 10.23' E

14° 18.93' N; 057° 27.03' E

14° 11.53' N; 056° 53.75' E

13° 53.80' N; 056° 19.24' E

13° 45.86' N; 055° 54.53' E

14° 27.38' N; 054° 51.42' E

14° 40.10' N; 054° 27.35'E

14° 46.21' N; 054° 08.56' E

15° 20.74' N; 053° 38.33' E

15° 48.69' N; 053° 32.07' E

16° 23.02' N; 053° 14.82' E

16° 39.06' N; 053° 06.52' E

.10 the Southern South African waters means the sea area enclosed by the following co-ordinates:

31° 14’ S; 017° 50’ E

31° 30’ S; 017° 12’ E

32° 00’ S; 017° 06’ E

32° 32’ S; 016° 52’ E

34° 06’ S; 017° 24’ E

36° 58’ S; 020° 54’ E

36° 00’ S; 022° 30’ E

35° 14’ S; 022° 54’ E

34° 30’ S; 026° 00’ E

33° 48’ S; 027° 25’ E

33° 27’ S; 027°12’ E”

12 Instantaneous rate of discharge of oil content means the rate of discharge of oil in litres per hour at any instant divided by the speed of the ship in knots at the same instant.

13 Tank means an enclosed space which is formed by the permanent structure of a ship and which is designed for the carriage of liquid in bulk.

14 Wing tank means any tank adjacent to the side shell plating.

15 Centre tank means any tank inboard of a longitudinal bulkhead.

16 Slop tank means a tank specifically designated for the collection of tank drainings, tank washings and other oily mixtures.

17 Clean ballast means the ballast in a tank which since oil was last carried therein, has been so cleaned that effluent therefrom if it were discharged from a ship which is stationary into clean calm water on a clear day would not produce visible traces of oil on the surface of the water or on adjoining shorelines or cause a sludge or emulsion to be deposited beneath the surface of the water or upon adjoining shorelines. If the ballast is discharged through an oil discharge monitoring and control system approved by the Administration, evidence based on such a system to the effect that the oil content of the effluent did not exceed 15 parts per million shall be determinative that the ballast was clean, notwithstanding the presence of visible traces.

18 Segregated ballast means the ballast water introduced into a tank which is completely separated from the cargo oil and oil fuel system and which is permanently allocated to the carriage of ballast or to the carriage of ballast or cargoes other than oil or noxious liquid substances as variously defined in the Annexes of the present Convention.

19 Length (L) means 96 per cent of the total length on a waterline at 85 per cent of the least moulded depth measured from the top of the keel, or the length from the foreside of the stem to the axis of the rudder stock on that waterline, if that be greater. In ships designed with a rake of keel the waterline on which this length is measured shall be parallel to the designed waterline. The length (L) shall be measured in metres.

20 Forward and after perpendiculars shall be taken at the forward and after ends of the length (L). The forward perpendicular shall coincide with the foreside of the stem on the waterline on which the length is measured.

21 Amidships is at the middle of the length (L).

22 Breadth (B) means the maximum breadth of the ship, measured amidships to the moulded line of the frame in a ship with a metal shell and to the outer surface of the hull in a ship with a shell of any other material. The breadth (B) shall be measured in metres.

23 Deadweight (DW) means the difference in tonnes between the displacement of a ship in water of a relative density of 1.025 at the load waterline corresponding to the assigned summer freeboard and the lightweight of the ship.

24 Lightweight means the displacement of a ship in metric tons without cargo, fuel, lubricating oil, ballast water, fresh water and feed water in tanks, consumable stores, and passengers and crew and their effects.

25 Permeability of a space means the ratio of the volume within that space which is assumed to be occupied by water to the total volume of that space.

26 Volumes and areas in a ship shall be calculated in all cases to moulded lines.

27 Anniversary date means the day and the month of each year, which will correspond to the date of expiry of the International Oil Pollution Prevention Certificate.

28.1 Ship delivered on or before 31 December 1979 means a ship:

.1 for which the building contract is placed on or before 31 December 1975; or

.2 in the absence of a building contract, the keel of which is laid or which is at a similar stage of construction on or before 30 June 1976; or

.3 the delivery of which is on or before 31 December 1979; or

.4 which has undergone a major conversion:

.4.1 for which the contract is placed on or before 31 December 1975; or

.4.2 in the absence of a contract, the construction work of which is begun on or before 30 June 1976; or

.4.3 which is completed on or before 31 December 1979.

28.2 Ship delivered after 31 December 1979 means a ship:

.1 for which the building contract is placed after 31 December 1975; or

.2 in the absence of a building contract, the keel of which is laid or which is at a similar stage of construction after 30 June 1976; or

.3 the delivery of which is after 31 December 1979; or

.4 which has undergone a major conversion:

.4.1 for which the contract is placed after 31 December 1975; or

.4.2 in the absence of a contract, the construction work of which is begun after 30 June 1976; or

.4.3 which is completed after 31 December 1979.

28.3 Oil tanker delivered on or before 1 June 1982 means an oil tanker:

.1 for which the building contract is placed on or before 1 June 1979; or

.2 in the absence of a building contract, the keel of which is laid or which is at a similar stage of construction on or before 1 January 1980; or

.3 the delivery of which is on or before 1 June 1982; or

.4 which has undergone a major conversion:

.4.1 for which the contract is placed on or before 1 June 1979; or

.4.2 in the absence of a contract, the construction work of which is begun on or before 1 January 1980; or

.4.3 which is completed on or before 1 June 1982

28.4 Oil tanker delivered after 1 June 1982 means an oil tanker:

.1 for which the building contract is placed after 1 June 1979; or

.2 in the absence of a building contract, the keel of which is laid or which is at a similar stage of construction after 1 January 1980; or

.3 the delivery of which is after 1 June 1982; or

.4 which has undergone a major conversion:

.4.1 for which the contract is placed after 1 June 1979; or

.4.2 in the absence of a contract, the construction work of which is begun after 1 January 1980; or

.4.3 which is completed after 1 June 1982.

28.5 Oil tanker delivered before 6 July 1996 means an oil tanker:

.1 for which the building contract is placed before 6 July 1993; or

.2 in the absence of a building contract, the keel of which is laid or which is at a similar stage of construction before 6 January 1994; or

.3 the delivery of which is before 6 July 1996; or

.4 which has undergone a major conversion:

.4.1 for which the contract is placed before 6 July 1993; or

.4.2 in the absence of a contract, the construction work of which is begun before 6 January 1994; or

.4.3 which is completed before 6 July 1996.

28.6 Oil tanker delivered on or after 6 July 1996 means an oil tanker:

.1 for which the building contract is placed on or after 6 July 1993; or

.2 in the absence of a building contract, the keel of which is laid or which is at a similar stage of construction on or after 6 January 1994; or

.3 the delivery of which is on or after 6 July 1996; or

.4 which has undergone a major conversion:

.4.1 for which the contract is placed on or after 6 July 1993; or

.4.2 in the absence of a contract, the construction work of which is begun on or after 6 January 1994; or

.4.3 which is completed on or after 6 July 1996.

28.7 Oil tanker delivered on or after 1 February 2002 means an oil tanker:

.1 for which the building contract is placed on or after 1 February 1999; or

.2 in the absence of a building contract, the keel of which is laid or which is at a similar stage of construction on or after 1 August 1999; or

.3 the delivery of which is on or after 1 February 2002; or

.4 which has undergone a major conversion:

.4.1 for which the contract is placed on or after 1 February 1999; or

.4.2 in the absence of a contract, the construction work of which is begun on or after 1 August 1999; or

.4.3 which is completed on or after 1 February 2002.

28.8 Oil tanker delivered on or after 1 January 2010 means an oil tanker:

.1 for which the building contract is placed on or after 1 January 2007; or

.2 in the absence of a building contract, the keel of which is laid or which is at a similar stage of construction on or after 1 July 2007; or

.3 the delivery of which is on or after 1 January 2010; or

.4 which has undergone a major conversion:

.4.1 for which the contract is placed on or after 1 January 2007; or

.4.2 in the absence of a contract, the construction work of which is begun on or after 1 July 2007; or

.4.3 which is completed on or after 1 January 2010.

28.9 ship delivered on or after 1 August 2010 means a ship:

.1 for which the building contract is placed on or after 1 August 2007; or

.2 in the absence of a building contract, the keels of which are laid or which are at a similar stage of construction on or after 1 February 2008; or

.3 the delivery of which is on or after 1 August 2010; or

.4 which have undergone a major conversion:

.1 for which the contract is placed after 1 August 2007; or

.2 in the absence of contract, the construction work of which is begun after 1 February 2008; or

.3 which is completed after 1 August 2010.

29 Parts per million (ppm) means parts of oil per million parts of water by volume.

30 Constructed means a ship the keel of which is laid or which is at a similar stage of construction.

Regulation 2

Application

1 Unless expressly provided otherwise, the provisions of this Annex shall apply to all ships.

2 In ships other than oil tankers fitted with cargo spaces which are constructed and utilized to carry oil in bulk of an aggregate capacity of 200 cubic metres or more, the requirements of regulations 16, 26.4, 29, 30, 31, 32, 34 and 36 of this Annex for oil tankers shall also apply to the construction and operation of those spaces, except that where such aggregate capacity is less than 1,000 cubic metres the requirements of regulation 34.6 of this Annex may apply in lieu of regulations 29, 31 and 32.

3 Where a cargo subject to the provisions of Annex II of the present Convention is carried in a cargo space of an oil tanker, the appropriate requirements of Annex II of the present Convention shall also apply.

4 The requirements of regulations 29, 31 and 32 of this Annex shall not apply to oil tankers carrying asphalt or other products subject to the provisions of this Annex, which through their physical properties inhibit effective product/water separation and monitoring, for which the control of discharge under regulation 34 of this Annex shall be effected by the retention of residues on board with discharge of all contaminated washings to reception facilities.

5 Subject to the provisions of paragraph 6 of this regulation, regulations 18.6 to 18.8 of this Annex shall not apply to an oil tanker delivered on or before 1 June 1982, as defined in regulation 1.28.3, solely engaged in specific trades between:

.1 ports or terminals within a State Party to the present Convention; or

.2 ports or terminals of States Parties to the present Convention, where:

.2.1 the voyage is entirely within a Special Area; or

.2.2 the voyage is entirely within other limits designated by the Organization.

6 The provisions of paragraph 5 of this regulation shall only apply when the ports or terminals where cargo is loaded on such voyages are provided with reception facilities adequate for the reception and treatment of all the ballast and tank washing water from oil tankers using them and all the following conditions are complied with:

.1 subject to the exceptions provided for in regulation 4 of this Annex, all ballast water, including clean ballast water, and tank washing residues are retained on board and transferred to the reception facilities and the appropriate entry in the Oil Record Book Part II referred to in regulation 36 of this Annex is endorsed by the competent Port State Authority;

.2 agreement has been reached between the Administration and the Governments of the Port States referred to in paragraphs 5.1 or 5.2 of this regulation concerning the use of an oil tanker delivered on or before 1 June 1982, as defined in regulation 1.28.3, for a specific trade;

.3 the adequacy of the reception facilities in accordance with the relevant provisions of this Annex at the ports or terminals referred to above, for the purpose of this regulation, is approved by the Governments of the States Parties to the present Convention within which such ports or terminals are situated; and

.4 the International Oil Pollution Prevention Certificate is endorsed to the effect that the oil tanker is solely engaged in such specific trade.

Regulation 3

Exemptions and waivers

1 Any ship such as hydrofoil, air-cushion vehicle, near-surface craft and submarine craft etc. whose constructional features are such as to render the application of any of the provisions of chapters 3 and 4 of this Annex relating to construction and equipment unreasonable or impracticable may be exempted by the Administration from such provisions, provided that the construction and equipment of that ship provides equivalent protection against pollution by oil, having regard to the service for which it is intended.

2 Particulars of any such exemption granted by the Administration shall be indicated in the Certificate referred to in regulation 7 of this Annex.

3 The Administration which allows any such exemption shall, as soon as possible, but not more than 90 days thereafter, communicate to the Organization particulars of same and the reasons therefore, which the Organization shall circulate to the Parties to the present Convention for their information and appropriate action, if any.

4 The Administration may waive the requirements of regulations 29, 31 and 32 of this Annex, for any oil tanker which engages exclusively on voyages both of 72 hours or less in duration and within 50 nautical miles from the nearest land, provided that the oil tanker is engaged exclusively in trades between ports or terminals within a State Party to the present Convention. Any such waiver shall be subject to the requirement that the oil tanker shall retain on board all oily mixtures for subsequent discharge to reception facilities and to the determination by the Administration that facilities available to receive such oily mixtures are adequate.

5 The Administration may waive the requirements of regulations 31 and 32 of this Annex for oil tankers other than those referred to in paragraph 4 of this regulation in cases where:

.1 the tanker is an oil tanker delivered on or before 1 June 1982, as defined in regulation 1.28.3, of 40,000 tonnes deadweight or above, as referred to in regulation 2.5 of this Annex, solely engaged in specific trades, and the conditions specified in regulation 2.6 of this Annex are complied with; or

.2 the tanker is engaged exclusively in one or more of the following categories of voyages:

.2.1 voyages within special areas; or

.2.2 voyages within 50 nautical miles from the nearest land outside special areas where the tanker is engaged in:

.2.2.1 trades between ports or terminals of a State Party to the present Convention; or

.2.2..2 restricted voyages as determined by the Administration, and of 72 hours or less in duration;

provided that all of the following conditions are complied with:

.2.3 all oily mixtures are retained on board for subsequent discharge to reception facilities;

.2.4 for voyages specified in paragraph 5.2.2 of this regulation, the Administration has determined that adequate reception facilities are available to receive such oily mixtures in those oil loading ports or terminals the tanker calls at;

.2.5 the International Oil Pollution Prevention Certificate, when required, is endorsed to the effect that the ship is exclusively engaged in one or more of the categories of voyages specified in paragraphs 5.2.1 and 5.2.2.2 of this regulation; and

.2.6 the quantity, time and port of discharge are recorded in the Oil Record Book.

Regulation 4

Exceptions

Regulations 15 and 34 of this Annex shall not apply to:

.1 the discharge into the sea of oil or oily mixture necessary for the purpose of securing the safety of a ship or saving life at sea; or

.2 the discharge into the sea of oil or oily mixture resulting from damage to a ship or its equipment:

.2.1 provided that all reasonable precautions have been taken after the occurrence of the damage or discovery of the discharge for the purpose of preventing or minimizing the discharge; and

.2.2 except if the owner or the master acted either with intent to cause damage, or recklessly and with knowledge that damage would probably result; or

.3 the discharge into the sea of substances containing oil, approved by the Administration, when being used for the purpose of combating specific pollution incidents in order to minimize the damage from pollution. Any such discharge shall be subject to the approval of any Government in whose jurisdiction it is contemplated the discharge will occur.

Regulation 5

Equivalents

1 The Administration may allow any fitting, material, appliance or apparatus to be fitted in a ship as an alternative to that required by this Annex if such fitting, material, appliance or apparatus is at least as effective as that required by this Annex. This authority of the Administration shall not extend to substitution of operational methods to effect the control of discharge of oil as equivalent to those design and construction features which are prescribed by regulations in this Annex.

2 The Administration which allows a fitting, material, appliance or apparatus to be fitted in a ship as an alternative to that required by this Annex shall communicate particulars thereof to the Organization for circulation to the Parties to the Convention for their information and appropriate action, if any.

CHAPTER 2 – SURVEYS AND CERTIFICATION

Regulation 6

Surveys

1 Every oil tanker of 150 gross tonnage and above, and every other ship of 400 gross tonnage and above shall be subject to the surveys specified below:

.1 an initial survey before the ship is put in service or before the Certificate required under regulation 7 of this Annex is issued for the first time, which shall include a complete survey of its structure, equipment, systems, fittings, arrangements and material in so far as the ship is covered by this Annex. This survey shall be such as to ensure that the structure, equipment, systems, fittings, arrangements and material fully comply with the applicable requirements of this Annex;

.2 a renewal survey at intervals specified by the Administration, but not exceeding 5 years, except where regulation 10.2.2, 10.5, 10.6 or 10.7 of this Annex is applicable. The renewal survey shall be such as to ensure that the structure, equipment, systems, fittings, arrangements and material fully comply with applicable requirements of this Annex;

.3 an intermediate survey within 3 months before or after the second anniversary date or within 3 months before or after the third anniversary date of the Certificate which shall take the place of one of the annual surveys specified in paragraph 1.4 of this regulation. The intermediate survey shall be such as to ensure that the equipment and associated pump and piping systems, including oil discharge monitoring and control systems, crude oil washing systems, oily-water separating equipment and oil filtering systems, fully comply with the applicable requirements of this Annex and are in good working order. Such intermediate surveys shall be endorsed on the Certificate issued under regulation 7 or 8 of this Annex;

.4 an annual survey within 3 months before or after each anniversary date of the Certificate, including a general inspection of the structure, equipment, systems, fittings, arrangements and material referred to in paragraph 1.1 of this regulation to ensure that they have been maintained in accordance with paragraphs 4.1 and 4.2 of this regulation and that they remain satisfactory for the service for which the ship is intended. Such annual surveys shall be endorsed on the Certificate issued under regulation 7 or 8 of this Annex; and

.5 an additional survey either general or partial, according to the circumstances, shall be made after a repair resulting from investigations prescribed in paragraph 4.3 of this regulation, or whenever any important repairs or renewals are made. The survey shall be such as to ensure that the necessary repairs or renewals have been effectively made, that the material and workmanship of such repairs or renewals are in all respects satisfactory and that the ship complies in all respects with the requirements of this Annex.

2 The Administration shall establish appropriate measures for ships which are not subject to the provisions of paragraph 1 of this regulation in order to ensure that the applicable provisions of this Annex are complied with.

3.1 Surveys of ships as regards the enforcement of the provisions of this Annex shall be carried out by officers of the Administration. The Administration may, however, entrust the surveys either to surveyors nominated for the purpose or to organizations recognized by it. Such organizations shall comply with the guidelines adopted by the Organization by resolution A.739(18), as may be amended by the Organization, and the specifications adopted by the Organization by resolution A.789(19), as may be amended by the Organization, provided that such amendments are adopted, brought into force and take effect in accordance with the provisions of article 16 of the present Convention concerning the amendment procedures applicable to this Annex.

3.2 An Administration nominating surveyors or recognizing organizations to conduct surveys as set forth in paragraph 3.1 of this regulation shall, as a minimum, empower any nominated surveyor or recognized organization to:

.1 require repairs to a ship; and

.2 carry out surveys, if requested by the appropriate authorities of a port State.

The Administration shall notify the Organization of the specific responsibilities and conditions of the authority delegated to the nominated surveyors or recognized organizations, for circulation to Parties to the present Convention for the information of their officers.

3.3 When a nominated surveyor or recognized organization determines that the condition of the ship or its equipment does not correspond substantially with the particulars of the Certificate or is such that the ship is not fit to proceed to sea without presenting an unreasonable threat of harm to the marine environment, such surveyor or organization shall immediately ensure that corrective action is taken and shall in due course notify the Administration. If such corrective action is not taken the Certificate shall be withdrawn and the Administration shall be notified immediately; and if the ship is in a port of another Party, the appropriate authorities of the port State shall also be notified immediately. When an officer of the Administration, a nominated surveyor or a recognized organization has notified the appropriate authorities of the port State, the Government of the port State concerned shall give such officer, surveyor or organization any necessary assistance to carry out their obligations under this regulation. When applicable, the Government of the port State concerned shall take such steps as will ensure that the ship shall not sail until it can proceed to sea or leave the port for the purpose of proceeding to the nearest appropriate repair yard available without presenting an unreasonable threat of harm to the marine environment.

3.4 In every case, the Administration concerned shall fully guarantee the completeness and efficiency of the survey and shall undertake to ensure the necessary arrangements to satisfy this obligation.

4.1 The condition of the ship and its equipment shall be maintained to conform with the provisions of the present Convention to ensure that the ship in all respects will remain fit to proceed to sea without presenting an unreasonable threat of harm to the marine environment.

4.2 After any survey of the ship under paragraph 1 of this regulation has been completed, no change shall be made in the structure, equipment, systems, fittings, arrangements or material covered by the survey, without the sanction of the Administration, except the direct replacement of such equipment and fittings.

4.3 Whenever an accident occurs to a ship or a defect is discovered which substantially affects the integrity of the ship or the efficiency or completeness of its equipment covered by this Annex the master or owner of the ship shall report at the earliest opportunity to the Administration, the recognized organization or the nominated surveyor responsible for issuing the relevant Certificate, who shall cause investigations to be initiated to determine whether a survey as required by paragraph 1 of this regulation is necessary. If the ship is in a port of another Party, the master or owner shall also report immediately to the appropriate authorities of the port State and the nominated surveyor or recognized organization shall ascertain that such report has been made.

Regulation 7

Issue or endorsement of certificate

1 An International Oil Pollution Prevention Certificate shall be issued, after an initial or renewal survey in accordance with the provisions of regulation 6 of this Annex, to any oil tanker of 150 gross tonnage and above and any other ships of 400 gross tonnage and above which are engaged in voyages to ports or offshore terminals under the jurisdiction of other Parties to the present Convention.

2 Such certificate shall be issued or endorsed as appropriate either by the Administration or by any persons or organization duly authorized by it. In every case the Administration assumes full responsibility for the certificate.

Regulation 8

Issue or endorsement of certificate by another Government

1 The Government of a Party to the present Convention may, at the request of the Administration, cause a ship to be surveyed and, if satisfied that the provisions of this Annex are complied with, shall issue or authorize the issue of an International Oil Pollution Prevention Certificate to the ship and where appropriate, endorse or authorize the endorsement of that certificate on the ship in accordance with this Annex.

2 A copy of the certificate and a copy of the survey report shall be transmitted as soon as possible to the requesting Administration.

3 A certificate so issued shall contain a statement to the effect that it has been issued at the request of the Administration and it shall have the same force and receive the same recognition as the certificate issued under regulation 7 of this Annex.

4 No International Oil Pollution Prevention Certificate shall be issued to a ship, which is entitled to fly the flag of a State, which is not a Party.

Regulation 9

Form of certificate

The International Oil Pollution Prevention Certificate shall be drawn up in the form corresponding to the model given in appendix II to this Annex and shall be at least in English, French or Spanish. If an official language of the issuing country is also used, this shall prevail in case of a dispute or discrepancy.

Regulation 10

Duration and validity of certificate

1 An International Oil Pollution Prevention Certificate shall be issued for a period specified by the Administration, which shall not exceed five years.

2.1 Notwithstanding the requirements of paragraph 1 of this regulation, when the renewal survey is completed within 3 months before the expiry date of the existing certificate, the new certificate shall be valid from the date of completion of the renewal survey to a date not exceeding 5 years from the date of expiry of the existing certificate.

2.2 When the renewal survey is completed after the expiry date of the existing certificate, the new certificate shall be valid from the date of completion of the renewal survey to a date not exceeding 5 years from the date of expiry of the existing certificate.

2.3 When the renewal survey is completed more than 3 months before the expiry date of the existing certificate, the new certificate shall be valid from the date of completion of the renewal survey to a date not exceeding 5 years from the date of completion of the renewal survey.

3 If a certificate is issued for a period of less than 5 years, the Administration may extend the validity of the certificate beyond the expiry date to the maximum period specified in paragraph 1 of this regulation, provided that the surveys referred to in regulations 6.1.3 and 6.1.4 of this Annex applicable when a certificate is issued for a period of 5 years are carried out as appropriate.

4 If a renewal survey has been completed and a new certificate cannot be issued or placed on board the ship before the expiry date of the existing certificate, the person or organization authorized by the Administration may endorse the existing certificate and such a certificate shall be accepted as valid for a further period which shall not exceed 5 months from the expiry date.

5 If a ship at the time when a certificate expires is not in a port in which it is to be surveyed, the Administration may extend the period of validity of the certificate but this extension shall be granted only for the purpose of allowing the ship to complete its voyage to the port in which it is to be surveyed, and then only in cases where it appears proper and reasonable to do so. No certificate shall be extended for a period longer than 3 months, and a ship to which an extension is granted shall not, on its arrival in the port in which it is to be surveyed, be entitled by virtue of such extension to leave that port without having a new certificate. When the renewal survey is completed, the new certificate shall be valid to a date not exceeding 5 years from the date of expiry of the existing certificate before the extension was granted.

6 A certificate issued to a ship engaged on short voyages which has not been extended under the foregoing provisions of this regulation may be extended by the Administration for a period of grace of up to one month from the date of expiry stated on it. When the renewal survey is completed, the new certificate shall be valid to a date not exceeding 5 years from the date of expiry of the existing certificate before the extension was granted.

7 In special circumstances, as determined by the Administration, a new certificate need not be dated from the date of expiry of the existing certificate as required by paragraphs 2.2, 5 or 6 of this regulation. In these special circumstances, the new certificate shall be valid to a date not exceeding 5 years from the date of completion of the renewal survey.

8 If an annual or intermediate survey is completed before the period specified in regulation 6 of this Annex, then:

.1 the anniversary date shown on the certificate shall be amended by endorsement to a date which shall not be more than 3 months later than the date on which the survey was completed;

.2 the subsequent annual or intermediate survey required by regulation 6.1 of this Annex shall be completed at the intervals prescribed by that regulation using the new anniversary date; and

.3 the expiry date may remain unchanged provided one or more annual or intermediate surveys, as appropriate, are carried out so that the maximum intervals between the surveys prescribed by regulation 6.1 of this Annex are not exceeded.

9 A certificate issued under regulation 7 or 8 of this Annex shall cease to be valid in any of the following cases:

.1 if the relevant surveys are not completed within the periods specified under regulation 6.1 of this Annex;

.2 if the certificate is not endorsed in accordance with regulation 6.1.3 or 6.1.4 of this Annex; or

.3 upon transfer of the ship to the flag of another State. A new certificate shall only be issued when the Government issuing the new certificate is fully satisfied that the ship is in compliance with the requirements of regulations 6.4.1 and 6.4.2 of this Annex. In the case of a transfer between Parties, if requested within 3 months after the transfer has taken place, the Government of the Party whose flag the ship was formerly entitled to fly shall, as soon as possible, transmit to the Administration copies of the certificate carried by the ship before the transfer and, if available, copies of the relevant survey reports.

Regulation 11

Port State control on operational requirements^*

1 A ship when in a port or an offshore terminal of another Party is subject to inspection by officers duly authorized by such Party concerning operational requirements under this Annex, where there are clear grounds for believing that the master or crew are not familiar with essential shipboard procedures relating to the prevention of pollution by oil.

2 In the circumstances given in paragraph 1 of this regulation, the Party shall take such steps as will ensure that the ship shall not sail until the situation have been brought to order in accordance with the requirements of this Annex.

3 Procedures relating to the port State control prescribed in article 5 of the present Convention shall apply to this regulation.

4 Nothing in this regulation shall be construed to limit the rights and obligations of a Party carrying out control over operational requirements specifically provided for in the present Convention.

^* Refer to the Procedures for port State control, adopted by the Organization by resolution A.787(19) as amended by resolution A.882(21);

CHAPTER 3 – REQUIREMENTS FOR MACHINERY SPACES OF ALL SHIPS

PART A CONSTRUCTION

Regulation 12

Tanks for oil residues (sludge)

1 Every ship of 400 gross tonnage and above shall be provided with a tank or tanks of adequate capacity, having regard to the type of machinery and length of voyage, to receive the oil residues (sludge) which cannot be dealt with otherwise in accordance with the requirements of this Annex, such as those resulting from the purification of fuel and lubricating oils and oil leakages in the machinery spaces.

2 Piping to and from sludge tanks shall have no direct connection overboard, other than the standard discharge connection referred to in regulation 13.

3 In ships delivered after 31 December 1979, as defined in regulation 1.28.2, tanks for oil residues shall be designed and constructed so as to facilitate their cleaning and the discharge of residues to reception facilities. Ships delivered on or before 31 December 1979, as defined in regulation 1.28.1, shall comply with this requirement as far as is reasonable and practicable.

Regulation 12A – Oil fuel tank protection

1 This regulation shall apply to all ships with an aggregate oil fuel capacity of 600 m³ and above which are delivered on or after 1 August 2010, as defined in regulation 1.28.9 of this Annex.

2 The application of this regulation in determining the location of tanks used to carry oil fuel does not govern over the provisions of regulation 19 of this Annex.

3 For the purpose of this regulation, the following definitions shall apply:

.1 “Oil fuel” means any oil used as fuel oil in connection with the propulsion and auxiliary machinery of the ship in which such oil is carried.

.2 “Load line draught (d_S)” is the vertical distance, in metres, from the moulded baseline at mid-length to the waterline corresponding to the summer freeboard draught to be assigned to the ship.

.3 “Light ship draught” is the moulded draught amidships corresponding to the lightweight.

.4 “Partial load line draught (d_P)” is the light ship draught plus 60% of the difference between the light ship draught and the load line draught d_S. The partial load line draught (d_p) shall be measured in metres.

.5 “Waterline (d_B)” is the vertical distance, in metres, from the moulded baseline at mid-length to the waterline corresponding to 30% of the depth D_S.

.6 “Breadth (B_S)” is the greatest moulded breadth of the ship, in metres, at or below the deepest load line draught (d_S).

.7 “Breadth (B_B)” is the greatest moulded breadth of the ship, in metres, at or below the waterline (d_B).

.8 “Depth (D_S)” is the moulded depth, in metres, measured at mid-length to the upper deck at side. For the purpose of the application, “upper deck” means the highest deck to which the watertight transverse bulkheads except aft peak bulkheads extend.

.9 “Length (L)” means 96% of the total length on a waterline at 85% of the least moulded depth measured from the top of the keel, or the length from the foreside of the stem to the axis of the rudder stock on that waterline, if that be greater. In ships designed with a rake of keel the waterline on which this length is measured shall be parallel to the designed waterline. The length (L) shall be measured in metres.

.10 “Breadth (B)” means the maximum breadth of the ship, in metres, measured amidships to the moulded line of the frame in a ship with a metal shell and to the outer surface of the hull in a ship with a shell of any other material.

.11 “Oil fuel tank” means a tank in which oil fuel is carried, but excludes those tanks which would not contain oil fuel in normal operation, such as overflow tanks.

.12 “Small oil fuel tank” is an oil fuel tank with a maximum individual capacity not greater than 30 m³.

.13 “C” is the ship’s total volume of oil fuel, including that of the small oil fuel tanks, in m³, at 98% tank filling.

.14 “Oil fuel capacity” means the volume of a tank in m³, at 98% filling.

4 The provisions of this regulation shall apply to all oil fuel tanks except small oil fuel tanks, as defined in 3.12, provided that the aggregate capacity of such excluded tanks is not greater than 600 m³.

5 Individual oil fuel tanks shall not have a capacity of over 2,500 m³.

6 For ships, other than self-elevating drilling units, having an aggregate oil fuel capacity of 600 m³ and above, oil fuel tanks shall be located above the moulded line of the bottom shell plating nowhere less than the distance h as specified below:

h = B/20 m or,

h = 2.0 m, whichever is the lesser.

The minimum value of h = 0.76 m

In the turn of the bilge area and at locations without a clearly defined turn of the bilge, the oil fuel tank boundary line shall run parallel to the line of the midship flat bottom as shown in Figure 1.

Figure 1 - Oil fuel tank boundary lines for the purpose of paragraph 6

7 For ships having an aggregate oil fuel capacity of 600 m³ or more but less than 5,000 m³, oil fuel tanks shall be located inboard of the moulded line of the side shell plating, nowhere less than the distance w which, as shown in Figure 2, is measured at any cross-section at right angles to the side shell, as specified below:

w = 0.4 + 2.4 C/20,000 m

The minimum value of w = 1.0 m, however for individual tanks with an oil fuel capacity of less than 500 m³ the minimum value is 0.76 m.

8 For ships having an aggregate oil fuel capacity of 5,000 m³ and over, oil fuel tanks shall be located inboard of the moulded line of the side shell plating, nowhere less than the distance w which, as shown in Figure 2, is measured at any cross-section at right angles to the side shell, as specified below:

w = 0.5 + C/20,000 m or

w = 2.0 m, whichever is the lesser.

The minimum value of w = 1.0 m

Figure 2 - Oil fuel tank boundary lines for the purpose of paragraphs 7 and 8

9 Lines of oil fuel piping located at a distance from the ship’s bottom of less than h, as defined in paragraph 6, or from the ship’s side less than w, as defined in paragraphs 7 and 8 shall be fitted with valves or similar closing devices within or immediately adjacent to the oil fuel tank. These valves shall be capable of being brought into operation from a readily accessible enclosed space the location of which is accessible from the navigation bridge or propulsion machinery control position without traversing exposed freeboard or superstructure decks. The valves shall close in case of remote control system failure (fail in a closed position) and shall be kept closed at sea at any time when the tank contains oil fuel except that they may be opened during oil fuel transfer operations.

10 Suction wells in oil fuel tanks may protrude into the double bottom below the boundary line defined by the distance h provided that such wells are as small as practicable and the distance between the well bottom and the bottom shell plating is not less than 0.5 h.

11 Alternatively to paragraphs 6 and either 7 or 8, ships shall comply with the accidental oil fuel outflow performance standard specified below:

.1 The level of protection against oil fuel pollution in the event of collision or grounding shall be assessed on the basis of the mean oil outflow parameter as follows:

O_M < 0.0157-1.14E-6·C

600 m³ ≤ C < 5,000 m³

O_M < 0.010 C ≥ 5,000 m³

Where O_M = mean oil outflow parameter; C = total oil fuel volume.

.2 The following general assumption shall apply when calculating the mean oil outflow parameter:

.1 the ship shall be assumed loaded to the partial load line draught dP without trim or heel;

.2 all oil fuel tanks shall be assumed loaded to 98% of their volumetric capacity;

.3 the nominal density of the oil fuel (ρ_n) shall generally be taken as 1,000 kg/m³. If the density of the oil fuel is specifically restricted to a lesser value, the lesser value may be applied; and

.4 for the purpose of these outflow calculations, the permeability of each oil fuel tank shall be taken as 0.99, unless proven otherwise.

.3 The following assumptions shall be used when combining the oil outflow parameters:

.1 The mean oil outflow shall be calculated independently for side damage and for bottom damage and then combined into a non-dimensional oil outflow parameter O_M, as follows:

O_M = (0.4 O_MS + 0.6 O_MB) / C

where:

O_MS = mean outflow for side damage, in m³

O_MB = mean outflow for bottom damage, in m³

C = total oil fuel volume.

.2 For bottom damage, independent calculations for mean outflow shall be done for 0 m and 2.5 m tide conditions, and then combined as follows:

O_MB = 0.7 O_MB(0) + 0.3 O_MB(2.5)

where:

O_MB(0) = mean outflow for 0 m tide condition, and

O_MB(2.5) = mean outflow for minus 2.5 m tide condition, in m³.

.4 The mean outflow for side damage O_MS shall be calculated as follows:

.............n
O_MS = ∑ P_S(i) ∙ O_S(i) [m³]
.............i

where:

i = represents each oil fuel tank under consideration;

n = total number of oil fuel tanks;

P_S(i) = the probability of penetrating oil fuel tank i from side damage, calculated in accordance with paragraph 11.6 of this regulation;

O_S(i) = the outflow, in m³, from side damage to oil fuel tank i, which is assumed equal to the total volume in oil fuel tank i at 98% filling.

.5 The mean outflow for bottom damage shall be calculated for each tidal condition

.1

...................n
O_MB(0) = ∑ P_B(i) ∙ O_B(i) ∙ C_DB(i) [m³]
...................i

where:

i = represents each oil fuel tank under consideration;

n = total number of oil fuel tanks;

P_B(i) = the probability of penetrating oil fuel tank i from bottom damage, calculated in accordance with paragraph 11.7 of this regulation;

O_B(i) = the outflow from oil fuel tank i, in m³, calculated in accordance with paragraph 11.5.3 of this regulation; and

C_DB(i) = factor to account for oil capture as defined in paragraph 11.5.4.

.2

....................n
O_MB(2,5) = ∑ P_B(i) ∙ O_B(i) ∙ C_DB(i) [m³]
....................i

where:

i, n, P_B(i) and C_DB(i) = as defined in subparagraph .1 above

O_B(i) = the outflow from oil fuel tank i, in m³, after tidal change.

.3 The oil outflow O_B(i) for each oil fuel tank shall be calculated based on pressure balance principles, in accordance with the following assumptions:

.1 The ship shall be assumed stranded with zero trim and heel, with the stranded draught prior to tidal change equal to the partial load line draught d_P.

.2 The oil fuel level after damage shall be calculated as follows:

h_F = {(d_P + t_C - Z_l)(ρ_S) }/ρ_n

where: h_F = the height of the oil fuel surface above Z_l, in m;

t_C = the tidal change, in m. Reductions in tide shall be expressed as negative values;

Z_l = the height of the lowest point in the oil fuel tank above the baseline, in m;

ρ_S = density of seawater, to be taken as 1,025 kg/m³; and,

ρ_n = nominal density of the oil fuel, as defined in 11.2.3.

.3 The oil outflow O_B(i) for any tank bounding the bottom shell plating shall be taken not less than the following formula, but no more than the tank capacity:

O_B(i) = H_W . A

where:

H_W = 1.0 m, when Y_B = 0

H_W = B_B/50 but not greater than 0.4 m, when Y_B is greater than B_B/5 or 11.5 m, whichever is less

“H_W” is to be measured upwards from the midship flat bottom line. In the turn of the bilge area and at locations without a clearly defined turn of the bilge, H_W is to be measured from a line parallel to the midship flat bottom, as shown for distance “h” in Figure 1.

For Y_B values outboard B_B/5 or 11.5 m, whichever is less, H_W is to be linearly interpolated.

Y_B = the minimum value of Y_B over the length of the oil fuel tank, where at any given location, Y_B is the transverse distance between the side shell at waterline d_B and the tank at or below waterline d_B.

A = the maximum horizontal projected area of the oil fuel tank up to the level of H_W from the bottom of the tank.

Figure 3 - Dimensions for calculation of the minimum oil outflow for the purpose of subparagraph 11.5.3.3

 

.4 In the case of bottom damage, a portion from the outflow from an oil fuel tank may be captured by non-oil compartments. This effect is approximated by application of the factor C_DB(i) for each tank, which shall be taken as follows:

C_DB(i) = 0.6 for oil fuel tanks bounded from below by non-oil compartments;

C_DB(i) = 1 otherwise.

.6 The probability P_S of breaching a compartment from side damage shall be calculated as follows:

.1 P_S = P_SL . P_SV . P_ST

where: P_SL = (1 - P_Sf - P_Sa) = probability the damage will extend into the longitudinal zone bounded by X_a and X_f;

P_SV = (1 - P_Su - P_Sl) = probability the damage will extend into the vertical zone bounded by Z_l and Z_u;

P_ST = (1 - P_Sy) = probability the damage will extend transversely beyond the boundary defined by y;

.2 P_Sa, P_Sf, P_Su and P_Sl shall be determined by linear interpolation from the table of probabilities for side damage provided in 11.6.3, and P_Sy shall be calculated from the formulas provided in 11.6.3, where:

P_Sa = the probability the damage will lie entirely aft of location X_a/L;

P_Sf = the probability the damage will lie entirely forward of location X_f/L;

P_Sl = probability the damage will lie entirely below the tank;

P_Su = probability the damage will lie entirely above the tank; and

P_Sy = probability the damage will lie entirely outboard the tank.

Compartment boundaries X_a, X_f, Z_l, Z_u and y shall be developed as follows:

X_a = the longitudinal distance from aft terminal of L to the aft most point on the compartment being considered, in m;

X_f = the longitudinal distance from aft terminal of L to the foremost point on the compartment being considered, in m;

Z_l = the vertical distance from the moulded baseline to the lowest point on the compartment being considered, in m. Where Z_l is greater than D_S, Z_l shall be taken as D_S;

Z_u = the vertical distance from the moulded baseline to the highest point on the compartment being considered, in m. Where Z_u is greater than D_S, Z_u shall be taken as D_S; and,

y = the minimum horizontal distance measured at right angles to the centreline between the compartment under consideration and the side shell, in m¹.

In way of the turn of the bilge, y need not to be considered below a distance h above baseline, where h is lesser of B/10, 3 m or the top of the tank.

¹ For symmetrical tank arrangements, damages are considered for one side of the ship only, in which case all “y” dimensions are to be measured from that side. For asymmetrical arrangements reference is made to the Explanatory Notes on matters related to the accidental oil outflow performance, adopted by the Organization by resolution MEPC.122(52).

.3 Table of Probabilities for side damage

P_Sy shall be calculated as follows:

P_Sy = (24.96 - 199.6 y/B_S) (y/B_S)

for y/B_S ≤ 0.05

P_Sy = 0.749 + {5 - 44.4 (y/B_S - 0.05)}
{(y/B_S) - 0.05} for 0.05 < y/BS < 0.1

P_Sy = 0.888 + 0.56 ( y/B_S -0.1)

for y/B_S ≥ 0.1

P_Sy is not to be taken greater than 1.

.7 The probability P_B of breaching a compartment from bottom damage shall be calculated as follows:

.1 P_B = P_BL . P_BT . P_BV

where: P_BL = (1 - P_Bf - P_Ba) = probability the damage will extend into the longitudinal zone bounded by X_a and X_f;

P_BT = (1 - P_Bp - P_Bs) = probability the damage will extend into transverse zone bounded by Y_p and Y_s; and

P_BV = (1 - P_Bz) = probability the damage will extend vertically above the boundary defined by z;

.2 P_Ba, P_Bf, P_Bp and P_Bs shall be determined by linear interpolation from the table of probabilities for bottom damage provided in 11.7.3, and P_Bz shall be calculated from the formulas provided in 11.7.3, where:

P_Ba = the probability the damage will lie entirely aft of location X_a/L;

P_Bf = the probability the damage will lie entirely forward of location X_f/L;

P_Bp = probability the damage will lie entirely to port of the tank;

P_Bs = probability the damage will lie entirely to starboard the tank; and

P_Bz = probability the damage will lie entirely below the tank.

Compartment boundaries X_a, X_f, Y_p, Y_s and z shall be developed as follows:

X_a and X_f as defined in 11.6.2;

Y_p = the transverse distance from the port-most point on the compartment located at or below the waterline d_B, to a vertical plane located B_B/2 to starboard of the ship’s centreline;

Y_s = the transverse distance from the starboard-most point on the compartment located at or below the waterline dB, to a vertical plane located B_B/2 to starboard of the ship’s centreline; and

z = the minimum value of z over the length of the compartment, where, at any given longitudinal location, z is the vertical distance from the lower point of the bottom shell at that longitudinal location to the lower point of the compartment at that longitudinal location.

.3 Table of probabilities for bottom damage

P_Bz shall be calculated as follows:

P_Bz = (14.5 - 67 z/D_S) (z/D_S)

for z/DS ≤ 0.1

P_Bz = 0.78 + 1.1 {(z/D_S -0.1)}

for z/D_S > 0.1

P_Bz is not to be taken greater than 1.

.8 For the purpose of maintenance and inspection, any oil fuel tanks that do not border the outer shell plating shall be located no closer to the bottom shell plating than the minimum value of h in paragraph 6 and no closer to the side shell plating than the applicable minimum value of w in paragraph 7 or 8.

12 In approving the design and construction of ships to be built in accordance with this regulation, Administrations shall have due regard to the general safety aspects, including the need for maintenance and inspection of wing and double bottom tanks or spaces.

Regulation 13

Standard discharge connection

To enable pipes of reception facilities to be connected with the ship’s discharge pipeline for residues from machinery bilges and from sludge tanks, both lines shall be fitted with a standard discharge connection in accordance with the following table:

Standard dimensions of flanges for discharge connections

Description	Dimension
Outside diameter	215 mm
Inner diameter	According to pipe outside diameter
Bolt circle diameter	183 mm
Slots in flange	6 holes 22 mm in diameter equidistantly placed on a bolt circle of the above diameter, slotted to the flange periphery. The slot width to be 22 mm
Flange thickness	20 mm
Bolts and nuts: quantity, diameter	6, each of 20 mm in diameter and of suitable length
The flange is designed to accept pipes up to a maximum internal diameter of 125 mm and shall be of steel or other equivalent material having a flat face. This flange, together with a gasket of oil-proof material, shall be suitable for a service pressure of 600 kPa.

PART B EQUIPMENT

Regulation 14

Oil filtering equipment

1 Except as specified in paragraph 3 of this regulation any ship of 400 gross tonnage and above but less than 10,000 gross tonnage shall be fitted with oil filtering equipment complying with paragraph 6 of this regulation. Any such ship which may discharge into the sea ballast water retained in fuel oil tanks in accordance with regulation 16.2 shall comply with paragraph 2 of this regulation.

2 Except as specified in paragraph 3 of this regulation any ship of 10,000 gross tonnage and above shall be fitted with oil filtering equipment complying with paragraph 7 of this regulation.

3 Ships, such as hotel ships, storage vessels, etc., which are stationary except for non-cargo-carrying relocation voyages need not be provided with oil filtering equipment. Such ships shall be provided with a holding tank having a volume adequate, to the satisfaction of the Administration, for the total retention on board of the oily bilge water. All oily bilge water shall be retained on board for subsequent discharge to reception facilities.

4 The Administration shall ensure that ships of less than 400 gross tonnage are equipped, as far as practicable, to retain on board oil or oily mixtures or discharge them in accordance with the requirements of regulation 15.6 of this Annex.

5 The Administration may waive the requirements of paragraphs 1 and 2 of this regulation for:

.1 any ship engaged exclusively on voyages within special areas, or

.2 any ship certified under the International Code of Safety for High-Speed Craft (or otherwise within the scope of this Code with regard to size and design) engaged on a scheduled service with a turn-around time not exceeding 24 hours and covering also non-passenger/cargo-carrying relocation voyages for these ships,

.3 with regard to the provision of subparagraphs .1 and .2 above, the following conditions shall be complied with:

.3.1 the ship is fitted with a holding tank having a volume adequate, to the satisfaction of the Administration, for the total retention on board of the oily bilge water;

.3.2 all oily bilge water is retained on board for subsequent discharge to reception facilities;

.3.3 the Administration has determined that adequate reception facilities are available to receive such oily bilge water in a sufficient number of ports or terminals the ship calls at;

.3.4 the International Oil Pollution Prevention Certificate, when required, is endorsed to the effect that the ship is exclusively engaged on the voyages within special areas or has been accepted as a high-speed craft for the purpose of this regulation and the service is identified; and

.3.5 the quantity, time, and port of the discharge are recorded in the Oil Record Book Part I.

6 Oil filtering equipment referred to in paragraph 1 of this regulation shall be of a design approved by the Administration and shall be such as will ensure that any oily mixture discharged into the sea after passing through the system has an oil content not exceeding 15 parts per million. In considering the design of such equipment, the Administration shall have regard to the specification recommended by the Organization.*

7 Oil filtering equipment referred to in paragraph 2 of this regulation shall comply with paragraph 6 of this regulation. In addition, it shall be provided with alarm arrangement to indicate when this level cannot be maintained. The system shall also be provided with arrangements to ensure that any discharge of oily mixtures is automatically stopped when the oil content of the effluent exceeds 15 parts per million. In considering the design of such equipment and approvals, the Administration shall have regard to the specification recommended by the Organization.^*

^* Refer to the Recommendation on International Performance and Test Specification for Oily-Water Separating Equipment and Oil Content Meters, adopted by the Organization by Assembly resolution A.393(X), or the Guidelines and specifications for Pollution Prevention equipment for Machinery space Bilges of Ships, adopted by the Marine Environment Protection Committee by resolution MEPC.60(33), or the revised guidelines and specification for pollution prevention equipment for machinery space bilges of ships, adopted by the Marine Environment Protection Committee by resolution MEPC.107(49).

PART C CONTROL OF OPERATIONAL DISCHARGE OF OIL

Regulation 15

Control of discharge of oil

1 Subject to the provisions of regulation 4 of this annex and paragraphs 2, 3, and 6 of this regulation, any discharge into the sea of oil or oily mixtures from ships shall be prohibited.

A. Discharges outside special areas

2 Any discharge into the sea of oil or oily mixtures from ships of 400 gross tonnage and above shall be prohibited except when all the following conditions are satisfied:

.1 the ship is proceeding en route;

.2 the oily mixture is processed through an oil filtering equipment meeting the requirements of regulation 14 of this Annex;

.3 the oil content of the effluent without dilution does not exceed 15 parts per million;

.4 the oily mixture does not originate from cargo pump room bilges on oil tankers; and

.5 the oily mixture, in case of oil tankers, is not mixed with oil cargo residues.

B. Discharges in special areas

3 Any discharge into the sea of oil or oily mixtures from ships of 400 gross tonnage and above shall be prohibited except when all of the following conditions are satisfied:

.1 the ship is proceeding en route;

.2 the oily mixture is processed through an oil filtering equipment meeting the requirements of regulation 14.7 of this Annex;

.3 the oil content of the effluent without dilution does not exceed 15 parts per million;

.4 the oily mixture does not originate from cargo pump room bilges on oil tankers; and

.5 the oily mixture, in case of oil tankers, is not mixed with oil cargo residues.

4 In respect of the Antarctic area, any discharge into the sea of oil or oily mixtures from any ship shall be prohibited.

5 Nothing in this regulation shall prohibit a ship on a voyage only part of which is in a special area from discharging outside a special area in accordance with paragraphs 2 of this regulation.

C. Requirements for ships of less than 400 gross tonnage in all areas except the Antarctic area

6 In the case of a ship of less than 400 gross tonnage, oil and all oily mixtures shall either be retained on board for subsequent discharge to reception facilities or discharged into the sea in accordance with the following provisions:

.1 the ship is proceeding en route;

.2 the ship has in operation equipment of a design approved by the Administration that ensures that the oil content of the effluent without dilution does not exceed 15 parts per million;

.3 the oily mixture does not originate from cargo pump room bilges on oil tankers; and

.4 the oily mixture, in case of oil tankers, is not mixed with oil cargo residues.

D. General requirements

7 Whenever visible traces of oil are observed on or below the surface of the water in the immediate vicinity of a ship or its wake, Governments of Parties to the present Convention should, to the extent they are reasonably able to do so, promptly investigate the facts bearing on the issue of whether there has been a violation of the provisions of this regulation. The investigation should include, in particular, the wind and sea conditions, the track and speed of the ship, other possible sources of the visible traces in the vicinity, and any relevant oil discharge records.

8 No discharge into the sea shall contain chemicals or other substances in quantities or concentrations which are hazardous to the marine environment or chemicals or other substances introduced for the purpose of circumventing the conditions of discharge specified in this regulation.

9 The oil residues which cannot be discharged into the sea in compliance with this regulation shall be retained on board for subsequent discharge to reception facilities.

Regulation 16

Segregation of oil and water ballast and carriage of oil in forepeak tanks

1 Except as provided in paragraph 2 of this regulation, in ships delivered after 31 December 1979, as defined in regulation 1.28.2, of 4,000 gross tonnage and above other than oil tankers, and in oil tankers delivered after 31 December 1979, as defined in regulation 1.28.2, of 150 gross tonnage and above, no ballast water shall be carried in any oil fuel tank.

2 Where the need to carry large quantities of oil fuel render it necessary to carry ballast water which is not a clean ballast in any oil fuel tank, such ballast water shall be discharged to reception facilities or into the sea in compliance with regulation 15 of this Annex using the equipment specified in regulation 14.2 of this Annex, and an entry shall be made in the Oil Record Book to this effect.

3 In a ship of 400 gross tonnage and above, for which the building contract is placed after 1 January 1982 or, in the absence of a building contract, the keel of which is laid or which is at a similar stage of construction after 1 July 1982, oil shall not be carried in a forepeak tank or a tank forward of the collision bulkhead.

4 All ships other than those subject to paragraphs 1 and 3 of this regulation shall comply with the provisions of those paragraphs as far as is reasonable and practicable.

Regulation 17

Oil Record Book, Part I – Machinery space operations

1 Every oil tanker of 150 gross tonnage and above and every ship of 400 gross tonnage and above other than an oil tanker shall be provided with an Oil Record Book Part I (Machinery Space Operations). The Oil Record Book, whether as a part of the ship’s official log-book or otherwise, shall be in the Form specified in appendix III to this Annex.

2 The Oil Record Book Part I shall be completed on each occasion, on a tank-to-tank basis if appropriate, whenever any of the following machinery space operations takes place in the ship:

.1 ballasting or cleaning of oil fuel tanks;

.2 discharge of dirty ballast or cleaning water from oil fuel tanks;

.3 collection and disposal of oil residues (sludge and other oil residues);

.4 discharge overboard or disposal otherwise of bilge water which has accumulated in machinery spaces; and

.5 bunkering of fuel or bulk lubricating oil.

3 In the event of such discharge of oil or oily mixture as is referred to in regulation 4 of this Annex or in the event of accidental or other exceptional discharge of oil not excepted by that regulation, a statement shall be made in the Oil Record Book Part I of the circumstances of, and the reasons for, the discharge.

4 Each operation described in paragraph 2 of this regulation shall be fully recorded without delay in the Oil Record Book Part I, so that all entries in the book appropriate to that operation are completed. Each completed operation shall be signed by the officer or officers in charge of the operations concerned and each completed page shall be signed by the master of ship. The entries in the Oil Record Book Part I, for ships holding an International Oil Pollution Prevention Certificate, shall be at least in English, French or Spanish. Where entries in an official national language of the State whose flag the ship is entitled to fly are also used, this shall prevail in case of a dispute or discrepancy.

5 Any failure of the oil filtering equipment shall be recorded in the Oil Record Book Part I.

6 The Oil Record Book Part I, shall be kept in such a place as to be readily available for inspection at all reasonable times and, except in the case of unmanned ships under tow, shall be kept on board the ship. It shall be preserved for a period of three years after the last entry has been made.

7 The competent authority of the Government of a Party to the present Convention may inspect the Oil Record Book Part I on board any ship to which this Annex applies while the ship is in its port or offshore terminals and may make a copy of any entry in that book and may require the master of the ship to certify that the copy is a true copy of such entry. Any copy so made which has been certified by the master of the ship as a true copy of an entry in the ship’s Oil Record Book Part I shall be made admissible in any judicial proceedings as evidence of the facts stated in the entry. The inspection of an Oil Record Book Part I and the taking of a certified copy by the competent authority under this paragraph shall be performed as expeditiously as possible without causing the ship to be unduly delayed.

CHAPTER 4 – REQUIREMENTS FOR THE CARGO AREA OF OIL TANKERS

PART A CONSTRUCTION

Regulation 18

Segregated Ballast Tanks

Oil tankers of 20,000 tonnes deadweight and above delivered after 1 June 1982

1 Every crude oil tanker of 20,000 tonnes deadweight and above and every product carrier of 30,000 tonnes deadweight and above delivered after 1 June 1982, as defined in regulation 1.28.4, shall be provided with segregated ballast tanks and shall comply with paragraphs 2, 3 and 4, or 5 as appropriate, of this regulation.

2 The capacity of the segregated ballast tanks shall be so determined that the ship may operate safely on ballast voyages without recourse to the use of cargo tanks for water ballast except as provided for in paragraph 3 or 4 of this regulation. In all cases, however, the capacity of segregated ballast tanks shall be at least such that, in any ballast condition at any part of the voyage, including the conditions consisting of lightweight plus segregated ballast only, the ship’s draughts and trim can meet the following requirements:

.1 the moulded draught amidships (dm) in metres (without taking into account any ship’s deformation) shall not be less than:

dm = 2.0 + 0.02L

.2 the draughts at the forward and after perpendiculars shall correspond to those determined by the draught amidships (dm) as specified in paragraph 2.1 of this regulation, in association with the trim by the stern of not greater than 0.015L; and

.3 in any case the draught at the after perpendicular shall not be less than that which is necessary to obtain full immersion of the propeller(s).

3 In no case shall ballast water be carried in cargo tanks, except:

.1 on those rare voyages when weather conditions are so severe that, in the opinion of the master, it is necessary to carry additional ballast water in cargo tanks for the safety of the ship; and

.2 in exceptional cases where the particular character of the operation of an oil tanker renders it necessary to carry ballast water in excess of the quantity required under paragraph 2 of this regulation, provided that such operation of the oil tanker falls under the category of exceptional cases as established by the Organization.

Such additional ballast water shall be processed and discharged in compliance with regulation 34 of this Annex and an entry shall be made in the Oil Record Book Part II referred to in regulation 36 of this Annex.

4 In the case of crude oil tankers, the additional ballast permitted in paragraph 3 of this regulation shall be carried in cargo tanks only if such tanks have been crude oil washed in accordance with regulation 35 of this Annex before departure from an oil unloading port or terminal.

5 Notwithstanding the provisions of paragraph 2 of this regulation the segregated ballast conditions for oil tankers less than 150 metres in length shall be to the satisfaction of the Administration.

Crude oil tankers of 40,000 tonnes dead­weight and above delivered on or before 1 June 1982

6 Subject to the provisions of paragraph 7 of this regulation every crude oil tanker of 40,000 tonnes deadweight and above delivered on or before 1 June 1982, as defined in regulation 1.28.3, shall be provided with segregated ballast tanks and shall comply with the requirements of paragraphs 2 and 3 of this regulation.

7 Crude oil tankers referred to in paragraph 6 of this regulation may, in lieu of being provided with segregated tanks operate with a cargo tank cleaning procedure using crude oil washing in accordance with regulation 33 and 35 of this Annex unless the crude oil tanker is intended to carry crude oil which is not suitable for crude oil washing.

Product carriers of 40,000 tonnes dead­weight and above delivered on or before 1 June 1982

8 Every product carrier of 40,000 tonnes deadweight and above delivered on or before 1 June 1982, as defined in regulation 1.28.3, shall be provided with segregated ballast tanks and shall comply with the requirements of paragraphs 2 and 3 of this regulation, or alternatively operate with dedicated clean ballast tanks in accordance with the following provisions:

.1 The product carrier shall have adequate tank capacity, dedicated solely to the carriage of clean ballast as defined in regulation 1.17 of this Annex, to meet the requirements of paragraphs 2 and 3 of this regulation.

.2 The arrangements and operational procedures for dedicated clean ballast tanks shall comply with the requirements established by the Administration. Such requirements shall contain at least all the provisions of the revised Specifications for Oil Tankers with Dedicated Clean Ballast Tanks adopted by the Organization by resolution A.495(XII).

.3 The product carrier shall be equipped with an oil content meter, approved by the Administration on the basis of specifications recommended by the Organization, to enable supervision of the oil content in ballast water being discharged.^*

.4 Every product carrier operating with dedicated clean ballast tanks shall be provided with a Dedicated Clean Ballast Tank Operation Manual^** detailing the system and specifying operational procedures. Such a Manual shall be to the satisfaction of the Administration and shall contain all the information set out in the Specifications referred to in subparagraph 8.2 of this regulation. If an alteration affecting the dedicated clean ballast tank system is made, the Operation Manual shall be revised accordingly.

An oil tanker qualified as a segregated ballast oil tanker

9 Any oil tanker which is not required to be provided with segregated ballast tanks in accordance with paragraphs 1, 6 or 8 of this regulation may, however be qualified as a segregated ballast tanker, provided that it complies with the requirements of paragraphs 2 and 3 or 5 as appropriate, of this regulation.

Oil tankers delivered on or before 1 June 1982 having special ballast arrangements

10 Oil tankers delivered on or before 1 June 1982, as defined in regulation 1.28.3, having special ballast arrangements:

.1 Where an oil tanker delivered on or before 1 June 1982, as defined in regulation 1.28.3, is so constructed or operates in such a manner that it complies at all times with the draught and trim requirements set out in paragraph 2 of this regulation without recourse to the use of ballast water, it shall be deemed to comply with the segregated ballast tank requirements referred to in paragraph 6 of this regulation, provided that all of the following conditions are complied with:

.1.1 operational procedures and ballast arrangements are approved by the Administration;

.1.2 agreement is reached between the Administration and the Governments of the port States Parties to the present convention concerned when the draught and trim requirements are achieved through an operational procedure; and

.1.3 the International Oil Pollution Prevention Certificate is endorsed to the effect that the oil tanker is operating with special ballast arrangements.

.2 In no case shall ballast water be carried in oil tanks except on those rare voyages when weather conditions are so severe that, in the opinion of the master, it is necessary to carry additional ballast water in cargo tanks for the safety of the ship. Such additional ballast water shall be processed and discharged in compliance with regulation 34 of this Annex and in accordance with the requirements of regulations 29, 31 and 32 of this Annex, and entry shall be made in the Oil Record Book referred to in regulation 36 of this Annex.

.3 An Administration which has endorsed a Certificate in accordance with subparagraph 10.1.3 of this regulation shall communicate to the Organization the particulars thereof for circulation to the Parties to the present Convention.

Oil tankers of 70,000 tonnes deadweight and above delivered after 31 December 1979

11 Oil tankers of 70,000 tonnes deadweight and above delivered after 31 December 1979, as defined in regulation 1.28.2, shall be provided with segregated ballast tanks and shall comply with paragraphs 2, 3 and 4 or paragraph 5 as appropriate of this regulation.

Protective location of segregated ballast

12 Protective location of segregated ballast spaces.

In every crude oil tanker of 20,000 tonnes deadweight and above and every product carrier of 30,000 tonnes deadweight and above delivered after 1 June 1982, as defined in regulation 1.28.4, except those tankers that meet regulation 19, the segregated ballast tanks required to provide the capacity to comply with the requirements of paragraph 2 of this regulation, which are located within the cargo tank length, shall be arranged in accordance with the requirements of paragraphs 13, 14 and 15 of this regulation to provide a measure of protection against oil outflow in the event of grounding or collision.

13 Segregated ballast tanks and spaces other than oil tanks within the cargo tanks length (Lt) shall be so arranged as to comply with the following requirement:

ΣPA_c + ΣPA_s ≥ J[L_t(B + 2D)]

where: PA_c = the side shell area in square metres for each segregated ballast tank or space other than an oil tank based on projected moulded dimensions,

PA_s = the bottom shell area in square metres for each such tank or space based on projected moulded dimensions,

L_t = length in metres between the forward and after extremities of the cargo tanks,

B = maximum breadth of the ship in metres as defined in regulation 1.22 of this Annex,

D = moulded depth in metres measured vertically from the top of the keel to the top of the freeboard deck beam at side amid­ships. In ships having rounded gunwales, the moulded depth shall be measured to the point of intersection of the moulded lines of the deck and side shell plating, the lines extending as though the gunwale were of angular design

J = 0.45 for oil tankers of 20,000 tonnes deadweight, 0.30 for oil tankers of 200,000 tonnes deadweight and above, subject to the provisions of paragraph 14 of this regulation.

For intermediate values of deadweight the value of J shall be determined by linear interpolation.

Whenever symbols given in this paragraph appear in this regulation, they have the meaning as defined in this paragraph.

14 For tankers of 200,000 tonnes deadweight and above the value of J may be reduced as follows:

..............................................O_c + O_s
J_reduced = [J – (a – ––––––––)]
............................................4O_A

or 0.2 whichever is greater

where: a = 0.25 for oil tankers of 200,000 tonnes deadweight,

a = 0.40 for oil tankers of 300,000 tonnes deadweight,

a = 0.50 for oil tankers of 420,000 tonnes deadweight and above.

For intermediate values of deadweight the value of a shall be determined by linear interpolation.

O_c = as defined in regulation 25.1.1 of this Annex,

O_s = as defined in regulation 25.1.2 of this Annex,

O_A = the allowable oil outflow as required by regulation 26.2 of this Annex.

15 In the determination of PA_c and PAs for segregated ballast tanks and spaces other than oil tanks the following shall apply:

.1 the minimum width of each wing tank or space either of which extends for the full depth of the ship’s side or from the deck to the top of the double bottom shall be not less than 2 metres. The width shall be measured inboard from the ship’s side at right angles to the centreline. Where a lesser width is provided the wing tank or space shall not be taken into account when calculating the protecting area PA_c; and

.2 the minimum vertical depth of each double bottom tank or space shall be B/15 or 2 metres, whichever is the lesser. Where a lesser depth is provided the bottom tank or space shall not be taken into account when calculating the protecting area PA_s.

The minimum width and depth of wing tanks and double bottom tanks shall be measured clear of the bilge area and, in the case of minimum width, shall be measured clear of any rounded gunwale area.

^* For oil content meters installed on oil tankers built prior to 2 October 1986, refer to the Recommendation on international performance and test specifications for oily-water separating equipment and oil content meters adopted by the Organization by resolution A.393(X). For oil content meters as part of discharge monitoring and control systems installed on oil tankers built on or after 2 October 1986, refer to the Guidelines and specifications for oil discharge monitoring and control systems for oil tankers adopted by the Organization by resolution A.586(14). For oil content meters installed on oil tankers the keels of which are laid, or which are at a similar stage of construction, on or after 1 January 2005, refer to the Revised Guidelines and specifications adopted by the Organization by resolution MEPC.108(49).

^** See resolution A.495(XII) for the standard format of the Manual.

Regulation 19

Double hull and double bottom requirements for oil tankers delivered on or after 6 July 1996

1 This regulation shall apply to oil tankers of 600 tonnes deadweight and above delivered on or after 6 July 1996, as defined in regulation 1.28.6, as follows:

2 Every oil tanker of 5,000 tonnes deadweight and above shall:

.1 in lieu of paragraphs 12 to 15 of regulation 18, as applicable, comply with the requirements of paragraph 3 of this regulation unless it is subject to the provisions of paragraphs 4 and 5 of this regulation; and

.2 comply, if applicable, with the requirements of regulation 28.6.

3 The entire cargo tank length shall be protected by ballast tanks or spaces other than tanks that carry oil as follows:

.1 Wing tanks or spaces

Wing tanks or spaces shall extend either for the full depth of the ship’s side or from the top of the double bottom to the uppermost deck, disregarding a rounded gunwale where fitted. They shall be arranged such that the cargo tanks are located inboard of the moulded line of the side shell plating nowhere less than the distance w which, as shown in figure 1 is measured at any cross-section at right angles to the side shell, as specified below:

.......................DW
w = 0.5 + –––––– (m), or
...................20,000

w = 2.0 m, whichever is the lesser.

The minimum value of w = 1.0 m.

.2 Double bottom tanks or spaces

At any cross-section the depth of each double bottom tank or space shall be such that the distance h between the bottom of the cargo tanks and the moulded line of the bottom shell plating measured at right angles to the bottom shell plating as shown in figure 1 is not less than specified below:

h = B/15 (m) or

h = 2.0 m, whichever is the lesser.

The minimum value of h = 1.0 m.

.3 Turn of the bilge area or at locations without a clearly defined turn of the bilge

When the distances h and w are different, the distance w shall have preference at levels exceeding 1.5h above the baseline as shown in figure 1.

.4 The aggregate capacity of ballast tanks

On crude oil tankers of 20,000 tonnes deadweight and above and product carriers of 30,000 tonnes deadweight and above, the aggregate capacity of wing tanks, double bottom tanks, forepeak tanks and after peak tanks shall not be less than the capacity of segregated ballast tanks necessary to meet the requirements of regulation 18 of this Annex. Wing tanks or spaces and double bottom tanks used to meet the requirements of regulation 18 shall be located as uniformly as practicable along the cargo tank length. Additional segregated ballast capacity provided for reducing longitudinal hull girder bending stress, trim, etc., may be located anywhere within the ship.

.5 Suction wells in cargo tanks

Suction wells in cargo tanks may protrude into the double bottom below the boundary line defined by the distance h provided that such wells are as small as practicable and the distance between the well bottom and bottom shell plating is not less than 0.5h.

.6 Ballast and cargo piping

Ballast piping and other piping such as sounding and vent piping to ballast tanks shall not pass through cargo tanks. Cargo piping and similar piping to cargo tanks shall not pass through ballast tanks. Exemptions to this requirement may be granted for short lengths of piping, provided that they are completely welded or equivalent.

4 The following applies for double bottom tanks or spaces:

.1 Double bottom tanks or spaces as required by paragraph 3.2 of this regulation may be dispensed with, provided that the design of the tanker is such that the cargo and vapour pressure exerted on the bottom shell plating forming a single boundary between the cargo and the sea does not exceed the external hydrostatic water pressure, as expressed by the following formula:

f x h_c x ρ_c x g + p ≤ d_n x ρ_s x g

where:

h_c = height of cargo in contract with the bottom shell plating in metres

ρ_c= maximum cargo density in kg/m³

d_n = minimum operating draught under any expected loading condition in metres

ρ_s= density of seawater in kg/m³

p = maximum set pressure above atmospheric pressure (gauge pressure) of pressure/vacuum valve provided for the cargo tank in Pa

f = safety factor = 1.1

g = standard acceleration of gravity (9.81 m/s²)

.2 Any horizontal partition necessary to fulfil the above requirements shall be located at a height not less than B/6 or 6 m, whichever is the lesser, but not more than 0.6D, above the baseline where D is the moulded depth amidships.

.3 The location of wing tanks or spaces shall be as defined in paragraph 3.1 of this regulation except that, below a level 1.5 h above the baseline where h is as defined in paragraph 3.2 of this regulation, the cargo tank boundary line may be vertical down to the bottom plating, as shown in figure 2.

5 Other methods of design and construction of oil tankers may also be accepted as alternatives to the requirements prescribed in paragraph 3 of this regulation, provided that such methods ensure at least the same level of protection against oil pollution in the event of collision or stranding and are approved in principle by the Marine Environment Protection Committee based on guidelines developed by the Organization^*.

6 Every oil tanker of less than 5,000 tonnes deadweight shall comply with paragraphs 3 and 4 of this regulation, or shall:

.1 at least be fitted with double bottom tanks or spaces having such a depth that the distance h specified in paragraph 3.2 of this regulation, complies with the following:

h = B/15 (m)

with a minimum value of h = 0.76 m;

in the turn of the bilge area and at locations without a clearly defined turn of the bilge, the cargo tank boundary line shall run parallel to the line of the midship flat bottom as shown in figure 3; and

.2 be provided with cargo tanks so arranged that the capacity of each cargo tank does not exceed 700 m³ unless wing tanks or spaces are arranged in accordance with paragraph 3.1 of this regulation, complying with the following:

....................2.4DW
w = 0.4 + –––––––(m)
...................20000

with a minimum value of w = 0.76 m.

7 Oil shall not be carried in any space extending forward of a collision bulkhead located in accordance with regulation II-1/11 of the International Convention for the Safety of Life at Sea, 1974, as amended. An oil tanker that is not required to have a collision bulkhead in accordance with that regulation shall not carry oil in any space extending forward of the transverse plane perpendicular to the centreline that is located as if it were a collision bulkhead located in accordance with that regulation.

8 In approving the design and construction of oil tankers to be built in accordance with the provisions of this regulation, Administrations shall have due regard to the general safety aspects including the need for the maintenance and inspections of wing and double bottom tanks or spaces.

^* Refer to the Revised Interim Guidelines for the approval of alternative methods of design and construction of oil tankers adopted by the Marine Environment Protection Committee of the Organization by resolution MEPC.110(49).

Regulation 20

Double hull and double bottom requirements for oil tankers delivered before 6 July 1996

1 Unless expressly provided otherwise this regulation shall:

.1 apply to oil tankers of 5,000 tonnes deadweight and above, which are delivered before 6 July 1996, as defined in regulation 1.28.5 of this Annex; and

.2 not apply to oil tankers complying with regulation 19 and regulation 28 in respect of paragraph 28.6, which are delivered before 6 July 1996, as defined in regulation 1.28.5 of this Annex; and

.3 not apply to oil tankers covered by subparagraph 1 above which comply with regulation 19.3.1 and 19.3.2 or 19.4 or 19.5 of this Annex, except that the requirement for minimum distances between the cargo tank boundaries and the ship side and bottom plating need not be met in all respects. In that event, the side protection distances shall not be less than those specified in the International Bulk Chemical Code for type 2 cargo tank location and the bottom protection distances at centreline shall comply with regulation 18.15.2 of this Annex.

2 For the purpose of this regulation:

.1 “Heavy diesel oil” means diesel oil other than those distillates of which more than 50 per cent by volume distils at a temperature not exceeding 340ºC when tested by the method acceptable to the Organization¹.

.2 “Fuel oil” means heavy distillates or residues from crude oil or blends of such materials intended for use as a fuel for the production of heat or power of a quality equivalent to the specification acceptable to the Organization².

3 For the purpose of this regulation, oil tankers are divided into the following categories:

.1 “Category 1 oil tanker” means an oil tanker of 20,000 tonnes deadweight and above carrying crude oil, fuel oil, heavy diesel oil or lubricating oil as cargo, and of 30,000 tonnes deadweight and above carrying oil other than the above, which does not comply with the requirements for oil tankers delivered after 1 June 1982, as defined in regulation 1.28.4 of this Annex;

.2 “Category 2 oil tanker” means an oil tanker of 20,000 tonnes deadweight and above carrying crude oil, fuel oil, heavy diesel oil or lubricating oil as cargo, and of 30,000 tonnes deadweight and above carrying oil other than the above, which complies with the requirements for oil tankers delivered after 1 June 1982, as defined in regulation 1.28.4 of this Annex; and

.3 “Category 3 oil tanker” means an oil tanker of 5,000 tonnes deadweight and above but less than that specified in subparagraph 1 or 2 of this paragraph.

4 An oil tanker to which this regulation applies shall comply with the requirements of paragraphs 2 to 5, 7 and 8 of regulation 19 and regulation 28 in respect of paragraph 28.6 of this Annex not later than 5 April 2005 or the anniversary of the date of delivery of the ship on the date or in the year specified in the following table:

Category of oil tanker	Date or year
Category 1	5 April 2005 for ships delivered on 5 April 1982 or earlier 2005 for ships delivered after 5 April 1982
Category 2 and Category 3	5 April 2005 for ships delivered on 5 April 1977 or earlier 2005 for ships delivered after 5 April 1977 but before 1 January 1978 2006 for ships delivered in 1978 and 1979 2007 for ships delivered in 1980 and 1981 2008 for ships delivered in 1982 2009 for ships delivered in 1983 2010 for ships delivered in 1984 or later

5 Notwithstanding the provisions of paragraph 4 of this regulation, in the case of a Category 2 or 3 oil tanker fitted with only double bottoms or double sides not used for the carriage of oil and extending to the entire cargo tank length or double hull spaces which are not used for the carriage of oil and extend to the entire cargo tank length, but which does not fulfil conditions for being exempted from the provisions of paragraph 1.3 of this regulation, the Administration may allow continued operation of such a ship beyond the date specified in paragraph 4 of this regulation, provided that:

.1 the ship was in service on 1 July 2001;

.2 the Administration is satisfied by verification of the official records that the ship complied with the conditions specified above;

.3 the conditions of the ship specified above remain unchanged; and

.4 such continued operation does not go beyond the date on which the ship reaches 25 years after the date of its delivery.

6 A Category 2 or 3 oil tanker of 15 years and over after the date of its delivery shall comply with the Condition Assessment Scheme adopted by the Marine Environment Protection Committee by resolution MEPC.94(46), as amended, provided that such amendments shall be adopted, brought into force and take effect in accordance with the provisions of article 16 of the present Convention relating to amendment procedures applicable to an appendix to an Annex.

7 The Administration may allow continued operation of a Category 2 or 3 oil tanker beyond the date specified in paragraph 4 of this regulation, if satisfactory results of the Condition Assessment Scheme warrant that, in the opinion of the Administration, the ship is fit to continue such operation, provided that the operation shall not go beyond the anniversary of the date of delivery of the ship in 2015 or the date on which the ship reaches 25 years after the date of its delivery, whichever is the earlier date.

8 .1 The Administration of a Party to the present Convention which allows the application of paragraph 5 of this regulation, or allows, suspends, withdraws or declines the application of paragraph 7 of this regulation, to a ship entitled to fly its flag shall forthwith communicate to the Organization for circulation to the Parties to the present Convention particulars thereof, for their information and appropriate action, if any.

.2 A Party to the present Convention shall be entitled to deny entry into the ports or offshore terminals under its jurisdiction of oil tankers operating in accordance with the provisions of:

.1 paragraph 5 of this regulation beyond the anniversary of the date of delivery of the ship in 2015; or

.2 paragraph 7 of this regulation.

In such cases, that Party shall communicate to the Organization for circulation to the Parties to the present Convention particulars thereof for their information.

¹ Refer to the American Society for Testing and Material’s Standard Test Method (Designation D86).

² Refer to the American Society for Testing and Material’s Specification for Number Four Fuel Oil (Designation D396) or heavier.

Regulation 21

Prevention of oil pollution from oil tankers carrying heavy grade oil as cargo

1 This regulation shall:

.1 apply to oil tankers of 600 tonnes dead­weight and above carrying heavy grade oil as cargo regardless of the date of delivery; and

.2 not apply to oil tankers covered by subparagraph 1 above which comply with regulations 19.3.1 and 19.3.2 or 19.4 or 19.5 of this Annex, except that the requirement for minimum distances between the cargo tank boundaries and the ship side and bottom plating need not be met in all respects. In that event, the side protection distances shall not be less than those specified in the International Bulk Chemical Code for type 2 cargo tank location and the bottom protection distances at centreline shall comply with regulation 18.15.2 of this Annex.

2 For the purpose of this regulation “heavy grade oil” means any of the following:

.1 crude oils having a density at 15ºC higher than 900 kg/m³;

.2 oils, other than crude oils, having either a density at 15ºC higher than 900 kg/m³ or a kinematic viscosity at 50ºC higher than 180 mm²/s; or

.3 bitumen, tar and their emulsions.

3 An oil tanker to which this regulation applies shall comply with the provisions of paragraphs 4 to 8 of this regulation in addition to complying with the applicable provisions of regulation 20.

4 Subject to the provisions of paragraphs 5, 6 and 7 of this regulation, an oil tanker to which this regulation applies shall:

.1 if 5,000 tonnes deadweight and above, comply with the requirements of regulation 19 of this Annex not later than 5 April 2005; or

.2 if 600 tonnes deadweight and above but less than 5,000 tonnes deadweight, be fitted with both double bottom tanks or spaces complying with the provisions of regulation 19.6.1 of this Annex, and wing tanks or spaces arranged in accordance with regulation 19.3.1 and complying with the requirement for distance w as referred to in regulation 19.6.2, not later than the anniversary of the date of delivery of the ship in the year 2008.

5 In the case of an oil tanker of 5,000 tonnes deadweight and above, carrying heavy grade oil as cargo fitted with only double bottoms or double sides not used for the carriage of oil and extending to the entire cargo tank length or double hull spaces which are not used for the carriage of oil and extend to the entire cargo tank length, but which does not fulfil conditions for being exempted from the provisions of paragraph 1.2 of this regulation, the Administration may allow continued operation of such a ship beyond the date specified in paragraph 4 of this regulation, provided that:

.1 the ship was in service on 4 December 2003;

.2 the Administration is satisfied by verification of the official records that the ship complied with the conditions specified above;

.3 the conditions of the ship specified above remain unchanged; and

.4 such continued operation does not go beyond the date on which the ship reaches 25 years after the date of its delivery.

6 .1 The Administration may allow continued operation of an oil tanker of 5,000 tonnes deadweight and above, carrying crude oil having a density at 15ºC higher than 900 kg/m³ but lower than 945 kg/m³, beyond the date specified in paragraph 4.1 of this regulation, if satisfactory results of the Condition Assessment Scheme referred to in regulation 20.6 warrant that, in the opinion of the Administration, the ship is fit to continue such operation, having regard to the size, age, operational area and structural conditions of the ship and provided that the operation shall not go beyond the date on which the ship reaches 25 years after the date of its delivery.

.2 The Administration may allow continued operation of an oil tanker of 600 tonnes deadweight and above but less than 5,000 tonnes deadweight, carrying heavy grade oil as cargo, beyond the date specified in paragraph 4.2 of this regulation, if, in the opinion of the Administration, the ship is fit to continue such operation, having regard to the size, age, operational area and structural conditions of the ship, provided that the operation shall not go beyond the date on which the ship reaches 25 years after the date of its delivery.

7 The Administration of a Party to the present Convention may exempt an oil tanker of 600 tonnes deadweight and above carrying heavy grade oil as cargo from the provisions of this regulation if the oil tanker:

.1 either is engaged in voyages exclusively within an area under its jurisdiction, or operates as a floating storage unit of heavy grade oil located within an area under its jurisdiction; or

.2 either is engaged in voyages exclusively within an area under the jurisdiction of another Party, or operates as a floating storage unit of heavy grade oil located within an area under the jurisdiction of another Party, provided that the Party within whose jurisdiction the oil tanker will be operating agrees to the operation of the oil tanker within an area under its jurisdiction.

8 .1 The Administration of a Party to the present Convention which allows, suspends, withdraws or declines the application of paragraph 5, 6 or 7 of this regulation to a ship entitled to fly its flag shall forthwith communicate to the Organization for circulation to the Parties to the present Convention particulars thereof, for their information and appropriate action, if any.

.2 Subject to the provisions of international law, a Party to the present Convention shall be entitled to deny entry of oil tankers operating in accordance with the provisions of paragraph 5 or 6 of this regulation into the ports or offshore terminals under its jurisdiction, or deny ship-to-ship transfer of heavy grade oil in areas under its jurisdiction except when this is necessary for the purpose of securing the safety of a ship or saving life at sea. In such cases, that Party shall communicate to the Organization for circulation to the Parties to the present Convention particulars thereof for their information.

Regulation 22

Pump-room bottom protection

1 This regulation applies to oil tankers of 5,000 tonnes deadweight and above constructed on or after 1 January 2007.

2 The pump-room shall be provided with a double bottom such that at any cross-section the depth of each double bottom tank or space shall be such that the distance h between the bottom of the pump-room and the ship’s base line measured at right angles to the ship’s base line is not less than specified below:

h = B/15(m) or

h = 2 m, whichever is the lesser.

The minimum value of h = 1 m.

3 In case of pump rooms whose bottom plate is located above the base line by at least the minimum height required in paragraph 2 above (e.g. gondola stern designs), there will be no need for a double bottom construction in way of the pump-room.

4 Ballast pumps shall be provided with suitable arrangements to ensure efficient suction from double bottom tanks.

5 Notwithstanding the provisions of paragraphs 2 and 3 above, where the flooding of the pump-room would not render the ballast or cargo pumping system inoperative, a double bottom need not be fitted.

Regulation 23

Accidental oil outflow performance

1 This regulation shall apply to oil tankers delivered on or after 1 January 2010, as defined in regulation 1.28.8.

2 For the purpose of this regulation, the following definitions shall apply:

.1 “Load line draught (d_S)” is the vertical distance, in metres, from the moulded baseline at mid-length to the waterline corresponding to the summer freeboard to be assigned to the ship. Calculations pertaining to this regulation should be based on draught d_S, notwithstanding assigned draughts that may exceed d_S, such as the tropical loadline.

.2 “Waterline (d_B)” is the vertical distance, in metres, from the moulded baseline at mid-length to the waterline corresponding to 30% of the depth D_S.

.3 “Breadth (B_S)” is the greatest moulded breadth of the ship, in metres, at or below the deepest load line d_S.

.4 “Breadth (B_B)” is the greatest moulded breadth of the ship, in metres, at or below the waterline d_B.

.5 “Depth (D_S)” is the moulded depth, in metres, measured at mid-length to the upper deck at side.

.6 “Length (L)” and “deadweight (DW)” are as defined in regulations 1.19 and 1.23, respectively.

3 To provide adequate protection against oil pollution in the event of collision or stranding the following shall be complied with:

.1 for oil tankers of 5,000 tonnes deadweight (DWT) and above, the mean oil outflow parameter shall be as follows:

O_M ≤ 0.015 for C ≤ 200,000 m³

O_M ≤ 0.012 + (0.003/200,000) (400,000-C) for 200,000 m³ < C < 400,000 m³

O_M ≤ 0.012 for C ≥ 400,000 m³

for combination carriers between 5,000 tonnes deadweight (DWT) and 200,000 m³ capacity, the mean oil outflow parameter may be applied, provided calculations are submitted to the satisfaction of the Administration, demonstrating that after accounting for its increased structural strength, the combination carrier has at least equivalent oil out flow performance to a standard double hull tanker of

the same size having a O_M < = 0.015.

O_M ≤ 0.021 for C ≤ 100,000 m³

O_M ≤ 0.015 + (0.006/100,000) (200,000-C) for 100,000 m³ < C ≤ 200,000 m³

where:

O_M = mean oil outflow parameter.

C = total volume of cargo oil, in m³, at 98% tank filling

.2 for oil tankers of less than 5,000 tonnes deadweight (DWT) :

The length of each cargo tank shall not exceed 10 m or one of the following values, whichever is the greater:

.2.1 where no longitudinal bulkhead is provided inside the cargo tanks:

.........b_i
(0.5 ––– + 0.1)L but not to exceed 0.2L
.........B

.2.2 where a centreline longitudinal bulkhead is provided inside the cargo tanks:

.........b_i
(0.25 ––– + 0.15)L
.........B

.2.3 where two or more longitudinal bulkheads are provided inside the cargo tanks:

.2.3.1 for wing cargo tanks: 0.2L

.2.3.2 for centre cargo tanks:

..................b_i
.2.3.2.1 if ––– ≥ 0.2L : 0.2L
..................B

b_i

.2.3.2.2 if ––– < 0.2L:

B

.2.3.2.2.1 – where no centreline longitudinal bulkhead is provided:

.........b_i
(0.5 ––– + 0.1)L
.........B

.2.3.2.2.2- where a centreline longitudinal bulkhead is provided:

.........b_i
(0.25 ––– + 0.15)L
.........B

b_i is the minimum distance from the ship’s side to the outer longitudinal bulkhead of the tank in question measured inboard at right angles to the centreline at the level corresponding to the assigned summer freeboard.

4 The following general assumptions shall apply when calculating the mean oil outflow parameter:

.1 The cargo block length extends between the forward and aft extremities of all tanks arranged for the carriage of cargo oil, including slop tanks.

.2 Where this regulation refers to cargo tanks, it shall be understood to include all cargo tanks, slop tanks and fuel tanks located within the cargo block length.

.3 The ship shall be assumed loaded to the load line draught d_S without trim or heel.

.4 All cargo oil tanks shall be assumed loaded to 98% of their volumetric capacity. The nominal density of the cargo oil ( ρ n) shall be calculated as follows:

ρ _n = 1000 (DWT)/C (kg/m³)

.5 For the purposes of these outflow calculations, the permeability of each space within the cargo block, including cargo tanks, ballast tanks and other non-oil spaces shall be taken as 0.99, unless proven otherwise.

.6 Suction wells may be neglected in the determination of tank location provided that such wells are as small as practicable and the distance between the well bottom and bottom shell plating is not less than 0.5h, where h is the height as defined in regulation 19.3.2.

5 The following assumptions shall be used when combining the oil outflow parameters:

.1 The mean oil outflow shall be calculated independently for side damage and for bottom damage and then combined into the non-dimensional oil outflow parameter O_M, as follows:

O_M = (0.4 O_MS + 0.6 O_MB ) / C

where:

O_MS = mean outflow for side damage, in m³; and

O_MB = mean outflow for bottom damage, in m³.

.2 For bottom damage, independent calculations for mean outflow shall be done for 0 m and minus 2.5 m tide conditions, and then combined as follows:

O_MB = 0.7 O_MB(0) + 0.3 O_MB(2.5)

where:

O_MB(0) = mean outflow for 0 m tide condition; and

O_MB(2.5) = mean outflow for minus 2.5 m tide condition, in m³.

6 The mean outflow for side damage O_MS shall be calculated as follows:

..................n
O_MS = C₃ ∑ P_S(i)O_S(i) (m³)
..................i

where:

i = represents each cargo tank under consideration;

n = total number of cargo tanks;

P_S(i) = the probability of penetrating cargo tank i from side damage, calculated in accordance with paragraph 8.1 of this regulation;

O_S(i) = the outflow, in m³, from side damage to cargo tank i, which is assumed equal to the total volume in cargo tank i at 98% filling, unless it is proven through the application of the Guidelines referred to in regulation 19.5 that any significant cargo volume will be retained; and

C₃ = 0.77 for ships having two longitudinal bulkheads inside the cargo tanks, provided these bulkheads are continuous over the cargo block and P_s(i) is developed in accordance with this regulation. C₃ equals 1.0 for all other ships or when Ps(i) is developed in accordance with paragraph 10 of this regulation.

7 The mean outflow for bottom damage shall be calculated for each tidal condition as follows:

......................n
.1 O_MB(0) = ∑ P_B(i)O_B(i)C_DB(i) (m³)
......................i

where:

i = represents each cargo tank under consideration;

n = the total number of cargo tanks;

P_B(i) = the probability of penetrating cargo tank i from bottom damage, calculated in accordance with, paragraph 9.1 of this regulation;

O_B(i) = the outflow from cargo tank i, in m³, calculated in accordance with paragraph 7.3 of this regulation; and

C_DB(i) = factor to account for oil capture as defined in paragraph 7.4 of this regulation

.........................n
.2 O_MB(2.5) = ∑ P_B(i)O_B(i)C_DB(i) (m³)
........................i

where:

i,n, P_B(i) and C_DB(i) = as defined in subparagraph .1 above;

O_B(i) = the outflow from cargo tank i, in m³, after tidal change

.3 The oil outflow O_B(i) for each cargo oil tank shall be calculated based on pressure balance principles, in accordance with the following assumptions:

.3.1 The ship shall be assumed stranded with zero trim and heel, with the stranded draught prior to tidal change equal to the load line draught d_s.

.3.2 The cargo level after damage shall be calculated as follows:

h_c = {(d_s + t_c - Z_l) ( ρ_s) - (1000 p) / g }/ ρ_n

where:

h_c = the height of the cargo oil above Z_l, in metres;

t_c = the tidal change, in m. Reductions in tide shall be expressed as negative values;

Z_l = the height of the lowest point in the cargo tank above baseline, in m;

ρ_s = density of seawater, to be taken as 1,025 kg/m³;

p = if an inert gas system is fitted, the normal overpressure, in kPa, to be taken as not less than 5 kPa; if an inert gas system is not fitted, the overpressure may be taken as 0;

g = the acceleration of gravity, to be taken as 9.81 m/s²; and

ρ_n = nominal density of cargo oil, calculated in accordance with paragraph 4.4 of this regulation.

.3.3 For cargo tanks bounded by the bottom shell, unless proven otherwise, oil outflow O_B(i) shall be taken not less than 1% of the total volume of cargo oil loaded in cargo tank i, to account for initial exchange losses and dynamic effects due to current and waves.

.4 In the case of bottom damage, a portion from the outflow from a cargo tank may be captured by non-oil compartments. This effect is approximated by application of the factor C_DB(i) for each tank, which shall be taken as follows:

C_DB(i) = 0.6 for cargo tanks bounded from below by non-oil compartments;

C_DB(i) = 1.0 for cargo tanks bounded by the bottom shell.

8 The probability P_S of breaching a compartment from side damage shall be calculated as follows:

.1 P_S = P_SL P_SV P_ST

where:

P_SL =1 - P_Sf - P_Sa = probability the damage will extend into the longitudinal zone bounded by X_a and X_f;

P_SV = 1 - P_Su - P_S1 = probability the damage will extend into the vertical zone bounded by Z_l and Z_u; and

P_ST = 1 - P_Sy = probability the damage will extend transversely beyond the boundary defined by y.

.2 P_Sa, P_Sf, P_Sl, P_Su and P_Sy shall be determined by linear interpolation from the table of probabilities for side damage provided in paragraph 8.3 of this regulation,

where:

P_Sa = the probability the damage will lie entirely aft of location X_a/L;

P_Sf = the probability the damage will lie entirely forward of location X_f/L;

P_Sl = the probability the damage will lie entirely below the tank;

P_Su = the probability the damage will lie entirely above the tank; and

P_Sy = the probability the damage will lie entirely outboard of the tank.

Compartment boundaries X_a, X_f, Z_l, Z_u and y shall be developed as follows:

X_a = the longitudinal distance from the aft terminal of L to the aftmost point on the compartment being considered, in metres;

X_f = the longitudinal distance from the aft terminal of L to the foremost point on the compartment being considered, in metres;

Z_l = the vertical distance from the moulded baseline to the lowest point on the compartment being considered, in metres;

Z_u = the vertical distance from the moulded baseline to the highest point on the compartment being considered, in metres. Z_u is not to be taken greater than D_s; and

y = the minimum horizontal distance measured at right angles to the centreline between the compartment under consideration and the side shell in metres;^*

^*For symmetrical tank arrangements, damages are considered for one side of the ship only, in which case all “y” dimensions are to be measured from that same side. For asymmetrical arrangements refer to the Explanatory Notes on matters related to the accidental oil outflow performance, adopted by the Organization by resolution MEPC.122(52).

.3 Table of probabilities for side damage

Xa/L	PSa		Xf/L	PSf		Zl/DS	Psl		Zu/Ds	PSu
0.00	0.000		0.00	0.967		0.00	0.000		0.00	0.968
0.05	0.023		0.05	0.917		0.05	0.000		0.05	0.952
0.10	0.068		0.10	0.867		0.10	0.001		0.10	0.931
0.15	0.117		0.15	0.817		0.15	0.003		0.15	0.905
0.20	0.167		0.20	0.767		0.20	0.007		0.20	0.873
0.25	0.217		0.25	0.717		0.25	0.013		0.25	0.836
0.30	0.267		0.30	0.667		0.30	0.021		0.30	0.789
0.35	0.317		0.35	0.617		0.35	0.034		0.35	0.733
0.40	0.367		0.40	0.567		0.40	0.055		0.40	0.670
0.45	0.417		0.45	0.517		0.45	0.085		0.45	0.599
0.50	0.467		0.50	0.467		0.50	0.123		0.50	0.525
0.55	0.517		0.55	0.417		0.55	0.172		0.55	0.452
0.60	0.567		0.60	0.367		0.60	0.226		0.60	0.383
0.65	0.617		0.65	0.317		0.65	0.285		0.65	0.317
0.70	0.667		0.70	0.267		0.70	0.347		0.70	0.255
0.75	0.717		0.75	0.217		0.75	0.413		0.75	0.197
0.80	0.767		0.80	0.167		0.80	0.482		0.80	0.143
0.85	0.817		0.85	0.117		0.85	0.553		0.85	0.092
0.90	0.867		0.90	0.068		0.90	0.626		0.90	0.046
0.95	0.917		0.95	0.023		0.95	0.700		0.95	0.013
1.00	0.967		1.00	0.000		1.00	0.775		1.00	0.000

P_Sy shall be calculated as follows:

P_Sy = (24.96 -199.6 y/B_S) (y/B_S) for y/B_S ≤ 0.05

P_Sy = 0.749 + {5 -44.4 (y/B_S - 0.05)} (y/B_S - 0.05) for 0.05 < y/B_S < 0.1

P_Sy = 0.888 + 0.56 (y/B_S - 0.1) for y/B_S ≥ 0.1

P_Sy shall not be taken greater than 1.

9 The probability P_B of breaching a compartment from bottom damage shall be calculated as follows:

.1 P_B = P_BL P_BT P_BV

where:

P_BL = 1 - P_Bf - P_Ba = probability the damage will extend into the longitudinal zone bounded by Xa and Xf;

P_BT = 1 - P_Bp - P_Bs = probability the damage will extend into the transverse zone bounded by Yp and Ys; and

P_BV = 1 - P_Bz = probability the damage will extend vertically above the boundary defined by z.

.2 P_Ba, P_Bf, P_Bp, P_Bs, and P_Bz shall be determined by linear interpolation from the table of probabilities for bottom damage provided in paragraph 9.3 of this regulation, where:

P_Ba = the probability the damage will lie entirely aft of location X_a/L;

P_Bf = the probability the damage will lie entirely forward of location X_f/L;

P_Bp = the probability the damage will lie entirely to port of the tank;

P_Bs = the probability the damage will lie entirely to starboard of the tank; and

P_Bz = the probability the damage will lie entirely below the tank.

Compartment boundaries X_a, X_f, Y_p, Y_s, and z shall be developed as follows:

X_a and X_f are as defined in paragraph 8.2 of this regulation;

Y_p = the transverse distance from the port-most point on the compartment located at or below the waterline d_B, to a vertical plane located B_B /2 to starboard of the ship’s centreline, in metres;

Y_s = the transverse distance from the starboard-most point on the compartment located at or below the waterline dB, to a vertical plane located BB /2 to starboard of the ship’s centreline, in metres; and

z = the minimum value of z over the length of the compartment, where, at any given longitudinal location, z is the vertical distance from the lower point of the bottom shell at that longitudinal location to

the lower point of the compartment at that longitudinal location, in metres.

.3 Table of probabilities for bottom damage

Xa /L	PBa		Xf/L	PBf		Yp /BB	PBp		Ys /BB	PBs
0.00	0.000		0.00	0.969		0.00	0.844		0.00	0.000
0.05	0.002		0.05	0.953		0.05	0.794		0.05	0.009
0.10	0.008		0.10	0.936		0.10	0.744		0.10	0.032
0.15	0.017		0.15	0.916		0.15	0.694		0.15	0.063
0.20	0.029		0.20	0.894		0.20	0.644		0.20	0.097
0.25	0.042		0.25	0.870		0.25	0.594		0.25	0.133
0.30	0.058		0.30	0.842		0.30	0.544		0.30	0.171
0.35	0.076		0.35	0.810		0.35	0.494		0.35	0.211
0.40	0.096		0.40	0.775		0.40	0.444		0.40	0.253
0.45	0.119		0.45	0.734		0.45	0.394		0.45	0.297
0.50	0.143		0.50	0.687		0.50	0.344		0.50	0.344
0.55	0.171		0.55	0.630		0.55	0.297		0.55	0.394
0.60	0.203		0.60	0.563		0.60	0.253		0.60	0.444
0.65	0.242		0.65	0.489		0.65	0.211		0.65	0.494
0.70	0.289		0.70	0.413		0.70	0.171		0.70	0.544
0.75	0.344		0.75	0.333		0.75	0.133		0.75	0.594
0.80	0.409		0.80	0.252		0.80	0.097		0.80	0.644
0.85	0.482		0.85	0.170		0.85	0.063		0.85	0.694
0.90	0.565		0.90	0.089		0.90	0.032		0.90	0.744
0.95	0.658		0.95	0.026		0.95	0.009		0.95	0.794
1.00	0.761		1.00	0.000		1.00	0.000		1.00	0.844

 

P_Bz shall be calculated as follows:

P_Bz = (14.5 - 67 z/D_S) (z/DS ) for z/D_S ≤ 0.1,

P_Bz = 0.78 + 1.1 (z/D_S - 0.1) for z/D_S > 0.1.

P_Bz shall not be taken greater than 1.

10 This regulation uses a simplified probabilistic approach where a summation is carried out over the contributions to the mean outflow from each cargo tank. For certain designs such as those characterized by the occurrence of steps/recesses in bulkheads/decks and for sloping bulkheads and/or a pronounced hull curvature, more rigorous calculations may be appropriate. In such cases one of the following calculation procedures may be applied:

.1 The probabilities referred to in 8 and 9 above may be calculated with more precision through application of hypothetical sub-compartments.^*

.2 The probabilities referred to in 8 and 9 above may be calculated through direct application of the probability density functions contained in the Guidelines referred to in regulation 19.5.

.3 The oil outflow performance may be evaluated in accordance with the method described in the Guidelines referred to in regulation 19.5.

11 The following provisions regarding piping arrangements shall apply:

.1 Lines of piping that run through cargo tanks in a position less than 0.30Bs from the ship’s side or less than 0.30D_s from the ship’s bottom shall be fitted with valves or similar closing devices at the point at which they open into any cargo tank. These valves shall be kept closed at sea at any time when the tanks contain cargo oil, except that they may be opened only for cargo transfer needed for essential cargo operations.

.2 Credit for reducing oil outflow through the use of an emergency rapid cargo transfer system or other system arranged to mitigate oil outflow in the event of an accident may be taken into account only after the effectiveness and safety aspects of the system are approved by the Organization. Submittal for approval shall be made in accordance with the provisions of the Guidelines referred to in regulation 19.5.

^* Refer to the Explanatory Notes on matters related to the accidental oil outflow performance, adopted by the Organization by resolution MEPC.122(52).

Regulation 24

Damage assumptions

1 For the purpose of calculating hypothetical oil outflow from oil tankers in accordance with regulations 25 and 26, three dimensions of the extent of damage of a parallelepiped on the side and bottom of the ship are assumed as follows. In the case of bottom damages two conditions are set forth to be applied individually to the stated portions of the oil tanker.

.1 Side damage:

1 Longitudinal extent(lc):		1/3 L2/3 or 14.5 metres, whichever is less.
2 Transverse extent (tc) (inboard from the ship’s side at right angles to the centreline at the level corresponding to the assigned summer freeboard):		B/5 or 11.5 metres, whichever is less
3 Vertical extent (vc):		From the base line upwards without limit

.2 Bottom damage:

	For 0.3L from the forward perpendicular of the ship	Any other part of the ship
1 Longitudinal extent (ls):	L/10	L/10 or 5 metres, whichever is less
2 Transverse extent (ts):	B/6 or 10 metres,whichever is less but not less than 5 metres	5 metres
3 Vertical extent from the base line (vs):	B/15 or 6 metres, whichever is less

2 Wherever the symbols given in this regulation appear in this chapter, they have the meaning as defined in this regulation.

Regulation 25

Hypothetical outflow of oil

1 The hypothetical outflow of oil in the case of side damage (O_c) and bottom damage (O_s) shall be calculated by the following formulae with respect to compartments breached by damage to all conceivable locations along the length of the ship to the extent as defined in regulation 24 of this Annex.

.1 For side damages:

O_c = ΣW_i + Σ K_iC_i (I)

.2 For bottom damages:

O_s = 1/3 (ΣZ_iW_i + ΣZ_iC_i ) (II)

where: W_i = volume of a wing tank in cubic metres assumed to be breached by the damage as specified in regulation 24 of this Annex; W_i for a segregated ballast tank may be taken equal to zero.

C_i = volume of a centre tank in cubic metres assumed to be breached by the damage as specified in regulation 24 of this Annex; C_i for a segregated ballast tank may be taken equal to zero.

K_i = 1– b_i/t_c when bi is equal to or greater than tc, K_i shall be taken equal to zero.

Z_i = 1- h_i/v_s, when hi is equal to or greater than vs, Z_i shall be taken equal to zero.

bi = width of wing tank in metres under consideration measured inboard from the ship’s side at right angles to the centreline at the level corresponding to the assigned summer freeboard.

hi = minimum depth of the double bottom in metres under consideration; where no double bottom is fitted hi shall be taken equal to zero.

Whenever symbols given in this paragraph appear in this chapter, they have the meaning as defined in this regulation.

2 If a void space or segregated ballast tank of a length less than lc as defined in regulation 24 of this Annex is located between wing oil tanks, O_c in formula (I) may be calculated on the basis of volume W_i being the actual volume of one such tank (where they are of equal capacity) or the smaller of the two tanks (if they differ in capacity) adjacent to such space, multiplied by S_i as defined below and taking for all other wing tanks involved in such collision the value of the actual full volume.

Si = 1 – l_i/l_c

where l_i = length in metres of void space or segregated ballast tank under consideration.

3.1 Credit shall only be given in respect of double bottom tanks which are either empty or carrying clean water when cargo is carried in the tanks above.

3.2 Where the double bottom does not extend for the full length and width of the tank involved, the double bottom is considered non-existent and the volume of the tanks above the area of the bottom damage shall be included in formula (II) even if the tank is not considered breached because of the installation of such a partial double bottom.

3.3 Suction wells may be neglected in the determination of the value hi provided such wells are not excessive in area and extend below the tank for a minimum distance and in no case more than half the height of the double bottom. If the depth of such a well exceeds half the height of the double bottom, hi shall be taken equal to the double bottom height minus the well height.

Piping serving such wells if installed within the double bottom shall be fitted with valves or other closing arrangements located at the point of connection to the tank served to prevent oil outflow in the event of damage to the piping. Such piping shall be installed as high from the bottom shell as possible. These valves shall be kept closed at sea at any time when the tank contains oil cargo, except that they may be opened only for cargo transfer needed for the purpose of trimming of the ship.

4 In these case where bottom damage simultaneously involves four centre tanks, the value of Os may be calculated according to the formula:

Os = 1/4 (ΣZ_iW_i + ΣZ_iC_i) (III)

5 An Administration may credit as reducing oil outflow in case of bottom damage, an installed cargo transfer system having an emergency high suction in each cargo oil tank, capable of transferring from a breached tank or tanks to segregated ballast tanks or to available cargo tankage if it can be assured that such tanks will have sufficient ullage. Credit for such a system would be governed by ability to transfer in two hours of operation oil equal to one half of the largest of the breached tanks involved and by availability of equivalent receiving capacity in ballast or cargo tanks. The credit shall be confined to permitting calculation of Os according to formula (III). The pipes for such suctions shall be installed at least at a height not less than the vertical extent of the bottom damage vs. The Administration shall supply the Organization with the information concerning the arrangements accepted by it, for circulation to other Parties to the Convention.

6 This regulation does not apply to oil tankers delivered on or after 1 January 2010, as defined in regulation 1.28.8.

Regulation 26

Limitations of size and arrangement of cargo tanks

1 Except as provided in paragraph 7 below:

1. every oil tanker of 150 gross tonnage and above delivered after 31 December 1979, as defined in regulation 1.28.2, and

2. every oil tanker of 150 gross tonnage and above delivered on or before 31 December 1979, as defined in regulation 1.28.1, which falls into either of the following categories :

.2.1 a tanker, the delivery of which is after 1 January 1977, or

.2.2 a tanker to which both the following conditions apply:

.2.2.1 delivery is not later than 1 January 1977; and

.2.2.2 the building contract is placed after 1 January 1974, or in cases where no building contract has previously been placed, the keel is laid or the tanker is at a similar stage of construction after 30 June 1974.

shall comply with the provisions of this regulation.

2 Cargo tanks of oil tankers shall be of such size and arrangements that the hypothetical outflow O_c or O_s calculated in accordance with the provisions of regulation 25 of this Annex anywhere in the length of the ship does not exceed 30,000 cubic metres or 400 ³√DW, whichever is the greater, but subject to a maximum of 40,000 cubic metres.

3 The volume of any one wing cargo oil tank of an oil tanker shall not exceed 75 per cent of the limits of the hypothetical oil outflow referred to in paragraph 2 of this regulation. The volume of any one centre cargo oil tank shall not exceed 50,000 cubic metres. However, in segregated ballast oil tankers as defined in regulation 18 of this Annex, the permitted volume of a wing cargo oil tank situated between two segregated ballast tanks, each exceeding l_c in length, may be increased to the maximum limit of hypothetical oil outflow provided that the width of the wing tanks exceeds t_c.

4 The length of each cargo tank shall not exceed 10 m or one of the following values, whichever is the greater:

.1 where no longitudinal bulkhead is provided inside the cargo tanks:

.........b_i
(0.5 ––– +0.1)L but not to exceed 0.2L
.........B

.2 where a centreline longitudinal bulkhead is provided inside the cargo tanks:

.........b_i
(0.25 ––– +0.15)L
.........B

.3 where two or more longitudinal bulkheads are provided inside the cargo tanks:

.3.1 for wing cargo tanks: 0.2L

.3.2 for centre cargo tanks:

..................b_i
.3.2.1 if .. ––– is equal to or greater than one fifth: 0.2L
.................. B

..................b_i
.3.2.2 if ––– is less than one fifth:
................B

.3.2.2.1 – where no centreline longitudinal bulkhead is provided:

.........b_i
(0.5 ––– +0.1)L
.........B

.3.2.2.2 - where a centreline longitudinal bulkhead is provided:

.........b_i
(0.25 ––– +0.15)L
.........B

b_i is the minimum distance from the ship’s side to the outer longitudinal bulkhead of the tank in question measured inboard at right angles to the centreline at the level corresponding to the assigned summer freeboard.

5 In order not to exceed the volume limits established by paragraphs 2, 3 and 4 of this regulation and irrespective of the accepted type of cargo transfer system installed, when such system interconnects two or more cargo tanks, valves or other similar closing devices shall be provided for separating the tanks from each other. These valves or devices shall be closed when the tanker is at sea.

6 Lines of piping which run through cargo tanks in a position less than t_c from the ship’s side or less than v_c from the ship’s bottom shall be fitted with valves or similar closing devices at the point at which they open into any cargo tank. These valves shall be kept closed at sea at any time when the tanks contain cargo oil, except that they may be opened only for cargo transfer needed for the purpose of trimming of the ship.

7 This regulation does not apply to oil tankers delivered on or after 1 January 2010, as defined in regulation 1.28.8.

Regulation 27

Intact stability

1 Every oil tanker of 5,000 tonnes deadweight and above delivered on or after 1 February 2002, as defined in regulation 1.28.7, shall comply with the intact stability criteria specified in paragraphs 1.1 and 1.2 of this regulation, as appropriate, for any operating draught under the worst possible conditions of cargo and ballast loading, consistent with good operational practice, including intermediate stages of liquid transfer operations. Under all conditions the ballast tanks shall be assumed slack.

.1 In port, the initial metacentric height GMo, corrected for the free surface measured at 0° heel, shall be not less than 0.15 m;

.2 At sea, the following criteria shall be applicable:

.2.1 the area under the righting lever curve (GZ curve) shall be not less than 0.055 m.rad up to θ = 30º angle of heel and not less than 0.09 m.rad up to θ = 40º or other angle of flooding θ_f^* if this angle is less than 40º Additionally, the area under the righting lever curve (GZ curve) between the angles of heel of 30º and 40º or between 30º and θ_f, if this angle is less than 40º, shall be not less than 0.03 m.rad;

.2.2 the righting lever GZ shall be at least 0.20 m at an angle of heel equal to or greater than 30º;

.2.3 the maximum righting arm shall occur at an angle of heel preferably exceeding 30º but not less than 25º; and

.2.4 the initial metacentric height GMo, corrected for free surface measured at 0º heel, shall be not less than 0.15 m.

2 The requirements of paragraph 1 of this regulation shall be met through design measures. For combination carriers simple supplementary operational procedures may be allowed.

3 Simple supplementary operational procedures for liquid transfer operations referred to in paragraph 2 of this regulation shall mean written procedures made available to the master which:

.1 are approved by the Administration;

.2 indicate those cargo and ballast tanks which may, under any specific condition of liquid transfer and possible range of cargo densities, be slack and still allow the stability criteria to be met. The slack tanks may vary during the liquid transfer operations and be of any combination provided they satisfy the criteria;

.3 will be readily understandable to the officer-in-charge of liquid transfer operations;

.4 provide for planned sequences of cargo/ballast transfer operations;

.5 allow comparisons of attained and required stability using stability performance criteria in graphical or tabular form;

.6 require no extensive mathematical calculations by the officer-in-charge;

.7 provide for corrective actions to be taken by the officer-in-charge in case of departure from recommended values and in case of emergency situations; and

.8 are prominently displayed in the approved trim and stability booklet and at the cargo/ballast transfer control station and in any computer software by which stability calculations are performed.

^* θ f is the angle of heel at which openings in the hull superstructures or deckhouses which cannot be closed weather tight, immerse. In applying this criterion, small openings through which progressive flooding cannot take place need not be considered as open.

Regulation 28

Subdivision and damage stability

1 Every oil tanker delivered after 31 December 1979, as defined in regulation 1.28.2, of 150 gross tonnage and above, shall comply with the subdivision and damage stability criteria as specified in paragraph 3 of this regulation, after the assumed side or bottom damage as specified in paragraph 2 of this regulation, for any operating draught reflecting actual partial or full load conditions consistent with trim and strength of the ship as well as relative densities of the cargo. Such damage shall be applied to all conceivable locations along the length of the ship as follows:

.1 in tankers of more than 225 metres in length, anywhere in the ship’s length;

.2 in tankers of more than 150 metres, but not exceeding 225 metres in length, anywhere in the ship’s length except involving either after or forward bulkhead bounding the machinery space located aft. The machinery space shall be treated as a single floodable compartment; and

.3 in tankers not exceeding 150 metres in length, anywhere in the ship’s length between adjacent transverse bulkheads with the exception of the machinery space. For tankers of 100 metres or less in length where all requirements of paragraph 3 of this regulation cannot be fulfilled without materially impairing the operational qualities of the ship, Administrations may allow relaxations from these requirements.

Ballast conditions where the tanker is not carrying oil in cargo tanks, excluding any oil residues, shall not be considered.

2 The following provisions regarding the extent and the character of the assumed damage shall apply:

.1 Side damage:

1 Longitudinal extent:		1/3 L 2/3 or 14.5 metres, whichever is less.
2 Transverse extent (inboard from the ship’s side at right angles to the centreline at the level summer load line):		B/5 or 11.5 metres, whichever is less
3 Vertical extent :		From the moulded line of the bottom shell plating at centerline, upwards without limit

.2 Bottom damage:

	For 0.3L from the forward perpendicular of the ship	Any other part of the ship
1 Longitudinal extent :	1/3 L 2/3 or 14.5 metres whichever is less	1/3 L 2/3 or 5 metres whichever is less
2 Transverse extent (ts):	B/6 or 10 metres,whichever is less	B/6 or 5 metres, whichever is less
3 Vertical extent from the base line (vs):	B/15 or 6 metres, whichever is less, measured from the moulded line of the bottom shell plating at centreline	B/15 or 6 metres, whichever is less, measured from the bottom shell plating at centreline

.3 If any damage of a lesser extent than the maximum extent of damage specified in subparagraphs 2.1 and 2.2 of this paragraph would result in a more severe condition, such damage shall be considered.

.4 Where the damage involving transverse bulkheads is envisaged as specified in subparagraphs 1.1 and 1.2 of this regulation, transverse watertight bulkheads shall be spaced at least at a distance equal to the longitudinal extent of assumed damage specified in subparagraph 2.1 of this paragraph in order to be considered effective. Where transverse bulkhead are spaced at a lesser distance, one or more of these bulkheads within such extent of damage shall be assumed as non-existent for the purpose of determining flooded compartments.

.5 Where the damage between adjacent transverse watertight bulkheads is envisaged as specified in subparagraph 1.3 of this regulation, no main transverse bulkhead or a transverse bulkhead bounding side tanks or double bottom tanks shall be assumed damaged, unless:

.5.1 the spacing of the adjacent bulkheads is less than the longitudinal extent of assumed damage specified in subparagraph 2.1 of this paragraph; or

.5.2 there is a step or recess in a transverse bulkhead of more than 3.05 metres in length, located within the extent of penetration of assumed damage. The step formed by the after peak bulkhead and after peak top shall not be regarded as a step for the purpose of this regulation.

.6 If pipes, ducts or tunnels are situated within the assumed extent of damage, arrangements shall be made so that progressive flooding cannot thereby extend to compartments other than those assumed to be floodable for each case of damage.

3 Oil tankers shall be regarded as complying with the damage stability criteria if the following requirements are met:

.1 The final waterline, taking into account sinkage, heel and trim, shall be below the lower edge of any opening through which progressive flooding may take place. Such openings shall include air-pipes and those which are closed by means of weathertight doors or hatch covers and may exclude those openings closed by means of watertight manhole covers and flush scuttles, small watertight cargo tank hatch covers which maintain the high integrity of the deck, remotely operated watertight sliding doors, and sidescuttles of the non-opening type.

.2 In the final stage of flooding, the angle of heel due to unsymmetrical flooding shall not exceed 25°, provided that this angle may be increased up to 30º if no deck edge immersion occurs.

.3 The stability in the final stage of flooding shall be investigated and may be regarded as sufficient if the righting lever curve has at least a range of 20º beyond the position of equilibrium in association with a maximum residual righting lever of at least 0.1 metre within the 20º range; the area under the curve within this range shall not be less than 0.0175 metre radians. Unprotected openings shall not be immersed within this range unless the space concerned is assumed to be flooded. Within this range, the immersion of any of the openings listed in subparagraph 3.1 of this paragraph and other openings capable of being closed watertight may be permitted.

.4 The Administration shall be satisfied that the stability is sufficient during intermediate stages of flooding.

.5 Equalization arrangements requiring mechanical aids such as valves or cross-levelling pipes, if fitted, shall not be considered for the purpose of reducing an angle of heel or attaining the minimum range of residual stability to meet the requirements of subparagraphs 3.1, 3.2 and 3.3 of this paragraph and sufficient residual stability shall be maintained during all stages where equalization is used. Spaces which are linked by ducts of a large cross-sectional area may be considered to be common.

4 The requirements of paragraph 1 of this regulation shall be confirmed by calculations which take into consideration the design characteristics of the ship, the arrangements, configuration and contents of the damaged compartments; and the distribution, relative densities and the free surface effect of liquids. The calculations shall be based on the following:

.1 Account shall be taken of any empty or partially filled tank, the relative density ocargoes carried, as well as any outflow of liquids from damaged compartments.

.2 The permeabilities assumed for spaces flooded as a result of damage shall be as follows:

Spaces	Permeabilities
Appropriated to stores	0.60
Occupied by accommodation	0.95
Occupied by machinery	0.85
Voids	0.95
Intended for consumable liquids	0 to 0.95*
Intended for other liquids	0 to 0.95*

.3 The buoyancy of any superstructure directly above the side damage shall be disregarded. The unflooded parts of superstructures beyond the extent of damage, however, may be taken into consideration provided that they are separated from the damaged space by watertight bulkheads and the requirements of subparagraph .1 of this regulation in respect of these intact spaces are complied with. Hinged watertight doors may be acceptable in watertight bulkheads in the super­structure.

.4 The free surface effect shall be calculated at an angle of heel of 5º for each individual compartment. The Administration may require or allow the free surface corrections to be calculated at an angle of heel greater than 5º for partially filled tanks.

.5 In calculating the effect of free surfaces of consumable liquids it shall be assumed that, for each type of liquid at least one transverse pair or a single centreline tank has a free surface and the tank or combination of tanks to be taken into account shall be those where the effect of free surface is the greatest.

5 The master of every oil tanker to which this regulation applies and the person in charge of a non-self-propelled oil tanker, to which this regulation applies shall be supplied in a approved form with:

.1 information relative to loading and distribution of cargo necessary to ensure compliance with the provisions of this regulation; and

.2 data on the ability of the ship to comply with damage stability criteria as determined by this regulation, including the effect of relaxations that may have been allowed under subparagraph 1.3 of this regulation.

6 For oil tankers of 20,000 tonnes deadweight and above delivered on or after 6 July 1996, as defined in regulation 1.28.6, the damage assumptions prescribed in paragraph 2.2 of this regulation shall be supplemented by the following assumed bottom raking damage:

.1 longitudinal extent:

.1.1 ships of 75,000 tonnes deadweight and above:

0.6L measured from the forward perpendicular;

.1.2 ships of less than 75,000 tonnes dead­weight:

0.4L measured from the forward perpendicular;

.2 transverse extent: B/3 anywhere in the bottom;

.3 vertical extent: breach of the outer hull.

^* The permeability of partially filled compartments shall be consistent with the amount of liquid carried in the compartment. Whenever damage penetrates a tank containing liquids, it shall be assumed that the contents are completely lost from that compartment and replaced by salt water up to the level of the final plane of equilibrium.

Regulation 29

Slop tanks

1 Subject to the provisions of paragraph 4 of regulation 3 of this Annex, oil tankers of 150 gross tonnage and above shall be provided with slop tank arrangements in accordance with the requirements of paragraphs 2.1 to 2.3 of this regulation. In oil tankers delivered on or before 31 December 1979, as defined in regulation 1.28.1, any cargo tank may be designated as a slop tank.

2.1 Adequate means shall be provided for cleaning the cargo tanks and transferring the dirty ballast residue and tank washings from the cargo tanks into a slop tank approved by the Administration.

2.2 In this system arrangements shall be provided to transfer the oily waste into a slop tank or combination of slop tanks in such a way that any effluent discharged into the sea will be such as to comply with the provisions of regulation 34 of this Annex.

2.3 The arrangements of the slop tank or combination of slop tanks shall have a capacity necessary to retain the slop generated by tank washings, oil residues and dirty ballast residues. The total capacity of the slop tank or tanks shall not be less than 3 per cent of the oil carrying capacity of the ship, except that the Administration may accept:

.1 2 per cent for such oil tankers where the tank washing arrangement are such that once the slop tank or tanks are charged with washing water, this water is sufficient for tank washing and, where applicable, for providing the driving fluid for eductors, without the introduction of additional water into the system;

.2 2 per cent where segregated ballast tanks or dedicated clean ballast tanks are provided in accordance with regulation 18 of this Annex, or where a cargo tank cleaning system using crude oil washing is fitted in accordance with regulation 3 of this Annex. This capacity may be further reduced to 1.5 per cent for such oil tankers where the tank washing arrangements are such that once the slop tank or tanks are charged with washing water, this water is sufficient for tank washing and, where applicable, for providing the driving fluid for eductors, without the introduction of additional water into the system; and

.3 1 per cent for combination carriers where oil cargo is only carried in tanks with smooth walls. This capacity may be further reduced to 0.8 per cent where the tank washing arrangements are such that once the slop tank or tanks are charged with washing water, this water is sufficient for tank washing and, where applicable, for providing the driving fluid for eductors, without the introduction of additional water into the system.

2.4 Slop tanks shall be so designed particularly in respect of the position of inlets, outlets, baffles or weirs where fitted, so as to avoid excessive turbulence and entrainment of oil or emulsion with the water.

3 Oil tankers of 70,000 tonnes deadweight and above delivered after 31 December 1979, as defined in regulation 1.28.2, shall be provided with at least two slop tanks.

Regulation 30

Pumping, piping and discharge arrangement

1 In every oil tanker, a discharge manifold for connection to reception facilities for the discharge of dirty ballast water or oil-contaminated water shall be located on the open deck on both sides of the ship.

2 In every oil tanker of 150 gross tonnage and above, pipelines for the discharge to the sea of ballast water or oil contaminated water from cargo tank areas which may be permitted under regulation 34 of this Annex shall be led to the open deck or to the ship’s side above the waterline in the deepest ballast condition. Different piping arrangements to permit operation in the manner permitted in subparagraphs 6.1 to 6.5 of this regulation may be accepted.

3 In oil tankers of 150 gross tonnage and above delivered after 31 December 1979, as defined in regulation 1.28.2, means shall be provided for stopping the discharge into the sea of ballast water or oil contaminated water from cargo tank areas, other than those discharges below the waterline permitted under paragraph 6 of this regulation, from a position on the upper deck or above located so that the manifold in use referred to in paragraph 1 of this regulation and the discharge to the sea from the pipelines referred to in paragraph 2 of this regulation may be visually observed. Means for stopping the discharge need not be provided at the observation position if a positive communication system such as a telephone or radio system is provided between the observation position and the discharge control position.

4 Every oil tanker delivered after 1 June 1982, as defined in regulation 1.28.4, required to be provided with segregated ballast tanks or fitted with a crude oil washing system, shall comply with the following requirements:

.1 it shall be equipped with oil piping so designed and installed that oil retention in the lines is minimized; and

.2 means shall be provided to drain all cargo pumps and all oil lines at the completion of cargo discharge, where necessary by connection to a stripping device. The line and pump draining shall be capable of being discharged both ashore and to a cargo tank or a slop tank. For discharge ashore a special small diameter line shall be provided and shall be connected outboard of the ship’smanifold valves.

5 Every crude oil tanker delivered on or before 1 June 1982, as defined in regulation 1.28.3, required to be provided with segregated ballast tanks, or to be fitted with a crude oil washing system, shall comply with the provisions of paragraph 4.2 of this regulation.

6 On every oil tanker the discharge of ballast water or oil contaminated water from cargo tank areas shall take place above the waterline, except as follows:

.1 Segregated ballast and clean ballast may be discharged below the waterline:

.1.1 in ports or at offshore terminals, or

.1.2 at sea by gravity, or

.1.3 at sea by pumps if the ballast water exchange is performed under the provisions of regulation D-1.1 of the International Convention for the Control and Management of Ships’ Ballast Water and Sediments.

provided that the surface of the ballast water has been examined either visually or by other means immediately before the discharge to ensure that no contamination with oil has taken place.

.2 Oil tankers delivered on or before 31 December 1979, as defined in regulation 1.28.1, which, without modification, are not capable of discharging segregated ballast above the waterline may discharge segregated ballast below the waterline at sea, provided that the surface of the ballast water has been examined immediately before the discharge to ensure that no contamination with oil has taken place.

.3 Oil tankers delivered on or before 1 June 1982, as defined in regulation 1.28.3 operating with dedicated clean ballast tanks, which without modification are not capable of discharging ballast water from dedicated clean ballast tanks above the waterline, may discharge this ballast below the waterline provided that the discharge of the ballast water is supervised in accordance with regulation 18.8.3 of this Annex.

.4 On every oil tanker at sea, dirty ballast water or oil contaminated water from tanks in the cargo area, other than slop tanks, may be discharged by gravity below the waterline, provided that sufficient time has elapsed in order to allow oil/water separation to have taken place and the ballast water has been examined immediately before the discharge with an oil/water interface detector referred to in regulation 32 of this Annex, in order to ensure that the height of the interface is such that the discharge does not involve any increased risk of harm to the marine environment.

.5 On oil tankers delivered on or before 31 December 1979, as defined in regulation 1.28.1, at sea dirty ballast water or oil contaminated water from cargo tank areas may be discharged below the waterline, subsequent to or in lieu of the discharge by the method referred to in subparagraph 6.4 of this paragraph, provided that:

.5.1 a part of the flow of such water is led through permanent piping to a readily accessible location on the upper deck or above where it may be visually observed during the discharge operation; and

.5.2 such part flow arrangements comply with the requirements established by the Administration, which shall contain at least all the provisions of the Specifications for the Design, Installation and Operation of a Part Flow System for Control of Overboard Discharges adopted by the Organization^*.

7 Every oil tanker of 150 gross tonnage and above delivered on or after 1 January 2010, as defined in regulation 1.28.8, which has installed a sea chest that is permanently connected to the cargo pipeline system, shall be equipped with both a sea chest valve and an inboard isolation valve. In addition to these valves, the sea chest shall be capable of isolation from the cargo piping system whilst the tanker is loading, transporting, or discharging cargo by use of a positive means that is to the satisfaction of the Administration. Such a positive means is a facility that is installed in the pipeline system in order to prevent, under all circumstances, the section of pipeline between the sea chest valve and the inboard valve being filled with cargo.

^* See appendix 4 to Unified Interpretations.

PART B EQUIPMENT

Regulation 31

Oil discharge monitoring and control system

1 Subject to the provisions of paragraphs 4 and 5 of regulation 3 of this Annex, oil tankers of 150 gross tonnage and above shall be equipped with an oil discharge monitoring and control system approved by the Administration.

2 In considering the design of the oil content meter to be incorporated in the system, the Administration shall have regard to the specification recommended by the Organization.^* The system shall be fitted with a recording device to provide a continuous record of the discharge in litres per nautical mile and total quantity discharged, or the oil content and rate of discharge.This record shall be identifiable as to time and date and shall be kept for at least three years. The oil discharge monitoring and control system shall come into operation when there is any discharge of effluent into the sea and shall be such as will ensure that any discharge of oily mixture is automatically stopped when the instantaneous rate of discharge of oil exceeds that permitted by regulation 34 of this Annex. Any failure of this monitoring and control system shall stop the discharge. In the event of failure of the oil discharge monitoring and control system a manually operated alternative method may be used, but the defective unit shall be made operable as soon as possible. Subject to allowance by the port State authority a tanker with a defective oil discharge monitoring and control system may undertake one ballast voyage before proceeding to a repair port.

3 The oil discharge monitoring and control system shall be designed and installed in compliance with the guidelines and specifications for oil discharge monitoring and control system for oil tankers developed by the Organization^**. Administrations may accept such specific arrangements as detailed in the Guidelines and Specifications.

4 Instructions as to the operation of the system shall be in accordance with an operational manual approved by the Administration. They shall cover manual as well as automatic operations and shall be intended to ensure that at no time shall oil be discharged except in compliance with the conditions specified in regulation 34 of this Annex.

^* For oil content meters installed on oil tankers built prior to 2 October 1986, refer to the Recommendation on international performance and test specifications for oily-water separating equipment and oil content meters adopted by the Organization by resolution A.393(X). For oil content meters as part of discharge monitoring and control systems installed on oil tankers built on or after 2 October 1986, refer to the Guidelines and specifications for oil discharge monitoring and control systems for oil tankers adopted by the Organization by resolution A.586(14). For oil content meters as part of discharge monitoring and control systems installed on oil tankers the keel of which are laid or which are in a similar stage of construction on or after 1 January 2005, refer to the revised Guidelines and specifications for oil discharge monitoring and control systems for oil tankers adopted by the Organization by resolution MEPC.108(49).

^** Refer to the Guidelines and Specifications for Oil Discharge Monitoring and Control Systems for Oil Tankers adopted by the Organization by resolution A.496 (XII) or the Revised Guidelines and Specifications for Oil Discharge Monitoring and Control Systems for Oil Tankers adopted by the Organization by resolution A.586(14), or the Revised Guidelines and Specifications for Oil Discharge Monitoring and Control Systems for Oil Tankers adopted by the Organization by resolution MEPC.108(49) as applicable.

Regulation 32

Oil/water interface detector^*

Subject to the provisions of paragraphs 4 and 5 of regulation 3 of this Annex, oil tankers of 150 gross tonnage and above shall be provided with effective oil/water interface detectors approved by the Administration for a rapid and accurate determination of the oil/water interface in slop tanks and shall be available for use in other tanks where the separation of oil and water is effected and from which it is intended to discharge effluent direct to the sea.

* Refer to the Specifications for Oil/Water Interface Detectors adopted by the Organization by resolution MEPC.5(XIII).

Regulation 33

Crude oil washing requirements

1 Every crude oil tanker of 20,000 tonnes deadweight and above delivered after 1 June 1982, as defined in regulation 1.28.4, shall be fitted with a cargo tank cleaning system using crude oil washing. The Administration shall ensure that the system fully complies with the requirements of this regulation within one year after the tanker was first engaged in the trade of carrying crude oil or by the end of the third voyage carrying crude oil suitable for crude oil washing, whichever occurs later.

2 Crude oil washing installation and associated equipment and arrangements shall comply with the requirements established by the Administration. Such requirements shall contain at least all the provisions of the Specifications for the Design, Operation and Control of Crude Oil Washing Systems adopted by the Organization^*. When a ship is not required, in accordance with paragraph 1 of this regulation to be, but is equipped with crude oil washing equipment, it shall comply with the safety aspects of the above-mentioned Specifications.

3 Every crude oil washing system required to be provided in accordance with regulation 18.7 of this Annex shall comply with the requirements of this regulation.

*Refer to the revised Specifications for the design, operation and control of crude oil washing systems adopted by the Organization by resolution A.446(XI) and amended by the Organization by resolution A.497(XII) and as further amended by resolution A.897(21).

PART C CONTROL OF OPERATIONAL DISCHARGES OF OIL

Regulation 34

Control of discharge of oil

A. Discharges outside special areas

1 Subject to the provisions of regulation 4 of this Annex and paragraph 2 of this regulation, any discharge into the sea of oil or oily mixtures from the cargo area of an oil tanker, shall be prohibited except when all the following conditions are satisfied:

.1 the tanker is not within a special area;

.2 the tanker is more than 50 nautical miles from the nearest land;

.3 the tanker is proceeding en route;

.4 the instantaneous rate of discharge of oil content does not exceed 30 litres per nautical mile;

.5 the total quantity of oil discharged into the sea does not exceed for tankers delivered on or before 31 December 1979, as defined in regulation 1.28.1, 1/15,000 of the total quantity of the particular cargo of which the residue formed a part, and for tankers delivered after 31 December 1979, as defined in regulation 1.28.2, 1/30,000 of the total quantity of the particular cargo of which the residue formed a part; and

.6 the tanker has in operation an oil discharge monitoring and control system and a slop tank arrangement as required by regulations 29 and 31 of this Annex.

2 The provisions of paragraph 1 of this regulation shall not apply to the discharge of clean or segregated ballast.

B. Discharges in special areas

3 Subject to the provisions of paragraph 4 of this regulation, any discharge into the sea of oil or oily mixture from the cargo area of an oil tanker shall be prohibited while in a special area^*.

4 The provisions of paragraph 3 of this regulation shall not apply to the discharge of clean or segregated ballast.

5 Nothing in this regulation shall prohibit a ship on a voyage only part of which is in a special area from discharging outside the special area in accordance with paragraph 1 of this regulation.

^* Refer to regulation 38.6

C. Requirements for oil tankers of less than 150 gross tonnage

6 The requirements of regulations 29, 31 and 32 of this Annex shall not apply to oil tankers of less than 150 gross tonnage, for which the control of discharge of oil under this regulation shall be effected by the retention of oil on board with subsequent discharge of all contaminated washings to reception facilities. The total quantity of oil and water used for washing and returned to a storage tank shall be discharged to reception facilities unless adequate arrangements are made to ensure that any effluent which is allowed to be discharged into the sea is effectively monitored to ensure that the provisions of this regulation are complied with.

D. General requirements

7 Whenever visible traces of oil are observed on or below the surface of the water in the immediate vicinity of a ship or its wake, the Governments of Parties to the present Convention should, to the extent they are reasonably able to do so, promptly investigate the facts bearing on the issue of whether there has been a violation of the provisions of this regulation. The investigation should include, in particular, the wind and sea conditions, the track and speed of the ship, other possible sources of the visible traces in the vicinity, and any relevant oil discharge records.

8 No discharge into the sea shall contain chemicals or other substances in quantities or concentrations which are hazardous to the marine environment or chemicals or other substances introduced for the purpose of circumventing the conditions of discharge specified in this regulation.

9 The oil residues which cannot be discharged into the sea in compliance with paragraphs 1 and 3 of this regulation shall be retained on board for subsequent discharge to reception facilities.

Regulation 35

Crude oil washing operations

1 Every oil tanker operating with crude oil washing systems shall be provided with an Operations and Equipment Manual^* detailing the system and equipment and specifying operational procedures. Such a Manual shall be to the satisfaction of the Administration and shall contain all the information set out in the specifications referred to in paragraph 2 of regulation 33 of this Annex. If an alteration affecting the crude oil washing system is made, the Operations and Equipment Manual shall be revised accordingly.

2 With respect to the ballasting of cargo tanks, sufficient cargo tanks shall be crude oil washed prior to each ballast voyage in order that, taking into account the tanker’s trading pattern and expected weather conditions, ballast water is put only into cargo tanks which have been crude oil washed.

3 Unless an oil tanker carries crude oil which is not suitable for crude oil washing, the oil tanker shall operate the crude oil washing system in accordance with the Operations and Equipment Manual.

^* Refer to the Standard Format of the Crude Oil Washing Operation and Equipment Manual adopted by the Marine Environment Protection Committee of the Organization by resolution MEPC.3(XII), as amended by resolution MEPC.81(43).

Regulation 36

Oil Record Book, Part II – Cargo/ballast operations

1 Every oil tanker of 150 gross tonnage and above shall be provided with an Oil Record Book Part II (Cargo/Ballast Operations). The Oil Record Book Part II, whether as a part of the ship’s official logbook or otherwise, shall be in the Form specified in appendix III to this Annex.

2 The Oil Record Book Part II shall be completed on each occasion, on a tank-to-tank basis if appropriate, whenever any of the following cargo/ballast operations take place in the ship:

.1 loading of oil cargo;

.2 internal transfer of oil cargo during voyage;

.3 unloading of oil cargo;

.4 ballasting of cargo tanks and dedicated clean ballast tanks;

.5 cleaning of cargo tanks including crude oil washing;

.6 discharge of ballast except from segregated ballast tanks;

.7 discharge of water from slop tanks;

.8 closing of all applicable valves or similar devices after slop tank discharge operations;

.9 closing of valves necessary for isolation of dedicated clean ballast tanks from cargo and stripping lines after slop tank discharge operations; and

.10 disposal of residues.

3 For oil tankers referred to in regulation 34.6 of this Annex, the total quantity of oil and water used for washing and returned to a storage tank shall be recorded in the Oil Record Book Part II.

4 In the event of such discharge of oil or oily mixture as is referred to in regulation 4 of this Annex or in the event of accidental or other exceptional discharge of oil not excepted by that regulation, a statement shall be made in the Oil Record Book Part II of the circumstances of, and the reasons for, the discharge.

5 Each operation described in paragraph 2 of this regulation shall be fully recorded without delay in the Oil Record Book Part II so that all entries in the book appropriate to that operation are completed. Each completed operation shall be signed by the officer or officers in charge of the operations concerned and each completed page shall be signed by the master of ship. The entries in the Oil Record Book Part II shall be at least in English, French or Spanish. Where entries in an official language of the State whose flag the ship is entitled to fly are also used, this shall prevail in case of dispute or discrepancy.

6 Any failure of the oil discharge monitoring and control system shall be noted in the Oil Record Book Part II.

7 The Oil Record Book shall be kept in such a place as to be readily available for inspection at all reasonable times and, except in the case of unmanned ships under tow, shall be kept on board the ship. It shall be preserved for a period of three years after the last entry has been made.

8 The competent authority of the Government of a Party to the Convention may inspect the Oil Record Book Part II on board any ship to which this Annex applies while the ship is in its port or offshore terminals and may make a copy of any entry in that book and may require the master of the ship to certify that the copy is a true copy of such entry. Any copy so made which has been certified by the master of the ship as a true copy of an entry in the ship’s Oil Record Book Part II shall be made admissible in any judicial proceedings as evidence of the facts stated in the entry. The inspection of an Oil Record Book Part II and the taking of a certified copy by the competent authority under this paragraph shall be performed as expeditiously as possible without causing the ship to be unduly delayed.

9 For oil tankers of less than 150 gross tonnage operating in accordance with regulation 34.6 of this Annex, an appropriate Oil Record Book should be developed by the Administration.

CHAPTER 5 – PREVENTION OF POLLUTION ARISING FROM AN OIL POLLUTION INCIDENT

Regulation 37

Shipboard oil pollution emergency plan

1 Every oil tanker of 150 gross tonnage and above and every ship other than an oil tanker of 400 gross tonnage and above shall carry on board a shipboard oil pollution emergency plan approved by the Administration.

2 Such a plan shall be prepared based on guidelines^* developed by the Organization and written in the working language of the master and officers. The plan shall consist at least of:

.1 the procedure to be followed by the master or other persons having charge of the ship to report an oil pollution incident, as required in article 8 and Protocol I of the present Convention, based on the guidelines developed by the Organization;^**

.2 the list of authorities or persons to be contacted in the event of an oil pollution incident;

.3 a detailed description of the action to be taken immediately by persons on board to reduce or control the discharge of oil following the incident; and

.4 the procedures and point of contact on the ship for co-ordinating shipboard action with national and local authorities in combating the pollution.

3 In the case of ships to which regulation 17 of Annex II of the present Convention also apply, such a plan may be combined with the shipboard marine pollution emergency plan for noxious liquid substances required under regulation 17 of Annex II of the present Convention. In this case, the title of such a plan shall be “Shipboard marine pollution emergency plan”.

4 All oil tankers of 5,000 tons deadweight or more shall have prompt access to computerised, shore-based damage stability and residual structural strength calculation programs.

^* Refer to the Guidelines for the development of shipboard oil pollution emergency plans adopted by the Organization by resolution MEPC.54(32) as amended by resolution MEPC.86(44).

^** Refer to the General Principles for Ship Reporting Systems and Ship Reporting Requirements, including Guidelines for Reporting Incidents Involving Dangerous Goods, Harmful Substances and/or Marine Pollutants adopted by the Organization by resolution A.851(20).

CHAPTER 6 – RECEPTION FACILITIES

Regulation 38

Reception facilities

A. Reception facilities outside special areas

1 The Government of each Party to the present Convention undertakes to ensure the provision at oil loading terminals, repair ports, and in other ports in which ships have oily residues to discharge, of facilities for the reception of such residues and oily mixtures as remain from oil tankers and other ships adequate^* to meet the needs of the ships using them without causing undue delay to ships.

2 Reception facilities in accordance with paragraph 1 of this regulation shall be provided in:

.1 all ports and terminals in which crude oil is loaded into oil tankers where such tankers have immediately prior to arrival completed a ballast voyage of not more than 72 hours or not more than 1,200 nautical miles;

.2 all ports and terminals in which oil other than crude oil in bulk is loaded at an average quantity of more than 1,000 tonnes per day;

.3 all ports having ship repair yards or tank cleaning facilities;

.4 all ports and terminals which handle ships provided with the sludge tank(s) required by regulation 12 of this Annex;

.5 all ports in respect of oily bilge waters and other residues, which cannot be discharged in accordance with regulation 15 of this Annex; and

.6 all loading ports for bulk cargoes in respect of oil residues from combination carriers which cannot be discharged in accordance with regulation 34 of this Annex.

3 The capacity for the reception facilities shall be as follows:

.1 Crude oil loading terminals shall have sufficient reception facilities to receive oil and oily mixtures which cannot be discharged in accordance with the provisions of regulation 34.1 of this Annex from all oil tankers on voyages as described in paragraph 2.1 of this regulation.

.2 Loading ports and terminals referred to in paragraph 2.2 of this regulation shall have sufficient reception facilities to receive oil and oily mixtures which cannot be discharged in accordance with the provisions of regulation 34.1 of this Annex from oil tankers which load oil other than crude oil in bulk.

.3 All ports having ship repair yards or tank cleaning facilities shall have sufficient reception facilities to receive all residues and oily mixtures which remain on board for disposal from ships prior to entering such yards or facilities.

.4 All facilities provided in ports and terminals under paragraph 2.4 of this regulation shall be sufficient to receive all residues retained according to regulation 12 of this Annex from all ships that may reasonably be expected to call at such ports and terminals.

.5 All facilities provided in ports and terminals under this regulation shall be sufficient to receive oily bilge waters and other residues which cannot be discharged in accordance with regulation 15 of this Annex.

.6 The facilities provided in loading ports for bulk cargoes shall take into account the special problems of combination carriers as appropriate.

^* See resolution MEPC.83(44) “Guidelines for ensuring the adequacy of port waste reception facilities”.

B. Reception facilities within special areas

4 The Government of each Party to the present Convention the coastline of which borders on any given special area shall ensure that all oil loading terminals and repair ports within the special area are provided with facilities adequate for the reception and treatment of all the dirty ballast and tank washing water from oil tankers. In addition all ports within the special area shall be provided with adequate^* reception facilities for other residues and oily mixtures from all ships. Such facilities shall have adequate capacity to meet the needs of the ships using them without causing undue delay.

5 The Government of each Party to the present Convention having under its jurisdiction entrances to seawater courses with low depth contour which might require a reduction of draught by the discharge of ballast shall ensure the provision of the facilities referred to in paragraph 4 of this regulation but with the proviso that ships required to discharge slops or dirty ballast could be subject to some delay.

6 With regard to the Red Sea area, Gulfs area, Gulf of Aden area and Oman area of the Arabian Sea:

.1 Each Party concerned shall notify the Organization of the measures taken pursuant to provisions of paragraphs 4 and 5 of this regulation. Upon receipt of sufficient notifications the Organization shall establish a date from which the discharge requirements of regulations 15 and 34 of this Annex in respect of the area in question shall take effect. The Organization shall notify all Parties of the date so established no less than twelve months in advance of that date.

.2 During the period between the entry into force of the present Convention and the date so established, ships while navigating in the special area shall comply with the requirements of regulations 15 and 34 of this Annex as regards discharges outside special areas.

.3 After such date oil tankers loading in ports in these special areas where such facilities are not yet available shall also fully comply with the requirements of regulations 15 and 34 of this Annex as regards discharges within special areas. However, oil tankers entering these special areas for the purpose of loading shall make every effort to enter the area with only clean ballast on board.

.4 After the date on which the requirements for the special area in question take effect, each Party shall notify the Organization for transmission to the Parties concerned of all cases where the facilities are alleged to be inadequate.

.5 At least the reception facilities as prescribed in paragraphs 1, 2 and 3 of this regulation shall be provided one year after the date of entry into force of the present Convention.

7 Notwithstanding paragraphs 4, 5 and 6 of this regulation, the following rules apply to the Antarctic area:

.1 The Government of each Party to the present Convention at whose ports ships depart en route to or arrive from the Antarctic area undertakes to ensure that as soon as practicable adequate facilities are provided for the reception of all sludge, dirty ballast, tank washing water, and other oily residues and mixtures from all ships, without causing undue delay, and according to the needs of the ships using them.

.2 The Government of each Party to the present Convention shall ensure that all ships entitled to fly its flag, before entering the Antarctic area, are fitted with a tank or tanks of sufficient capacity on board for the retention of all sludge, dirty ballast, tank washing water and other oily residues and mixtures while operating in the area and have concluded arrangements to discharge such oily residues at a reception facility after leaving the area.

^* See resolution MEPC.83(44) “Guidelines for ensuring the adequacy of port waste reception facilities”.

C. General requirements

8 Each Party shall notify the Organization for transmission to the Parties concerned of all cases where the facilities provided under this regulation are alleged to be inadequate.

CHAPTER 7 – SPECIAL REQUIREMENTS FOR FIXED OR FLOATING PLATFORMS

Regulation 39

Special requirements for fixed or floating platforms

1 This regulation applies to fixed or floating platforms including drilling rigs, floating production, storage and offloading facilities (FPSOs) used for the offshore production and storage of oil, and floating storage units (FSUs) used for the offshore storage of produced oil.

2 Fixed or floating platforms when engaged in the exploration, exploitation and associated offshore processing of sea-bed mineral resources and other platforms shall comply with the requirements of this Annex applicable to ships of 400 gross tonnage and above other than oil tankers, except that:

.1 they shall be equipped as far as practicable with the installations required in regulations 12 and 14 of this Annex;

.2 they shall keep a record of all operations involving oil or oily mixture discharges, in a form approved by the Administration; and

.3 subject to the provisions of regulation 4 of this Annex, the discharge into the sea of oil or oily mixture shall be prohibited except when the oil content of the discharge without dilution does not exceed 15 parts per million.

3 In verifying compliance with this Annex in relation to platforms configured as FPSOs or FSUs, in addition to the requirements of paragraph 2, Administrations should take account of the Guidelines developed by the Organization^*

^* Refer to resolution MEPC …(..) “Guidelines for the application of MARPOL Annex I requirements to FPSOs and FSUs.”

APPENDICES TO ANNEX I

Appendix I	List of oils
Appendix II	Form of IOPP Certificate and Supplements
Appendix III	Form of Oil Record Book

 

 

Appendix I

LIST OF OILS^*

Asphalt solutions

Blending stocks

Roofers flux

Straight run residue

 

Oils

Clarified

Crude oil

Mixtures containing crude oil

Diesel oil

Fuel oil no. 4

Fuel oil no. 5

Fuel oil no. 6

Residual fuel oil

Road oil

Transformer oil

Aromatic oil (excluding vegetable oil)

Lubricating oils and blending stocks

Mineral oil

Motor oil

Penetrating oil

Spindle oil

Turbine oil

Distillates

Straight run

Flashed feed stocks

Gas oil

Cracked

Gasoline blending stocks

Alkylates – fuel

Reformates

Polymer – fuel

Gasolines

Casinghead (natural)

Automotive

Aviation

Straight run

Fuel oil no. 1 (kerosene)

Fuel oil no. 1-D

Fuel oil no. 2

Fuel oil no. 2-D

Jet fuels

JP-1 (kerosene)

JP-3

JP-4

JP-5 (kerosene, heavy)

Turbo fuel

Kerosene

Mineral spirit

Naphtha

Solvent

Petroleum

Heartcut distillate oil

^* This list of oils shall not necessarily be considered as comprehensive.

Appendix II

FORM OF IOPP CERTIFICATE AND SUPPLEMENTS

Appendix

FORM A

Introduction

The following pages of this section show a comprehensive list of items of machinery space operations which are, when appropriate, to be recorded in the Oil Record Book Part I in accordance with regulation 17 of Annex I of the International Convention for the Prevention of Pollution from Ships, 1973, as modified by the Protocol of 1978 relating thereto (MARPOL 73/78). The items have been grouped into operational sections, each of which is denoted by a letter Code.

When making entries in the Oil Record Book Part I, the date, operational Code and item number shall be inserted in the appropriate Columns and the required particulars shall be recorded chronologically in the blank spaces.

Each completed operation shall be signed for and dated by the officer or officers in charge. The master of the Ship shall sign each completed page.

The Oil Record Book Part I contains many references to oil quantity. The limited accuracy of tank Measurement devices, temperature variations and clingage will affect the accuracy of these readings. The entries in the Oil Record Book Part I should be considered accordingly.

In the event of accidental or other exceptional discharge of oil statement shall be made in the Oil Record Book Part I of the circumstances of, and the reasons for, the discharge.

Any failure of the oil filtering equipment shall be noted in the Oil Record Book Part I.

The entries in the Oil Record Book Part I, for ships holding an IOPP Certificate, shall be at least in English, French or Spanish. Where entries in official language of the State whose flag the ship is entitled to fly are also used, this shall prevail in case of a dispute or discrepancy.

The Oil Record Book Part I shall be kept in such a place as to be readily available for inspection at all reasonable times and, except in the case of unmanned ships under tow, shall be kept on board the ship. It shall be preserved for a period of three years after the last entry has been made.

The competent authority of the Government of a Party to the Convention may inspect the Oil Record Book Part I on board any ship to which this Annex applies while the ship is in its port or offshore terminals and may make a copy of any entry in that book and may require the master of the ship to certify that the copy is a true copy of such entry. Any copy so made which has been certified by the master of the ship as a true copy of an entry in the Oil Record Book Part I shall be made admissible in any juridical proceedings as evidence of the facts stated in the entry. The inspection of an Oil Record Book Part I and the taking of a certified copy by the competent authority under this paragraph shall be performed as expeditiously as possible without causing the ship to be unduly delayed.

LIST OF ITEMS TO BE RECORDED

(A) Ballasting or cleaning of oil fuel tanks

1 Identity of tank(s) ballasted.

2 Whether cleaned since they last contained oil and, if not, type of oil previously carried.

3 Cleaning process:

.1 position of ship and time at the start and completion of cleaning;

.2 identify tank(s) in which one or another method has been employed (rinsing through, steaming, cleaning with chemicals; type and quantity of chemicals used, in m³);

.3 identity of tank(s) into which cleaning water was transferred.

4 Ballasting:

.1 position of ship and time at start and end of ballasting;

.2 quantity of ballast if tanks are not cleaned, in m³.

(B) Discharge of dirty ballast or cleaning water from oil fuel tanks referred to under Section A)

5 Identity of tank(s).

6 Position of ship at start of discharge.

7 Position of ship on completion of discharge.

8 Ship’s speed(s) during discharge.

9 Method of discharge:

.1 through 15 ppm equipment

.2 to reception facilities.

10 Quantity discharged, in m³.

(C) Collection and disposal of oil residues (sludge and other oil residues)

11. Collection of oil residues

Quantities of oil residues (sludge and other oil residues) retained on board. The quantity should be recorded weekly¹: (This means that the quantity must be recorded once a week even if the voyage lasts more than one week)

.1 – identity of tank(s) ……………………

.2 – capacity of tank(s) ……..………..… m³

.3 – total quantity of retention …….... m³

12 Methods of disposal of residue.

State quantity of oil residues disposed of, the tank(s) emptied and the quantity of contents retained in m³:

.1 to reception facilities (identify port)²;

.2 transferred to another (other) tank(s) (indicate tank(s) and the total content of tank(s))

.3 incinerated (indicate total time of operation);

.4 other method (state which).

(D) Non-automatic discharge overboard or disposal otherwise of bilge water which has accumulated in machinery spaces

13 Quantity discharged or disposed of, in cubic metres.³

14 Time of discharge or disposal (starts and stop).

15 Method of discharge or disposal:

.1 through 15 ppm equipment (state position at start and end);

.2 to reception facilities (identify port)²;

.3 transfer to slop tank or holding tank (indicate tank(s); state the total quantity retained in tank(s), in m³).

(E) Automatic discharge overboard or disposal otherwise of bilge water which has accumulated in machinery spaces

16 Time and position of ship at which the system has been put into automatic mode of operation for discharge overboard, through 15 ppm equipment.

17 Time when the system has been put into automatic mode of operation for transfer of bilge water to holding tank (identify tank).

18 Time when the system has been put into manual operation.

(F) Condition of the oil filtering equipment

19 Time of system failure⁴.

20 Time when system has been made operational.

21 Reasons for failure.

¹ Tanks listed in item 3.1 of form A and B of the supplement in the IOPP Certificate used for sludge.

² Ship’s masters should obtain from the operator of the reception facilities, which includes barges and tank trucks, a receipt or certificate detailing the quantity of tank washings, dirty ballast, residues or oily mixtures transferred, together with the time and date of the transfer. This receipt or certificate, if attached to the Oil Record Book Part I, may aid the master of the ship in proving that his ship was not involved in an alleged pollution incident. The receipt or certificate should be kept together with the Oil Record Book Part I.

³ In case of discharge or disposal of bilge water from holding tank(s), state identity and capacity of holding tank(s) and quantity retained in holding tank.

⁴ The condition of the oil filtering equipment covers also the alarm and automatic stopping devices, if applicable.

(G) Accidental or other exceptional discharges of oil

22 Time of occurrence.

23 Place or position of ship at time of occurrence.

24 Approximate quantity and type of oil.

25 Circumstances of discharge or escape, the reasons therefore and general remarks.

(H) Bunkering of fuel or bulk lubricating oil

26 Bunkering:

.1 Place of bunkering.

.2 Time of bunkering.

.3 Type and quantity of fuel oil and identity of tank(s) (state quantity added, in tonnes and total content of tank(s)).

.4 Type and quantity of lubricating oil and identity of tank(s) (state quantity added, in tonnes and total content of tank (s)).

(I) Additional operational procedures and general remarks

Name of ship ……………………………………………………………………………………………...

Distinctive number or letters …………………………………………………………………………

MACHINERY SPACE OPERATIONS

Date	Code (letter)	Item (number)	Record of operations/signature of officer in charge

Signature of master ……………………………………………………………………………………

Introduction

The following pages of this section show a comprehensive list of items of cargo and ballast operations which are, when appropriate, to be recorded in the Oil Record Book Part II in accordance with regulation 36 of Annex I of the International Convention for the Prevention of Pollution from Ships, 1973, as modified by the Protocol of 1978 relating thereto (MARPOL 73/78). The items have been grouped into operational section, each of which is denoted by a code letter.

When making entries in the Oil Record Book Part II, the date, operational code and item number shall be inserted in the appropriate columns and the required particulars shall be recorded chronologically in the blank spaces.

Each completed operation shall be signed for and dated by the officer or officers in charge. Each completed page shall be countersigned by the master of the ship.

In respect of the oil tankers engaged in specific trades in accordance with regulation 2.5 of Annex I of MARPOL 73/78, appropriate entry in the Oil Record Book Part II shall be endorsed by the competent port State authority.^*

The Oil Record Book Part II contains many references to oil quantity. The limited accuracy of tank Measurement devices, temperature variations and clingage will affect the accuracy of these readings. The entries in the Oil Record Book Part II should be considered accordingly. In the event of accidental or other exceptional discharge of oil a statement shall be made in the Oil Record Book Part II of the circumstances of, and the reasons for, the discharge.

Any failure of the oil discharge monitoring and control system shall be noted in the Oil Record Book Part II.

The entries in the Oil Record Book Part II, for ships holding an IOPP Certificate, shall be at least in English, French or Spanish. Where entries in an official language of the State whose flag the ship is entitled to fly are also used, this shall prevail in case of a dispute or discrepancy.

The Oil Record Book Part II shall be kept in such a place as to be readily available for inspection at all reasonable times and, except in the case of unmanned Ships under tow, shall be kept on board the Ship. It shall be preserved for a period of three years after the last entry has been made.

The competent authority of the Government of a Party to the Convention may inspect the Oil Record Book Part II on board any Ship to which this Annex applies while the Ship is in its port or offshore terminals and may make a copy of any entry in that book and may require the master of the Ship to certify that the copy is a true copy of such entry. Any copy so made which has been certified by the master of the Ship as a true copy of an entry in the Oil Record Book Part II shall be made admissible in any juridical proceedings as evidence of the facts stated in the entry. The inspection of an Oil Record Book Part II and taking of a certified copy by the competent authority under this paragraph shall be performed as expeditiously as possible without causing the ship to be unduly delayed.

^* This sentence should only be inserted for the Oil Record Book of a tanker engaged in a specific trade.

 

LIST OF ITEMS TO BE RECORDED

(A) Loading of oil cargo

1 Place of loading.

2 Type of oil loaded and identity of tank(s).

3 Total quantity of oil loaded (state quantity added, in m³ at 15oC and the total content of tank(s), in m³).

(B) Internal transfer of oil cargo during voyage

4 Identity of tank(s):

.1 from:

.2 to: (state quantity transferred and total quantity of tank(s), in m³).

5 Was (were) the tank(s) in 4.1 emptied? (If not, state quantity retained, in m³.)

(C) Unloading of oil cargo

6 Place of unloading.

7 Identity of tank(s) unloaded.

8 Was (were) the tank(s) emptied? (If not, state quantity retained, in m³.)

(D) Crude oil washing (COW tankers only)

(To be completed for each tank being crude oil washed)

9 Port where crude oil washing was carried out or ship’s position if carried out between two discharge ports.

10. Identity of tank(s) washed.¹

11 Number of machines in use.

12 Time of start of washing.

13 Washing pattern employed.²

14 Washing line pressure.

15 Time washing was completed or stopped.

16 State method of establishing that tank(s) was (were) dry.

17 Remarks.³

(E) Ballasting of cargo tanks

18 Position of ship at start and end of ballasting.

19 Ballasting process:

.1 identity of tank(s) ballasted;

.2 time of start and end; and

.3 quantity of ballast received. Indicate total quantity of ballast for each tank involved in operation, in m³.

(F) Ballasting of dedicated clean ballast tanks (CBT tankers only)

20 Identity of tank(s) ballasted.

21 Position of ship when water intended for flushing, or port ballast was taken to dedicated clean ballast tank(s).

22 Position of ship when pump(s) and lines were flushed to slop tank.

23 Quantity of the oily water which, after line flushing, is transferred to the slop tank(s) or cargo tank(s) in which slop is preliminarily stored (identify tank(s)). State total quantity, in m³.

24 Position of ship when additional ballast water was taken to dedicated clean ballast tank(s).

25 Time and position of ship when valves separating the dedicated clean ballast tanks from cargo and stripping lines were closed.

26 Quantity of clean ballast taken on board, in m³.

(G) Cleaning of cargo tanks

27 Identity of tank(s) cleaned.

28 Port or ship’s position.

29 Duration of cleaning.

30 Method of cleaning.⁴

31 Tank washings transferred to:

.1 reception facilities (state port and quantity, in m³)⁵; and

.2 sloptank(s) or cargo tank(s) designated as sloptank(s) (identify tank(s); state quantity transferred and total quantity, in m³).

¹ When an individual tank has more machines than can be operated simultaneously, as described in the Operations and Equipment Manual, then the section being crude oil washed should be identified, e.g. No.2 centre, forward section

² In accordance with the Operations and Equipment Manual, enter whether single-stage or multi-stage method of washing is employed. If multi-stage method is used, give the vertical arc covered by the machines and the number of times that arc is covered for that particular stage of the programme.

³ If the programmes given in the Operations and Equipment Manual are not followed, then the reasons must be given under Remarks.

⁴ Hand-hosing, machine washing and/or chemical cleaning. Where chemically cleaned, the chemical concerned and amount used should be stated.

(H) Discharge of dirty ballast

32 Identity of tank(s).

33 Time and position of ship at start of discharge into the sea.

34 Time and position of ship on completion of discharge into the sea.

35 Quantity discharged into the sea, in m³.

36 Ship’s speed(s) during discharge.

37 Was the discharge monitoring and control system in operation during the discharge?

38 Was a regular check kept on the effluent and the surface of the water in the locality of the discharge?

39 Quantity of oily water transferred to slop tank(s) (identify slop tank(s). State total­quantity, in m³.

40 Discharged to shore reception facilities (identify port and quantity involved, in m³).⁵

(I) Discharge of water from slop tanks into the sea

41 Identity of slop tanks.

42 Time of settling from last entry of residues, or

43 Time of settling from last discharge.

44 Time and position of ship at start of discharge.

45 Ullage of total contents at start of discharge.

46 Ullage of oil/water interface at start of discharge.

47 Bulk quantity discharged, in m³ and rate of discharge, in m³ /hour.

48 Final quantity discharged, in m³ and rate of discharge, in m³/hour.

49 Time and position of ship on completion of discharge.

50 Was the discharge monitoring and control system in operation during the discharge?

51 Ullage of oil/ water interface on completion of discharge, in metres.

52 Ship’s speed(s) during discharge.

53 Was regular check kept on the effluent and the surface of water in the locality of the discharge?

54 Confirm that all applicable valves in the ship’s piping system have been closed on completion of discharge from the slop tanks.

(J) Disposal of residues and oily mixtures not otherwise dealt with

55 Identity of tanks.

56 Quantity disposed of from each tank. (State the quantity retained, in m³.)

57 Method of disposal:

.1 to reception facilities (identify port and quantity involved)⁵;

.2 mixed with cargo (state quantity);

.3 transferred to (an)other tank(s) (identify tank(s); state quantity transferred and total quantity in tank(s), in m³); and

.4 other method (state which); state quantity disposed of, in m³.

(K) Discharge of clean ballast contained in cargo tanks

58 Position of ship at start of clean ballast.

59 Identity of tank(s) discharged.

60 Was (were) the tank(s) empty on completion?

61 Position of ship on completion if different from 58.

62 Was a regular check kept on the effluent and the surface of the water in the ocality of the discharge?

(L) Discharge of ballast from dedicated clean ballast tanks (CBT tankers only)

63. Identity of tank(s) discharged.

64. Time and position of ship at start of discharge of clean ballast into the sea.

65 Time and position of ship on completion of discharge into the sea.

66 Quantity discharged, in m³:

.1 into the sea; or

.2 to reception facility (identify port).⁵

67 Was there any indication of oil contamination of the ballast water before or during ischarge into the sea?

68 Was the discharge monitored by an oil content meter?

69 Time and position of ship when valves separating dedicated clean ballast tanks rom the cargo and stripping lines were closed on completion of deballasting.

⁵ Ships’ masters should obtain from the operator of the reception facilities, which include barges and tank trucks, a receipt or certificate detailing the quantity or tank wash­ings, dirty ballast, residues or oily mixtures transferred together with the time and date or the transfer. This receipt or certificate, if attached to the Oil Record Book Part II, may aid the master of the ship in proving that his ship was not involved in an alleged pollution incident. The receipt or the certificate should be kept together with the Oil Record Book Part II.

(M) Condition of oil discharge monitoring and control system

70 Time of system failure.

71 Time when system has been made operational.

72 Reasons for failure.

(N) Accidental or other exceptional discharges of oil

73 Time of occurrence.

74 Port or ship’s position at time of occurrence.

75 Approximate quantity, in m³, and type of oil.

76 Circumstances of discharge or escape, the reasons therefore and general remarks.

(O) Additional operational procedures and general remarks

TANKERS ENGAGED IN SPECIFIC TRADES

(P) Loading of ballast water

77 Identity of tank(s) ballasted.

78 Position of ship when ballasted.

79 Total quantity of ballast loaded in cubic metres.

80 Remarks.

(Q) Re-allocation of ballast water within the ship

81. Reason for re-allocation.

(R) Ballast water discharge to reception facility

82 Port(s) where ballast water was discharged.

83 Name or designation of reception facility.

84 Total quantity of ballast water discharged in cubic metres.

85 Date, signature and stamp of port authority official.

Name of ship ……………………………………………………………………………………………...

Distinctive number or letters …………………………………………………………………………

CARGO/BALLAST OPERATIONS (OIL TANKERS)

Date	Code (letter)	Item (number)	Record of operations/signature of officer in charge

Signature of master

………………………………………

 

Annex II of MARPOL 73/78

Regulations for the Control of Pollution by Noxious Liquid Substances in Bulk

CHAPTER 1 – GENERAL

Regulation 1

Definitions

For the purposes of this Annex:

1 Anniversary date means the day and the month of each year which will correspond to the date of expiry of the International Pollution Prevention Certificate for the Carriage of Noxious Liquid Substances in Bulk.

2 Associated piping means the pipeline from the suction point in a cargo tank to the shore connection used for unloading the cargo and includes all ship’s piping, pumps and filters which are in open connection with the cargo unloading line.

3 Ballast water

Clean ballast means ballast water carried in a tank which, since it was last used to carry a cargo containing a substance in Category X, Y or Z, has been thoroughly cleaned and the residues resulting there from have been discharged and the tank emptied in accordance with the appropriate requirements of this Annex.

Segregated ballast means ballast water introduced into a tank permanently allocated to the carriage of ballast or cargoes other than oil or Noxious Liquid Substances as variously defined in the Annexes of the present Convention, and which is completely separated from the cargo and oil fuel system.

4 Chemical Codes

Bulk Chemical Code means the Code for the Construction and Equipment of Ships carrying Dangerous Chemicals in Bulk adopted by the Marine Environment Protection Committee of the Organization by resolution MEPC.20(22), as amended by the Organization, provided that such amendments are adopted and brought into force in accordance with the provisions of article 16 of the present Convention concerning amendment procedures applicable to an appendix to an Annex.

International Bulk Chemical Code means the International Code for the Construction and Equipment of Ships Carrying Dangerous Chemicals in Bulk adopted by the Marine Environment Protection Committee of the Organization by resolution MEPC.19(22), as amended by the Organization, provided that such amendments are adopted and brought into force in accordance with the provisions of article 16 of the present Convention concerning amendment procedures applicable to an appendix to an Annex.

5 Depth of water means the charted depth.

6 En route means that the ship is under way at sea on a course or courses, including deviation from the shortest direct route, which as far as practicable for navigational purposes, will cause any discharge to be spread over as great an area of the sea as is reasonable and practicable.

7 Liquid substances are those having a vapour pressure not exceeding 0.28 MPa absolute at a temperature of 37.8°C.

8 Manual means Procedures and Arrangements Manual in accordance with the model given in appendix 6 of this Annex.

9 Nearest land. The term “from the nearest land” means from the baseline from which the territorial sea in question is established in accordance with international law, except that, for the purposes of the present Convention “from the nearest land” off the north-eastern coast of Australia shall mean from the line drawn from a point on the coast of Australia in:

latitude 11°00’ S, longitude 142°08’ E

to a point in latitude 10°35’ S, longitude 141°55’ E,

thence to a point latitude 10°00’ S, longitude 142°00’ E,

thence to a point latitude 9°10’ S, longitude 143°52’ E,

thence to a point latitude 9°00’ S, longitude 144°30’ E,

thence to a point latitude 10°41’ S, longitude 145°00’ E,

thence to a point latitude 13°00’ S, longitude 145°00’ E,

thence to a point latitude 15°00’ S, longitude 146°00’ E,

thence to a point latitude 17°30’ S, longitude 147°00’ E,

thence to a point latitude 21°00’ S, longitude 152°55’ E,

thence to a point latitude 24°30’ S, longitude 154°00’ E,

thence to a point on the coast of Australia

in latitude 24°42’ S, longitude 153°15’ E.

10 Noxious Liquid Substance means any substance indicated in the Pollution Category column of chapter 17 or 18 of the International Bulk Chemical Code or provisionally assessed under the provisions of regulation 6.3 as falling into Category X, Y or Z.

11 PPM means ml/m³.

12 Residue means any noxious liquid substance which remains for disposal.

13 Residue/water mixture means residue to which water has been added for any purpose (e.g. tank cleaning, ballasting, bilge slops).

14 Ship construction

14.1 Ship constructed means a ship the keel of which is laid or which is at a similar stage of construction. A ship converted to a chemical tanker, irrespective of the date of construction, shall be treated as a chemical tanker constructed on the date on which such conversion commenced. This conversion provision shall not apply to the modification of a ship, which complies with all of the following conditions:

.1 the ship is constructed before 1 July 1986; and

.2 the ship is certified under the Bulk Chemical Code to carry only those products identified by the Code as substances with pollution hazards only.

14.2 Similar stage of construction means the stage at which:

.1 construction identifiable with a specific ship begins; and

.2 assembly of that ship has commenced comprising at least 50 tons or one per cent of the estimated mass of all structural material, whichever is less.

15 Solidifying/non-solidifying

15.1 Solidifying Substance means a noxious liquid substance which:

.1 in the case of a substance with a melting point of less than 15°C which is at a temperature of less than 5°C above its melting point at the time of unloading; or

.2 in the case of a substances with a melting point of equal to or greater than 15°C which is at a temperature of less than 10°C above its melting point at the time of unloading.

15.2 Non-solidifying Substance means a noxious liquid substance, which is not a Solidifying Substance.

16 Tanker

16.1 Chemical tanker means a ship constructed or adapted for the carriage in bulk of any liquid product listed in chapter 17 of the International Bulk Chemical Code;

16.2 NLS tanker means a ship constructed or adapted to carry a cargo of Noxious Liquid Substances in bulk and includes an “oil tanker” as defined in Annex I of the present Convention when certified to carry a cargo or part cargo of Noxious Liquid Substances in bulk.

17 Viscosity

17.1 High-Viscosity Substance means a noxious liquid substance in Category X or Y with a viscosity equal to or greater than 50 mPa.s at the unloading temperature.

17.2 Low-Viscosity Substance means a noxious liquid substance, which is not a High-Viscosity Substance.

Regulation 2

Application

1 Unless expressly provided otherwise the provisions of this Annex shall apply to all ships certified to carry Noxious Liquid Substances in bulk.

2 Where a cargo subject to the provisions of Annex I of the present Convention is carried in a cargo space of an NLS tanker, the appropriate requirements of Annex I of the present Convention shall also apply.

Regulation 3

Exceptions

1 The discharge requirements of this Annex shall not apply to the discharge into the sea of Noxious Liquid Substances or mixtures containing such substances when such a discharge:

.1 is necessary for the purpose of securing the safety of a ship or saving life at sea; or

.2 results from damage to a ship or its equipment:

.1 provided that all reasonable precautions have been taken after the occurrence of the damage or discovery of the discharge for the purpose of preventing or minimizing the discharge; and

.2 except if the owner or the master acted either with intent to cause damage, or recklessly and with knowledge that damage would probably result; or

.3 is approved by the Administration, when being used for the purpose of combating specific pollution incidents in order to minimize the damage from pollution. Any such discharge shall be subject to the approval of any Government in whose jurisdiction it is contemplated the discharge will occur.

Regulation 4

Exemptions

1 With respect to amendments to carriage requirements due to the upgrading of the categorization of a substance, the following shall apply:

.1 where an amendment to this Annex and the International Bulk Chemical Code and Bulk Chemical Code involves changes to the structure or equipment and fittings due to the upgrading of the requirements for the carriage of certain substances, the Administration may modify or delay for a specified period the application of such an amendment to ships constructed before the date of entry into force of that amendment, if the immediate application of such an amendment is considered unreasonable or impracticable. Such relaxation shall be determined with respect to each substance;

.2 the Administration allowing a relaxation of the application of an amendment under this paragraph shall submit to the Organization a report giving details of the ship or ships concerned, the cargoes certified to carry, the trade in which each ship is engaged and the justification for the relaxation, for circulation to the Parties to the Convention for their information and appropriate action, if any and reflect the exemption on the Certificate as referred to in regulation 7 or 9 of this Annex;

.3 Notwithstanding the above, an Administration may exempt ships from the carriage requirements under regulation 11 for ships certified to carry individually identified vegetable oils identified by the relevant footnote in chapter 17 of the IBC Code, provided the ship complies with the following conditions:

.3.1 Subject to this regulation, the NLS tanker shall meet all requirements for ship type 3 as identified in the IBC Code except for cargo tank location;

.3.2 under this regulation, cargo tanks shall be located at the following distances inboard. The entire cargo tank length shall be protected by ballast tanks or spaces other than tanks that carry oil as follows:

.3.2.1 wing tanks or spaces shall be arranged such that cargo tanks are located inboard of the moulded line of the side shell plating nowhere less than 760 mm;

.3.2.2 double bottom tanks or spaces shall be arranged such that the distance between the bottom of the cargo tanks and the moulded line of the bottom shell plating measured at right angles to the bottom shell plating is not less than B/15 (m) or 2.0 m at the centreline, whichever is the lesser. The minimum distance shall be 1.0 metre; and

.3.3.3 the relevant certificate shall indicate the exemption granted.

2 Subject to the provisions of paragraph 3 of this regulation, the provisions of regulation 12.1 need not apply to a ship constructed before 1 July 1986 which is engaged in restricted voyages as determined by the Administration between:

.1 ports or terminals within a State Party to the present Convention; or

.2 ports or terminals of States Parties to the present Convention.

3 The provisions of paragraph 2 of this regulation shall only apply to a ship constructed before 1 July 1986 if:

.1 each time a tank containing Category X, Y or Z substances or mixtures is to be washed or ballasted, the tank is washed in accordance with a prewash procedure approved by the Administration in compliance with appendix 6 of this Annex, and the tank washings are discharged to a reception facility;

.2 subsequent washings or ballast water are discharged to a reception facility or at sea in accordance with other provisions of this Annex;

.3 the adequacy of the reception facilities at the ports or terminals referred to above, for the purpose of this paragraph, is approved by the Governments of the States Parties to the present Convention within which such ports or terminals are situated;

.4 in the case of ships engaged in voyages to ports or terminals under the jurisdiction of other States Parties to the present Convention, the Administration communicates to the Organization, for circulation to the Parties to the Convention, particulars of the exemption, for their information and appropriate action, if any; and

.5 the certificate required under this Annex is endorsed to the effect that the ship is solely engaged in such restricted voyages.

4 For a ship whose constructional and operational features are such that ballasting of cargo tanks is not required and cargo tank washing is only required for repair or dry-docking, the Administration may allow exemption from the provisions of regulation 12, provided that all of the following conditions are complied with:

.1 the design, construction and equipment of the ship are approved by the Administration, having regard to the service for which it is intended;

.2 any effluent from tank washings which may be carried out before a repair or dry-docking is discharged to a reception facility, the adequacy of which is ascertained by the Administration;

.3 the certificate required under this Annex indicates:

.3.1 that each cargo tank is certified for the carriage of a restricted number of substances which are comparable and can be carried alternately in the same tank without intermediate cleaning; and

.3.2 the particulars of the exemption;

.4 the ship carries a Manual approved by the Administration; and

.5 in the case of ships engaged in voyages to ports or terminals under the jurisdiction of other States Parties to the present Convention, the Administration communicates to the Organization, for circulation to the Parties to the Convention, particulars of the exemption, for their information and appropriate action, if any.

Regulation 5

Equivalents

1 The Administration may allow any fitting, material, appliance or apparatus to be fitted in a ship as an alternative to that required by this Annex if such fitting, material, appliance or apparatus is at least as effective as that required by this Annex. This authority of the Administration shall not extend to the substitution of operational methods to effect the control of discharge of Noxious Liquid Substances as equivalent to those design and construction features which are prescribed by regulations in this Annex.

2 The Administration, which allows a fitting, material, appliance or apparatus as alternative to that required by this Annex, under paragraph 1 of this regulation, shall communicate to the Organization for circulation to the Parties to the Convention, particulars thereof, for their information and appropriate action, if any.

3 Notwithstanding the provisions of paragraphs 1 and 2 of this regulation, the construction and equipment of liquefied gas carriers certified to carry Noxious Liquid Substances listed in the applicable Gas Carrier Code, shall be deemed to be equivalent to the construction and equipment requirements contained in regulations 11 and 12 of this Annex, provided that the gas carrier meets all following conditions:

.1 hold a Certificate of Fitness in accordance with the appropriate Gas Carrier Code for ships certified to carry liquefied gases in bulk;

.2 hold an International Pollution Prevention Certificate for the Carriage of Noxious Liquid Substances in Bulk, in which it is certified that the gas carrier may carry only those Noxious Liquid Substances identified and listed in the appropriate Gas Carrier Code;

.3 be provided with segregated ballast arrangements;

.4 be provided with pumping and piping arrangements, which, to the satisfaction of the Administration, ensure that the quantity of cargo residue remaining in the tank and its associated piping after unloading does not exceed the applicable quantity of residue as required by regulation 12.1, 12.2 or 12.3; and

.5 be provided with a Manual, approved by the Administration, ensuring that no operational mixing of cargo residues and water will occur and that no cargo residues will remain in the tank after applying the ventilation procedures prescribed in the Manual.

CHAPTER 2 – CATEGORIZATION OF NOXIOUS LIQUID SUBSTANCES

Regulation 6

Categorization and listing of Noxious Liquid Substances and other substances

1 For the purpose of the regulations of this Annex, Noxious Liquid Substances shall be divided into four categories as follows:

.1 Category X: Noxious Liquid Substances which, if discharged into the sea from tank cleaning or deballasting operations, are deemed to present a major hazard to either marine resources or human health and, therefore, justify the prohibition of the discharge into the marine environment;

.2 Category Y: Noxious Liquid Substances which, if discharged into the sea from tank cleaning or deballasting operations, are deemed to present a hazard to either marine resources or human health or cause harm to amenities or other legitimate uses of the sea and therefore justify a limitation on the quality and quantity of the discharge into the marine environment;

.3 Category Z: Noxious Liquid Substances which, if discharged into the sea from tank cleaning or deballasting operations, are deemed to present a minor hazard to either marine resources or human health and therefore justify less stringent restrictions on the quality and quantity of the discharge into the marine environment;

.4 Other Substances: substances indicated as OS (Other Substances) in the pollution category column of chapter 18 of the International Bulk Chemical Code which have been evaluated and found to fall outside Category X, Y or Z as defined in regulation 6.1 of this Annex because they are, at present, considered to present no harm to marine resources, human health, amenities or other legitimate uses of the sea when discharged into the sea from tank cleaning of deballasting operations. The discharge of bilge or ballast water or other residues or mixtures containing only substances referred to as “Other Substances” shall not be subject to any requirements of the Annex.

2 Guidelines for use in the categorization of Noxious Liquid Substances are given in appendix 1 to this Annex.

3 Where it is proposed to carry a liquid substance in bulk which has not been categorized under paragraph 1 of this regulation, the Governments of Parties to the Convention involved in the proposed operation shall establish and agree on a provisional assessment for the proposed operation on the basis of the guidelines referred to in paragraph 2 of this regulation. Until full agreement among the Governments involved has been reached, the substance shall not be carried. As soon as possible, but not later than 30 days after the agreement has been reached, the Government of the producing or shipping country, initiating the agreement concerned, shall notify the Organization and provide details of the substance and the provisional assessment for annual circulation to all Parties for their information. The Organization shall maintain a register of all such substances and their provisional assessment until such time as the substances are formally included in the IBC Code.

CHAPTER 3 – SURVEYS AND CERTIFICATION

Regulation 7

Survey and certification of chemical tankers

Notwithstanding the provisions of regulations 8, 9, and 10 of this Annex, chemical tankers which have been surveyed and certified by States Parties to the present Convention in accordance with the provisions of the International Bulk Chemical Code or the Bulk Chemical Code, as applicable, shall be deemed to have complied with the provisions of the said regulations, and the certificate issued under that Code shall have the same force and receive the same recognition as the certificate issued under regulation 9 of this Annex.

Regulation 8

Surveys

1 Ships carrying Noxious Liquid Substances in bulk shall be subject to the surveys specified below:

.1 An initial survey before the ship is put in service or before the Certificate required under regulation 9 of this Annex is issued for the first time, and which shall include a complete survey of its structure, equipment, systems, fittings, arrangements and material in so far as the ship is covered by this Annex. This survey shall be such as to ensure that the structure, equipment, systems, fittings, arrangements and material fully comply with the applicable requirements of this Annex.

.2 A renewal survey at intervals specified by the Administration, but not exceeding 5 years, except where regulation 10.2, 10.5, 10.6, 10.7 of this Annex is applicable. The renewal survey shall be such as to ensure that the structure, equipment, systems, fittings, arrangements and material fully comply with applicable requirements of this Annex.

.3 An intermediate survey within 3 months before or after the second anniversary date or within 3 months before or after the third anniversary date of the Certificate which shall take the place of one of the annual surveys specified in paragraph 1.4 of this regulation. The intermediate survey shall be such as to ensure that the equipment and associated pump and piping systems fully comply with the applicable requirements of this Annex and are in good working order. Such intermediate surveys shall be endorsed on the Certificate issued under regulation 9 of this Annex.

.4 An annual survey within 3 months before or after each anniversary date of the Certificate including a general inspection of the structure, equipment, systems, fittings, arrangements and material referred to in paragraph 1.1 of this regulation to ensure that they have been maintained in accordance with paragraph 3 of this regulation and that they remain satisfactory for the service for which the ship is intended. Such annual surveys shall be endorsed on the Certificate issued under regulation 9 of this Annex.

.5 An additional survey either general or partial, according to the circumstances, shall be made after a repair resulting from investigations prescribed in paragraph 3 of this regulation, or whenever any important repairs or renewals are made. The survey shall be such as to ensure that the necessary repairs or renewals have been effectively made, that the material and workmanship of such repairs or renewals are in all respects satisfactory and that the ship complies in all respects with the requirements of this Annex.

2.1 Surveys of ships, as regards the enforcement of the provisions of this Annex, shall be carried out by officers of the Administration. The Administration may, however, entrust the surveys either to surveyors nominated for the purpose or to organizations recognized by it.

2.2 The recognized organization, referred to in paragraph 2.1 of this paragraph shall comply with the Guidelines adopted by the Organization by resolution A.739(18), as may be amended by the Organization, and the specification adopted by the Organization by resolution A.789(19), as may be amended by the Organization, provided that such amendments are adopted, brought into force and take effect in accordance with the provisions of article 16 of the present Convention concerning the amendment procedures applicable to this Annex.

2.3 An Administration nominating surveyors or recognizing organizations to conduct surveys as set forth in paragraph 2.1 of this regulation shall, as a minimum, empower any nominated surveyor or recognized organization to:

.1 require repairs to a ship; and

.2 carry out surveys if requested by the appropriate authorities of a port State.

2.4 The Administration shall notify the Organization of the specific responsibilities and conditions of the authority delegated to the nominated surveyors or recognized organizations, for circulation to Parties to the present Convention for the information of their officers.

2.5 When a nominated surveyor or recognized organization determines that the condition of the ship or its equipment does not correspond substantially with the particulars of the Certificate, or is such that the ship is not fit to proceed to sea without presenting an unreasonable threat of harm to the marine environment, such surveyor or organization shall immediately ensure that corrective action is taken and shall in due course notify the Administration. If such corrective action is not taken the Certificate should be withdrawn and the Administration shall be notified immediately, and if the ship is in a port of another Party, the appropriate authorities of the port State shall also be notified immediately. When an officer of the Administration, a nominated surveyor or a recognized organization has notified the appropriate authorities of the port State, the Government of the port State concerned shall give such officer, surveyor or organization any necessary assistance to carry out their obligations under this regulation. When applicable, the Government of the port State concerned shall take such steps as will ensure that the ship shall not sail until it can proceed to sea or leave the port for the purpose of proceeding to the nearest appropriate repair yard available without presenting an unreasonable threat of harm to the marine environment.

2.6 In every case, the Administration concerned shall fully guarantee the completeness and efficiency of the survey and shall undertake to ensure the necessary arrangements to satisfy this obligation.

3.1 The condition of the ship and its equipment shall be maintained to conform with the provisions of the present Convention to ensure that the ship in all respects will remain fit to proceed to sea without presenting an unreasonable threat of harm to the marine environment.

3.2 After any survey of the ship required under paragraph 1 of this regulation has been completed, no change shall be made in the structure, equipment, systems, fittings, arrangements or material covered by the survey, without the sanction of the Administration, except the direct replacement of such equipment and fittings.

3.3 Whenever an accident occurs to a ship or a defect is discovered which substantially affects the integrity of the ship or the efficiency or completeness of its equipment covered by this Annex, the master or owner of the ship shall report at the earliest opportunity to the Administration, the recognized organization or the nominated surveyor responsible for issuing the relevant Certificate, who shall cause investigations to be initiated to determine whether a survey as required by paragraph 1 of this regulation is necessary. If the ship is in a port of another Party, the master or owner shall also report immediately to the appropriate authorities of the port State and the nominated surveyor or recognized organization shall ascertain that such report has been made.

Regulation 9

Issue or endorsement of Certificate

1 An International Pollution Prevention Certificate for the Carriage of Noxious Liquid Substances in Bulk shall be issued, after an initial or renewal survey in accordance with the provisions of regulation 8 of this Annex, to any ship intended to carry Noxious Liquid Substances in bulk and which is engaged in voyages to ports or terminals under the jurisdiction of other Parties to the Convention.

2 Such Certificate shall be issued or endorsed either by the Administration or by any person or organization duly authorized by it. In every case, the Administration assumes full responsibility for the Certificate.

3.1 The Government of a Party to the Convention may, at the request of the Administration, cause a ship to be surveyed and, if satisfied that the provisions of this Annex are complied with, shall issue or authorize the issue of an International Pollution Prevention Certificate for the Carriage of Noxious Liquid Substances in Bulk to the ship and, where appropriate, endorse or authorize the endorsement of that Certificate on the ship, in accordance with this Annex.

3.2 A copy of the Certificate and a copy of the survey report shall be transmitted as soon as possible to the requesting Administration.

3.3 A Certificate so issued shall contain a statement to the effect that it has been issued at the request of the Administration and it shall have the same force and receive the same recognition as the Certificate issued under paragraph 1 of this regulation.

3.4 No International Pollution Prevention Certificate for the Carriage of Noxious Liquid Substances in Bulk shall be issued to a ship, which is entitled to fly the flag of a State which is not a party.

4 The International Pollution Prevention Certificate for the Carriage of Noxious Liquid Substances in Bulk shall be drawn up in the form corresponding to the model given in appendix 3 to this Annex and shall be at least in English, French or Spanish. Where entries in an official national language of the State whose flag the ship is entitled to fly are also used, this shall prevail in the case of a dispute or discrepancy.

Regulation 10

Duration and validity of Certificate

1 An International Pollution Prevention Certificate for the Carriage of Noxious Liquid Substances in Bulk shall be issued for a period specified by the Administration which shall not exceed 5 years.

2.1 Notwithstanding the requirements of paragraph 1 of this regulation, when the renewal survey is completed within 3 months before the expiry date of the existing Certificate, the new Certificate shall be valid from the date of completion of the renewal survey to a date not exceeding 5 years from the date of expiry of the existing Certificate.

2.2 When the renewal survey is completed after the expiry date of the existing Certificate, the new Certificate shall be valid from the date of completion of the renewal survey to a date not exceeding 5 years from the date of expiry of the existing Certificate.

2.3 When the renewal survey is completed more than 3 months before the expiry date of the existing Certificate, the new Certificate shall be valid from the date of completion of the renewal survey to a date not exceeding 5 years from the date of completion of the renewal survey.

3 If a Certificate is issued for a period of less than 5 years, the Administration may extend the validity of the Certificate beyond the expiry date to the maximum period specified in paragraph 1 of this regulation, provided that the surveys referred to in regulation 8.1.3 and 8.1.4 of this Annex applicable when a Certificate is issued for a period of 5 years are carried out as appropriate.

4 If a renewal survey has been completed and a new Certificate cannot be issued or placed on board the ship before the expiry date of the existing Certificate, the person or organization authorized by the Administration may endorse the existing Certificate and such a Certificate shall be accepted as valid for a further period which shall not exceed 5 months from the expiry date.

5 If a ship at the time when a Certificate expires is not in a port in which it is to be surveyed, the Administration may extend the period of validity of the Certificate but this extension shall be granted only for the purpose of allowing the ship to complete its voyage to the port in which it is to be surveyed, and then only in cases where it appears proper and reasonable to do so. No Certificates shall be extended for a period longer than 3 months, and a ship to which an extension is granted shall not, on its arrival in the port in which it is to be surveyed, be entitled by virtue of such extension to leave that port without having a new Certificate. When the renewal survey is completed, the new Certificate shall be valid to a date not exceeding 5 years from the date of expiry of the existing Certificate before the extension was granted.

6 A Certificate issued to a ship engaged on short voyages which has not been extended under the foregoing provisions of this regulation may be extended by the Administration for a period of grace of up to one month from the date of expiry stated on it. When the renewal survey is completed, the new Certificate shall be valid to a date not exceeding 5 years from the date of expiry of the existing Certificate before the extension was granted.

7 In special circumstances, as determined by the Administration, a new Certificate need not be dated from the date of expiry of the existing Certificate as required by paragraph 2.2, 5 or 6 of this regulation. In these special circumstances, the new Certificate shall be valid to a date not exceeding 5 years from the date of completion of the renewal survey.

8 If an annual or intermediate survey is completed before the period specified in regulation 8 of this Annex, then:

.1 the anniversary date shown on the Certificate shall be amended by endorsement to a date which shall not be more than 3 months later than the date on which the survey was completed;

.2 the subsequent annual or intermediate survey required by regulation 8 of this Annex shall be completed at the intervals prescribed by that regulation using the new anniversary date;

.3 the expiry date may remain unchanged provided one or more annual or intermediate surveys, as appropriate, are carried out so that the maximum intervals between the surveys prescribed by regulation 8 of this Annex are not exceeded.

9 A Certificate issued under regulation 9 of this Annex shall cease to be valid in any of the following cases:

.1 if the relevant surveys are not completed within the periods specified under regulation 8.1 of this Annex;

.2 if the Certificate is not endorsed in accordance with regulation 8.1.3 or 8.1.4 of this Annex;

.3 upon transfer of the ship to the flag of another State. A new Certificate shall only be issued when the Government issuing the new Certificate is fully satisfied that the ship is in compliance with the requirements of regulation 8.3.1 and 8.3.2 of this Annex. In the case of a transfer between Parties, if requested within 3 months after the transfer has taken place, the Government of the Party whose flag the ship was formerly entitled to fly shall, as soon as possible, transmit to the Administration copies of the Certificate carried by the ship before the transfer and, if available, copies of the relevant survey reports.

CHAPTER 4 – DESIGN, CONSTRUCTION, ARRANGEMENT AND EQUIPMENT

Regulation 11

Design, construction, equipment and operations

1 The design, construction, equipment and operation of ships certified to carry Noxious Liquid Substances in bulk identified in chapter 17 of the International Bulk Chemical Code, shall be in compliance with the following provisions to minimize the uncontrolled discharge into the sea of such substances:

.1 the International Bulk Chemical Code when the chemical tanker is constructed on or after 1 July 1986; or

.2 the Bulk Chemical Code as referred to in paragraph 1.7.2 of that Code for:

.2.1 ships for which the building contract is placed on or after 2 November 1973 but constructed before 1 July 1986, and which are engaged on voyages to ports or terminals under the jurisdiction of other States Parties to the Convention; and

.2.2 ships constructed on or after 1 July 1983 but before 1 July 1986, which are engaged solely on voyages between ports or terminals within the State the flag of which the ship is entitled to fly.

.3 The Bulk Chemical Code as referred to in paragraph 1.7.3 of that Code for:

.3.1 ships for which the building contract is placed before 2 November 1973 and which are engaged on voyages to ports or terminals under the jurisdiction of other States Parties to the Convention; and

.3.2 ships constructed before 1 July 1983, which are solely engaged on, voyages between ports or terminals within the State the flag of which the ship is entitled to fly.

2 In respect of ships other than chemical tankers or liquefied gas carriers certified to carry Noxious Liquid Substances in bulk identified in chapter 17 of the International Bulk Chemical Code, the Administration shall establish appropriate measures based on the Guidelines^* developed by the Organization in order to ensure that the provisions shall be such as to minimize the uncontrolled discharge into the sea of such substances.

^* Reference is made to resolutions A.673(16) and MEPC.120(52).

Regulation 12

Pumping, piping, unloading arrangements and slop tanks

1 Every ship constructed before 1 July 1986 shall be provided with a pumping and piping arrangement to ensure that each tank certified for the carriage of substances in Category X or Y does not retain a quantity of residue in excess of 300 litres in the tank and its associated piping and that each tank certified for the carriage of substances in Category Z does not retain a quantity of residue in excess of 900 litres in the tank and its associated piping. A performance test shall be carried out in accordance with appendix 5 of this Annex.

2 Every ship constructed on or after 1 July 1986 but before 1 January 2007 shall be provided with a pumping and piping arrangement to ensure that each tank certified for the carriage of substances in Category X or Y does not retain a quantity of residue in excess of 100 litres in the tank and its associated piping and that each tank certified for the carriage of substances in Category Z does not retain a quantity of residue in excess of 300 litres in the tank and its associated piping. A performance test shall be carried out in accordance with appendix 5 of this Annex.

3 Every ship constructed on or after 1 January 2007 shall be provided with a pumping and piping arrangement to ensure that each tank certified for the carriage of substances in Category X, Y or Z does not retain a quantity of residue in excess of 75 litres in the tank and its associated piping. A performance test shall be carried out in accordance with appendix 5 of this Annex.

4 For a ship other than a chemical tanker constructed before 1 January 2007 which cannot meet the requirements for the pumping and piping arrangements for substances in Category Z referred to in paragraphs 1 and 2 of this regulation no quantity requirement shall apply. Compliance is deemed to be reached if the tank is emptied to the most practicable extent.

5 Pumping performance tests referred to in paragraphs 1, 2 and 3 of this regulation shall be approved by the Administration. Pumping performance tests shall use water as the test medium.

6 Ships certified to carry substances of Category X, Y or Z shall have an underwater discharge outlet (or outlets).

7 For ships constructed before 1 January 2007 and certified to carry substances in Category Z an underwater discharge outlet as required under paragraph 6 of this regulation is not mandatory.

8 The underwater discharge outlet (or outlets) shall be located within the cargo area in the vicinity of the turn of the bilge and shall be so arranged as to avoid the re-intake of residue/water mixtures by the ship’s seawater intakes.

9 The underwater discharge outlet arrangement shall be such that the residue/water mixture discharged into the sea will not pass through the ship’s boundary layer. To this end, when the discharge is made normal to the ship’s shell plating, the minimum diameter of the discharge outlet is governed by the following equation:

.........Q_d
d = ––––
.........5L_d

where:

d = minimum diameter of the discharge outlet (m)

L_d = distance from the forward perpendicular to the discharge outlet (m)

Q_d = the maximum rate selected at which the ship may discharge a residue/water mixture through the outlet (m³/h).

10 When the discharge is directed at an angle to the ship’s shell plating, the above relationship shall be modified by substituting for Q_d the component of Q_d which is normal to the ship’s shell plating.

11 Slop tanks

Although this Annex does not require the fitting of dedicated slop tanks, slop tanks may be needed for certain washing procedures. Cargo tanks may be used as slop tanks.

CHAPTER 5 – OPERATIONAL DISCHARGES OF RESIDUES OF NOXIOUS LIQUID SUBSTANCES

Regulation 13

Control of discharges of residues of Noxious Liquid Substances

Subject to the provisions of regulation 3 of this Annex the control of discharges of residues of Noxious Liquid Substances or ballast water, tank washings or other mixtures containing such substances shall be in compliance with the following requirements.

1 Discharge provisions

1.1 The discharge into the sea of residues of substances assigned to Category X, Y or Z or of those provisionally assessed as such or ballast water, tank washings or other mixtures containing such substances shall be prohibited unless such discharges are made in full compliance with the applicable operational requirements contained in this Annex.

1.2 Before any prewash or discharge procedure is carried out in accordance with this regulation, the relevant tank shall be emptied to the maximum extent in accordance with the procedures prescribed in the Manual.

1.3 The carriage of substances which have not been categorized, provisionally assessed or evaluated as referred to in regulation 6 of this Annex or of ballast water, tank washings or other mixtures containing such residues shall be prohibited along with any consequential discharge of such substances into the sea.

2 Discharge standards

2.1 Where the provisions in this regulation allow the discharge into the sea of residues of substances in Category X, Y or Z or of those provisionally assessed as such or ballast water, tank washings or other mixtures containing such substances the following discharge standards shall apply:

.1 the ship is proceeding en route at a speed of at least 7 knots in the case of self-propelled ships or at least 4 knots in the case of ships which are not self-propelled;

.2 the discharge is made below the waterline through the underwater discharge outlet(s) not exceeding the maximum rate for which the underwater discharge outlet(s) is (are) designed; and

.3 the discharge is made at a distance of not less than 12 nautical miles from the nearest land in a depth of water of not less than 25 metres.

2.2 For ships constructed before 1 January 2007 the discharge into the sea of residues of substances in Category Z or of those provisionally assessed as such or ballast water, tank washings or other mixtures containing such substances below the waterline is not mandatory.

2.3 The Administration may waive the requirements of paragraph 2.1.3 for substances in Category Z, regarding the distance of not less than 12 nautical miles from the nearest land for ships solely engaged in voyages within waters subject to the sovereignty or jurisdiction of the State the flag, of which, the ship is entitled to fly. In addition, the Administration may waive the same requirement regarding the discharge distance of not less than 12 nautical miles from the nearest land for a particular ship entitled to fly the flag of their State, when engaged in voyages within waters subject to the sovereignty or jurisdiction of one adjacent state after the establishment of an agreement, in writing, of a waiver between the two coastal States involved provided that no third party will be affected. Information on such agreement shall be communicated to the Organization within 30 days for further circulation to the Parties to the Convention for their information and appropriate action if any.

3 Ventilation of cargo residues

Ventilation procedures approved by the Administration may be used to remove cargo residues from a tank. Such procedures shall be in accordance with appendix 7 of this Annex. Any water subsequently introduced into the tank shall be regarded as clean and shall not be subject to the discharge requirements in this Annex.

4 Exemption for a prewash

On request of the ship’s master an exemption for a prewash may be granted by the Government of the receiving Party, where it is satisfied that:

.1 the unloaded tank is to be reloaded with the same substance or another substance compatible with the previous one and that the tank will not be washed or ballasted prior to loading; or

.2 the unloaded tank is neither washed nor ballasted at sea. The prewash in accordance with the applicable paragraph of this regulation shall be carried out at another port provided that it has been confirmed in writing that a reception facility at that port is available and is adequate for such a purpose; or

.3 the cargo residues will be removed by a ventilation procedure approved by the Administration in accordance with appendix 7 of this Annex.

5 The use of cleaning agents or additives

5.1 When a washing medium other than water, such as mineral oil or chlorinated solvent, is used instead of water to wash a tank, its discharge shall be governed by the provisions of either Annex I or Annex II, which would apply to the medium had it been carried as cargo. Tank washing procedures involving the use of such a medium shall be set out in the Manual and be approved by the Administration.

5.2 When small amounts of cleaning additives (detergent products) are added to water in order to facilitate tank washing, no additives containing Pollution Category X components shall be used except those components that are readily biodegradable and present in a total concentration of less than 10% of the cleaning additive. No restrictions additional to those applicable to the tank due to the previous cargo shall apply.

6 Discharge of residues of Category X

6.1 Subject to the provision of paragraph 1, the following provisions shall apply:

.1 A tank from which a substance in Category X has been unloaded, shall be prewashed before the ship leaves the port of unloading. The resulting residues shall be discharged to a reception facility until the concentration of the substance in the effluent to such facility, as indicated by analyses of samples of the effluent taken by the surveyor, is at or below 0.1% by weight. When the required concentration level has been achieved, remaining tank washings shall continue to be discharged to the reception facility until the tank is empty. Appropriate entries of these operations shall be made in the Cargo Record Book and endorsed by the surveyor referred to in regulation 16.1.

.2 Any water subsequently introduced into the tank may be discharged into the sea in accordance with the discharge standards in regulation 13.2.

.3 Where the Government of the receiving party is satisfied that it is impracticable to measure the concentration of the substance in the effluent without causing undue delay to the ship, that Party may accept an alternative procedure as being equivalent to obtain the required concentration in regulation 13.6.1.1 provided that:

.3.1 the tank is prewashed in accordance with a procedure approved by the Administration in compliance with appendix 6 of this Annex; and

.3.2 appropriate entries shall be made in the Cargo Record Book and endorsed by the surveyor referred to in regulation 16.1.

7 Discharge of residues of Category Y and Z

7.1 Subject to the provision of paragraph 1, the following provisions shall apply:

.1 With respect to the residue discharge procedures for substances in Category Y or Z the discharge standards in regulation 13.2 shall apply.

.2 If the unloading of a substance of Category Y or Z is not carried out in accordance with the Manual, a prewash shall be carried out before the ship leaves the port of unloading, unless alternative measures are taken to the satisfaction of the surveyor referred to in regulation 16. 1 of this Annex to remove the cargo residues from the ship to quantities specified in this Annex. The resulting tank washings of the prewash shall be discharged to a reception facility at the port of unloading or another port with a suitable reception facility provided that it has been confirmed in writing that a reception facility at that port is available and is adequate for such a purpose.

.3 For High-Viscosity or Solidifying Substances in Category Y the following shall apply:

.3.1 a prewash procedure as specified in appendix 6 shall be applied;

.2 the residue/water mixture generated during the prewash shall be discharged to a reception facility until the tank is empty; and

.3.3 any water subsequently introduced into the tank may be discharged into the sea in accordance with the discharge standards in regulation 13.2.

7.2 Operational requirements for ballasting and deballasting

7.2.1 After unloading, and, if required, after a prewash, a cargo tank may be ballasted. Procedures for the discharge of such ballast are set out in regulation 13.2.

7.2.2 Ballast introduced into a cargo tank which has been washed to such an extent that the ballast contains less than 1 ppm of the substance previously carried, may be discharged into the sea without regard to the discharge rate, ship’s speed and discharge outlet location, provided that the ship is not less than 12 miles from the nearest land and in water that is not less than 25 metres deep. The required degree of cleanliness has been achieved when a prewash as specified in appendix 6 has been carried out and the tank has been subsequently washed with a complete cycle of the cleaning machine for ships built before 1 July 1994 or with a water quantity not less than that calculated with k=1.0.

7.2.3 The discharge into the sea of clean or segregated ballast shall not be subject to the requirements of this Annex.

8 Discharges in the Antarctic Area

8.1 Antarctic Area means the sea area south of latitude 60°S.

8.2 In the Antarctic area any discharge into the sea of Noxious Liquid Substances or mixtures containing such substances is prohibited.

Regulation 14

Procedures and Arrangements Manual

1 Every ship certified to carry substances of Category X, Y or Z shall have on board a Manual approved by the Administration. The Manual shall have a standard format in compliance with appendix 4 to this Annex. In the case of a ship engaged in international voyages on which the language used is not English, French or Spanish, the text shall include a translation into one of these languages.

2 The main purpose of the Manual is to identify for the ship’s officers the physical arrangements and all the operational procedures with respect to cargo handling, tank cleaning, slops handling and cargo tank ballasting and deballasting which must be followed in order tocomply with the requirements of this Annex.

Regulation 15

Cargo record book

1 Every ship to which this Annex applies shall be provided with a Cargo Record Book, whether as part of the ship’s official logbook or otherwise, in the form specified in appendix 2 to this Annex.

2 After completion of any operation specified in appendix 2 to this Annex, the operation shall be promptly recorded in the Cargo Record Book.

3 In the event of an accidental discharge of a noxious liquid substance or a mixture containing such a substance or a discharge under the provisions of regulation 3 of this Annex, an entry shall be made in the Cargo Record Book stating the circumstances of, and the reason for, the discharge.

4 Each entry shall be signed by the officer or officers in charge of the operation concerned and each page shall be signed by the master of the ship. The entries in the Cargo Record Book, for ships holding an International Pollution Prevention Certificate for the Carriage of Noxious Liquid Substances in Bulk or a certificate referred to in regulation 7 of this Annex shall be at least in English, French or Spanish. Where entries in an official national language of the State whose flag the ship is entitled to fly are also used, this shall prevail in case of a dispute or discrepancy.

5 The Cargo Record Book shall be kept in such a place as to be readily available for inspection and, except in the case of unmanned ships under tow, shall be kept on board the ship. It shall be retained for a period of three years after the last entry has been made.

6 The competent authority of the Government of a Party may inspect the Cargo Record Book on board any ship to which this Annex applies while the ship is in its port, and may make a copy of any entry in that book and may require the master of the ship to certify that the copy is a true copy of such entry. Any copy so made which has been certified by the master of the ship as a true copy of an entry in the ship’s Cargo Record Book shall be made admissible in any judicial proceedings as evidence of the facts stated in the entry. The inspection of a Cargo Record Book and the taking of a certified copy by the competent authority under this paragraph shall be performed as expeditiously as possible without causing the ship to be unduly delayed.

CHAPTER 6 – MEASURES OF CONTROL BY PORT STATES

Regulation 16

Measures of control

1 The Government of each Party to the Convention shall appoint or authorize surveyors for the purpose of implementing this regulation. The surveyors shall execute control in accordance with control procedures developed by the Organization.^*

2 When a surveyor appointed or authorized by the Government of the Party to theConvention has verified that an operation has been carried out in accordance with the requirements of the Manual, or has granted an exemption for a prewash, then that surveyor shall make an appropriate entry in the Cargo Record Book.

3 The master of a ship certified to carry Noxious Liquid Substances in bulk shall ensure that the provisions of regulation 13 and of this regulation have been complied with and that the Cargo Record Book is completed in accordance with regulation 15 whenever operations as referred to in that regulation take place.

4 A tank which has carried a Category X substance shall be prewashed in accordance with regulation 13.6. The appropriate entries of these operations shall be made in the Cargo Record Book and endorsed by the surveyor referred to under paragraph 1 of this regulation.

5 Where the Government of the receiving party is satisfied that it is impracticable to measure the concentration of the substance in the effluent without causing undue delay to the ship, that Party may accept the alternative procedure referred to in regulation 13.6.3 provided that the surveyor referred to under paragraph 1 of this regulation certifies in the Cargo Record Book that:

.1 the tank, its pump and piping systems have been emptied; and

.2 the prewash has been carried out in accordance with the provisions of appendix 6 of this Annex; and

.3 the tank washing resulting from such prewash have been discharged to a reception facility and the tank is empty.

6 At the request of the ship’s master, the Government of the receiving Party may exempt the ship from the requirements for a prewash referred to in the applicable paragraphs of regulation 13, when one of the conditions of regulation 13.4 is met.

7 An exemption referred to in paragraph 6 of this regulation may only be granted by the Government of the receiving Party to a ship engaged in voyages to ports or terminals under the jurisdiction of other States Parties to the present Convention. When such an exemption has been granted, the appropriate entry made in the Cargo Record Book shall be endorsed by the surveyor referred to in paragraph 1 of this regulation.

8 If the unloading is not carried out in accordance with the pumping conditions for the tank approved by the Administrations and based on appendix 5 of this Annex, alternative measures may be taken to the satisfaction of the surveyor referred to in paragraph 1 of this regulation to remove the cargo residues from the ship to quantities specified in regulation 12 as applicable. The appropriate entries shall be made in the Cargo Record Book.

9 Port State control on operational requirements^**

9.1 A ship when in a port of another Party is subject to inspection by officers duly authorized by such Party concerning operational requirements under this Annex, where there are clear grounds for believing that the master or crew are not familiar with essential shipboard procedures relating to the prevention of pollution by Noxious Liquid Substances.

9.2 In the circumstances given in paragraph 9.1 of this regulation, the Party shall take such steps as will ensure that the ship shall not sail until the situation has been brought to order in accordance with the requirements of this Annex.

9.3 Procedures relating to the port State control prescribed in article 5 of the present Convention shall apply to this regulation.

9.4 Nothing in this regulation shall be construed to limit the rights and obligations of a Party carrying out control over operational requirements specifically provided for in the present Convention.

^* Refer to the Procedures for port State control adopted by the Organization by resolution A.787(19) as amended by A.882(21).

^** Refer to the Procedures for port State control adopted by the Organization by resolution A.787(19) as amended by A.882(21)

CHAPTER 7 – PREVENTION OF POLLUTION ARISING FROM AN INCIDENT INVOLVING NOXIOUS LIQUID SUBSTANCES

Regulation 17

Shipboard marine pollution emergency plan for Noxious Liquid Substances

1 Every ship of 150 gross tonnage and above certified to carry Noxious Liquid Substances in bulk shall carry on board a shipboard marine pollution emergency plan for Noxious Liquid Substances approved by the Administration.

2 Such a plan shall be based on the Guidelines^* developed by the Organization and written in a working language or languages understood by the master and officers. The plan shall consist at least of:

.1 the procedure to be followed by the master or other persons having charge of the ship to report a Noxious Liquid Substances pollution incident, as required in article 8 and Protocol I of the present Convention, based on the Guidelines developed by the Organization^**;

.2 the list of authorities or persons to be contacted in the event of a Noxious Liquid Substances pollution incident;

.3 a detailed description of the action to be taken immediately by persons on board to reduce or control the discharge of Noxious Liquid Substances following the incident; and

.4 the procedures and point of contact on the ship for co-ordinating shipboard action with national and local authorities in combating the pollution.

3 In the case of ships to which regulation 37 of Annex I of the Convention also applies, such a plan may be combined with the shipboard oil pollution emergency plan required under regulation 37 of Annex I of the Convention. In this case, the title of such a plan shall be “Shipboard marine pollution emergency plan”.

^* Refer to “Guidelines for the development of shipboard marine pollution emergency plans for oil and/or Noxious Liquid Substances” adopted by the Marine Environment Protection Committee of the Organization by resolution MEPC.85(44), as amended by resolution MEPC. …….(53).

^** Refer to General Principles for Ship Reporting Systems and Ship Reporting Requirements, including Guidelines for Reporting Incidents Involving Dangerous Goods, Harmful Substances and/or Marine Pollutants adopted by the Organization by resolution A.851(20).

CHAPTER 8 – RECEPTION FACILITIES

Regulation 18

Reception facilities and cargo unloading terminal arrangements

1 The Government of each Party to the Convention undertakes to ensure the provision of reception facilities according to the needs of ships using its ports, terminals or repair ports as follows:

.1 ports and terminals involved in ships’ cargo handling shall have adequate facilities for the reception of residues and mixtures containing such residues of Noxious Liquid Substances resulting from compliance with this Annex, without undue delay for the ships involved.

.2 ship repair ports undertaking repairs to NLS tankers shall provide facilities adequate for the reception of residues and mixtures containing Noxious Liquid Substances for ships calling at that port.

2 The Government of each Party shall determine the types of facilities provided for the purpose of paragraph 1 of this regulation at each cargo loading and unloading port, terminal and ship repair port in its territories and notify the Organization thereof.

3 The Governments of Parties to the Convention, the coastlines of which border on any given special area, shall collectively agree and establish a date by which time the requirement of paragraph 1 of this regulation will be fulfilled and from which the requirements of the applicable paragraphs of regulation 13 in respect of that area shall take effect and notify the Organization of the date so established at least six months in advance of that date. The Organization shall then promptly notify all Parties of that date.

4 The Government of each Party to the Convention shall undertake to ensure that cargo unloading terminals shall provide arrangements to facilitate stripping of cargo tanks of ships unloading Noxious Liquid Substances at these terminals. Cargo hoses and piping systems of the terminal, containing Noxious Liquid Substances received from ships unloading these substances at the terminal, shall not be drained back to the ship.

5 Each Party shall notify the Organization, for transmission to the Parties concerned, of any case where facilities required under paragraph 1 or arrangements required under paragraph 3 of this regulation are alleged to be inadequate.

APPENDICES TO ANNEX II

Appendix 1

GUIDELINES FOR THE CATEGORIZATION OF NOXIOUS LIQUID SUBSTANCES^*

Products are assigned to Pollution Categories based on an evaluation of their properties as reflected in the resultant GESAMP Hazard Profile as shown in the table below:

^* Reference is made to MEPC.1/Circ .512 on the Revised Guidelines for provisional assessment of liquid substances transported in bulk.

Appendix 2

FORM OF CARGO RECORD BOOK FOR SHIPS CARRYING NOXIOUS LIQUID SUBSTANCES IN BULK

INTRODUCTION

The following pages show a comprehensive list of items of cargo and ballast operations which are, when appropriate, to be recorded in the Cargo Record Book on a tank to tank basis in accordance with regulation 15.2 of Annex II of the International Convention for the Prevention of Pollution from Ships, 1973, as modified by the Protocol of 1978 relating thereto (MARPOL 73/78), as amended. The items have been grouped into operational sections, each of which is denoted by a letter.

When making entries in the Cargo Record Book, the date, operational code and item number shall be inserted in the appropriate columns and the required particulars shall be recorded chronologically in the blank spaces.

Each completed operation shall be signed for and dated by the officer or officers in charge and, if applicable, by a surveyor authorized by the competent authority of the State in which the ship is unloading. Each completed page shall be countersigned by the master of the ship.

List of items to be recorded

Entries are required for operations involving all Categories of substances.

(A) Loading of cargo

1 Place of loading.

2 Identify tank(s), name of substance(s) and Category(ies).

(B) Internal transfer of cargo

3 Name and Category of cargo(es) transferred.

4 Identity of tanks:

.1 from :

.2 to :

5 Was (were) tank(s) in 4.1 emptied?

6 If not, quantity remaining in tank(s).

(C) Unloading of cargo

7 Place of unloading.

8 Identity of tank(s) unloaded.

9 Was (were) tank(s) emptied?

.1 If yes, confirm that the procedure for emptying and stripping has been performed in accordance with the ship’s Procedures and Arrangements Manual (i.e. list, trim, stripping temperature).

.2 If not, quantity remaining in tank(s).

10 Does the ship’s Procedures and Arrangements Manual require a prewash with subsequent disposal to reception facilities?

11 Failure of pumping and/or stripping system:

.1 time and nature of failure;

.2 reasons for failure;

.3 time when system has been made operational.

(D) Mandatory prewash in accordance with the ship’s Procedures and Arrangements Manual

12 Identify tank(s), substance(s) and Category(ies).

13 Washing method:

.1 number of cleaning machines per tank;

.2 duration of wash/washing cycles;

.3 hot/cold wash.

14 Prewash slops transferred to:

.1 reception facility in unloading port (identify port)^*;

.2 reception facility otherwise (identify port)^*.

(E) Cleaning of cargo tanks except mandatory prewash (other prewash operations, final wash, ventilation etc.)

15 State time, identify tank(s), substance(s) and Category(ies) and state:

.1 washing procedure used;

.2 cleaning agent(s) (identify agent(s) and quantities);

.3 ventilation procedure used (state number of fans used, duration of ventilation).

16 Tank washings transferred:

.1 into the sea;

.2 to reception facility (identify port)^*;

.3 to slops collecting tank (identify tank).

(F) Discharge into the sea of tank washings

17 Identify tank(s):

.1 Were tank washings discharged during cleaning of tank(s)? If so at what rate?

.2 Were tank washing(s) discharged from a slops collecting tank? If so, state quantity and rate of discharge.

18 Time pumping commenced and stopped.

19 Ship’s speed during discharge.

(G) Ballasting of cargo tanks

20 Identity of tank(s) ballasted.

21 Time at start of ballasting.

(H) Discharge of ballast water from cargo tanks

22 Identity of tank(s).

23 Discharge of ballast:

.1 into the sea;

.2 to reception facilities (identify port)^*.

24 Time ballast discharge commenced and stopped.

25 Ship’s speed during discharge.

^* Ship’s masters should obtain from the operator of the reception facilities, which include barges and tank trucks, a receipt or certificate specifying the quantity of tank washings transferred, together with the time and date of the transfer. The receipt or certificate should be kept together with the cargo record book.

(I) Accidental or other exceptional discharge

26 Time of occurrence.

27 Approximate quantity, substance(s) and Category(ies).

28 Circumstances of discharge or escape and general remarks.

(J) Control by authorized surveyors

29 Identify port.

30 Identify tank(s), substance(s), Category(ies) discharged ashore.

31 Have tank(s), pump(s), and piping system(s) been emptied?

32 Has a prewash in accordance with the ship’s Procedures and Arrangements Manual been carried out?

33 Have tank washings resulting from the prewash been discharged ashore and is the tank empty?

34 An exemption has been granted from mandatory prewash.

35 Reasons for exemption.

36 Name and signature of authorized surveyor.

37 Organization, company, government agency for which surveyor works.

(K) Additional operational procedures and remarks

Name of ship………………………………………………………………………………….

Distinctive number or letters……….………………………………………………………

IMO Number…………………………………………………………………………………..

CARGO/BALLAST OPERATIONS

Date	Code (letter)	Item (number)	Record of operations/signature of officer in charge/name of and signature of authorized surveyor

Signature of master………………………………………………

Appendix 3

FORM OF INTERNATIONAL POLLUTION PREVENTION CERTIFICATE FOR THE CARRIAGE OF NOXIOUS LIQUID SUBSTANCES IN BULK

INTERNATIONAL POLLUTION PREVENTION CERTIFICATE FOR

THE CARRIAGE OF NOXIOUS LIQUID SUBSTANCES IN BULK

Appendix 4

STANDARD FORMAT FOR THE PROCEDURES AND ARRANGEMENTS MANUAL

Note 1: The format consists of a standardized introduction and index of the leading paragraphs to each section. This standardized part shall be reproduced in the Manual of each ship. It shall be followed by the contents of each section as prepared for the particular ship. When a section is not applicable, “NA” shall be entered, so as not to lead to any disruption of the numbering as required by the standard format. Where the paragraphs of the standard format are printed in italics, the required information shall be described for that particular ship. The contents will vary from ship to ship because of design, trade and intended cargoes. Where the text is not in italics, that text of the standard format shall be copied into the Manual without any modification.

Note 2: If the Administration requires or accepts information and operational instructions in addition to those outlined in this Standard Format, they shall be included in Addendum D of the Manual.

 

STANDARD FORMAT

MARPOL 73/78 ANNEX II PROCEDURES AND ARRANGEMENTS MANUAL

Name of ship: ………………………………………………………………………………

Distinctive number or letters: …………………………………………………………...

IMO Number……………………………………………………………………………….

Port of registry: ……………………………………………………………………………

 

 

Approval stamp of Administration:

INTRODUCTION

1 The International Convention for the Prevention of Pollution from Ships, 1973, as modified by the Protocol of 1978 relating thereto (hereinafter referred to as MARPOL 73/78) was established in order to prevent the pollution of the marine environment by discharges into the sea from ships of harmful substances or effluents containing such substances. In order to achieve its aim, MARPOL 73/78 contains six Annexes in which detailed regulations are given with respect to the handling on board ships and the discharge into the sea or release into the atmosphere of six main groups of harmful substances, i.e. Annex I (Mineral oils), Annex II (Noxious Liquid Substances carried in bulk), Annex III (Harmful substances carried in packaged forms), Annex IV (Sewage), Annex V (Garbage) and Annex VI (Air Pollution).

2 Regulation 13 of Annex II of MARPOL 73/78 (hereinafter referred to as Annex II) prohibits the discharge into the sea of Noxious Liquid Substances of Categories X, Y or Z or of ballast water, tank washings or other residues or mixtures containing such substances, except in compliance with specified conditions including procedures and arrangements based upon standards developed by the International Maritime Organization (IMO) to ensure that the criteria specified for each Category will be met.

3 Annex II requires that each ship which is certified for the carriage of Noxious Liquid Substances in bulk shall be provided with a Procedures and Arrangements Manual, hereinafter referred to as the Manual.

4 This Manual has been written in accordance with Appendix 4 of Annex II and is concerned with the marine environmental aspects of the cleaning of cargo tanks and the discharge of residues and mixtures from these operations. The Manual is not a safety guide and reference shall be made to other publications specifically to evaluate safety hazards.

5 The purpose of the Manual is to identify the arrangements and equipment required to enable compliance with Annex II and to identify for the ship’s officers all operational procedures with respect to cargo handling, tank cleaning, slops handling, residue discharging, ballasting and deballasting, which must be followed in order to comply with the requirements of Annex II.

6 In addition, this Manual, together with the ship’s Cargo Record Book and the Certificate issued under Annex II^* will be used by Administrations for control purposes in order to ensure full compliance with the requirements of Annex II by this ship.

7 The master shall ensure that no discharges into the sea of cargo residues or residue/water mixtures containing Category X, Y or Z substances shall take place, unless such discharges are made in full compliance with the operational procedures contained in this Manual.

8 This Manual has been approved by the Administration and no alteration or revision shall be made to any part of it without the prior approval of the Administration.

^* Include only the Certificate issued to the particular ship: i.e. The International Pollution Prevention Certificate for the carriage of Noxious Liquid Substances in bulk or the Certificate of Fitness for the Carriage of Dangerous Chemicals in Bulk or the International Certificate of Fitness for the Carriage of Dangerous Chemicals in Bulk.

INDEX OF SECTIONS

1 Main features of MARPOL 73/78, Annex II

2 Description of the ship’s equipment and arrangements

3 Cargo unloading procedures and tank stripping

4 Procedures relating to the cleaning of cargo tanks, the discharge of residues, ballasting and deballasting

5 Information and Procedures

SECTION 1 Main features of MARPOL 73/78, Annex II

1.1 The requirements of Annex II apply to all ships carrying Noxious Liquid Substances in bulk. Substances posing a threat of harm to the marine environment are divided into three categories, X, Y and Z. Category X substances are those posing the greatest threat to the marine environment, whilst Category Z substances are those posing the smallest threat.

1.2 Annex II prohibits the discharge into the sea of any effluent containing substances falling under these categories, except when the discharge is made under conditions which are specified in detail for each Category. These conditions include, where applicable, such parameters as:

.1 the maximum quantity of substances per tank which may be discharged into the sea;

.2 the speed of the ship during the discharge;

.3 the minimum distance from the nearest land during discharge;

.4 the minimum depth of water at sea during discharge; and

.5 the need to effect the discharge below the waterline.

1.3 For certain sea areas identified as “special area” more stringent discharge criteria apply. Under Annex II the special area is the Antarctic area.

1.4 Annex II requires that every ship is provided with pumping and piping arrangements to ensure that each tank designated for the carriage of Category X, Y and Z substances does not retain after unloading a quantity of residue in excess of the quantity given in the Annex. For each tank intended for the carriage of such substances an assessment of the residue quantity has to be made. Only when the residue quantity as assessed is less than the quantity prescribed by the Annex a tank may be approved for the carriage of a Category X, Y or Z substances.

1.5 In addition to the conditions referred to above, an important requirement contained in Annex II is that the discharge operations of certain cargo residues and certain tank cleaning and ventilation operations may only be carried out in accordance with approved procedures and arrangements.

1.6 To enable the requirement of paragraph 1.5 to be met, this Manual contains in section 2 all particulars of the ship’s equipment and arrangements, in section 3 operational procedures for cargo unloading and tank stripping and in section 4 procedures for discharge of cargo residues, tank washing, slops collection, ballasting and deballasting as may be applicable to the substances the ship is certified to carry.

1.7 By following the procedures as set out in this Manual, it will be ensured that the ship complies with all relevant requirements of Annex II to MARPOL 73/78.

SECTION 2 Description of the ship’s equipment and arrangements

2.1 This section contains all particulars of the ship’s equipment and arrangements necessary to enable the crew to follow the operational procedures set out in sections 3 and 4.

2.2 General arrangement of ship and description of cargo tanks

This section shall contain a brief description of the cargo area of the ship with the main features of the cargo tanks and their positions.

Line or schematic drawings showing the general arrangement of the ship and indicating the position and numbering of the cargo tanks and heating arrangements shall beincluded.

2.3 Description of cargo pumping and piping arrangements and stripping system

This section shall contain a description of the cargo pumping and piping arrangements and of the stripping system. Line or schematic drawings shall be provided showing the following and be supported by textual explanation where necessary:

.1 cargo piping arrangements with diameters;

.2 cargo pumping arrangements with pump capacities;

.3 piping arrangements of stripping system with diameters;

.4 pumping arrangements of stripping system with pump capacities;

.5 location of suction points of cargo lines and stripping lines inside every cargo tank;

.6 if a suction well is fitted, the location and cubic capacity thereof;

.7 line draining and stripping or blowing arrangements; and

.8 quantity and pressure of nitrogen or air required for line blowing if applicable.

2.4 Description of ballast tanks and ballast pumping and piping arrangements

This section shall contain a description of the ballast tanks and ballast pumping and piping arrangements.

Line or schematic drawings and tables shall be provided showing the following:

.1 a general arrangement showing the segregated ballast tanks and cargo tanks to be used as ballast tanks together with their capacities (cubic metres);

.2 ballast piping arrangement;

.3 pumping capacity for those cargo tanks which may also be used as ballast tanks; and

.4 any interconnection between the ballast piping arrangements and the underwater outlet system.

2.5 Description of dedicated slop tanks with associated pumping and piping arrangements

This section shall contain a description of the dedicated slop tank(s), if any, with the associated pumping and piping arrangements. Line or schematic drawings shall be provided showing the following:

.1 which dedicated slop tanks are provided together with the capacities of such tanks;

.2 pumping and piping arrangements of dedicated slop tanks with piping diameters and their connection with the underwater discharge outlet.

2.6 Description of underwater discharge outlet for effluents containing Noxious Liquid Substances

This section shall contain information on position and maximum flow capacity of the underwater discharge outlet (or outlets) and the connections to this outlet from the cargo tanks and slop tanks. Line or schematic drawings shall be provided showing the following:

.1 location and number of underwater discharge outlets;

.2 connections to underwater discharge outlet;

.3 location of all seawater intakes in relation to underwater discharge outlets.

2.7 Description of flow rate indicating and recording devices

Deleted

2.8 Description of cargo tank ventilation system

This section shall contain a description of the cargo tank ventilation system.

Line or schematic drawings and tables shall be provided showing the following and supported by textual explanation if necessary:

.1 the Noxious Liquid Substances the ship is certified fit to carry having a vapour pressure over 5 kPa at 20°C suitable for cleaning by ventilation to be listed in paragraph 4.4.10 of the Manual;

.2 ventilation piping and fans;

.3 position of the ventilation openings;

.4 the minimum flow rate of the ventilation system to adequately ventilate the bottom and all parts of the cargo tank;

.5 the location of structures inside the tank affecting ventilation;

.6 the method of ventilating the cargo pipeline system, pumps, filters, etc; and

.7 means for ensuring that the tank is dry.

2.9 Description of tank washing arrangements and wash water heating system

This section shall contain a description of the cargo tank washing arrangements, wash water heating system and all necessary tank washing equipment.

Line or schematic drawings and tables or charts showing the following:

.1 arrangements of piping dedicated for tank washing with pipeline diameters;

.2 type of tank cleaning machines with capacities and pressure rating;

.3 maximum number of tank cleaning machines which can operate simultaneously;

.4 position of deck openings for cargo tank washing;

.5 the number of cleaning machines and their location required for ensuring complete coverage of the cargo tank walls;

.6 maximum capacity of wash water which can be heated to 60°C by the installed heating equipment; and

.7 maximum number of tank cleaning machines which can be operated simultaneously at 60°C.

SECTION 3 Cargo unloading procedures and tank stripping

3.1 This section contains operational procedures in respect of cargo unloading and tank stripping which must be followed in order to ensure compliance with the requirements of Annex II.

3.2 Cargo unloading

This section shall contain procedures to be followed including the pump and cargo unloading and suction line to be used for each tank. Alternative methods may be given.

The method of operation of the pump or pumps and the sequence of operation of all valves shall be given.

The basic requirement is to unload the cargo to the maximum extent.

3.3 Cargo tank stripping

This section shall contain procedures to be followed during the stripping of each cargo tank.

The procedures shall include the following:

.1 operation of stripping system;

.2 list and trim requirements;

.3 line draining and stripping or blowing arrangements if applicable; and

.4 duration of the stripping time of the water test.

3.4 Cargo temperature

This section shall contain information on the heating requirements of cargoes which have been identified as being required to be at a certain minimum temperature during unloading.

Information shall be given on control of the heating system and the method of temperature measurement.

3.5 Procedures to be followed when a cargo tank cannot be unloaded in accordance with the required procedures

This section shall contain information on the procedures to be followed in the event that the requirements contained in sections 3.3 and/or 3.4 cannot be met due to circumstances such as the following:

.1 failure of cargo tank stripping system; and

.2 failure of cargo tank heating system.

3.6 Cargo Record Book

The Cargo Record Book shall be completed in the appropriate places on completion of any cargo operation.

SECTION 4 Procedures relating to the cleaning of cargo tanks, the discharge of residues, ballasting and deballasting

4.1 This section contains operational procedures in respect of tank cleaning, ballast and slops handling which must be followed in order to ensure compliance with the requirements of Annex II.

4.2 The following paragraphs outline the sequence of actions to be taken and contain the information essential to ensure that Noxious Liquid Substances are discharged without posing a threat of harm to the marine environment.

4.3 Deleted

4.4 The information necessary to establish the procedures for discharging the residue of the cargo, cleaning, ballasting and deballasting the tank, shall take into account the following:

.1 Category of substance

The Category of the substance should be obtained from the relevant Certificate.

.2 Stripping efficiency of tank pumping system

The contents of this section will depend on the design of the ship and whether it is a new ship or existing ship (See flow diagram and pumping/stripping requirements).

.3 Vessel within or outside Special Area

This section shall contain instructions on whether the tank washings can be discharged into the sea within a special area (as defined in section 1.3) or outside a special area. The different requirements shall be made clear and will depend on the design and trade of the ship.

No discharges into the sea of residues of Noxious Liquid Substances, or mixtures containing such substances, are allowed within the Antarctic area (the sea area south of latitude 60°S).

.4 Solidifying or High-Viscosity Substance

The properties of the substance should be obtained from the shipping document.

.5 Miscibility with water

Deleted

.6 Compatibility with slops containing other substances

This section shall contain instructions on the permissible and non-permissible mixing of cargo slops. Reference should be made to compatibility guides.

.7 Discharge to reception facility

This section shall identify those substances the residues of which are required to be prewashed and discharged to a reception facility.

.8 Discharging into the sea

This section shall contain information on the factors to be considered in order to identify whether the residue/water mixtures are permitted to be discharged into the sea.

.9 Use of cleaning agents or additives

This section shall contain information on the use and disposal of cleaning agents (e.g. solvents used for tank cleaning) and additives^* to tank washing water (e.g. detergents).

.10 Use of ventilation procedures for tank cleaning

This section shall make reference to all substances suitable for the use of ventilation procedures.

4.5 Having assessed the above information, the correct operational procedures to be followed should be identified using the instructions and flow diagram of section 5. Appropriate entries shall be made in the Cargo Record Book indicating the procedure adopted.

^* See the latest edition of MEPC.2 circular (issued annually in December).

SECTION 5 Information and procedures

This section shall contain procedures, which will depend on the age of the ship and pumping efficiency. Examples of flow diagram referred to in this section are given at addendum A and incorporate comprehensive requirements applicable to both new and existing ships. The Manual for a particular ship shall only contain those requirements specifically applicable to that ship.

Information relating to melting point and viscosity, for those substances which have a melting point equal to or greater than 0°C or a viscosity equal or greater than 50 mPa.s at 20°C, shall be obtained from the shipping document.

For substances allowed to be carried, reference is made to the relevant Certificate.

The Manual shall contain:

Table 1:	Deleted
Table 2:	Cargo tank information.
Addendum A:	Flow diagram.
Addendum B:	Prewash procedures.
Addendum C:	Ventilation procedures.
Addendum D:	Additional information and operational instructions when required or accepted by the Administration.

Outlines of the above table and addenda are shown below.

Table 2 - Cargo tank information

Tank no	Capacity (m3)	Stripping quantity (litres)

 

ADDENDUM A

FLOW DIAGRAMS -- CLEANING OF CARGO TANKS AND DISPOSAL OF TANK WASHINGS/BALLAST CONTAINING RESIDUES OF CATEGORY X,Y, AND Z SUBSTANCES

Note 1 : This flow diagram shows the basic requirements applicable to all age groups of ships and is for guidance only.

Note 2 : All discharges into the sea are regulated by Annex II.

Note 3 : Within the Antarctic area, any discharge into the sea of Noxious Liquid Substances or mixtures containing such substances is prohibited.

 

Ship details	Stripping requirements (in litres)
	Category X	Category Y	Category Z
New Ships: keel laid after 01/01/2007	75	75	75
IBC ships until 01/01/2007	100 +50 tolerance	100 + 50 tolerance	300 + 50 tolerance
BCH ships	300 + 50 tolerance	300 + 50 tolerance	900 + 50 tolerance
Other ships: keel-laid before 01/01/2007	N/A	N/A	Empty to the most possible extent

 

Cleaning and disposal procedures (CDP) (Start at the top of the column under the CDP number specified and complete each item procedure in the sequence where marked)
No.	Operation	Procedure Number
		1(a)	1(b)	2(a)	2(b)	3
1	Strip tank and piping to maximum extent, at least in compliance with the procedures in section 3 of this Manual	X	X	X	X	X
2	Apply prewash in accordance with Addendum B of this Manual and discharge residue to reception facility	X	X
3	Apply subsequent wash, additional to the prewash, with: a complete cycle of the cleaning machine(s) for ships built before 1 July 1994 a water quantity not less than calculated with “k”=1.0 for ships built on or after 1 July 1994		X
4	Apply ventilation procedure in accordance with Addendum C of this Manual					X
5	Ballast tanks or wash tank to commercial standards	X		X	X	X
6	Ballast added to tank		X
7	Conditions for discharge of ballast/residue/water mixtures other than prewash:
	.1 distance from land > 12 nautical miles	X		X	X
	.2 ship’s speed > 7 knots	X		X	X
	.3 water depth > 25 metres	X		X	X
	.4 Using underwater discharge (not exceeding permissible discharge rate)	X		X
8	Conditions for discharge of ballast:
	.1 distance from land > 12 nautical miles		X
	.2 water depth > 25 metres		X
9	Any water subsequently introduced into a tank may be discharged into the sea without restrictions	X	X	X	X	X

ADDENDUM B

PREWASH PROCEDURES

This addendum to the Manual shall contain prewash procedures based on appendix 6 of Annex II. These procedures shall contain specific requirements for the use of the tank washing arrangements and equipment provided on the particular ship and include the following:

.1 cleaning machine positions to be used;

.2 slops pumping out procedure;

.3 requirements for hot washing;

.4 number of cycles of cleaning machine (or time); and

.5 minimum operating pressures.

 

ADDENDUM C

VENTILATION PROCEDURES

This addendum to the Manual shall contain ventilation procedures based on appendix 7 of Annex II. The procedures shall contain specific requirements for the use of the cargo tank ventilation system, or equipment, fitted on the particular ship and shall include the following:

.1 ventilation positions to be used;

.2 minimum flow or speed of fans;

.3 procedures for ventilating cargo pipeline, pumps, filters, etc.; and

.4 procedures for ensuring that tanks are dry on completion.

ADDENDUM D

ADDITIONAL INFORMATION AND OPERATIONAL INSTRUCTIONS REQUIRED OR ACCEPTED BY THE ADMINISTRATION

 

 

Appendix 5

ASSESSMENT OF RESIDUE QUANTITIES IN CARGO TANKS, PUMPS AND ASSOCIATED PIPING

1 Introduction

1.1 Purpose

1.1.1 The purpose of this appendix is to provide the procedure for testing the efficiency of cargo pumping systems.

1.2 Background

1.2.1 The ability of the pumping system of a tank to comply with regulation 12.1, 12.2 or 12.3 is determined by performing a test in accordance with the procedure set out in section 3 of this appendix. The quantity measured is termed the “stripping quantity”. The stripping quantity of each tank shall be recorded in the ship’s Manual.

1.2.2 After having determined the stripping quantity of one tank, the Administration may use the determined quantities for a similar tank, provided the Administration is satisfied that the pumping system in that tank is similar and operating properly.

2 Design criteria and performance test

2.1 The cargo pumping systems should be designed to meet the required maximum amount of residue per tank and associated piping as specified in regulation 12 of Annex II to the satisfaction of the Administration.

2.2 In accordance with regulation 12.5 the cargo pumping systems shall be tested with water to prove their performance. Such water tests shall, by measurement, show that the system meets the requirements of regulation 12. In respect of regulations 12.1 and 12.2 a tolerance of 50 litres per tank is acceptable.

3 Water performance test

3.1 Test condition

3.1.1 The ship’s trim and list shall be such as to provide favourable drainage to the suction point. During the water test the ship’s trim shall not exceed 3° by the stern, and the ship’s list shall not exceed 1°.

3.1.2 The trim and list chosen for the water test shall be recorded. This shall be the minimum favourable trim and list used during the water test.

3.1.3 During the water test means shall be provided to maintain a back-pressure of not less than 100 kPa at the cargo tank’s un­loading manifold (see figures 5-1 and 5-2).

3.1.4 The time taken to complete the water test shall be recorded for each tank, recognizing that this may need to be amended as a result of subsequent tests.

3.2 Test procedure

3.2.1 Ensure that the cargo tank to be tested and its associated piping have been cleaned and that the cargo tank is safe for entry.

3.2.2 Fill the cargo tank with water to a depth necessary to carry out normal end of unloading procedures.

3.2.3 Discharge and strip water from the cargo tank and its associated piping in accordance with the proposed procedures.

3.2.4 Collect all water remaining in the cargo tank and its associated piping into a calibrated container for measurement. Water residues shall be collected, inter alia, from the following points:

.1 the cargo tank suction and its vicinity;

.2 any entrapped areas on the cargo tank bottom;

.3 the low point drain of the cargo pump; and

.4 all low point drains of piping associated with the cargo tank up to the manifold valve.

3.2.5 The total water volumes collected above determine the stripping quantity for the cargo tank.

3.2.6 Where a group of tanks is served by a common pump or piping, the water test residues associated with the common system(s) may be apportioned equally among the tanks provided that the following operational restriction is included in the ship’s approved Manual: “For sequential unloading of tanks in this group, the pump or piping is not to be washed until all tanks in the group have been unloaded.”

 

The above figures illustrate test arrangements that would provide a backpressure of not less than 100 kPa at the cargo tank’s unloading manifold.

 

Appendix 6

PREWASH PROCEDURES

A For ships built before 1 July 1994

A prewash procedure is required in order to meet certain Annex II requirements. This appendix explains how these prewash procedures shall be performed.

Prewash procedures for non-Solidifying Substances

1 Tanks shall be washed by means of a rotary water jet, operated at sufficiently high water pressure. In the case of Category X substances cleaning machines shall be operated in such locations that all tank surfaces are washed. In the case of Category Y substances only one location need be used.

2 During washing the amount of water in the tank shall be minimized by continuously pumping out slops and promoting flow to the suction point (positive list and trim). If this condition cannot be met the washing procedure shall be repeated three times, with thorough stripping of the tank between washings.

3 Those substances which have a viscosity equal to or greater than 50 mPa.s at 20°C shall be washed with hot water (temperature at least 60°C), unless the properties of such substances make the washing less effective.

4 The number of cycles of the cleaning machine used shall not be less than that specified in table 6-1. A cleaning machine cycle is defined as the period between two consecutive identical orientations of the tank cleaning machine (rotation through 360°).

5 After washing, the tank cleaning machine(s) shall be kept operating long enough to flush the pipeline, pump and filter, and discharge to shore reception facilities shall be continued until the tank is empty.

Prewash procedures for Solidifying Substances

1 Tanks shall be washed as soon as possible after unloading. If possible tanks shall be heated prior to washing.

2 Residues in hatches and manholes shall preferably be removed prior to the prewash.

3 Tanks shall be washed by means of a rotary water jet operated at sufficiently high water pressure and in locations to ensure that all tank surfaces are washed.

4 During washing the amount of water in the tank shall be minimized by pumping out slops continuously and promoting flow to the suction point (positive list and trim). If this condition cannot be met, the washing procedure shall be repeated three times with thorough stripping of the tank between washings.

5 Tanks shall be washed with hot water (temperature at least 60°C) unless the properties of such substances make the washing less effective.

6 The number of cycles of the cleaning machine used shall not be less than that specified in table 6-1. A cleaning machine cycle is defined as the period between two consecutive identical orientations of the machine (rotation through 360°).

7 After washing, the cleaning machine(s) shall be kept operating long enough to flush the pipeline, pump and filter,and discharge to shore reception facilities shall be continues until the tank is empty.

Table 6-1 -- Number of cleaning machine cycles to be used in each location

Category of substance	Number of cleaning machine cycles
	Non-Solidifying Substances	Solidifying Substances
Category X	1	2
Category Y	1/2	1

 

B For ships built on or after 1 July 1994 and recommendatory for ships built before 1 July 1994

A prewash procedure is required in order to meet certain Annex II requirements. This appendix explains how these prewash procedures shall be performed and how the minimum volumes of washing media to be used shall be determined. Smaller volumes of washing media may be used based on actual verification testing to the satisfaction of the Administration. Where reduced volumes are approved an entry to that effect must be recorded in the Manual.

If a medium other than water is used for the prewash, the provisions regulation 13.5.1 apply.

Prewash procedures for non-Solidifying Substances without recycling

1 Tanks shall be washed by means of a rotary jet(s), operated at sufficiently high water pressure. In the case of Category X substances cleaning machines shall be operated in such locations that all tank surfaces are washed. In the case of Category Y substances only one location need be used.

2 During washing the amount of liquid in the tank shall be minimized by continuously pumping out slops and promoting flow to the suction point. If this condition cannot be met, the washing procedure shall be repeated three times, with thorough stripping of the tank between washings.

3 Those substances which have a viscosity equal to or greater than 50 mPa.s at 20°C shall be washed with hot water (temperature at least 60°C), unless the properties of such substances make the washing less effective.

4 The quantities of wash water used shall not be less than those specified in paragraph 20 or determined according to paragraph 21.

5 After prewashing the tanks and lines shall be thoroughly stripped.

Prewash procedures for Solidifying Substances without recycling

6 Tanks shall be washed as soon as possible after unloading. If possible, tanks should be heated prior to washing.

7 Residues in hatches and manholes should preferably be removed prior to the prewash.

8 Tanks shall be washed by means of a rotary jet(s) operated at sufficiently high water pressure and in locations to ensure that all tank surfaces are washed.

9 During washing the amount of liquid in the tank shall be minimized by pumping out slops continuously and promoting flow to the suction point. If this condition cannot be met, the washing procedure shall be repeated three times with thorough stripping of the tank
between washings.

10 Tanks shall be washed with hot water (temperature at least 60°C), unless the properties of such substances make the washing less effective.

11 The quantities of wash water used shall not be less than those specified in paragraph 20 or determined according to paragraph 21.

12 After prewashing the tanks and lines shall be thoroughly stripped.

Prewash procedures with recycling of washing medium

13 Washing with a recycled washing medium may be adopted for the purpose of washing more than one cargo tank. In determining the quantity, due regard must be given to the expected amount of residues in the tanks and the properties of the washing medium and whether any initial rinse or flushing is employed. Unless sufficient data are provided, the calculated end concentration of cargo residues in the washing medium shall not exceed 5% based on nominal stripping quantities.

14 The recycled washing medium shall only be used for washing tanks having contained the same or similar substance.

15 A quantity of washing medium sufficient to allow continuous washing shall be added to the tank or tanks to be washed.

16 All tank surfaces shall be washed by means of a rotary jet(s) operated at sufficiently high pressure. The recycling of the washing medium may either be within the tank to be washed or via another tank, e.g. a slop tank.

17 The washing shall be continued until the accumulated throughput is not less than that corresponding to the relevant quantities given in paragraph 20 or determined according to paragraph 21.

18 Solidifying Substances and substances with viscosity equal to or greater than 50 mPa.s at 20°C shall be washed with hot water (temperature at least 60°C) when water is used as the washing medium, unless the properties of such substances make the washing less effective.

19 After completing the tank washing with recycling to the extent specified in paragraph 17, the washing medium shall be discharged and the tank thoroughly stripped. Thereafter, the tank shall be subjected to a rinse, using clean washing medium, with continuous drainage and discharged to a reception facility. The rinse shall as a minimum cover the tank bottom and be sufficient to flush the pipelines, pump and filter.

Minimum quantity of water to be used in a prewash

20 The minimum quantity of water to be used in a prewash is determined by the residual quantity of noxious liquid substance in the tank, the tank size, the cargo properties, the permitted concentration in any subsequent wash water effluent, and the area of operation. The minimumquantity is given by the following formula:

Q=k(15r^0.8 + 5r^0.7 x V/1000)

where

Q = the required minimum quantity in m³

R = the residual quantity per tank in m³. The value of r shall be the value demonstrated in the actual stripping efficiency test, but shall not be taken lower than 0.100 m³ for a tank volume of 500 m³ and above and 0.040 m³ for a tank volume of 100 m³ and below. For tank sizes between 100 m³ and 500 m³ the minimum value of r allowed to be used in the calculations is obtained by linear interpolation.

For Category X substances the value of r shall either be determined based on stripping tests according to the Manual, observing the lower limits as given above, or be taken to be 0.9 m³.

V =tank volume in m³

k = a factor having values as follows:

Category X, non-Solidifying, Low-Viscosity Substance, k = 1.2

Category X, Solidifying or High-Viscosity Substance, k = 2.4

Category Y, non-Solidifying, Low-Viscosity Substance k = 0.5

Category Y, Solidifying or High-Viscosity Substance k = 1.0

The table below is calculated using the formula with a k factor of 1 and may be used as an easy reference.

Stripping quantity (m3)	Tank volume (m3)
	100	500	3000
≤0.04	1.2	2.9	5.4
.10	2.5	2.9	5.4
.30	5.9	6.8	12.2
.90	14.3	16.1	27.7

 

21 Verification testing for approval of prewash volumes lower than those given in paragraph 20 may be carried out to the satisfaction of the Administration to prove that the requirements of regulation 13 are met, taking into account the substances the ship is certified to carry. The prewash volume so verified shall be adjusted for other prewash conditions by application of the factor k as defined in paragraph 20.

Appendix 7

VENTILATION PROCEDURES

1 Cargo residues of substances with a vapour pressure greater than 5 KPa at 20°C may be removed from a cargo tank by ventilation.

2 Before residues of Noxious Liquid Substances are ventilated from a tank the safety hazards relating to cargo flammability and toxicity shall be considered. With regard to safety aspects, the operational requirements for openings in cargo tanks in SOLAS 74, as amended, the International Bulk Chemical Code, the Bulk Chemical Code, and the ventilation procedures in the International Chamber of Shipping (ICS) Tanker Safety Guide (Chemicals) should be consulted.

3 Port authorities may also have regulations on cargo tank ventilation.

4 The procedures for ventilation of cargo residues from a tank are as follows:

.1 the pipelines shall be drained and further cleared of liquid by means of ventilation equipment;

.2 the list and trim shall be adjusted to the minimum levels possible so that evaporation of residues in the tank is enhanced;

.3 ventilation equipment producing an airjet which can reach the tank bottom shall be used. Figure 7-1 could be used to evaluate the adequacy of ventilation equipment used for ventilating a tank of a given depth;

.4 ventilation equipment shall be placed in the tank opening closest to the tank sump or suction point;

.5 ventilation equipment shall, when practicable, be positioned so that the airjet is directed at the tank sump or suction point and impingement of the airjet on tank structural members is to be avoided as much as possible; and

.6 ventilation shall continue until no visible remains of liquid can be observed in the tank. This shall be verified by a visual examination or an equivalent method.

Figure 7-1. Minimum flow rate as a function of jet penetration depth.

Jet penetration depth shall be compared against tank height.

 

Annex III OF MARPOL 73/78

REGULATIONS FOR THE PREVENTION OF POLLUTION BY HARMFUL SUBSTANCES CARRIED BY SEA IN PACKAGED FORM

Regulation 1. Application

1 Unless expressly provided otherwise, the regulations of this Annex apply to all ships carrying harmful substances in packaged form.

1.1 For the purposes of this Annex, “harmful substances” are those substances which are identified as marine pollutants in the International Maritime Dangerous Goods (IMDG) Code.^*

1.2 Guidelines for the identification of harmful substances in packaged form are given in the appendix to this Annex.

1.3 For the purposes of this Annex, “packaged form” is defined as the forms of containment specified for harmful substances in the IMDG Code.

2 The carriage of harmful substances is prohibited, except in accordance with the provisions of this Annex.

3 To supplement the provisions of this Annex, the Government of each Party to the Convention shall issue, or cause to be issued, detailed requirements on packing, marking, labelling, documentation, stowage, quantity limitations and exceptions for preventing or minimizing pollution of the marine environment by harmful substances.^*

3 For the purposes of this Annex, empty packagings which have been used previously for the carriage of harmful substances shall themselves be treated as harmful substances unless adequate precautions have been taken to ensure that they contain no residue that is harmful to the marine environment.

4 The requirements of this Annex do not apply to ships’ stores and equipment.

^* Refer to International Maritime Dangerous Goods (IMDG) Code adopted by the Organization by resolution A.716(17), as it has been or may be amended by the Maritime Safety Committee.

Regulation 2. Packing

Packages shall be adequate to minimize the hazard to the marine environment, having regard to their specific contents.

Regulation 3. Marking and labelling

1 Packages containing a harmful substance shall be durably marked with the correct technical name (trade names alone shall not be used) and, further, shall be durably marked or labelled to indicate that the substance is a marine pollutant. Such identification shall be supplemented where possible by any other means, for example, by use of the relevant United Nations number.

2 The method of marking the correct technical name and of affixing labels on packages containing a harmful substance shall be such that this information will still be identifiable on packages surviving at least three months’ immersion in the sea. In considering suitable marking and labelling, account shall be taken of the durability of the materials used and of the surface of the package.

3 Packages containing small quantities of harmful substances may be exempted from the marking requirements.^**

^** Refer to the specific exemptions provided for in the IMDG Code.

Regulation 4. Documentation^***

1 In all documents relating to the carriage of harmful substances by sea where such substances are named, the correct technical name of each such substance shall be used (trade names alone shall not be used) and the substance further identified by the addition of the words “MARINE POLLUTANT”.

2 The shipping documents supplied by the shipper shall include, or be accompanied by, a signed certificate or declaration that the shipment offered for carriage is properly packaged and marked, labelled or placarded as appropriate and in proper condition for carriage to minimize the hazard to the marine environment.

3 Each ship carrying harmful substances shall have a special list or manifest setting forth the harmful substances on board and the location thereof. A detailed stowage plan which sets out the location of the harmful substances on board may be used in place of such special list or manifest. Copies of such documents shall also be retained on shore by the owner of the ship or his representative until the harmful substances are unloaded. A copy of one of these documents shall be made available before departure to the person or organization designated by the port State authority.

4 When the ship carries a special list or manifest or a detailed stowage plan, required for the carriage of dangerous goods by the International Convention for the Safety of Life at Sea, 1974, as amended, the documents required by this regulation may be combined with those for dangerous goods. Where documents are combined, a clear distinction shall be made between dangerous goods and harmful substances covered by this Annex.

^*** Reference to “documents” in this regulation does not preclude the use of electronic data processing (EDP) and electronic data interchange (EDI) transmission techniques as an aid to paper documentation.

Regulation 5. Stowage

Harmful substances shall be properly stowed and secured so as to minimize the hazards to the marine environment without impairing the safety of the ship and persons on board.

Regulation 6. Quantity limitations

Certain harmful substances may, for sound scientific and technical reasons, need to be prohibited for carriage or be limited as to the quantity which may be carried aboard any one ship. In limiting the quantity, due consideration shall be given to size, construction and equipment of the ship, as well as the packaging and the inherent nature of the substances.

Regulation 7. Exceptions

1 Jettisoning of harmful substances carried in packaged form shall be prohibited, except where necessary for the purpose of securing the safety of the ship or saving life at sea.

2 Subject to the provisions of the present Convention, appropriate measures based on the physical, chemical and biological properties of harmful substances shall be taken to regulate the washing of leakages overboard, provided that compliance with such measures would not impair the safety of the ship and persons on board.

Regulation 8. Port State control on operational requirements^*

1 A ship when in a port of another Party is subject to inspection by officers duly authorized by such Party concerning operational requirements under this Annex, where there are clear grounds for believing that the master or crew are not familiar with essential shipboard procedures relating to the prevention of pollution by harmful substances.

2 In the circumstances given in paragraph (1) of this regulation, the Party shall take such steps as will ensure that the ship shall not sail until the situation has been brought to order in accordance with the requirements of this Annex.

3 Procedures relating to the port State control prescribed in article 5 of the present Convention shall apply to this regulation.

4 Nothing in this regulation shall be construed to limit the rights and obligations of a Party carrying out control over operational requirements specifically provided for in the present Convention.

^* Refer to the Procedures for port State control adopted by the Organization by resolution A.(787) and amended by A.882(21).

 

Appendix to Annex III

Guidelines for the identification of harmful substances in packaged form

For the purposes of this Annex, substances identified by any one of the following criteria are harmful substances:

— bioaccumulated to a significant extent and known to produce a hazard to aquatic life or to human health (Hazard Rating “+” in column A^**); or

— bioaccumulated with attendant risk to aquatic organisms or to human health with a short retention of the order of one week or less (Hazard Rating “Z” in column A^**); or

— highly toxic to aquatic life, defined by a LC₅₀/96 hour^* less than 1 ppm (Hazard Rating”4” in column B^**).

^** Refer to the Composite List of Hazard Profiles prepared by the IMO/FAO/UNESCO/WMO/WHO/IAEA/UN/UNEP Joint Group of Experts on the Scientific Aspects of Marine Pollution (GESAMP), which is circulated annually by the Organization by means of BLG circulars to all IMO Member States.

^* The concentration of substance which will, within the specified time (generally 96 hours), kill 50% of the exposed group of test organisms. Also referred to as „96 h LC₅₀”. LC₅₀ is often specified in milli­grams per litre (MG/l) or per million (ppm).

Annex IV

REGULATIONS FOR THE PREVENTION OF POLLUTION BY SEWAGE FROM SHIPS

Chapter 1 General

Regulation 1

Definitions

For the purposes of this Annex:

1 “New ship” means a ship:

.1 for which the building contract is placed, or in the absence of a building contract, the keel of which is laid, or which is at a similar stage of construction, on or after the date of entry into force of this Annex; or

.2 the delivery of which is three years or more after the date of entry into force of this Annex.

2 “Existing ship” means a ship which is not a new ship.

3 “Sewage” means:

.1 drainage and other wastes from any form of toilets and urinals;

.2 drainage from medical premises (dispensary, sick bay, etc.) via wash basins, wash tubs and scuppers located in such premises;

.3 drainage from spaces containing living animals; or

.4 other waste waters when mixed with the drainages defined above.

4 “Holding tank” means a tank used for the collection and storage of sewage.

5 “Nearest Land”. The term “from the nearest land” means from the baseline from which the territorial sea of the territory in question is established in accordance with international law except that, for the purposes of the present Convention “from the nearest land” off the north eastern coast of Australia shall mean from a line drawn from a point on the coast of Australia in:

latitude 11°00’ S, longitude 142°08’ E

to a point in latitude 10°35’ S, longitude 141°55’ E

thence to a point latitude 10°00’ S, longitude 142°00’ E

thence to a point latitude 9°10’ S, longitude 143°52’ E

thence to a point latitude 9°00’ S, longitude 144°30’ E

thence to a point latitude 10°41’ S, longitude 145°00’ E

thence to a point latitude 13°00’ S, longitude 145°00’ E

thence to a point latitude 15°00’ S, longitude 146°00’ E

thence to a point latitude 17°30’ S, longitude 147°00’ E

thence to a point latitude 21°00’ S, longitude 152°55’ E

thence to a point latitude 24°30’ S, longitude 154°00’ E

thence to a point on the coast of Australia

in latitude 24°42’ S, longitude 153°15’ E

6 "International voyage" means a voyage from a country to which the present Convention applies to a port outside such country, or conversely.

7 "Person" means member of the crew and passengers.

8 "Anniversary date" means the day and the month of each year which will correspond to the date of expiry of the International Sewage Pollution Prevention Certificate.

Regulation 2

Application

1 The provisions of this Annex shall apply to the following ships engaged in international voyages:

.1 new ships of 400 gross tonnage and above; and

.2 new ships of less than 400 gross tonnage which are certified to carry more than 15 persons; and

.3 existing ships of 400 gross tonnage and above, five years after the date of entry into force of this Annex; and

.4 existing ships of less than 400 gross tonnage which are certified to carry more than 15 persons, five years after the date of entry into force of this Annex.

2 The Administration shall ensure that existing ships, according to subparagraphs 1.3 and 1.4 of this regulation, the keels of which are laid or which are of a similar stage of construction before 2 October 1983 shall be equipped, as far as practicable, to discharge sewage in accordance with the requirements of regulation 11 of the Annex.

Regulation 3

Exceptions

1 Regulation 11 of this Annex shall not apply to:

.1 the discharge of sewage from a ship necessary for the purpose of securing the safety of a ship and those on board or saving life at sea; or

.2 the discharge of sewage resulting from damage to a ship or its equipment if all reasonable precautions have been taken before and after the occurrence of the damage, for the purpose of preventing or minimizing the discharge.

Chapter 2 Surveys and certification

Regulation 4

Surveys

1 Every ship which, in accordance with regulation 2, is required to comply with the provisions of this Annex shall be subject to the surveys specified below:

.1 An initial survey before the ship is put in service or before the Certificate required under regulation 5 of this Annex is issued for the first time, which shall include a complete survey of its structure, equipment, systems, fittings, arrangements and material in so far as the ship is covered by this Annex. This survey shall be such as to ensure that the structure, equipment, systems, fittings, arrangements and material fully comply with the applicable requirements of this Annex.

.2 A renewal survey at intervals specified by the Administration, but not exceeding five years, except where regulation 8.2, 8.5, 8.6 or 8.7 of this Annex is applicable. The renewal survey shall be such as to ensure that the structure, equipment, systems, fittings, arrangements and material fully comply with applicable requirements of this Annex.

.3 An additional survey either general or partial, according to the circumstances, shall be made after a repair resulting from investigations prescribed in paragraph 4 of this regulation, or whenever any important repairs or renewals are made. The survey shall be such as to ensure that the necessary repairs or renewals have been effectively made, that the material and workmanship of such repairs or renewals are in all respects satisfactory and that the ship complies in all respects with the requirements of this Annex.

2 The Administration shall establish appropriate measures for ships which are not subject to the provisions of paragraph 1 of this regulation in order to ensure that the applicable provisions of this Annex are complied with.

3 Surveys of ships as regards the enforcement of the provisions of this Annex shall be carried out by officers of the Administration. The Administration may, however, entrust the surveys either to surveyors nominated for the purpose or to organizations recognized by it.

4 An Administration nominating surveyors or recognizing organizations to conduct surveys as set forth in paragraph 3 of this regulation shall, as a minimum, empower any nominated surveyor or recognized organization to:

.1 require repairs to a ship; and

.2 carry out surveys if requested by the appropriate authorities of a Port State.

The Administration shall notify the Organization of the specific responsibilities and conditions of the authority delegated to the nominated surveyors or recognized organizations, for circulation to Parties to the present Convention for the information of their officers.

5 When a nominated surveyor or recognized organization determines that the condition of the ship or its equipment does not correspond substantially with the particulars of the Certificate or is such that the ship is not fit to proceed to sea without presenting an unreasonable threat of harm to the marine environment, such surveyor or organization shall immediately ensure that corrective action is taken and shall in due course notify the Administration. If such corrective action is not taken the Certificate should be withdrawn and the Administration shall be notified immediately and if the ship is in a port of another Party, the appropriate authorities of the Port State shall also be notified immediately. When an officer of the Administration, a nominated surveyor or recognized organization has notified the appropriate authorities of the Port State, the Government of the Port State concerned shall give such officer, surveyor or organization any necessary assistance to carry out their obligations under this regulation. When applicable, the Government of the Port State concerned shall take such steps as will ensure that the ship shall not sail until it can proceed to sea or leave the port for the purpose of proceeding to the nearest appropriate repair yard available without presenting an unreasonable threat of harm to the marine environment.

6 In every case, the Administration concerned shall fully guarantee the completeness and efficiency of the survey and shall undertake to ensure the necessary arrangements to satisfy this obligation.

7 The condition of the ship and its equipment shall be maintained to conform with the provisions of the present Convention to ensure that the ship in all respects will remain fit to proceed to sea without presenting an unreasonable threat of harm to the marine environment.

8 After any survey of the ship under paragraph 1 of this regulation has been completed, no change shall be made in the structure, equipment, systems, fittings, arrangements or material covered by the survey, without the sanction of the Administration, except the direct replacement of such equipment and fittings.

9 Whenever an accident occurs to a ship or a defect is discovered which substantially affects the integrity of the ship or the efficiency or completeness of its equipment covered by this Annex the master or owner of the ship shall report at the earliest opportunity to the Administration, the recognized organization or the nominated surveyor responsible for issuing the relevant Certificate, who shall cause investigations to be initiated to determine whether a survey as required by paragraph 1 of this regulation is necessary. If the ship is in a port of another Party, the master or owner shall also report immediately to the appropriate authorities of the Port State and the nominated surveyor or recognized organization shall ascertain that such report has been made.

Regulation 5

Issue or Endorsement of Certificate

1 An international Sewage Pollution Prevention Certificate shall be issued, after an initial or renewal survey in accordance with the provisions of regulation 4 of this Annex to any ship which is engaged in voyages to ports or offshore terminals under the jurisdiction of other Parties to the Convention. In the case of existing ships this requirement shall apply five years after the date of entry into force of this Annex.

2 Such Certificate shall be issued or endorsed either by the Administration or by any persons or organization^* duly authorized by it. In every case the Administration assumes full responsibility for the Certificate.

^* Refer to the Guidelines for the authorization of organizations acting on behalf of the Administrations, adopted by the Organization by resolution A.739(18), and the Specifications on the survey and certification functions of recognized organizations acting on behalf of the Administration, adopted by the Organization by resolution A.789(19).

Regulation 6

Issue or Endorsement of a Certificate by another Government

1 The Government of a Party to the Convention may, at the request of the Administration, cause a ship to be surveyed and, if satisfied that the provisions of this Annex are complied with, shall issue or authorize the issue of an International Sewage Pollution Prevention Certificate to the ship, and where appropriate, endorse or authorize the endorsement of that Certificate on the ship in accordance with this Annex.

2 A copy of the Certificate and a copy of the Survey report shall be transmitted as soon as possible to the Administration requesting the survey.

3 A Certificate so issued shall contain a statement to the effect that it has been issued at the request of the Administration and it shall have the same force and receive the same recognition as the Certificate issued under regulation 5 of this Annex.

4 No International Sewage Pollution Prevention Certificate shall be issued to a ship which is entitled to fly the flag of a State, which is not a Party.

Regulation 7

Form of Certificate

The International Sewage Pollution Prevention Certificate shall be drawn up in the form corresponding to the model given in the Appendix to this Annex and shall be at least in English, French or Spanish. If an official language of the issuing country is also used, this shall prevail in case of a dispute or discrepancy.

Regulation 8

Duration and validity of Certificate

1 An International Sewage Pollution Prevention Certificate shall be issued for a period specified by the Administration which shall not exceed five years.

2.1 Notwithstanding the requirements of paragraph 1 of this regulation, when the renewal survey is completed within three months before the expiry date of the existing Certificate, the new Certificate shall be valid from the date of completion of the renewal survey to a date not exceeding five years from the date of expiry of the existing Certificate.

2.2 When the renewal survey is completed after the expiry date of the existing Certificate, the new Certificate shall be valid from the date of completion of the renewal survey to a date not exceeding five years from the date of expiry of the existing Certificate.

2.3 When the renewal survey is completed more than three months before the expiry date of the existing Certificate, the new Certificate shall be valid from the date of completion of the renewal survey to a date not exceeding five years from the date of completion of the renewal survey.

3 If a Certificate is issued for a period of less than five years, the Administration ma extend the validity of the Certificate beyond the expiry date to the maximum period specified in paragraph 1 of this regulation.

4 If a renewal survey has been completed and a new Certificate cannot be issued or placed on board the ship before the expiry date of the existing Certificate, the person or organization authorized by the Administration may endorse the existing Certificate and such a Certificate shall be accepted as valid for a further period which shall not exceed five months from the expiry date.

5 If a ship at the time when a Certificate expires is not in a port in which it is to be surveyed, the Administration may extend the period of validity of the Certificate but this extension shall be granted only for the purpose of allowing the ship to complete its voyage to the port in which it is to be surveyed and then only in cases where it appears proper and reasonable to do so. No Certificate shall be extended for a period longer than three months, and a ship to which an extension is granted shall not, on its arrival in the port in which it is to be surveyed, be entitled by virtue of such extension to leave that port without having a new Certificate. When the renewal survey is completed, the new Certificate shall be valid to a date not exceeding five years from the date of expiry of the existing Certificate before the extension was granted.

6 A Certificate issued to a ship engaged on short voyages which has not been extended under the foregoing provisions of this regulation may be extended by the Administration for a period of grace of up to one month from the date of expiry stated on it. When the renewal survey is completed, the new Certificate shall be valid to a date not exceeding five years from the date of expiry of the existing Certificate before the extension was granted.

7 In special circumstances, as determined by the Administration, a new Certificate need not be dated from the date of expiry of the existing Certificate as required by paragraph 2.2, 5 or 6 of this regulation. In these special circumstances, the new Certificate shall be valid to a date not exceeding five years from the date of completion of the renewal survey.

8 A Certificate issued under regulation 5 or 6 of this Annex shall cease to be valid in either of the following cases:

.1 if the relevant surveys are not completed within the periods specified under regulation 4.1 of this Annex; or

.2 upon transfer of the ship to the flag of another State. A new Certificate shall only be issued when the Government issuing the new Certificate is fully satisfied that the ship is in compliance with the requirements of regulations 4.7 and 4.8 of this Annex. In the case of a transfer between Parties, if requested within 3 months after the transfer has taken place, the Government of the Party whose flag the ship was formerly entitled to fly shall, as soon as possible, transmit to the Administration copies of the Certificate carried by the ship before the transfer and, if available, copies of the relevant survey reports.

Chapter 3 Equipment and control of discharge

Regulation 9

Sewage Systems

1 Every ship which, in accordance with regulation 2, is required to comply with the provisions of this Annex shall be equipped with one of the following sewage systems:

.1 a sewage treatment plant which shall be of a type approved by the Administration, taking into account the standards and test methods developed by the Organization^*, or

.2 a sewage comminuting and disinfecting system approved by the Administration. Such system shall be fitted with facilities to the satisfaction of the Administration, for the temporary storage of sewage when the ship is less than 3 nautical miles from the nearest land, or

.3 a holding tank of the capacity to the satisfaction of the Administration for the retention of all sewage, having regard to the operation of the ship, the number of persons on board and other relevant factors. The holding tank shall be constructed to the satisfaction of the Administration and shall have a means to indicate visually the amount of its contents.

^* Refer to the Recommendation on International effluent standards and guidelines for performance tests for sewage treatment plants adopted by the Organization by resolution MEPC.2(VI). For existing ships national specifications are acceptable.

Regulation 10

Standard Discharge Connections

1 To enable pipes of reception facilities to be connected with the ship’s discharge pipeline, both lines shall be fitted with a standard discharge connection in accordance with the following table:

STANDARD DIMENSIONS OF FLANGES FOR DISCHARGE CONNECTIONS

Description	Dimension
Outside diameter	210 mm
Inner diameter	According to pipe outside diameter
Bolt circle diameter	170 mm
Slots in flange	4 holes 18 mm in diameter equidistantly placed on a bolt circle of the above diameter, slotted to the flange periphery. The slot width to be 18 mm
Flange thickness	16 mm
Bolts and nuts: quantity and diameter	4, each of 16 mm in diameter and of suitable length
The flange is designed to accept pipes up to a maximum internal diameter of 100 mm and shall be of steel or other equivalent material having a flat face. This flange, together with a suitable gasket, shall be suitable for a service pressure of 600 kPa.

 

For ships having a moulded depth of 5 metres and less, the inner diameter of the discharge connection may be 38 millimetres.

2 For ships in dedicated trades, i.e. passenger ferries, alternatively the ship’s discharge pipeline may be fitted with a discharge connection which can be accepted by the Administration, such as quick connection couplings.

Regulation 11

Discharge of Sewage

1 Subject to the provisions of regulation 3 of this Annex, the discharge of sewage into the sea is prohibited, except when:

.1 the ship is discharging comminuted and disinfected sewage using a system approved by the Administration in accordance with regulation 9.1.2 of this Annex at a distance of more than 3 nautical miles from the nearest land, or sewage which is not comminuted or disinfected at a distance of more than 12 nautical miles from the nearest land, provided that in any case, the sewage that has been stored in holding tanks shall not be discharged instantaneously but at a moderate rate when the ship is en route and proceeding at not less than 4 knots; the rate of discharge shall be approved by the Administration based upon standards developed by the Organization; or

.2 the ship has in operation an approved sewage treatment plant which has been certified by the Administration to meet the operational requirements referred to in regulation 9.1.1 of this Annex, and

.2.1 the test results of the plant are laid down in the ship’s International Sewage Pollution Prevention Certificate; and

.2.2 additionally, the effluent shall not produce visible floating solids nor cause discoloration of the surrounding water.

2 The provisions of paragraph 1 shall not apply to ships operating in the waters under the jurisdiction of a State and visiting ships from other States while they are in these waters and are discharging sewage in accordance with such less stringent requirements as may be imposed by such State.

3 When the sewage is mixed with wastes or waste water covered by other Annexes of MARPOL 73/78, the requirements of those Annexes shall be complied with in addition to the requirements of this Annex.

Chapter 4 Reception facilities

Regulation 12

Reception facilities

1 The Government of each Party to the Convention, which requires ships operating in waters under its jurisdiction and visiting ships while in its waters to comply with the requirements of regulation 11.1, undertakes to ensure the provision of facilities at ports and terminals of the reception of sewage, without causing delay to ships, adequate to meet the needs of the ships using them.

2 The Government of each Party shall notify the Organization for transmission to the Contracting Governments concerned of all cases where the facilities provided under this regulation are alleged to be inadequate.

Chapter 5 Port State Control

Regulation 13 

Port State control on operational requirements ^*

1. A ship when in a port or an offshore terminal of another Party is subject to inspection by officers duly authorized by such Party concerning operational requirements under this Annex, where there are clear grounds for believing that the master or crew are not familiar with essential shipboard procedures relating to the prevention of pollution by sewage.

2. In the circumstances given in paragraph (1) of this regulation, the Party shall take such steps as will ensure that the ship shall not sail until the situation has been brought to order in accordance with the requirements of this Annex.

3. Procedures relating to the port State control prescribed in article 5 of the present Convention shall apply to this regulation.

4. Nothing in this regulation shall be construed to limit the rights and obligations of a Party carrying out control over operational requirements specifically provided for in the present Convention.

^* Refer to procedures for port State control adopted by the organization by resolution A.787(19) and amended by resolution A.882(21)

Appendix

Form of Certificate

Annex V OF MARPOL 73/78

REGULATIONS FOR THE PREVENTION OF POLLUTION BY GARBAGE FROM SHIPS

Regulations 1. Definitions

For the purposes of this Annex:

(1) “Garbage” means all kinds of victual, domestic and operational waste excluding fresh fish and parts thereof, generated during the normal operation of the ship and liable to be disposed of continuously or periodically except those substances which are defined or listed in other Annexes to the present Convention.

(2) “Nearest land”. The term “from the nearest land” means from the baseline from which the territorial sea of the territory in question is established in accordance with international law except that, for the purposes of the present Convention “from the nearest land” off the north-eastern coast of Australia shall mean from a line drawn from a point on the coast of Australia in

latitude ll°00’ S, longitude 142°08’ E

to a point in latitude 10°35’ S, longitude 141°55’ E,

thence to a point latitude 10°00’ S, longitude 142°00’ E,

thence to a point latitude 09°10’ S, longitude 143°52’ E,

thence to a point latitude 09°00’ S, longitude 144°30’ E,

thence to a point latitude 10°41’ S, longitude 145°00’ E,

thence to a point latitude 13°00’ S, longitude 145°00’ E,

thence to a point latitude 15°00’ S, longitude 146°00’ E,

thence to a point latitude 17°30’ S, longitude 147°00’ E,

thence to a point latitude 21°00’ S, longitude 152°55’ E,

thence to a point latitude 24°30’ S, longitude 154°00’ E,

thence to a point on the coast of Australia in latitude 24°42’ S, longitude 153°15’ E.

(3) “Special area” means a sea area where for recognized technical reasons in relation to its oceanographical and ecological condition and to the particular character of its traffic the adoption of special mandatory methods for the prevention of sea pollution by garbage is required. Special areas shall include those listed in Regulation 5 of this Annex.

Regulation 2. Application

Unless expressly provided otherwise, the provisions of this Annex shall apply to all ships.

Regulation 3. Disposal of garbage outside special areas

(1) Subject to the provisions of Regulations 4, 5 and 6 of this Annex:

(a) the disposal into the sea of all plastics, including but not limited to synthetic ropes, synthetic fishing nets, plastic garbage bags and incinerator ashes from plastic products which may contain toxic or heavy metal residues is prohibited;

(b) the disposal into the sea of the following garbage shall be made as far as practicable from the nearest land but in any case is prohibited if the distance from the nearest land is less than:

(i) 25 nautical miles for dunnage, lining and packing materials which will float;

(ii) 12 nautical miles for food wastes and all other garbage including paper products, rags, glass, metal, bottles, crockery and similar refuse;

(c) disposal into the sea of garbage specified in sub-paragraph (b)(ii) of this Regulation may be permitted when it has passed through a comminuter or grinder and made as far as practicable from the nearest land but in any case is prohibited if the distance from the nearest land is less than 3 nautical miles. Such comminuted or ground garbage shall be capable of passing through a screen with openings no greater than 25 millimetres.

(2) When the garbage is mixed with other discharges having different disposal or discharge requirements the more stringent requirements shall apply.

Regulation 4. Special requirements for disposal of garbage

(1) Subject to the provisions of paragraph (2) of this Regulation, the disposal of any materials regulated by this Annex is prohibited from fixed or floating platforms engaged in the exploration, exploitation and associated off-shore processing of sea-bed mineral resources, and from all other ships when alongside or within 500 metres of such platforms.

(2) The disposal into the sea of food wastes may be permitted when they have been passed through a comminuter or grinder from such fixed or floating platforms located more than 12 nautical miles from land and all other ships when alongside or within 500 metres of such platforms. Such comminuted or ground food wastes shall be capable of passing through a screen with openings no greater than 25 millimetres.

Regulation 5. Disposal of garbage within special areas

(1) For the purposes of this Annex the special areas are the Mediterranean Sea area, the Baltic Sea area, the Black Sea area, the Red Sea area, the ‘Gulfs area’, the North Sea area, the Antarctic area and the Wider Caribbean Region, including the Gulf of Mexico and the Caribbean Sea, which are defined as follows:

(a) The Mediterranean Sea area means the Mediterranean Sea proper including the gulfs and seas therein with the boundary between the Mediterranean and the Black Sea constituted by the 41° N parallel and bounded to the west by the Straits of Gibraltar at the meridian of 5° 36' W.

(b) The Baltic Sea area means the Baltic Sea proper with the Gulf of Bothnia and the Gulf of Finland and the entrance to the Baltic Sea bounded by the parallel of the Skaw in the Skagerrak at 57° 44.8' N.

(c) The Black Sea area means the Black Sea proper with the boundary between the Mediterranean and the Black Sea constituted by the parallel 41° N.

(d) The Red Sea area means the Red Sea proper including the Gulfs of Suez and Aqaba bounded at the south by the rhumb line between Ras si Ane (12° 8.5' N, 43° 19.6' E) and Husn Murad (12° 40.4' N, 43° 30.2' E).

(e) The Gulfs area means the sea area located north west of the rhumb line between Ras al Hadd (22° 30' N, 59° 48' E) and Ras al Fasteh (25° 04' N, 61° 25' E).

(f) The North Sea area means the North Sea proper, including seas therein the boundary between:

(i) the North Sea southwards of latitude 62° N and eastwards of longitude 4°W;

(ii) the Skagerrak, the southern limit of which is determined east of the Skaw by latitude 57°44.8' N; and

(iii) the English Channel and its approaches eastwards of longitude 5°W and north­ward of latitude 48°30'N.

(g) The Antarctic area means the sea area south of latitude 60°S.

(h) The Wider Caribbean Region, as defined in article 2, paragraph 1 of the Convention for the Protection and Development of the Marine Environment of the Wider Caribbean Region (Cartagena de Indias, 1983), means the Gulf of Mexico and Caribbean Sea proper including the bays and seas therein and that portion of the Atlantic Ocean within the boundary constituted by the 30°N parallel from Florida eastward to 77°30'W meridian, thence a rhumb line to the intersection of 20°N parallel and 59°W meridian, thence a rhumb line to the intersection of 7°20'N parallel and 50°W meridian, thence a rhumb line drawn south­westerly to the eastern boundary of French Guiana.

(2) Subject to the provisions of regulation 6 of this Annex:

(a) disposal into the sea of the following is prohibited:

(i) all plastics, including but not limited to synthetic ropes, synthetic fishing nets, plastic garbage bags and incinerator ashes from plastic products which may contain toxic or heavy metal residues; and

(ii) all other garbage, including paper products, rags, glass, metal, bottles, crockery, dunnage, lining and packing materials;

(b) except as provided in subparagraph (c) of this paragraph, disposal into the sea of food wastes shall be made as far as practicable from land, but in any case not less than 12 nautical miles from the nearest land,

(c) disposal into the Wider Caribbean Region of food wastes which have been passed through a comminuter or grinder shall be made as far as practicable from land, but in any case not subject to regulation 4 not less than 3 nautical miles from the nearest land. Such comminuted or ground food wastes shall be capable of passing through a screen with openings no greater than 25 millimetres.

(3) When the garbage is mixed with other discharges having different disposal or discharge requirements the more stringent requirements, shall apply.

(4) Reception facilities within special areas:

(a) The Government of each Party to the Convention, the coastline of which borders a special area undertakes to ensure that as soon as possible in all ports within a special area, adequate reception facilities are provided in accordance with regulation 7 of this Annex, taking into account the special needs of ships operating in these areas.

(b) The Government of each Party concerned shall notify the Organization of the measures taken pursuant to sub-paragraph (a) of this Regulation. Upon receipt of sufficient notifications the Organization shall establish a date from which the requirements of this regulation in respect of the area in question shall take effect. The Organization shall notify all Parties of the date so established no less than twelve months in advance of that date.

(c) After the date so established, ships calling also at ports in these special areas where such facilities are not yet available, shall fully comply with the requirements of this Regulation.

(5) Notwithstanding paragraph 4 of this regulation, the following rules apply to the Antarctic area:

(a) The Government of each Party to the Convention at whose ports ships depart en route to or arrive from the Antarctic area undertakes to ensure that as soon as practicable adequate facilities are provided for the reception of all garbage from all ships, without causing undue delay, and according to the needs of the ships using them.

(b) The Government of each Party to the Convention shall ensure that all ships entitled to fly its flag, before entering the Antarctic area, have sufficient capacity on board for the retention of all garbage while operating in the area and have concluded arrangements to discharge such garbage at a reception facility after leaving the area.

Regulation 6. Exceptions

Regulations 3, 4 and 5 of this Annex shall not apply to:

(a) the disposal of garbage from a ship necessary for the purpose of securing the safety of a ship and those on board or saving life at sea; or

(b) the escape of garbage resulting from damage to a ship or its equipment provided all reasonable precautions have been taken before and after the occurrence of the damage, for the purpose of preventing or minimizing the escape; or

(c) the accidental loss of synthetic fishing nets, provided that all reasonable precautions have been taken to prevent such loss.

Regulation 7. Reception facilities

(1) The Government of each Party to the Convention undertakes to ensure the provision of facilities at ports and terminals for the reception of garbage, without causing undue delay to ships, and according to the needs of the ships using them.

(2) The Government of each Party shall notify the Organization for transmission to the Parties concerned of all cases where the facilities provided under this Regulation are alleged to be inadequate.

Regulation 8. Port State control on operational requirements^*

(1) A ship when in a port of another Party is subject to inspection by officers duly authorized by such Party concerning operational requirements under this Annex, where there are clear grounds for believing that the master or crew are not familiar with essential shipboard procedures relating to the prevention of pollution by garbage.

(2) In the circumstances given in paragraph (1) of this regulation, the Party shall take such steps as will ensure that the ship shall not sail until the situation has been brought to order in accordance with requirements of this Annex.

(3) Procedures relating to the port State control prescribed in article 5 of the present Convention shall apply to this regulation.

(4) Nothing in this regulation shall be construed to limit the rights and obligations of a Party carrying out control over operational requirements specifically provided for in the present Convention.

^* Refer to the Procedures for port State control adopted by the Organization by resolution A.787(19) and amended by A.882(21)

Regulation 9. Placards, garbage management plans and garbage record-keeping

(l)(a) Every ship of 12 metres or more in length overall shall display placards which notify the crew and passengers of the disposal requirements of regulations 3 and 5 of this Annex, as applicable.

(c) The placards shall be written in the working language of the ship’s personnel and, for ships engaged in voyages to ports or offshore terminals under the jurisdiction of other Parties to the Convention, shall also be in English, French or Spanish.

(2) Every ship of 400 tons gross tonnage and above, and every ship which is certified to carry 15 persons or more, shall carry a garbage management plan which the crew shall follow. This plan shall provide written procedures for collecting, storing, processing and disposing of garbage, including the use of the equipment on board. It shall also designate the person in charge of carrying out the plan. Such a plan shall be in accordance with the guidelines developed by the Organization^* and written in the working language of the crew.

(3) Every ship of 400 tons gross tonnage and above and every ship which is certified to carry 15 persons or more engaged in voyages to ports or offshore terminals under the jurisdiction of other Parties to the Convention and every fixed and floating platform engaged in exploration and exploitation of the sea-bed shall be provided with a Garbage Record Book. The Garbage Record Book, whether as a part of the ship’s official log-book or otherwise, shall be in the form specified in the appendix to this Annex;

(a) each discharge operation, or completed incineration, shall be recorded in the Garbage Record Book and signed for on the date of the incineration or discharge by the officer in charge. Each completed page of the Garbage Record Book shall be signed by the master of the ship. The entries in the Garbage Record Book shall be at least in English, French or Spanish. Where the entries are also made in an official language of the State whose flag the ship is entitled to fly, these entries shall prevail in case of a dispute or discrepancy;

(b) the entry for each incineration or discharge shall include date and time, position of the ship, description of the garbage and the estimated amount incinerated or discharged;

(c) the Garbage Record Book shall be kept on board the ship and in such a place as to be available for inspection in a reasonable time. This document shall be preserved for a period of two years after the last entry is made on the record;

(d) in the event of discharge, escape or accidental loss referred to in regulation 6 of this Annex an entry shall be made in the Garbage Record Book of the circumstances of, and the reasons for, the loss.

(4) The Administration may waive the requirements for Garbage Record Books for:

(i) any ship engaged on voyages of 1 hour or less in duration which is certified to carry 15 persons or more; or

(ii) fixed or floating platforms while engaged in exploration and exploitation of the seabed.

(5) The competent authority of the Government of a Party to the Convention may inspect the Garbage Record Book on board any ship to which this regulation applies while the ship is in its ports or offshore terminals and may make a copy of any entry in that book, and may require the master of the ship to certify that the copy is a true copy of such an entry. Any copy so made, which has been certified by the master of the ship as a true copy of an entry in the ship’s Garbage Record Book, shall be admissible in any judicial proceedings as evidence of the facts stated in the entry. The inspection of a Garbage Record Book and the taking of a certified copy by the competent authority under this paragraph shall be performed as expeditiously as possible without causing the ship to be unduly delayed.

(6) In the case of ships built before 1 July 1997, this regulation shall apply as from 1 July 1998.

^* Refer to the Guidelines for the development of garbage management plants adopted by the Marine Environment Protection Committee of the Organization by resolution MEPC.71(38)

Appendix

FORM OF GARBAGE RECORD BOOK

 

1973. gada Starptautiskā konvencija par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas grozīta ar tās 1978.gada protokolu

Šīs konvencijas Puses,

apzinoties nepieciešamību saglabāt cilvēka dzīves vidi kopumā un īpaši jūras vidi,

apzinoties, ka tīša, nolaidīga vai nejauša naftas un citu kaitīgo vielu noplūde no kuģiem ir nopietns piesārņojuma avots,

apzinoties arī to, cik nozīmīga ir 1954. gada Starptautiskā konvencija par naftas izraisītā jūras piesārņojuma novēršanu, kas ir pirmais daudzpusējais dokuments, kura noslēgšanas galvenais mērķis ir vides aizsardzība, un novērtējot šīs konvencijas būtisko ieguldījumu jūras un piekrastes vides piesārņojuma novēršanā,

vēloties panākt, lai tiktu pilnībā novērsta jūras vides tīša piesārņošana ar naftu un citām kaitīgām vielām un lai tiktu mazināta šādu vielu nejauša noplūde,

uzskatot, ka šo mērķi vislabāk iespējams sasniegt, izstrādājot noteikumus, kas attiecas ne tikai uz naftas piesārņojumu un kam ir vispārēja nozīme,

ir vienojušās par turpmāko.

1. pants. Konvencijas vispārējās prasības

1. Konvencijas Puses apņemas ieviest šīs konvencijas un tās pielikumu noteikumus, kuri tām ir saistoši, lai novērstu jūras vides piesārņošanu, kas ir pretrunā šai konvencijai un ko izraisa kaitīgu vielu noplūde vai noteču noplūde, kurās ir šādas vielas.

2. Ja vien nepārprotami nav noteikts citādi, atsauce uz šo konvenciju vienlaikus ir atsauce uz tās protokoliem un pielikumiem.

2. pants. Definīcijas

Ja vien nepārprotami nav noteikts citādi, šajā konvencijā:

1. “noteikumi” ir šīs konvencijas pielikumu noteikumi;

2. “kaitīga viela” ir jebkura viela, kas, nonākot jūrā, var apdraudēt cilvēku veselību, nodarīt kaitējumu dzīvajiem resursiem un jūras iemītniekiem, izpostīt rekreācijas zonas vai traucēt cita veida likumīgu jūras izmantošanu, un pie kaitīgām vielām pieskaitāmas visas vielas, kuru kontroli paredz šī konvencija;

3. a) “noplūde” attiecībā uz kaitīgām vielām vai notecēm, kurās ir šādas vielas, ir jebkāda noplūde, kas radusies no kuģa, tostarp jebkāda veida izplūde, izvadīšana, izšļakstīšana, noplūšana, izsūknēšana, izdalīšanās vai iztukšošana;

b) “noplūde” nav:

i) izgāšana tādā nozīmē, kā šis termins lietots 1972. gada 13. novembrī Londonā noslēgtajā Konvencijā par tāda jūras piesārņojuma novēršanu, kas rodas, izgāžot atkritumus un citas vielas, vai

ii) kaitīgu vielu noplūde, kuras tiešais cēlonis ir jūras dibena minerālu resursu izpēte, ieguve un ar to saistītā apstrāde piekrastes ūdeņos, vai

iii) kaitīgu vielu noplūde, kas notiek likumīgu, ar piesārņojuma mazināšanu vai kontroli saistītu zinātnisko pētījumu nolūkos;

4. “kuģis” ir jebkura tipa peldlīdzeklis, kas tiek ekspluatēts jūras vidē, arī kuģi ar zemūdens spārniem, gaisa spilvena kuģi, zemūdens peldlīdzekļi, kuģošanas līdzekļi un stacionāras vai peldošas platformas;

5. “administrācija” ir tās valsts valdība, kuras jurisdikcijā kuģis kuģo. Attiecībā uz kuģi, kam ir tiesības kuģot ar kādas valsts karogu, administrācija ir attiecīgās valsts valdība. Attiecībā uz stacionārām vai peldošām platformām, ar kuru palīdzību veic jūras dibena un tā dzīļu izpēti un ekspluatāciju līdzās krastam, attiecībā uz kurām piekrastes valsts izmanto suvērēnās tiesības ar nolūku veikt pētniecības darbus un izmantot dabas resursus, administrācija ir attiecīgās piekrastes valsts valdība;

6. “incidents” ir notikums, kas saistīts ar faktisku vai iespējamu kaitīgas vielas noplūdi jūrā vai tādu noteču noplūdi jūrā, kurās ir šāda viela;

7. “Organizācija” ir Starpvaldību konsultatīvā jūrniecības organizācija.^*

^* Saskaņā ar šīs organizācijas konvencijas grozījumiem, kas stājās spēkā 1982. gada 22. maijā, organizācijas nosaukums ir mainīts, tagad to sauc “Starptautiskā Jūrniecības organizācija”.

3. pants. Piemērošana

1. Šī konvencija attiecas uz:

a) kuģiem, kas ir tiesīgi kuģot ar šīs konvencijas dalībvalsts karogu, un

b) kuģiem, kas nav tiesīgi kuģot ar šīs konvencijas dalībvalsts karogu, bet kas kuģo kādas šīs konvencijas dalībvalsts jurisdikcijā.

2. Šis pants nav interpretējams kā to suverēno tiesību ierobežošana vai paplašināšana, kas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām attiecībā uz jūras dibenu un tā dzīlēm līdzās krastam Pusēm piešķirtas dabas resursu izpētei un izmantošanai.

3. Šo konvenciju nepiemēro karakuģiem, jūras kara palīgkuģiem vai citiem kuģiem, kas pieder kādai valstij vai ko kāda valsts attiecīgajā laikā ekspluatē un izmanto tikai nekomerciālos valsts nolūkos. Tomēr visas Puses, veicot attiecīgus pasākumus, kas nepasliktina šādu to īpašumā vai pārvaldībā esošo kuģu darbību vai darbības spējas, nodrošina, ka šādi kuģi darbojas saskaņā ar šo konvenciju, ciktāl tas ir lietderīgi un iespējami.

4. pants. Pārkāpums

1. Šīs konvencijas prasību neievērošana ir aizliegta, un tad, ja notiek pārkāpums, sankcijas nosaka saskaņā ar attiecīgā kuģa administrācijas tiesību aktiem. Ja administrācija ir informēta par šādu pārkāpumu un ir pārliecinājusies, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, lai par kādu pārkāpumu ierosinātu tiesvedību, tad tā veic pasākumus, lai pēc iespējas drīzāk tiktu ierosināta šāda tiesvedība saskaņā ar tās tiesību aktiem.

2. Šīs konvencijas prasību pārkāpums jebkuras konvencijas Puses jurisdikcijā ir aizliegts, un sankcijas nosaka saskaņā ar attiecīgās Puses tiesību aktiem. Kad izdarīts šāds pārkāpums, attiecīgā Puse:

a) ierosina savos tiesību aktos noteikto tiesvedību vai

b) sniedz kuģa administrācijai informāciju, kas ir minētās Puses rīcībā, un pierādījumus par notikušo pārkāpumu.

3. Tad, kad kuģa administrācijai ir iesniegta informācija vai pierādījumi par to, ka minētais kuģis ir pārkāpis šīs konvencijas noteikumus, administrācija nekavējoties informē Pusi, kas sniegusi minēto informāciju vai pierādījumus, kā arī organizāciju par veiktajām darbībām.

4. Sodi, kas saskaņā ar Puses tiesību aktiem noteikti, ievērojot šo pantu, ir atbilstoši bargi, lai novērstu šīs konvencijas noteikumu neievērošanu, un ir vienlīdz bargi neatkarīgi no tā, kur pārkāpums noticis.

5. pants. Apliecības un kuģu pārbaudes īpašie noteikumi

1. Ievērojot šā panta 2. punkta noteikumus, apliecību, ko kāda konvencijas Puse izsniegusi saskaņā ar noteikumiem, pārējās konvencijas Puses pieņem un attiecībā uz visiem šīs konvencijas mērķiem uzskata par līdzvērtīgu apliecībai, kuru tās izsniegušas.

2. Kad kuģis, kam saskaņā ar noteikumiem ir jābūt apliecībai, atrodas kādas Puses jurisdikcijā esošā ostā vai terminālā atklātā jūrā, to pārbauda šīs Puses attiecīgi pilnvarotas amatpersonas. Šajā pārbaudē pārliecinās tikai par to, vai uz kuģa ir derīga apliecība, ja vien nav pamatota iemesla uzskatīt, ka konkrētā kuģa vai tā aprīkojuma stāvoklis būtiski atšķiras no apliecībā minētās informācijas. Šādā gadījumā vai arī tad, ja uz kuģa nav derīgas apliecības, Puse, kas kuģi pārbauda, veic pasākumus, kas nodrošinātu to, ka minētais kuģis neiziet jūrā līdz brīdim, kad tas to var darīt, neradot nepamatoti lielus kaitējuma draudus jūras videi. Taču šī Puse drīkst atļaut kuģim atstāt ostu vai terminālu atklātā jūrā, lai tas varētu turpināt ceļu uz tuvāko pieejamo attiecīgo remonta rūpnīcu.

3. Ja Puse neļauj ārzemju kuģim ienākt tās jurisdikcijā esošajā ostā vai pietauvoties terminālā atklātā jūrā vai ja tā veic kādu darbību pret minēto kuģi, jo tas neatbilst šīs konvencijas noteikumiem, tad minētā Puse nekavējoties informē tās Puses konsulu vai diplomātisko pārstāvi, ar kuras karogu attiecīgajam kuģim ir tiesības kuģot, vai, ja tas nav iespējams, – attiecīgā kuģa administrāciju. Pirms Puse aizliedz ienākšanu ostā vai veic iepriekšminēto darbību, tā var pieprasīt iespēju apspriesties ar attiecīgā kuģa administrāciju. Ja uz kuģa nav derīgas apliecības atbilstoši noteikumiem, informē arī administrāciju.

4. Attiecībā uz kuģiem no valstīm, kuras nav šīs konvencijas dalībvalstis, Puses piemēro minētās konvencijas prasības tad, ja tas nepieciešams, lai novērstu to, ka minētie kuģi atrodas labvēlīgākos apstākļos.

6. pants. Pārkāpumu atklāšana un konvencijas piemērošana

1. Konvencijas Puses sadarbojas pārkāpumu atklāšanā un šīs konvencijas noteikumu piemērošanā, izmantojot visus atbilstošos un īstenojamos atklāšanas un vides monitoringa pasākumus un ievērojot atbilstošu ziņošanas un pierādījumu vākšanas kārtību.

2. Kuģi, uz kuru attiecas šī konvencija, jebkurā kādas Puses ostā vai terminālā atklātā jūrā var pārbaudīt šīs Puses norīkotas vai pilnvarotas amatpersonas, lai konstatētu, vai no kuģa nav noplūdušas kaitīgas vielas un tādējādi nav pārkāpti noteikumi. Ja, veicot pārbaudi, tiek konstatēts Konvencijas pārkāpums, ziņojumu pārsūta administrācijai, lai tā veic attiecīgos pasākumus.

3. Ikviena Puse sniedz administrācijai pierādījumu, ja tāds ir, ka no konkrētā kuģa ir noplūdušas kaitīgas vielas vai noteces, kurās ir šādas vielas, un tādējādi ir pārkāpti noteikumi. Ja iespējams, šīs Puses kompetentā iestāde informē kuģa kapteini par iespējamo pārkāpumu.

4. Saņēmusi šādu pierādījumu, administrācija, kas tādējādi ir informēta, izmeklē lietu un var lūgt otru Pusi piegādāt papildu vai labākus iespējamā pārkāpuma pierādījumus. Ja administrācija ir pārliecinājusies, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, lai ierosinātu tiesvedību par iespējamo pārkāpumu, tad tā veic pasākumus, lai iespējami drīz tiktu ierosināta šāda tiesvedību saskaņā ar tās tiesību aktiem. Administrācija par veiktajām darbībām nekavējoties informē Pusi, kura ziņojusi par pārkāpumu, kā arī organizāciju.

5. Ikvienu kuģi, uz kuru attiecas šī konvencija, Puse var pārbaudīt, kad tas ienāk tās jurisdikcijā esošajā ostā vai pietauvojas terminālā atklātā jūrā, arī tad, ja no kādas Puses ir saņemts pieprasījums veikt izmeklēšanu un ja ir pietiekami daudz pierādījumu, ka no kuģa ir noplūdušas kaitīgas vielas vai noteces, kurās ir šādas vielas. Šādas izmeklēšanas ziņojumu nosūta Pusei, kas pieprasījusi veikt minēto pārbaudi, un administrācijai, lai varētu veikt šajā konvencijā noteiktās attiecīgās darbības.

7. pants. Kuģu nepamatota aizkavēšana

1. Cik vien iespējams, jāizvairās no tā, lai, piemērojot šīs konvencijas 4., 5. vai 6. pantu, kuģis netiktu aizturēts vai aizkavēts nepamatoti.

2. Ja, piemērojot šīs konvencijas 4., 5. vai 6. pantu, kuģis ir nepamatoti aizturēts vai aizkavēts, tad tas ir tiesīgs saņemt kompensāciju par ciestajiem zaudējumiem vai nodarīto kaitējumu.

8. pants. Ziņojumi par incidentiem ar kaitīgām vielām

1. Ziņojumu par incidentu sagatavo nekavējoties un tā, lai tas, cik vien iespējams, atbilstu šīs konvencijas I protokola noteikumiem.

2. Ikviena konvencijas Puse:

a) veic visus vajadzīgos pasākumus, lai attiecīgā amatpersona vai aģentūra saņemtu visus ziņojumus par incidentiem un veiktu to analīzi, un

b) nosūta Organizācijai sīki izstrādātu paziņojumu par šādiem pasākumiem, lai ar tiem iepazīstinātu citas Puses un Organizācijas dalībvalstis.

3. Ikreiz, kad Puse saņem ziņojumu saskaņā ar šā panta noteikumiem, tā nekavējoties šo ziņojumu pārsūta:

a) attiecīgā kuģa administrācijai un

b) visām citām valstīm, kuras varētu būt skāris minētais notikums.

4. Visas konvencijas Puses apņemas izdot norādījumus saviem jūras inspekcijas kuģiem un gaisa kuģiem, un citiem attiecīgajiem dienestiem, aicinot tos ziņot savām iestādēm par jebkuru šīs konvencijas I protokolā minēto incidentu. Ja Puse uzskata par lietderīgu, tā attiecīgi informē organizāciju un pārējās iesaistītās Puses.

9. pants. Citi līgumi un interpretācijas

1. Stājoties spēkā, šī konvencija attiecībā uz Pusēm, kas pievienojušās grozītajai 1954. gada Starptautiskajai konvencijai par naftas izraisītā jūras piesārņojuma novēršanu, aizstāj pēdējo minēto konvenciju.

2. Neviens šīs konvencijas noteikums neliedz kodificēt un pilnveidot jūras tiesības, kuras pieņēmusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Konference par jūras tiesībām, kas tika sasaukta, ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas Rezolūciju 2750 C(XXV), ne arī kādas valsts pašreizējās un turpmākās prasības un juridisko nostāju attiecībā uz jūras tiesībām un piekrastes un karoga valsts jurisdikcijas būtību un apjomu.

3. Šajā konvencijā termins “jurisdikcija” ir interpretējams atbilstoši starptautiskajiem tiesību aktiem, kas ir spēkā šīs konvencijas piemērošanas vai interpretācijas laikā.

10. pants. Strīdu izšķiršana

Ikviens strīds starp divām vai vairākām konvencijas Pusēm par šīs konvencijas interpretāciju vai piemērošanu, ja nav bijis iespējams Pušu strīdu atrisināt sarunu ceļā un ja šīs Puses nespēj vienoties, ir atbilstoši šīs konvencijas II protokola noteikumiem iesniedzams šķīrējtiesā pēc tam, kad to pieprasījusi kāda no Pusēm.

11. pants. Informācijas paziņošana

1. Konvencijas Puses apņemas Organizācijai iesniegt:

a) likumus, rīkojumus, dekrētus, noteikumus un citus tiesību aktus, kas izsludināti par dažādiem jautājumiem, uz kuriem attiecas šī konvencija;

b) sarakstu ar nevalstiskajām organizācijām, kuras ir pilnvarotas rīkoties šo Pušu vārdā jautājumos, kas attiecas uz tādu kuģu projektēšanu, būvēšanu un aprīkošanu, kuri pārvadā kaitīgās vielas saskaņā ar noteikumiem;^*

c) pietiekamā daudzumā – saskaņā ar noteikumiem izsniegto apliecību paraugus;

d) pieņemšanas iekārtu sarakstu, norādot arī to atrašanās vietu, jaudu, pieejamās ierīces un citus raksturlielumus;

e) visus oficiālos ziņojumus, kas atspoguļo šīs konvencijas piemērošanas rezultātus, vai šo ziņojumu kopsavilkumus un

f) ikgadējo statistikas ziņojumu Organizācijas noteiktā standarta veidā par faktiski uzliktajiem sodiem šīs konvencijas neievērošanas dēļ.

2. Organizācija informē Puses par katru paziņojumu, kas saņemts saskaņā ar šo pantu, un nosūta ikvienai Pusei visu informāciju, kas tai darīta zināma saskaņā ar šā panta 1. punkta b)–f) apakšpunktu.

^* Šā apakšpunkta teksts ir aizstāts ar 1978. gada protokola 3. panta tekstu.

12. pants. Negadījumi uz kuģiem

1. Ikviena administrācija apņemas veikt izmeklēšanu par katru negadījumu, kas noticis ar kādu no tās kuģiem, uz ko attiecas noteikumi, ja šim negadījumam ir nopietna kaitīga ietekme uz jūras vidi.

2. Visas šīs konvencijas Puses apņemas sniegt informāciju Organizācijai par šādas izmeklēšanas rezultātiem, ja tās nolemj, ka šī informācija var palīdzēt noteikt, kādas izmaiņas būtu vēlams izdarīt šajā konvencijā.

13. pants. Parakstīšana, ratifikācija, pieņemšana, apstiprināšana un pievienošanās

1. Šī konvencija no 1974. gada 15. janvāra līdz 1974. gada 31. decembrim ir atvērta parakstīšanai Organizācijas mītnē un pēc tam tā paliek atvērta, lai tai varētu pievienoties.

Valstis var kļūt par šīs konvencijas Pusēm:

a) to parakstot bez atrunām par ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu vai

b) to parakstot ar nosacījumu ratificēt, pieņemt vai apstiprināt, kam seko ratificēšana, pieņemšana vai apstiprināšana, vai

c) pievienojoties.

2. Ratifikācija, pieņemšana, apstiprināšana vai pievienošanās notiek, deponējot attiecīgo instrumentu Organizācijas ģenerālsekretāram.

3. Organizācijas ģenerālsekretārs informē visu to valstu valdības, kas ir parakstījušas šo konvenciju vai pievienojušās tai, par katru parakstu vai katra jauna ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta deponēšanu un tā deponēšanas dienu.

14. pants. Fakultatīvie pielikumi

1. Tad, kad attiecīgā valsts veic šīs konvencijas parakstīšanu, ratifikāciju, pieņemšanu, apstiprināšanu vai pievienojas tai, konkrētā valsts drīkst paziņot, ka tā nepieņem šīs konvencijas III, IV un V pielikumu – vienu no tiem vai visus kopā (turpmāk tekstā – “fakultatīvie pielikumi”). Ievērojot iepriekšminēto, ikviens no minētajiem pielikumiem konvencijas Pusēm ir saistošs visā pilnībā.

2. Tā valsts, kas ir paziņojusi, ka tai kāds no fakultatīvajiem pielikumiem nav saistošs, minēto pielikumu jebkurā laikā drīkst pieņemt, deponējot Organizācijai 13. panta 2. punktā minēto instrumentu.

3. Valstij, kas sniegusi paziņojumu saskaņā ar šā panta 1. punktu attiecībā uz kādu no fakultatīvajiem pielikumiem un kas pēc tam šo pielikumu nav pieņēmusi saskaņā ar šā panta 2. punktu, neuzliek nekādas saistības, un tai nav tiesību pieprasīt kādas privilēģijas, kuras šī konvencija nosaka attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar minēto pielikumu, un visas atsauces uz šīs konvencijas Pusēm jautājumos, kas saistīti ar minēto pielikumu, uz šo valsti neattiecas.

4. Organizācija informē valstis, kas parakstījušas šo konvenciju vai pievienojušās tai, par katru paziņojumu, kas sniegts saskaņā ar šo pantu, kā arī par katru saņemto instrumentu, kas deponēts saskaņā ar šā panta 2. punkta noteikumiem.

15. pants. Stāšanās spēkā

1. Šī konvencija stājas spēkā divpadsmit mēnešus pēc dienas, kad ne mazāk kā 15 valstis, kuru kopējais tirdzniecības flotes apjoms ir vismaz piecdesmit procenti no pasaules tirdzniecības flotes bruto tilpības, ir kļuvušas par šīs konvencijas Pusēm saskaņā ar 13. pantu.

2. Fakultatīvais pielikums stājas spēkā divpadsmit mēnešus pēc dienas, kad attiecībā uz šo pielikumu ir izpildīti šā panta 1. punktā izvirzītie nosacījumi.

3. Organizācija informē valstis, kas ir parakstījušas šo konvenciju vai pievienojušās tai, par dienu, kurā tā stājas spēkā, un dienu, kurā atbilstoši šā panta 2. punktam stājas spēkā fakultatīvais pielikums.

4. Attiecībā uz valstīm, kas ir deponējušas ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu attiecībā uz šo konvenciju vai kādu fakultatīvo pielikumu pēc tam, kad izpildītas tajā noteiktās spēkā stāšanās prasības, bet pirms spēkā stāšanās dienas, ratifikācija, pieņemšana, apstiprināšana vai pievienošanās stājas spēkā šīs konvencijas spēkā stāšanās dienā vai trīs mēnešus pēc instrumenta deponēšanas dienas atkarībā no tā, kurš datums ir pēdējais.

5. Attiecībā uz valstīm, kas ir deponējušas ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu pēc šīs konvencijas vai fakultatīvā pielikuma spēkā stāšanās dienas, minētā konvencija vai fakultatīvais pielikums stājas spēkā trīs mēnešus pēc instrumenta deponēšanas dienas.

6. Pēc dienas, kurā ir izpildīti visi 16. pantā minētie nosacījumi, lai šīs konvencijas vai fakultatīvā pielikuma grozījums varētu stāties spēkā, jebkurš deponētais ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instruments ir attiecināms uz grozīto konvencijas vai pielikuma tekstu.

16. pants. Grozījumi

1. Šo konvenciju var grozīt ar jebkuru no turpmākajos punktos minētajām procedūrām.

2. Grozījumi pēc Organizācijas ieskatiem:

a) jebkurš grozījums, ko ierosinājusi konvencijas Puse, ir iesniedzams Organizācijai, un tās ģenerālsekretārs šo grozījumu nosūta visiem Organizācijas locekļiem un visām Pusēm vismaz sešus mēnešus pirms tā izskatīšanas;

b) jebkuru iepriekšminēto ierosināto un nosūtīto grozījumu Organizācija iesniedz attiecīgajai iestādei izskatīšanai;

c) konvencijas Puses neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav Organizācijas locekles, ir tiesīgas piedalīties attiecīgās iestādes darbā;

d) grozījumus pieņem ar divu trešdaļu klātesošo un balsojošo konvencijas Pušu vairākumu;

e) ja grozījumi saskaņā ar šā panta 2. punkta d) apakšpunktu ir pieņemti, Organizācijas ģenerālsekretārs nosūta tos visām konvencijas Pusēm pieņemšanai;

f) grozījumu uzskata par pieņemtu saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

i) konvencijas panta grozījumu uzskata par pieņemtu dienā, kad to pieņēmušas divas trešdaļas pušu, kuru kopējais tirdzniecības flotes apjoms ir vismaz piecdesmit procenti no pasaules tirdzniecības flotes bruto tilpības;

ii) konvencijas pielikuma grozījumu uzskata par pieņemtu saskaņā ar f) punkta iii) apakšpunktu, ja vien attiecīgā iestāde pieņemšanas brīdī nenosaka to, ka grozījumu uzskata par pieņemtu dienā, kad to pieņēmušas divas trešdaļas dalībvalstu, kuru kopējais tirdzniecības flotes apjoms ir vismaz piecdesmit procenti no pasaules tirdzniecības flotes bruto tilpības. Taču jebkurā brīdī pirms konvencijas pielikuma grozījuma stāšanās spēkā Puse var informēt Organizācijas ģenerālsekretāru, ka pirms tam, kad minētais grozījums attiecībā uz šo Pusi stāsies spēkā, būs nepieciešams tās skaidri izteikts apstiprinājums. Organizācijas ģenerālsekretārs šo paziņojumu un tā saņemšanas datumu dara zināmu Pusēm;

iii) konvencijas pielikuma papildinājuma grozījumu uzskata par pieņemtu, kad beidzies laikposms, kuru šī grozījuma pieņemšanai noteikusi attiecīgā iestāde un kurš nav īsāks par desmit mēnešiem, ja vien šajā laikposmā Organizācija nav saņēmusi iebildumus no vismaz vienas trešdaļas Pušu vai Pusēm, kuru kopējais tirdzniecības flotes apjoms ir vismaz piecdesmit procenti no pasaules tirdzniecības flotes bruto tilpības, no šiem abiem minētajiem nosacījumiem vērā ņemot to, kurš pirmais ir izpildīts;

iv) uz konvencijas I protokola grozījumu attiecas tā pati procedūra, kas uz konvencijas pielikumu grozījumiem un kas noteikta iepriekš f) punkta ii) vai iii) apakšpunktā;

v) uz konvencijas II protokola grozījumu attiecas tā pati procedūra, kas uz konvencijas pantu grozījumiem un kas noteikta iepriekš f) punkta i) apakšpunktā;

g) grozījums stājas spēkā atbilstoši šādiem nosacījumiem:

i) ja ir konvencijas panta, II protokola, I protokola vai konvencijas pielikuma grozījums, kas nav pieņemts saskaņā ar f) punkta iii) apakšpunktā noteikto procedūru, tad šis grozījums, kas pieņemts atbilstoši iepriekšminētajiem noteikumiem, stājas spēkā, kad no tā pieņemšanas dienas pagājuši seši mēneši, attiecībā uz Pusēm, kas ir paziņojušas par tā pieņemšanu;

ii) ja ir I protokola, pielikuma papildinājuma vai konvencijas pielikuma grozījums, kas ir pieņemts saskaņā ar f) punkta iii) apakšpunktā noteikto procedūru, tad šis grozījums, kas uzskatāms par pieņemtu atbilstoši iepriekšminētajiem noteikumiem, stājas spēkā, kad no tā pieņemšanas dienas pagājuši seši mēneši, attiecībā uz visām Pusēm, izņemot tās, kuras pirms noteiktās dienas ir paziņojušas, ka to nepieņem, vai arī saskaņā ar f) punkta ii) apakšpunktu ir paziņojušas, ka vajadzīgs šo Pušu skaidri izteikts apstiprinājums.

3. Konferences izdarīts grozījums:

a) pēc konkrētās Puses pieprasījuma, kam piekritusi vismaz viena trešdaļa Pušu, Organizācija sasauc Pušu konferenci, lai izskatītu šīs konvencijas grozījumu;

b) visus grozījumus, ko šajā konferencē pieņem ar klātesošo un balsojošo Pušu divu trešdaļu balsu vairākumu, Organizācijas ģenerālsekretārs dara zināmus visām Līgumslēdzējām pusēm, lai saņemtu to piekrišanu;

c) ja vien konference nenolemj citādi, grozījumu uzskata par pieņemtu un stājušos spēkā saskaņā ar procedūru, kas šim nolūkam noteikta 2. punkta f) un g) apakšpunktā.

4. a) ja grozījumu veic fakultatīvajā pielikumā, tad šajā pantā jēdziens “konvencijas Puse” attiecas uz Pusi, kurai pielikums ir saistošs;

b) Puse, kas ir atteikusies pieņemt pielikuma grozījumu, uzskatāma par valsti, kas nav šīs konvencijas Puse, tikai attiecībā uz šā grozījuma piemērošanu.

5. Jauna pielikuma pieņemšana un stāšanās spēkā notiek saskaņā ar to pašu procedūru, kas attiecas uz konvencijas panta grozījuma pieņemšanu un stāšanos spēkā.

6. Ja vien nav nepārprotami noteikts citādi, visus šīs konvencijas grozījumus, kas veikti saskaņā ar šo pantu un kas attiecas uz kuģa konstrukciju, piemēro tikai tiem kuģiem, attiecībā uz kuriem dienā, kad grozījumi stājas spēkā, vai pēc tās ir noslēgts būvēšanas līgums vai tad, ja būvēšanas līguma nav, ir ielikts ķīlis.

7. Visiem protokola vai pielikuma grozījumiem jāattiecas uz šā protokola vai pielikuma satura būtību un jāatbilst šīs konvencijas pantiem.

8. Organizācijas ģenerālsekretārs informē ikvienu Pusi par visiem grozījumiem, kas stājas spēkā saskaņā ar šo pantu, un par dienu, kad minētie grozījumi stājas spēkā.

9. Visus paziņojumus par pieņemšanu vai iebildumiem attiecībā uz grozījumu, kas veikts saskaņā ar šo pantu, rakstveidā iesniedz Organizācijas ģenerālsekretāram. Organizācijas ģenerālsekretārs informē konvencijas Puses par minēto paziņojumu un tā saņemšanas datumu.

17. pants. Tehniskās sadarbības veicināšana

Konvencijas puses, konsultējoties ar organizāciju un citām starptautiskajām iestādēm, saņemot Apvienoto Nāciju Vides programmas izpilddirektora palīdzību un saskaņojot savu darbību ar viņu, veicina atbalsta sniegšanu Pusēm, kuras lūdz tehnisko nodrošinājumu:

a) zinātniskā un tehniskā personāla mācībām;

b) pieņemšanai un kontrolei nepieciešamā aprīkojuma un iekārtu piegādei;

c) citu pasākumu veicināšanai, lai novērstu vai mazinātu kuģu izraisīto jūras vides piesārņojumu, un

d) pētījumu veicināšanai, vēlams – ieinteresētajās valstīs, tādējādi sekmējot šīs konvencijas mērķus un nolūkus.

18. pants. Denonsēšana

1. Ikviena šīs konvencijas Puse var denonsēt minēto konvenciju vai fakultatīvo pielikumu jebkurā brīdī, kad no dienas, kurā šī konvencija vai minētais pielikums attiecībā uz konkrēto Pusi stājās spēkā, ir pagājuši pieci gadi.

2. Denonsēšana notiek, rakstveidā par to paziņojot Organizācijas ģenerālsekretāram, kas informē visas pārējās Puses par šāda paziņojuma saņemšanu un tā pieņemšanas dienu, kā arī dienu, kurā denonsēšana stājas spēkā.

3. Denonsēšana stājas spēkā, kad pagājuši divpadsmit mēneši, kopš saņemts Organizācijas ģenerālsekretāra paziņojums par denonsēšanu, vai kad beidzies ilgāks periods, kuru var norādīt paziņojumā.

19. pants. Deponēšana un reģistrēšana

1. Šo konvenciju deponē Organizācijas ģenerālsekretāram, kas tās apliecinātās kopijas nosūta visu to valstu valdībām, kuras šo konvenciju parakstījušas vai tai pievienojušās.

2. Tiklīdz šī konvencija ir stājusies spēkā, Organizācijas ģenerālsekretārs nosūta tās tekstu Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram reģistrēšanai un publicēšanai saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102. pantu.

20. pants. Valodas

Šī konvencija ir izstrādāta vienā eksemplārā angļu, franču, krievu un spāņu valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski. Tās oficiālos tulkojumus sagatavo arābu, vācu, itāliešu un japāņu valodā un deponē kopā ar parakstīto oriģināleksemplāru.

To apliecinot, personas, kuras šim mērķim atbilstoši pilnvarojušas to attiecīgās valdības, ir parakstījušas^* šo konvenciju.

Noslēgta Londonā, tūkstoš deviņi simti septiņdesmit trešā gada novembra otrajā dienā.

^* Paraksti izlaisti.

 

MARPOL 73/78 I pielikums

Noteikumi par naftas izraisītā piesārņojuma novēršanu

1. NODAĻA – VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

1. noteikums

Definīcijas

Šajā pielikumā:

1. “Nafta” ir nafta jebkādā veidā, ietverot jēlnaftu, dīzeļdegvielu, nosēdumus, naftas atlikumus un rafinētus produktus (izņemot tos naftas ķīmijas produktus, uz kuriem attiecas šīs konvencijas II pielikuma noteikumi), un, neierobežojot iepriekšminētā vispārinājumu, ar jēdzienu “nafta” apzīmē vielas, kas uzskaitītas šā pielikuma I papildinājumā.

2. “Jēlnafta” ir jebkurš šķidrs ogļūdeņražu maisījums, kas rodas zemē dabiskos apstākļos, neatkarīgi no tā, vai tā ir vai nav apstrādāta, lai to būtu iespējams transportēt, un tā ietver:

2.1. jēlnaftu, no kuras var būt atdalītas noteiktas destilāta daļas, un

2.2. jēlnaftu, kurai var būt pievienotas noteiktas destilāta daļas.

3. “Naftu saturošs maisījums” ir maisījums, kurā ir jebkāds daudzums naftas.

4. “Šķidrā degviela” ir jebkura veida nafta, ko izmanto kā degvielu, lai darbinātu tāda kuģa dzinēju vai palīgmehānismus, kurš šo naftu pārvadā.

5. “Naftas tankkuģis” ir kuģis, kas galvenokārt būvēts vai pielāgots, lai pārvadātu naftu kā lejamkravu savās kravas telpās, un kas ietver dažādu kravu pārvadātājus, visus “kaitīgo šķidro vielu tankkuģus”, kā noteikts šīs konvencijas II pielikumā, un visus gāzes tankkuģus, kā noteikts SOLAS 74 (kas grozīta) II-1 nodaļas 3.20. noteikumā, kad kā krava vai kravas daļa lejamkravas veidā veidā tiek pārvadāta nafta.

6. “Jēlnaftas tankkuģis” ir naftas tankkuģis, kas iesaistīts jēlnaftas pārvadāšanas darījumos.

7. “Naftas produktu pārvadātājs” ir naftas tank­kuģis, kurš pārvadā tādu naftu, kas nav jēlnafta.

8. “Dažādu kravu pārvadātājs” ir kuģis, kas ir paredzēts naftas kā lejamkravas vai cietu beramkravu pārvadāšanai.

9. “Būtiska pārbūve”:

9.1. ir kuģa pārbūve:

9.1.1. kas būtiski maina kuģa izmērus vai kravnesību vai

9.1.2. kas maina kuģa tipu, vai

9.1.3. kuras nolūks, pēc administrācijas atzinuma, ir būtiski pagarināt kuģa ekspluatāciju, vai

9.1.4. kas maina kuģi tā, ka, ja tas būtu jauns kuģis, tad uz to attiektos šīs konvencijas attiecīgie noteikumi, kas nav piemērojami esošajam kuģim.

9.2. Neatkarīgi no šīs definīcijas noteikumiem:

9.2.1. naftas tankkuģa ar pilnu kravnesību 20 000 tonnu un vairāk pārbūve, kas notikusi 1982. gada 1. jūnijā vai līdz tam, kā paredzēts 1.28.3. noteikumā, ievērojot šā pielikuma 18. noteikumu, netiek uzskatīta par būtisku pārbūvi šā pielikuma izpratnē, un

9.2.2. naftas tankkuģa pārbūve, kas notikusi līdz 1996. gada 6. jūlijam, kā paredzēts 1.28.3. noteikumā, ievērojot šā pielikuma 19. vai 20. noteikumu, netiek uzskatīta par būtisku pārbūvi šā pielikuma izpratnē.

10. “Tuvākā sauszeme”. Jēdziens “no tuvākās sauszemes” nozīmē “no bāzes līnijas, no kuras saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem ir noteikti attiecīgās teritorijas teritoriālie ūdeņi”, izņemot Austrālijas ziemeļaustrumu krastu, attiecībā uz kuru “no tuvākās sauszemes” šajā konvencijā nozīmē “no līnijas, kas vilkta no Austrālijas krasta punkta:

ar 11°00' dienvidu platuma, 142°08' austrumu garuma

uz punktu ar 10°35' dienvidu platuma, 141°55' austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 10°00' dienvidu platuma, 142°00' austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 9°10' dienvidu platuma, 143°52' austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 9°00' dienvidu platuma, 144°30' austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 10°41' dienvidu platuma, 145°00' austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 13°00' dienvidu platuma, 145°00' austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 15°00' dienvidu platuma, 146°00' austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 17°30' dienvidu platuma, 147°00' austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 21°00' dienvidu platuma, 152°55' austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 24°30' dienvidu platuma, 154°00' austrumu garuma,

no turienes uz punktu Austrālijas krastā

ar 24°42' dienvidu platuma, 153°15' austrumu garuma”.

11. “Īpašā teritorija” ir jūras reģions, kur atzītu tehnisku iemeslu dēļ, kas saistīti ar tā okeanogrāfisko un ekoloģisko stāvokli un šī reģiona satiksmes specifiskajām iezīmēm, ir jāievieš īpašas obligātas metodes, lai novērstu jūras piesārņošanu ar naftu.

Saistībā ar šo pielikumu ir noteiktas šādas īpašās teritorijas:

11.1. “Vidusjūras reģions” ir pati Vidusjūra un tās līči un jūras ar robežlīniju starp Vidusjūru un Melno jūru, ko veido 41^o ziemeļu paralēle un ko rietumos norobežo Gibraltāra jūras šaurums 5^o36' rietumu meridiānā;

11.2. “Baltijas jūras reģions” ir pati Baltijas jūra ar Botnijas līci, Somu līci un ieeju Baltijas jūrā, un to norobežo 57^o44,8' ziemeļu paralēle, kas iet caur Skāgena ragu Skageraka šaurumā;

11.3. “Melnās jūras reģions” ir pati Melnā jūra ar robežlīniju starp Vidusjūru un Melno jūru, ko veido 41^o ziemeļu paralēle;

11.4. “Sarkanās jūras reģions” ir pati Sarkanā jūra ar Suecas līčiem un Akabas līci, ko dienvidos norobežo loksodroma starp Rāsiani (12^o28,5'Z, 43^o19,6'A) un Husnmurādu (12^o40,4'Z, 43^o30,2'A);

11.5. “Jūras līča reģions” ir jūras reģions, kas atrodas ziemeļrietumos no loksodromas starp Hadas zemesragu (22^o30'Z, 59^o48'A) un Fasteha zemesragu (25^o04'Z, 61^o25'A);

11.6. “Adenas reģiona līcis” ir Adenas līča daļa starp Sarkano jūru un Arābijas jūru, ko rietumos norobežo loksodroma starp Rāsi­ani (12°28,5'N, 043°19,6' E) un Husnmurādu (12°40,4' N, 043°30,2' E) un austrumu virzienā – loksodroma starp Asīra zemesragu (11°50' N, 051°16,9' E) un Fartaka zemesragu (15°35' N, 052°13,8' E);

11.7. “Antarktikas reģions” ir jūras reģions uz dienvidiem no 60^o dienvidu platuma, un

11.8. “Ziemeļrietumeiropas ūdeņi” ietver Ziemeļjūru un tās pieejas, Īrijas jūru un tās pieejas, Ķeltu jūru, Lamanšu un tā pieejas un Ziemeļaustrumatlantijas okeāna daļu, kas atrodas tieši uz rietumiem no Īrijas. Šo reģionu norobežo līnijas, kas savieno šādus punktus:

48° 27' Z Francijas krastā

48° 27' Z; 006° 25' R

49° 52' Z; 007° 44' R

50° 30' Z; 012? R

56° 30' Z; 012° R

62° Z; 003° R

62° Z Norvēģijas krastā

57° 44,8' Z Dānijas un Zviedrijas krastā;

11.9. “Arābijas jūras Omānas reģions” ir jūras reģions, ko norobežo šādas koordinātas:

22° 30,00' Z; 059° 48,00' A

23° 47,27' Z; 060° 35,73' A

22° 40,62' Z; 062° 25,29' A

21° 47,40' Z; 063° 22,22' A

20° 30,37' Z; 062° 52,41' A

19° 45,90' Z; 062° 25,97' A

18° 49,92' Z; 062° 02,94' A

17° 44,36' Z; 061° 05,53' A

16° 43,71' Z; 060° 25,62' A

16° 03,90' Z; 059° 32,24' A

15° 15,20' Z; 058° 58,52' A

14° 36,93' Z; 058° 10,23' A

14° 18,93' Z; 057° 27,03' A

14° 11,53' Z; 056° 53,75' A

13° 53,80' Z; 056° 19,24' A

13° 45,86' Z; 055° 54,53' A

14° 27,38' Z; 054° 51,42' A

14° 40,10' Z; 054° 27,35' A

14° 46,21' Z; 054° 08,56' A

15° 20,74' Z; 053° 38,33' A

15° 48,69' Z; 053° 32,07' A

16° 23,02' Z; 053° 14,82' A

16° 39,06' Z; 053° 06,52' A.

11.10. “Dienvidāfrikas dienvidu ūdeņi” ir reģions, ko norobežo šādas koordinātes:

31º 14' S; 017º 50' E

31º 30' S; 017 º 12' E

32º 00' S; 017 º06' E

32º 32' S; 016 º52' E

34º 06' S; 017 º24' E

36º 58' S; 020 º54' E

36º 00' S; 022 º30' E

35º 14' S; 022 º54' E

34º 30' S; 026 º00' E

33º 48' S; 027 º25' E

33º 27' S; 027 º12' E

12. “Acumirklīgā naftas izplūdes koncentrācija” ir naftas izplūdes momentānais ātrums stundā jebkurā brīdī, dalīts ar kuģa ātrumu mezglos tajā pašā brīdī.

13. “Tanks” ir norobežota vieta, ko veido kuģa pastāvīgā konstrukcija un kas ir paredzēta šķidruma kā lejamkravas pārvadāšanai.

14. “Sānu tanks” ir jebkurš tanks, kas atrodas līdzās sānborta apšuvumam.

15. “Centrālais tanks” ir jebkurš tanks gareniskās starpsienas iekšpusē.

16. “Nostādināšanas tanks” ir tanks, kas īpaši paredzēta kravas nosēdumu, tanka mazgāšanas ūdeņu un citu naftu saturošo maisījumu savākšanai.

17. “Tīrais balasts” ir balasts tankā, kas kopš pēdējās naftas pārvadāšanas reizes ir tā iztīrīts, ka tad, ja no kuģa, kas skaidrā dienā nekustīgi stāv tīrā, mierīgā ūdenī, izplūstu šī tanka notekūdeņi, tie neatstātu redzamus naftas atlikumus uz ūdens virsmas vai gar pieguļošajām krasta līnijām vai neradītu nosēdumus vai emulsiju, kas nogulsnējas zem ūdens virsmas vai uz pieguļošajām krasta līnijām. Ja balastu izvada caur administrācijas apstiprinātu naftas izvadīšanas kontroles un vadības sistēmu, no šim nolūkam uzstādītas sistēmas iegūts apliecinājums, ka naftas saturs notekūdeņos nepārsniedz 15 miljondaļas, nosaka to, ka balasts bijis tīrs, neņemot vērā redzamos atlikumus.

18. “Izolētais balasts” ir balasta ūdens, kas iepildīts tankā, kurš ir pilnībā izolēts no naftas kravas un degvielas sistēmas un kurš ir paredzēts pastāvīgai balasta pārvadāšanai, kā arī balasta vai kravu pārvadāšanai, izņemot naftu vai kaitīgas šķidrās vielas, kā norādīts šīs konvencijas pielikumos.

19. “Garums (L)” nozīmē garumu, kas ir 96 % no pilnā kuģa garuma pa ūdenslīniju ar iegrimi, kas ir 85 % no teorētiskā borta augstuma, kuru mēra no ķīļa augšējās malas, vai arī garums no vadņa priekšpuses līdz stūres vārpstas asij pa minēto ūdenslīniju, ja šis pēdējais minētais rādītājs ir lielāks. Kuģiem, kuru konstrukcijā ir ķīļa slīpums, ūdenslīnija, pa kuru mēra šo garumu, ir paralēla konstrukcijas ūdenslīnijai. Garumu (L) mēra metros.

20. “Priekšgala un pakaļgala perpendikulārus” mēra garuma (L) priekšgalā un pakaļgalā. Priekšgala perpendikuls sakrīt ar vadņa priekšpusi pa ūdenslīniju, kuras garums tiek mērīts.

21. “Kuģa vidusdaļa” ir garuma (L) vidū.

22. “Platums (B)” ir kuģa maksimālais platums, ko mēra kuģa vidusdaļā līdz brangas teorētiskajai līnijai kuģī, kura korpuss ir no metāla, un līdz korpusa ārējai virsmai kuģī, kura korpuss ir no kāda cita materiāla. Platumu (B) mēra metros.

23. “Pilnā kravnesība (DW)” ir starpība tonnās starp kuģa ūdensizspaidu ūdenī, kura relatīvais blīvums ir 1,025, kravas ūdenslīnijai atbilstot atzīmētajam vasaras brīvsānam, un tukša kuģa svaru.

24. “Tukša kuģa svars” ir kuģa ūdensizspaids tonnās, kad kuģis ir bez kravas, degvielas, smēreļļas, balasta ūdens, saldūdens un barošanas ūdens tankos, patēriņa krājumiem, kā arī bez pasažieriem, komandas un bez to mantām.

25. Telpas “caurlaidība” ir tās telpas daļas, ko saskaņā ar pieņēmumu aizņem ūdens, tilpuma attiecība pret šīs telpas kopējo tilpumu.

26. “Tilpumus un platības” kuģī visos gadījumos aprēķina līdz teorētiskajām līnijām.

27. “Ikgadējais datums” ir tā katra gada diena un mēnesis, kurā beidzas Starptautiskā naftas piesārņojuma novēršanas apliecības derīguma termiņš.

28.1 “Kuģis, kas piegādāts 1979. gada 31. decembrī vai līdz tam”, ir kuģis:

28.1.1. kura būvēšanas līgums ir noslēgts 1975. gada 31. decembrī vai līdz tam, vai

28.1.2. tad, ja būvēšanas līguma nav, – kuģis, kuram ielikts ķīlis vai kurš bijis līdzīgā būvniecības stadijā 1976. gada 30. jūnijā vai līdz tam, vai

28.1.3. kurš piegādāts 1979. gada 31. decembrī vai līdz tam, vai

28.1.4. kuram ir veikta būtiska pārbūve:

28.1.4.1. par kuru līgums ir noslēgts 1975. gada 31. decembrī vai līdz tam, vai

28.1.4.2. tad, ja līguma nav, – pārbūve, kuras darbi sākti 1976. gada 30. jūnijā vai līdz tam vai

28.1.4.3. kura ir pabeigta 1979. gada 31. decembrī vai līdz tam;

28.2. “kuģis, kas piegādāts pēc 1979. gada 31. decembra”, ir kuģis:

28.2.1. kura būvēšanas līgums ir noslēgts pēc 1975. gada 31. decembra, vai

28.2.2. tad, ja būvēšanas līguma nav, – kuģis, kuram ielikts ķīlis vai kurš bijis līdzīgā būvniecības stadijā pēc 1976. gada 30. jūnija, vai

28.2.3. kurš piegādāts pēc 1979. gada 31. decembra, vai

28.2.4. kuram ir veikta būtiska pārbūve:

28.2.4.1. kuras līgums ir noslēgts pēc 1975. gada 31. decembra, vai

28.2.4.2. tad, ja līguma nav, – pārbūve, kuras darbi sākti pēc 1976. gada 30. jūnija vai

28.2.4.3. kura ir pabeigta pēc 1979. gada 31. decembra;

28.3. “naftas tankkuģis, kas piegādāts 1982. gada 1. jūnijā vai līdz tam”, ir naftas tank­kuģis:

28.3.1. kura būvēšanas līgums ir noslēgts 1979. gada 1. jūnijā vai līdz tam, vai

28.3.2. tad, ja būvēšanas līguma nav, – kuģis, kuram ielikts ķīlis vai kurš bijis līdzīgā būvniecības stadijā 1980. gada 1. janvārī vai līdz tam, vai

28.3.3. kurš piegādāts 1982. gada 1. jūnijā vai līdz tam, vai

28.3.4. kuram ir veikta būtiska pārbūve:

28.3.4.1. kuras līgums ir noslēgts 1979. gada 1. jūnijā vai līdz tam, vai

28.3.4.2. tad, ja līguma nav, – pārbūve, kuras darbi sākti 1980. gada 1. janvārī vai līdz tam vai

28.3.4.3. kura ir pabeigta 1982. gada 1. jūnijā vai līdz tam;

28.4. “naftas tankkuģis, kas piegādāts pēc 1982. gada 1. jūnija”, ir naftas tankkuģis:

28.4.1. kura būvēšanas līgums ir noslēgts pēc 1979. gada 1. jūnija, vai

28.4.2. tad, ja būvēšanas līguma nav, – kuģis, kuram ielikts ķīlis vai kurš bijis līdzīgā būvniecības stadijā pēc 1980. gada 1. janvāra, vai

28.4.3. kurš piegādāts pēc 1982. gada 1. jūnija, vai

28.4.4. kuram ir veikta būtiska pārbūve:

28.4.4.1. kuras līgums ir noslēgts pēc 1979. gada 1. jūnija, vai

28.4.4.2. tad, ja līguma nav, – pārbūve, kuras darbi sākti pēc 1980. gada 1. janvāra vai

28.4.4.3. kura ir pabeigta pēc 1982. gada 1. jūnija;

28.5. “naftas tankkuģis, kas piegādāts līdz 1996. gada 6. jūlijam”, ir naftas tankkuģis:

28.5.1. kura būvēšanas līgums ir noslēgts līdz 1993. gada 6. jūlijam, vai

28.5.2. tad, ja būvēšanas līguma nav, – kuģis, kuram ielikts ķīlis vai kurš bijis līdzīgā būvniecības stadijā līdz 1994. gada 6. janvārim, vai

28.5.3. kurš piegādāts līdz 1996. gada 6. jūlijam, vai

28.5.4. kuram ir veikta būtiska pārbūve:

28.5.4.1. kuras līgums ir noslēgts līdz 1993. gada 6. jūlijam, vai

28.5.4.2. tad, ja līguma nav, – pārbūve, kuras darbi sākti līdz 1994. gada 6. janvārim vai

28.5.4.3. kura ir pabeigta līdz 1996. gada 6. jūlijam;

28.6. “naftas tankkuģis, kas piegādāts 1996. gada 6. jūlijā vai pēc tam”, ir naftas tank­kuģis:

28.6.1. kura būvēšanas līgums ir noslēgts 1993. gada 6. jūlijā vai pēc tam, vai

28.6.2. tad, ja būvēšanas līguma nav, – kuģis, kuram ielikts ķīlis vai kurš bijis līdzīgā būvniecības stadijā 1994. gada 6. janvārī vai pēc tam, vai

28.6.3. kurš piegādāts 1996. gada 6. jūlijā vai pēc tam, vai

28.6.4. kuram ir veikta būtiska pārbūve:

28.6.4.1. kuras līgums ir noslēgts 1993. gada 6. jūlijā vai pēc tam, vai

28.6.4.2. tad, ja līguma nav, – pārbūve, kuras darbi sākti 1994. gada 6. janvārī vai pēc tam vai

28.6.4.3. kura ir pabeigta 1996. gada 6. jūlijā vai pēc tam;

28.7. “naftas tankkuģis, kas piegādāts 2002. gada 1. februārī vai pēc tam”, ir naftas tankkuģis:

28.7.1. kura būvēšanas līgums ir noslēgts 1999. gada 1. februārī vai pēc tam, vai

28.7.2. tad, ja būvēšanas līguma nav, – kuģis, kuram ielikts ķīlis vai kurš bijis līdzīgā būvniecības stadijā 1999. gada 1. augustā vai pēc tam, vai

28.7.3. kurš piegādāts 2002. gada 1. februārī vai pēc tam, vai

28.7.4. kuram ir veikta būtiska pārbūve:

28.7.4.1. kuras līgums ir noslēgts 1999. gada 1. februārī vai pēc tam, vai

28.7.4.2. tad, ja līguma nav, – pārbūve, kuras darbi sākti 1999. gada 1. augustā vai pēc tam vai

28.7.4.3. kura ir pabeigta 2002. gada 1. februārī vai pēc tam;

28.8. “naftas tankkuģis, kas piegādāts 2010. gada 1. janvārī vai pēc tam”, ir naftas tankkuģis:

28.8.1. kura būvēšanas līgums ir noslēgts 2007. gada 1. janvārī vai pēc tam, vai

28.8.2. tad, ja būvēšanas līguma nav, – kuģis, kuram ielikts ķīlis vai kurš bijis līdzīgā būvniecības stadijā 2007. gada 1. jūlijā vai pēc tam, vai

28.8.3. kurš piegādāts 2010. gada 1. janvārī vai pēc tam, vai

28.8.4. kuram ir veikta būtiska pārbūve:

28.8.4.1. kuras līgums ir noslēgts 2007. gada 1. janvārī vai pēc tam, vai

28.8.4.2. tad, ja līguma nav, – pārbūve, kuras darbi sākti 2007. gada 1. jūlijā vai pēc tam vai

28.8.4.3. kura ir pabeigta 2010. gada 1. janvārī vai pēc tam.

28.9. “kuģis, kas piegādāts 2010 1. augustā vai pēc tam” ir kuģis:

28.9.1. kura būvēšanas līgums ir noslēgts 2007.gada 1. augustā vai pēc tam, vai

28.9.2. tad, ja būvēšanas būvēšanas līguma nav, – kuģis, kuram ielikts ķīlis vai kurš bijis līdzīgā būvniecības stadijā 2008.gada 1. februārī vai pēc tam, vai

28.9.3. kurš piegādāts 2010. gada 1 augusta vai pēc tam, vai

28.9.4. kuram ir veikta būtiska pārbūve:

28.9.4.1. kuras līgums ir noslēgts pēc 2007. gada 1. augusta, vai

28.9.4.2. tad, ja līguma nav, – pārbūve, kuras darbi sākti pēc 2008. gada 1. 1.februāra vai

28.9.4.3. kura ir pabeigta pēc 2010. gada 1. augusta.

29. “Miljondaļas (ppm)” ir naftas daļas uz miljons ūdens tilpuma daļām.

30. “Uzbūvēts” kuģis ir kuģis, kam ielikts ķīlis vai kas bijis līdzīgā būvniecības stadijā.

2. noteikums

Piemērošana

1. Ja vien nav nepārprotami noteikts citādi, šā pielikuma noteikumi attiecas uz visiem kuģiem.

2. Prasības, kuras šā pielikuma 16., 26.4., 29., 30., 31., 32., 34. un 36. noteikumā izvirzītas naftas tankkuģiem, attiecas arī uz kuģiem, kas nav naftas tankkuģi ar kravas telpām, kuras ir iekārtotas un tiek lietotas, lai pārvadātu naftu kā lejamkravu, un kuru kopējā tilpība ir 200 kubikmetri vai vairāk, proti, minētās prasības attiecas arī uz šo kuģu tilpņu uzbūvi un ekspluatāciju; izņēmums ir kuģi, kuru kopējā tilpība ir mazāka nekā 1000 kubikmetri un attiecībā uz kuriem 29., 31. un 32. noteikuma vietā var piemērot šā pielikuma 34.6. noteikuma prasības.

3. Ja naftas tankkuģa kravas telpā pārvadā kravu, uz ko attiecas šīs konvencijas II pielikuma noteikumi, tad piemēro arī šīs konvencijas II pielikuma attiecīgās prasības.

4. Šā pielikuma 29., 31. un 32. noteikuma prasības nepiemēro naftas tankkuģiem, kas pārvadā asfaltu vai citus produktus, uz kuriem attiecas šā pielikuma noteikumi un kuri savu fizikālo īpašību dēļ kavē efektīvu naftas produktu/ūdens separāciju un monitoringu, un naftas produktu noplūdes kontroli saskaņā ar šā pielikuma 34. noteikumu īsteno, paturot nosēdumus uz klāja un visus piesārņotos mazgāšanas ūdeņus novadot uz pieņemšanas iekārtām.

5. Ievērojot šā noteikuma 6. punktu, šā pielikuma 18.6.-18.8. noteikumu nepiemēro tiem naftas tankkuģiem, kas piegādāti 1982. gada 1. jūnijā vai līdz tam, kā paredzēts 1.28.3. noteikumā, un kas veic tikai īpašus pārvadājumus:

5.1. starp ostām vai termināliem kādā šīs konvencijas dalībvalstī vai

5.2. starp šīs konvencijas dalībvalstu ostām vai termināliem, ja:

5.2.1. reiss pilnībā notiek īpašajā teritorijā vai

5.2.2. ja reiss pilnībā notiek citās robežās, kuras Organizācija noteikusi.

6. Šā noteikuma 5. punktu piemēro tikai tad, ja ostas vai termināli, kur šādos reisos tiek iekrauta krava, ir aprīkotas ar pieņemšanas iekārtām, kas ir piemērotas tam, lai no naftas tankkuģiem, kuri tās izmanto, pieņemtu un attīrītu visu balasta ūdeni un tanku mazgāšanā izmantoto ūdeni, un ja ir ievēroti visi turpmāk minētie nosacījumi:

6.1. saskaņā ar šā pielikuma 4. noteikumā paredzētajiem izņēmumiem visu balasta ūdeni, tostarp tīrā balasta ūdeni, un tanku mazgāšanas nosēdumus patur uz klāja un pārvieto uz pieņemšanas iekārtām, un kompetentā ostas valsts iestāde apstiprina attiecīgo šā pielikuma 36. noteikumā minēto ierakstu naftas operāciju žurnāla II daļā;

6.2. ir panākta šā noteikuma 5.1. vai 5.2. punktā minētā vienošanās starp administrāciju un ostas valstu valdībām par to, ka naftas tankkuģis, kas piegādāts 1982. gada 1. jūnijā vai vēlāk, kā paredzēts 1.28.3. noteikumā, tiek izmantots, lai veiktu īpašus pārvadājumus;

6.3. to, ka saistībā ar šo noteikumu pieņemšanas iekārtas, kas atrodas iepriekšminētajās ostās vai terminālos, atbilst šā pielikuma attiecīgajiem noteikumiem, ir apstiprinājušas to šīs konvencijas dalībvalstu valdības, kurās minētās iekārtas atrodas;

6.4. Starptautiskā naftas piesārņojuma novēršanas apliecība ir apstiprināta tā, lai naftas tankkuģis veiktu tikai šādus īpašus pārvadājumus.

3. noteikums

Izņēmumi un atbrīvojumi

1. Tādiem kuģiem kā, piemēram, kuģiem ar zemūdens spārniem, kuģiem uz gaisa spilvena, aerodinamiskiem virsūdens kuģiem, zemūdens peldlīdzekļiem u. c., kuriem to konstrukcijas īpatnību dēļ nav pamata vai nav iespējams piemērot šā pielikuma 3. un 4. nodaļas noteikumus, kas attiecas uz uzbūvi un aprīkojumu, administrācija minētos noteikumus drīkst nepiemērot, ja attiecīgo kuģu uzbūve un aprīkojums nodrošina līdzvērtīgu aizsardzību pret naftas piesārņojuma izraisīšanu, ņemot vērā to, kādu pakalpojumu veikšanai minētais kuģis ir paredzēts.

2. Informāciju par šādu administrācijas atļautu izņēmumu norāda apliecībā, kas minēta šā pielikuma 7. noteikumā.

3. Administrācija, kas atļauj šādu izņēmumu, cik drīz vien iespējams, bet ne vēlāk kā 90 dienu laikā, ziņo Organizācijai par šo izņēmumu un dara zināmus tā iemeslus, savukārt Organizācija šo informāciju nodod šīs konvencijas Pusēm zināšanai un, ja nepieciešams, attiecīgai rīcībai.

4. Administrācija drīkst nepiemērot šā pielikuma 29., 31. un 32. noteikuma prasības ikvienam naftas tankkuģim, kas veic tikai tādus reisus, kuru ilgums nepārsniedz 72 stundas, un kas turklāt dara to 50 jūras jūdžu attālumā no tuvākās sauszemes, ja minētais naftas tankkuģis veic tikai pārvadājumus starp ostām vai termināliem, kas atrodas šīs konvencijas dalībvalstī. Šāds atbrīvojums ir pieļaujams tikai tad, ja naftas tankkuģis patur uz klāja visus naftu saturošos maisījumus, lai pēc tam tos novadītu uz pieņemšanas iekārtām, un ja administrācija ir konstatējusi, ka rīcībā esošās iekārtas, kas paredzētas naftu saturošo maisījumu pieņemšanai, ir atbilstošas.

5. Tiem naftas tankkuģiem, kas nav minēti šā noteikuma 4. punktā, administrācija drīkst nepiemērot šā pielikuma 31. un 32. noteikuma prasības tad, ja:

5.1. tankkuģis ir naftas tankkuģis, kas piegādāts 1982. gada 1. jūnijā vai līdz tam, kā paredzēts 1.28.3. noteikumā, tā pilnā kravnesība ir 40 000 tonnu vai vairāk, kā minēts šā pielikuma 2.5. noteikumā, tas veic tikai īpašus pārvadājumus, un ir ievēroti šā pielikuma 2.6. noteikumā paredzētie nosacījumi, vai

5.2. ja tankkuģis veic tikai vienas kategorijas vai vairāku šādu kategoriju reisus:

5.2.1. reisus īpašajās teritorijās vai

5.2.2. reisus, nepārsniedzot 50 jūras jūdžu attālumu no tuvākās sauszemes, ārpus īpašajām teritorijām, kurās tankkuģis veic:

5.2.2.1. pārvadājumus starp ostām vai termināliem kādā šīs konvencijas dalībvalstī vai

5.2.2.2. ierobežotus reisus, ko noteikusi administrācija un kas nav ilgāki par 72 stundām,

ar noteikumu, ka ir ievēroti šādi nosacījumi:

5.2.2.3. visi naftu saturošie maisījumi tiek paturēti uz klāja, lai tos vēlāk novadītu uz pieņemšanas iekārtām;

5.2.2.4. attiecībā uz šā noteikuma 5.2.2. punktā minētajiem reisiem administrācija ir konstatējusi, ka ir pieejamas atbilstošas pieņemšanas iekārtas šādu naftu saturošo maisījumu pieņemšanai tajās naftas iekraušanas ostās vai terminālos, kurās tankkuģis pietur;

5.2.2.5. vajadzības gadījumā Starptautiskā naftas piesārņojuma novēršanas apliecība ir apstiprināta, lai attiecīgais kuģis veiktu tikai vienas kategorijas vai vairāku kategoriju reisus, kas minēti šā noteikuma 5.2.1. un 5.2.2.2. punktā, un

5.2.2.6. nodotais daudzums, laiks un osta ir reģistrēta naftas operāciju žurnālā.

4. noteikums

Izņēmumi

Šā pielikuma 15. un 34. noteikums neattiecas uz:

4.1. naftas vai naftu saturošā maisījuma izvadīšanu jūrā kuģa drošības dēļ vai lai glābtu kādam dzīvību jūrā, vai

4.2. naftas vai naftu saturošā maisījuma izvadīšanu jūrā kuģa vai tā iekārtu bojājuma dēļ:

4.2.1. ja pēc tam, kad radies bojājums vai pamanīta noplūde, ir veikti visi vajadzīgie piesardzības pasākumi, lai novērstu vai mazinātu noplūdi, un

4.2.2. izņemot gadījumu, ja īpašnieks vai kapteinis ir rīkojies vai nu ar nolūku radīt bojājumu, vai rīkojies nolaidīgi, apzinoties, ka bojājums, visticamāk, radīsies, vai

4.3. gadījumu, kad jūrā izvada administrācijas apstiprinātas vielas, kuru saturā ir nafta, un to veic, lai apkarotu īpašus piesārņojuma gadījumus nolūkā mazināt piesārņojuma radīto kaitējumu līdz minimumam. Ikvienu šādu izvadīšanu apstiprina tā valdība, kuras jurisdikcijā paredzēts veikts izvadīšanu.

5. noteikums

Ekvivalenti

1. Administrācija drīkst atļaut šajā pielikumā prasīto ierīču, materiālu, iekārtu vai aparātu vietā kuģī izmantot citus, ja šīs citas ierīces, materiāli, iekārtas vai aparāti ir vismaz tikpat efektīvs kā tie, kas prasīti šajā pielikumā. Administrācijai nav tiesību aizstāt ekspluatācijas metodes, kas paredzētas naftas noplūdes kontrolei un kas atbilst tām projektēšanas un uzbūves īpatnībām, kuras norādītas šā pielikuma noteikumos.

2. Administrācija, kas atļauj izmantot kuģī ierīces, materiālus, iekārtas vai aparātus šajā pielikumā prasīto ierīču, materiālu, iekārtu vai aparātu vietā, ziņo par to Organizācijai, kas savukārt šo informāciju nodod šīs konvencijas Pusēm zināšanai un, ja nepieciešams, attiecīgai rīcībai.

2. NODAĻA – APSKATE UN SERTIFIKĀCIJA

6. noteikums

Apskates

1. Visi naftas tankkuģi, kuru bruto tilpība ir 150 BT un vairāk, un visi citi kuģi, kuru bruto tilpība ir 400 BT un vairāk, ir pakļauti turpmāk minētajām apskatēm:

1.1. sākotnējā apskate pirms kuģa nodošanas ekspluatācijā vai pirms tam, kad šā pielikuma 7. noteikumā minētā apliecība tiek izsniegta pirmo reizi, tostarp pilna kuģa būves, aprīkojuma, sistēmu, ierīču, iekārtojuma un materiālu apskate, ciktāl tas ir noteikts šajā pielikumā. Šīs apskates mērķis ir nodrošināt to, lai būve, aprīkojums, sistēmas, ierīces, iekārtojums un materiāli pilnībā atbilstu šā pielikuma piemērojamām prasībām;

1.2. periodiskā apskate intervālos, kurus noteikusi administrācija, bet kuri nepārsniedz piecus gadus, izņemot gadījumus, kuros piemērojams šā pielikuma 10.2.2., 10.5., 10.6. vai 10.7. noteikums. Periodiskās apskates mērķis ir nodrošināt to, lai būve, aprīkojums, sistēmas, ierīces, iekārtojums un materiāli pilnībā atbilstu šā pielikuma piemērojamām prasībām;

1.3. starpperioda apskate trīs mēnešu laikā pirms vai pēc apliecības otrā ikgadējā datuma vai trīs mēnešu laikā pirms vai pēc trešā ikgadējā datuma, un tā aizstāj vienu no šā noteikuma 1.4. punktā paredzētajām ikgadējām apskatēm. Starpperioda apskates mērķis ir nodrošināt to, lai aprīkojums un saistītās sūkņu un cauruļvadu sistēmas, tostarp naftas izvadīšanas kontroles un vadības sistēmas, jēlnaftas mazgāšanas sistēmas, naftu saturoša ūdens separācijas iekārtas un naftas filtrēšanas sistēmas, pilnībā atbilstu šā pielikuma piemērojamām prasībām un būtu labā darba kārtībā. Starpperioda apskati apstiprina apliecībā, kas izsniegta saskaņā ar šā pielikuma 7. vai 8. noteikumu;

1.4. ikgadējā apskate trīs mēnešu laikā pirms vai pēc apliecības katra ikgadadējā datuma, tostarp šā noteikuma 1.1. punktā minētās būves, aprīkojuma, sistēmu, ierīču, iekārtojuma un materiālu vispārējā pārbaude, lai pārliecinātos, ka tie ir uzturēti saskaņā ar šā noteikuma 4.1. un 4.2. punktu un ir atbilstošā stāvoklī, lai veiktu pakalpojumus, kam šis kuģis ir paredzēts. Ikgadējo apskati apstiprina apliecībā, kas izsniegts saskaņā ar šā pielikuma 7. vai 8. noteikumu, un

1.5. papildu apskate, kas atkarībā no apstākļiem ir vispārēja vai daļēja un ko veic pēc remonta, kura nepieciešamība konstatēta izmeklēšanā, kas minēta šā noteikuma 4.3. punktā, vai pēc jebkura nozīmīga remonta vai rekonstrukcijas. Apskates mērķis ir pārliecināties, vai nepieciešamais remonts vai rekonstrukcijas darbi ir veikti efektīvi, vai šā remonta vai rekonstrukcijas materiāli un veicamais darbs visādā ziņā ir apmierinošs un vai kuģis visādā ziņā atbilst šā pielikuma prasībām.

2. Administrācija nosaka attiecīgus pasākumus kuģiem, uz kuriem neattiecas šā noteikuma 1. punkts, lai nodrošinātu to, ka tiek ievēroti šā pielikuma piemērojamie nosacījumi.

3.1. Kuģu apskati attiecībā uz šā pielikuma noteikumu izpildi veic administrācijas darbinieki. Taču apskašu veikšanu administrācija var uzticēt šim nolūkam izvirzītiem inspektoriem vai organizācijām, kuras tā atzinusi. Šīm organizācijām jāievēro vadlīnijas, kuras Organizācija pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju A.739(18) un kuras tā var būt grozījusi, un specifikācijas, kuras Organizācijas pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju A.789(19) un kuras tā var būt grozījusi, ja minētie grozījumi ir pieņemti, stājušies spēkā un tos piemēro atbilstoši šīs konvencijas 16. panta nosacījumiem attiecībā uz šim pielikumam piemērojamo grozījumu kārtību.

3.2. Administrācija, kas izvirza inspektorus vai atzīst Organizācijas šā noteikuma 3.1. punktā minēto apskašu veikšanai, ikvienu izvirzīto inspektoru vai atzīto organizāciju pilnvaro vismaz:

3.2.1. pieprasīt kuģa remontu un

3.2.2. veikt apskati, ja to pieprasījusi ostas valsts kompetentā iestāde. Administrācija informē Organizāciju par to, kādi ir izvirzīto inspektoru vai atzīto organizāciju konkrētie pienākumi un deleģēto pilnvaru nosacījumi, lai savukārt Organizācija to darītu zināmu šīs konvencijas Pusēm.

3.3. Ja izvirzītais inspektors vai atzītā organizācija konstatē, ka attiecīgā kuģa stāvoklis vai tā aprīkojums ievērojami atšķiras no apliecībā minētās informācijas vai ir tāds, ka šis kuģis nav piemērots, lai dotos jūrā, neradot nepamatoti lielus draudus jūras videi, tad inspektors vai organizācija nekavējoties nodrošina to, ka tiek veikts izlabošanas pasākums, un pienācīgā veidā informē administrāciju. Ja šāds izlabošanas pasākums netiek veikts, attiecīgo apliecību anulē un par to nekavējoties ziņo administrācijai; un, ja kuģis atrodas citas Puses ostā, tad par to nekavējoties informē arī minētās ostas attiecīgās valsts iestādes. Ja administrācijas darbinieks, izvirzītais inspektors vai atzītā organizācija ir informējusi minētās ostas attiecīgās valsts iestādes, tad attiecīgās ostas valsts valdība šim darbiniekam, inspektoram vai organizācijai sniedz visu palīdzību, kas nepieciešama, lai tie veiktu savus pienākumus saskaņā ar šo noteikumu. Ja vajadzīgs, attiecīgās ostas valsts valdība veic pasākumus, lai nodrošinātu to, ka minētais kuģis neiziet jūrā līdz brīdim, kad tas var doties jūrā vai atstāt ostu, lai kuģotu uz tuvāko atbilstošo remonta rūpnīcu, neradot nepamatoti lielus draudus jūras videi.

3.4. Jebkurā gadījumā attiecīgā administrācija pilnībā garantē to, ka veiktā apskate ir pilnīga un efektīva, un apņemas veikt pasākumus, kas nepieciešami, lai izpildītu šo pienākumu.

4.1. Kuģa un tā aprīkojuma stāvokli uztur saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem, lai nodrošinātu to, ka attiecīgais kuģis visādā ziņā paliek piemērots tam, lai dotos jūrā, neradot nepamatoti lielus draudus jūras videi.

4.2. Kad saskaņā ar šā noteikuma 1. punktu veiktā kuģa apskate ir pabeigta, bez administrācijas atļaujas nedrīkst veikt nekādas izmaiņas attiecībā uz apskatē pārbaudīto būvi, aprīkojumu, sistēmām, ierīcēm, iekārtojumu vai materiāliem, izņemot tiešu minētā aprīkojuma un ierīču aizvietošanu.

4.3. Ja uz kuģa notiek negadījums vai ja tiek atklāts bojājums, kas būtiski ietekmē kuģa integritāti vai šajā pielikumā minētā aprīkojuma pilnīgumu un efektivitāti, kuģa kapteinis vai īpašnieks, cik drīz vien iespējams, ziņo par to administrācijai, atzītajai organizācijai vai izvirzītajam inspektoram, kas ir atbildīgs par attiecīgās apliecības izsniegšanu, un tādējādi rada iemeslu izmeklēšanai, ko uzsāk, lai noteiktu, vai šā noteikuma 1. punktā minētā apskate ir nepieciešama. Ja kuģis atrodas citas Puses ostā, tā kapteinis vai īpašnieks nekavējoties ziņo arī minētās ostas valsts attiecīgajām iestādēm, un izvirzītais inspektors vai atzītā organizācija pārliecinās, vai šāds ziņojums ir sniegts.

7. noteikums

Apliecības izsniegšana vai apstiprināšana

1. Starptautisko naftas piesārņojuma novēršanas apliecību pēc sākotnējās vai periodiskās apskates saskaņā ar šā pielikuma 6. noteikuma nosacījumiem izsniedz naftas tankkuģiem, kuru bruto tilpība ir 150 BT vai vairāk, un visiem citiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 BT un kuri veic reisus uz ostām vai termināliem atklātā jūrā, kuras ir citu šīs konvencijas Pušu jurisdikcijā.

2. Apliecību izsniedz vai apstiprina administrācija vai tās atbilstoši pilnvarota persona vai organizācija. Jebkurā gadījumā administrācija uzņemas visu atbildību par apliecību.

8. noteikums

Apliecības izsniegšana vai apstiprināšana, ko veic cita valdība

1. Attiecīgās konvencijas Puses valdība pēc administrācijas pieprasījuma var likt apskatīt konkrēto kuģi un, ja tā ir guvusi apstiprinājumu, ka šā pielikuma nosacījumi ir ievēroti, šim kuģim izsniedz Starptautisko naftas piesārņojuma novēršanas apliecību vai atļauj tās izsniegšanu un, ja nepieciešams, apstiprina kuģim izsniegto apliecību vai atļauj tās apstiprināšanu saskaņā ar šo pielikumu.

2. Apliecības kopiju un apskates ziņojuma kopiju, cik vien iespējams drīz, nosūta administrācijai, kas to pieprasījusi.

3. Šādi izsniegtā apliecībā ir norāde, ka tā izsniegta pēc administrācijas pieprasījuma un ka tai ir tāds pats spēks kā apliecībai, kas izsniegta saskaņā ar šā pielikuma 7. noteikumu, un to tieši tāpat atzīst.

4. Starptautisko naftas piesārņojuma novēršanas apliecību neizsniedz tādam kuģim, kas ir tiesīgs peldēt ar tādas valsts karogu, kura nav šīs konvencijas dalībvalsts.

9. noteikums

Apliecības veidlapa

Starptautisko naftas piesārņojuma novēršanas apliecību sagatavo veidā, kas atbilst šā pielikuma II papildinājumā sniegtajam paraugam, un tā ir sagatavota vismaz angļu, franču vai spāņu valodā. Ja lieto arī izsniedzējvalsts attiecīgo valsts valodu, tad tā ir galvenā valoda strīdu vai pretrunu risināšanā.

10. noteikums

Apliecības derīguma termiņš

1. Starptautisko naftas piesārņojuma novēršanas apliecību izsniedz uz laiku, ko noteikusi administrācija un kas nav ilgāks par pieciem gadiem.

2.1. Neatkarīgi no šā noteikuma 1. punkta prasībām tad, ja periodiskā apskate ir pabeigta laikā, kad līdz esošās apliecības derīguma termiņa beigām ir ne vairāk par trim mēnešiem, jaunā apliecība ir derīga no periodiskās apskates pabeigšanas dienas uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, skaitot no esošās apliecības derīguma termiņa beigām.

2.2. Ja periodiskā apskate ir veikta pēc esošās apliecības derīguma termiņa beigām, tad jaunā apliecība ir derīga no periodiskās apskates pabeigšanas dienas uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus pēc esošās apliecības derīguma termiņa beigām.

2.3. Ja periodiskā apskate ir pabeigta tad, kad līdz esošās apliecības derīguma termiņa beigām ir palikuši vairāk nekā trīs mēneši, jaunā apliecība ir spēkā ne ilgāk par pieciem gadiem no periodiskās apskates pabeigšanas dienas.

3. Ja apliecību izsniedz uz periodu, kas ir īsāks nekā pieci gadi, tad pēc derīguma termiņa beigām administrācija var pagarināt apliecības derīguma termiņu uz maksimālo laikposmu, kas paredzēts šā noteikuma 1. punktā, ja attiecīgi tiek veiktas šā pielikuma 6.1.3. un 6.1.4. noteikumā minētās apskates, kuras veic tad, ja apliecību izsniedz uz pieciem gadiem.

4. Ja ir pabeigta periodiskā apskate un jaunu apliecību nevar izsniegt vai nogādāt uz kuģa līdz esošās apliecības derīguma termiņa beigām, tad administrācijas pilnvarotā persona vai organizācija drīkst apstiprināt esošo apliecību, un šādu apliecību pieņem kā derīgu turpmākajā periodā, bet ne ilgāk par pieciem mēnešiem līdz derīguma termiņa beigām.

5. Ja brīdī, kad beidzas apliecības derīguma termiņš, kuģis neatrodas ostā, kurā jānotiek tā apskatei, administrācija drīkst pagarināt apliecības derīguma termiņu, taču šo pagarinājumu piešķir vienīgi tādēļ, lai kuģis varētu pabeigt reisu līdz ostai, kurā jāveic tā apskate, un vienīgi tajos gadījumos, kad šāda rīcība šķiet pareiza un pamatota. Nevienu apliecību nepagarina uz ilgāku laiku par trim mēnešiem, un kuģim, kuram ir piešķirts apliecības pagarinājums, pēc ierašanās ostā, kurā jāveic tā apskate, nav tiesību šo ostu atstāt bez jaunas apliecības, pamatojoties uz šādu pagarinājumu. Kad periodiskā apskate ir pabeigta, jaunā apliecība ir spēkā ne ilgāk kā piecus gadus no esošās apliecības derīguma termiņa beigu dienas, pirms tika piešķirts pagarinājums.

6. Apliecību, kas izsniegta kuģim, kurš veic īsus reisus, un kas nav pagarināta saskaņā ar šā noteikuma iepriekšminētajiem nosacījumiem, administrācija var pagarināt uz papildu laiku, kas nepārsniedz vienu mēnesi pēc apliecībā norādītā derīguma termiņa beigu dienas. Kad periodiskā apskate ir pabeigta, jaunā apliecība ir spēkā ne ilgāk kā piecus gadus no esošās apliecības derīguma termiņa beigu dienas, pirms tika piešķirts pagarinājums.

7. Īpašos apstākļos, kurus konstatējusi administrācija, jaunā apliecība nav jādatē no esošās apliecības termiņa beigām, kā to paredz šā noteikuma 2.2., 5. vai 6. punkts. Šajos īpašajos apstākļos jaunā apliecība ir derīga ne ilgāk par pieciem gadiem no periodiskās apskates pabeigšanas datuma.

8. Ja ikgadējā vai starpperioda apskate ir pabeigta līdz laikposmam, kas noteikts šā pielikuma 6. noteikumā, tad:

8.1. apliecībā norādīto ikgadējo datumu groza, apstiprinot datumu, kas nav vēlāks par trim mēnešiem pēc apskates pabeigšanas datuma;

8.2. šā pielikuma 6.1. noteikumā paredzēto turpmāko ikgadējo apskati vai starpperioda apskati pabeidz minētajā noteikumā paredzētajos intervālos, izmantojot jauno ikgadējo datumu; un

8.3. derīguma termiņš var palikt nemainīts, ja vienu vai vairākas ikgadējās vai starpperioda apskates attiecīgi veic tā, lai nebūtu pārsniegti maksimālie intervāli starp šā pielikuma 6.1. noteikumā paredzētajām apskatēm.

9. Apliecība, kas izsniegta saskaņā ar šā pielikuma 7. vai 8. noteikumu, zaudē derīgumu šādos gadījumos:

9.1. ja attiecīgās apskates nav pabeigtas laikposmos, kas noteikti šā pielikuma 6.1. noteikumā;

9.2. ja apliecība nav apstiprināta saskaņā ar šā pielikuma 6.1.3. vai 6.1.4. noteikumu vai

9.3. ja attiecīgais kuģis maina karogvalsti. Jaunu apliecību izsniedz tikai tad, kad valdība, kas izsniedz jauno apliecību, ir pilnībā pārliecinājusies, ka konkrētais kuģis atbilst šā pielikuma 6.4.1. vai 6.4.2. noteikuma prasībām. Gadījumā, kad kuģi viena Puse nodod citai Pusei, tad, ja tas tiek pieprasīts trīs mēnešu laikā pēc nodošanas, pirmās minētās Puses – šī kuģa iepriekšējās karogvalsts – valdība, cik drīz vien iespējams, administrācijai nosūta tās apliecības kopijas, kas uz šī kuģa bija pirms nodošanas, un, ja tādi ir, – attiecīgo apskašu ziņojumu kopijas.

11. noteikums

Ostas valsts veiktā ekspluatācijas prasību kontrole^*

1. Ja kuģis atrodas kādas citas Puses ostā vai terminālā atklātā jūrā, tad šīs Puses attiecīgi pilnvarotas amatpersonas veic minētā kuģa pārbaudi attiecībā uz ekspluatācijas prasībām, kas noteiktas šajā pielikumā, ja ir nepārprotams pamats uzskatīt, ka šī kuģa kapteinis vai komanda nepārzina svarīgākās procedūras uz kuģa, kuras attiecas uz naftas izraisītā piesārņojuma novēršanu.

2. Šā noteikuma 1. punktā minētajos apstākļos Puse veic darbības, lai nodrošinātu to, ka attiecīgais kuģis nedodas jūrā, līdz situācija nav noregulēta atbilstoši šā pielikuma prasībām.

3. Procedūras attiecībā uz ostas valsts veikto kontroli, kas noteikta šīs konvencijas 5. pantā, attiecas uz šo noteikumu.

4. Nevienu šā noteikuma daļu nedrīkst interpretēt tā, lai ierobežotu tiesības un pienākumus, kādi ir Pusei, kura veic šajā konvencijā īpaši noteikto ekspluatācijas prasību kontroli.

^* Sk. Ostas valsts veiktās kontroles procedūras, ko organizācija pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju A.787(19), kura grozīta ar rezolūciju A.882(21).

3. NODAĻA – VISU KUĢU MAŠĪNTELPĀM NOTEIKTĀS PRASĪBAS

A DAĻA. UZBŪVE

12. noteikums

Naftas nosēdumu tanks

1. Ikvienu kuģi, kura bruto tilpība ir 400 BT un vairāk, ņemot vērā iekārtu tipu un reisa ilgumu, aprīko ar atbilstoša tilpuma tanku vai tankiem, lai tajā(-os) uzņemtu naftas nosēdumus, ar kuriem nevar rīkoties citādi, kā paredzēts šā pielikuma noteikumos, piemēram, naftas nosēdumus, kas radušies, attīrot degvielu un smēreļļas un mašīntelpās noplūstot naftas produktiem.

2. Cauruļvadu sistēmai no naftas nosēdumu tanka un uz to nav tiešas izvades ārpus borta, izņemot 13. noteikumā minēto izvades standarta savienojumu.

3. Kuģos, kas piegādāti pēc 1979. gada 31. decembra, kā paredzēts 1.28.2. noteikumā, naftas nosēdumu tankus projektē un būvē tā, lai atvieglotu to tīrīšanu un nosēdumu novadīšanu uz pieņemšanas iekārtām. Kuģi, kas piegādāti 1979. gada 31. decembrī vai līdz tam, kā paredzēts 1.28.1. noteikumā, atbilst šai prasībai, ciktāl tas ir pamatoti un izpildāms.

12A noteikums

1. Šo noteikumu piemēro visiem kuģiem ar kopējo degvielas ietilpību 600 m³ un lielāku, kuri piegādāti 2010.gada augustā vai vēlāk, kā paredzēts šī pielikuma 1.28.9. noteikumā.

2. Šī noteikuma piemērošana nosakot degvielas pārvadāšanai lietojamo tanku izvietojumu, neietekmē šī pielikuma 19. noteikuma nosacījumus.

3. Šā noteikuma mērķiem izmanto sekojošas definīcijas:

3.1. “Degviela” ir jebkura nafta, ko uz kuģiem, kas pārvadā šādu naftu, izmanto kā dzinēju un palīgmehānismu degvielu.

3.2.”Kravas zīmes iegrime (d_S)” ir vertikālais attālums metros, no teorētiskās bāzes līnijas līdz ūdenslīnijai pret garuma viduspunktu, kas atbilst kuģim noteiktajiem vasaras brīvsāniem.

3.3. “Tukša kuģa iegrime” ir tukša kuģa teorētiskā iegrime kuģa vidusdaļā.

3.4. “Daļēja kravas zīmes iegrime (d_P)” ir tukša kuģa iegrime plus 60% no starpības starp tukša kuģa iegrimi un kravas zīmes iegrimi d_S. Daļējo kravas zīmes iegrimi (d_p) mēra metros.

3.5. “Ūdenslīnija (d_B)” ir vertikālais attālums metros no teorētiskās bāzes līnijas līdz ūdenslīnijai pret garuma viduspunktu, kas atbilst 30% no dziļuma D_S.

3.6. “Platums (B_S)” ir lielākais teorētiskais kuģa platums metros, kas ir vienāds vai mazāks par dziļāko kravas zīmi (d_S), .

3.7. “Platums (B_B)” ir lielākais teorētiskais kuģa platums metros, kas ir vienāds vai mazāks par ūdenslīniju (d_B).

3.8. “Dziļums (D_S)” ir teorētiskais dziļums metros, ko mēra no viduspunkta līdz augšējā klāja sāniem. Piemērošanas nolūkā “augšējais klājs” ir augstākais klājs, līdz kuram stiepjas ūdensnecaurlaidīgas šķērsvirziena starpsienas, izņemot pakaļgala pīķu starpsienas.

3.9. “Garums (L)” nozīmē garumu, kas ir 96% no pilnā kuģa garuma pa ūdenslīniju ar iegrimi, kas ir 85% no teorētiskā borta augstuma, kuru mēra noķīļa augšējās malas, vai arī garums no vadņa priekšpuses līdz stūres vārpstas asij pa minēto ūdenslīniju, ja šis pēdējais minētais rādītājs ir lielāks. Kuģiem, kuru konstrukcijā ir ķīļa slīpums, ūdenslīnija, pa kuru mēra šo garumu, ir paralēla konstrukcijas ūdenslīnijai. Garumu (L) mēra metros.

3.10. “Platums (B)” ir kuģa maksimālais platums, metros, ko mēra kuģa vidusdaļā līdz brangas teorētiskai līnijai kuģī, kura korpuss ir no metāla, un līdz korpusa ārējai virsmai kuģi, kura korpuss ir no kāda cita materiāla.

3.11. “Degvielas tanks” ir tanks kurā tiek pārvadāta degviela, izņemot tos tankus, kuri pie normālas kuģa ekspluatācijas nesatur degvielu, tādi kā pārteces tanki.

3.12. “Mazs degvielas tanks” ir degvielas tanks, kura maksimālā ietilpība nav lielāka par 30 m³.

3.13. “C” ir kuģa degvielas kopējais daudzums m³, ja tanki ir 98% pilni, ieskaitot mazos tankus.

3.14. “Degvielas daudzums”ir tanka tilpums m³, ja tanks ir 98% pilns.

4. Šī noteikuma nosacījumus piemēro visiem degvielas tankiem, izņemot mazus degvielas tankus, kā tie noteikti 3. 12. punktā, pie noteikuma, ka šo izslēgto tanku kopējā ietilpība nav lielāka par 600 m³.

5. Atsevišķu degvielas tanku ietilpība nav lielāka par 2500 m³.

6. Uz kuģiem, kas nav pašizceļošas urbšanas iekārtas, kuru kopējā degvielas ietilpība ir 600 m³ un vairāk, degvielas tanki ir izvietoti virs dibena klājuma teorētiskās līnijas attālumā, kas nav mazāks par zemāk doto attālumu h:

h =B/20 m vai,

h =2,0 m, izvēloties mazāko.

H minimālais lielums ir 0,76 m.

Ķimeņkneijas rajonā un vietās bez skaidri izteiktas ķimeņkneijas, degvielas tanku robežlīnija iet paralēli dibena plakanās daļas līnijai kuģa vidusdaļā, kā tas parādīts 1. zīmējumā.

base line – bāzes līnija 

1. zīmējums Degvielas tanka robežkonstrukcijas līnijas saistībā ar 6. punktu

7. Kuģos ar kopējo degvielas apjomu 600 m³ vai varāk, bet mazāk par 5000 m³, degvielas tankus izvieto virzienā uz vidu no sānu apšuvuma teorētiskās līnijas attālumā, kas nav mazāks par lielumu w, kas, kā tas parādīts 2. zīmējumā, tiek mērīts jebkurā šķērsvirziena šķēluma vietā taisnā leņķī pret sānu apšuvumu, kā tas norādīts zemāk:

w=0,4 + 2,4 C/20 000 m

Minimālais w lielums ir 1,0 m, tomēr atseviškiem tankiem ar degvielas ietilpību mazāku par 500 m³ minimālais lielums ir 0,76 m.

base line – bāzes līnija

2. zīmējums Degvielas tanka robežkonstrukcijas līnijas saistībā ar 7. un 8. punktu

8. Kuģiem ar kopējo degvielas tilpumu 5000 m³ un vairāk, degvielas tankus izvieto virzienā uz vidu no sānu apšuvuma teorētiskās līnijas attālumā, kas nav mazāks par lielumu w, kas, kā tas parādīts 2. zīmējumā, tiek mērīts jebkurā šķērsvirziena šķēluma vietā taisnā leņķī pret sānu apšuvumu, kā tas norādīts zemāk:

w = 0,5 +C/20 000 m, vai

w = 2,0 m, izvēloties mazāko

Minimālā w vērtība ir 1,0

9. Degvielas cauruļvadu līnijas, kas no kuģa dibena izvietotas mazākā attālumā par h, kā tas definēts 6. punktā, vai no kuģa sāniem mazākā par w, kā definēts 7. un 8. noteikumā, degvielas tankā vai tiešā tā tuvumā ir aprīkotas ar ventiļiem vai līdzīgām noslēgšanas ierīcēm. Šos ventiļus var iedarbināt no viegli pieejamas noslēgtas telpas, kura ir pieejama no navigācijas tiltiņa vai dzinēju vadības posteņa neizejot atklāto brīvsānuvai virsbūves klājus. Ventiļi aizveras distances vadības atteices gadījumā (atteice aizvērtā stāvoklī) un ir aizvērti jūrā jebkurā laikā, kad tankā ir degviela, izņemot tos var atvērt degvielas pārsūknēšanas operāciju laikā.

10. Degvielas tankos degvielas iesūces akas var iespiesties dubultajā dibenā zem robežlīnijas, ko nosaka attālums h, ar noteikumu, ka šīs akas ir pēc iespējas mazākas un attālums starp akas dibenu un kuģa dibena ārējo apšuvumu nav mazāks par 0,5 h.

11. Kā alternatīvu 6. un vai nu 7. vai 8. punktam, kuģi atbilst zemāk norādītajīem degvielas avārijas izplūdes standartiem:

11.1. Aizsardzības līmeni pret piesārņojumu ar degvielu tad, ja notiek sadursme vai kuģis uzskrien uz sēkļa, nosaka pamatojoties uz zemāk doto vidējo naftas izplūdes rādītāju, sekojoši:

O_M < 0,0157 – 1,14E - 6× C
600 m³ ≤ C < 5 000 m³

O_M < 0,010 C ≥ 5 000 m³

kur:

O_M – vidējais naftas izplūdes rādītājs; C – kopējais degvielas apjoms

11.2. Aprēķinot vidējo naftas izplūdes parametru piemēro sekojošus pieņēmumus:

11.2.1. pieņem, ka kuģis ir piekrauts līdz daļējas kravas zīmes iegrimei d_P, bez galsveres vai sānsveres;

11.2.2. pieņem, ka visi degvielas tanki ir aizpildīti līdz 98% līmenim no to tilpuma;

11.2.3. degvielas nominālo blīvumu (p_n) parasti pieņem kā vienādu ar 1,000 kg/m³. Ja degvielas blīvums ir īpaši ierobežota ar mazāku lielumu, piemēro mazāko lielumu; un

11.2.4. šo izplūdes aprēķinu mērķim, katra degvielas tanka caurlaidību pieņem vienādu ar 0,99, ja nav pierādīta citāda.

11.3. Apvienojot naftas izplūdes rādītājus, lieto sekojošus pieņēmumus:

11.3.1. Atsevišķi aprēķina vidējo naftas izplūdi attiecībā uz sānu bojājumu un dibena bojājumu un tad apvieno nedimensionālā naftas izplūdes rādītājā O_M, sekojošā veidā:

O_M = (0,4 O_MS + 0,6 O_MB)/C

kur:

O_MS = vidējā izplūde, kas radusies sānu bojājuma dēļ, izteikta m³

O_MB = vidējā izplūde, kas radusies dibena bojājuma dēļ, izteikta m³

C = kopējais degvielas daudzums.

11.3.2. Atsevišķo vidējo degvielas izplūdi, kas radusies dibena bojājuma dēļ, aprēķina attiecībā uz 0 m un mīnus 2,5 m plūdmaiņu apstākļiem un tad apvieno sekojošā veidā:

O_MB = 0,7 O_MB(0) + 0,3 O_MB(2,5)

kur:

O_MB(0) – vidējā izplūde attiecībā uz 0 m plūdmaiņu apstākļiem, un

O_MB(2,5) – vidējā izplūde attiecībā uz mīnus 2,5 m plūdmaiņu apstākļiem, izteikta m³

11.4. Vidējo izplūdi, kas radusies sānu bojājumu dēļ, – O_MS – aprēķina sekojoši:

............n
O_MS = ∑ P_S(i)O_S(i) [m³]
............i

kur:

i – katrs apskatāmais degvielas tanks;

n –kopējais degvielas tanku skaits;

P_S(i) –varbūtība, ka sānu bojājums skars degvielas tanku i, aprēķināta saskaņā ar šī noteikuma 11.6. punktu;

O_S(i) – izplūde no degvielas tanka i, izteikta m³, sānu bojājuma gadījumā, ko pieņem vienādu ar kopējo tanka tilpumu, kad tas ir 98% pilns.

11.5. Vidējo izplūdi, kas radusies dibena bojājuma dēļ, aprēķina katram plūdmaiņu stāvoklim, sekojoši:

11.5.1.

..................n
O_MB(0) = ∑ P_B(i)O_B(i)C_DB(i) [m³]
..................i

kur:

i – nozīmē katru apskatāmo degvielas tanku;

n – ir kopējais degvielas tanku skaits;

P_B(i) – varbūtība, ka dibena bojājums skars degvielas tanku i, kas aprēķināta saskaņā ar šī noteikuma 11.7. punktu;

O_B(i) – izplūde no degvielas tanka i, izteikta m³, aprēķināta saskaņā ar šī noteikuma 11.5.3. punktu; un

C_DB(i) – koeficients naftas uztveršanas aprēķiniem, kā tas noteikts 11.5.4. punktā.

11.5.2.

......................n
O_MB(2,5) = ∑ P_B(i)O_B(i)C_DB(i) [m³]
.....................i

kur:

i, n, P_B(i) un C_DB(i) – kā tas noteikts iepriekšējā 1. apakšpunktā

O_B(i) – izplūde no degvielas tanka i pēc plūdmaiņas stāvokļa izmaiņām, izteikta m³.

11.4. Naftas izplūdi O_B(i) katram degvielas tankam aprēķina pamatojoties uz spiediena līdzsvara principiem, saskaņā ar sekojošiem pieņēmumiem:

11.5.2.1. tiek pieņemts, ka tad, kad kuģis ir uzskrējis uz sēkļa, tā sānsvere un galsvere ir 0, iegrime pirms plūdmaiņas izmaiņām ir vienāda ar daļēju kravas zīmes iegrimi d_P.

11.5.2.2. degvielas līmeni pēc bojājuma aprēķina sekojoši:

h_F = {(d_P + t_C - Z_l)(p_S)}/p_n

kur:

h_F – degvielas virsmas augstums virs Z_l, metros;

t_C – plūdmaiņas izmaiņas, metros. Plūdmaiņas samazinājumu izsaka kā negatīvas vērtības;

Z_l – zemākā punkta augstums degvielas tankā virs bāzes līnijas, metros;

p_S – jūras ūdens blīvums, ko pieņem kā 1,025 kg/m³; un

p_n – degvielas nominālais blīvums, kā tas noteikts 11.2.3. punktā.

11.5.2.3. Pieņem, ka naftas izplūde O_B(i) no katra tanka, kurus norobežo dibena apšuvums, ir vismaz tāda, kā to nosaka ar zemāk doto formulu, bet ne lielāka par tanka ietilpību:

O_B(i) =H_W ∙ A

kur:

H_W = 1,0 m, ja Y_B =0

H_W = B_B/50, bet nav lielāks par 0,4 m, kad Y_B lielāks par B_B/5 vai 11,5 m, atkarībā no tā, kas ir mazāks

H_W mēra kuģa vidusdaļā uz augšu no dibena plakanās daļas līnijas. Ķimeņkneijas rajonā un vietās bez skaidri izteiktas ķimeņkneijas, H_W mēra no kuģa vidusdaļā plakanajam dibenam paralēlās līnijas, kā tas parādīts 1. zīmējumā attiecībā uz attālumu “h”.

Y_B vērtībām virzienā no viduslīnijas uz bortu B_B/5 vai 11,5 m, atkarībā no tā, kas ir mazāks, H_W aprēķina ar lineāro interpolāciju.

Y_B – minimālā Y_B vērtība degvielas tanka garumā, ja jebkurā dotajā vietā Y_B ir šķērsvirziena attālums starp sānu apšuvumu un tanku pie ūdenslīnijas d_B vai zemāk par to.

A – degvielas tanka maksimālās horizontālās projekcijas laukums no tanka dibena līdz līmenim H_W.

Hw = BB/50 but not greater than 0,40	Hw = BB/50, bet ne lielāks par 0,40 m
BB/5 or 11,5m, whichever is less (measured inboard from the ship’s side at right angles to the centreline at the level of dB)	BB/5 vai 11,5m, izvēloties mazāko (mērīts dB līmenī no kuģa sāna virzienā uz centralīniju, taisnos leņķos pret to

 

3. zīmējums – Izmēri minimālās izplūdes aprēķinu veikšanai saistībā ar11.5.3.3. apakšpunktu.

Dibena bojājuma gadījumā, daļa no degvielas tanka izplūdes var nokļūt nodalījumos, kas nav paredzēti degvielas pārvadāšanai. Šis efekts tuvināti tiek aprēķināts piemērojot katram tankam koeficientu C_DB(i), ko aprēķina sekojoši:

C_DB(i) = 0,6 degvielas tankiem, kurus apakš­pusē norobežo nodalījumi, kuros netiek glabāta degviela;

C_DB(i) = 1 citos gadījumos.

11.6. Varbūtību P_S, ka nodalījumu var skart sānu bojājums, aprēķina sekojoši:

11.6.1. P_S = P_SL ∙ P_SV ∙ P_ST

kur: P_SL=(1 – P_Sf –P_Sa) – varbūtība, ka bojājums pletīsies gareniskajā zonā, ko norobežo X_a un X_f;

P_SV = (1 – P_Su – P_Sl) – varbūtība, ka bojājums pletīsies vertikālā zonā, ko norobežo Z_l un Z_u;

P_ST = (1–P_Sy) – varbūtība, ka bojājums pletīsies šķērsvirzienā, aiz y noteiktās robežkonstrukcijas.

11.6.2. P_Sa, P_Sf, P_Su un P_Sl nosaka ar lineāro interpolācijas metodi no 11.6.3 punktā dotās sānu bojājuma varbūtību tabulas un P_Sy aprēķina ar 11.6.3. punktā doto formulu, kur:

P_Sa – varbūtība, ka bojājums radīsies tikai pakaļgalā no atrašanās vietas X_a/L;

P_Sf – varbūtība, ka bojājums radīsies priekšgalā no atrašanās vietas X_f/L;

P_Sl – varbūtība, ka bojājums atradīsies tikai zem tanka;

P_Su – varbūtība, ka bojājums atradīsies tikai virs tanka; un

P_Sy – varbūtība, ka bojājums atradīsies tikai ārpus tanka.

Nodalījuma robežas X_a, X_f, Z_l, Z_u un y nosaka sekojoši:

X_a – gareniskais attālums no galējā pakaļējā punkta L līdz apskatāmā nodalījuma galējam pakaļgala punktam, metros;

X_f – gareniskais attālums no galējā pakaļējā punkta L līdz apskatāmā nodalījuma galējam priekšējam punktam, metros;

Z_l – vertikālais attālums no teorētiskās bāzes līnijas līdz apskatāmā nodalījuma zemākajam punktam, metros. Ja Z_l ir lielāks par D_S , Z_l pieņem par vienādu ar D_S;

Z_u – vertikālais attālums no teorētiskās bāzes tlīnijas līdz apskatāmā nodalījuma augstākajam punktam, metros. Ja Z_u ir lielāks par D_S, Z_u pieņem par vienādu ar D_S; un

y – minimālais horizontālais attālums starp apskatāmo nodalījumu un sānu apšuvumu, mērīts taisnā leņķī pret centra līniju, izteikts metros¹.

Ķimeņkneijas gadījumā nav nepieciešams y apskatīt zem attāluma h virs pamatlīnijas, kur h ir mazāks par B/10, 3m vai tanka augša.

¹ Simetriski izkārtotu tanku bojājumus novērtē tikai vienā kuģa pusē, un tādā gadījumā visi “y” lielumi ir mērāmi tajā pašā pusē. Attieciba uz nesimetriski izkārtotiem tankiem skatīt Paskaidrojumus par jautājumiem, kas saistīti ar nejaušas naftas izplūdes raksturojumu, kurus organizācija ir pieņēmusi saskaņā ar Rezolūciju MEPC.122(52).

11.6.3. Varbūtību tabula sānu bojājuma gadījumam

P_Sy = (24,96 –199,6 y/B_S) (y/B_S) ja y/B_S ≤ 0,05

P_Sy = 0,749 + {5 –44,4 (y/B_S –0,55)} { y/B_S –0,05} ja 0,05 < y/B_S <0,1

P_Sy = 0,888 + 0,56 (y/B_S –0,1) ja y/B_S ≥ 0,1

P_Sy nepieņem lielāku par 1.

11.7. Varbūtību P_B, ka nodalījumu var skart dibena bojājums, aprēķina sekojoši:

11.7.1. P_B ∙ P_BT ∙ P_BV

kur: P_BL = (1 –P_Bf – P_Ba) – varbūtība, ka bojājums pletīsies gareniskajā zonā, ko norobežo X_a un X_f;

P_BT = (1 –P_Bp – P_Bs) – varbūtība, ka bojājums pletīsies šķērseniskajā zonā, ko norobežo Y _p un Y_s; un

P_BV = (1 – P_Bz) – varbūtība, ka bojājums stiepsies vertikāli virs z noteiktās robežkon­strukcijas;

11.7.2. P_Ba, P_Bf, P_Bp un P_Bs nosaka ar lineāro interpolācijas metodi no 11.7.3. punktā dotās sānu bojājumu varbūtību tabulas un P_Bz aprēķina ar 11.7.3. punktā dotajām formulām, kur:

P_Ba – varbūtība, ka bojājums radīsies tikai pakaļgalā no atrašanās vietas X_a/L

P_Bf – varbūtība, ka bojājums radīsies tikai priekšgalā no atrašanās vietas X_f/L;

P_Bp – varbūtība, ka bojājums radīsies tikai tanka kreisajā pusē;

P_Bs – varbūtība, ka bojājums radīsies tikai tanka labajā pusē; un

P_Bz – varbūtība, ka bojājums atradīsies tikai zem tanka.

Nodalījuma robežas X_a, X_f, Y_p, Y_s un z aprēķina sekojoši:

X_a un X_f – kā tas definēts 11.6.2.;

Y_p – šķērsattālums no tāda nodalījuma kreisā borta tālākā punkta, kas atrodas pie ūdenslīnijas d_B, vai zem tās, līdz vertikālai plaknei, kas atrodas B_B/2 no kuģa centra līnijas uz labā borta pusi;

Y_s – šķērsattālums no tāda nodalījuma labajā borta tālākā punkta, kas atrodas pie ūdenslīnijas d_B vai zem tās, līdz vertikālai plaknei, kas atrodas B_B/2 no centra līnijas uz labā borta pusi; un

z – minimālā z vērtība, kas ir lielāka par nodalījuma garumu, ja jebkurā gareniskajā atrašanās vietā z ir metros izteikts vertikālais attālums no dibena apšuvuma zemākā punkta šajā gareniskajā atrašanās vietā līdz nodalījuma zemākajam punktam, šajā gareniskajā atrašanās vietā.

11.7.3. Varbūtību tabula dibena bojājuma gadījumam

P_Bz aprēķina sekojoši:

P_Bz = (14,5 –67 z/D_S) (z/D_S) ja z/D_S ≤ 0,1

P_Bz = 0,78 + 1,1 {( z/D_S – 0,1)} ja z/D_S > 0,1

P_Bz nepieņem lielāku par 1.

11.8. Tehniskās apkalpes un pārbaužu nolūkam, katrs tanks, kuru nenorobežo ārējais korpusa apšuvums, atrodas no dibena apšuvuma attālumā, kas nav mazāks par 6. punktā doto minimālo lielumu h un no sānu apšuvuma attālumā, kas nav mazāks par 7. vai 8. punktā norādīto piemērojamo minimālo w vērtību.

12. Apstiprinot būvējamo naftas tankkuģu projektu un būvniecību saskaņā ar šā noteikuma prasībām, administrācijām jāpievērš pienācīga uzmanība vispārējiem drošības aspektiem, ņemot vērā to, ka nepieciešams veikt sānu un dubultdibena tanku vai tilpņu apkopi un pārbaudi.

13. noteikums

Izvades standarta savienojums

Lai pieņemšanas iekārtu caurules varētu savienot ar kuģa caurulēm, kas paredzētas nosēdumu izvadei no mašīntelpas iekārtu satecēm un naftas nosēdumu tankiem, abas līnijas aprīko ar izvades standarta savienojumu atbilstoši šai tabulai:

Izvades savienojumu atloku standarta izmēri

Apraksts	Izmērs
Ārējais diametrs	215 mm
Iekšējais diametrs	Atbilstoši caurules ārējam diametram
Diametrs atloka riņķim, uz kura atrodas bultskrūvju centri	183 mm
Gropes atlokā	6 caurumi, kuru diametrs ir 22 mm, novietoti vienādā attālumā uz atloka apļa ar iepriekšminēto diametru un iegropēti atloka perifērijā. Gropes platums ir 22 mm.
Atloka biezums	20 mm
Aizbīdņi un uzgriežņi: daudzums, diametrs	6, katrs ar 20 mm lielu diametru un atbilstošu garumu
Atloks ir projektēts, lai varētu pieņemt caurules ar maksimālo iekšējo diametru līdz pat 125 mm, un ir gatavots no tērauda vai cita līdzvērtīga materiāla ar plakanu virsmu. Šis atloks kopā ar blīvi, kas ir no naftas necaurlaidīga materiāla, ir pielāgots 600 kPa lielam darbības spiedienam.

 

B DAĻA. APRĪKOJUMS

14. noteikums

Naftas filtrēšanas iekārta

1. Izņemot šā noteikuma 3. punktā noteikto, visus kuģus, kuru bruto tilpība ir 400 BT un vairāk, bet mazāk nekā 10 000 tonnu, aprīko ar naftas filtrēšanas iekārtu, kas atbilst šā noteikuma 6. punktam. Ikviens šāds kuģis, kurš drīkst izvadīt jūrā balasta ūdeni, kas ir uzglabāts dīzeļdegvielas tankos saskaņā ar 16.2. noteikumu, atbilst šā noteikuma 2. punktam.

2. Izņemot šā noteikuma 3. punktā noteikto, visus kuģus, kuru bruto tilpība ir 10 000 BT un vairāk, aprīko ar naftas filtrēšanas iekārtu, kas atbilst šā noteikuma 7. punktam.

3. Kuģus, piemēram, peldošās viesnīcas, peldošās noliktavas u. c., kas ir stāvoši un veic tikai pārgājienus, kuros krava netiek pārvadāta, nav jāaprīko ar naftas filtrēšanas iekārtu. Šādiem kuģiem jābūt uzglabāšanas tankam, kura tilpums atbilst administrācijas noteiktajiem standartiem, lai pilnībā paturētu uz kuģa naftu saturošus sateces ūdeņus. Visus naftu saturošus sateces ūdeņus patur uz kuģa, lai pēc tam tos novadītu uz pieņemšanas iekārtu.

4. Administrācija nodrošina to, ka visi kuģi, kuru bruto tilpība ir mazāka nekā 400 BT, pēc iespējas ir aprīkoti tā, lai paturētu uz kuģa naftu vai naftu saturošos maisījumus vai izvadītu tos saskaņā ar šā pielikuma 15.6. noteikuma prasībām.

5. Administrācija drīkst atcelt šā noteikuma 1. un 2. punkta prasības:

5.1. attiecībā uz visiem kuģiem, kas reisus veic tikai īpašajās teritorijās, vai

5.2. attiecībā uz visiem kuģiem, kas sertificēti saskaņā ar Starptautisko ātrgaitas kuģu drošības kodeksu (vai kā citādi atbilstoši šim kodeksam attiecībā uz lielumu un projektēšanu) un ir iesaistīti regulāru pakalpojumu sniegšanā ar reisa laiku, kas nepārsniedz 24 stundas, un veic arī pārgājienus bez pasažieru/kravas pārvadāšanas,

5.3. attiecībā uz 5.1. un 5.2. apakšpunkta noteikumiem ievēro šādus nosacījumus:

5.3.1. kuģis ir aprīkots ar uzglabāšanas tanku, kura tilpums atbilst administrācijas noteiktajiem standartiem, lai pilnībā paturētu uz kuģa naftu saturošus sateces ūdeņus;

5.3.2. visus naftu saturošus sateces ūdeņus patur uz klāja, lai vēlāk tos izvadītu uz pieņemšanas iekārtām;

5.3.3. administrācija ir konstatējusi, ka ir pietiekami daudz tādu ostu un piestātņu atklātā jūrā, kurās konkrētais kuģis pietur un kurās ir pieejamas atbilstošas pieņemšanas iekārtas, lai pieņemtu šādus naftu saturošus sateces ūdeņus;

5.3.4. ja vajadzīgs, apstiprina Starptautisko naftas piesārņojuma novēršanas apliecību, lai noteiktu, ka konkrētais kuģis veic reisus tikai īpašajā teritorijā vai ir apstiprināts kā ātrgaitas kuģis šā noteikuma izpratnē, un pakalpojums ir identificēts, un

5.3.5. izvadīšanas daudzums, laiks un osta ir reģistrēta naftas operāciju žurnāla I daļā.

6. Šā noteikuma 1. punktā minētajai naftas filtrēšanas iekārtai jābūt izgatavotai pēc projekta, ko apstiprinājusi administrācija, un jābūt tādai, lai nodrošināt to, ka naftas saturs jūrā izvadītajā naftu saturošajā maisījumā, kas izlaists cauri sistēmai, nepārsniedz 15 miljondaļas. Izskatot šīs iekārtas projektu, administrācija ņem vērā Organizācijas ieteikto specifikāciju.^*

7. Šā noteikuma 2. punktā minētajai naftas filtrēšanas iekārtai jāatbilst šā noteikuma 6. punktam. Turklāt tai jābūt nodrošinātai ar trauksmes signālierīci, lai norādītu, kad nav iespējams uzturēt līmeni. Sistēmu aprīko arī ar ierīcēm, kas paredzētas, lai automātiski apturētu naftas maisījumu izvadīšanu, ja naftas saturs notekūdeņos pārsniedz 15 miljondaļas. Izskatot šīs iekārtas projektu un apstiprināšanu, administrācija ņem vērā Organizācijas ieteikto specifikāciju.^*

^* Skatīt Rekomendāciju par starptautisko prasību ievērošanu un testu specifikācijām attiecībā uz naftu saturošā ūdens separācijas iekārtu un naftas satura mērierīcēm, ko organizācija pieņēmusi saskaņā ar Asamblejas rezolūciju A.393(X), vai Vadlīnijas un specifikācijas attiecībā uz iekārtu, kas paredzēta kuģu mašīntelpas sateces piesārņojuma novēršanai, kuras Jūras vides aizsardzības komiteja pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju MEP C.60(33), vai pārskatītās vadlīnijas un specifikāciju attiecībā uz iekārtu, kas paredzēta kuģu mašīntelpas sateces piesārņojuma novēršanai, ko Jūras vides aizsardzības komiteja pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju MEP C.107(49).

C DAĻA. NAFTAS EKSPLUATĀCIJAS PRODUKTU IZVADĪŠANAS KONTROLE

15. noteikums

Naftas izvadīšanas kontrole

1. Saskaņā ar šā pielikuma 4. noteikumu un šā noteikuma 2., 3. un 6. punktu jebkāda naftas vai naftu saturošu maisījumu izvadīšana jūrā no kuģiem ir aizliegta.

A. Izvadīšana ārpus īpašās teritorijas

2. Jebkāda naftas vai naftu saturoša maisījuma izvadīšana jūrā no kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 BT un vairāk, ir aizliegta, izņemot gadījumu, kad ir ievēroti visi šie nosacījumi:

2.1. kuģis kuģo pa maršrutu;

2.2. naftu saturošais maisījums ir apstrādāts naftas filtrēšanas iekārtā, kas atbilst šā pielikuma 14. noteikuma prasībām;

2.3. naftas saturs neatšķaidītā nopludināmā šķīdumā nepārsniedz 15 miljondaļas;

2.4. naftu saturošais maisījums nerodas no kravas sūkņu telpas satecēm naftas tankkuģos un,

2.5. ja runa ir par naftas tankkuģiem, naftu saturošajam maisījumam nav naftas kravas atlieku piejaukuma.

B. Izvadīšana īpašajās teritorijās

3. Jebkāda naftas vai naftu saturošā maisījuma izvadīšana jūrā no kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 BT un vairāk, ir aizliegta, izņemot gadījumu, kad ir ievēroti visi šie nosacījumi:

3.1. kuģis kuģo pa maršrutu;

3.2. naftu saturošais maisījums ir apstrādāts naftas filtrēšanas iekārtā, kas atbilst šā pielikuma 14.7. noteikuma prasībām;

3.3. naftas saturs neatšķaidītā nopludināmā šķīdumā nepārsniedz 15 miljondaļas;

3.4. naftu saturošais maisījums nerodas no kravas sūkņu telpas satecēm naftas tankkuģos un,

3.5. ja runa ir par naftas tankkuģiem, naftu saturošajam maisījumam nav naftas kravas atlieku piejaukuma.

4. Attiecībā uz Antarktikas reģionu jebkāda naftas vai naftu saturošu maisījumu izvadīšana jūrā no kuģiem ir aizliegta.

5. Nekas šajā noteikumā neaizliedz kuģim reisā, kas tikai daļēji tiek veikts īpašajā teritorijā, ārpus īpašās teritorijas veikt izvadīšanu saskaņā ar šā noteikuma 2. punktu.

C. Prasības attiecībā uz kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka nekā 400 BT, visos reģionos, izņemot Antarktikas reģionu

6. Ja kuģa bruto tilpība ir mazāka nekā 400 BT, naftu un visus naftu saturošos maisījumus patur uz kuģa, lai pēc tam tos novadītu uz pieņemšanas iekārtām vai izvadītu jūrā atbilstoši šādiem nosacījumiem:

6.1. kuģis kuģo pa maršrutu;

6.2. uz kuģa ir iekārta, kuras projektu ir apstiprinājusi administrācija un kura nodrošina to, ka naftas saturs neatšķaidītā nopludināmā šķīdumā nepārsniedz 15 miljondaļas;

6.3. naftu saturošais maisījums nerodas no kravas sūkņu telpas satecēm naftas tankkuģos un,

6.4. ja runa ir par naftas tankkuģiem, naftu saturošajam maisījumam nav naftas kravas atlieku piejaukuma.

D. Vispārējās prasības

7. Ja ūdens virspusē vai zem tā tiešā kuģa apkaimē vai pie tā ķīļa līnijas ir novēroti redzami naftas atlikumi, šīs konvencijas Pušu valdības atbilstoši savām iespējām nekavējoties izmeklē šos faktus, lai noskaidrotu, vai ir pārkāptas šā noteikuma prasības. Veicot izmeklēšanu, īpaša vērība jāveltī apstākļiem, kas saistīti ar vēju un jūru, kuģa trajektoriju un ātrumu, citiem apkaimē redzamo atlikumu cēloņiem un visiem attiecīgajiem ierakstiem par naftas noplūdi.

8. Jūrā izpludinātajā šķidrumā nedrīkst būt ķīmiskas vai citas vielas tādā daudzumā vai koncentrācijā, kas ir bīstams jūras videi, vai arī ķīmiskas vai citas vielas, kas pievienotas, lai apietu šajā noteikumā izklāstītos izvadīšanas nosacījumus.

9. Naftas nosēdumus, kurus saskaņā ar šo noteikumu nedrīkst izvadīt jūrā, patur uz kuģa, lai pēc tam tos novadītu uz pieņemšanas iekārtām.

16. noteikums

Naftas un ūdens balasta nošķiršana un naftas pārvadāšana priekšpīķa tankos

1. Izņemot šā noteikuma 2. punktā noteikto, balasta ūdeni nedrīkst pārvadāt tādu kuģu šķidrās degvielas tankos, kuri piegādāti pēc 1979. gada 31. decembra, kā minēts 1.28.2. noteikumā, un kuru bruto tilpība ir 4000 BT un vairāk, un kuri nav naftas tankkuģi, kā arī tādu naftas tankkuģu šķidrās degvielas tankos, kuri piegādāti pēc 1979. gada 31. decembra, kā minēts 1.28.2. noteikumā, un kuru bruto tilpība ir 150 BT un vairāk.

2. Ja, pārvadājot lielus šķidrās degvielas daudzumus, rodas nepieciešamība kādā šķidrās degvielas tankā pārvadāt balasta ūdeni, kas nav tīrs balasts, tad šādu balasta ūdeni novada uz pieņemšanas iekārtām vai izvada jūrā saskaņā ar šā pielikuma 15. noteikumu, izmantojot iekārtu, kas minēta šā pielikuma 14.2. noteikumā, un šajā saistībā naftas operāciju žurnālā veic ierakstu.

3. Priekšpīķa tankā vai tankā, kas atrodas pirms triecienstarpsienas, naftu nedrīkst pārvadāt tādā kuģī, kura bruto tilpība ir 400 BT un vairāk un par kuru būvēšanas līgums ir noslēgts pēc 1982. gada 1. janvāra vai tad, ja būvēšanas līguma nav, kuram ielikts ķīlis vai kurš bijis līdzīgā būvniecības stadijā pēc 1982. gada 1. jūlija.

4. Visiem kuģiem, uz kuriem neattiecas šā noteikuma 1.–3. punkts, jāatbilst šo punktu nosacījumiem, ciktāl tas ir pamatoti un iespējams.

17. noteikums

Naftas operāciju žurnāla I daļa – Operācijas mašīntelpā

1. Naftas tankkuģiem, kuru bruto tilpība ir 150 BT un vairāk, un visiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 BT un vairāk un kuri nav naftas tankkuģi, jābūt naftas operāciju žurnāla I daļai (Operācijas mašīntelpā). Naftas operāciju žurnālu, ko var iekļaut kuģa oficiālajā žurnālā, veido saskaņā ar paraugu, kas ievietots šā pielikuma III papildinājumā.

2. Naftas operāciju žurnāla I daļa jāaizpilda katrā atsevišķajā gadījumā, kad saistībā ar naftas produktu pārsūknēšanu no viena tanka uz otru kuģa mašīntelpā tiek veikta kāda no šīm operācijām:

2.1. šķidrās degvielas tanku balastēšana vai tīrīšana;

2.2. netīrā balasta vai tīrīšanas ūdens izvadīšana no šķidrās degvielas tankiem;

2.3. naftas nosēdumu (naftas nosēdumu un citu naftu saturošu atlieku) savākšana un aizvākšana ;

2.4. mašīntelpās uzkrājušos sateces ūdeņu izvadīšana aiz borta vai aizvākšana citā veidā un

2.5. degvielas vai nefasētās smēreļļas iepildīšana tankos.

3. Tad, ja notiek šā pielikuma 4. noteikumā minētā naftas vai naftu saturošā maisījuma izvadīšana vai nejauša vai cita veida ārkārtēja naftas noplūde, kas saskaņā ar šo noteikumu nav uzskatāma par izņēmumu, naftas operāciju žurnāla I daļā ievieto ziņojumu par šīs noplūdes apstākļiem un iemesliem.

4. Katru operāciju, kas izklāstīta šā noteikuma 2. punktā, nekavējoties pilnībā apraksta naftas operāciju žurnāla I daļā – tā, lai visi ieraksti, kas par šo operāciju veikti žurnālā, būtu pabeigti. Katru pabeigto operāciju ar parakstu apstiprina sardzes virsnieks vai virsnieki, kas par attiecīgajām operācijām ir atbildīgi, un katru aizpildīto lappusi ar parakstu apstiprina kuģa kapteinis. Par kuģiem, kuriem ir Starptautiskā naftas piesārņojuma novēršanas apliecība, ieraksti naftas operāciju žurnāla I daļā jāveic vismaz angļu, franču vai spāņu valodā. Ja ierakstus veic arī valodā, kas ir valsts valoda attiecīgajā valstī, ar kuras karogu kuģis ir tiesīgs kuģot, tad tā ir galvenā valoda strīdu vai pretrunu risināšanā.

5. Naftas operāciju žurnāla I daļā jāreģistrē katra naftas filtrēšanas iekārtas atteice.

6. Naftas operāciju žurnāla I daļu glabā tādā vietā, kur tā ir viegli pieejama inspekcijai jebkurā pieņemamā laikā un, izņemot gadījumu, kad runa ir par velkamu bezapkalpes kuģi, glabā uz kuģa. To glabā trīs gadus pēc pēdējā ieraksta veikšanas.

7. Attiecīgās konvencijas Puses valdības kompetentā iestāde drīkst pārbaudīt naftas operāciju žurnāla I daļu uz visiem kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, kamēr minētie kuģi ir tās ostās vai terminālos atklātā jūrā, un nokopēt jebkuru šā žurnāla ierakstu, kā arī drīkst pieprasīt, lai kuģa kapteinis apliecina šīs kopijas autentiskumu. Ikviena šāda kopija, kuru kuģa kapteinis apstiprinājis kā naftas operāciju žurnāla I daļas ieraksta autentisku kopiju, ir uzskatāma par pieņemamu jebkurā tiesvedībā kā ierakstā paziņoto faktu pierādījums. Naftas operāciju žurnāla I daļas pārbaudi un kompetentās iestādes īstenoto apstiprinātās kopijas iegūšanu saskaņā ar šo punktu veic pēc iespējas drīzāk, lai kuģi nepamatoti neaizkavētu.

4. NODAĻA – NAFTAS TANKKUĢU KRAVAS NODALĪJUMAM NOTEIKTĀS PRASĪBAS

A DAĻA. UZBŪVE

18. noteikums

Izolētā balasta tanki

Naftas tankkuģi, kuru pilnā kravnesība ir 20 000 tonnu un vairāk un kuri piegādāti pēc 1982. gada 1. jūnija

1. Ikvienam jēlnaftas tankkuģim, kura pilnā kravnesība ir 20 000 tonnu un vairāk, un ikvienam naftas produktu pārvadātājam, kura pilnā kravnesība ir 30 000 tonnu un vairāk un kurš piegādāts pēc 1982. gada 1. jūnija, kā paredzēts 1.28.4 noteikumā, jābūt izolētā balasta tankiem, un tam attiecīgi jāatbilst šā noteikuma 2., 3. un 4. vai 5. pantam.

2. Izolētā balasta tanka tilpību nosaka tā, lai kuģis varētu droši darboties balasta reisos, neizmantojot ūdens balastam kravas tankus, izņemot gadījumu, kas paredzēts šā noteikuma 3. vai 4. punktā. Taču izolētā balasta tanku tilpībai visos gadījumos jābūt vismaz tādai, lai jebkādos balasta apstākļos jebkurā reisa posmā, tostarp apstākļos, kad ir tikai tukša kuģa svars un izolēts balasts, kuģa iegrime un gal­svere atbilstu šādām prasībām:

2.1. teorētiskā iegrime kuģa vidusdaļā (dm) metros (neņemot vērā kuģa deformācijas) nedrīkst būt mazāka par

dm = 2,0 + 0,02L;

2.2. iegrimei pie kuģa priekšgala un pakaļgala perpendikuliem jāatbilst iegrimei kuģa vidusdaļā (dm), kā paredzēts šā noteikuma 2.1. punktā, kopā ar kuģa pakaļgala galsveri, kas nav lielāka par 0,015L; un

2.3. jebkurā gadījumā iegrime pie kuģa pakaļgala perpendikula nedrīkst būt mazāka par to, kas nepieciešama, lai panāktu pilnīgu dzenskrūves (dzenskrūvju) iegremdēšanu.

3. Balasta ūdeni nekādā gadījumā nedrīkst pārvadāt kravas tankos, izņemot:

3.1. tos retos reisus, kad laika apstākļi ir tik nelabvēlīgi, ka, pēc kapteiņa domām, kuģa drošības nolūkos kravas tankos ir nepieciešams pārvadāt papildu balasta ūdeni, un

3.2. atsevišķos gadījumos, kad naftas tank­kuģa darbības īpašā veida dēļ ir jāpārvadā tāds balasta ūdens daudzums, kas pārsniedz šā noteikuma 2. punktā minēto daudzumu, ar noteikumu, ka šī naftas tankkuģa veiktā darbība pieder Organizācijas noteikto izņēmuma gadījumu kategorijai.

Šo papildu balasta ūdeni apstrādā un izvada saskaņā ar šā pielikuma 34. noteikumu un veic ierakstu naftas operāciju žurnāla II daļā, kas minēta šā pielikuma 36. noteikumā.

4. Attiecībā uz jēlnaftas tankkuģiem šā noteikuma 3. punktā atļauto papildu balastu pārvadā kravas tankos tikai tad, ja saskaņā ar šā pielikuma 35. noteikumu šie tanki ir izmazgāti ar jēlnaftu pirms kuģa atiešanas no naftas izkraušanas ostas vai termināla atklātā jūrā.

5. Neatkarīgi no šā noteikuma 2. punkta nosacījumiem izolētā balasta apstākļiem attiecībā uz naftas tankkuģiem, kuru garums nepārsniedz 150 metrus, jābūt saskaņotiem ar administrāciju.

Jēlnaftas tankkuģi, kuru pilnā kravnesība ir 40 000 tonnu un vairāk un kuri piegādāti 1982. gada 1. jūnijā vai līdz tam

6. Saskaņā ar šā noteikuma 7. punkta nosacījumiem ikvienam jēlnaftas tankkuģim, kura pilnā kravnesība ir 40 000 tonnu un vairāk un kurš piegādāts 1982. gada 1. jūnijā vai līdz tam, kā paredzēts 1.28.3. noteikumā, jābūt izolētā balasta tankiem, un tam jāatbilst šā noteikuma 2. un 3. punktam.

7. Šā noteikuma 6. punktā minētie jēlnaftas tankkuģi tā vietā, lai tie būtu nodrošināti ar izolētiem tankiem, drīkst veikt kravas tanka tīrīšanu, izmantojot kravas tanka mazgāšanu ar jēlnaftu saskaņā ar šā pielikuma 33. un 35. noteikumu, ja vien attiecīgais jēlnaftas tankkuģis nav paredzēts tādas jēlnaftas pārvadāšanai, kas nav piemērota kravas tanka mazgāšanai ar jēlnaftu.

Naftas produktu pārvadātāji, kuru pilnā kravnesība ir 40 000 tonnu un vairāk un kuri piegādāti 1982. gada 1. jūnijā vai līdz tam

8. Visiem naftas produktu pārvadātājiem, kuru pilnā kravnesība ir 40 000 tonnu un vairāk un kuri piegādāti 1982. gada 1. jūnijā vai līdz tam, kā paredzēts 1.28.3 noteikumā, jābūt izolētā balasta tankiem, un tiem jāatbilst šā noteikuma 2. un 3. punktam, vai arī tiem jāizmanto speciālie tīrā balasta tanki saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

8.1. naftas produktu pārvadātājam ir tanks, kam ir atbilstoša tilpība un kas paredzēts tikai tīrā balasta pārvadāšanai, kā noteikts šā pielikuma 1.17. noteikumā, lai tiktu ievērotas šā noteikuma 2. un 3. punkta prasības;

8.2. speciālo tīrā balasta tanku izvietojums un ekspluatācijas procedūras atbilst administrācijas noteiktajām prasībām. Šīm prasībām jāietver visi tie noteikumi, kas iekļauti Pārskatītajās specifikācijās attiecībā uz naftas tankkuģiem ar speciālajiem tīrā balasta tankiem, kuras Organizācija pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju A.495 (XII);

8.3. naftas produktu pārvadātājs ir aprīkots ar naftas satura mērierīci, ko administrācija apstiprinājusi, pamatojoties uz Organizācijas ieteiktajām specifikācijām, lai būtu iespējams veikt naftas satura uzraudzību izvadāmajā balasta ūdenī;^*

8.4. ikvienam naftas produktu pārvadātājam, kas izmanto speciālos tīrā balasta tankus, jābūt Speciālo tīrā balasta tanku ekspluatācijas rokasgrāmatai^**, kurā sīki aprakstīta sistēma un noteiktas ekspluatācijas procedūras. Šai rokasgrāmatai jābūt saskaņotai ar administrāciju, un tajā jāiekļauj visa informācija, kas sniegta šā noteikuma 8.2. apakšpunktā minētajās specifikācijās. Ja tiek veikti grozījumi, kas ietekmē speciālo tīrā balasta tanku sistēmu, Ekspluatācijas rokasgrāmatu attiecīgi pārskata.

^* Attiecībā uz naftas satura mērierīcēm, kas uzstādāmas uz naftas tankkuģiem, kuri būvēti pirms 1986. gada 2. oktobra, skatīt Rekomendāciju par starptautisko prasību ievērošanu un testu specifikācijām attiecībā uz naftu saturoša ūdens separācijas iekārtu un naftas satura mērierīcēm, ko organizācija pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju A.393(X). Attiecībā uz naftas satura mērierīcēm, kas iekļautas izvadīšanas kontroles un vadības sistēmā un kas uzstādītas tiem naftas tankkuģiem, kuri būvēti 1986. gada 2. oktobrī vai pēc tam, skatīt Naftas tankkuģu naftas izvadīšanas kontroles un vadības sistēmu vadlīnijas un specifikācijas, ko organizācija pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju A.586(14). Attiecībā uz naftas satura mēr­ierīcēm, kas uzstādītas naftas tankkuģiem, kuriem ielikts ķīlis vai kuri bijuši līdzīgā būvniecības stadijā 2005. gada 1. janvārī vai pēc tam, skatīt Pārskatītās vadlīnijas un specifikācijas, ko organizācija pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju MEPC.108(49).

^** Attiecībā uz rokasgrāmatas standartformātu skatīt rezolūciju A.495(XII). 

Naftas tankkuģi, kas klasificēti kā izolētā balasta naftas tankkuģi

9. Jebkuru naftas tankkuģi, kam saskaņā ar šā noteikuma 1., 6. vai 8. punktu nav jābūt izolētā balasta tankiem, tomēr var klasificēt kā tankkuģi ar izolētā balasta tanku tad, ja minētais tanks atbilst šā noteikuma 2. un 3. vai 5. punkta prasībām atbilstoši konkrētajam gadījumam.

Naftas tankkuģi, kas piegādāti 1982. gada 1. jūnijā vai līdz tam un ir aprīkoti ar īpašām balasta iekārtām

10. Naftas tankkuģi, kuri piegādāti 1982. gada 1. jūnijā vai līdz tam, kā paredzēts 1.28.3. noteikumā, un kuriem ir īpašas balasta iekārtas.

10.1. Ja naftas tankkuģi, kas piegādāti 1982. gada 1. jūnijā vai līdz tam, kā paredzēts 1.28.3. noteikumā, ir būvēti vai tiek ekspluatēti tā, lai tie jebkādos apstākļos atbilstu iegrimes un galsveres prasībām, kas izvirzītas šā noteikuma 2. punktā, neizmantojot balasta ūdeni, tad tiek uzskatīts, ka šie kuģi atbilst prasībām, kuras attiecībā uz izolētā balasta tankiem minētas šā noteikuma 6. punktā, ar noteikumu, ka ir ievēroti visi šie nosacījumi:

10.1.1. administrācija ir apstiprinājusi ekspluatācijas procedūru un balasta iekārtas;

10.1.2. administrācija un ostas valstu – šīs konvencijas Pušu – valdības ir noslēgušas vienošanos saistībā ar šo attiecīgo konvenciju, ja prasības attiecībā uz iegrimi un galsveri ir izpildītas, ievērojot ekspluatācijas procedūru, un

10.1.3. Starptautiskā naftas piesārņojuma novēršanas apliecība ir apstiprināta tā, lai naftas tankkuģis tiek ekspluatēts, izmantojot īpašās balasta iekārtas.

10.2. Balasta ūdeni nekādā gadījumā nedrīkst pārvadāt naftas tankkuģos, izņemot tos retos reisus, kad laika apstākļi ir tik nelabvēlīgi, ka, pēc kapteiņa domām, kuģa drošības nolūkos kravas tankos ir nepieciešams pārvadāt papildu balasta ūdeni. Papildu balasta ūdeni apstrādā un izvada saskaņā ar šā pielikuma 34. noteikumu un saskaņā ar šā pielikuma 29., 31. un 32. noteikuma prasībām, un naftas operāciju žurnālā veic šā pielikuma 36. noteikumā minēto ierakstu.

10.3. Administrācija, kas ir apstiprinājusi apliecību saskaņā ar šā noteikuma 10.1.4. apakšpunktu, dara zināmu tajā iekļauto informāciju Organizācijai, lai tā varētu to nodot šīs konvencijas Pusēm.

Naftas tankkuģi, kuru pilnā kravnesība ir 70 000 tonnu un vairāk un kuri piegādāti pēc 1979. gada 31. decembra

11. Naftas tankkuģiem, kuru pilnā kravnesība ir 70 000 tonnu un vairāk un kuri piegādāti pēc 1979. gada 31. decembra, kā paredzēts 1.28.2 noteikumā, jābūt izolētā balasta tankiem, un tiem jāatbilst šā noteikuma 2., 3. un 4. punktam vai 5. punktam atbilstoši konkrētajam gadījumam.

Izolētā balasta aizsargizvietojums

12. Izolētā balasta tilpņu aizsargizvietojums

Visos jēlnaftas tankkuģos, kuru pilnā kravnesība ir 20 000 tonnu un vairāk, un visos naftas produktu pārvadātājos, kuru pilnā kravnesība ir 30 000 tonnu un vairāk un kuri piegādāti pēc 1982. gada 1. jūnija, kā paredzēts 1.28.4. noteikumā, izņemot tankkuģus, kas atbilst 19. noteikumam, izolētā balasta tankus, kuru tilpība atbilst šā noteikuma 2. punkta prasībām un kuri ir kravas tanka garumā, ierīko saskaņā ar šā noteikuma 13., 14. un 15. punktu, veicot aizsargpasākumu pret naftas izplūšanu gadījumā, kad kuģis uzskrien uz sēkļa vai notiek sadursme.

13. Izolētā balasta tankus un tilpnes, kas nav kravas tanka garumā (Lt), ierīko tā, lai tie atbilstu šādai prasībai:

ΣPA_c + ΣPA_s = J[L_t(B + 2D)],

kur: PA_c = sānu korpusa apšuvums kvadrātmetros attiecībā uz katru izolētā balasta tanku vai tilpni, kura nav naftas tanks, kas veidots, pamatojoties projektētajiem teorētiskajiem izmēriem;

PA_s = korpusa dibena apšuvums kvadrātmetros attiecībā uz katru šādu tanku vai tilpni, kas izgatavota, pamatojoties projektētajiem teorētiskajiem izmēriem;

L_t = garums metros starp kravas tanku priekšējiem un pakaļējiem galiem;

B = kuģa maksimālais platums metros, kā noteikts šā pielikuma 1.22. noteikumā;

D = teorētiskais dziļums metros, kas mērīts vertikālā virzienā no ķīļa augšmalas līdz brīvsānu klāja sijai kuģa sānu vidusdaļā. Kuģos, kuros ir noapaļotas margapmales, teorētisko dziļumu mērī līdz vietai, kur krustojas klāja un sānborta ārējā apšuvuma teorētiskās līnijas, pagarinot līnijas, it kā margapmalēm būtu leņķa konstrukcija;

J = 0,45 tiem naftas tankkuģiem, kuru pilnā kravnesība ir 20 000 tonnu, un 0,30 tiem naftas tankkuģiem, kuru pilnā kravnesība ir 200 000 tonnu un vairāk un uz kuriem attiecas šā noteikuma 14. punkta nosacījumi.

Lai iegūtu pilnās kravnesības starpvērtības, J vērtību nosaka ar lineāro interpolāciju.

Ja šajā punktā norādītie simboli parādās šajā noteikumā, tiem ir šajā punktā noteiktā nozīme.

14. Tankkuģiem, kuru pilnā kravnesība ir 200 000 tonnu un vairāk, J vērtību var samazināt šādi:

.............................................O_c + O_s
J_reducētais = [J – (a – ––––––––)]
................................................4O_A

vai 0,2 atkarībā no tā, kura vērtība ir lielāka,

kur: a = 0,25 naftas tankkuģiem, kuru pilnā kravnesība ir 200 000 tonnu,

a = 0,40 naftas tankkuģiem, kuru pilnā kravnesība ir 300 000 tonnu,

a = 0,50 naftas tankkuģiem, kuru pilnā kravnesība ir 420 000 tonnu un vairāk.

Lai iegūtu pilnās kravnesības starpvērtības, a vērtību nosaka ar lineāro interpolāciju.

O_c = kā noteikts šā pielikuma 25.1.1. noteikumā;

O_s = kā noteikts šā pielikuma 25.1.2. noteikumā;

0_A = pieļaujamā naftas aizplūšana, ko paredz šā pielikuma 26.2. noteikums.

15. Nosakot PA_c un PA_s izolētajiem balasta tankiem un tilpnēm, kas nav naftas tanki, ņem vērā, ka:

15.1. ikvienam sānu tankam vai tilpnei, kas sniedzas līdz pilnajam kuģa sānu dziļumam vai no klāja līdz dubultdibena augšai, jābūt vismaz 2 metru platumā. Platumu mēra kuģa sāna iekšpusē taisnā leņķī no centra līnijas. Tad, ja platums ir mazāks, sānu tanku vai tilpni neņem vērā, aprēķinot aizsargzonu PA_c,

un

15.2. ikviena dubultdibena tanka vai tilpnes minimālais vertikālais dziļums ir B/15 vai 2 metri atkarībā no tā, kurš lielums ir mazāks. Tad, ja dziļums ir mazāks, kuģa dubultdibena tanku vai tilpni neņem vērā, aprēķinot aizsargzonu PA_s.

Sānu tanku un dubultdibena tanku minimālo platumu un dziļumu mēra bez nostādināšanas tanka platības un minimālo platumu mēra, neietverot noapaļotās margapmales platību.

19. noteikums

Prasības, kas noteiktas tādu naftas tankkuģu dubultajiem korpusiem un dubultdibeniem, kuri piegādāti 1996. gada 6. jūlijā vai pēc tam

1. Šis noteikums tiem naftas tankkuģiem, kuru pilnā kravnesība ir 600 tonnu un vairāk un kuri piegādāti 1996. gada 6. jūlijā vai pēc tam, kā paredzēts 1.28.6. noteikumā, jāpiemēro šādi:

2. Naftas tankkuģiem, kuru pilnā kravnesība ir 5 000 tonnu un vairāk:

2.1. 18. noteikuma 12.-15. punkta vietā atkarībā no tā, kurš punkts piemērojams, jāatbilst šā noteikuma 3. punkta prasībām, ja vien uz minētajiem kuģiem neattiecas šī noteikuma 4. un 5. punkta nosacījumi, un

2.2. attiecīgi jāatbilst 28.6. noteikuma prasībām.

3. Visu kravas tanka garumu šādi aizsargā balasta tanki vai tilpnes, kas nav tanki, kuros pārvadā naftu:

3.1. Sānu tanki vai tilpnes

Sānu tankiem vai tilpnēm jāsniedzas vai nu pilnā kuģa sāna dziļumā, vai arī no dubultdibena augšas līdz augšējam klājam, neņemot vērā noapaļoto margapmali, ja tāda ir uzstādīta. Tos izkārto tā, lai kravas tanki, kuri atrodas sānborta ārējā apšuvuma teorētiskās līnijas iekšpusē attālumā, kas nav mazāks par attālumu w, kuru, kā attēlots 1. attēlā, mēra jebkurā sānu apšuvuma taisno leņķu krustošanās punktā, kā noteikts turpmāk:

......................DW
w = 0.5 + –––––– (m), vai
.................20,000

w = 2,0 m atkarībā no tā, kurš skaitlis ir mazāks.

Minimālā w vērtība = 1,0 m.

3.2. Dubultdibena tanki vai tilpnes

Visos šķērsgriezumos ikviena dubultdibena tanka vai tilpnes šķērsgriezuma dziļumam jābūt tādam, lai attālums h starp kravas tanku dibenu un kuģa dibena ārējā apšuvuma teorētisko līniju, kas mērīts kuģa korpusa dibena apšuvuma taisnajos leņķos, kā norādīts 1. attēlā, nebūtu mazāks par turpmākminētajām vērtībām :

h = B/15 (m) vai

h = 2,0 m atkarībā no tā, kurš skaitlis ir mazāks.

Minimālā h vērtība = 1,0 m.

3.3. Sateču tilpnes ķimeņkneijas rajonā vai vietās bez skaidri izteiktas ķimeņkneijas

Ja h un w attālumi atšķiras, vēlamais w attālums ir līdz 1,5h virs 1. attēlā attēlotās bāzes līnijas.

3.4. Balasta tanku kopējā tilpība

Jēlnaftas tankkuģos, kuru pilnā kravnesība ir 20 000 tonnu un vairāk, un naftas produktu pārvadātājos, kuru pilnā kravnesība ir 30 000 tonnu un vairāk, sānu tanku, dubultdibena tanku, priekšpīķa tanku un pakaļpīķa tanku kopējā tilpība nedrīkst būt mazāka par izolētā balasta tanku tilpību, kas nepieciešami, lai ievērotu šā pielikuma 18. noteikuma prasības. Sānu tankus vai tilpnes un dubultdibena tankus, kurus lieto, lai ievērotu 18. noteikuma prasības, izvieto pēc iespējas vienmērīgāk kravas tanka garumā. Papildu izolētā balasta tilpība, kas paredzēta korpusa garenvirziena sijas lieces sprieguma, galsveres u. c. samazināšanai, var atrasties jebkurā kuģa vietā.

3.5. Kravas tanku iesūces akas

Kravas tanku iesūces akas var iespiesties dubultdibenā zem robežkonstrukcijas līnijas, ko nosaka attālums h, ar noteikumu, ka šīs akas ir pēc iespējas mazākas un attālums starp akas dibenu un kuģa dibena ārējo apšuvumu nav mazāks par 0,5h.

3.6. Balasta un kravas cauruļvadi

Balasta cauruļvadi un citi cauruļvadi, piemēram, mērīšanas un ventilācijas cauruļvadi, uz balasta tankiem nedrīkst iet caur kravas tankiem. Kravas cauruļvadi un līdzīgi cauruļvadi uz kravas tankiem nedrīkst iet cauri balasta tankiem. Šo prasību var neattiecināt uz īsiem cauruļvadiem, ja tie ir pilnībā aizmetināti vai tamlīdzīgi.

4. Uz dubultdibena tankiem vai tilpnēm attiecas šādi nosacījumi:

4.1. šā noteikuma 3.2. punktā paredzētos dubultdibena tankus vai tilpnes drīkst neierīkot, ja tankkuģa projekts ir tāds, ka kravas un tvaiku spiediens, kas iedarbojas uz kuģa dibena ārējo apšuvumu un veido vienotu robežkonstrukciju starp kravu un jūru, nepārsniedz ūdens ārējo hidrostatisko spiedienu, kurš izteikts ar šādu formulu:

f x h_c x ρ_c x g + p = d_n x ρ_s x g

kur:

h_c = tādas kravas augstums, izteikts metros, kura saskaras ar kuģa dibena ārējo apšuvumu

ρ_c = maksimālais kravas blīvums kg/m³

d_n = minimālā ekspluatācijas iegrime jebkuros paredzētajos iekraušanas apstākļos, izteikta metros

ρ_s = jūras ūdens blīvums kg/m³

p = spiediena/vakuumventiļa maksimālais uzstādītais spiediens virs atmosfēras spiediena (manometriskais spiediens), kas paredzēts kravas tankiem, izteikts Pa

f = drošības koeficients = 1,1

g = gravitācijas standartpaātrinājums (9,81 m/s²);

4.2. visas horizontālās šķērssienas, kas nepieciešamas, lai izpildītu iepriekšminētās prasības, drīkst atrasties ne zemāk kā B/6 vai 6 m augstumā atkarībā no tā, kurš lielums ir mazāks, bet ne augstāk kā 0,6D virs bāzes līnijas, kur D ir teorētiskais dziļums kuģa vidusdaļā;

4.3. sānu tanku vai tilpņu atrašanās vietai jābūt tādai, kā paredzēts šā noteikuma 3.1. punktā, izņemot tos tankus vai tilpnes, kuras atrodas zemāk par1,5h virs bāzes līnijas, ja h atbilst šā noteikuma 3.2. punktā noteiktajam, kravas tanku robežkonstrukcija drīkst būt vērsta vertikālā virzienā uz leju uz – dibena apšuvumu, kā norādīts 2. attēlā.

5. Kā šā noteikuma 3. punktā izvirzīto prasību alternatīvu var pieņemt arī citas naftas tankkuģu projektēšanas un būvniecības metodes, ja šīs metodes nodrošina vismaz tāda paša līmeņa aizsardzību pret naftas piesārņojumu gadījumā, kad notiek sadursme vai kuģis uzskrien uz sēkļa, un ja Jūras vides aizsardzības komiteja ir tās principā pieņēmusi, pamatojoties uz Organizācijas izstrādātajām vadlīnijām^*.

^* Skatīt Pārskatītās naftas tankkuģu projektēšanas un būvniecības alternatīvo metožu apstiprināšanas pagaidu vadlīnijas, kuras ir pieņēmusi organizācijas Jūras vides aizsardzības komiteja saskaņā ar rezolūcija MEPC.110(49).

6. Visiem naftas tankkuģiem, kuru pilnā kravnesība ir mazāka nekā 5 000 tonnu, jāatbilst šā noteikuma 3. un 4. punktam vai:

6.1. vismaz jābūt aprīkotiem ar dubultdibena tankiem vai tilpnēm, kuru dziļums ir tāds, ka šā noteikuma 3.2. punktā noteiktais attālums h ir:

h = B/15 (m) vai

h minimālā vērtība = 0,76 m;

ķimeņkneijas rajonā un vietās bez skaidri izteiktas ķimeņkneijas kravas tanka robežkonstrukcijas līnijai jābūt paralēlai kuģa vidus plakanā dibena līnijai, kā attēlots 3. attēlā; un

6.2. jābūt nodrošinātiem ar tā izkārtotiem kravas tankiem, lai katra kravas tanka tilpība nepārsniegtu 700 m³, ja vien sānu tanki vai tilpnes nav iekārtotas saskaņā ar šā noteikuma 3.1. punktu, un jāatbilst:

........................2.4DW
w = 0.4 + –––––––(m)
......................20000

ar minimālo w vērtību = 0,76 m.

7. Naftu nedrīkst pārvadāt tilpnēs, kas sniedzas virzienā uz priekšu no triecienstarpsienas, kura novietota saskaņā ar grozīto 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras II-1/11 noteikumu. Tie naftas tankkuģi, kuriem saskaņā ar šo noteikumu nav vajadzīga triecienstarpsiena, nedrīkst pārvadāt naftu tilpnē, kas sniedzas virzienā uz priekšu no šķērsplaknes, kas ir perpendikulāra centra līnijai, kura novietota tā, it kā triecienstarpsiena būtu novietota saskaņā ar šo noteikumu.

8. Apstiprinot būvējamo naftas tankkuģu projektu un būvniecību saskaņā ar šā noteikuma prasībām, administrācijām jāpievērš pienācīga uzmanība vispārējiem drošības aspektiem, ņemot vērā to, ka nepieciešams veikt sānu un dubultdibena tanku vai tilpņu apkopi un pārbaudi.

Figure 1 – Cargo tank boundary lines for purpose of paragraph 3	1. attēls – Kravas tanka robežkonstrukcijas līnijas saistībā ar 3. punktu
Figure 2 - Cargo tank boundary lines for purpose of paragraph 4	2. attēls – Kravas tanka robežkonstrukcijas līnijas saistībā ar 4. punktu
Figure 3 - Cargo tank boundary lines for purpose of paragraph 6	3. attēls – Kravas tanka robežkonstrukcijas līnijas saistībā ar 6. punktu
base line	bāzes līnija

 

20. noteikums

Prasības, kas noteiktas tādu naftas tankkuģu dubultajiem korpusiem un dubultdibeniem, kuri piegādāti līdz 1996. gada 6. jūlijam

1. Ja vien nav noteikts citādi, šis noteikums:

1.1. attiecas uz naftas tankkuģiem, kuru pilnā kravnesība ir 5 000 un vairāk un kuri piegādāti līdz 1996. gada 6. jūlijam, kā paredzēts šā pielikuma 1.28.5. noteikumā, un

1.2. neattiecas uz naftas tankkuģiem, kas atbilst 19. noteikumam un 28. noteikumam attiecībā uz 28.6. punktu un kas piegādāti līdz 1996. gada 6. jūlijam, kā paredzēts šā pielikuma 1.28.5. noteikumā, un

1.3. neattiecas uz naftas tankkuģiem, uz kuriem attiecas iepriekšminētais 1. apakšpunkts un kuri atbilst šā pielikuma 19.3.1. un 19.3.2. vai 19.4., vai 19.5. noteikumam, izņemot to, ka prasībai par minimālo attālumu starp kravas tanka robežkonstrukcijām un kuģa sānu un dibena apšuvumu nav jābūt ievērotai visos aspektos. Šajā gadījumā sānu drošības attālums nedrīkst būt mazāks par to, kas noteikts Starptautiskajā ķīmisko lejamkravu kodeksā par 2. tipa kravas tanku atrašanās vietu, un dibena drošības attālumam centra līnijā jāatbilst šā pielikuma 18.15.2. noteikumam.

2. Šajā noteikumā:

2.1. “smagā dīzeļdegviela” ir dīzeļdegviela, izņemot to, kurai vairāk nekā 50 tilpumprocenti destilāta pārtvaicējas temperatūrā, kas nepārsniedz 340^oC, ja tiek pārbaudīta ar Organizācijai pieņemamu metodi¹;

2.2. “smagā degviela” ir jēlnaftas vai tādu materiālu sajaukumu smagais destilāts vai nosēdumi, kurus paredzēts lietot kā kurināmo, lai ražotu tādas kvalitātes siltumu vai elektroenerģiju, kas atbilst specifikācijai, kāda ir pieņemama Organizācijai².

3. Šajā noteikumā naftas tankkuģi ir iedalīti šādās kategorijās:

3.1. “1. kategorijas naftas tankkuģis” ir tāds naftas tankkuģis, kura pilnā kravnesība ir 20 000 tonnu un vairāk un kurš pārvadā kā kravu jēlnaftu, smago degvielu, smago dīzeļdegvielu vai smēreļļu, un tāds naftas tankkuģis, kura pilnā kravnesība ir 30 000 tonnu un vairāk un kurš pārvadā cita veida naftas produktus, kā arī neatbilst prasībām, kas noteiktas naftas tankkuģiem, kuri piegādāti pēc 1982. gada 1. jūnija, kā paredzēts šā pielikuma 1.28.4. noteikumā;

3.2. “2. kategorijas naftas tankkuģis” ir tāds naftas tankkuģis, kura pilnā kravnesība ir 20 000 tonnu un vairāk un kurš pārvadā kā kravu jēlnaftu, smago degvielu, smago dīzeļdegvielu vai smēreļļu, un tāds naftas tankkuģis, kura pilnā kravnesība ir 30 000 tonnu un vairāk un kurš pārvadā cita veida naftas produktus, kā arī atbilst prasībām, kas noteiktas naftas tankkuģiem, kuri piegādāti pēc 1982. gada 1. jūnija, kā paredzēts šā pielikuma 1.28.4. noteikumā, un

3.3. “3. kategorijas naftas tankkuģis” ir tāds naftas tankkuģis, kura pilnā kravnesība ir 5 000 tonnu un vairāk, bet mazāk, nekā noteikts šā punkta 1. vai 2. apakšpunktā.

4. Visiem naftas tankkuģiem, uz kuriem attiecas šis noteikums, jāatbilst 19. noteikuma 2.-5., 7. un 8. punkta prasībām un 28. noteikumam attiecībā uz šā pielikuma 28.6. punktu ne vēlāk kā 2005. gada 5. aprīlī vai kuģa piegādes termiņā, kura diena vai gads noteikts šajā tabulā:

Naftas tankkuģa kategorija	Diena vai gads
1. kategorija	2005. gada 5. aprīlis kuģiem, kas piegādāti 1982. gada 5. aprīlī vai agrāk 2005. gads kuģiem, kas piegādāti pēc 1982. gada 5. aprīļa
2. kategorija un 3. kategorija	2005. gada 5. aprīlis kuģiem, kas piegādāti 1977. gada 5. aprīlī vai agrāk 2005. gads kuģiem, kas piegādāti pēc 1977. gada 5. aprīļa, bet līdz 1978. gada 1. janvārim 2006. gads kuģiem, kas piegādāti 1978. un 1979. gadā 2007. gads kuģiem, kas piegādāti 1980. un 1981. gadā 2008. gads kuģiem, kas piegādāti 1982. gadā 2009. gads kuģiem, kas piegādāti 1983. gadā 2010. gads kuģiem, kas piegādāti 1984. gadā vai vēlāk

 

5. Neņemot vērā šā noteikuma 4. punkta nosacījumus, administrācija var atļaut turpināt darbību pēc šā noteikuma 4. punktā noteiktā datuma tiem 2. un 3. kategorijas naftas tankkuģiem, kam ir tikai dubultdibens vai dubulti sāni, kurus neizmanto naftas pārvadāšanai un kuri sniedzas visā kravas tanka garumā, vai kam ir dubulta korpusa nodalījumi, kurus neizmanto naftas pārvadāšanai un kuri plešas visā kravas tanka garumā, bet kuri neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem nepiemēro šā noteikuma 1.3. punkta prasības, ar noteikumu, ka:

5.1. kuģis bija ekspluatācijā 2001. gada 1. jūlijā;

5.2. administrāciju apmierina oficiālo ierakstu pārbaude, kurā konstatēts, ka konkrētais kuģis atbilst iepriekšminētajiem nosacījumiem;

5.3. iepriekšminētie nosacījumi attiecībā uz kuģi nav mainījušies un

5.4. šāda nepārtraukta darbība netiek veikta pēc datuma, kurā aprit 25 gadi, kopš kuģis piegādāts.

6. 2. un 3. kategorijas naftas tankkuģiem, kuri piegādāti pirms 15 un vairāk gadiem, jāatbilst stāvokļa novērtēšanas sistēmai, kuru Jūras vides aizsardzības komiteja pieņēmusi saskaņā ar grozīto rezolūciju MEPC.94(46), ja minētie grozījumi ir pieņemti, nodrošināti ar stāšanos spēkā un stājas spēkā saskaņā ar šīs konvencijas 16. panta noteikumiem, kas attiecas uz pielikuma papildinājumam piemērojamo grozīšanas kārtību.

7. Administrācija var atļaut turpināt darbību pēc šā noteikuma 4. punktā paredzētā datuma 2. un 3. kategorijas naftas tankkuģiem, ja stāvokļa novērtēšanas sistēmas apmierinošie rezultāti garantē, ka saskaņā ar administrācijas viedokli kuģis atbilst tam, lai turpinātu šādu darbību, ar noteikumu, ka minētā darbība neturpināsies pēc kuģa piegādes termiņa 2015. gadā vai pēc tam, kad būs apritējuši 25 gadi kopš kuģa piegādāšanas, atkarībā no tā, kurš datums ir pirmais.

8.1. Šīs konvencijas Puses administrācija, kas ļauj piemērot šā noteikuma 5. punktu vai ļauj, aptur, atsauc vai atsakās veikt šā noteikuma 7. punkta piemērošanu kuģim, kuram ir tiesības kuģot ar šīs Puses karogu, nekavējoties par to sniedz informāciju Organizācijai, lai tā savukārt varētu to nodot šīs konvencijas Pusēm zināšanai un, ja nepieciešams, attiecīgai rīcībai.

8.2. Šīs konvencijas Puse ir tiesīga aizliegt iebraukšanu tās jurisdikcijā esošajās ostās vai pietauvoties terminālos atklātā jūrā tiem naftas tankkuģiem, kas darbojas saskaņā ar:

8.2.1. šā noteikuma 5. punktu pēc kuģa piegādes termiņa 2015. gadā vai

8.2.2. šā noteikuma 7. punktu.

Šādos gadījumos konkrētā Puse par to sniedz informāciju Organizācijai, lai tā savukārt to varētu nodot zināšanai šīs konvencijas Pusēm.

¹ Amerikas Testēšanas un materiālu standarta pārbaužu metožu biedrība (Apzīmējums D86).

² Skatīt Amerikas Testēšanas un materiālu standarta pārbaužu metožu biedrības Specifikāciju ceturtā numura (Apzīmējums D396) vai smagākai dīzeļdegvielai.

21. noteikums

Naftas piesārņojuma novēršana no naftas tankkuģiem, kuri smagos naftas produktus pārvadā kā kravu

1. Šo noteikumu:

1.1. piemēro naftas tankkuģiem, kuru pilnā kravnesība ir 600 tonnu un vairāk un kuri smagos naftas produktus pārvadā kā kravu, neņemot vērā kuģa piegādāšanas datumu, un

1.2. nepiemēro naftas tankkuģiem, uz kuriem attiecas iepriekšminētais 1. apakšpunkts un kuri atbilst šā pielikuma 19.3.1. un 19.3.2. vai 19.4., vai 19.5. noteikumam, izņemot to, ka prasībai par minimālo attālumu starp kravas tanka robežkonstrukcijām un kuģa sānu un dibena apšuvumu nav jābūt ievērotai visos aspektos. Šajā gadījumā sānu drošības attālums nedrīkst būt mazāks kā tas, kas noteikts Starptautiskajā ķīmisko lejamkravu kodeksā par 2. tipa kravas tanku atrašanās vietu, un dibena drošības attālumam centra līnijā jāatbilst šā pielikuma 18.15.2. noteikumam.

2. Šajā noteikumā “smagie naftas produkti” ir:

2.1. jēlnafta, kuras blīvums 15^oC ir lielāks nekā 900 kg/m³;

2.2. degvieleļļas, kas nav jēlnafta, kuru blīvums 15^oC ir lielāks nekā 900 kg/m³ vai arī kinemātiskā viskozitāte 50^oC ir lielāka nekā 180 mm²/s, vai

2.3. bitumens, darva un to emulsijas.

3. Naftas tankkuģiem, uz kuriem attiecas šis noteikums, jāatbilst šā noteikuma 4.–8. punkta nosacījumiem, kā arī 20. noteikuma piemērojamiem nosacījumiem.

4. Naftas tankkuģiem, uz kuriem attiecas šā noteikuma 5., 6. un 7. punkta nosacījumi un šis noteikums:

4.1. jāatbilst šā pielikuma 19. noteikuma prasībām ne vēlāk kā 2005. gada 5. aprīlī, ja šo kuģu pilnā kravnesība ir 5 000 tonnu un vairāk, vai

4.2. ir jābūt aprīkotiem gan ar dubultibena tankiem vai tilpnēm, kas atbilst šā pielikuma 19.6.1. noteikumam, gan arī sānu tankiem vai tilpnēm, kas izvietoti saskaņā ar 19.3.1. noteikumu un atbilst 19.6.2. noteikumā minētajai prasībai attiecībā uz attālumu w, ne vēlāk kā šo kuģu piegādes termiņa gadadienā 2008. gadā, ja šo kuģu pilnā kravnesība ir 600 tonnu un vairāk, bet ne vairāk kā 5 000 tonnu.

5. Administrācija var atļaut turpināt darbu pēc šā noteikuma 4. punktā noteiktā datuma tādam naftas tankkuģim ar pilno kravnesību 5 000 tonnu un vairāk, kas pārvadā smagos naftas produktus kā kravu un kam ir tikai dubultdibens vai dubulti sāni, kurus neizmanto naftas pārvadāšanai un kuri sniedzas visā kravas tanka garumā, vai dubulta korpusa nodalījumi, kurus neizmanto naftas pārvadāšanai un kuri plešas visā kravas tanka garumā, bet kas neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem nepiemēro šā noteikuma 1.2. punkta nosacījumus, ar noteikumu, ka:

5.1. kuģis bija ekspluatācijā 2003. gada 4. decembrī;

5.2. administrāciju apmierina oficiālo ierakstu pārbaude, kurā konstatēts, ka konkrētais kuģis atbilst iepriekšminētajiem nosacījumiem;

5.3. iepriekšminētie nosacījumi attiecībā uz kuģi nav mainījušies un

5.4. šāda nepārtraukta darbība netiek veikta pēc datuma, kurā aprit 25 gadi, kopš kuģis piegādāts.

6.1. Administrācija var atļaut turpināt darbību pēc šā noteikuma 4.1. punktā noteiktā datuma tādam naftas tankkuģim, kura pilnā kravnesība ir 5 000 tonnu un vairāk un kurš pārvadā jēlnaftu, kuras blīvums 15^oC ir augstāks nekā 900 kg/m³, bet zemāks nekā 945 kg/m³, tad, ja 20.6. noteikuma minētās stāvokļa novērtēšanas sistēmas rezultāti garantē, ka saskaņā ar administrācijas viedokli šis kuģis atbilst tam, lai turpinātu šādu darbību, ņemot vērā kuģa izmēru, vecumu, funkcionālo iedalījumu un ievērojot noteikumu, ka minētā darbība neturpināsies pēc datuma, kurā apritēs 25 gadi kopš šī kuģa piegādāšanas.

6.2. Administrācija var atļaut turpināt darbību pēc šā noteikuma 4.2. punktā noteiktā datuma tādam naftas tankkuģim, kura pilnā kravnesība ir 600 tonnu un vairāk, bet mazāk nekā 5 000 tonnu un kurš pārvadā kā kravu smagos naftas produktud, ja saskaņā ar administrācijas viedokli kuģis atbilst tam, lai turpinātu šādu darbību, ņemot vērā kuģa izmēru, vecumu, funkcionālo iedalījumu un konstrukcijas stāvokli un ievērojot noteikumu, ka minētā darbība neturpināsies pēc datuma, kurā apritēs 25 gadi kopš šī kuģa piegādāšanas.

7. Šīs konvencijas Puses administrācija var nepiemērot šā noteikuma nosacījumus tādam naftas tankkuģim, kura pilnā kravnesība ir 600 tonnu un vairāk un kurš pārvadā kā kravu smagos naftas produktus, ja šis naftas tankkuģis:

7.1. veic reisus tikai šīs Puses jurisdikcijā esošajā teritorijā vai darbojas kā smago naftas produktu peldošā krātuve tikai tajā teritorijā, kas ir šīs Puses jurisdikcijā, vai

7.2. veic reisus tikai kādas citas Puses jurisdikcijā esošajā teritorijā vai darbojas kā smago naftas produktu peldošā krātuve tikai tajā teritorijā, kas atrodas šīs citas Puses jurisdikcijā, ar noteikumu, ka Puse, kuras jurisdikcijā naftas tankkuģis darbosies, piekrīt tam, ka minētais naftas tankkuģis veiks darbības tās jurisdikcijā esošajā teritorijā.

8.1. Šīs konvencijas Puses administrācija, kas ļauj, aptur, atsauc vai atsakās veikt šā noteikuma 5., 6. un 7. punkta piemērošanu kuģim, kuram ir tiesības kuģot ar šīs Puses karogu, nekavējoties par to sniedz informāciju Organizācijai, lai tā savukārt varētu to nodot šīs konvencijas Pusēm zināšanai un, ja nepieciešams, attiecīgai rīcībai.

8.2. Šīs konvencijas Puse, uz kuru attiecas starptautisko tiesību aktu nosacījumi, ir tiesīga tādiem naftas tankkuģiem, kuri darbojas saskaņā ar šā noteikuma 5. vai 6. punktu, atteikt ienākšanu tās jurisdikcijā esošajās ostās vai pietauvošanos tās jurisdikcijā esošajās terminālos atklātā jūrā vai liegt smago naftas produktu pārkraušanu no kuģa uz kuģi tās jurisdikcijā esošajā teritorijā, izņemot gadījumu, kad tas ir nepieciešams kuģa drošības dēļ vai lai glābtu kādam dzīvību jūrā. Šādos gadījumos konkrētā Puse par to sniedz informāciju Organizācijai, lai tā savukārt to nodotu šīs konvencijas Pusēm zināšanai.

22. noteikums

Sūkņu telpas dibena aizsardzība

1. Šis noteikums attiecas uz tiem naftas tankkuģiem, kuru pilnā kravnesība ir 5 000 tonnu un vairāk un kuri būvēti 2007. gada 1. janvārī vai pēc tam.

2. Sūkņu telpai jābūt tādam dubultdibenam, lai ikvienā šķērsgriezumā katra dubultdibena tanka vai tilpnes dziļums būtu tāds, ka attālums h starp sūkņu telpas dibenu un kuģa bāzes līniju, kas mērīts taisnā leņķī no kuģa bāzes līnijas, nebūtu mazāks par turpmāk noteikto attālumu:

h = B/15 (m) vai

h = 2 m atkarībā no tā, kurš skaitlis ir mazāks.

Minimālā h vērtība = 1 m.

3. Ja sūkņu telpas pamata plāksne atrodas virs bāzes līnijas un šis augstums atbilst iepriekš 2. punktā noteiktajam minimālajam augstumam (piemēram, gondolas veida pakaļgala konstrukcija), tad nav jābūvē dubultdibens, kas atbilstu sūkņu telpai.

4. Balasta sūkņi ir atbilstoši jāaprīko, lai nodrošinātu produktīvu sūknēšanu no dubultdibena tankiem.

5. Neatkarīgi no iepriekšminētā 2. un 3. punkta nosacījumiem tad, ja sūkņa telpas applūšana neietekmēs balasta vai kravas sūknēšanas sistēmas spēju darboties, dubultdibens nav vajadzīgs.

23. noteikums

Nejaušas naftas izplūdes raksturojums

1. Šis noteikums attiecas uz naftas tankkuģiem, kas tiks piegādāti 2010. gada 1. janvārī vai pēc tam, kā paredzēts 1.28.8. noteikumā.

2. Šajos noteikumos piemēro šādas definīcijas:

2.1. “kravas zīmes iegrime (dS)” ir vertikālais attālums metros no teorētiskās bāzes līnijas līdz ūdenslīnijai pret garuma viduspunktu, kas atbilst kuģim noteiktajiem vasaras brīvsāniem. Pamatā aprēķiniem, kas attiecas uz šiem noteikumiem, jābūt iegrimei dS, neņemot vērā noteikto iegrimi, kas var pārsniegt dS, kā, piemēram, tropiskā kravas zīme;

2.2. “ūdenslīnija (dB)” ir vertikālais attālums metros no teorētiskās bāzes līnijas līdz ūdenslīnijai pret garuma viduspunktu, kas atbilst 30 % no dziļuma DS;

2.3. “platums (BS)” ir lielākais teorētiskais kuģa platums metros, kas ir vienāds vai mazāks par dziļāko kravas zīmi dS;

2.4. “platums (BB)” ir lielākais teorētiskais kuģa platums metros, kas ir vienāds vai mazāks par ūdenslīniju dB;

2.5. “dziļums (DS)” ir teorētiskais dziļums metros, ko mēra no viduspunkta līdz augšējā klāja sāniem;

2.6. “garums (L)” un “pilnā kravnesība (DW)” attiecīgi atbilst 1.19. un 1.23. noteikumā sniegtajai definīcijai.

3. Lai nodrošinātu pienācīgu aizsardzību pret naftas piesārņojumu tad, ja notiek sadursme vai kuģis uzskrien uz sēkļa:

3.1. naftas tankkuģiem, kuru pilnā kravnesība (DWT) ir 5 000 tonnu un vairāk, vidējais naftas izplūdes rādītājs ir šāds:

O_M ≤ 0,015, ja C ≤ 200 000 m³

O_M ≤ 0,012 + (0,003/200 000) (400 000-C), ja 200 000 m³ < C< 400 000 m³

O_M ≤ 0,012, ja C ≥ 400 000 m³

attiecībā uz dažādu kravu pārvadātājiem, kuru pilnā kravnesība (DWT) ir 5 000 tonnu un vairāk un tilpība 200 000 m³, var piemērot vidējo naftas izplūdes rādītāju, ja saskaņošanai ar administrāciju ir iesniegti aprēķini, kas apliecina, ka pēc attiecīgā dažādu kravu pārvadātāja palielinātās konstrukcijas stiprības pārskatīšanas šī dažādo kravu pārvadātāja naftas izplūdes raksturojums vismaz atbilst tāda paša izmēra standarta dubultā korpusa tankkuģa naftas izplūdes raksturojumam,

O_M < = 0,015.

O_M ≤ 0,021, ja C ≤ 100 000 m³

O_M ≤ 0,015 + (0,006/100 000) (200 000-C), ja 100 000 m³ < C ≤ 200 000 m,³

kur:

O_M = vidējais naftas izplūdes rādītājs

C = kopējais kravas naftas daudzums m³, ja tanks ir 98 % pilns;

3.2. naftas tankkuģiem, kuru pilnā kravnesība (DWT) ir mazāka nekā 5 000 tonnas:

kravas tanka garums nedrīkst pārsniegt 10 m vai arī kādu no šīm vērtībām atkarībā no tā, kura no tām ir lielāka:

3.2.1. ja kravas tanku iekšpusē nav gareniskās starpsienas:

........b_i
(0,5 ––– + 0,1)L , bet nedrīkst pārsniegt 0,2L;
.........B

3.2.2. ja kravas tanku iekšpusē ir centra līnijas gareniskā starpsiena:

............b_i
(0,25 ––– + 0,15)L
............B

3.2.3. ja kravas tanku iekšpusē ir divas vai vairākas gareniskās starpsienas:

3.2.3.1. naftas kravas sānu tankiem: 0,2L

3.2.3.2. naftas kravas centrālajiem tankiem:

........................b_i
3.2.3.2.1. ja ––– ≥ 0,2L : 0,2L
........................B

........................b_i
3.2.3.2.2. ja ––– < 0,2L:
........................B

– ja nav centra līnijas gareniskās starpsienas:

............b_i
(0,5 ––– + 0,1)L
............B

– ja ir centra līnijas gareniskā starpsiena:

............b_i
(0,25 ––– + 0,15)L
............B

3.2.4. b_i ir minimālais attālums no kuģa sāna līdz konkrētajai tanka ārējai gareniskajai starpsienai, kas mērīts no kuģa borta taisnā leņķī pret centra līniju līmenī, kāds atbilst noteiktajiem vasaras brīvsāniem.

4. Aprēķinot vidējo naftas plūsmas rādītāju, ir piemērojami šādi vispārējie pieņēmumi:

4.1. kravas bloka garums plešas no visu naftas kravas pārvadāšanai ierīkoto tanku, tostarp nostādināšanas tanku, priekšējā gala līdz aizmugurējam galam;

4.2. ja šajā noteikumā atsaucas uz kravas tankiem, tad ar to jāsaprot visi kravas tanki, nostādināšanas tanki un degvielas tanki, kas atrodas visā kravas bloka garumā;

4.3. kuģi jāuzskata par piekrautu līdz kravas zīmes iegrimei d_s bez galsveres vai sān­sveres;

4.4. visi naftas kravas tanki jāuzskata par piekrautiem līdz 98 % no to tilpuma. Naftas kravas normālo blīvumu (ρ _n) aprēķina šādi:

ρ _n = 1000 (DWT)/C (kg/m³);

4.5. veicot minētās izplūdes aprēķinus, pieņem, ka ikvienas kravas bloka tilpnes, tostarp ikviena kravas tanka, balasta tanka un citu tilpņu, kurās netiek uzglabāta nafta, caurlaidība ir 0,99, ja vien nav pierādīts citādi;

4.6. iesūces akas var neņemt vērā, nosakot tanka atrašanās vietu, ar noteikumu, ka šādas akas ir, cik vien iespējams, mazas un attālums starp akas dibenu un dibena ārējo apšuvumu nav mazāks kā 0,5h, ja augstums h ir tāds, kāds tas paredzēts 19.3.2. noteikumā.

5. Apvienojot naftas izplūdes rādītājus, lieto šādus pieņēmumus:

5.1. neatkarīgi aprēķina vidējo naftas izplūdi attiecībā uz sānu bojājumu un dibena bojājumu un tad apvieno nedimensionālā naftas izplūdes rādītājā O_M šādi:

O_M = (0,4 O_MS + 0,6 O_MB) / C

kur:

O_MS = vidējā izplūde, kas radusies sānu bojājuma dēļ, izteikta m³, un

O_MS = vidējā izplūde, kas radusies dibena bojājuma dēļ, izteikta m³;

5.2. neatkarīgo vidējo naftas izplūdi, kas radusies dibena bojājuma dēļ, aprēķina attiecībā uz 0 m un mīnus 2,5 m plūdmaiņu apstākļiem un tad apvieno šādi:

O_MB = 0,7 O_MB(0) + 0,3 O_MB(2,5)

kur:

O_MB(0) = vidējā izplūde attiecībā uz 0 m plūdmaiņu apstākļiem un

O_MB(25) = vidējā izplūde attiecībā uz mīnus 2,5 m plūdmaiņu apstākļiem, izteikta m³.

6. Vidējo izplūdi, kas radusies sānu bojājuma dēļ, – O_MS – aprēķina šādi:

...................n
O_MS = C₃ ∑ P_S(i)O_S(i)
..................i

kur:

i = ir katrs aplūkotais kravas tanks;

n = kopējais kravas tanku skaits;

P_S(i) = varbūtība, ka sānu bojājums skars kravas tanku i, aprēķināta saskaņā ar šā noteikuma 8.1. punktu;

O_S(i) = izplūde no kravas tanka i, kas radusies sānu bojājuma dēļ, izteikta m³, un ko uzskata par vienādu ar kopējo kravas tanka i tilpumu, kad piepildīti 98 % šī tanka, izņemot gadījumus, kad 19. noteikuma 5. apakšpunktā minēto vadlīniju piemērošana nodrošina to, ka uz kuģa tiks paturēts liels kravas apjoms, un

C₃ = 0,77 attiecībā uz kuģiem, kuriem kravas tankos ir divas gareniskās starpsienas, ja šīs starpsienas ir vienlaidus pāri kravas blokam un P_s(i) ir izstrādāts saskaņā ar šo noteikumu. C₃ = 1,0

attiecībā uz visiem pārējiem kuģiem vai tad, ja P_s(i) ir izstrādāts saskaņā ar šā noteikuma 10. punktu.

7. Vidējo izplūdi, kas radusies dibena bojājuma dēļ, attiecībā uz katriem plūdmaiņu apstākļiem aprēķina šādi:

........................n
7..1. O_MB(0) = ∑ P_B(i)O_B(i)C_DB(i) (m³)
........................i

kur:

i = ir katrs aplūkotais kravas tanks;

n = kopējais kravas tanku skaits;

P_B(i) = varbūtība, ka dibena bojājums skars kravas tanku i, aprēķināta saskaņā ar šā noteikuma 9.1. punktu;

O_B(i) = izplūde no kravas tanka i, izteikta m³ un aprēķināta saskaņā ar šā noteikuma 7.3. punktu; un

C_DB(i) = koeficients, kas attiecas uz naftas savākšanu, kā paredzēts šā noteikuma 7.4. punktā

............................n
7.2. O_MB(2.5) = ∑ P_B(i)O_B(i)C_DB(i) (m³)
............................i

kur:

i, n, P_B(i) un C_DB(i) = kā noteikts 7.1. punktā;

O_B(i) = izplūde no kravas tanka i, izteikta m³,

pēc plūdmaiņas

7.3. Naftas izplūdi O_B(i) attiecībā uz katru naftas kravas tanku aprēķina, pamatojoties uz spiediena līdzsvara principiem, saskaņā ar šādiem pieņēmumiem:

7.3.1. tiek pieņemts, ka tad, kad kuģis ir uzskrējis uz sēkļa, tā galsvere un sānsvere = 0, iegrime sēklī pirms plūdmaiņas izmaiņām ir vienāda ar kravas zīmes iegrimi d_s;

7.3.2. kravas līmeni pēc bojājuma aprēķina šādi:

h_c = {(d_s + t_c - Z_l) ( ρ_s) - (1000 p) / g }/ ρ_n

kur:

h_c = naftas kravas augstums virs Z_l, izteikts metros;

t_c = plūdmaiņa, izteikta metros. Plūdmaiņas samazinājumu izsaka kā negatīvas vērtības;

Z_l = zemākā punkta augstums kravas tankā virs bāzes līnijas, izteikts metros;

ρ_s = jūras ūdens blīvums, ko pieņem kā 1,025 kg/m³;

p = ja ir ierīkota inertās gāzes sistēma, par normālu spiediena pārslodzi, izteiktu kPa, uzskata ne mazāk kā 5 kPa; ja inertās gāzes sistēma nav ierīkota, var uzskatīt, ka spiediena pārslodze = 0;

g = brīvās krišanas paātrinājums, ko pieņem kā 9,81 m/s², un

ρ_n = naftas kravas nominālais blīvums, kas aprēķināts saskaņā ar šā noteikuma 4.4. punktu;

7.3.3. attiecībā uz kravas tankiem, kurus norobežo dibena apšuvums, par naftas izplūdi O_B(i) uzskata vismaz 1% no kravas tankā i iepildītā kopējā naftas kravas tilpuma, lai uzskaitītu sākotnējās apmaiņas zaudējumus un dinamiskos efektus, kas radušies straumes un viļņu iedarbības rezultātā, ja vien nav pierādīts citādi,

7.3.4. ja ir dibena bojājums, daļu no naftas, kas izplūdusi no kravas tanka, var uztvert nodalījumos, kuros netiek glabāti naftas produkti. To aptuveni nosaka, ikvienam tankam piemērojot faktoru C_DB(i), kam tiek pieņemtas šādas vērtības:

C_DB(i) = 0,6 attiecībā uz kravas tankiem, kurus apakšpusē norobežo nodalījumi, kuros netiek glabāti naftas produkti;

C_DB(i) = 1,0 attiecībā uz kravas tankiem, kurus norobežo dibena apšuvums.

8. Varbūtību P_S, ka nodalījumu var skart sānu bojājums, aprēķina šādi:

8.1. P_S = P_SL P_SV P_ST

kur:

P_SL =1 – P_Sf – P_Sa = varbūtība, ka bojājums pletīsies gareniskajā zonā, ko norobežo X_a un X_f;

P_SV = 1 – P_Su – P_S1 = varbūtība, ka bojājums pletīsies vertikālajā zonā, ko norobežo Z_l un Z_u; un

P_ST = 1 – P_Sy = varbūtība, ka bojājums pletīsies šķērsvirzienā aiz y noteiktās robežkonstrukcijas.

8.2. P_Sa, P_Sf, P_Sl, P_Su, un P_Sy nosaka ar lineāro interpolāciju, kas norādīta šā noteikuma 8.3. punktā iekļautajā tabulā, kurā sniegtas sānu bojājumu varbūtības,

kur:

P_Sa = varbūtība, ka bojājums radīsies tikai kuģa pakaļgalā no atrašanās vietas X_a/L;

P_Sf = varbūtība, ka bojājums radīsies tikai kuģa priekšgalā no atrašanās vietas X_f/L;

P_Sl = varbūtība, ka bojājums radīsies tikai zem tanka;

P_Su = varbūtība, ka bojājums radīsies tikai virs tanka, un

P_Sy = varbūtība, ka bojājums radīsies tikai ārpus tanka.

Nodalījumu robežas X_a, X_f, Z_l, Z_u un y nosaka šādi:

X_a = gareniskais attālums no galējā pakaļējā punkta L līdz nodalījuma tālākajam pakaļgala punktam, izteikts metros;

X_f = gareniskais attālums no galējā pakaļējā punkta L līdz nodalījuma galējam priekšējam punktam, izteikts metros;

Z_l = vertikālais attālums no teorētiskās bāzes līnijas līdz nodalījuma zemākajam punktam, izteikts metros;

Z_u = vertikālais attālums no teorētiskās bāzes līnijas līdz nodalījuma augstākajam punktam, izteikts metros. Z_u nedrīkst būt lielāks par D_s, un

y = minimālais horizontālais attālums, kas mērīts taisnā leņķī pret centra līniju starp konkrēto nodalījumu un sānu apšuvumu un kas izteikts metros;^*

^* Simetriski izkārtotu tanku bojājumus novērtē tikai vienā kuģa pusē, un tādā gadījumā visi “y” lielumi ir mērāmi tajā pašā pusē. Attieciba uz nesimetriski izkārtotiem tankiem skatīt Paskaidrojumus par jautājumiem, kas saistīti ar nejaušas naftas izplūdes raksturojumu, kurus organizācija ir pieņēmusi saskaņā ar Rezolūciju MEPC.122(52).

8.3. Sānu bojājumu varbūtību tabula

Xa/L	PSa		Xf/L	PSf		Zl/DS	Psl		Zu/Ds	PSu
0,00	0,000		0,00	0,967		0,00	0,000		0,00	0,968
0,05	0,023		0,05	0,917		0,05	0,000		0,05	0,952
0,10	0,068		0,10	0,867		0,10	0,001		0,10	0,931
0,15	0,117		0,15	0,817		0,15	0,003		0,15	0,905
0,20	0,167		0,20	0,767		0,20	0,007		0,20	0,873
0,25	0,217		0,25	0,717		0,25	0,013		0,25	0,836
0,30	0,267		0,30	0,667		0,30	0,021		0,30	0,789
0,35	0,317		0,35	0,617		0,35	0,034		0,35	0,733
0,40	0,367		0,40	0,567		0,40	0,055		0,40	0,670
0,45	0,417		0,45	0,517		0,45	0,085		0,45	0,599
0,50	0,467		0,50	0,467		0,50	0,123		0,50	0,525
0,55	0,517		0,55	0,417		0,55	0,172		0,55	0,452
0,60	0,567		0,60	0,367		0,60	0,226		0,60	0,383
0,65	0,617		0,65	0,317		0,65	0,285		0,65	0,317
0,70	0,667		0,70	0,267		0,70	0,347		0,70	0,255
0,75	0,717		0,75	0,217		0,75	0,413		0,75	0,197
0,80	0,767		0,80	0,167		0,80	0,482		0,80	0,143
0,85	0,817		0,85	0,117		0,85	0,553		0,85	0,092
0,90	0,867		0,90	0,068		0,90	0,626		0,90	0,046
0,95	0,917		0,95	0,023		0,95	0,700		0,95	0,013
1,00	0,967		1,00	0,000		1,00	0,775		1,00	0,000

P_Sy aprēķina šādi:

P_Sy = (24,96 –199,6 y/B_S) (y/B_S) , ja y/Bs ≤ 0,05

P_Sy = 0,749 + {5 – 44,4 (y/B_S – 0,05)} (y/B_S – 0,05) , ja 0,05 < y/Bs < 0,1

P_Sy = 0,888 + 0,56 (y/B_S – 0,1) , ja y/Bs ≥ 0,1

P_Sy nedrīkst būt lielāks par 1.

9. Varbūtību P_B, ka nodalījumu var skart dibena bojājums, aprēķina šādi:

9.1. P_B = P_BL P_BT P_BV

kur:

P_BL = 1– P_Bf – P_Ba = varbūtība, ka bojājums pletīsies gareniskajā zonā, ko norobežo X_a un X_f;

P_BT = 1 – P_Bp – P_Bs = varbūtība, ka bojājums pletīsies šķērseniskajā zonā, ko norobežo Y_p un Y_s , un

P_BV = 1 – P_Bz = varbūtība, ka bojājums pletīsies vertikāli virs z noteiktās robežkonstrukcijas.

9.2. P_Ba, P_Bf, P_Bp, P_Bs, un P_Bz nosaka ar lineāro interpolāciju, kas norādīta šā noteikuma 9.3. punktā iekļautajā tabulā, kurā sniegtas sānu bojājumu varbūtības, kur:

P_Ba = varbūtība, ka bojājums radīsies tikai kuģa pakaļgalā no atrašanās vietas X_a/L;

P_Bf = varbūtība, ka bojājums radīsies tikai kuģa priekšgalā no atrašanās vietas X_f/L;

P_Bp = varbūtība, ka bojājums radīsies tikai pie tanka lūkas;

P_Bs = varbūtība, ka bojājums radīsies tikai pie tanka labajiem sāniem; un

P_Bz = varbūtība, ka bojājums radīsies tikai zem tanka.

Nodalījumu robežas X_a, X_f, Y_p, Y_s un z nosaka šādi:

X_a un X_f vērtības atbilst šo noteikumu 8.2. punktā noteiktajām vērtībām;

Y_p = šķērsattālums no tāda nodalījuma kreisā borta tālākā punkta, kas atrodas pie ūdenslīnijas d_B vai zem tās, līdz vertikālajai plaknei, kas atrodas B_B/2 no kuģa centra līnijas uz labā borta pusi, izteikts metros;

Y_s = šķērsattālums no tāda nodalījuma labā borta tālākā punkta, kas atrodas pie ūdenslīnijas d_B vai zem tās, līdz vertikālajai plaknei, kas atrodas B_B/2 no kuģa centra līnijas uz labā borta pusi,izteikts metros, un

z = minimālā z vērtība, kas ir lielāka par nodalījuma garumu, ja jebkurā dotajā gareniskajā atrašanās vietā z ir metros izteikts vertikālais attālums no dibena apšuvuma apak­šējā punkta šajā gareniskajā atrašanās vietā līdz nodalījuma zemākajam punktam šajā gareniskajā atrašanās vietā.

9.3. Sānu bojājumu varbūtību tabula

Xa/L	PBa		Xf/L	PBf		Yp /BB	PBp		Ys /BB	PBs
0,00	0,000		0,00	0,969		0,00	0,844		0,00	0,000
0,05	0,002		0,05	0,953		0,05	0,794		0,05	0,009
0,10	0,008		0,10	0,936		0,10	0,744		0,10	0,032
0,15	0,017		0,15	0,916		0,15	0,694		0,15	0,063
0,20	0,029		0,20	0,894		0,20	0,644		0,20	0,097
0,25	0,042		0,25	0,870		0,25	0,594		0,25	0,133
0,30	0,058		0,30	0,842		0,30	0,544		0,30	0,171
0,35	0,076		0,35	0,810		0,35	0,494		0,35	0,211
0,40	0,096		0,40	0,775		0,40	0,444		0,40	0,253
0,45	0,119		0,45	0,734		0,45	0,394		0,45	0,297
0,50	0,143		0,50	0,687		0,50	0,344		0,50	0,344
0,55	0,171		0,55	0,630		0,55	0,297		0,55	0,394
0,60	0,203		0,60	0,563		0,60	0,253		0,60	0,444
0,65	0,242		0,65	0,489		0,65	0,211		0,65	0,494
0,70	0,289		0,70	0,413		0,70	0,171		0,70	0,544
0,75	0,344		0,75	0,333		0,75	0,133		0,75	0,594
0,80	0,409		0,80	0,252		0,80	0,097		0,80	0,644
0,85	0,482		0,85	0,170		0,85	0,063		0,85	0,694
0,90	0,565		0,90	0,089		0,90	0,032		0,90	0,744
0,95	0,658		0,95	0,026		0,95	0,009		0,95	0,794
1,00	0,761		1,00	0,000		1,00	0,000		1,00	0,844

P_Bz aprēķina šādi:

P_Bz = (14,5 – 67 z/D_S) (z/DS ), ja z/D_S ≤0,1,

P_Bz = 0,78 + 1,1 (z/D_S – 0,1), ja z/D_S > 0,1.

P_Bz nedrīkst būt lielāks par 1.

10. Šajā noteikumā izmanto vienkāršotu pieeju varbūtībai, saskaņā ar kuru aprēķina vidējo izplūdes daudzumu no katra kravas tanka. Attiecībā uz atsevišķām konstrukcijām, piemēram, tām, kurām raksturīga pakāpienu/padziļinājumu parādīšanās starpsienās/uz klājiem un starpsienu sašķiebšanās un/vai izteikts korpusa izliekums, veic daudz precīzākus aprēķinus. Šādos gadījumos var piemērot vienu no šiem aprēķina veidiem:

10.1. 8. un 9. noteikumā minētās varbūtības var aprēķināt daudz precīzāk, lietojot hipotētiskus apakšnodalījumus;^*

^* Skatīt Paskaidrojumus par jautājumiem, kas saistīti ar nejaušas naftas izplūdes raksturojumu, kurus organizācija pieņēmusi saskaņā ar Rezolūciju MEPC.122(52).

10.2. 8. un 9. noteikumā minētās varbūtības var aprēķināt, tieši piemērojot varbūtības blīvuma funkcijas, kas sniegtas 19.5. noteikumā minētajās vadlīnijās;

10.3. naftas izplūdes raksturojumu var novērtēt saskaņā ar metodi, kas aprakstīta 19.5. noteikumā minētajās vadlīnijās.

11. Uz cauruļvadu iekārtām attiecas šādi nosacījumi:

11.1. cauruļvadu līnijas, kuras kravas tankus šķērso atrašanās vietā, kas ir mazāk nekā 0,30Bs no kuģa sāniem vai mazāk nekā 0,30D_S no kuģa dibena, aprīko ar vārstiem vai līdzīgām noslēdzošām ierīcēm vietā, kur tās atveras attiecīgajā kravas tankā. Kad kuģis atrodas jūrā, vārstiem jābūt noslēgtiem vienmēr, ja tankos ir naftas krava, izņemot gadījumus, kad tos drīkst atvērt tikai tādēļ, lai pārvietotu kravu, kas vajadzīgs, lai veiktu būtiskas operācijas ar kravu.

11.2. Naftas izplūdes samazināšanu, izmantojot ārkārtas ātro kravas pārvietošanas sistēmu vai kādu citu sistēmu, kas ierīkota, lai mazinātu naftas izplūdi, ko izraisījis negadījums, var ņemt vērā tikai tad, ja Organizācija ir apstiprinājusi sistēmas efektivitāti un drošības aspektus. Iesniegumu apstiprināšanai iesniedz saskaņā ar 19.5. noteikumā minēto vadlīniju nosacījumiem.

24. noteikums

Pieņēmumi par bojājumiem

1. Lai aprēķinātu hipotētisko naftas izplūdi no naftas tankkuģiem saskaņā ar 25. un 26. noteikumu, pieņem, ka paralēlskaldņa formas bojājumam kuģa sānu un dibena daļā ir šādi trīs izmēri. Attiecībā uz dibena bojājumu turpmāk ir izklāstīti divi nosacījumi, kurus atsevišķi piemēro naftas tankkuģa attiecīgajās daļās.

1.1. Sānu bojājums:

1. Gareniskais garums (lc):		1/3 L2/3 vai 14,5 metri, attiecīgi izvēloties mazāko vērtību.
2. Šķērseniskais garums (tc) (kuģa iekšpusē, mērīts taisnā leņķī no centra līnijas līmenī, kas atbilst noteiktajiem vasaras brīvsāniem):		B/5 vai 11,5 metri, attiecīgi izvēloties mazāko vērtību.
3. Vertikālais garums (vc):		No bāzes līnijas virzienā augšup bez ierobežojuma.

 

1.2. Dibena bojājums:

	0,3L no kuģa priekšējā perpendikula	Kuģa jebkura cita daļa.
1. Gareniskais garums (lc):	L/10	L/10 vai 5 metri, attiecīgi izvēloties mazāko vērtību.
2. Šķērseniskais garums (tc)	B/6 vai 10 metri, attiecīgi izvēloties mazāko vērtību, bet ne mazāku kā 5 metri	5 metri
3. Vertikālais garums no bāzes līnijas (vs):	B/15 vai 6 metri, attiecīgi izvēloties mazāko vērtību

 

2. Ikreiz, kad šajā noteikumā norādītie simboli tiek lietoti šajā nodaļā, tiem ir šajā noteikumā definētā nozīme.

25. noteikums

Hipotētiskā naftas izplūde

1. Hipotētisko naftas izplūdi, kas radusies sānu bojājuma (O_c) un dibena bojājuma (O_s) dēļ, aprēķina pēc šādas formulas attiecībā uz bojājumu skartajiem nodalījumiem visās iespējamās vietās visā kuģa garumā, ciktāl tas noteikts šā pielikuma 24. noteikumā:

1.1. attiecībā uz sānu bojājumiem:

O_c = ΣW_i + Σ K_iC_i (I)

1.2. attiecībā uz dibena bojājumiem:

O_s = 1/3 (Σ Z_iW_i + Σ Z_iC_i ) (II),

kur: Wi = kubikmetros izteikts tāda sānu tanka tilpums, kuru, kā tiek pieņemts, skars bojājums, kas minēts šā pielikuma 24. noteikumā; W_i attiecībā uz izolētā balasta tanku var pielīdzināt nullei.

C_i = kubikmetros izteikts tāda centrālā tanka tilpums, kuru, kā tiek pieņemts, skars bojājums, kas minēts šā pielikuma 24. noteikumā; C_i attiecībā uz izolētā balasta tanku var pielīdzināt nullei.

K_i = 1– b_i/t_c , ja b_i ir vienāds ar t_c vai lielāks par to, jāpieņem, ka K_i ir nulle.

Z_i = 1– h_i/v_s, ja h_i ir vienāds ar v_s vai lielāks par to, jāpieņem, ka Z_i ir nulle.

bi = aplūkotā sānu tanka platums metros, kas mērīts kuģa iekšpusē no kuģa sāna taisnā leņķī no centra līnijas līmenī, kas atbilst noteiktajiem vasaras brīvsāniem.

hi = minimālais aplūkotā dubultdibena dziļums metros; ja dubultdibens nav ierīkots, jāpieņem, ka hi ir nulle.

Ja šajā punktā norādītie simboli tiek lietoti šajā nodaļā, tiem ir šajā noteikumā definētā nozīme.

2. Ja brīvais tanks vai izolētā balasta tanks, kura garums ir mazāks nekā šā pielikuma 24. noteikumā paredzētais l_c, atrodas starp naftas sānu tankiem, formulā (I) O_c var aprēķināt, pamatojoties uz to, ka tilpumu W_i, kas ir faktiskais viena šāda tanka tilpums (gadījumos, ja to tilpība ir vienāda) vai mazākais no divu tādu tanku tilpumiem (ja to tilpība ir dažāda), kas atrodas līdzās šādai telpai, reizina ar S_i, kā noteikts turpmāk, attiecībā uz pārējām sānu tankiem, kas iesaistīti minētajā sadursmē, ņemot faktisko pilnā tilpuma vērtību.

Si = 1 – l_i/l_c

kur l_i = aplūkotā brīvā tanka vai izolētā balasta tanka garums metros.

3.1. Vērā ņem tikai dubultdibena tankus, kuri ir vai nu tukši, vai arī kuros pārvadā tīru ūdeni, ja kravu pārvadā iepriekšminētajos tankos.

3.2. Ja dubultdibens nesniedzas negadījumā iesaistītā tanka pilnā garumā un platumā, tad uzskata, ka dubultdibena nav, un tādu tanku tilpumu, kuri atrodas virs dibena bojājuma apvidus, iekļauj formulā (II), kaut arī tanku neuzskata par bojātu daļēji ierīkotā dubultdibena dēļ.

3.3. Nosakot vērtību hi, iesūces akas var neņemt vērā, ja tās neaizņem pārāk daudz vietas un ja attālums, cik tālu tās sniedzas zem tanka, ir minimāls un nekādā gadījumā nav lielāks par pusi no dubultdibena augstuma. Ja šādas akas dziļums pārsniedz pusi no dubultdibena augstuma, hi ir vienāds ar dubultdibena augstumu, no kura atņemts akas augstums.

Cauruļvadi, kas ierīkoti dubultdibenā un paredzēti šādām akām, jāaprīko ar vārstiem un citām noslēgierīcēm, kuras uzstāda vietā, kur minētie vadi pieslēgti tankam, un kuras paredzētas, lai novērstu naftas izplūdi cauruļvadu bojājumu gadījumā. Šādus cauruļvadus ierīko pēc iespējas augstāk no dibena apšuvuma. Atrodoties jūrā, tad, ja tankā ir naftas krava, šiem vārstiem vienmēr jābūt noslēgtiem, izņemot gadījumus, kad tos drīkst atvērt, lai veiktu kravas pārvietošanu, kas nepieciešama kuģa galsveres izlīdzināšanai.

4. Ja kuģa dibena bojājums ir vienlaikus skāris četrus centrālos tankus, O_s vērtību

var aprēķināt pēc formulas:

O_s = 1/4 (Σ Z_iW_i + Σ Z_iC_i ) (III)

5. Ja ir bojāts kuģa dibens, administrācija var uzskatīt par lietderīgu naftas izplūdes samazināšanai ierīkotu kravas pārvietošanas sistēmu, kas aprīkota ar ārkārtas augstu iesūknēšanu spēju katrā naftas kravas tankā un kas spēj pārvietot kravu no bojātā tanka vai tankiem uz izolētā balasta tankiem vai uz kravas tanku brīvu tilpumu, ja ir iespējams nodrošināt, ka šiem tankiem ir pietiekams nepiepildītais tilpums. Šādas sistēmas lietderību nosaka spēja divu darbības stundu laikā pārvietot tādu naftas daudzumu, kas ir vienāds ar pusi no lielākā bojātā tanka tilpuma, un līdzvērtīgas pieņemšanas jaudas pieejamība balasta tankos vai kravas tankos. Šī lietderība ir jāsaista ar iespēju aprēķināt O_s saskaņā ar formulu (III). Šāda veida sūknēšanai paredzētie cauruļvadi jāierīko vismaz tādā augstumā, kas nav mazāks par kuģa dibena bojājuma vertikālo garumu v_s. Administrācija par tās pieņemtajiem pasākumiem sniedz informāciju Organizācijai, lai tā savukārt to nodotu pārējām konvencijas Pusēm.

6. Šis noteikums neattiecas uz tiem naftas tankkuģiem, kas tiks piegādāti 2010. gada 1. janvārī vai pēc tam, kā paredzēts 1.28.8. noteikumā.

26. noteikums

Kravas tanku lieluma un izvietojuma ierobežojumi

1. Izņemot turpmāk 7. punktā noteikto:

1. visiem naftas tankkuģiem, kuru bruto tilpība ir 150 BT un vairāk un kuri piegādāti pēc 1979. gada 31. decembra, kā paredzēts 1.28.2. noteikumā, un

2. visiem naftas tankkuģiem, kuru bruto tilpība ir 150 BT un vairāk un kuri piegādāti 1979. gada 31. decembrī vai līdz tam, kā paredzēts 1.28.2. noteikumā, un kuri iekļaujas kādā no šīm kategorijām:

2.1. tankkuģi, kas piegādāti pēc 1977. gada 1. janvāra, vai

2.2. tankkuģi, uz kuriem attiecas šie abi nosacījumi:

2.2.1. piegādāšana ir notikusi ne vēlāk kā 1977. gada 1. janvārī un

2.2.2. būvēšanas līgums ir noslēgts pēc 1974. gada 1. janvāra vai tad, ja būvēšanas līgums nav noslēgts, ir ielikts ķīlis vai tankkuģis ir bijis līdzīgā būvniecības stadijā pēc 1974. gada 30. jūnija, jāatbilst šim noteikumam.

2. Naftas tankkuģu kravas tanku izmēram un izvietojumam jābūt tādam, lai hipotētiskā izplūde O_c vai O_s, kas aprēķināta saskaņā ar šā pielikuma 25. noteikumu, nepārsniegtu 30 000 kubikmetrus vai 400 ³√DW, attiecīgi izvēloties lielāko vērtību, bet ne vairāk kā 40 000 kubikmetru.

3. Katra naftas tankkuģa naftas kravas sānu tanka tilpums nedrīkst pārsniegt 75 procentus no ierobežojumiem, kas paredzēti attiecībā uz šā noteikuma 2. punktā minēto hipotētisko naftas izplūdi. Naftas kravas centrālā tanka tilpums nedrīkst pārsniegt 50 000 kubikmetru. Taču izolētā balasta naftas tankkuģos, kas minēti šā pielikuma 18. noteikumā, līdz maksimālajai hipotētiskajai robežai drīkst palielināt tādu naftas kravas sānu tanku atļauto tilpumu, kuri atrodas starp diviem izolētā balasta tankiem, no kuriem katra garums ir vairāk nekā l_c, un ar noteikumu, ka minēto sānu tanku platums ir lielāks par t_c.

4. Katra kravas tanka garums nedrīkst pārsniegt 10 m vai arī kādu no šīm vērtībām atkarībā no tā, kura no tām ir lielāka:

4.1. ja kravas tanku iekšpusē nav gareniskās starpsienas:

............b_i
(0,5 ––– + 0,1)L , bet nedrīkst pārsniegt 0,2L;
............B

4.2. ja kravas tanku iekšpusē ir centra līnijas gareniskā starpsiena:

............b_i
(0,25 ––– + 0,15)L;
............B

4.3. ja kravas tanku iekšpusē ir divas vai vairākas gareniskās starpsienas:

4.3.1. attiecībā uz naftas kravas sānu tankiem: 0,2L;

4.3.2. attiecībā uz naftas kravas centrālajiem tankiem:

...................b_i
4.3.2.1. ja ––– ir vienāds vai lielāks nekā
.................B

viena piektdaļa: 0,2L;

...................b_i
4.3.2.2. ja ––– ir mazāks nekā viena piektdaļa:
...................B

– ja nav centra līnijas gareniskās starpsienas:

............b_i
(0,5 ––– + 0,1)L;
.........B

– ja ir centra līnijas gareniskā starpsiena:

............b_i
(0,25 ––– + 0,15)L;
............B

4.4. b_i ir minimālais attālums no kuģa sāna līdz konkrētajai tanka ārējai gareniskajai starpsienai, kas mērīts uz kuģa taisnā leņķī no centra līnijas līmenī, kurš atbilst noteiktajiem vasaras brīvsāniem.

5. Lai nepārsniegtu šā noteikuma 2., 3. un 4. punktā noteiktos tilpuma ierobežojumus un neatkarīgi no ierīkotās kravas pārvietošanas sistēmas pieņemtā tipa, ja šī sistēma savstarpēji savieno divus vai vairākus kravas tankus, ir jāierīko vārsti vai citas līdzīgas noslēgierīces, lai nodalītu tankus citu no cita. Šie vārsti vai ierīces jānoslēdz, kad tankkuģis kuģo jūrā.

6. Cauruļvadu līnijas, kuras šķērso kravas tankus vietā, kas ir mazāka nekā t_c no kuģa sāniem vai mazāka nekā v_c no kuģa dibena, jāaprīko ar vārstiem vai līdzīgām noslēg­ierīcēm tur, kur tās atveras attiecīgajā kravas tankā. Atrodoties jūrā, tad, ja tankos ir naftas krava, šie vārsti jānoslēdz, izņemot gadījumus, kad tos drīkst atvērt, lai veiktu kravas pārvietošanu, kas nepieciešama kuģa galsveres izlīdzināšanai.

7. Šis noteikums neattiecas uz naftas tank­kuģiem, kas piegādāti 2010. gada 1. janvārī vai pēc tam, kā paredzēts 1.28.8. noteikumā.

27. noteikums

Nebojāta kuģa noturība

1. Visiem naftas tankkuģiem, kuru pilnā kravnesība ir 5 000 tonnu un vairāk un kuri piegādāti 2002. gada 1. februārī vai pēc tam, kā paredzēts 1.28.7. noteikumā, jāatbilst nebojāta kuģa noturības kritērijiem, kas izvirzīti šā noteikuma 1.1. un 1.2. punktā attiecībā uz jebkuru ekspluatācijas iegrimi iespējami sliktākajos kravas un balasta kraušanas apstākļos un kas atbilst labai ekspluatācijas praksei, ietverot šķidruma pārvietošanas operāciju starpstadijas. Balasta tanki visos apstākļos jāuzskata par nepilniem.

1.1. Ostā sākotnējais metacentriskais augstums GMo, kas koriģēts attiecībā uz brīvo virsmu un kas mērīts, kad sānsvere ir 0°, nedrīkst būt mazāks par 0,15 m;

1.2. Jūrā jāpiemēro šādi kritēriji:

1.2.1. laukums zem noturības pleca līknes (GZ līkne) nedrīkst būt mazāks par 0,055 m.rad līdz pat θ = 30° sānsveres leņķim un mazāks par 0,09 m.rad līdz pat θ = 40° vai citam applūšanas θ_f^* leņķim, ja šis leņķis ir mazāks par 40°. Turklāt laukums zem noturības pleca līknes (GZ līkne) starp 30° un 40° lielu sānsveres leņķi vai starp 30° lielu leņķi un θ_f, ja šis leņķis ir mazāks par 40°, nedrīkst būt mazāks par 0,03 m.rad;

1.2.2. noturības plecam (GZ) ir jābūt vismaz 0,20 m sānsveres leņķī, kas ir 30° vai lielāks;

1.2.3. maksimālā statiskās stabilitātes svira rodas sānsveres leņķī, kura vēlamais lielums pārsniedz 30° un nav mazāks par 25°, un

1.2.4. sākotnējais metacentriskais augstums GMo, kas koriģēts attiecībā uz brīvo virsmu un kas mērīts, kad sānsvere ir 0°, nedrīkst būt mazāks par 0,15 m.

^* θ f ir sānsveres leņķis, kādā iegrimst korpusa virsbūves vai klāja virsbūves atveres, kuras nevar hermētiski noslēgt. Piemērojot šo kritēriju, mazās atveres, pa kurām nenotiek progresējoša applūšana, nav uzskatāmas par atvērtām.

2. Šā noteikuma 1. punkta prasības jāievēro, veicot projektēšanu. Attiecībā uz dažādu kravu pārvadātājiem var atļaut veikt vienkāršas papildu ekspluatācijas procedūras.

3. Šā noteikuma 2. punktā minētās vienkāršās papildu ekspluatācijas procedūras attiecībā uz šķidruma pārvietošanas darbiem ir rakstveida procedūras, kuras ir pieejamas kapteinim un kuras:

3.1. ir apstiprinājusi administrācija;

3.2. norāda tos kravas tankus un balasta tankus, kuri jebkuros īpašos šķidruma pārvietošanas apstākļos un iespējamā kravas blīvuma diapazonā var būt nepilni un joprojām atbilst noturības kritērijiem. Veicot šķidruma pārvietošanu, var izmantot dažādus nepilnus tankus un to kombinācijas, ja tie atbilst kritērijiem;

3.3. būs viegli saprotamas sardzes virsniekam, kas atbildīgs par šķidruma pārvietošanas operācijām;

3.4. ir paredzētas plānoto kravas/balasta pārvietošanas operāciju secībai;

3.5. pieļauj sasniegtās un pieprasītās noturības salīdzināšanu, izmantojot noturības prasību izpildes kritērijus grafiskā vai tabulas veidā;

3.6. nepieprasa, lai atbildīgais sardzes virsnieks veiktu padziļinātus matemātiskus aprēķinus;

3.7. paredz korekcijas, ko atbildīgais sardzes virsnieks veic tad, ja ir novirze no ieteiktajām vērtībām, un ārkārtas situācijās, un

3.8. ir pārskatāmi attēlotas apstiprinātajā galsveres un noturības žurnālā un kravas/balasta pārvietošanas vadības postenī, un jebkurā datora programmatūrā, ar kuras palīdzību tiek veikti noturības aprēķini.

28. noteikums

Apakšnodalījumi un noturība pret bojājumiem

1. Visiem naftas tankkuģiem, kuri piegādāti pēc 1979. gada 31. decembra, kā paredzēts 1.28.2. noteikumā, un kuru bruto tilpība ir 150 BT un vairāk, jāatbilst apakšnodalījumu un noturības pret bojājumiem kritērijiem, kas izvirzīti šā noteikuma 3. punktā, pēc pieņemtā sānu vai dibena bojājuma, kas minēts šā noteikuma 2. punktā, attiecībā uz jebkuru ekspluatācijas iegrimi, kas atspoguļo faktiskos daļējas vai pilnas kravas nosacījumus, kuri atbilst kuģa galsverei un izturībai, kā arī kravas relatīvajam blīvumam. Šādi bojājumi ir jāattiecina uz visām iespējamām vietām visā kuģa garumā šādā veidā:

1.1. naftas tankkuģiem, kuru garums pārsniedz 225 metrus, jebkur visā kuģa garumā;

1.2. naftas tankkuģiem, kuru garums pārsniedz 150 metrus, bet kuri nav garāki par 225 metriem, jebkur visā kuģa garumā, izņemot aizmugurējo vai priekšējo starpsienu, kas norobežo pakaļgalā novietoto mašīntelpu. Mašīntelpa jāuzskata par atsevišķu nodalījumu, kas var applūst, un

1.3. naftas tankkuģiem, kuru garums nepārsniedz 150 metrus, jebkur visā kuģa garumā starp blakus esošajām šķērseniskajām starpsienām, izņemot mašīntelpu. Attiecībā uz tankkuģiem, kuru garums nepārsniedz 100 m un attiecībā uz kuriem nav iespējams izpildīt visas šā noteikuma 3. punkta prasības, nekaitējot kuģa ekspluatācijas īpašībām, administrācijas var atļaut atvieglojumus attiecībā uz šo prasību piemērošanu.

Ja tankkuģis kravas tankos nepārvadā naftu, tikai naftas nosēdumus, balasta nosacījumi nav jāņem vērā.

2. Attiecībā uz pieņemtā bojājuma apmēru un veidu piemēro šādus nosacījumus:

2.1. sānu bojājums:

1. Gareniskais garums:		1/3 L 2/3 vai 14,5 metri, attiecīgi izvēloties mazāko lielumu.
2. Šķērseniskais garums (kuģa iekšpusē, mērīts taisnā leņķī no centra līnijas vasaras kravas zīmes līmenī):		B/5 vai 11,5 metri, attiecīgi izvēloties mazāko lielumu.
3. Vertikālais garums:		No kuģa dibena ārējā apšuvuma teorētiskās līnijas centra līnijā, virzienā augšup bez ierobežojuma

 

2.2. dibena bojājums:

	0,3L no kuģa priekšējā perpendikula	Jebkura cita kuģa daļa
1. Gareniskais garums:	1/3 L 2/3 vai 14,5 metri, attiecīgi izvēloties mazāko lielumu	1/3 L 2/3 vai 5 metri, attiecīgi izvēloties mazāko lielumu
2. Šķērseniskais garums (ts)	B/6 vai 10 metri, attiecīgi izvēloties mazāko lielumu	B/6 vai 5 metri, attiecīgi izvēloties mazāko lielumu
3. Vertikālais garums no bāzes līnijas (vs):	B/15 vai 6 metri, attiecīgi izvēloties mazāko lielumu, mērot no kuģa dibena ārējā apšuvuma teorētiskās līnijas centra līnijā	B/15 vai 6 metri, attiecīgi izvēloties mazāko lielumu, mērot no kuģa dibena ārējā apšuvuma teorētiskās līnijas centra līnijā

 

2.3. ja daudz nelabvēlīgākos apstākļos rastos mazāka apmēra bojājums nekā šā punkta 2.1. un 2.2. apakšpunktā noteiktais maksimālais bojājuma apjoms, tad šādu bojājumu ņem vērā;

2.4. ja ir paredzams, ka bojājums skars šķērseniskās starpsienas, kā minēts šā noteikuma 1.1. un 1.2. apakšpunktā, tad ūdens­necaurlaidīgās šķērssienas, lai tās uzskatītu par efektīvām, jānovieto tādā attālumā, kas ir vismaz vienāds ar pieņemtā bojājuma garenisko garumu, kurš noteikts šā punkta 2.1. apakšpunktā. Ja šķērseniskās starpsienas ir novietotas mazākā attālumā, vienu vai vairākas no šīm starpsienām šādā bojājuma apmērā pieņem par neeksistējošām, lai varētu noteikt applūdušos nodalījumus;

2.5. ja ir paredzams bojājums starp blakus esošām ūdensnecaurlaidīgajām starpsienām, kā noteikts šā noteikuma 1.3. apakšpunktā, nevienu galveno šķērsenisko starpsienu vai šķērsenisko starpsienu, kas norobežo sānu tankus vai dubultdibena tankus, neuzskata par bojātu, ja vien:

2.5.1. attālums starp blakus esošajām starpsienām ir mazāks nekā tāda bojājuma gareniskais garums, kas minēts šā punkta 2.1. apakšpunktā, vai

2.5.2. šķērseniskajā starpsienā ir pakāpiens vai padziļinājums, kas ir vairāk nekā 3,05 metrus garš un kas atrodas pieņemtā bojājuma apvidū. Pakāpienu, ko veido pakaļpīķa starpsiena un pakaļpīķa augšgals, neuzskata par pakāpienu saistībā ar šo noteikumu;

2.6. ja pieņemtajā bojājuma apvidū atrodas caurules, cauruļvadi vai tuneļi, tad veic tādus pasākumus, lai progresējošā applūšana nevarētu nonākt līdz nodalījumiem, kurus uzskata par tādiem, kas var applūst visos bojājuma gadījumos.

3. Uzskata, ka naftas tankkuģis atbilst noturības pret bojājumu kritērijiem, ja ir ievērotas šādas prasības:

3.1. galējā ūdenslīnija, ņemot vērā iegrimšanu, sānsveri un galsveri, atrodas zem tādu atveru apakšējās malas, pa kurām var notikt progresējoša applūšana. Šādas atveres ir gaisa cauruļvadi un visi tie cauruļvadi, kurus noslēdz ūdensnecaurlaidīgas durvis vai lūkas vāki, un par šādām atverēm var neuzskatīt tādas atveres, kas netiek noslēgtas ar ūdensnecaurlaidīgu līdlūku un klāja iluminatoriem, maziem ūdensnecaurlaidīgiem kravas tanku lūku vākiem, kas nodrošina augstu klāja integritāti, tālvadāmām ūdensnecaurlaidīgām bīdāmām durvīm, un neatveramus borta iluminatorus;

3.2. applūšanas pēdējā stadijā sānsveres leņķis nesimetriskas applūšanas dēļ nedrīkst pārsniegt 25° ar nosacījumu, ka šo leņķi var palielināt līdz 30°, ja nenotiek klāja malas iegrimšana;

3.3. applūšanas pēdējā stadijā ir jāpārbauda noturība un to var uzskatīt par pietiekamu, ja noturības pleca līkne stiepjas vismaz 20° diapazonā aiz līdzsvara stāvokļa kopā ar maksimālo atlikušo noturības plecu, kura garums ir vismaz 0,1 metrs 20° diapazonā; laukums zem līknes šajā diapazonā nedrīkst būt mazāks par 0,0175 metrradiāniem. Hermētiski nenoslēgtās atveres nedrīkst būt iegremdētas šajā diapazonā, ja vien attiecīgo telpu neuzskata par tādu, kas var applūst.

Šajā diapazonā ir pieļaujama jebkuru tādu šā punkta 3.1. apakšpunktā minēto atveru un citu atveru iegrimšana, kuras iespējams hermētiski noslēgt;

3.4. administrācijai jābūt pārliecinātai, ka noturība applūšanas starpposmos ir pietiekama;

3.5. izlīdzināšanas pasākumus, kam nepieciešami tādi mehāniski palīglīdzekļi kā vārsti vai šķērssavienojuma caurules, ja tādas ierīkotas, neveic, lai samazinātu sānsveres leņķi vai sasniegtu atlikušās stabilitātes minimālo amplitūdu un tādējādi ievērotu šā punkta 3.1., 3.2. un 3.3. apakšpunkta prasības, un pietiekama atlikusī noturība jāuztur visos posmos, kuros izmanto izlīdzināšanu. Telpas, kuras savieno cauruļvadi ar lielu šķērsgriezuma laukumu, var uzskatīt par koptelpām.

4. Šā noteikuma 1. punkta prasības jāpamato ar aprēķiniem, kuros ņemti vērā kuģa konstrukcijas parametri, bojāto nodalījumu izkārtojums, konfigurācija un saturs un šķidrumu izplatība, relatīvais blīvums un brīvās virsmas efekts. Veicot šos aprēķinus:

4.1. jāņem vērā visi tukšie vai daļēji piepildītie tanki, pārvadātās kravas relatīvais blīvums, kā arī šķidrumu izplūde no bojātajiem nodalījumiem;

4.2. pieņemtā telpu ūdenscaurlaidība, kas radusies bojājuma dēļ, ir šāda:

Telpas	Ūdens­caurlaidība
Noliktavām paredzētās telpas	0,60
Dzīvojamās telpas	0,95
Mašīntelpas	0,85
Tukšās telpas	0,95
Telpas, kas paredzētas patērējamiem šķidrumiem	no 0 līdz 0,95*
Telpas, kas paredzētas pārējiem šķidrumiem	no 0 līdz 0,95*

 

4.3. kuģa virsbūves peldspēju tieši virs sānu bojājuma neņem vērā. Taču kuģa virs­būves neapplūdušās daļas, kas neatrodas bojājuma apvidū, var ņemt vērā tad, ja tās no bojātās telpas atdala ūdensnecaurlaidīgas starpsienas un ja attiecībā uz šīm neskartajām telpām ir ievērotas šā noteikuma 1. apakš­punkta prasības. Iekarināmajām ūdens­necaurlaidīgajām durvīm kuģa virsbūves ūdensnecaurlaidīgajās starpsienās ir jābūt pieņemamām;

4.4. brīvās virsmas efektu aprēķina 5° sānsveres leņķī attiecībā uz katru atsevišķo nodalījumu. Administrācija var pieprasīt vai atļaut to, ka attiecībā uz daļēji piepildītiem tankiem brīvās virsmas labojumus aprēķina sānsveres leņķī, kas ir lielāks par 5°;

4.5. aprēķinot patērējamo šķidrumu brīvo virsmu efektu, pieņem, ka attiecībā uz ikvienu šķidruma veidu vismaz vienam šķērseniskajam posmam vai atsevišķam centra līnijas tankam ir brīva virsma, un ņem vērā to tanku vai tanku kombināciju, kur brīvās virsmas efekts ir vislielākais.

5. Tāda naftas tankkuģa kapteini, uz kuru attiecas šis noteikums, un personu, kas atbild par bezmotora naftas tankkuģi, uz kuru attiecas šis noteikums, apstiprinātā veidā nodrošina ar:

5.1. informāciju, kas attiecas uz kravas iekraušanu un sadalīšanu un kas nepieciešama, lai nodrošinātu atbilstību šim noteikumam, un

5.2. informāciju par kuģa spēju atbilst noturības pret bojājumu kritērijiem, kuri izvirzīti šajā noteikumā, tostarp tādu atvieglojumu efektu, kurus var pieļaut saskaņā ar šā noteikuma 1.3. apakšpunktu.

6. Attiecībā uz naftas tankkuģiem, kuru pilnā kravnesība ir 20 000 tonnu un vairāk un kuri piegādāti 1996. gada 6. jūlijā vai pēc tam, kā paredzēts 1.28.6. noteikumā, šā noteikuma 2.2. punktā minētos pieņēmumus attiecībā uz bojājumiem papildina ar šādiem pieņemtajiem dibena slīpuma bojājumiem:

6.1. gareniskais garums:

6.1.1. kuģiem, kuru pilnā kravnesība ir 75 000 tonnu un vairāk:

0,6L, kas mērīts no priekšējā perpendikula;

6.1.2. kuģiem, kuru pilnā kravnesība ir mazāk nekā 75 000 tonnu:

0,4L, kas mērīts no priekšējā perpendikula;

6.2. šķērseniskais garums: B/3 jebkurā kuģa dibena vietā;

6.3. vertikālais garums: ārējā korpusa pārrāvums.

^* Daļēji piepildītu nodalījumu caurlaidībai jāatbilst attiecīgajā nodalījumā pārvadātā šķidruma daudzumam. Ja tiek bojāts tanks, kurā ir šķidrumi, pieņem, ka nodalījuma saturs ir pilnībā zaudēts un aizstāts ar sālsūdeni līdz pat galīgā līdzsvara plaknei.

29. noteikums

Nostādināšanas tanki

1. Atbilstoši šā pielikuma 3. noteikuma 4. punkta nosacījumiem naftas tankkuģiem, kuru bruto tilpība ir 150 BT un vairāk, jābūt nostādināšanas tankiem saskaņā ar šā noteikuma 2.1.–2.3. punkta prasībām. Naftas tankkuģos, kas piegādāti 1979. gada 31. decembrī vai līdz tam, kā paredzēts 1.28.1. noteikumā, jebkuru kravas tanku var izraudzīties par nostādināšanas tanku.

2.1. Ar administrācijas apstiprinātiem atbilstošiem līdzekļiem jāveic kravas tanku tīrīšana un netīrā balasta nosēdumu un tanku mazgāšanas ūdeņu izvadīšana no kravas tankiem nostādināšanas tankā.

2.2. Šajā sistēmā Organizācijai jābūt tādai, lai naftas atkritumu pārvietošana uz nostādināšanas tanku vai nostādināšanas tanku kombināciju notiktu tā, ka visi notekūdeņi, kurus izvada jūrā, atbilstu šā pielikuma 34. noteikuma prasībām.

2.3. Nostādināšanas tanka vai nostādināšanas tanku kombinācijas sistēmas tilpībai jābūt tādai, lai paturētu tanku mazgāšanas laikā radušos mazgāšanas ūdeņus, naftas nosēdumus un netīrā balasta nosēdumus. Nostādināšanas tanka vai tanku kopējā tilpība nedrīkst būt mazāka par 3 procentiem no kuģa naftas kravnesības, izņemot gadījumus, kad administrācija var pieņemt:

2.3.1. 2 procentus naftas tankkuģiem, kuros tanka mazgāšanas sistēma ir tāda, ka tad, kad nostādināšanas tanku vai tankus piepilda ar mazgāšanas ūdeni, ar šo ūdeni pietiek, lai izmazgātu tanku un lai attiecīgā gadījumā nodrošinātu šķidruma novadīšanu ar ežektoriem, neievadot sistēmā papildu ūdens daudzumu;

2.3.2. 2 procentus, ja izolētā balasta tanki vai speciālie tīrā balasta tanki ir ierīkoti saskaņā ar šā pielikuma 18. noteikumu vai ja kravas tanku tīrīšanas sistēma, kurā tiek izmantota mazgāšana ar jēlnaftu, ir ierīkota saskaņā ar šā pielikuma 33. noteikumu. Šo tilpību var samazināt vēl līdz 1,5 procentiem attiecībā uz naftas tankkuģiem, kuros tanka mazgāšanas sistēma ir tāda, ka tad, kad nostādināšanas tanku vai tankus piepilda ar mazgāšanas ūdeni, ar šo ūdeni pietiek, lai izmazgātu tanku un lai attiecīgā gadījumā nodrošinātu šķidruma novadīšanu ar ežektoriem, neievadot sistēmā papildu ūdens daudzumu, un

2.3.3. 1 procentu dažādu kravu pārvadātājiem, kuros naftas kravu pārvadā tikai tankos ar gludām sienām. Šo tilpību var samazināt vēl līdz 0,8 procentiem, ja tanka mazgāšanas sistēma ir tāda, ka tad, kad nostādināšanas tanku vai tankus piepilda ar mazgāšanas ūdeni, ar šo ūdeni pietiek, lai izmazgātu tanku un lai attiecīgā gadījumā nodrošinātu šķidruma novadīšanu ar ežektoriem, neievadot sistēmā papildu ūdens daudzumu.

2.4. Nostādināšanas tanki, īpaši attiecībā uz pievades, izvades, amortizējošo norobežojumu vai aizsprostu novietojumu, ja tādi uzstādīti, jāprojektē tā, lai izvairītos no pārmērīgas turbulences un naftas noplūdes vai emulsijas ar ūdeni.

3. Naftas tankkuģiem, kuru pilnā kravnesība ir 70 000 tonnu un vairāk un kuri piegādāti pēc 1979. gada 31. decembra, kā paredzēts 1.28.2. noteikumā, jābūt vismaz diviem nostādināšanas tankiem.

30. noteikums

Sūknēšanas, cauruļvadu un izvadīšanas iekārta

1. Visos naftas tankkuģos izvadīšanas kolektors, kas paredzēts savienošanai ar pieņemšanas iekārtām, lai izvadītu netīrā balasta ūdeni vai ar naftu piesārņoto ūdeni, jānovieto uz klāja abās kuģa pusēs.

2. Visos naftas tankkuģos, kuru bruto tilpība ir 150 BT un vairāk, cauruļvadi, kas paredzēti, lai šā pielikuma 34. noteikumā pieļautajos gadījumos no kravas tankiem izvadītu jūrā balasta ūdeni vai ar naftu piesārņoto ūdeni, iziet uz kuģa klāja vai kuģa sānā virs ūdenslīnijas dziļākajos balasta apstākļos. Var izmantot dažādas cauruļvadu sistēmas, lai veiktu darbību veidā, kas atļauts šā noteikuma 6.1.–6.5. apakšpunktā.

3. Naftas tankkuģi, kuru bruto tilpība ir 150 BT un vairāk un kuri piegādāti pēc 1979. gada 31. decembra, kā paredzēts 1.28.2. noteikumā, jānodrošina ar līdzekļiem, kas nepieciešami, lai pārtrauktu balasta ūdens vai ar naftu piesārņotā ūdens izvadīšanu jūrā no kravas tankiem, ja šī izvadīšana nenotiek zem ūdenslīnijas, zem kādas to atļauts veikt šā noteikuma 6. punktā, no vietas augšējā klājā vai augstāk, kas ir tāda, ka šā noteikuma 1. punktā minēto kolektoru un izvadīšanu jūrā no šā noteikuma 2. punktā minētajiem cauruļvadiem var vizuāli vērot. Novērošanas vietā nav nepieciešami līdzekļi izvadīšanas apturēšanai tad, ja starp novērošanas punktu un izvadīšanas kontrolpunktu ir efektīva saziņas sistēma, piemēram, telefona vai radio sistēma.

4. Visiem naftas tankkuģiem, kas piegādāti pēc 1982. gada 1. jūnija, kā paredzēts 1.28.4. noteikumā, un kam ir izolētā balasta tanki vai sistēma kravas tanku mazgāšanai ar jēlnaftu, jāatbilst šādām prasībām:

4.1. tiem jābūt aprīkotiem ar naftas cauruļvadiem, kas projektēti un ierīkoti tā, lai naftas aizture līnijās būtu samazināta līdz minimumam, un

4.2. tiem jābūt nodrošinātiem ar līdzekļiem, lai veiktu visu kravas sūkņu un visu naftas cauruļvadu drenāžu pēc tam, kad pabeigta kravas izvadīšana, vajadzības gadījumā – ar pieslēgumu tīrīšanas ierīcei. Naftas atlikumiem, kas drenējot iegūti no cauruļvada un sūkņa, jābūt tādiem, lai tos varētu novadīt gan krastā, gan kravas tankā vai nostādināšanas tankā. Lai novadītu krastā, vajadzīgs neliela diametra cauruļvads, un tas jāpievieno ārpus kuģa kolektora vārstiem.

5. Visiem jēlnaftas tankkuģiem, kas piegādāti 1982. gada 1. jūnijā vai līdz tam, kā paredzēts 1.28.3. noteikumā, un kam ir izolētā balasta tanki vai sistēma kravas tanku mazgāšanai ar jēlnaftu, jāatbilst šā noteikuma 4.2. punkta nosacījumiem.

6. Visos naftas tankkuģos balasta ūdens vai ar naftu piesārņotā ūdens izvadīšanu no kravas tankiem veic virs ūdenslīnijas, izņemot šādus gadījumos:

6.1. izolēto balastu un tīro balastu drīkst izvadīt zem ūdenslīnijas:

6.1.1. ostās vai terminālos atklātā jūrā, vai

6.1.2. jūrā, izmantojot zemes pievilkšanas spēku, vai

6.1.3. jūrā, izmantojot sūkņus, ja balasta ūdens apmaiņu veic saskaņā ar D–1.1. noteikumu Starptautiskajā konvencijā par kuģu balasta ūdeņu un nosēdumu kontroli un apsaimniekošanu,

ar noteikumu, ka balasta ūdens virsma ir izpētīta vizuāli vai ar citiem līdzekļiem īsi pirms izvadīšanas, lai pārliecinātos, ka nav notikusi ūdens piesārņošana ar naftu;

6.2. naftas tankkuģi, kas piegādāti 1979. gada 31. decembrī vai līdz tam, kā paredzēts 1.28.1. noteikumā, un kas bez pārveidošanas nespēj izvadīt izolēto balastu virs ūdenslīnijas, izolēto balastu zem ūdenslīnijas jūrā drīkst izvadīt tad, ja balasta ūdens virsma īsi pirms izvadīšanas ir izpētīta, lai pārliecinātos, ka nav notikusi ūdens piesārņošana ar naftu;

6.3. naftas tankkuģi, kas piegādāti 1982. gada 1. jūnijā vai līdz tam, kā paredzēts 1.28.3. noteikumā, un kas izmanto speciālos tīrā balasta tankus, un kas bez pārveidošanas nespēj izvadīt balastu no speciālajiem tīrā balasta tankiem virs ūdenslīnijas, drīkst izvadīt šo balastu zem ūdenslīnijas, ja balasta ūdens izvadīšanu uzrauga saskaņā ar šā pielikuma 18.8.3. noteikumu;

6.4. attiecībā uz visiem naftas tankkuģiem, kas atrodas jūrā, netīro balasta ūdeni vai ar naftu piesārņoto ūdeni no tankiem, kas nav nostādināšanas tanki un kas atrodas kravas nodalījumā, drīkst izvadīt, izmantojot zemes pievilkšanas spēku, zem ūdenslīnijas, ja ir pagājis pietiekami daudz laika, lai notiktu naftu saturošā ūdens separācija, un balasta ūdens ir pārbaudīts īsi pirms izvadīšanas ar šā pielikuma 32. noteikumā minēto naftas/ūdens robežlīmeņa indikatoru, lai pārliecinātos, ka robežlīmeņa augstums ir tāds, ka izvadīšana nerada palielinātu kaitējuma risku jūras videi;

6.5. attiecībā uz naftas tankkuģiem, kas piegādāti 1979. gada 31. decembrī vai līdz tam, kā paredzēts 1.28.1. noteikumā, un kas atrodas jūrā, netīro balasta ūdeni vai ar naftu piesārņoto ūdeni no kravas tankiem var izvadīt zem ūdenslīnijas pēc tam, kad notikusi izvadīšana, kas veikta ar šā punkta 6.4. apakšpunktā minēto metodi, vai minētās izvadīšanas vietā, ja:

6.5.1. daļa šāda ūdens izplūst caur pastāvīgajiem cauruļvadiem uz viegli pieejamu vietu augšējā klājā vai augstāk, no kurienes to var vizuāli vērot izvadīšanas procesa laikā, un

6.5.2. šāda daļējās plūsmas Organizācija atbilst administrācijas izstrādātajiem noteikumiem, kuros jāiekļauj visas Projektēšanas, ierīkošanas un vadīšanas specifikācijas attiecībā uz daļējās plūsmas sistēmu, kas paredzēta, lai kontrolētu izvadīšanu aiz borta, proti, specifikācijas, kuras pieņēmusi Organizācija^*.

7. Visus naftas tankkuģus, kuru bruto tilpība ir 150 BT un vairāk un kuri tiks piegādāti 2010. gada 1. janvārī vai pēc tam, kā paredzēts 1.28.8. noteikumā, un uz kuriem ir ierīkota kingstona kaste, kas ir pastāvīgi pieslēgta kravas cauruļvadu sistēmai, jāaprīko gan ar kingstona kastes vārstu, gan ar iekšējo noslēgvārstu. Papildus šiem vārstiem, kas jāierīko, jānodrošina arī iespēja izolēt kingstona kasti no kravas sūknēšanas sistēmas laikā, kad notiek kravas iekraušana tankkuģī, pārvadāšana vai izkraušana no tā, un tam jāizmanto konstruktīvi līdzekļi, kuru lietošanu akceptējusi administrācija. Konstruktīvs līdzeklis ir ierīce, kas uzstādīta cauruļvadu sistēmā, lai jebkādos apstākļos novērstu to, ka cauruļvadu posms starp kingstona kastes vārstu un iekšējo vārstu piepildās ar kravu.

^* Sk. Vienotā skaidrojuma 4. papildinājumu.

B DAĻA. APRĪKOJUMS

31. noteikums

Naftas izvadīšanas kontroles un vadības sistēma

1. Saskaņā ar šā pielikuma 3. noteikuma 4. un 5. punkta nosacījumiem naftas tankkuģus, kuru bruto tilpība ir 150 BT un vairāk, jāaprīko ar administrācijas apstiprinātu naftas izvadīšanas kontroles un vadības sistēmu.

2. Izskatot sistēmā iestrādājamās naftas satura mērierīces projektu, administrācijai jāņem vērā Organizācijas ieteiktā specifikācija.^** Sistēma jāaprīko ar ierakstīšanas ierīci, lai nepārtraukti tiktu fiksēts izvadītais daudzums litros uz jūras jūdzi un kopējais izvadītais daudzums vai naftas saturs un izplūdes ātrums. Šim ierakstam jābūt identificējamam pēc laika un datuma, un tas jāglabā vismaz trīs gadus. Naftas izvadīšanas kontroles un vadības sistēmu sāk ekspluatēt, kad tiek veikta notekūdeņu izvadīšana jūrā, un tai jābūt tādai, lai nodrošinātu, ka jebkāda naftu saturoša maisījuma izvadīšana automātiski tiek apturēta, ja acumirklīgā naftas noplūdes koncentrācija pārsniedz to, kas atļauta šā pielikuma 34. noteikumā. Jebkādai šīs naftas izvadīšanas kontroles un vadības sistēmas atteicei izvadīšana jāpārtrauc. Naftas izvadīšanas kontroles un vadības sistēmas atteices gadījumā var izmantot alternatīvu metodi, darbināšanu veicot manuāli, bet bojāto vienību atjauno darba stāvoklī, cik ātri vien iespējams. Tankkuģis, kam ostas valsts iestāde piešķīrusi atbrīvojumu, ar bojātu naftas izvadīšanas kontroles un vadības sistēmu var uzsākt vienu balasta reisu un tad turpināt ceļu uz remonta ostu.

3. Naftas izvadīšanas kontroles un vadības sistēmu projektē un ierīko saskaņā ar Organizācijas izstrādātajām vadlīnijām un specifikācijām naftas izvadīšanas kontroles un vadības sistēmai, kura paredzēta naftas tankkuģiem^*. Administrācijas var pieņemt tādus īpašos pasākumus, kas sīki aprakstīti vadlīnijās un specifikācijās.

4. Norādījumiem par sistēmas ekspluatāciju jāatbilst Organizācijas apstiprinātajai ekspluatācijas rokasgrāmatai. Tiem jāattiecas uz manuālajām, kā arī automātiskajām darbībām un jābūt paredzētiem, lai nodrošinātu, ka nafta tiek izvadīta tikai saskaņā ar nosacījumiem, kas izvirzīti šā pielikuma 34. noteikumā.

^** Attiecībā uz naftas satura mērierīcēm, kas uzstādāmas uz naftas tankkuģiem, kuri būvēti pirms 1986. gada 2. oktobra, skatīt Rekomendāciju par starptautisko prasību ievērošanu un testu specifikācijām attiecībā uz naftu saturošā ūdens separācijas iekārtām un naftas satura mērierīcēm, kuru organizācija pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju A.393(X). Attiecībā uz naftas satura mērierīcēm, kuras iekļautas izvadīšanas kontroles un vadības sistēmā, kas ierīkota uz naftas tankkuģiem, kuri būvēti 1986. gada 2. oktobrī vai pēc tam, skatīt Naftas izvadīšanas kontroles un vadības sistēmu vadlīnijas un specifikācijas attiecība uz naftas tankkuģiem, kuras organizācija pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju A.586(14). Attiecībā uz naftas satura mērierīcēm, kas iekļautas izvadīšanas kontroles un vadības sistēmā, kura ierīkota uz naftas tankkuģiem, kam ielikts ķīlis vai kas bijis līdzīgā būvniecības stadijā 2005. gada 1. janvārī vai pēc tam, skatīt Naftas izvadīšanas kontroles un vadības sistēmu vadlīnijas un specifikācijas attiecībā uz naftas tankkuģiem, kuras organizācija pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju MEPC.108(49).

^* Skatīt Naftas izvadīšanas kontroles un vadības sistēmu vadlīnijas un specifikācijas, kuras organizācija pieņēmusi attiecībā uz naftas tankkuģiem saskaņā ar rezolūciju A.496(XII), un Pārskatītās naftas izvadīšanas kontroles un vadības sistēmu vadlīnijas un specifikācijas attiecībā uz naftas tankkuģiem, kuras organizācija pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju A.586(14), vai Pārskatītās naftas izvadīšanas kontroles un vadības sistēmu vadlīnijas un specifikācijas attiecībā uz naftas tankkuģiem, kuras organizācija pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju MEPC.108(49), piemērojot tās attiecīgajam gadījumam.

32. noteikums

Naftas/ ūdens robežlīmeņa indikatori^*

Saskaņā ar šā pielikuma 3. noteikuma 4. un 5. punkta noteikumiem naftas tankkuģiem, kuru bruto tilpība ir 150 BT un vairāk, jābūt aprīkotiem ar administrācijas apstiprinātiem efektīviem naftas/ūdens robežlīmeņa indikatoriem, lai ātri un precīzi noteiktu naftas/ūdens saskarsmi nostādināšanas tankos un lai būtu iespēja tos lietot citos tankos, kuros veic naftas un ūdens atdalīšanu un no kuriem ir paredzēta tieša notekūdeņu izvadīšana jūrā.

^* Skatīt Naftas/ūdens robežlīmeņa indikatoru specifikācijas, kuras organizācija pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju MEPC.5(XIII).

33. noteikums

Prasības attiecībā uz kravas tanku mazgāšanu ar jēlnaftu

1. Visi jēlnaftas tankkuģi, kuru pilnā kravnesība ir 20 000 tonnu un vairāk un kuri piegādāti pēc 1982. gada 1. jūnija, kā paredzēts 1.28.4. noteikumā, jāaprīko ar kravas tanku tīrīšanas sistēmu, kurā izmanto kravas tanku mazgāšanu ar jēlnaftu. Administrācijai jānodrošina, lai šī sistēma pilnībā atbilstu šā noteikuma prasībām viena gada laikā pēc tam, kad tankkuģis pirmo reizi veicis jēlnaftas pārvadājumus, vai līdz trešā reisa beigām, kurā kuģis pārvadājis jēlnaftu, kas ir piemērota kravas tanku mazgāšanai, izvēloties attiecīgi vēlāko no šiem notikumiem.

2. Kravas tanku mazgāšanas ar jēlnaftu ierīkošanai un ar to saistītajam aprīkojumam un izvietojumam jāatbilst administrācijas izstrādātajām prasībām. Šīm prasībām noteikti jāietver visi noteikumi, kas iekļauti Organizācijas pieņemtajās Specifikācijās, kuras attiecas uz tādas sistēmas projektēšanu, ierīkošanu un vadīšanu, kas paredzēta mazgāšanai ar jēlnaftu^*. Ja kuģis, kas saskaņā ar šā noteikuma 1. punktu nav jāaprīko ar iekārtām, kuras paredzētas kravas tanku mazgāšanai ar jēlnaftu, bet tas ar minētajām iekārtām ir aprīkots, tad tam jāatbilst iepriekšminētajās specifikācijās noteiktajiem drošības aspektiem.

3. Visām sistēmām, kuras paredzētas kravas tanku mazgāšanai ar jēlnaftu un kurām saskaņā ar šā pielikuma 18.7. noteikumu jābūt ierīkotām, jāatbilst šā noteikuma prasībām.

^* Skatīt pārskatītās Specifikācijas, kuras attiecas uz tādas sistēmas projektēšanu, ierīkošanu un vadīšanu, kas paredzēta mazgāšanai ar jēlnaftu, un kuras organizācija pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju A.446(XI), grozījusi saskaņā ar rezolūciju A.497(XII) un vēlreiz grozījusi saskaņā ar rezolūciju A.897(21).

C DAĻA. NAFTAS EKSPLUATĀCIJAS PRODUKTU IZVADĪŠANAS KONTROLE

34. noteikums

Naftas izvadīšanas kontrole

A. Izvadīšana ārpus īpašās teritorijas

1. Saskaņā ar šā pielikuma 4. noteikuma nosacījumiem un šā noteikuma 2. punkta nosacījumiem jebkāda naftas vai naftu saturošo maisījumu izvadīšana jūrā no naftas tankkuģu kravas nodalījuma ir aizliegta, izņemot gadījumu, kad ir ievēroti visi šie nosacījumi:

1.1. tankkuģis neatrodas īpašajā teritorijā;

1.2. tankkuģis atrodas vairāk nekā 50 jūras jūdžu attālumā no tuvākās sauszemes;

1.3. tankkuģis kuģo pa maršrutu;

1.4. acumirklīgā naftas izplūdes koncentrācija nepārsniedz 30 litrus uz vienu jūras jūdzi;

1.5. attiecībā uz tankkuģiem, kas piegādāti 1979. gada 31. decembrī vai līdz tam, kā paredzēts 1.28.1. noteikumā, kopējais jūrā izvadītās naftas daudzums nepārsniedz 1/15 000 no kopējā konkrētās kravas daudzuma, kura daļu veidoja nosēdumi, un attiecībā uz tankkuģiem, kas piegādāti pēc 1979. gada 31. decembra, kā paredzēts 1.28.2. noteikumā, kopējais jūrā izvadītās naftas daudzums nepārsniedz 1/30 000 no kopējā konkrētās kravas daudzuma, kura daļu veidoja nosēdumi, un

1.6. uz tankkuģa atbilstoši šā pielikuma 29. un 31. noteikumam darbojas naftas izvadīšanas kontroles un vadības sistēma un ir ierīkots nostādināšanas tanks.

2. Šā noteikuma 1. punkta nosacījumi neattiecas uz tīrā vai izolētā balasta izvadīšanu.

B. Izvadīšana īpašajās teritorijās

3. Saskaņā ar šā noteikuma 4. punkta nosacījumiem jebkāda naftas vai naftu saturoša maisījuma izvadīšana jūrā no naftas tankkuģa kravas nodalījuma ir aizliegta, ja minētais kuģis atrodas īpašajā teritorijā^*.

4. Šā noteikuma 3. punkta nosacījumi neattiecas uz tīrā vai izolētā balasta izvadīšanu.

5. Nekas šajā noteikumā neaizliedz kuģim, kas atrodas reisā, no kura tikai daļa notiek īpašajā teritorijā, veikt izvadīšanu ārpus īpašās teritorijas saskaņā ar šā noteikuma 1. punktu.

^* Skatīt 38.6. noteikumu.

C. Prasības attiecībā uz naftas tankkuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka nekā 150 BT

6. Šā pielikuma 29., 31. un 32. noteikuma prasības neattiecas uz naftas tankkuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka nekā 150 BT un attiecībā uz kuriem naftas izvadīšanas kontroli saskaņā ar šo noteikumu īsteno, paturot naftu uz klāja un pēc tam novadot visus piesārņotos mazgāšanas ūdeņus uz pieņemšanas iekārtām. Kopējo mazgāšanā izmantoto naftas un ūdens daudzumu, kas nonācis atpakaļ uzglabāšanas tankā, jānovada uz pieņemšanas iekārtām, ja vien nav veikti atbilstoši pasākumi, lai panāktu, ka visi notekūdeņi, kurus ir atļauts izvadīt jūrā, ir efektīvi uzraudzīti, lai nodrošinātu šā noteikuma nosacījumu ievērošanu.

D. Vispārējās prasības

7. Ja ūdens virspusē vai zem tās tiešā kuģa apkaimē vai pie tā ķīļa līnijas ir novēroti redzami naftas atlikumi, šīs konvencijas Pušu valdības atbilstoši savām iespējām nekavējoties izmeklē šos faktus, lai noskaidrotu, vai ir pārkāpti šā noteikuma nosacījumi. Veicot izmeklēšanu, īpaša vērība jāveltī apstākļiem, kas saistīti ar vēju un jūru, kuģa trajektoriju un ātrumu, citiem apkaimē redzamo atlikumu cēloņiem un visiem attiecīgajiem ierakstiem par naftas noplūdi.

8. Jūrā izpludinātajā šķidrumā nedrīkst būt ķīmiskas vai citas vielas tādā daudzumā vai koncentrācijā, kas ir bīstama jūras videi, vai ķīmiskas vai citas vielas, kas ir pievienotas, lai apietu šajā noteikumā izklāstītos izvadīšanas nosacījumus.

9. Naftas nosēdumus, kurus saskaņā ar šā noteikuma 1. un 3. punktu nedrīkst izvadīt jūrā, patur uz kuģa, lai pēc tam tos novadītu uz pieņemšanas iekārtu.

35. noteikums

Operācijas, kas saistītas ar kravas tanku mazgāšanu ar jēlnaftu

1. Visiem naftas tankkuģiem, kas ekspluatē sistēmu kravas tanku mazgāšanai ar jēlnaftu, jābūt Ekspluatācijas un aprīkojuma rokasgrāmatai^*, kurā sīki izklāstīta sistēma un aprīkojums un noteikta ekspluatācijas kārtība. Šai rokasgrāmatai jābūt saskaņotai ar administrāciju, un tajā jāiekļauj visa informācija, kas sniegta šā pielikuma 33. noteikuma 2. punktā minētajās specifikācijās. Ja tiek veikti grozījumi, kas ietekmē sistēmu kravas tanku mazgāšanai ar jēlnaftu, Ekspluatācijas un aprīkojuma rokasgrāmatu attiecīgi pārskata.

2. Attiecībā uz kravas tanku balastēšanu atbilstoši kravas tanki jāizmazgā ar jēlnaftu pirms katra balasta reisa, lai tādējādi, ņemot vērā tankkuģa veikto pārvadājumu veidu un paredzētos laika apstākļus, balasta ūdeni iepildītu tikai tādos kravas tankos, kas ir izmazgāti ar jēlnaftu.

3. Ja vien naftas tankkuģi nepārvadā jēlnaftu, kas nav piemērota kravas tanku mazgāšanai, naftas tankkuģi ekspluatē sistēmu kravas tanku mazgāšanai ar jēlnaftu saskaņā ar Ekspluatācijas un aprīkojuma rokasgrāmatu.

^* Skatīt Kravas tanku mazgāšanas ar jēlnaftu ekspluatācijas un aprīkojuma rokasgrāmatas standartformātu, ko organizācijas Jūras vides aizsardzības komiteja pieņēmusi ar rezolūciju MEPC.3(XII), kas grozīta ar rezolūciju MEPC.81(43).

36. noteikums

Naftas operāciju žurnāls, II daļa – ar kravu/balastu saistītās operācijas

1. Naftas tankkuģiem, kuru bruto tilpība ir 150 BT un vairāk, jābūt naftas operāciju žurnāla II daļai (Ar kravu/balastu saistītās operācijas). Naftas operāciju žurnāla II daļu, kura var būt iekļauta kuģa oficiālajā žurnālā, veido saskaņā ar paraugu, kas ievietots šā pielikuma III papildinājumā.

2. Naftas operāciju žurnāla II daļa jāaizpilda katrā atsevišķajā gadījumā, kad saistībā ar naftas produktu pārsūknēšanu no viena tanka uz otru tiek veikta kāda no šīm ar kravu/balastu saistītajām operācijām:

2.1. naftas kravas iekraušana;

2.2. naftas kravas iekšējā pārkraušana reisa laikā;

2.3. naftas kravas izkraušana;

2.4. kravas tanku un speciālo tīrā balasta tanku balastēšana;

2.5. kravas tanku tīrīšana, tostarp kravas tanku mazgāšana ar jēlnaftu;

2.6. balasta izvadīšana, izņemot izolētā balasta tankus;

2.7. ūdens izvadīšana no nostādināšanas tankiem;

2.8. visu piemērojamo vārstu vai līdzīgu ierīču noslēgšana pēc tam, kad veikta izvadīšana no nostādināšanas tanka;

2.9. tādu vārstu noslēgšana, kuri nepieciešami, lai speciālos tīrā balasta tankus izolētu no kravas un tīrīšanas līnijām pēc tam, kad veikta izvadīšana no nostādināšanas tanka, un

2.10. nosēdumu aizvākšana.

3. Attiecībā uz naftas tankkuģiem, kuri minēti šā pielikuma 34.6. noteikumā, kopējais naftas un ūdens daudzums, kas izmantots mazgāšanā un pēc tam nonācis atpakaļ glabāšanas tankā, jāieraksta naftas operāciju žurnāla II daļā.

4. Ja tiek veikta naftas vai naftu saturoša maisījuma izvadīšana, kas minēta šā pielikuma 4. noteikumā, vai nejauša vai cita veida ārkārtēja naftas noplūde, kas saskaņā ar šo noteikumu nav uzskatāma par izņēmumu, tad naftas operāciju žurnāla II daļā ievieto ziņojumu par šīs noplūdes apstākļiem un iemesliem.

5. Katru operāciju, kas izklāstīta šā noteikuma 2. punktā, nekavējoties pilnībā apraksta naftas operāciju žurnāla II daļā – tā, lai visi ieraksti, kas par šo operāciju veikti žurnālā, būtu pabeigti. Katru pabeigto operāciju ar parakstu apstiprina par attiecīgajām operācijām atbildīgais sardzes virsnieks vai virsnieki, un katru aizpildīto lappusi ar parakstu apstiprina kuģa kapteinis. Iearakstiem naftas operāciju žurnāla II daļā jābūt vismaz angļu, franču vai spāņu valodā. Ja ierakstus veic arī valodā, kas ir valsts valoda attiecīgajā valstī, ar kuras karogu kuģis ir tiesīgs kuģot, tad tā ir galvenā valoda strīdu vai pretrunu risināšanā.

6. Naftas operāciju žurnāla II daļā reģistrē katru naftas izvadīšanas kontroles un vadības sistēmas atteici.

7. Naftas operāciju žurnāla II daļu glabā tādā vietā, kur tā ir viegli pieejama inspekcijai jebkurā pieņemamā laikā un, izņemot gadījumu, kad runa ir par velkamu bezapkalpes kuģi, glabā uz kuģa. To glabā trīs gadus pēc pēdējā ieraksta veikšanas.

8. Attiecīgās konvencijas Puses valdības kompetentā iestāde drīkst pārbaudīt naftas operāciju žurnāla II daļu uz visiem kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, kamēr minētie kuģi ir tās ostā vai terminālā atklātā jūrā, un nokopēt jebkuru šā žurnāla ierakstu, kā arī drīkst pieprasīt, lai kuģa kapteinis apliecina šīs kopijas autentiskumu. Ikviena šāda kopija, kuru kuģa kapteinis apstiprinājis kā naftas operāciju žurnāla II daļas ieraksta autentisku kopiju, ir uzskatāma par pieņemamu jebkurā tiesvedībā kā ierakstā paziņoto faktu pierādījums. Naftas operāciju žurnāla II daļas pārbaudi un kompetentās iestādes īstenoto apstiprinātās kopijas iegūšanu saskaņā ar šo punktu veic pēc iespējas drīzāk, lai nepamatoti neaizkavētu kuģi.

9. Attiecībā uz naftas tankkuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka nekā 150 BT un kuri tiek ekspluatēti saskaņā ar šā pielikuma 34.6. noteikumu, administrācija izstrādā atbilstošu naftas operāciju žurnālu.

5. NODAĻA – TĀDA PIESĀRŅOJUMA NOVĒRŠANA, KO IZRAISĪJIS NAFTAS NOPLŪDES INCIDENTS

37. noteikums

Ārkārtas situāciju plāns rīcībaigadījumos, kad no kuģa noplūdusi nafta vai tās produkti

1. Uz tāda naftas tankkuģa, kura bruto tilpība ir 150 BT un vairāk, un uz kuģa, kurš nav naftas tankkuģis un kura bruto tilpība ir 400 BT un vairāk, jābūt administrācijas apstiprinātam ārkārtas situāciju plānam rīcībai gadījumos, kad no kuģa noplūdusi nafta vai tās produkti.

2. Šāds plāns jāsagatavo, pamatojoties uz vadlīnijām^*, kuras izstrādājusi Organizācija, un jāuzraksta kuģa kapteiņa un virsnieku darba valodā. Plānā noteikti iekļauj:

2.1. kārtību, kas jāievēro kapteinim vai citām par kuģi atbildīgām personām, kuru pienākums ir ziņot par naftas noplūdes incidentu, kā noteikts šīs konvencijas 8. pantā un I protokolā, pamatojoties uz Organizācijas izstrādātajām vadlīnijām;^**

2.2. tādu iestāžu vai personu sarakstu, ar kurām jāsazinās, ja noticis naftas noplūdes incidents;

2.3. sīks tādu darbību apraksts, kuras personām nekavējoties jāveic uz klāja, lai samazinātu vai kontrolētu naftas noplūdi pēc incidenta, un

2.4. kārtību un kontaktpersonu uz kuģa, lai, novēršot piesārņojumu, darbības uz kuģa koordinētu ar valsts un vietējām iestādēm.

3. Ja ir iesaistīti kuģi, uz kuriem attiecas arī šīs konvencijas II pielikuma 17. noteikums, minēto plānu var kombinēt ar ārkārtas situāciju plāns rīcībai gadījumos, kad no kuģa piesārņota jūra ar kaitīgām šķidrām vielām, saskaņā ar šīs konvencijas II pielikuma 17. noteikumu. Šajā gadījumā plāna nosaukums ir “Ārkārtas situāciju plāns rīcībai gadījumos, kad no kuģa piesārņota jūra”.

4. Jānodrošina, lai visiem naftas tankkuģiem, kuru pilnā kravnesība ir 5 000 tonnu vai vairāk, nekavējoties būtu pieejama krastā stacionēta datorizēta noturības aprēķināšanas programma un konstrukcijas paliekošās stiprības aprēķināšanas programma.

^* Skatīt Vadlīnijas ārkārtas situāciju plāna izstrādei gadījumiem, kad no kuģa noplūdusi nafta vai tās produkti, kuras organizācija pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju MEPC.54(32), kas grozīta ar rezolūciju MEPC.86(44).

^** Skatīt Kuģu ziņošanas sistēmu vispārējos principus un kuģu ziņošanas prasības, tostarp Vadlīnijas ziņošanai par incidentiem, kuros iesaistītas bīstamas preces, kaitīgas vielas un/vai jūras piesārņotāji, proti, vadlīnijas, kuras organizācija pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju A.851(20).

6. NODAĻA – PIEŅEMŠANAS IEKĀRTAS

38. noteikums

Pieņemšanas iekārtas

A. Pieņemšanas iekārtas ārpus īpašajām teritorijām

1. Ikvienas šīs konvencijas Puses valdība apņemas nodrošināt savas naftas iekraušanas terminālus, remonta ostas un citas ostas, kurās no kuģiem izvadāmi naftas nosēdumi, ar ierīcēm, kuras paredzētas, lai pieņemtu minētos nosēdumus un naftu saturošos maisījumus, kas paliek naftas tankkuģos un citos kuģos, un kuras atbilstu^* tādu kuģu vajadzībām, kuri tās lietos, neizraisot nepamatotu kuģu aizkavēšanu.

2. Saskaņā ar šā noteikuma 1. punktu pieņemšanas iekārtām jābūt:

2.1. visās ostās un terminālos, kurās jēlnafta tiek iekrauta naftas tankkuģos, ja šādi tankkuģi tieši pirms ierašanās attiecīgajā ostā vai terminālā ir veikuši ne vairāk kā 72 stundas ilgu vai ne vairāk kā 1 200 jūras jūdžu garu balasta reisu;

2.2. visās ostās un kuģu terminālos, kuros vidējais tādas naftas iekraušanas apjoms, kas nav jēlnafta kā lejamkrava, ir vairāk nekā 1 000 tonnu dienā;

2.3. visās ostās, kurās ir kuģu remonta rūpnīcas vai tanku tīrīšanas iekārtas;

2.4. visās ostās un kuģu terminālos, kuros apkalpo kuģus, kas aprīkoti ar šā pielikuma 12. noteikumā minēto (minētajiem) naftas nosēdumu tanku (tankiem);

2.5. visās ostās attiecībā uz naftu saturošajiem sateces ūdeņiem un citiem nosēdumiem, kurus nedrīkst izvadīt saskaņā ar šā pielikuma 15. noteikumu, un

2.6. visās lejamās kravas iekraušanas ostās attiecībā uz naftas nosēdumiem, kuri ir no dažādu kravu pārvadātājiem un kurus nevar izvadīt saskaņā ar šā pielikuma 34. noteikumu.

3. Pieņemšanas iekārtu jaudai jābūt šādai:

3.1. jēlnaftas iekraušanas stacijām jābūt aprīkotām ar pietiekami jaudīgām pieņemšanas iekārtām, lai pieņemtu naftu un naftu saturošos maisījumus, kurus nevar izvadīt saskaņā ar šā pielikuma 34.1. noteikumu no naftas tankkuģiem, kas veic šā noteikuma 2.1. punktā minētos reisus;

3.2. šā noteikuma 2.2. punktā minētajām iekraušanas ostām un kuģu termināliem jābūt aprīkotiem ar pietiekami jaudīgām pieņemšanas iekārtām, lai pieņemtu naftu un naftu saturošos maisījumus, kurus nevar izvadīt saskaņā ar šā pielikuma 34.1. noteikumu no naftas tankkuģiem, kas iekrauj naftu, kura nav beztaras jēlnafta;

3.3. visām ostām, kurās ir kuģu remonta rūpnīcas vai tanku tīrīšanas iekārtas, jābūt aprīkotām ar pietiekami jaudīgām pieņemšanas iekārtām, lai pieņemtu visus nosēdumus un naftu saturošos maisījumus, kas paliek uz kuģa, un lai tos aizvāktu no kuģiem, pirms tie ieradušies minētajās rūpnīcās vai pie šādām iekārtām;

3.4. visām iekārtām, kas ierīkotas šā noteikuma 2.4. punktā minētajās ostās un kuģu terminālos, ir jābūt pietiekami jaudīgām, lai pieņemtu visus nosēdumus, kas paturēti saskaņā ar šā pielikuma 12. noteikumu, no kuģiem, kas var pieturēt šajās ostās un kuģu terminālos;

3.5. visām iekārtām, kas ierīkotas šajā noteikumā minētajās ostās un kuģu terminālos, jābūt pietiekami jaudīgām, lai pieņemtu naftu saturošus sateces ūdeņus un citus nosēdumus, kurus nedrīkst izvadīt saskaņā ar šā pielikuma 15. noteikumu;

3.6. iekārtas, kas ierīkotas lejamās kravas iekraušanas ostās, attiecīgi jāatbilst dažādu kravu pārvadātāju specifiskajām vajadzībām.

^* Sk. rezolūciju MEPC.83(44) “Vadlīnijas atkritumu pieņemšanas iekārtu atbilstības nodrošināšanai ostās”.

B. Pieņemšanas iekārtas īpašajās teritorijās

4. Valdība katrai tādai šīs konvencijas Pusei, kuras krasta līnija robežojas ar kādu no minētajām īpašajām teritorijām, nodrošina to, lai visos naftas iekraušanas terminālos un remonta ostās, kas atrodas īpašajā teritorijā, būtu iekārtas, kuras ir piemērotas tam, lai no naftas tankkuģiem pieņemtu un apstrādātu visus netīrā balasta un tanku mazgāšanas ūdeņus. Turklāt visās ostās, kas atrodas īpašajā teritorijā, jābūt atbilstošām^* pieņemšanas iekārtām, kuras paredzētas citu nosēdumu un naftu saturošo maisījumu pieņemšanai no visiem kuģiem. Šādām iekārtām jābūt pietiekami jaudīgām, lai atbilstu to kuģu vajadzībām, kuri tās izmanto, un neradītu nepamatotu kavēšanos.

5. Valdība katrai tādai šīs konvencijas Pusei, kuras jurisdikcijā ir ieeja jūras ūdensceļos ar nelielu dziļuma profilu, kuras dēļ var būt nepieciešama iegrimes samazināšana, izvadot balastu, nodrošina šā noteikuma 4. punktā minēto iekārtu ierīkošanu, bet ar nosacījumu, ka tos kuģus, no kuriem jāizvada mazgāšanas atlikumi vai netīrais balasts, var nedaudz aizkavēt.

6. Attiecībā uz Sarkanās jūras reģionu, Jūras līča reģionu, Adenas reģiona līci un Arābijas jūras Omānas reģionu:

6.1. katra attiecīgā Puse paziņo Organizācijai par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šā noteikuma 4. un 5. punkta nosacījumiem. Saņēmusi atbilstošus paziņojumus, Organizācija nosaka datumu, no kura konkrētajā reģionā stājas spēkā šā pielikuma 15. un 34. noteikumā izvirzītās prasības attiecībā uz izvadīšanu. Noteikto datumu Organizācija Pusēm paziņo vismaz divpadsmit mēnešus pirms šā datuma;

6.2. laikposmā starp šīs konvencijas stāšanos spēkā un noteikto datumu kuģi, kas kuģo īpašajā teritorijā, ievēro šā pielikuma 15. un 34. noteikuma prasības attiecībā uz izvadīšanu īpašajās teritorijās;

6.3. pēc šā datuma naftas tankkuģiem, kuros tiek iekrauta krava minētajās īpašajās teritorijās, kur šīs iekārtas vēl nav pieejamas, pilnībā jāatbilst šā pielikuma 15. un 34. noteikuma prasībām attiecībā uz izvadīšanu ārpus īpašajām teritorijām. Taču naftas tankkuģiem, kuri ienāk minētajās īpašajās teritorijās, lai uzņemtu kravu, jādara viss iespējamais, lai tad, kad kuģis ienāk šajā teritorijā, uz tā būtu tikai tīrs balasts;

6.4. pēc dienas, kad stājas spēkā prasības attiecībā uz konkrēto īpašo teritoriju, ikviena Puse par visiem gadījumiem, kuros iekārtas ir atzītas par neatbilstošām, informē organizāciju, lai tā šo informāciju nosūtītu attiecīgajām Pusēm;

6.5. šā noteikuma 1., 2. un 3. punktā minētās pieņemšanas iekārtas noteikti ir jāierīko viena gada laikā pēc dienas, kad šī konvencija stājas spēkā.

7. Neatkarīgi no šā noteikuma 4., 5. un 6. punkta uz Antarktikas reģionu attiecas šādi noteikumi:

7.1. valdība ikvienai šīs konvencijas Pusei, no kuras ostām kuģi uzsāk maršrutu uz Antarktikas reģionu vai kuras ostās kuģi pienāk no minētā reģiona, apņemas nodrošināt to, lai pēc iespējas ātrāk tiktu ierīkotas atbilstošas iekārtas visu nosēdumu, netīrā balasta, tanku mazgāšanas ūdens un citu naftas nosēdumu un maisījumu pieņemšanai no visiem kuģiem, tos nepamatoti neaizkavējot un ņemot vērā vajadzības, kādas ir kuģiem, kuri minētās iekārtas izmanto;

7.2. ikvienas šīs konvencijas Puses valdība nodrošina to, ka visi kuģi, kuri ir tiesīgi kuģot ar šīs Puses karogu, pirms ieiešanas Antarktikas reģionā ir aprīkoti ar tanku vai tankiem, kas ir pietiekami ietilpīgi, lai uzkrātu visus nosēdumus, netīro balastu, tanku mazgāšanas ūdeni un citus naftas nosēdumus un maisījumus, kamēr kuģi darbojas šajā reģionā un ir noslēguši vienošanos par minēto naftas nosēdumu novadīšanu uz pieņemšanas iekārtu pēc apgabala atstāšanas.

^* Sk. rezolūciju MEPC.83(44) “Vadlīnijas atkritumu pieņemšanas iekārtu atbilstības nodrošināšanai ostās”.

C. Vispārējās prasības

8. Ikviena Puse visus gadījumus, kuros šajā noteikumā minētās iekārtas varētu būt neatbilstošas, dara zināmus Organizācijai, lai tā šo informāciju varētu pārsūtīt citām attiecīgajām Pusēm.

7. NODAĻA – STACIONĀRĀM VAI PELDOŠĀM PLATFORMĀM NOTEIKTĀS ĪPAŠĀS PRASĪBAS

39. noteikums

Stacionārām vai peldošām platformām noteiktās īpašās prasības

1. Šis noteikums attiecas uz stacionārām vai peldošām platformām, tostarp urbšanas platformām, peldošām ražošanas, glabāšanas un izkraušanas iekārtām (PRGI), kuras izmanto naftas ražošanai un glabāšanai atklātā jūrā, un peldošām krātuvēm (PU), kuras izmanto saražotās naftas glabāšanai atklātā jūrā.

2. Stacionārajām vai peldošajām platformām, kas ir iesaistītas jūras dibena minerālu resursu izpētē, ieguvē un ar to saistītajā apstrādē atklātā jūrā, un citām platformām jāatbilst šā pielikuma prasībām, kas piemērojamas kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 BT un vairāk un kuri nav naftas tankkuģi, izņemot gadījumu:

2.1. ja tām, cik tas iespējams, jābūt aprīkotām ar iekārtām, kas paredzētas šā pielikuma 12. un 14. noteikumā;

2.2. ja tām jāreģistrē visas operācijas, kas saistītas ar naftas vai naftu saturoša maisījuma izvadīšanu administrācijas apstiprinātā veidā, un

2.3. ja saskaņā ar šā pielikuma 4. noteikumu naftas vai naftu saturoša maisījuma izvadīšana jūrā ir aizliegta, izņemot gadījumu, kad izvadītās neatšķaidītās naftas saturs notekūdenī nepārsniedz 15 miljondaļas.

3. Pārbaudot to, vai platformas, kas konfigurētas kā PRGI vai PU, atbilst šim pielikumam, papildus 2. punkta prasībām administrācijām jāņem vērā Organizācijas izstrādātās vadlīnijas^*.

^* Sk. MEPC...(..) rezolūciju “Vadlīnijas MARPOL I pielikuma prasību piemērošanai FPSO and FSU”.

I PIELIKUMA PAPILDINĀJUMI

I papildinājums.	Naftas produktu saraksts
II papildinājums.	IOPP apliecības un papildinājumu veidlapa
III papildinājums.	Naftas operāciju žurnāla veidlapa

 

 

I Papildinājums

NAFTAS PRODUKTU SARAKSTS^*

Bituma šķīdumi	Benzīna maisījumi
Maisījumi	Alkilātus saturoša degviela
Gudrons, kas tiek izmantots seguma materiālos	Naftas katalītiskie pārveidotāji
Tiešās destilācijas atlikums	Polimērus saturoša degviela
	Benzīns
	Sašķidrināts (dabiskais)
Eļļas
Dzidrinātās	Motoru
Jēlnafta	Aviācijas
Maisījumi, kuros ir jēlnafta	Destilāts
Dīzeļdegviela	Degvieleļļa No. 1 (petroleja)
Degvieleļļa No.	4. Dīzeļdegviela No. 1–D
Degvieleļļa No.	5. Dīzeļdegviela No. 2
Degvieleļļa No.	6. Dīzeļdegviela No. 2–D
Dīzeļdegvielas atlikums
Šķidrais bitumens
Transformatoreļļa	Reaktīvo dzinēju degviela
Aromātiskā eļļa (izņemot augu eļļu)	JP–1 (petroleja)
Smēreļļas un maisījumi	JP–3
Minerāleļļa	JP–4
Motoreļļa	JP–5 (petroleja, smagā)
Pretkorozijas eļļa	Reaktīvā degviela
Vārpstu eļļa	Petroleja
Turbīneļļa	Smagais benzīns
Destilāti
Destilāts
Rafinētas izejvielas	Nafta
	Šķīdinātājs
	Nafta
Gāzeļļa	Pilnīgi attīrīta nafta
Pēc krekinga

^* Šis naftas produktu saraksts nav jāuzskata par visaptverošu.

 

II Papildinājums

IOPP APLIECĪBAS UN PAPILDINĀJUMU VEIDLAPA

A VEIDLAPA

Starptautiskās naftas piesārņojuma novēršanas apliecības papildinājums
(IOPP apliecība)

TĀDU KUĢU KONSTRUKCIJAS UN APRĪKOJUMA SARAKSTS,
KAS NAV NAFTAS TANKKUĢI

Attiecībā uz I pielikuma noteikumiem 1973. gada Starptautiskajā konvencijā par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu, kas grozīta ar attiecīgo 1978. gada protokolu (turpmāk tekstā – Konvencija).

Piezīmes:

1. Šo veidlapu izmanto attiecībā uz trešā tipa kuģiem, kā klasificēts IOPP apliecībā, proti, attiecībā uz “kuģiem, kas nav iepriekšminētie kuģi”. Attiecībā uz naftas tankkuģiem un tādiem kuģiem ar kravas tankiem, kuri nav naftas tankkuģi un uz kuriem attiecas Konvencijas I pielikuma 2.2. noteikums, izmanto B veidlapu.

2. Šo sarakstu pastāvīgi pievieno IOPP apliecībai. IOPP apliecībai jābūt pieejamai uz kuģa jebkurā laikā.

3. Ja saraksta oriģinālvaloda nav angļu, franču vai spāņu valoda, tad tekstam pievieno tulkojumu kādā no šīm valodām.

4. Ailes jāaizpilda, attiecīgi lietojot krustiņu (x), ja atbilde ir “jā” un “piemērojams”, vai svītriņu (–), ja atbilde ir “nē” un “nav piemērojams”.

5. Šajā sarakstā minētie noteikumi attiecas uz Konvencijas I pielikumu, un rezolūcijas attiecas uz Starptautiskās Jūrniecības organizācijas pieņemtajām rezolūcijām.

1. Ziņas par kuģi:

1.1. kuģa vārds;

1.2. pazīšanas numurs vai burti;

1.3. reģistrācijas osta;

1.4. bruto tilpība;

1.5. uzbūvēšanas datums:

1.5.1. būvēšanas līguma termiņš;

1.5.2. datums, kurā ielikts ķīlis vai kuģis bijis līdzīgā būvniecības stadijā;

1.5.3. piegādāšanas datums;

1.6. būtiska pārbūve (ja veikta):

1.6.1. pārbūves līguma termiņš;

1.6.2. datums, kurā pārbūve tika uzsākta;

1.6.3. datums, kurā pārbūve tika pabeigta;

B VEIDLAPA

Starptautiskās naftas piesārņojuma novēršanas apliecības papildinājums
(IOPP apliecība)

NAFTAS TANKKUĢU KONSTRUKCIJAS UN APRĪKOJUMA SARAKSTS

Attiecībā uz I pielikuma noteikumiem 1973. gada Starptautiskajā konvencijā par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu, kas grozīta ar attiecīgo 1978. gada protokolu (turpmāk tekstā – Konvencija).

Piezīmes:

1. Šo veidlapu izmanto attiecībā uz pirmajiem diviem kuģu tipiem, kā klasificēts IOPP apliecībā, t. i., attiecībā uz “naftas tankkuģiem” un “kuģiem ar kravas tankiem, kuri nav naftas tankkuģi un kuri atbilst Konvencijas I pielikuma 2.2. noteikumam”. Attiecībā uz trešā tipa kuģiem, kā klasificēts IOPP apliecībā, izmanto A veidlapu.

2. Šo sarakstu pastāvīgi pievieno IOPP apliecībai. IOPP apliecībai jābūt pieejamai uz kuģa jebkurā laikā.

3. Ja saraksta oriģinālvaloda nav angļu, franču vai spāņu valoda, tad tekstam pievieno tulkojumu vienā no šīm valodām.

4. Ailes jāaizpilda, attiecīgi lietojot krustiņu (x), ja atbilde ir “jā” un “piemērojams”, vai svītriņu (–), ja atbilde ir “nē” un “nav piemērojams”.

5. Ja vien nav noteikts citādi, šajā sarakstā minētie noteikumi attiecas uz Konvencijas I pielikumu, un rezolūcijas attiecas uz Starptautiskās Jūrniecības organizācijas pieņemtajām rezolūcijām.

1. Ziņas par kuģi:

1.1. kuģa vārds;

1.2. pazīšanas numurs vai burti;

1.3. reģistrācijas osta;

1.4. bruto tilpība;

1.5. kuģa kravnesība (m³);

1.6. kuģa pilnā kravnesība (tonnās) (1.23. noteikums);

1.7. kuģa garums (m) (1.19. noteikums);

1.8. uzbūvēšanas datums:

1.8.1. būvēšanas līguma termiņš;

1.8.2. datums, kurā ielikts ķīlis vai kuģis bijis līdzīgā būvniecības stadijā;

1.8.3. piegādāšanas datums;

1.9. būtiska pārbūve (ja veikta):

1.9.1. pārbūves līguma termiņš;

1.9.2. datums, kurā pārbūve tika uzsākta;

1.9.3. datums, kurā pārbūve tika pabeigta;

1.10. neparedzēta piegādāšanas aizkavēšanās:

III  Papildinājums

NAFTAS OPERĀCIJU ŽURNĀLA VEIDLAPA

Ievads

Nākamajās šīs sadaļas lappusēs ir sniegts plašs saraksts ar tādām mašīntelpās noritošo operāciju pozīcijām, kuras attiecīgajā gadījumā ir ierakstāmas naftas operāciju žurnāla I daļā saskaņā ar I pielikuma 17. noteikumu 1973. gada Starptautiskajā konvencijā par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu, kas grozīta ar attiecīgo 1978. gada protokolu (MARPOL 73/78). Pozīcijas ir sagrupētas atbilstoši operācijas veidam, katru sadaļu apzīmējot ar burta kodu.

Veicot ierakstus naftas operāciju žurnāla I daļā, datums, operācijas kods un pozīcijas numurs jānorāda attiecīgajās ailēs un pieprasītās ziņas jāieraksta brīvajās vietās hronoloģiskā secībā.

Katru pabeigto operāciju apstiprina ar parakstu un datē atbildīgais sardzes virsnieks vai virsnieki. Kuģa kapteinis ar parakstu apstiprina katru aizpildīto lappusi.

Naftas operāciju žurnāla I daļā ir daudz atsauču uz naftas daudzumu. Tanku mēr­ierīču ierobežotā precizitāte, temperatūras novirzes un nogulsnes ietekmēs šo rādījumu precizitāti. Tas jāņem vērā, izskatot ierakstus naftas operāciju žurnāla I daļā.

Nejaušas vai citas ārkārtas naftas noplūdes gadījumā naftas operāciju žurnāla I daļā jāziņo par noplūdes apstākļiem un iemesliem.

Naftas operāciju žurnāla I daļā jāreģistrē ikviena naftas filtrēšanas iekārtas atteice.

Naftas operāciju žurnāla I daļas ierakstiem par kuģiem, kam ir IOPP apliecība, jābūt vismaz angļu, franču vai spāņu valodā. Ja ierakstus veic arī valodā, kas ir valsts valoda attiecīgajā valsti, ar kuras karogu kuģis ir tiesīgs kuģot, tad strīdu vai pretrunu risināšanā tā ir galvenā valoda.

Naftas operāciju žurnāla I daļu glabā tādā vietā, kur tā ir viegli pieejama inspekcijai jebkurā pieņemamā laikā un, izņemot gadījumu, kad runa ir par velkamu bezapkalpes kuģi, glabā uz kuģa. To glabā trīs gadus pēc pēdējā ieraksta veikšanas.

Konvencijas Puses valdības kompetentā iestāde drīkst pārbaudīt naftas operāciju žurnāla I daļu uz visiem kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, kamēr minētie kuģi ir tās ostā vai terminālā atklātā jūrā, un nokopēt jebkuru šā žurnāla ierakstu, kā arī drīkst pieprasīt, lai kuģa kapteinis apliecina šīs kopijas autentiskumu. Ikviena šāda kopija, kuru kuģa kapteinis apstiprinājis kā naftas operāciju žurnāla I daļas ieraksta autentisku kopiju, ir uzskatāma par pieņemamu jebkurā tiesvedībā kā ierakstā paziņoto faktu pierādījums. Naftas operāciju žurnāla I daļas pārbaudi un kompetentās iestādes īstenoto apstiprinātās kopijas iegūšanu saskaņā ar šo punktu veic pēc iespējas drīzāk, lai nepamatoti neaizkavētu kuģi.

REĢISTRĒJAMO POZĪCIJU SARAKSTS

A. Šķidrās degvielas tanku balastēšana vai tīrīšana

1. Balastējamā (balastējamo) tanka (tanku) apzīmējums.

2. Vai tas ir tīrīts kopš pēdējās reizes, kad tajā bija nafta, un, ja nav, iepriekš pārvadātās naftas tips.

3. Tīrīšanas process:

3.1. kuģa atrašanās vieta un laiks, kad tīrīšana tika uzsākta un pabeigta;

3.2. norāda tanku (tankus), kurā (kuros) izmantota tāda vai cita metode (skalošana tvaicējot, tīrīšana ar ķīmiskām vielām; izmantoto ķīmisko vielu tips un daudzums, izteikts m³);

3.3. tāda tanka (tanku) apzīmējums, uz kuru (kuriem) tika pārvietots tīrīšanas ūdens.

4. Balastēšana:

4.1. kuģa atrašanās vieta un laiks, kad balastēšana tika uzsākta un pabeigta;

4.2. balasta daudzums, ja tankus netīra, izteikts m³.

B. Netīrā balasta vai tīrīšanas ūdens izvadīšana no A sadaļā minētajiem šķidrās degvielas tankiem

5. Tanka (tanku) apzīmējums.

6. Kuģa atrašanās vieta izvadīšanas sākumā.

7. Kuģa atrašanās vieta izvadīšanas beigās.

8. Kuģa ātrums (ātrumi) izvadīšanas laikā.

9. Izvadīšanas metode:

9.1. caur 15 miljondaļu aprīkojumu;

9.2. uz pieņemšanas iekārtām.

10. Izvadītais daudzums, izteikts m³.

C. Naftas nosēdumu savākšana un aizvākšana

11. Naftas nosēdumu savākšana.

Uz kuģa paturētais naftas nosēdumu daudzums. Daudzums jāreģistrē katru nedēļu¹: (Tas nozīmē, ka daudzums jāreģistrē reizi nedēļā, pat ja reisa ilgums pārsniedz vienu nedēļu).

11.1. – tanka (tanku) apzīmējums…………

11.2. – tanka (tanku) tilpība…………………, izteikta m³

11.3. – kopējais paturētais daudzums ……………………, izteikts m³

12. Nosēdumu aizvākšanas metodes.

Nosaka aizvākto naftas nosēdumu daudzumu, iztukšoto tanku skaitu un paturētā satura daudzumu, kas izteikts m³:

12.1. uz pieņemšanas iekārtām (norādīt ostu)²;

12.2. pārvietots uz citu (citiem) tanku (tankiem) (norādīt tanku (tankus) un tanka (tanku) kopējo saturu);

12.3. sadedzināts (norādīt kopējo darbības laiku);

12.4. cita metode (paziņot, kāda).

¹ IOPP apliecības papildinājuma A un B veidlapas 3.1. pozīcijā uzskaitītie tanki, kurus izmanto nosēdumiem.

D. Sateces ūdens, kas uzkrājies mašīntelpās, neautomātiskā izvadīšana aiz borta vai aizvākšana citā veidā

13. Izvadītais vai aizvāktais daudzums kubikmetros.³

14. Izvadīšanas vai aizvākšanas laiks (uzsākšana un pabeigšana).

15. Izvadīšanas vai aizvākšanas metode:

15.1. caur 15 miljondaļu aprīkojumu (noteikt atrašanās vietu sākumā un beigās);

15.2. uz pieņemšanas iekārtām (norādīt ostu)²;

15.3. pārvieto uz nostādināšanas tanku vai uzglabāšanas tanku (norādīt tanku (tankus); paziņot tankā (tankos) paturēto kopējo daudzumu, kas izteikts m³).

² Kuģu kapteiņiem no pieņemšanas iekārtu, tostarp liellaivu un autocisternu, operatoriem jāiegūst kvīts vai apliecinošs dokuments, kurā precizēts pārvietotā tanku mazgāšanā izmantotā ūdens, netīrā balasta, nosēdumu vai naftu saturošo maisījumu daudzums kopā ar pārvietošanas laiku un datumu. Ja šādu kvīti vai apliecinošu dokumentu pievieno naftas operāciju žurnāla I daļai, tas var palīdzēt kuģa kapteinim pierādīt, ka viņa kuģis nav iesaistīts iespējamajā piesārņojuma incidentā. Kvīts vai apliecinošais dokuments jāglabā kopā ar naftas operāciju žurnāla I daļu.

³ Ja sateces ūdeni izvada vai aizvāc no uzglabāšanas tanka (tankiem), tad nosaka uzglabāšanas tanka (tanku) apzīmējumu un ietilpību un uzglabāšanas tankā paturēto daudzumu.

E. Sateces ūdens, kas uzkrājies mašīntelpās, automātiskā izvadīšana aiz borta vai aizvākšana citā veidā

16. Laiks un kuģa atrašanās vieta, kad sistēma palaista automātiskā izvadīšanas aiz borta režīmā, izmantojot 15 miljondaļu aprīkojumu.

17. Laiks, kad sistēma palaista automātiskā darbības režīmā, lai sateces ūdeni pārvietotu uz uzglabāšanas tanku (norādīt tanku).

18. Laiks, kad sistēma palaista manuālā darbības režīmā.

F. Naftas filtrēšanas iekārtas stāvoklis

19. Sistēmas atteices laiks⁴.

20. Laiks, kad sistēma bija atjaunota darba stāvoklī.

21. Atteices iemesls.

⁴ Naftas filtrēšanas iekārtas stāvoklis attiecas arī uz trauksmes signālierīcēm un automātiskās apturēšanas ierīcēm atbilstoši konkrētajam gadījumam.

G. Nejauša vai cita ārkārtas naftas noplūde

22. Norises laiks.

23. Kuģa atrašanās vieta vai novietojums norises laikā.

24. Aptuvenais naftas daudzums un tips.

25. Noplūdes vai izvadīšanas apstākļi, iemesli un vispārējās piezīmes.

H. Degvielas vai nefasētās smēreļļas iepildīšana

26. Iepildīšana:

26.1. iepildīšanas vieta;

26.2. iepildīšanas laiks;

26.3. smagās degvielas tips un daudzums un tanka (tanku) apzīmējums (uzrādīt pievienoto daudzumu tonnās un kopējo tanka (tanku) saturu);

26.4. smēreļļas tips un daudzums un tanka (tanku) apzīmējums (uzrādīt pievienoto daudzumu tonnās un kopējo tanka (tanku) saturu).

I. Papildu ekspluatācijas darbības un vispārējas piezīmes

Kuģa vārds …………………………………

Pazīšanas numurs vai burti ……………………………………………

OPERĀCIJAS MAŠĪNTELPĀ

Datums	Kods (burts)	Pozīcija (numurs)	Ieraksts par operāciju/sardzes virsnieka paraksts

Kapteiņa paraksts ……………………………………….

 

Pump room	Sūkņu telpa
Identification of tanks	Tanku norādīšana
Capacity	Tilpība
Depth of slop tank(s)	Nostādināšanas tanka (tanku) dziļums:
(Give the capacity of each tank and the depth of slop tank(s))	(Norādīt katra tanka tilpību un nostādināšanas tanka (tanku) dziļumu)

 

Ievads

Nākamajās šīs sadaļas lapās ir sniegts plašs saraksts ar kravas un balasta operāciju pozīcijām, kuras attiecīgajā gadījumā ir ierakstāmas naftas operāciju žurnāla II daļā saskaņā ar I pielikuma 36. noteikumu 1973. gada Starptautiskajā konvencijā par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu, kas grozīta ar attiecīgo 1978. gada protokolu (MARPOL 73/78). Pozīcijas ir sagrupētas atbilstoši operācijasas veidam, katru sadaļu apzīmējot ar burta kodu.

Veicot ierakstus naftas operāciju žurnāla II daļā, datums, operācijas kods un pozīcijas numurs jānorāda attiecīgajās ailēs un pieprasītās ziņas jāieraksta brīvajās vietās hronoloģiskā secībā.

Katru pabeigto operāciju apstiprina ar parakstu un datē atbildīgais sardzes virsnieks vai virsnieki. Kuģa kapteinis apstiprina ar parakstu katru aizpildīto lappusi.

Attiecībā uz naftas tankkuģiem, kas veic īpašus pārvadājumus saskaņā ar MARPOL 73/78 I pielikuma 2.5. noteikumu, attiecīgo ierakstu naftas operāciju žurnāla II daļā apstiprina kompetentā ostas valsts iestāde.^*

Naftas operāciju žurnāla II daļā ir daudz atsauču uz naftas daudzumu. Tanku mēr­ierīču ierobežotā precizitāte, temperatūras novirzes un nogulsnes ietekmēs šo rādījumu precizitāti. Tas jāņem vērā, izskatot ierakstus naftas operāciju žurnāla II daļā. Nejaušas vai citas ārkārtas naftas noplūdes gadījumā naftas operāciju žurnāla II daļā jāziņo par noplūdes apstākļiem un iemesliem.

Naftas operāciju žurnāla II daļā jāreģistrē ikviena naftas izvadīšanas kontroles un vadības sistēmas atteice.

Naftas operāciju žurnāla II daļas ierakstiem par kuģiem, kam ir IOPP apliecība, jābūt vismaz angļu, franču vai spāņu valodā. Ja ierakstus veic arī valodā, kas ir valsts valoda attiecīgajā valstī, ar kuras karogu kuģis ir tiesīgs kuģot, tad strīdu vai pretrunu risināšanā tā ir galvenā valoda.

Naftas operāciju žurnāla II daļu glabā tādā vietā, kur tā ir viegli pieejama inspekcijai jebkurā pieņemamā laikā un, izņemot gadījumu, kad runa ir par velkamu bezapkalpes kuģi, glabā uz kuģa. To glabā trīs gadus pēc pēdējā ieraksta veikšanas.

Konvencijas Puses valdības kompetentā iestāde drīkst pārbaudīt naftas operāciju žurnāla II daļu uz visiem kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, kamēr minētie kuģi ir tās ostā vai terminālā atklātā jūrā, un nokopēt jebkuru šā žurnāla ierakstu, kā arī drīkst pieprasīt, lai kuģa kapteinis apliecina šīs kopijas autentiskumu. Ikviena šāda kopija, kuru kuģa kapteinis apstiprinājis kā naftas operāciju žurnāla II daļas ieraksta autentisku kopiju, ir uzskatāma par pieņemamu jebkurā tiesvedībā kā ierakstā paziņoto faktu pierādījums. Naftas operāciju žurnāla II daļas pārbaudi un kompetentās iestādes īstenoto apstiprinātās kopijas iegūšanu saskaņā ar šo punktu veic pēc iespējas drīzāk, lai nepamatoti neaizkavētu kuģi.

^* Šo ierakstu naftas operāciju žurnālā veic tikai tādā gadījumā, ja tankkuģis veic īpašus pārvadājumus.

REĢISTRĒJAMO POZĪCIJU SARAKSTS

A. Naftas kravas iekraušana

1. Iekraušanas vieta.

2. Iekrautās naftas tips un tanka (tanku) apzīmējums.

3. Kopējais iekrautās naftas daudzums (uzrādīt pievienoto daudzumu, izteiktu m³, 15°C temperatūrā un kopējo tanka (tanku) saturu, izteiktu m³).

B. Naftas kravas iekšējā pārkraušana reisa laikā

4. Tanka (tanku) apzīmējums:

4.1. no:

4.2. uz: (uzrādīt pārvietot daudzumu un kopējo daudzumu tankā (tankos), izteiktu m³).

5. Vai 4.1. apakšpunktā minēto (minētos) tanku (tankus) iztukšoja? (Ja ne, uzrādīt paturēto daudzumu, izteiktu m³).

C. Naftas kravas izkraušana

6. Izkraušanas vieta.

7. Izkrautā (izkrauto) tanka (tanku) apzīmējums.

8. Vai tanku (tankus) iztukšoja? (Ja ne, uzrādīt paturēto daudzumu, izteiktu m³).

D. Kravas tanku mazgāšana ar jēlnaftu (tikai tankkuģiem ar JNM metodi)

(Aizpildīt par katru kravas tanku, kuru mazgā ar jēlnaftu)

9. Osta, kurā notikusi kravas tanka mazgāšana ar jēlnaftu, vai kuģa atrašanās vieta, ja minētā mazgāšana notikusi starp divām izkraušanas ostām.

10. Mazgātā (mazgāto) tanka (tanku) apzīmējums.¹

11. Izmantoto mehānismu skaits.

12. Mazgāšanas uzsākšanas laiks.

13. Izmantotais mazgāšanas veids.²

14. Spiediens mazgāšanas līnijā.

15. Laiks, kad mazgāšana pabeigta vai pārtraukta.

16. Norādīt, ar kādu metodi tiek noteikts, vai tanks (tanki) ir sauss (sausi).

17. Piezīmes.³

¹ Ja atsevišķā tankā ir vairāki mehānismi, kurus var darbināt vienlaicīgi, kā izklāstīts Ekspluatācijas un aprīkojuma rokasgrāmatā, tad to daļu, kuru mazgā ar jēlnaftu, jāidentificē, piemēram, Nr. 2, centrā, priekšējā daļā.

² Saskaņā ar Ekspluatācijas un aprīkojuma rokasgrāmatu ierakstīt, vai ir izmantota vienpakāpes vai daudzpakāpju mazgāšanas metode. Ja ir izmantota daudzpakāpju metode, norādīt mehānismu aptverto vertikālo secības līniju un to, cik reižu šī līnija ir veikta konkrētajā programmas stadijā.

³ Ja netiek ievērotas Ekspluatācijas un aprīkojuma rokasgrāmatā norādītās programmas, Piezīmju sadaļā norāda šādas rīcības iemeslus.

E. Kravas tanku balastēšana

18. Kuģa novietojums balastēšanas sākumā un beigās.

19. Balastēšanas process:

19.1. balastējamā (balastējamo) tanka (tanku) apzīmējums;

19.2. sākuma un beigu laiks un

19.3. saņemtā balasta daudzums. Norādīt kopējo balasta daudzumu katrā tankā, kas bija iesaistīts operācijā, izsakot m³.

F. Speciālo tīrā balasta tanku balastēšana (tikai TBT tankkuģiem)

20. Balastējamā (balastējamo) tanka (tanku) apzīmējums.

21. Kuģa novietojums, kad skalošanai paredzētais ūdens vai ostas balasts ir novadīts uz speciālo (speciālajiem) tīrā balasta tanku (tankiem).

22. Kuģa novietojums, kad sūknis (sūkņi) un līnijas tika skaloti uz nostādināšanas tanka.

23. Naftu saturošā ūdens daudzums, ko pēc līnijas skalošanas pārvieto uz nostādināšanas tanku (tankiem) vai kravas tanku (tankiem), kurā mazgāšanas atlikumi tiek sākotnēji glabāti (norādīt tanku (tankus)). Uzrādīt kopējo daudzumu, kas izteikts m³.

24. Kuģa novietojums, kad papildu balasta ūdeni novadīja uz speciālo (speciālajiem) tīrā balasta tanku (tankiem).

25. Laiks un kuģa novietojums, kad tika noslēgti vārsti, kas nodala speciālos tīrā balasta tankus no kravas un tīrīšanas līnijām.

26. Uz kuģa uzņemtā tīrā balasta daudzums, izteikts m³.

G. Kravas tanku tīrīšana

27. Tīrāmā (tīrāmo) tanka (tanku) apzīmējums.

28. Osta vai kuģa atrašanās vieta.

29. Tīrīšanas ilgums.

30. Tīrīšanas metode.⁴

31. Tanka mazgāšanas ūdeņi pārvietoti uz:

31.1. pieņemšanas iekārtām (uzrādīt ostu un daudzumu, izteiktu m³)⁵ un

31.2. nostādināšanas tanku (tankiem) vai kravas tanku (tankiem), kas apzīmēts(–i) kā nostādināšanas tanks (tanki) (norādīt tanku (tankus);

uzrādīt pārvietoto daudzumu un kopējo daudzumu tankā (tankos), izteiktu m³).

⁴ Aplaistīšana ar rokas šļūteni, mazgāšana ar mehānismu un/vai ķīmiskā tīrīšana. Ja tanku tīra ķīmiski, norāda izmantoto ķīmisko vielu un tās daudzumu.

H. Netīrā balasta izvadīšana

32. Tanka (tanku) apzīmējums.

33. Laiks un kuģa novietojums, kad tika uzsākta izvadīšana jūrā.

34. Laiks un kuģa novietojums, kad tika pabeigta izvadīšana jūrā.

35. Jūrā izvadītais daudzums, izteikts m³.

36. Kuģa ātrums (ātrumi) izvadīšanas laikā.

37. Vai izvadīšanas kontroles un vadības sistēma izvadīšanas laikā darbojās?

38. Vai izvadīšanas laikā notekūdeņi un ūdens virsma tika regulāri uzraudzīta?

39. Naftu saturošā ūdens daudzums, kas pārvietots uz nostādināšanas tanku (tankiem) (norādīt nostādināšanas tanku (tankus)). Uzrādīt kopējo daudzumu, izteiktu m³.

40. Izvadīta uz krasta pieņemšanas iekārtām (norādīt ostu un nodoto daudzumu, izteiktu m³).⁵

I. Ūdens izvadīšana no nostādināšanas tankiem jūrā

41. Nostādināšanas tanku apzīmējums.

42. Nostādināšanas ilgums no pēdējā naftas atlikumu iesūknēšanas brīža vai

43. nostādināšanas laiks no pēdējās izvadīšanas.

44. Laiks un kuģa atrašanās vieta izvadīšanas sākumā.

45. Līmenis tankā pirms izvadīšanas sākuma.

46. Naftas/ūdens robežlīmenis izvadīšanas sākumā.

47. Izvadītais daudzums, izteikts m³, un izvadīšanas ātrums m³/stundā.

48. Galīgais izvadītais daudzums, izteikts m³, un izvadīšanas ātrums m³/stundā.

49. Laiks un kuģa atrašanās vieta izvadīšanas beigās.

50. Vai izvadīšanas kontroles un vadības sistēma izvadīšanas laikā darbojās?

51. Naftas/ūdens robežlīmenis izvadīšanas beigās, izteikts metros.

52. Kuģa ātrums (ātrumi) izvadīšanas laikā.

53. Vai izvadīšanas laikā notekūdeņi un ūdens virsma tika regulāri uzraudzīta?

54. Apstiprināt, kas visi attiecīgie kuģa cauruļvadu sistēmas vārsti bija noslēgti, kad izvadīšana no nostādināšanas tankiem tika pabeigta.

J. Nosēdumu un naftu saturošu maisījumu aizvākšana, kuri netika pakļauti citām operācijām

55. Tanku apzīmējums.

56. No katra tanka izvadītais daudzums. (Uzrādīt paturēto daudzumu, izteiktu m³).

57. Aizvākšanas metode:

57.1. uz pieņemšanas iekārtām (norādīt ostu un nodoto daudzumu)⁵;

57.2. sajaukts ar kravu (uzrādīt daudzumu);

57.3. pārvietots uz citu (citiem) tanku (tankiem) (norādīt tanku (tankus); uzrādīt pārvietoto daudzumu un kopējo daudzumu tankā (tankos), izteiktu m³), un

57.4. cita metode (paziņot, kura); uzrādīt izvadīto daudzumu, izsakot m³.

K. Tīrā balasta izvadīšana, kas atrodas kravas tankos

58. Kuģa atrašanās vieta tīrā balasta izvadīšanas sākumā.

59. Tāda tanka (tanku) apzīmējums, no kura (kuriem) tiek veikta izvadīšana.

60. Vai tanks (tanki) tika pilnībā iztukšots(–ti)?

61. Kuģa atrašanās vieta pabeigšanas laikā, ja tā atšķiras no 58. punktā minētās.

62. Vai izvadīšanas vietā notekūdeņi un ūdens virsma tika regulāri uzraudzīta?

L. Balasta izvadīšana no speciālajiem tīrā balasta tankiem (tikai TBT tankkuģiem)

63. Tāda tanka (tanku) apzīmējums, no kura (kuriem) tiek veikta izvadīšana.

64. Laiks un kuģa novietojums, kad tika uzsākta tīrā balasta izvadīšana jūrā.

65. Laiks un kuģa novietojums, kad tika pabeigta izvadīšana jūrā.

66. Daudzums, izteikts m³, kas novadīts:

66.1. jūrā vai

66.2. uz pieņemšanas iekārtām (norādīt ostu).⁵

67. Vai bija kādas pazīmes par balasta ūdens piesārņojumu ar naftu pirms izvadīšanas jūrā vai tās laikā?

68. Vai izvadīšana tika uzraudzīta ar naftas satura mērierīci?

69. Laiks un kuģa novietojums, kad, pabeidzot balasta izvadīšanu, tika noslēgti vārsti, kas nodala speciālos tīrā balasta tankus no kravas un tīrīšanas līnijām.

M. Naftas izvadīšanas kontroles un vadības sistēmas stāvoklis

70. Sistēmas atteices laiks.

71. Laiks, kad sistēma bija atjaunota darba stāvoklī.

72. Atteices iemesls.

N. Nejauša vai cita izņēmuma gadījuma naftas noplūde

73. Norises laiks.

74. Osta vai kuģa atrašanās vieta norises laikā.

75. Aptuvenais naftas daudzums, izteikts m³, un naftas tips.

76. Izvadīšanas vai noplūdes apstākļi, iemesli un vispārējās piezīmes.

O. Papildu ekspluatācijas operācijas un vispārējas piezīmes

TANKKUĢI, KAS VEIC ĪPAŠUS
PĀRVADĀJUMUS

P. Balasta ūdens iekraušana

77. Balastētā (balastēto) tanka (tanku) apzīmējums.

78. Kuģa novietojums balastēšanas laikā.

79. Kopējā iekrautā balasta daudzums, izteikts kubikmetros.

80. Piezīmes.

R. Balasta ūdens pārvietošana kuģī

81. Pārvietošanas iemesls.

S. Balasta ūdens novadīšana uz pieņemšanas iekārtu

82. Osta(–as), kur balasta ūdens izvadīts.

83. Pieņemšanas iekārtas nosaukums vai apzīmējums.

84. Kopējais izvadītā balasta ūdens daudzums, izteikts kubikmetros.

85. Datums, ostas pārvaldes amatpersonas paraksts un zīmogs.

⁵ Kuģu kapteiņiem no pieņemšanas iekārtu, tostarp liellaivu un autocisternu, operatoriem jāiegūst kvīts vai apliecinošs dokuments, kurā precizēts pārvietotā tanku mazgāšanā izmantotā ūdens, netīrā balasta, nosēdumu vai naftu saturošo maisījumu daudzums kopā ar pārvietošanas laiku un datumu. Ja šāda kvīts vai apliecinošs dokuments ir pievienots naftas operāciju žurnāla II daļai, tas var palīdzēt kuģa kapteinim pierādīt, ka viņa kuģis nav iesaistīts iespējamajā piesārņojuma incidentā. Kvīts vai apliecinošais dokuments jāglabā kopā ar naftas operāciju žurnāla II daļu.

Kuģa vārds……………………………………………………………………..

Pazīšanas numurs vai burti …………………………………………………

KRAVAS/BALASTA OPERĀCIJAS (NAFTAS TANKKUĢI)

Datums	Kods (burts)	Pozīcija (numurs)	Ieraksts par operāciju/sardzes virsnieka paraksts

Kapteiņa paraksts

....................................................

 

 

MARPOL 73/79 II pielikums

Kontroles noteikumi attiecībā uz piesārņojumu, ko izraisījušas kaitīgas šķidrās vielas, kas tiek pārvadātas kā lejamkravas

1. NODAĻA – VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

1. noteikums

Definīcijas

Šajā pielikumā:

1. “Ikgadējais datums” ir tā katra gada diena un mēnesis, kurā beidzas termiņš Starptautiskajai piesārņojuma novēršanas apliecībai, kas piešķirta attiecībā uz kaitīgu šķidro vielu pārvadāšanu lejamkravas veidā.

2. “Saistītais cauruļvads” ir cauruļvads no sūknēšanas punkta kravas tankā līdz krasta pieslēgumam, ko izmanto kravas izkraušanai un kas ietver visus kuģa cauruļvadus, sūkņus un filtrus, kuriem ir atklāts pieslēgums kravas izkraušanas līnijai.

3. “Balasta ūdens”

“Tīrais balasts” ir balasta ūdens, ko pārvadā tankā, kas kopš pēdējās reizes, kad to izmantoja, lai pārvadātu kravu, kurā bija X, Y vai Z kategorijas viela, ir rūpīgi iztīrīts, un nosēdumi, kas radušies tīrīšanas rezultātā, ir izvadīti, un tanks ir iztukšots saskaņā ar šā pielikuma attiecīgajām prasībām.

“Izolētais balasts” ir balasta ūdens, kas iepildīts tankā, kurš ir paredzēts pastāvīgai balasta vai tādu kravu pārvadāšanai, kas nav nafta vai kaitīgās šķidrās vielas, kā norādīts šīs konvencijas pielikumos, un kurš ir pilnībā atdalīts no kravas un šķidrās degvielas sistēmas.

4. “Ķīmiskie kodeksi”

“Ķīmisko beramkravu kodekss” ir kodekss, kas attiecas uz tādu kuģu konstrukciju un aprīkojumu, kuri pārvadā bīstamas ķīmiskās vielas kā beramkravas, un ko Organizācijas Jūras vides aizsardzības komiteja pieņēmusi ar rezolūciju MEPC.20(22), kuru Organizācija grozījusi, ar noteikumu, ka šie grozījumi tiek pieņemti un stājas spēkā saskaņā ar šīs konvencijas 16. punkta nosacījumiem attiecībā uz grozījumu kārtību, kas piemērojama pielikuma papildinājumam.

“Starptautiskais ķīmisko lejamkravu kodekss” ir starptautiskais kodekss, kas attiecas uz tādu kuģu konstrukciju un aprīkojumu, kuri pārvadā bīstamas ķīmiskās vielas kā lejamkravas, un ko Organizācijas Jūras vides aizsardzības komiteja pieņēmusi ar rezolūciju MEPC.19(22), kuru Organizācija grozījusi, ar noteikumu, ka šie grozījumi tiek pieņemti un stājas spēkā saskaņā ar šīs konvencijas 16. punkta nosacījumiem attiecībā uz grozījumu kārtību, kas piemērojama pielikuma papildinājumam.

5. “Ūdens dziļums” ir kartē norādītais dziļums.

6. “Maršrutā” nozīmē to, ka attiecīgais kuģis jūrā kuģo kādā maršrutā vai maršrutos, ietverot novirzi no īsākā tiešā ceļa, kas, cik vien iespējams saistībā ar navigāciju, izraisīs kādu noplūdi, kura varētu izplatīties tik lielā jūras teritorijā, cik tas ir pamatoti un iespējami.

7. “Šķidras vielas” ir vielas, kuru tvaika spiediens nepārsniedz absolūtos 0,28 MPa 37,8°C temperatūrā.

8. “Rokasgrāmata” ir procedūru un pasākumu rokasgrāmata saskaņā ar šā pielikuma 6. papildinājumā sniegto paraugu.

9. “Tuvākā sauszeme”. Jēdziens “no tuvākās sauszemes” nozīmē “no bāzes līnijas, no kuras saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem ir noteikti attiecīgās teritorijas teritoriālie ūdeņi”, izņemot Austrālijas ziemeļaustrumu krastu, attiecībā uz kuru “ no tuvākās sauszemes” šajā konvencijā nozīmē “no līnijas, kas vilkta no Austrālijas krasta punkta:

ar 11°00' dienvidu platuma, 142°08' austrumu garuma

uz punktu ar 10°35' dienvidu platuma, 141°55' austrumu garuma

no turienes uz punktu ar 10°00' dienvidu platuma, 142°00' austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 9°10' dienvidu platuma, 143°52' austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 9°00' dienvidu platuma, 144°30' austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 10°41' dienvidu platuma, 145°00' austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 13°00' dienvidu platuma, 145°00' austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 15°00' dienvidu platuma, 146°00' austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 17°30' dienvidu platuma, 147°00' austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 21°00' dienvidu platuma, 152°55' austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 24°30' dienvidu platuma, 154°00' austrumu garuma,

no turienes uz punktu Austrālijas krastā

ar 24°42' dienvidu platuma, 153°15' austrumu garuma.

10. “Kaitīga šķidrā viela” ir jebkura viela, kas norādīta Starptautiskā ķīmisko lejamkravu kodeksa 17. vai 18. nodaļas ailē “Piesārņojuma kategorija” vai provizoriski novērtēta kā iekļaujama X, Y vai Z kategorijā saskaņā ar 6.3. noteikumu.

11. “Miljondaļas” nozīmē ml/m³.

12. “Nosēdumi” ir jebkura kaitīga šķidrā viela, kas paliek aizvākšanai.

13. “Nosēdumu/ūdens maisījums” ir nosēdumi, kuriem kaut kādā nolūkā pievienots ūdens (piemēram, tanka tīrīšanai, balastēšanai, sateces ūdeņu atlikumu izsūknēšanai).

14. “Kuģubūve”

14.1. “Uzbūvēts kuģis” ir kuģis, kam ir ielikts ķīlis vai kas ir līdzīgā būvniecības stadijā. Kuģis, kas pārveidots par tankkuģi ķimikāliju pārvadāšanai, neatkarīgi no būvēšanas datuma jāuzskata par tankkuģi ķimikāliju pārvadāšanai, kas uzbūvēts datumā, kad minētā pārveidošana tika sākta. Šāds pārveidošanas nosacījums neattiecas uz tāda kuģa pārveidošanu, kas atbilst visiem šiem nosacījumiem:

14.1.1. kuģis ir būvēts pirms 1986. gada 1. jūlija un

14.1.2. kuģis ir sertificēts saskaņā ar Ķīmisko beramkravu kodeksu, lai pārvadātu tikai tos produktus, kas saskaņā ar šo kodeksu identificēti kā vielas, kam ir tikai piesārņojuma risks;

14.2. “līdzīga būvniecības stadija” ir stadija, kurā:

14.2.1. sākas ar konkrēto kuģi saistīti būvdarbi un

14.2.2. ir sākta šā kuģa montāža, kas aptver vismaz 50 tonnas vai vienu procentu no aprēķinātās visu konstrukcijas materiālu masas, piemērojot mazāko no šīm vērtībām.

15. “Cietējošā/necietējošā viela”

15.1. “Cietējošā viela” ir kaitīga šķidra viela, kas:

15.1.1. tad, ja ir viela, kuras kušanas temperatūra ir mazāka nekā 15°C un kuras temperatūra izkraušanas laikā ir mazāka par 5°C virs tās kušanas temperatūras, vai

15.1.2. tad, ja viela, kuras kušanas temperatūra ir vienāda vai lielāka nekā 15°C un kuras temperatūra izkraušanas laikā ir mazāka par 10°C virs tās kušanas temperatūras.

15.2. “Necietējošā viela” ir kaitīga šķidra viela, kas nav cietējoša viela.

16. “Tankkuģis”

16.1. “Tankkuģis ķimikāliju pārvadāšanai” ir kuģis, kas būvēts vai pielāgots jebkura Starptautiskā ķīmisko lejamkravu kodeksa 17. nodaļā uzskaitītā šķidrā produkta pārvadāšanai lejamkravas veidā.

16.2. “Kaitīgo šķidro vielu tankkuģis” ir tāds kuģis, kurš būvēts vai pielāgots, lai pārvadātu kā lejamkravu kaitīgu šķidro vielu kravu, un kurš ir šīs konvencijas I pielikumā definētais “naftas tankkuģis”, ja tas ir serticēts kaitīgo šķidro vielu kravas vai šādas kravas daļas kā lejamkravas pārvadātājs.

17. “Viskozitāte”

17.1. “Augstas viskozitātes viela” ir X vai Y kategorijas kaitīga šķidra viela ar viskozitāti, kas vienāda vai lielāka nekā 50 mPa.s izkraušanas temperatūrā.

17.2. “Zemas viskozitātes viela” ir kaitīga šķidra viela, kas nav augstas viskozitātes viela.

2. noteikums

Piemērošana

1. Ja vien nav skaidri noteikts citādi, šā pielikuma nosacījumi attiecas uz visiem kuģiem, kas ir sertificēti kaitīgo šķidro vielu kā lejemkravu pārvadātāji.

2. Ja kaitīgo šķidro vielu tankkuģa kravas telpā pārvadā kravu, uz ko attiecas šīs konvencijas I pielikuma nosacījumi, tad piemēro arī šīs konvencijas I pielikuma attiecīgās prasības.

3. noteikums

Izņēmumi

1. Šā pielikuma prasības attiecībā uz izvadīšanu nepiemēro, ja jūrā izvada kaitīgas šķidrās vielas vai maisījumus, kuros ir šādas vielas, ar noteikumu, ka šī izvadīšana:

1.1. ir nepieciešama kuģa drošības dēļ vai lai glābtu kādam dzīvību jūrā, vai

1.2. notiek kuģa vai tā iekārtu bojājuma dēļ:

1.2.1. ja pēc tam, kad radies bojājums vai pamanīta noplūde, ir veikti visi vajadzīgie piesardzības pasākumi, lai novērstu vai līdz minimumam mazinātu noplūdi, un

1.2.2. izņemot gadījumu, ja īpašnieks vai kapteinis ir rīkojies vai nu ar nolūku radīt bojājumu, vai rīkojies nolaidīgi, apzinoties, ka bojājums, visticamāk, radīsies, vai

1.2.3. to ir apstiprinājusi administrācija, lai apkarotu īpašus piesārņojuma gadījumus nolūkā mazināt piesārņojuma radītos kaitējumu līdz minimumam. Ikvienu šadu izvadišanu apstiprina ta valdība, kuras jurisdikcijā paredzēts veikt minēto izvadīšanu.

4. noteikums

Izņēmumi

1. Attiecībā uz pārvadāšanas prasību grozījumiem attiecīgās vielas klasifikācijas uzlabošanas dēļ ir jāpiemēro:

1.1. ja kāds šā pielikuma un Starptautiskā ķīmisko lejamkravu kodeksa, un Ķīmisko lejamkravu kodeksa grozījums ietver izmaiņas attiecībā uz konstrukciju vai aprīkojumu un iekārtām atsevišķu vielu pārvadāšanas prasību pilnveidošanas dēļ, administrācija drīkst pārveidot vai uz noteiktu laikposmu atlikt šī grozījuma piemērošanu kuģiem, kas būvēti pirms tā stāšanās spēkā, ja minētā grozījuma neatliekamu piemērošanu uzskata par nepamatotu vai neizpildāmu. Šāds atvieglojums jānosaka attiecībā uz katru vielu;

1.2. administrācija, kas pieļauj grozījuma piemērošanas atvieglojumu saskaņā ar šo punktu, iesniedz Organizācijai ziņojumu, kurā sniegta sīka informācija par konkrēto kuģi vai kuģiem, kravām, kuras atļauts pārvadāt, pārvadājumiem, kuros katrs konkrētais kuģis ir iesaistīts, un atvieglojuma pamatojumu, lai to nosūtītu konvencijas Pusēm zināšanai un, ja nepieciešams, attiecīgai rīcībai, un atspoguļo izņēmumu apliecībā, kā minēts šā pielikuma 7. vai 9. noteikumā;

1.3. Neatkarīgi no iepriekšminētā administrācija drīkst nepiemērot kuģiem pārvadāšanas prasības saskaņā ar 11. noteikumu attiecībā uz kuģiem, kuri sertificēti, lai pārvadātu atsevišķi norādītas augu eļļas, kas noteiktas atbilstoši attiecīgajai IBC kodeksa 17. nodaļas parindei, ja minētais kuģis atbilst šādiem nosacījumiem:

1.3.1. atbilstoši šim noteikumam kaitīgo šķidro vielu tankkuģis atbilst visām 3. tipa kuģiem izvirzītajām prasībām, kā noteiktas IBC kodeksā, izņemot tās prasības, kas attiecas uz kravas tanka atrašanās vietu;

1.3.2. saskaņā ar šo noteikumu kravas tanki izvietoti turpmāk norādītajos attālumos no borta. Viss kravas tanka garums jāaizsargā balasta tankiem vai tilpnēm, kas nav tanki, kuros pārvadā naftu, šādā veidā:

1.3.2.1. sānu tankus vai tilpnes izkārto tā, lai kravas tanki atrastos sānborta ārējā apšuvuma teorētiskās līnijas iekšpusē ne mazāk kā 760 mm attālumā;

1.3.2.2. dubultdibena tankus un tilpnes izkārto tā, lai attālums starp kravas tanku dibenu un kuģa dibena ārējā apšuvuma teorētisko līniju, kas mērīta taisnā leņķī no kuģa dibena ārējā apšuvuma, nav mazāka par B/15 (m) vai 2,0 m centra līnijā, attiecīgi izvēloties mazāko lielumu. Minimālais attālums ir 1,0 metrs, un

1.3.2.3. attiecīgajā apliecībā norāda atļauto izņēmumu.

2. Saskaņā ar šā noteikuma 3. punktu 12.1. noteikuma prasības nepiemēro kuģiem, kas būvēti pirms 1986. gada 1. jūlija un veic administrācijas noteiktus ierobežotus reisus starp:

2.1. ostām vai termināliem kādā šīs konvencijas dalībvalstī vai

2.2. šīs konvencijas dalībvalstu ostām vai termināliem.

3. Šā noteikuma 2. punkta nosacījumi attiecas tikai uz tiem kuģiem, kas būvēti pirms 1986. gada 1. jūlija, ja:

3.1. katru reizi, kad tanku, kurā ir X, Y vai Z kategorijas vielas vai to maisījumi, mazgā vai balastē, šo tanku mazgā saskaņā ar administrācijas apstiprinātu pirmsmazgāšanas procedūru atbilstoši šā pielikuma 6. papildinājumam, un tanka mazgājamo ūdeni novada uz pieņemšanas iekārtu;

3.2. pēc nākamajām mazgāšanas reizēm mazgājamo ūdeni vai balasta ūdeni novada uz pieņemšanas iekārtu vai jūrā atbilstoši citiem šā pielikuma nosacījumiem;

3.3. tādu šīs konvencijas dalībvalstu valdības, kurās atrodas iepriekšminētās ostas vai termināli, ir apstiprinājušas attiecīgo pieņemšanas iekārtu atbilstību saistībā ar šo punktu;

3.4. ja kuģi veic reisus uz ostām vai termināliem, kas atrodas kādas citas šīs konvencijas dalībvalsts jurisdikcijā, administrācija par izņēmumu sīki informē organizāciju, lai tā šo informāciju varētu nodot konvencijas Pusēm zināšanai un, ja nepieciešams, attiecīgai rīcībai,

un

3.5. saskaņā ar šo pielikumu pieprasītā apliecība ir apstiprināta tā, ka attiecīgais kuģis veic tikai šādus ierobežotus reisus.

4. Attiecībā uz kuģiem, kuru konstrukcijas un ekspluatācijas īpatnības ir tādas, ka kravas tanka balastēšana nav vajadzīga un kravas tanka mazgāšana jāveic tikai saistībā ar remontu vai ievešanu sausajā dokā, administrācija drīkst pieļaut izņēmumu un nepiemērot 12. noteikuma prasības, ja ir ievēroti visi šie nosacījumi:

4.1. administrācija ir apstiprinājusi attiecīgā kuģa projektu, uzbūvi un aprīkojumu, ņemot vērā to, kādu pakalpojumu veikšanai minētais kuģis ir paredzēts;

4.2. visi tanka mazgāšanas ūdeņi, kurus var izvadīt pirms remonta vai ievešanas sausajā dokā, ir novadīti uz pieņemšanas iekārtu, kuras atbilstību ir apstiprinājusi administrācija;

4.3. apliecībā, kas prasīta šajā pielikumā, norāda:

4.3.1. ka ikviens kravas tanks ir sertificēts, lai pārvadātu noteiku daudzumu tādu vielu, kas ir pielīdzināmas un pārvadājamas pārmaiņus tajā pašā tankā bez starpmazgāšanas, un

4.3.2. sīku informāciju par izņēmumu;

4.4. uz kuģa ir administrācijas apstiprināta rokasgrāmata, un tad,

4.5. ja kuģi veic reisus uz ostām vai termināliem, kas atrodas kādas citas šīs konvencijas dalībvalsts jurisdikcijā, administrācija par izņēmumu sīki informē organizāciju, lai tā šo informāciju varētu nodot konvencijas Pusēm zināšanai un, ja nepieciešams, attiecīgai rīcībai.

5. noteikums

Ekvivalenti

1. Administrācija drīkst šajā pielikumā prasīto ierīču, materiālu, iekārtu vai aparātu vietā kuģī izmantot citus, ja šīs citas ierīces, materiāli, iekārtas vai aparāti ir vismaz tikpat efektīvi kā tie, kas prasīti šajā pielikumā. Administrācijai nav tiesību aizstāt darbības metodes, kas paredzētas, lai veiktu kaitīgo šķidro vielu noplūdes kontroli, un kas atbilst tām projektēšanas un uzbūves īpatnībām, kuras norādītas šā pielikuma noteikumos.

2. Administrācija, kas atbilstoši šā noteikuma 1. punktam atļauj kuģī izmantot ierīces, materiālus, iekārtas vai aparātus šajā pielikumā prasīto ierīču, materiālu, iekārtu vai aparātu vietā, par to ziņo Organizācijai, kas savukārt šo informāciju nodod šīs konvencijas Pusēm zināšanai un, ja nepieciešams, attiecīgai rīcībai.

3. Neatkarīgi no šā noteikuma 1. un 2. punkta nosacījumiem tādu šķidrās gāzes pārvadātāju uzbūvi un aprīkojumu, kuri ir attiecīgajā Gāzes pārvadātāju kodeksā uzskaitīto kaitīgo šķidro vielu sertificēti pārvadātāji, jāuzskata par ekvivalentu šā pielikuma 11. un 12. noteikumā ietvertajām uzbūves un aprīkojuma prasībām, ja minētie gāzes pārvadātāji atbilst visiem šiem nosacījumiem:

3.1. tiem ir piemērotības apliecība saskaņā ar attiecīgo Gāzes pārvadātāju kodeksu attiecībā uz kuģiem, kas ir sertificēti šķidrās gāzes kā lejamkravas pārvadātāji;

3.2. tiem ir Starptautiskā piesārņojuma novēršanas apliecība kaitīgu šķidro vielu kā lejamkravu pārvadāšanai, kurā ir apliecināts, ka konkrētais gāzes pārvadātājs drīkst pārvadāt tikai tās kaitīgās šķidrās vielas, kas identificētas un minētas attiecīgajā Gāzes pārvadātāju kodeksā;

3.3. tiem ir izolētā balasta sistēmas iekārtas;

3.4. tiem ir sūknēšanas un cauruļvadu sistēmas ierīces, kas, izpildot administrācijas prasības, nodrošina, ka tankā un ar to saistītajā cauruļvadā palikušo kravas nosēdumu daudzums pēc izkraušanas nepārsniedz attiecīgo nosēdumu daudzumu, kas paredzēts 12.1., 12.2. vai 12.3. noteikumā, un

3.5. tiem ir administrācijas apstiprināta rokasgrāmata, nodrošinot, ka ekspluatācijas procesā nenotiek kravas nosēdumu un ūdens sajaukšanās un ka pēc rokasgrāmatā noteiktās ventilācijas kārtības piemērošanas tankā nepaliek kravas nosēdumi.

2. NODAĻA – KAITĪGO ŠĶIDRO VIELU KLASIFIKĀCIJA

6. noteikums

Kaitīgo šķidro vielu un citu vielu klasifikācija un iekļaušana sarakstā

1. Saistībā ar šā pielikuma noteikumiem kaitīgās šķidrās vielas iedala četrās šādās kategorijās:

1.1. X kategorija: kaitīgas šķidras vielas, kas tad, ja tās izvadītu jūrā, veicot tanka tīrīšanu vai balasta izkraušanu, nopietni apdraudētu vai nu jūras resursus, vai cilvēku veselību, tāpēc aizliegums tās izvadīt jūras vidē ir pamatots;

1.2. Y kategorija: kaitīgas šķidras vielas, kas tad, ja tās izvadītu jūrā, veicot tanka tīrīšanu vai balasta izkraušanu, apdraudētu jūras resursus vai cilvēku veselību vai radītu kaitējumu atpūtas iespējām pie jūras vai citiem likumīgiem jūras izmantošanas veidiem, tāpēc ierobežojums attiecībā uz šo vielu kvalitāti vai daudzumu saistībā ar to izvadīšanu jūras vidē ir pamatots;

1.3. Z kategorija: kaitīgas šķidras vielas, kas tad, ja tās izvadītu jūrā, veicot tanka tīrīšanu vai balasta izkraušanu, radītu nelielus draudus jūras resursiem vai cilvēku veselībai, tāpēc ir pamatoti, ka attiecībā uz šo vielu kvalitāti vai daudzumu saistībā ar to izvadīšanu jūrā piemēro mazāk stingrus ierobežojumus;

1.4. citas vielas: vielas, kas Starptautiskā ķīmisko lejamkravu kodeksa 18. nodaļas piesārņojuma kategorijas ailē norādītas kā OS (Other Substances – citas vielas) un kas novērtētas un atzītas par tādām, kuras nepieder šā pielikuma 6.1. noteikumā minētajai X, Y vai Z kategorijai, jo tās šobrīd uzskata par vielām, kas tad, ja tās izvadītu jūrā, veicot tanka tīrīšanu vai balasta izkraušanu, neapdraud jūras resursus, cilvēku veselību, atpūtu pie jūras un citus likumīgus jūras izmantošanas veidus. Pielikuma prasības neattiecas uz sateces vai balasta ūdeņu vai citu nosēdumu vai maisījumu izvadīšanu, kuros ir tikai tās vielas, kas minētas kā “citas vielas”.

2. Kaitīgo šķidro vielu klasifikācijas vadlīnijas ir ievietotas šā pielikuma 1. papildinājumā.

3. Ja ir iecerēts pārvadāt kā lejamkravu kādu šķidru vielu, kas nav klasificēta saskaņā ar šā noteikuma 1. punktu, tādu konvencijas Pušu valdības, kuras iesaistītas iecerētajā darbībā, izstrādā un vienojas par iecerētās darbības pagaidu novērtēšanu, pamatojoties uz šā noteikuma 2. punktā minētajām vadlīnijām. Kamēr nav panākta vienošanās starp visām iesaistīto Pušu valdībām, vielu nedrīkst pārvadāt. Pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc vienošanās panākšanas ražotājvalsts vai nosūtītājas valsts valdība, uzsākot attiecīgās vienošanās īstenošanu, paziņo par to Organizācijai un sniedz sīku informāciju par konkrēto vielu un pagaidu novērtējumu, lai tā šo informāciju ik gadus nosūtītu zināšanai visām Pusēm. Organizācija kārto reģistru, kurā minētas visas šādas vielas un to pagaidu novērtējums, līdz brīdim, kad attiecīgās vielas ir oficiāli iekļautas IBC kodeksā.

3. NODAĻA – APSKATE UN SERTIFIKĀCIJA

7. noteikums

Ķimikāliju pārvadāšanai paredzēto tankkuģu apskate un sertifikācija

Neatkarīgi no šā pielikuma 8., 9. un 10. noteikuma prasībām ķimikāliju pārvadāšanai paredzētos tankkuģus, kurus šīs konvencijas Puses ir apskatījušas un sertificējušas saskaņā ar Starptautiskā ķīmisko lejamkravu kodeksa vai Ķīmisko lejamkravu kodeksa nosacījumiem, uzskata par tādiem, kas atbilst minēto noteikumu prasībām, un apliecībai, kas izsniegta saskaņā ar šo kodeksu, ir tāds pats spēks, un tā jāatzīst tāpat kā apliecība, kas izsniegta saskaņā ar šā pielikuma 9. noteikumu.

8. noteikums

Apskates

1. Attiecībā uz kuģiem, kas pārvadā kā lejamkravas kaitīgas šķidrās vielas, jāveic turpmāk noteiktās apskates:

1.1. sākotnējā apskate pirms kuģa nodošanas ekspluatācijā vai pirms tam, kad šā pielikuma 9. noteikumā minētā apliecība tiek izsniegta pirmo reizi, tostarp pilna kuģa būves, aprīkojuma, sistēmu, ierīču, iekārtojuma un materiālu apskate, ciktāl tas ir noteikts šajā pielikumā. Šīs apskates mērķis ir nodrošināt to, lai būve, aprīkojums, sistēmas, ierīces, iekārtojums un materiāli pilnībā atbilstu šā pielikuma piemērojamām prasībām;

1.2. periodiskā apskate intervālos, kurus noteikusi administrācija, bet kuri nepārsniedz piecus gadus, izņemot gadījumus, kuros piemērojams šā pielikuma 10.2., 10.5., 10.6., 10.7. noteikums. Periodiskās apskates mērķis ir nodrošināt to, lai būve, aprīkojums, sistēmas, ierīces, iekārtojums un materiāli pilnībā atbilstu šā pielikuma piemērojamām prasībām;

1.3. starpperioda apskate trīs mēnešu laikā pirms vai pēc apliecības otrā ikgadējā datuma vai trīs mēnešu laikā pirms vai pēc trešā ikgadējā datuma, un tā aizstāj vienu no šā noteikuma 1.4. punktā paredzētajām ikgadējām apskatēm. Starpperioda apskates mērķis ir nodrošināt to, lai aprīkojums un saistītās sūkņu un cauruļvadu sistēmas pilnībā atbilstu šā pielikuma piemērojamām prasībām un būtu labā darba kārtībā. Starpperioda apskati apstiprina apliecībā, kas izsniegta saskaņā ar šā pielikuma 9. noteikumu;

1.4. ikgadējā apskate trīs mēnešu laikā pirms vai pēc apliecības katra ikgadējā datuma, tostarp šā noteikuma 1.1. punktā minētās būves, aprīkojuma, sistēmu, ierīču, iekārtojuma un materiālu vispārējā pārbaude, lai pārliecinātos, ka tie ir uzturēti saskaņā ar šā noteikuma 3. punktu un ir atbilstošā stāvoklī, lai veiktu pakalpojumu, kuram kuģis ir paredzēts. Ikgadējo apskati apstiprina apliecībā, kas izsniegta saskaņā ar šā pielikuma 9. noteikumu;

1.5. papildu apskate, kas atkarībā no apstākļiem ir vispārēja vai daļēja un ko veic pēc remonta, kura nepieciešamība konstatēta pārbaudē, kas minēta šā noteikuma 3. punktā, vai pēc jebkura nozīmīga remonta vai rekonstrukcijas. Apskates mērķis ir pārliecināties, vai nepieciešamais remonts vai rekonstrukcijas darbi ir veikti efektīvi, vai šā remonta vai rekonstrukcijas materiāli un veicamais darbs visādā ziņā ir apmierinošs un vai kuģis visādā ziņā atbilst šā pielikuma prasībām.

2.1. Kuģu apskati attiecībā uz šā pielikuma nosacījumu izpildi veic administrācijas darbinieki. Taču apskašu veikšanu administrācija var uzticēt šim nolūkam izvirzītiem inspektoriem vai organizācijām, kuras tā atzinusi.

2.2. Šā punkta 2.1. apakšpunktā minētajām atzītajām organizācijām jāievēro vadlīnijas, kuras Organizācija pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju A.739(18) un kuras tā var būt grozījusi, un specifikāciju, kuru Organizācija pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju A.739(18) un kuru tā var būt grozījusi, ja minētie grozījumi ir pieņemti, stājušies spēkā un tos piemēro atbilstoši šīs konvencijas 16. panta nosacījumiem attiecībā uz šim pielikumam piemērojamo grozījumu kārtību.

2.3. Administrācija, kas izvirza inspektorus vai atzīst Organizācijas šā noteikuma 2.1. punktā minēto apskašu veikšanai, ikvienu izvirzīto inspektoru vai atzīto organizāciju pilnvaro vismaz:

2.3.1. pieprasīt kuģa remontu un

2.3.2. veikt apskati, ja to pieprasījusi ostas valsts kompetentā iestāde.

2.4. Administrācija informē Organizāciju par to, kādi ir izvirzīto inspektoru vai atzīto organizāciju konkrētie pienākumi un deleģēto pilnvaru nosacījumi, lai savukārt Organizācija to darītu zināmu šīs konvencijas Pusēm.

2.5. Ja izvirzītais inspektors vai atzītā organizācija konstatē, ka attiecīgā kuģa stāvoklis vai tā aprīkojums ievērojami atšķiras no apliecībā minētās informācijas vai ir tāds, ka šis kuģis nav piemērots, lai dotos jūrā, neradot nepamatoti lielus draudus jūras videi, tad inspektors vai organizācija nekavējoties nodrošina to, ka tiek veikts izlabošanas pasākums, un pienācīgā veidā informē administrāciju. Ja šāds izlabošanas pasākums netiek veikts, attiecīgo apliecību anulē un par to nekavējoties ziņo administrācijai; un, ja kuģis atrodas citas Puses ostā, par to nekavējoties informē arī minētās ostas attiecīgās valsts iestādes. Ja administrācijas darbinieks, izvirzītais inspektors vai atzītā organizācija ir informējusi minētās ostas attiecīgās valsts iestādes, tad attiecīgās ostas valsts valdība šim darbiniekam, inspektoram vai organizācijai sniedz visu palīdzību, kas vajadzīga, lai tie veiktu savus pienākumus saskaņā ar šo noteikumu. Ja nepieciešams, attiecīgās ostas valsts valdība veic pasākumus, lai nodrošinātu to, ka minētais kuģis neiziet jūrā līdz brīdim, kad tas var doties jūrā vai atstāt ostu, lai kuģotu uz tuvāko atbilstošo remonta rūpnīcu, neradot nepamatoti lielus draudus jūras videi.

2.6. Jebkurā gadījumā attiecīgā administrācija pilnībā garantē to, ka veiktā apskate ir pilnīga un efektīva, un apņemas veikt pasākumus, kas nepieciešami, lai izpildītu šo pienākumu.

3.1. Kuģa un tā aprīkojuma stāvokli uztur saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem, lai nodrošinātu to, ka attiecīgais kuģis visādā ziņā paliek piemērots tam, lai dotos jūrā, neradot nepamatoti lielus draudus jūras videi.

3.2. Kad saskaņā ar šā noteikuma 1. punktu veiktā kuģa apskate ir pabeigta, bez administrācijas atļaujas nedrīkst veikt nekādas izmaiņas attiecībā uz apskatē pārbaudīto būvi, aprīkojumu, sistēmām, ierīcēm, iekārtojumu vai materiāliem, izņemot tiešu minētā aprīkojuma un ierīču aizvietošanu.

3.3. Ja uz kuģa notiek negadījums vai ja tiek atklāts bojājums, kas būtiski ietekmē šajā pielikumā minētā kuģa integritāti vai šajā pielikumā minētā aprīkojuma pilnīgumu un efektivitāti, kuģa kapteinis vai īpašnieks, cik drīz vien iespējams, ziņo par to administrācijai, atzītajai organizācijai vai izvirzītajam inspektoram, kas ir atbildīgs par attiecīgās apliecības izsniegšanu, tādējādi radot iemeslu pārbaudei, ko uzsāk, lai noteiktu, vai šā noteikuma 1. punktā minētā apskate ir nepieciešama. Ja kuģis atrodas citas Puses ostā, tā kapteinis vai īpašnieks nekavējoties ziņo arī minētās ostas valsts attiecīgajām iestādēm, un izvirzītais inspektors vai atzītā organizācija pārliecinās, vai šāds ziņojums ir sniegts.

9. noteikums

Apliecības izsniegšana vai apstiprināšana

1. Starptautisko piesārņojuma novēršanas apliecību attiecībā uz kaitīgu šķidro vielu kā lejamkravu pārvadāšanu izsniedz pēc sākotnējās vai periodiskās apskates saskaņā ar šā pielikuma 8. noteikuma nosacījumiem visiem kuģiem, ar kuriem paredzēts pārvadāt kā lejamkravas kaitīgas šķidrās vielas un kuri veic reisus uz ostām un termināliem, kas ir citu šīs konvencijas Pušu jurisdikcijā.

2. Apliecību izsniedz vai apstiprina administrācija vai tās atbilstoši pilnvarota persona vai organizācija. Jebkurā gadījumā administrācija uzņemas visu atbildību par apliecību.

3.1. Attiecīgās konvencijas Puses valdība pēc administrācijas pieprasījuma var likt apskatīt konkrēto kuģi un, ja tā ir guvusi apstiprinājumu, ka šā pielikuma nosacījumi ir ievēroti, šim kuģim izsniedz Starptautisko piesārņojuma novēršanas apliecību attiecībā uz kaitīgu šķidro vielu kā lejamkravu pārvadāšanu vai atļauj tā izsniegšanu un, ja nepieciešams, apstiprina kuģim izsniegto apliecību vai atļauj tās apstiprināšanu saskaņā ar šo pielikumu.

3.2. Apliecības kopiju un apskates kopiju pēc iespējas drīzāk nosūta administrācijai, kas to pieprasījusi.

3.3. Šādi izsniegtā apliecībā ir norāde, ka tā izsniegta pēc administrācijas pieprasījuma un ka tai ir tāds pats spēks, un ka to atzīst tāpat kā apliecību, kas izsniegta saskaņā ar šā pielikuma 1. noteikumu.

3.4. Starptautisko piesārņojuma novēršanas apliecību attiecībā uz kaitīgu šķidro vielu kā lejamkravu pārvadāšanu neizsniedz tādam kuģim, kas ir tiesīgs kuģot ar tādas valsts karogu, kura nav šīs konvencijas dalībvalsts.

4. Starptautisko piesārņojuma novēršanas apliecību attiecībā uz kaitīgu šķidro vielu kā lejamkravu pārvadāšanu sagatavo veidā, kas atbilst šā pielikuma 3. papildinājumā sniegtajam paraugam, un tā ir sagatavota vismaz angļu, franču vai spāņu valodā. Ja lieto valodu, kas ir valsts valoda attiecīgajā valstī, ar kuras karogu kuģis ir tiesīgs kuģot, tad tā ir galvenā valoda strīdu vai pretrunu risināšanā.

10. noteikums

Apliecības derīguma termiņš

1. Starptautisko piesārņojuma novēršanas apliecību attiecībā uz kaitīgu šķidro vielu kā lejamkravu pārvadāšanu izsniedz uz laiku, ko noteikusi administrācija un kas nepārsniedz piecus gadus.

2.1. Neatkarīgi no šā noteikuma 1. punkta prasībām tad, ja periodiskā apskate ir pabeigta laikā, kad līdz esošās apliecības derīguma termiņa beigām ir palikuši ne vairāk par trim mēnešiem, jaunā apliecība ir derīga ne ilgāk par pieciem gadiem, skaitot no esošās apliecības derīguma termiņa beigām.

2.2. Ja periodiskā apskate ir veikta pēc esošās apliecības derīguma termiņa beigām, tad jaunā apliecība ir derīga ne ilgāk par pieciem gadiem, skaitot no esošās apliecības derīguma termiņa beigām.

2.3. Ja periodiskā apskate ir pabeigta tad, kad līdz esošās apliecības derīguma termiņa beigām ir palikuši vairāk nekā trīs mēneši, jaunā apliecība ir spēkā ne ilgāk par pieciem gadiem no periodiskās apskates pabeigšanas dienas.

3. Ja apliecību izsniedz uz periodu, kas ir īsāks nekā pieci gadi, tad pēc derīguma termiņa beigām administrācija var pagarināt apliecības derīguma termiņu uz maksimālo laikposmu, kas paredzēts šā noteikuma 1. punktā, ja attiecīgi tiek veiktas šā pielikuma 8.1.3. un 8.1.4. noteikumā minētās apskates, kuras veic tad, ja apliecību izsniedz uz pieciem gadiem.

4. Ja ir pabeigta periodiskā apskate un jaunu apliecību nevar izsniegt vai nogādāt uz kuģa līdz esošās apliecības derīguma termiņa beigām, tad administrācijas pilnvarotā persona vai organizācija drīkst apstiprināt esošo apliecību, un šādu apliecību pieņem kā derīgu turpmākajā periodā, bet ne ilgāk par pieciem mēnešiem, skaitot no esošās apliecības derīguma termiņa beigām.

5. Ja brīdī, kad beidzas apliecības derīguma termiņš, kuģis neatrodas ostā, kurā jānotiek tā apskatei, administrācija drīkst pagarināt šīs apliecības derīguma termiņu, taču šo pagarinājumu piešķir vienīgi tādēl, lai kuģis varētu pabeigt reisu līdz ostai, kurā jāveic tā apskate, un vienīgi tajos gadījumos, kad šāda rīcība šķiet pareiza un pamatota. Nevienu apliecību nepagarina uz ilgāku laiku par trim mēnešiem, un kuģim, kuram ir piešķirts apliecības pagarinājums, pēc ierašanās ostā, kurā jāveic tā apskate, nav tiesību šo ostu atstāt bez jaunas apliecības, pamatojoties uz šādu pagarinājumu. Kad periodiskā apskate ir pabeigta, jaunā apliecība ir spēkā ne ilgāk kā piecus gadus no esošās apliecības derīguma termiņa beigu dienas, pirms tika piešķirts pagarinājums.

6. Apliecību, kas izsniegta kuģim, kurš veic īsus reisus, un kas nav pagarināta saskaņā ar šā noteikuma iepriekšminētajiem nosacījumiem, administrācija var pagarināt uz papildu laiku, kas nepārsniedz vienu mēnesi pēc apliecībā norādītā derīguma termiņa beigu dienas. Kad periodiskā apskate ir pabeigta, jaunā apliecība ir spēkā ne ilgāk kā piecus gadus no esošās apliecības derīguma termiņa beigu dienas, pirms tika piešķirts pagarinājums.

7. Īpašos apstākļos, kurus konstatējusi administrācija, jaunā apliecība nav jādatē no esošās apliecības termiņa beigām, kā to paredz šā noteikuma 2.2., 5. vai 6. punkts. Šajos īpašajos apstākļos jaunā apliecība ir derīga ne ilgāk par pieciem gadiem no periodiskās apskates pabeigšanas datuma.

8. Ja ikgadējā vai starpperioda apskate ir pabeigta līdz laikposmam, kas noteikts šā pielikuma 8. noteikumā, tad:

8.1. apliecībā norādīto ikgadējo datumu groza, apstiprinot datumu, kas nav vēlāks par trim mēnešiem pēc apskates pabeigšanas datuma;

8.2. šā pielikuma 8. noteikumā paredzēto turpmāko ikgadējo apskati vai starpperioda apskati pabeidz minētajā noteikumā paredzētajos intervālos, izmantojot jauno ikgadējo datumu;

8.3. derīguma termiņš var palikt nemainīts, ja vienu vai vairākas ikgadējās vai starpperioda apskates attiecīgi veic tā, lai nebūtu pārsniegti maksimālie intervāli starp šā pielikuma 8. noteikumā paredzētajām apskatēm.

9. Apliecība, kas izsniegta saskaņā ar šā pielikuma 9. noteikumu, zaudē derīgumu šādos gadījumos:

9.1. ja attiecīgās apskates nav pabeigtas laikposmos, kas noteikti šā pielikuma 8.1. noteikumā;

9.2. ja apliecība nav apstiprināta saskaņā ar šā pielikuma 8.1.3. vai 8.1.4. noteikumu;

9.3. ja attiecīgais kuģis maina karogvalsti. Jaunu apliecību izsniedz tikai tad, kad valdība, kas izsniedz jauno apliecību, ir pilnībā pārliecinājusies, ka konkrētais kuģis atbilst šā pielikuma 8.3.1. vai 8.3.2. noteikuma prasībām. Gadījumā, kad kuģi viena Puse nodod citai Pusei, tad, ja tas tiek pieprasīts trīs mēnešu laikā pēc nodošanas, pirmās minētās Puses – šī kuģa iepriekšējās karogvalsts – valdība, cik drīz vien iespējams, administrācijai nosūta tās apliecības kopijas, kas uz šī kuģa bija pirms nodošanas, un, ja tādi ir, – attiecīgo apskašu ziņojumu kopijas.

4. NODAĻA – PROJEKTĒŠANA, BŪVNIECĪBA, IZKĀRTOJUMS UN APRĪKOJUMS

11. noteikums

Projektēšana, būvniecība, aprīkojums un darbības

1. Tādu kuģu projektēšanai, būvniecībai, aprīkojumam un darbībai, kuri sertificēti, lai kā lejamkravas pārvadātu kaitīgas šķidrās vielas, kas noteiktas Starptautiskā ķīmisko lejamkravu kodeksa 17. nodaļā, jāatbilst šādiem noteikumiem, lai mazinātu minēto vielu nekontrolētu izplūdi jūrā:

1.1. Starptautiskajam ķīmisko lejamkravu kodeksam, ja ķimikāliju pārvadāšanai paredzētais tankkuģis ir būvēts 1986. gada 1. jūlijā vai pēc tam, vai

1.2. Ķīmisko lejamkravu kodeksam, kā noteikts šā kodeksa 1.7.2. punktā attiecībā uz:

1.2.1. kuģiem, kuru būvēšanas līgums ir noslēgts 1973. gada 2. novembrī, bet kuri uzbūvēti pirms 1986. gada 1. jūlija un kuri veic reisus uz citu konvencijas Pušu jurisdikcijā esošām ostām vai termināliem, un

1.2.2. kuģiem, kuri būvēti 1983. gada jūlijā vai pēc tam, bet pirms 1986. gada 1. jūlija un kuri veic reisus tikai starp tās valsts ostām un termināliem, kas ir katra attiecīgā kuģa karogvalsts.

1.3. Ķīmisko lejamkravu kodeksam, kā noteikts šā kodeksa 1.7.3. punktā attiecībā uz:

3.1. kuģiem, kuru būvēšanas līgums ir noslēgts pirms 1973. gada 2. novembra un kuri veic reisus uz citu Konvencijas pušu jurisdikcijā esošām ostām vai termināliem, un

3.2. kuģiem, kuri būvēti pirms 1983. gada jūlija un kuri veic reisus tikai starp tās valsts ostām un termināliem, kas ir katra attiecīgā kuģa karogvalsts.

2. Attiecībā uz kuģiem, kas nav tankkuģi ķimikāliju pārvadāšanai vai šķidrās gāzes pārvadātāji, kuri sertificēti, lai kā lejamkravas pārvadātu Starptautiskā ķīmisko lejamkravu kodeksa 17. nodaļā norādītās kaitīgās šķidrās vielas, administrācija nosaka atbilstošus pasākumus, kuru pamatā ir Organizācijas izstrādātas vadlīnijas^*, lai nodrošinātu to, ka šie noteikumi ir tādi, kas mazina šādu vielu nekontrolētu izplūdi jūrā.

^* Atsauce uz rezolūcijām A.673(16) un MEPC.120(52).

12. noteikums

Sūknēšanas, cauruļvadu, izkraušanas sistēmas ierīces un nostādināšanas tanki

1. Visi kuģi, kas būvēti pirms 1986. gada 1. jūlija, jāaprīko ar sūknēšanas un cauruļvadu sistēmas ierīcēm, lai nodrošinātu, ka nevienā tankā, kas sertificēts X vai Y kategorijas vielu pārvadāšanai, un ar to saistītajā cauruļvadā nepatur tādu nosēdumu daudzumu, kas pārsniedz 300 litrus, un ka nevienā tankā, kas sertificēts Z kategorijas vielu pārvadāšanai, un ar to saistītajā cauruļvadā nepatur tādu nosēdumu daudzumu, kas pārsniedz 900 litrus. Ekspluatācijas pārbaudi veic saskaņā ar šā pielikuma 5. papildinājumu.

2. Visi kuģi, kas būvēti 1986. gada 1. jūlijā vai pēc tam, bet pirms 2007. gada 1. janvāra, jāaprīko ar sūknēšanas un cauruļvadu sistēmas ierīcēm, lai nodrošinātu, ka nevienā tankā, kas sertificēts X vai Y kategorijas vielu pārvadāšanai, un ar to saistītajā cauruļvadā nepatur tādu nosēdumu daudzumu, kas pārsniedz 100 litrus, un ka nevienā tankā, kas sertificēts Z kategorijas vielu pārvadāšanai, un ar to saistītajā cauruļvadā nepatur tādu nosēdumu daudzumu, kas pārsniedz 300 litrus. Ekspluatācijas pārbaudi veic saskaņā ar šā pielikuma 5. papildinājumu.

3. Visi kuģi, kas būvēti 2007. gada 1. janvārī vai pēc tam, jāaprīko ar sūknēšanas un cauruļvadu sistēmas ierīcēm, lai nodrošinātu, ka nevienā tankā, kas sertificēts X, Y vai Z kategorijas vielu pārvadāšanai, un ar to saistītajā cauruļvadā nepatur tādu nosēdumu daudzumu, kas pārsniedz 75 litrus. Ekspluatācijas pārbaudi veic saskaņā ar šā pielikuma 5. papildinājumu.

4. Uz kuģiem, kas nav tankkuģi ķimikāliju pārvadāšanai un kas būvēti pirms 2007. gada 1. janvāra un nevar atbilst šā noteikuma 1. un 2. punktā minētajām prasībām par sūknēšanas un cauruļvadu sistēmu attiecībā uz Z kategorijas vielām, neattiecas prasība par daudzumu. Uzskata, ka atbilstība ir panākta, ja tanks ir pēc iespējas iztukšots.

5. Šā noteikuma 1., 2. un 3. punktā minētos sūknēšanas ekspluatācijas testus apstiprina administrācija. Sūknēšanas ekspluatācijas testos kā pārbaudāmo vidi izmanto ūdeni.

6. Kuģi, kas ir X, Y vai Z kategorijas vielu sertificēti pārvadātāji, jāaprīko ar zemūdens izplūdes cauruli (vai caurulēm).

7. Kuģiem, kas būvēti pirms 2007. gada 1. janvāra un kas ir sertificēti, lai pārvadātu Z kategorijas vielas, šā noteikuma 6. punktā paredzētā zemūdens izplūdes caurule nav obligāti vajadzīga.

8. Zemūdens izplūdes caurulei (vai caurulēm) jāatrodas kravas nodalījumā sateces ūdeņu pacēluma tuvumā un jābūt izvietotai (izvietotām) tā, lai izvairītos no nosēdumu/ūdens maisījuma atkārtotas ieplūdes pa kuģa jūras ūdens ieplūdes sistēmu.

9. Zemūdens izplūdes cauruļu sistēmai jābūt tādai, lai jūrā izvadītie nosēdumi/ūdens maisījums neplūstu cauri kuģa robežslānim. Šajā nolūkā, ja izvadīšana ir pielāgota kuģa ārējam apšuvumam, minimālo izvadīšanas caurules diametru nosaka ar šādu vienādojumu:

........Q_d
d = ––––
........5L_d

kur:

d = minimālais izvadīšanas caurules diametrs (m);

L_d = attālums no priekšējā perpendikula līdz izvadīšanas caurulei (m);

Q_d = maksimālais izvēlētais ātrums, ar kādu kuģis var izvadīt nosēdumus/ūdens maisījumu pa cauruli (m³/h).

10. Ja izvadīšanu virza leņķī no kuģa ārējā apšuvuma, iepriekšminētais vienādojums jāpārveido, aizstājot Q_d komponenti ar Q_d, ko parasti izmanto attiecībā uz kuģa ārējo apšuvumu.

11. Nostādināšanas tanki

Lai gan šajā pielikumā nav prasīta speciālo nostādināšanas tanku ierīkošana, nostādināšanas tanki var būt vajadzīgi saistībā ar noteiktām mazgāšanas operācijām. Par nostādināšanas tankiem drīkst izmantot arī kravas tankus.

5. NODAĻA – KAITĪGO ŠĶIDRO VIELU EKSPLUATĀCIJAS PRODUKTU IZVADĪŠANA

13. noteikums

Kaitīgo šķidro vielu nosēdumu izvadīšanas kontrole

Saskaņā ar šā pielikuma 3. noteikuma nosacījumiem kaitīgo šķidro vielu nosēdumu vai balasta ūdens, tanku mazgāšanā izmantotā ūdens vai citu šādas vielas saturošu maisījumu izvadīšanas kontroli veic saskaņā ar šādām prasībām.

1. Izvadīšanas nosacījumi

1.1. Tādu vielu nosēdumu izvadīšana jūrā, kurām piešķirta X, Y vai Z kategorija vai kuras provizoriski ir šādi klasificētas, vai balasta ūdens, tanku mazgāšanas ūdens vai citu šādas vielas saturošu maisījumu izvadīšana jūrā ir aizliegta, ja vien minētā izvadīšana netiek veikta pilnīgā saskaņā ar šajā pielikumā iekļautajām piemērojamām ekspluatācijas prasībām.

1.2. Pirms veic kādu pirmsmazgāšanas vai izvadīšanas operāciju saskaņā ar šo noteikumu, attiecīgais tanks ir maksimāli jāiztukšo saskaņā ar rokasgrāmatā noteiktajām procedūrām.

1.3. Pārvadāt vielas, kuras nav klasificētas, provizoriski novērtētas vai vērtētas, kā noteikts šā pielikuma 6. noteikumā, vai balasta ūdeni, tanku mazgāšanas ūdeni vai citus maisījumus, kuros ir šādi nosēdumi, ir aizliegts, tāpat kā ir aizliegta šādu vielu attiecīgā izvadīšana jūrā.

2. Izvadīšanas standarti

2.1. Ja šā noteikuma nosacījumi atļauj izvadīt jūrā X, Y vai Z kategorijas vielu nosēdumus vai tādu vielu nosēdumus, kuras provizoriski novērtētas kā šādas vielas, vai balasta ūdeni, tanku mazgāšanas ūdeni vai citus maisījumus, kuros ir šādas, tad piemēro šos izvadīšanas standartus:

2.1. kuģis kuģo pa maršrutu ar ātrumu, kas ir vismaz 7 mezgli, ja tas ir pašpiedziņas kuģis, vai vismaz 4 mezgli, ja tas nav pašpiedziņas kuģis;

2.2. izvadīšana notiek zem ūdenslīnijas pa zemūdens izplūdes cauruli(–ēm), nepārsniedzot maksimālo ātrumu, kādam zemūdens izplūdes caurule(–es) ir projektēta(–as), un

2.3. izvadīšanu veic vismaz 12 jūras jūdžu attālumā no tuvākās sauszemes ūdenī, kura dziļums ir vismaz 25 metri.

2.2. Attiecībā uz kuģiem, kas būvēti pirms 2007. gada 1. janvāra, nav obligāti zem ūdenslīnijas jūrā jāizvada Z kategorijas vielu nosēdumus vai tādu vielu nosēdumus, kuras provizoriski novērtētas kā šīs kategorijas vielas, vai balasta ūdeni, tanku mazgāšanas ūdeni vai citus maisījumus, kuros ir šādas vielas.

2.3. Prasības, kuras 2.1.3. punktā noteiktas attiecībā uz Z kategorijas vielu izvadīšanas attālumu, proti, ka tas nedrīkst būt mazāks par 12 jūras jūdzēm no tuvākās sauszemes, administrācija drīkst nepiemērot tiem kuģiem, kuri reisus veic tikai tās valsts jurisdikcijā esošajos vai suverenitātei pakļautajos ūdeņos, ar kuras karogu kuģis ir tiesīgs kuģot. Turklāt šo pašu prasību attiecībā uz attālumu, kas nedrīkst būt mazāks par 12 jūras jūdzēm no tuvākās sauszemes, administrācija drīkst nepiemērot konkrētam kuģim, kas ir tiesīgs kuģot ar šīs administrācijas valsts karogu, ja tas veic reisus ūdeņos, kas ir pakļauti kādas vienas kaimiņvalsts suverenitātei vai atrodas tās jurisdikcijai, pēc tam, kad noslēgta rakstveida vienošanās par minēto noteikumu nepiemērošanu starp divām iesaistītajām krasta valstīm, ar noteikumu, ka netiek ietekmēta kāda trešā Puse. Informāciju par šādu vienošanos paziņo Organizācijai 30 dienu laikā, lai tā savukārt to nodotu konvencijas Pusēm zināšanai un, ja nepieciešams, attiecīgai rīcībai.

3. Kuģu kravu nosēdumu ventilācija

Administrācijas apstiprināto ventilācijas procedūru var izmantot, lai no tanka aizvāktu kravas nosēdumus. Šai procedūrai jābūt saskaņā ar šā pielikuma 7. papildinājumu. Ūdeni, ko pēc tam ievada tankā, uzskata par tīru, un uz to neattiecas šā pielikuma prasības attiecībā uz izvadīšanu.

4. Atbrīvojums no pirmsmazgāšanas

Pēc kuģa kapteiņa pieprasījuma atbrīvojumu no pirmsmazgāšanas var piešķirt saņēmējas Puses valdība, ja tā ir pārliecinājusies, ka:

4.1. izkrauto tanku no jauna piekraus ar to pašu vielu vai citu vielu, kas ir saderīga ar iepriekšējo, un ka tanks pirms iekraušanas netiks mazgāts vai balastēts, vai

4.2. izkrauto tanku nedz mazgā, nedz balastē jūrā. Pirmsmazgāšana saskaņā ar attiecīgo šā noteikuma punktu jāveic citā ostā, ja ir saņemts rakstveida apstiprinājums, ka šajā ostā ir pieejama minētajam mērķim piemērota pieņemšanas iekārta, vai

4.3. kravas nosēdumi tiks aizvākti, piemērojot administrācijas apstiprinātu ventilācijas procedūru saskaņā ar šā pielikuma 7. papildinājumu.

5. Tīrīšanas līdzekļu vai piedevu lietošana

5.1. Ja tanka mazgāšanai ūdens vietā izmanto mazgāšanas līdzekli, kas nav ūdens, bet ir, piemēram, minerāleļļa vai hlorēts šķīdinātājs, tā izvadīšana jāveic saskaņā ar I pielikuma vai II pielikuma nosacījumiem atkarībā no tā, kurš no tiem attiecas uz līdzekli, ja tas tiktu pārvadāts kā krava. Šādas tanku mazgāšanas procedūras, kurās izmantots kāds no minētajiem līdzekļiem, jānosaka rokasgrāmatā un jāapstiprina administrācijai.

5.2. Ja ūdenim pievieno nelielu daudzumu tīrīšanas piedevu (mazgāšanas līdzekļu), lai atvieglotu tanka mazgāšanu, tad nedrīkst izmantot piedevas, kurās ir piesārņojuma X kategorijas komponenti, izņemot komponentus, kuri ir bioloģiski noārdāmi un kuru kopējā koncentrācija tīrīšanas piedevā ir mazāka par 10%. Ierobežojumi, kas iepriekš pārvadātās kravas dēļ attiecināmi uz tanku, nav papildināmi ar citiem ierobežojumiem.

6. X kategorijas nosēdumu izvadīšana

6.1. Saskaņā ar 1. punkta nosacījumu piemēro šos noteikumus:

6.1.1. attiecībā uz tanku, no kura izkrauta X kategorijas viela, ir jāveic pirmsmazgāšana, pirms kuģis atstāj izkraušanas ostu. Iegūtie nosēdumi jānovada uz pieņemšanas iekārtu, līdz vielas koncentrācija notekūdeņos, kas novadīti uz minēto iekārtu, kā norādīts inspektora veiktajās notekūdeņu paraugu analīzēs, ir 0,1 % vai mazāka. Kad ir panākts vajadzīgais koncentrācijas līmenis, atlikušos tanka mazgāšanas ūdeņus turpina novadīt uz pieņemšanas iekārtu, līdz tanks ir tukšs. Kravas operāciju žurnālā par šīm operācijām veic attiecīgus ierakstus, un tos apstiprina 16.1. noteikumā minētais inspektors;

6.1.2. visus ūdeņus, kas pēc tam tiek ievadīti tankā, drīkst izvadīt jūrā saskaņā ar 13.2. noteikumā minētajiem izvadīšanas standartiem;

6.1.3. ja saņēmējas puses valdība ir pārliecinājusies, ka nav iespējams izmērīt vielas koncentrāciju notekūdeņos, neizraisot nepamatotu kuģa aizkavēšanu, šī puse var pieņemt alternatīvu kārtību kā līdzvērtīgu, lai iegūtu 13.6.1.1. noteikumā paredzēto koncentrāciju, ar noteikumu, ka:

6.1.3.1. ir veikta tanka pirmsmazgāšana saskaņā ar administrācijas apstiprināto procedūru atbilstoši šā pielikuma 6. papildinājumam, un

6.1.3.2. kravas operāciju žurnālā veic attiecīgos ierakstus, un šos ierakstus apstiprina 16.1. noteikumā minētais inspektors.

7. Y un Z kategorijas nosēdumu izvadīšana

7.1. Saskaņā ar 1. punkta nosacījumu piemēro šos noteikumus:

7.1.1. attiecībā uz Y vai Z kategorijas vielu nosēdumu izvadīšanas kārtību piemēro 13.2. noteikumā minētos izvadīšanas standartus;

7.1.2. ja Y vai Z kategorijas vielas izkraušana nenotiek saskaņā ar rokasgrāmatu, tad pirmsmazgāšana jāveic, pirms kuģis atstāj izkraušanas ostu, ja vien, ņemot vērā šā pielikuma 16.1. noteikumā minētā inspektora prasības, neveic alternatīvus pasākumus, lai no attiecīgā kuģa aizvāktu kravas nosēdumus šajā pielikumā noteiktajā daudzumā. Tanka mazgāšanas ūdeņi, kas iegūti, veicot pirms­mazgāšanu, jānovada uz pieņemšanas iekārtu izkraušanas ostā vai kādā citā ostā, kur ir piemērota pieņemšanas iekārta, ja ir saņemts rakstisks apstiprinājums, ka šajā ostā pieņemšanas iekārta ir pieejama un piemērota minētajam nolūkam;

7.1.3. attiecībā uz Y kategorijas augstas viskozitātes vai cietējošām vielām attiecas šādi nosacījumi:

7.1.3.1. tām jāpiemēro 6. papildinājumā noteiktā pirmsmazgāšanas procedūra;

7.1.3.2. nosēdumu/ūdens maisījums, kas radies, veicot pirmsmazgāšanu, jānovada uz pieņemšanas iekārtu, līdz tanks ir tukšs, un

7.1.3.3. visus ūdeņus, kurus pēc tam ievada tankā, drīkst izvadīt jūrā saskaņā ar 13.2. noteikumā minētajiem izvadīšanas standartiem.

7.2. Ekspluatācijas prasības attiecībā uz balastēšanu un balasta izkraušanu

7.2.1. Pēc izkraušanas un, ja nepieciešams, pēc pirmsmazgāšanas kravas tanku drīkst balastēt. Šāda balasta izkraušanas procedūras ir norādītas 13.2. noteikumā.

7.2.2. Balastu, kas ievadīts kravas tankā, kurš izmazgāts tā, ka balastā ir mazāk nekā 1 miljondaļa iepriekš pārvadātās vielas, drīkst izvadīt jūrā, neņemot vērā izvadīšanas ātrumu, kuģa ātrumu un izvadīšanas caurules atrašanās vietu, ja kuģis atrodas vismaz 12 jūdžu attālumā no tuvākās sauszemes un ja izvadīšanu veic ūdenī, kas ir vismaz 25 metrus dziļš. Nepieciešamā tīrības pakāpe ir sasniegta, ja veikta 6. papildinājumā noteiktā pirmsmazgāšana un ja tanks pēc tam ir izmazgāts ar pilnu tīrīšanas mašīnas ciklu attiecībā uz kuģiem, kas būvēti pirms 1994. gada 1. jūlija, vai ar ūdens daudzumu, kas nav mazāks par to, kurš aprēķināts, ja k=1,0.

7.2.3. Uz tīrā vai izolētā balasta izvadīšanu jūrā šā pielikuma prasības neattiecas.

8. Izvadīšana Antarktikas reģionā

8.1. “Antarktikas reģions” ir jūras reģions uz dienvidiem no 60° dienvidu platuma.

8.2. Antarktikas reģionā ir aizliegts izvadīt kaitīgās šķidrās vielas vai maisījumus, kuros ir šādas vielas.

14. noteikums

Procedūru un iekārtu rokasgrāmata

1. Uz visiem kuģiem, kas ir sertificēti X, Y vai Z kategorijas vielu pārvadātāji, jābūt administrācijas apstiprinātai rokasgrāmatai. Rokasgrāmatai jābūt standarta formātā atbilstoši šā pielikuma 4. papildinājumam. Ja kuģis veic starptautiskus reisus, kuros lietotā valoda nav angļu, franču vai spāņu valoda, tad tekstu papildina ar tulkojumu kādā no šīm valodām.

2. Šī rokasgrāmata vajadzīga, lai kuģa virsnieki attiecībā uz kravas pārvietošanu, tanku tīrīšanu, mazgāšanas atlikumu pārvietošanu un kravas tanku balastēšanu un balasta izkraušanu no tiem varētu identificēt fizisko izkārtojumu un visas ekspluatācijas procedūras, kas jāievēro, lai pildītu šā pielikuma prasības.

15. noteikums

Kravas operāciju žurnāls

1. Visiem kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, jābūt kravas operāciju žurnālam, kas var būt iekļauts kuģa oficiālajā žurnālā vai kā citādi šā pielikuma 2. papildinājumā noteiktajā formā.

2. Pēc tam, kad paveikta kāda šā pielikuma 2. papildinājumā noteiktā operācija, šo operāciju nekavējoties ieraksta kravas operāciju žurnālā.

3. Ja nejauši noplūst kāda kaitīga šķidrā viela vai maisījums, kurā ir šāda viela, vai ja notiek noplūde, kas minēta šā pielikuma 3. noteikumā, kravas operāciju žurnālā veic ierakstu, aprakstot noplūdes apstākļus un minot tās iemeslu.

4. Katru ierakstu ar parakstu apliecina par attiecīgajām operācijām atbildīgais sardzes virsnieks vai virsnieki, un katru lappusi ar parakstu apstiprina kuģa kapteinis. Ja kuģiem ir Starptautiskā piesārņojuma novēršanas apliecība attiecībā uz kaitīgu šķidro vielu kā lejamkravu pārvadāšanu vai šā pielikuma 7. noteikumā minētā apliecība, tad ierakstus šādu kuģu kravas operāciju žurnālā veic vismaz angļu, franču vai spāņu valodā. Ja ierakstus veic arī valodā, kas ir valsts valoda attiecīgajā valstī, ar kuras karogu konkrētais kuģis ir tiesīgs kuģot, tad, strīdus vai pretrunu risināšanā tā ir galvenā valoda.

5. Kravas operāciju žurnālu glabā tādā vietā, kur tas ir viegli pieejams inspekcijai, un, izņemot gadījumu, kad runa ir par velkamu bezapkalpes kuģi, to glabā uz kuģa. To glabā trīs gadus pēc pēdējā ieraksta veikšanas.

6. Šīs konvencijas Puses valdības kompetentā iestāde drīkst pārbaudīt kravas operāciju žurnālu uz visiem kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, kamēr minētie kuģi ir tās ostā, un nokopēt jebkuru šā žurnāla ierakstu, kā arī drīkst pieprasīt, lai kuģa kapteinis apliecina šīs kopijas autentiskumu. Ikviena šāda kopija, kuru kuģa kapteinis apstiprinājis kā kravas operāciju žurnāla ieraksta autentisku kopiju, ir uzskatāma par pieņemamu jebkurā tiesvedībā kā ierakstā paziņoto faktu pierādījums. Kravas operāciju žurnāla pārbaudi un kompetentās iestādes īstenoto apstiprinātās kopijas iegūšanu saskaņā ar šo punktu veic pēc iespējas drīzāk, lai kuģi nepamatoti neaizkavētu.

6. NODAĻA – OSTAS VALSTU VEIKTĀS KONTROLES PASĀKUMI

16. noteikums

Kontroles pasākumi

1. Ikvienas šīs konvencijas Puses valdība ieceļ vai pilnvaro inspektorus saistībā ar šā noteikuma īstenošanu. Inspektori veic kontroli saskaņā ar Organizācijas izstrādāto kontroles procedūru.^*

^* Sk. Ostas valsts veiktās kontroles procedūras, ko organizācija pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju A.787(19), kura grozīta ar rezolūciju A.882(21).

2. Kad konvencijas Puses valdības ieceltais vai pilnvarotais inspektors ir pārliecinājies, ka attiecīgā darbība notiek saskaņā ar rokasgrāmatas prasībām, vai atļāvis neveikt pirmsmazgāšanu, tad minētais inspektors veic attiecīgu ierakstu kravas operāciju žurnālā.

3. Ja kuģis ir sertificēts kaitīgu šķidro vielu kā lejamkravu pārvadātājs, tad šī kuģa kapteinim jānodrošina, lai tiktu ievērotas 13. noteikuma un šā noteikuma prasības un lai kravas operāciju žurnāls saskaņā ar 15. noteikumu tiktu aizpildīts ikreiz, kad tiek veiktas šajā noteikumā minētās darbības.

4. Attiecībā uz tanku, kurā pārvadāta kāda X kategorijas viela, jāveic pirmsmazgāšana saskaņā ar 13.6. noteikumu. Kravas operāciju žurnālā par šīm darbībām jāveic attiecīgie ieraksti, un šie ieraksti 1. noteikumā minētajam inspektoram jāapstiprina.

5. Ja saņēmējas dalībvalsts valdība ir pārliecinājusies, ka nav iespējams izmērīt vielas koncentrāciju notekūdeņos, neizraisot nepamatotu kuģa aizkavēšanu,tad šī Puse var pieņemt alternatīvu kārtību, kas minēta 13.6.3. noteikumā, ja šā noteikuma 1. punktā minētais inspektors kravas operāciju žurnālā apliecina, ka:

5.1. tanks, tā sūknis un cauruļvadu sistēmas ir iztukšoti un

5.2. pirmsmazgāšana ir veikta saskaņā ar šā pielikuma 6. papildinājuma nosacījumiem, un

5.3. tanka mazgāšanas ūdeņi, kas iegūti, veicot pirmsmazgāšanu, ir novadīti uz pieņemšanas iekārtu, un tanks ir tukšs.

6. Pēc kuģa kapteiņa lūguma saņēmējas Puses valdība var atbrīvot kuģi no 13. noteikuma attiecīgajos punktos minētās prasības veikt pirmsmazgāšanu, ja ir ievērota viena no 13.4. noteikuma prasībām.

7. Šā noteikuma 6. punktā minēto atbrīvojumu attiecīgās saņēmējas Puses valdība drīkst piešķirt tikai tādiem kuģiem, kuri veic reisus uz ostām vai termināliem, kas atrodas citu šīs konvencijas dalībvalstu jurisdikcijā. Ja šādu atbrīvojumu piešķir, tad attiecīgais kravas operāciju žurnālā veiktais ieraksts jāapstiprina šā noteikuma 1. punktā minētajam inspektoram.

8. Ja izkraušanu neveic, ievērojot administrācijas apstiprinātos sūknēšanas nosacījumus attiecībā uz tankiem un pamatojoties uz šā pielikuma 5. papildinājumu, tad alternatīvus pasākumus drīkst veikt, saskaņojot ar šā noteikuma 1. punktā minēto inspektoru, lai attiecīgi no kuģa aizvāktu kravas nosēdumus 12. noteikumā paredzētajos daudzumos. Kravas operāciju žurnālā jāveic attiecīgie ieraksti.

9. Ostas valsts veiktā ekspluatācijas prasību kontrole*

9.1. Ja kuģis atrodas kādas citas Puses ostā, tad šīs Puses attiecīgi pilnvaroti darbinieki veic minētā kuģa inspekciju attiecībā uz ekspluatācijas prasībām, kas noteiktas šajā pielikumā, ja ir nepārprotams pamats uzskatīt, ka šī kuģa kapteinis vai komanda nepārzina svarīgākās procedūras uz kuģa attiecībā uz tāda piesārņojuma novēršanu, ko izraisījušas kaitīgas šķidrās vielas.

9.2. Šā noteikuma 9.1. punktā noteiktajos apstākļos attiecīgā Puse veic darbības, lai nodrošinātu to, ka konkrētais kuģis neiziet jūrā, līdz situācija nav noregulēta atbilstoši šā pielikuma prasībām.

9.3. Procedūras attiecībā uz ostas valsts veikto kontroli, kas noteikta šīs konvencijas 5. pantā, attiecas uz šo noteikumu.

9.4. Nevienu šā noteikuma daļu nedrīkst interpretēt tā, lai ierobežotu tiesības un pienākumus, kādi ir Pusēm, kuras veic šajā konvencijā īpaši noteikto ekspluatācijas prasību kontroli.

7. NODAĻA – TĀDA PIESĀRŅOJUMA NOVĒRŠANA, KAS RADIES INCIDENTA DĒĻ, KURĀ IESAISTĪTAS KAITĪGAS ŠĶIDRĀS VIELAS

17. noteikums

Ārkārtas situāciju plāns rīcībai gadījumos, kad no kuģa noplūdušas kaitīgas šķidrās vielas

1. Uz visiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 150 BT un vairāk un kuri ir sertificēti, lai pārvadātu kā lejamkravas kaitīgas šķidrās vielas, jābūt administrācijas apstiprinātam ārkārtas situāciju plānam rīcībai gadījumos, kad no kuģa noplūdušas kaitīgas šķidrās vielas.

2. Šis plāns jāsagatavo, pamatojoties uz Organizācijas izstrādātajām vadlīnijām^*, un jāuzraksta darba valodā vai valodās, ko saprot kuģa kapteinis un virsnieki. Plānā noteikti iekļauj:

2.1. kārtību, kas jāievēro kapteinim vai citām par kuģi atbildīgām personām, kuru pienākums ir ziņot par kaitīgo šķidro vielu noplūdes incidentu, kā noteikts šīs konvencijas 8. pantā un I protokolā, pamatojoties uz Organizācijas izstrādātajām vadlīnijām^**;

2.2. tādu iestāžu vai personu sarakstu, ar kurām jāsazinās, ja noticis kaitīgo šķidro vielu piesārņojuma incidents;

2.3. sīks tādu darbību apraksts, kuras personas nekavējoties veikušas uz klāja, lai samazinātu vai kontrolētu kaitīgo šķidro vielu noplūdi pēc incidenta, un

2.4. kārtību un kontaktpersonu uz kuģa, lai, novēršot piesārņojumu, darbības uz kuģa koordinētu ar valsts un vietējām iestādēm.

3. Ja ir iesaistīti kuģi, uz kuriem attiecas arī šīs konvencijas I pielikuma 37. noteikums, tad minēto plānu var kombinēt ar ārkārtas situāciju plānu rīcībai gadījumos, kad no kuģa noplūdusi nafta vai tās produkti, saskaņā ar šīs konvencijas I pielikuma 37. noteikumu. Šajā gadījumā plāna nosaukums ir “Ārkārtas situāciju plāns rīcībai gadījumos, kad no kuģa piesārņota jūra”.

^* Skatīt Vadlīnijas ārkārtas situāciju plānu izstrādei gadījumiem, kad no kuģa noplūdušas kaitīgas šķidrās vielas, proti, vadlīnijas, kuras organizācijas Jūras vides aizsardzības komiteja pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju MEPC.85(44), kas grozīta ar rezolūciju MEPC. ... (53).

^** Skatīt Kuģu ziņošanas sistēmu vispārējos principus un kuģu ziņošanas prasības, tostarp Vadlīnijas ziņošanai par incidentiem, kuros iesaistītas bīstamas preces, kaitīgas vielas un/vai jūras piesārņotāji, proti, vadlīnijas, kuras organizācija pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju A.851(20).

8. NODAĻA – PIEŅEMŠANAS IEKĀRTAS

18. noteikums

Pieņemšanas iekārtas un kravas izkraušanas termināla iekārtas

1. Šīs konvencijas katras Puses valdība šādi apņemas nodrošināt savas ostas, terminālus un remonta ostas ar pieņemšanas iekārtām atbilstoši to kuģu vajadzībām, kas tās izmanto:

1.1. visās ostās un terminālos, kur notiek kuģu kravas pārvietošana, jābūt atbilstošām iekārtām, lai pieņemtu kaitīgu šķidro vielu nosēdumus un maisījumus, kuros ir šādi nosēdumi, saskaņā ar šo pielikumu, neizraisot nepamatotu iesaistīto kuģu aizkavēšanu;

1.2. kuģu remonta ostas, kurās remontē kaitīgu šķidro vielu tankkuģus, jāaprīko ar atbilstošām iekārtām, lai no kuģiem, kas pietur šajās ostās, pieņemtu kaitīgu šķidro vielu nosēdumus un maisījumus, kuros ir šādi nosēdumi.

2. Katras Puses valdībai nosaka, kāds ir attiecīgo iekārtu tips, kuras saistībā ar šā noteikuma 1. punktu jaierīko katrā kravas iekraušanas un izkraušanas ostā, terminālā un kuģu remonta ostā tās teritorijā, un par to paziņo organizācijai.

3. Tādu šīs konvencijas dalībvalstu valdības, kuru krasta līnijas robežojas ar kādu no minētajām īpašajām teritorijām, kopīgi vienojas un nosaka datumu, līdz kuram tiks izpildīta šā noteikuma 1. punkta prasība un no kura attiecībā uz šo teritoriju stāsies spēkā 13. noteikuma attiecīgo punktu prasības, un šādi noteikto datumu organizācijai dara zināmu vismaz sešus mēnešus pirms šā datuma. Tad Organizācija nekavējoties paziņo šo datumu visām Pusēm.

4. Katra šīs konvencijas dalībvalsts valdība apņemas nodrošināt to, lai kravas izkraušanas terminālos būtu iekārtas, kas atvieglotu kravas tanku tīrīšanu tiem kuģiem, kas šajos terminālos izkrauj kaitīgās šķidrās vielas. Nosēdumus, ko iegūst, drenējot termināla kravas šļūtenes un cauruļvadu sistēmas, kurās ir kaitīgās šķidrās vielas, kas pieņemtas no kuģiem, kas izkrauj šīs vielas minētajā terminālā, nedrīkst novadīt atpakaļ uz kuģi.

5. Ikviena Puse visus gadījumu, kuros šā noteikuma 1. punktā paredzētās iekārtas vai 3. punktā noteiktie pasākumi ir atzīstami par neatbilstošiem, dara zināmus Organizācijai, lai tā šo informāciju nodotu tālāk attiecīgajām Pusēm.

II PIELIKUMA PAPILDINĀJUMI

1. papildinājums

KAITĪGO ŠĶIDRO VIELU KLASIFIKĀCIJAS VADLĪNIJAS*^*

Produktiem ir piešķirtas piesārņojuma kategorijas, pamatojoties uz šo produktu īpašību novērtējumu, kas attiecīgi atspoguļots GESAMP riska raksturojumā, kurš sniegts šajā tabulā:

Notei–kums	A1 Bio­aku­mu­lācija	A2 Bio­degra­dācija	B1 Akūts toksiskums	B2 Hronisks toksiskums	D3 Ilgtermiņa ietekme uz veselību	E2 Ietekme uz jūras iemītniekiem un bentiskiem biotopiem	Kat.
1			≥5				X
2	≥4		4
3		NR	4
4	≥ 4	NR			CMRTNI
5			4				Y
6			3
7			2
8	≥ 4	NR		Nav 0
9				≥ 1
10						Fp, F vai S Ja nav neorganiska
11					CMRTNI
12	Ikviens produkts, kas neatbilst 1.–11. un 13. noteikuma kritērijiem						Z
13	Visi produkti, kas identificēti kā: ≤2 ailē A1; R ailē A2; neaizpildīta aile D3; nav Fp, F vai S (ja nav organiska) ailē E2 un 0 (nulle) pārējās GESAMP riska raksturojuma ailēs						OS

 

 

^* Atsauce ir uz grozītajām Šķidro lejamkravu pagaidu novērtēšanas vadlīnijām, MEPC.1/Apkārtraksts Nr. 513.

 

 

Pārskatītās GESAMP riska novērtējuma kārtības saīsinātais paskaidrojums

Ailes A un B – ūdens vide
	A			B
	Bioakumulācija un biodegradācija			Ūdens toksiskums
Skaitliskais novērtējums	A 1* Bioakumulācija		A 2* Biodegradācija	B 1* Akūtais toksiskums	B 2* Hroniskais toksiskums
	log Pow	BKK		LC/EC/IC50 (mg/l)	NOEC (mg/l)
0	<1 vai > ca. 7	nav izmērāms	R: viegli biodegradējams NR: nav viegli biodegradējams	>1000	>1
1	≥1 – <2	≥1 – <10		>100 – ≤1000	>0,1 – ≤1
2	≥2 – <3	≥10 – <100		>10 – ≤100	>0,01 – ≤0,1
3	≥3 – >4	≥100 – <500		>1 – ≤10	>0,001 – ≤0,01
4	≥4 – <5	≥500 – <4000		>0,1 – ≤1	≤0,001
5	≥5	≥4000		>0,01 – ≤0,1
6				≤0,01

 

 

C un D ailes – cilvēka veselība (toksiskā iedarbība uz zīdītājiem)
			C			D
Skaitlis–kais novērtē–jums	Akūts zīdītāju toksiskums					Kairinošās īpašības, korozija un ilgtermiņa ietekme uz veselību
	C 1 Perorālais toksiskums LD50 (mg/kg)	C 2 Akūts zemādas toksiskums LD50 (mg/kg)		C 3 Inhalācijas toksiskums LC50 (mg/l)		D 1 Ādas kairinājums un korozija	D 2 Acu kairinājums un korozija	D3* Ilgtermiņa ietekme uz veselību
0	>2000	>2000		>20		nav kairinoša	nav kairinoša	C – kancerogēna M – mutagēna R – reprotoksiska S – sensibilizējoša A – ieelpošanas bīstamība T – mērķa orgāns sistēmiskais toksiskums L – plaušu bojājums N – neirotoksisks I – imūntoksisks
1	>300– <2000	>1000 –<2000		>10 – <20		viegli kairinoša	viegli kairinoša
2	>50 –<300	>200 –<1000		>2 – <10		kairinoša	kairinoša
3	>5 – <50	>50 – <200		>0,5 – < 2		3. Ārkārtīgi kairinoša vai korozīva 3A kor. (<4hr) 3B kor. (<1hr) 3C kor. (<3m)	ārkārtīgi kairinoša
4	<5	<50		<0,5

 

E aile – Mijietekme ar citiem jūras izmantošanas veidiem
E 1 Piesārņojoša	E 2* Fiziskā ietekme uz jūras iemītniekiem un bentiskajiem biotopiem	E 3 Mijietekme ar piekrastes ainavu
		Skaitliskais novērtējums	Apraksts un darbība
NT: nepiesārņojoša (testēts) T: piesārņojuma tests pozitīvs	Fp: pastāvīgi peldoša F: peldoša S: grimstošas viela	0	nekādas mijietekmes nekāda brīdinājuma
		1	nedaudz nevēlama brīdinājums, nekādas ietekmes uz ainavu
		2	mēreni nevēlama iespējama ietekme uz ainavu
		3	ļoti nevēlama ietekme uz ainavu

^* Šīs ailes izmanto, lai noteiktu piesārņojuma kategorijas

2. papildinājums

KRAVAS OPERĀCIJU ŽURNĀLA VEIDLAPA KUĢIEM,
KAS KĀ LEJAMKRAVAS PĀRVADĀ KAITĪGAS ŠĶIDRĀS VIELAS

KRAVAS OPERĀCIJU ŽURNĀLS KUĢIEM,
KAS KĀ LEJAMKRAVAS PĀRVADĀ KAITĪGAS ŠĶIDRĀS VIELAS

Kuģa vārds

Pazīšanas numurs vai burti

SJO numurs:

Bruto tilpība

Laikposmā no … līdz …

Kuģa vārds

Pazīšanas numurs vai burti

KRAVAS UN NOSTĀDINĀŠANAS TANKU IZVIETOJUMA PLĀNS(aizpilda uz kuģa)

 

Pump room	Sūkņu telpa
Identification of tanks	Tanku norādīšana
Capacity	Tilpība
(Give the capacity of each tank in cubic metres)	(Norādīt katra tanka tilpību kubikmetros)

 

 

Ievads

Nākamajās lappusēs ir sniegts plašs saraksts ar kravas un balasta operāciju pozīcijām, kuras attiecīgajā gadījumā ir ierakstāmas kravas operāciju žurnālā saskaņā ar II pielikuma 15.2. noteikumu 1973. gada Starptautiskajā konvencijā par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu, kura grozīta ar attiecīgo 1978. gada protokolu (MARPOL 73/78). Pozīcijas ir sagrupētas atbilstoši operācijas veidam, katru sadaļu apzīmējot ar burtu.

Veicot ierakstus kravas operāciju žurnālā, datums, operācijas kods un pozīcijas numurs jānorāda attiecīgajās ailēs un pieprasītās ziņas jāieraksta brīvajās vietās hronoloģiskā secībā.

Katru pabeigto operāciju ar parakstu apstiprina un datē atbildīgais sardzes virsnieks vai virsnieki un, ja nepieciešams, tās Puses kompetentās iestādes pilnvarotais inspektors, kurā kuģis tiek izkrauts. Kuģa kapteinis apstiprina ar parakstu katru aizpildīto lappusi.

Reģistrējamo pozīciju saraksts

Ieraksti jāveic attiecībā uz operācijām, kurās iesaistītas visas vielu kategorijas.

A. Kravas iekraušana

1. Iekraušanas vieta.

2. Norādīt tanku (tankus), vielas (vielu) un kategorijas (kategoriju) nosaukumu.

B. Iekšējā kravas pārvietošana

3. Pārvietotās (pārvietoto) kravas (kravu) nosaukums un kategorija

4. Tanku apzīmējums:

4.1. no:

4.2. uz:

5. Vai 4.1. apakšpunktā minēto (minētos) tanku (tankus) iztukšoja?

6. Ja ne, uzrādīt tankā (tankos) atlikušo daudzumu.

C. Kravas izkraušana

7. Izkraušanas vieta.

8. Izkrautā (izkrauto) tanka (tanku) apzīmējums.

9. Vai tanku (tankus) iztukšoja?

9.1. Ja iztukšoja, apstipriniet, ka iztukšošanas un tīrīšanas procedūra veikta saskaņā ar kuģa Procedūru un iekārtu rokasgrāmatu (t. i., sānsvere, galsvere, tīrīšanas temperatūra).

9.2. Ja neiztukšoja, uzrādīt tankā (tankos) atlikušo daudzumu.

10. Vai kuģa Procedūru un iekārtu rokasgrāmatā ir prasīts veikt pirmsmazgāšanu un pēc tam novadīšanu uz pieņemšanas iekārtām?

11. Sūknēšanas un/vai tīrīšanas sistēmas atteice:

11.1. atteices laiks un veids;

11.2. atteices iemesli;

11.3. laiks, kad sistēma bija atjaunota darba stāvoklī.

D. Obligātā pirmsmazgāšana saskaņā ar kuģa Procedūru un iekārtu rokasgrāmatu

12. Norādīt tanku(–us), vielu(–as) un kategoriju(–as).

13. Mazgāšanas paņēmiens:

13.1. tīrīšanas mašīnu skaits uz tanku;

13.2. mazgāšanas ciklu ilgums;

13.3. karstā/aukstā mazgāšana.

14. Pirmsmazgāšanas nosēdumi pārvietoti uz:

14.1. pieņemšanas iekārtu izkraušanas ostā (norādīt ostu)^*;

15.2. uz citu pieņemšanas iekārtu (norādīt ostu)^*.

E. Kravas tanku tīrīšana, izņemot obligāto pirmsmazgāšanu (citas pirmsmazgāšanas operācijas, pēdējā mazgāšana, ventilācija u. c.)

15. Norādīt laiku, identificēt tanku(–us), vielu(–as) un kategoriju(–as) un norādīt:

15.1. izmantoto mazgāšanas procedūru;

15.2. tīrīšanas līdzekli (līdzekļus) (norādīt līdzekli (līdzekļus) un daudzumu);

15.3. izmantotā ventilācijas procedūra (norādīt ventilācijas laikā izmantoto ventilatoru skaituun ventilēšanas ilgumu).

16. Tanka mazgāšanas ūdeņi novadīti:

16.1. jūrā;

16.2. uz pieņemšanas iekārtu (norādīt ostu)^*;

16.3. uz nostādināšanas tanku (norādīt tanku).

F. Tanka mazgāšanas ūdeņu izvadīšana jūrā

17. Norādīt tanku (tankus):

17.1. Vai tanka mazgāšanas ūdeņi tika izvadīti tanka (tanku) tīrīšanas laikā? Ja tika, tad ar kādu ātrumu?

17.2. Vai tanka mazgāšanas ūdeni izvadīja no nosēdumu tanka? Ja izvadīja, tad norādīt daudzumu un izvadīšanas ātrumu.

18. Sūknēšanas uzsākšanas un pārtraukšanas laiks.

19. Kuģa ātrums izvadīšanas laikā.

G. Kravas tanku balastēšana

20. Balastētā (balastēto) tanka (tanku) apzīmējums.

21. Laiks, kad tika uzsākta balastēšana.

H. Balasta ūdens izvadīšana no kravas tankiem

22. Tanka (tanku) apzīmējums.

23. Balasta izvadīšana:

23.1. jūrā;

23.2. uz pieņemšanas iekārtu (norādīt ostu)^*.

24. Laiks, kad tika uzsākta un pārtraukta balasta izvadīšana.

25. Kuģa ātrums izvadīšanas laikā.

I. Nejauša vai cita veida ārkārtas noplūde

26. Norises laiks.

27. Aptuvenais daudzums, viela(–as) un kategorija(–as).

28. Izvadīšanas vai noplūdes apstākļi un vispārējas piezīmes.

J. Pilnvarotu inspektoru veiktā kontrole

29. Norādīt ostu.

30. Norādīt tanku(–us), vielu(–as), kategoriju(–as), kas izvadīta(–as) krastā.

31. Vai tanks (tanki), sūknis (sūkņi) un cauruļvadu sistēma(–as) tika iztukšotas?

32. Vai tika veikta pirmsmazgāšana saskaņā ar kuģa Procedūru un iekārtu rokasgrāmatu?

33. Vai tanka mazgāšanas ūdeņi, kas radušies, veicot pirmsmazgāšanu, ir izvadīti krastā un vai tanks ir tukšs?

34. Obligāto pirmsmazgāšanu atļauts neveikt.

35. Šādas atļaujas piešķiršanas iemesli.

36. Pilnvarotā inspektora vārds un paraksts.

37. Organizācija, uzņēmums, valsts aģentūra, kurā inspektors strādā.

^* Kuģu kapteiņiem no pieņemšanas iekārtu, tostarp liellaivu un autocisternu, operatoriem jāiegūst kvīts vai apliecinošs dokuments, kurā precizēts pārvietotā tanku mazgāšanā izmantotā ūdens daudzums kopā ar pārvietošanas laiku un datumu. Kvīts vai apliecinošais dokuments jāglabā kopā ar kravas operāciju žurnālu.

K. Papildu ekspluatācijas darbības un piezīmes

Kuģa vārds

Pazīšanas numurs vai burti

SJO numurs

KRAVAS/BALASTA OPERĀCIJAS

Datums	Kods (burts)	Pozīcija (numurs)	Operāciju saraksts/atbildīgā sardzes virsnieka paraksts/ pilnvarotā inspektora vārds un paraksts

Kapteiņa paraksts ……………………………………….

3. papildinājums

ATTIECĪBĀ UZ KAITĪGU ŠĶIDRO VIELU KĀ LEJAMKRAVU PĀRVADĀŠANU PIEŠĶIRTĀ
STARPTAUTISKĀS PIESĀRŅOJUMA NOVĒRŠANAS APLIECĪBAS VEIDLAPA

 

4. papildinājums

PROCEDŪRU UN IEKĀRTU ROKASGRĀMATAS STANDARTFORMĀTS

1. piezīme: Formātu veido standartizēts ievads un katras sadaļas virsrakstu rādītājs. Šī standartizētā daļa jāatveido katra kuģa rokasgrāmatā. Aiz tās ir katras sadaļas saturs, kas sagatavots attiecībā uz konkrēto kuģi. Ja sadaļa nav piemērojama, jāieraksta “NP”, lai neizjauktu numurējumu, kas noteikts standartformātā. Ja standartformāta punkti ir slīprakstā, jāsniedz vajadzīgā informācija par konkrēto kuģi. Saturs attiecībā uz katru kuģi būs atšķirīgs projekta, pārvadājumu un plānoto kravu dēļ. Ja teksts nav slīprakstā, standartformāta teksts rokasgrāmatā jāieraksta bez kādām izmaiņām.

2. piezīme: Ja administrācija pieprasa vai pieņem informāciju vai ekspluatācijas instrukcijas papildus tām, kas minētas šajā standartformātā, tad tās iekļauj rokasgrāmatas 4. papildinājumā.

STANDARTFORMĀTS

 

MARPOL 73/78 II PIELIKUMS. PROCEDŪRU UN IEKĀRTU ROKASGRĀMATA

Kuģa vārds:

Pazīšanas numurs vai burti:

SJO numurs

Reģistrācijas osta:

Administrācijas apstiprinājuma zīmogs:

IEVADS

1. 1973. gada Starptautiskā konvencija par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu, kas grozīta ar attiecīgo 1978. gada protokolu (turpmāk tekstā MARPOL 73/78), ir izstrādāta, lai novērstu jūras vides piesārņojumu, ko izraisījusi kaitīgu vielu vai noteču, kurās ir šādas vielas, noplūde jūrā no kuģiem. Lai sasniegtu šo mērķi, MARPOL 73/78 ir seši pielikumi, kuros ir iekļauti sīki noteikumi par tādu vielu pārvietošanu uz kuģa un izvadīšanu jūrā vai nokļūšanu atmosfērā, kuras pieder sešam galvenajām kaitīgo vielu grupām, proti, I pielikums (Minerāleļļas), II pielikums (Kaitīgās šķidrās vielas, ko pārvadā kā lejamkravas), III pielikums (Kaitīgās vielas iepakojumā), IV pielikums (Notekūdeņi), V pielikums (Atkritumi) un VI pielikums (Gaisa piesārņojums).

2. MARPOL 73/78 II pielikuma 13. noteikums (turpmāk tekstā – II pielikums) aizliedz izvadīt jūrā X, Y vai Z kategorijas kaitīgas šķidrās vielas vai balasta ūdeni, tanku mazgāšanas ūdeni vai citus nosēdumus vai maisījumus, kuros ir šādas vielas, izņemot gadījumu, kad to dara atbilstoši izvirzītajiem nosacījumiem, tostarp saskaņā ar procedūrām un pasākumiem, kuru pamatā ir Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) izstrādātie standarti, lai nodrošinātu to, ka tiek ievēroti katrai kategorijai noteiktie kritēriji.

3. II pielikumā noteikts, ka uz ikviena kuģa, kas ir sertificēts kaitīgu šķidro vielu kā lejamkravu pārvadātājs, jābūt Procedūru un iekārtu rokasgrāmatai, kas turpmāk tekstā dēvēta par rokasgrāmatu.

4. Šī rokasgrāmata ir sarakstīta saskaņā ar II pielikuma 4. papildinājumu un attiecas uz jūras vides aspektiem saistībā ar kravas tanku tīrīšanu un tādu nosēdumu un maisījumu izvadīšanu, kuri radušies, tīrot kravas tankus. Šī rokasgrāmata nav drošības noteikumi, šajā saistībā jāatsaucas uz citām publikācijām, īpaši, lai novērtētu drošības risku.

5. Rokasgrāmatas mērķis ir norādīt pasākumus un aprīkojumu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu atbilstību II pielikumam, un norādīt kuģa virsniekiem visas ekspluatācijas darbības attiecībā uz kravas pārvietošanu, tanku tīrīšanu, mazgāšanas atlikumu pārvietošanu, nosēdumu izvadīšanu, balastēšanu un balasta izkraušanu, kas jāievēro, lai izpildītu II pielikuma prasības.

6. Turklāt administrācija šo rokasgrāmatu kopā ar kuģa kravas operāciju žurnālu un apliecību, kas izsniegta saskaņā ar II pielikumu,^* lietos kontroles nolūkos, lai nodrošinātu kuģa pilnīgu atbilstību II pielikuma prasībām.

7. Kuģa kapteinim jānodrošina tas, lai jūrā nenoplūstu kravas nosēdumi vai nosēdumu/ūdens maisījumi, kuros ir X,Y vai Z kategorijas vielas, ja vien šāda izvadīšana netiek veikta pilnīgā saskaņā ar rokasgrāmatā norādīto ekspluatācijas kārtību.

8. Šo rokasgrāmatu ir apstiprinājusi administrācija, un bez iepriekšēja administrācijas apstiprinājuma nedrīkst veikt izmaiņas vai labojumus nevienā tās daļā.

^* Iekļaut tikai konkrētajam kuģim izdoto apliecību: t. i., Starptautisko piesārņojuma novēršanas apliecību attiecībā uz kaitīgu šķidro vielu kā lejamkravu pārvadāšanu vai Piemērotības apliecību bīstamu beztaras ķīmisko vielu pārvadāšanai vai Starptautisko piemērotības apliecību bīstamu beztaras ķīmisko vielu pārvadāšanai.

SADAĻU RĀDĪTĀJS

1. MARPOL 73/78 II pielikuma galvenās iezīmes

2. Kuģa aprīkojuma un izkārtojuma apraksts

3. Kravas izkraušanas procedūras un tanku tīrīšana

4. Procedūras, kas attiecas uz kravas tanku tīrīšanu, nosēdumu izvadīšanu, balastēšanu un balasta izkraušanu

5. Informācija un procedūras

1. sadaļa. MARPOL 73/78 II pielikuma galvenās iezīmes

1.1. II pielikuma prasības attiecas uz visiem kuģiem, kuri kā lejamkravas pārvadā kaitīgas šķidrās vielas. Vielas, kuras apdraud jūras vidi, iedala trīs kategorijās – X, Y un Z. X kategorijas vielas ir tās, kas rada vislielākos draudus jūras videi, savukārt Z kategorijas jūras vidi apdraud vismazāk.

1.2. II pielikums aizliedz izvadīt jūrā notekūdeņus, kuros ir šo kategoriju vielas, izņemot gadījumu, kad minēto izvadīšanu veic saskaņā ar nosacījumiem, kas ir sīki izstrādāti attiecībā uz katru kategoriju. Attiecīgajā gadījumā šie nosacījumi ietver tādus parametrus kā, piemēram:

1.2.1. maksimālais vielu daudzums uz tanku, kuru drīkst izvadīt jūrā,

1.2.2. kuģa ātrums izvadīšanas laikā,

1.2.3. minimālais attālums no tuvākās saus­zemes izvadīšanas laikā,

1.2.4. minimālais ūdens dziļums jūrā izvadīšanas laikā un

1.2.5. nepieciešamība veikt izvadīšanu zem ūdenslīnijas.

1.3. Uz atsevišķiem jūras reģioniem, kas noteikti kā “īpašās teritorijas”, attiecas daudz stingrāki kritēriji. Saskaņā ar II pielikumu īpašā teritorija ir Antarktikas reģions.

1.4. II pielikumā noteikts, ka visiem kuģiem jābūt aprīkotiem ar sūknēšanas un cauruļvadu iekārtām, lai nodrošinātu to, ka nevienā tankā, kas paredzēts X, Y un Z kategorijas vielu pārvadāšanai, pēc izkraušanas nepatur tādu nosēdumu daudzumu, kas pārsniedz pielikumā norādīto. Attiecībā uz ikvienu tanku, kas paredzēts šādu vielu pārvadāšanai, veic nosēdumu daudzuma novērtēšanu. Tikai tad, kad tiek konstatēts, ka nosēdumu daudzums ir mazāks par pielikumā noteikto daudzumu, tanku drīkst apstiprināt X, Y vai Z kategorijas vielu pārvadāšanai.

1.5. Papildus iepriekšminētajiem nosacījumiem svarīga prasība II pielikumā ir tā, ka noteiktas kravas atlikumu izvadīšanas operācijas un noteiktas tanka tīrīšanas un ventilācijas operācijas drīkst veikt, tikai izmantojot apstiprinātas procedūras un iekārtas.

1.6. Lai nodrošinātu atbilstību 1.5. punkta prasībai, šīs rokasgrāmatas 2. sadaļā ir pilnīga informācija par kuģa aprīkojumu un iekārtām, 3. sadaļā – ekspluatācijas procedūras attiecībā uz kravas izkraušanu un tanku tīrīšanu un 4. sadaļā – kravas nosēdumu izvadīšanas, tanku mazgāšanas, mazgāšanas nosēdumu savākšanas, balastēšanas un balasta izkraušanas procedūras, kas piemērojamas vielām, kuru pārvadāšanai kuģis ir sertificēts.

1.7. Ievērojot šajā rokasgrāmatā noteiktās procedūras, tiks nodrošināts, ka konkrētais kuģis atbilst visām attiecīgajām MARPOL 73/78 II pielikuma prasībām.

2. sadaļa. Kuģa aprīkojuma un iekārtu apraksts

2.1. Šajā sadaļa ir pilnīga informācija par kuģa aprīkojumu un iekārtām, kas nepieciešamas, lai kuģa komandai būtu iespējams ievērot ekspluatācijas procedūras, kas noteiktas 3. un 4. sadaļā.

2.2. Kuģa vispārējais izkārtojums un kravas tanku apraksts

Šajā sadaļā ir īss kuģa kravas nodalījuma apraksts, tostarp kravas tanku galvenās iezīmes un to novietojumu.

Iekļauj shematiskos zīmējumus un shēmas, kur attēlots kuģa vispārējais izkārtojums un norādīts kravas tanku novietojums un numerācija un apsildes iekārtas.

2.3. Kravas sūknēšanas un cauruļvadu iekārtu un tīrīšanas sistēmas apraksts

Šajā sadaļā ir kravas sūknēšanas un cauruļvadu iekārtu un tīrīšanas sistēmas apraksts. Ievieto shematiskus zīmējumus un skēmas, kuri sniedz šādu informāciju un kurus, ja nepieciešams, papildina ar tekstuālu paskaidrojumu:

2.3.1. kravas cauruļvadu iekārtas ar diametriem;

2.3.2. kravas sūknēšanas iekārtas un sūknēšanas jauda;

2.3.3. tīrīšanas sistēmas cauruļvadu iekārtas ar diametriem;

2.3.4. tīrīšanas sistēmas sūknēšanas iekārtas un sūknēšanas jauda;

2.3.5. sūknēšanas punkta un tīrīšanas līniju atrašanās vieta katrā kravas tankā;

2.3.6. ja ir ierīkota iesūces aka – tās atrašanās vieta un tilpība, izteikta kubikmetros;

2.3.7. līniju iztukšošanas un tīrīšanas vai pūšanas iekārtas un

2.3.8. līniju pūšanai vajadzīgā slāpekļa vai gaisa daudzums un spiediens, ja nepieciešams.

2.4. Balasta tanku un balasta sūknēšanas un cauruļvadu iekārtas

Šajā sadaļā ir balasta tanku un balasta sūknēšanas un cauruļvadu iekārtu apraksts.

Ievieto shēmas un shematiskus zīmējumus, un tabulas, kas sniedz šādu informāciju:

2.4.1. vispārējais izkārtojums, kurā attēloti izolētā balasta tanki un kravas tanki, kurus izmanto kā balasta tankus, un to tilpība (kubikmetros);

2.4.2. balasta cauruļvadu iekārta;

2.4.3. tādu kravas tanku sūknēšanas jauda, kurus var izmantot kā balasta tankus, un

2.4.4. visi savienojumi, kas saista balasta cauruļvadu iekārtu un zemūdens cauruļu sistēmu.

2.5. Speciālo nostādināšanas tanku un tiem pievienoto sūknēšanas un cauruļvadu iekārtu apraksts

Šajā sadaļā ir speciālā (speciālo) nostādināšanas tanka (tanku), ja tāds ir, un tam (tiem) pievienoto sūknēšanas un cauruļvadu iekārtu apraksts. Pievieno skēmas un shematiskus zīmējumus, kas sniedz šādu informāciju:

2.5.1. kuriem speciālās nostādināšanas tankiem ir šādu tanku tilpība;

2.5.2. speciālo nostādināšanas tanku sūknēšanas un cauruļvadu iekārtas ar cauruļvadu diametriem un šo tanku savienojums ar zemūdens izplūdes cauruli.

2.6. Tādas zemūdens izplūdes caurules apraksts, kura paredzēta notecēm, kurās ir kaitīgas šķidrās vielas

Šajā sadaļā ir informācija par zemūdens izplūdes caurules (vai cauruļu) novietojumu un maksimālo caurlaidību, kā arī pieslēgumiem šai caurulei no kravas tankiem un nostādināšanas tankiem. Pievieno shēmas un shematiskus zīmējumus, kas sniedz šādu informāciju:

2.6.1. zemūdens izplūdes cauruļu atrašanās vieta un skaits;

2.6.2. pieslēgumi zemūdens izplūdes caurulēm;

2.6.3. visu jūras ūdens ieplūdes sistēmu atrašanās vieta attiecībā pret zemūdens izplūdes caurulēm.

2.7. Tādu ierīču apraksts, kas norāda un reģistrē plūsmas ātrumu

Svītrots

2.8. Kravas tanku ventilācijas sistēmas apraksts

Šajā sadaļā ir kravas tanku ventilācijas sistēmas apraksts.

Shēmas un shematiski zīmējumi, un tabulas, kas attiecīgajā gadījumā sniedz šādu informāciju un kas papildinātas ar tekstuālu paskaidrojumu:

2.8.1. kaitīgās šķidrās vielas, kuras kuģis ir sertificēts pārvadāt un kuru tvaika spiediens ir lielāks nekā 5kPa 20°C temperatūrā, un kuras ir piemērotas tīrīšanai ar ventilāciju un ir jāuzskaita rokasgrāmatas 4.4.10. punktā;

2.8.2. ventilācijas cauruļu sistēma un ventilatori;

2.8.3. ventilācijas atveru novietojums;

2.8.4. minimālais ventilācijas sistēmas plūsmas ātrums, lai atbilstoši vēdinātu kravas tanka dibenu un visas daļas;

2.8.5. tādu konstrukciju novietojums tanka iekšpusē, kuras ietekmē ventilāciju;

2.8.6. kravas cauruļvadu sistēmas, sūkņu, filtru u. c. ventilācijas metode un

2.8.7. līdzekļi, lai nodrošinātu, ka tanks ir sauss.

2.9. Tanka mazgāšanas iekārtu un mazgāšanas ūdens sildīšanas sistēmas apraksts

Šajā sadaļā ir kravas tanku mazgāšanas iekārtu, mazgāšanas ūdens sildīšanas sistēmas un visa nepieciešamā tanka mazgāšanas aprīkojuma apraksts.

Shēmas un shematiski zīmējumi, un tabulas, kas sniedz šādu informāciju:

2.9.1. tanka mazgāšanai paredzēto cauruļu izkārtojums un cauruļvadu diametri;

2.9.2. tanka tīrīšanas mašīnu tips, to tilpība un spiediens;

2.9.3. maksimālais tanka tīrīšanas mašīnu skaits, kuras var darboties vienlaicīgi;

2.9.4. kravas tanka mazgāšanai paredzēto atveru novietojums uz klāja;

2.9.5. tīrīšanas mašīnu skaits un to novietojums, kas nepieciešams, lai pilnībā aptvertu kravas tanka sienas;

2.9.6. tas mazgāšanas ūdens maksimālais apjoms, ko var uzkarsēt līdz 60°C temperatūrai ar uzstādīto sildīšanas aprīkojumu, un

2.9.7. maksimālais tanku tīrīšanas mašīnu skaits, kuras var darbināt vienlaicīgi 60°C temperatūrā.

3. sadaļa. Kravas izkraušanas procedūras un tanku tīrīšana

3.1. Šajā sadaļā ir ekspluatācijas procedūras attiecībā uz kravas izkraušanu un tanku tīrīšanu, kuras jāievēro, lai nodrošinātu atbilstību II pielikuma prasībām.

3.2. Kravas izkraušana

Šajā sadaļā ir procedūras, kas jāievēro, tostarp attiecībā uz sūkņiem un kravas izkraušanas un sūknēšanas līniju, ko izmanto katrā tankā. Var norādīt alternatīvas metodes.

Norāda sūkņa vai sūkņu ekspluatācijas metodi un visu vārstu ekspluatācijas secību.

Pamatprasība ir maksimāli izkraut kravu.

3.3. Kravas tanku tīrīšana

Šajā sadaļā ir procedūras, kas jāievēro ikviena kravas tanka tīrīšanas laikā.

Šīs procedūras attiecas uz:

3.3.1. tīrīšanas sistēmas ekspluatāciju;

3.3.2. sānsveres un galsveres prasībām;

3.3.3. līniju iztukšošanas un tīrīšanas vai pūšanas iekārtām, ja tās nepieciešamas, un

3.3.4.tīrīšanas laika ilgumu, veicot testu ar ūdeni.

3.4. Kravas temperatūra

Šajā sadaļā ir informācija par tādas kravas sildīšanas prasībām, kura izkraušanas laikā ir jāuztur noteiktā minimālajā temperatūrā.

Jāsniedz informācija par sildīšanas sistēmas kontroli un temperatūras mērīšanas metodi.

3.5. Procedūras, kas jāievēro, ja kravas tanku nevar izkraut saskaņā ar noteikto procedūru

Šajā sadaļā ir informācija par procedūrām, kas jāievēro tad, ja 3.3. un/vai 3.4. sadaļā iekļautās prasības nav iespējams ievērot, piemēram, šādu apstākļu dēļ:

3.5.1. kravas tanka tīrīšanas sistēmas atteices dēļ, un

3.5.2. kravas tanka sildīšanas sistēmas atteices dēļ.

3.6. Kravas operāciju žurnāls

Pabeidzot jebkuras operācijas ar kravu, aizpilda attiecīgās kravas operāciju žurnāla vietas.

4. sadaļa. Procedūras, kas attiecas uz kravas tanku tīrīšanu, nosēdumu izvadīšanu, balastēšanu un balasta izkraušanu

4.1. Šajā sadaļā ir ekspluatācijas procedūras attiecībā uz tanku tīrīšanu, balasta un mazgāšanas atlikumu pārvietošanu, kuras jāievēro, lai nodrošinātu atbilstību II pielikuma prasībām.

4.2. Nākamajos punktos izklāstīta veicamo operāciju secība un sniegta informācija, kurai ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu, ka attiecīgās kaitīgās šķidrās vielas tiek izvadītas, neradot kaitējuma draudus jūras videi.

4.3. Svītrots

4.4. Informācijai, kas nepieciešama, lai noteiktu kravas nosēdumu izvadīšanas, tanku tīrīšanas, balastēšanas un balasta izkraušanas procedūras, ņem vērā turpmāk minēto:

4.4.1. Vielas kategoriju

Vielas kategoriju noskaidro attiecīgajā apliecībā.

4.4.2. Tīrīšanas efektivitāti, kas piemīt tanka sūknēšanas sistēmai

Šīs sadaļas saturs būs atkarīgs no kuģa projekta un no tā, vai tas ir jauns kuģis vai esošais kuģis (Skatīt plūsmas diagrammu un sūknēšanas/tīrīšanas prasības).

4.4.3. Kuģis atrodas īpašajā teritorijā vai ārpus tās

Šajā sadaļā ir norādījumi par to, vai tanka mazgāšanas ūdeni drīkst izvadīt jūrā – īpašajā teritorijā (kā noteikts 1.3. sadaļā) vai ārpus īpašās teritorijas. Jānosaka dažādas prasības, un šīs prasības būs atkarīgas no kuģa projekta un pārvadājumu veida.

Kaitīgo šķidro vielu nosēdumus vai maisījumus, kuros ir šādas vielas, nav atļauts izvadīt Antarktikas reģionā (jūras reģions uz dienvidiem no 60° dienvidu platuma).

4.4.4. Cietējošā vai augstas viskozitātes viela

Vielas īpašības noskaidro preču transportēšanas dokumentā.

4.4.5. Sajaukšanās spēja ar ūdeni

Svītrots

4.4.6. Savietojamība ar mazgāšanas atlikumiem, kuros ir citas vielas

Šajā sadaļā ir norādījumi par pieļaujamo un nepieļaujamo kravas mazgāšanas atlikumu sajaukšanu. Jāatsaucas uz savietojamības rokasgrāmatām.

4.4.7. Novadīšana uz pieņemšanas iekārtu

Šajā sadaļā norāda tās vielas, kuru nosēdumi jāpakļauj pirmsmazgāšanai un jānovada uz pieņemšanas iekārtu.

4.4.8. Izvadīšana jūrā

Šajā sadaļā ir informācija par faktoriem, kas jāņem vērā, lai noteiktu, vai nosēdumu/ūdens maisījumus drīkst izvadīt jūrā.

4.4.9. Tīrīšanas līdzekļu vai piedevu lietošana

Šajā sadaļā ir informācija par tīrīšanas līdzekļu (piemēram, šķīdinātāju, ko izmanto tanku tīrīšanai) un piedevu^* lietošanu un atrašanos tanku mazgāšanas ūdenī (piemēram, mazgāšanas līdzekļi).

^* Skatīt jaunāko MEPC.2 apkārtraksta izdevumu (izdod katru gadu decembrī).

4.4.10. Ventilācijas procedūru izmantošana tanku tīrīšanai

Šajā sadaļā ir norādītas visas vielas, kas piemērotas, lai izmantotu ventilācijas procedūras.

4.5. Pareizās ekspluatācijas procedūras, kuras jāievēro, tiek noteiktas, ņemot vērā iepriekšminēto informāciju un izmantojot 5. sadaļas instrukcijas un plūsmas diagrammu. Kravas operāciju žurnālā jāveic attiecīgie ieraksti, kuros norādīta pieņemtā kārtība.

5. sadaļa. Informācija un procedūras

Šajā sadaļā ir procedūras, kas būs atkarīgas no kuģa vecuma un sūknēšanas jaudas. Šajā sadaļā minētās plūsmas diagrammas paraugi ir sniegti A papildinājumā, un tajos ir iekļautas visaptverošas prasības, kas piemērojamas gan jauniem, gan esošiem kuģiem. Konkrētā kuģa rokasgrāmatā jāietver tikai tās prasības, kas attiecas tieši uz šo kuģi.

Attiecībā uz vielām, kuru kušanas temperatūra ir 0°C vai lielāka vai kuru viskozitāte 20°C ir 50mPa.s vai lielāka, informāciju par kušanas temperatūru un viskozitāti noskaidro nosūtīšanas dokumentā.

Attiecībā uz vielām, kuras ir atļauts pārvadāt, norāda atsauci uz attiecīgo apliecību.

Rokasgrāmatā ir:

1. tabula	:	Svītrots
2. tabula	:	Informācija par kravas tanku
A papildinājums	:	Plūsmas diagramma
B papildinājums	:	Pirmsmazgāšanas procedūras
C papildinājums	:	Ventilācijas procedūras
D papildinājums	:	Papildu informācija un ekspluatācijas norādījumi, kurus ir pieprasījusi vai ir pieņēmusi administrācija

Iepriekšminētās tabulas un papildinājumu izklāsts tiks sniegts turpmāk.

2. tabula – Informācija par kravas tanku

Tanka nr.	Tilpība (m3)	Tīrīšanas daudzums (litros)

A papildinājums

PLŪSMAS DIAGRAMMAS – KRAVAS TANKU TĪRĪŠANA UN TĀDA TANKU MAZGĀŠANAS ŪDENS/BALASTA AIZVĀKŠANA, KURĀ IR X, Y UN Z KATEGORIJAS VIELAS

1. piezīme: šajā plūsmas diagrammā ir attēlotas pamatprasības, kuras piemērojamas visu vecuma grupu kuģiem un kuras ir tikai rekomendējošas.

2. piezīme: jebkāda veida noplūdi jūrā regulē II pielikums.

3. piezīme: kaitīgo šķidro vielu vai šādas vielas saturošu maisījumu izvadīšana Antarktikas reģionā ir aizliegta.

 

Discharge tank and piping to maximum extent possible	Maksimāli iztukšot tanku un cauruļu sistēmu
Residue is Cat. X	X kat. nosēdumi
Yes	Jā
No	Nē
Residue is Cat. Y	Y kat. nosēdumi
Residue is Cat. Z	Z kat. nosēdumi
Residue is OS	OS nosēdumi
Apply CDP 1(a) or 3	Piemērot TAP 1.a) vai 3.
Solidifying or Highly Viscous	Cietējošā vai augstas viskozitātes viela
Ship keel laid after 01/01/2007	Kuģa ķīlis ielikts pēc 01.01.2007.
Apply CDP 1(a) or 1(b)	Piemērot TAP 1.a) vai 1.b)
Apply CDP 2(a) or 3	Piemērot TAP 2.a) vai 3.
Apply CDP 2(a) or 3	Piemērot TAP 2.a) vai 3.
Apply CDP 2(a), 2(b) or 3	Piemērot TAP 2.a), 2.b) vai 3.
No discharge requirements	Nekādu prasību attiecībā uz izvadīšanu
No transport allowed	Transportēšana nav atļauta

 

 

Kuģa apraksts	Tīrīšanas prasības (litros)
	X kategorija	Y kategorija	Z kategorija
Jauni kuģi: ķīlis ielikts pēc 01.01.2007.	75	75	75
IBC kuģi līdz 01.01.2007.	100 +50 pieļaujamā novirze	100 + 50 pieļaujamā novirze	300 + 50 pieļaujamā novirze
BCH kuģi	300 + 50 pieļaujamā novirze	300 + 50 pieļaujamā novirze	900 + 50 pieļaujamā novirze
Citi kuģi: ķīlis ielikts pirms 01.01.2007.	nepiemēro	nepiemēro	pēc iespējas iztukšot

 

 

Tīrīšanas un aizvākšanas procedūras (TAP) (Sākt no ailes augšpuses zem noteiktā TAP numura un atzīmētajās vietās aizpildīt procedūru noteiktajā secībā atzīmētajās vietās)
Nr.	Procedūra	Procedūras numurs
		1.a)	1.b)	2.a)	2.b)	3.
1.	Maksimāli iztīrīt tanku un cauruļvadus, noteikti ievērojot šīs rokasgrāmatas 3. sadaļā norādītās procedūras.	X	X	X	X	X
2.	Veikt pirmsmazgāšanu saskaņā ar šīs rokasgrāmatas B papildinājumu un novadīt nosēdumus uz pieņemšanas iekārtu.	X	X
3.	Papildus pirmsmazgāšanai veikt turpmāko mazgāšanu ar: pilnu tīrīšanas mašīnas (mašīnu) ciklu attiecībā uz kuģiem, kas būvēti pirms 1994. gada 1. jūlija; ūdens daudzumu, kas nav mazāks par to, kas aprēķināts, ja “k”=1,0, attiecībā uz kuģiem, kas būvēti 1994. gada 1. jūlijā vai pēc tam.		X
4.	Piemērot ventilācijas procedūru saskaņā ar šīs rokasgrāmatas C papildinājumu.					X
5.	Balastēt tankus vai mazgāt tankus atbilstoši pārvadāšanas standartiem.	X		X	X	X
6.	Tankam pievienotais balasts.		X
7.	Nosacījumi attiecībā uz tāda balasta/nosēdumu/ūdens maisījumu izvadīšanu, kas nav iegūti, veicot pirmsmazgāšanu.
	7.1. attālums no zemes > 12 jūras jūdzes;	X		X	X
	7.2. kuģa ātrums > 7 mezgli;	X		X	X
	7.3. ūdens dziļums > 25 metri;	X		X	X
	7.4. Zemūdens izvadīšanas izmantošana (nepārsniedzot pieļaujamo izvadīšanas ātrumu).	X		X
8.	Balasta izvadīšanas nosacījumi
	8.1. attālums no zemes > 12 jūras jūdzes;		X
	8.2. ūdens dziļums > 25 metri.		X
9.	Jebkādu ūdeni, kas pēc tam ievadīts tankā, drīkst izvadīt jūrā bez jebkādiem ierobežojumiem.	X	X	X	X	X

 

B papildinājums

PIRMSMAZGĀŠANAS PROCEDŪRAS

Šajā rokasgrāmatas papildinājumā ir pirmsmazgāšanas procedūras, kuru pamatā ir II pielikuma 6. papildinājums. Šīs procedūras ietver īpašas prasības attiecībā uz tanku mazgāšanas iekārtām un aprīkojumu, ar ko nodrošināts konkrētais kuģis un kas attiecas uz:

1.1. tīrīšanas mašīnas lietošanai atbilstošo novietojumu;

1.2. mazgāšanas nosēdumu izsūknēšanas procedūru;

1.3. karstajai mazgāšanai noteiktajām prasībām;

1.4. tīrīšanas mašīnas ciklu skaits ( vai laiks) un

1.5. minimālo ekspluatācijas spiedienu.

C papildinājums

VENTILĀCIJAS PROCEDŪRAS

Šajā rokasgrāmatas papildinājumā ir ventilācijas procedūras, kuru pamatā ir II pielikuma 7. papildinājums. Šīs procedūras ietver īpašas prasības, kuras attiecas uz kravas tanku ventilācijas sistēmas lietošanu vai aprīkojumu, kas uzstādīts uz konkrētā kuģa, un kuras aptver:

1.1. ventilācijas lietojumam atbilstošo novietojumu;

1.2. minimālo plūsmu vai ventilatoru ātrumu;

1.3. kravas cauruļvadu, sūkņu, filtru u. tml. ventilācijas procedūras un

1.4. procedūras, lai nodrošinātu, ka procesa beigās tanki ir sausi.

D papildinājums

PAPILDU INFORMĀCIJA UN EKSPLUATĀCIJAS PRASĪBAS,
KURAS IR PIEPRASĪJUSI VAI PIEŅĒMUSI ADMINISTRĀCIJA

5. papildinājums

NOSĒDUMU DAUDZUMA NOVĒRTĒŠANA KRAVAS TANKOS, SŪKŅOS
UN SAISTĪTAJĀ CAURUĻVADĀ

1. Ievads

1.1. Mērķis

1.1.1. Šā papildinājuma mērķis ir noteikt procedūru, kā pārbaudīt kravas sūknēšanas sistēmu efektivitāti.

1.2. Pamats

1.2.1. Tanka sūknēšanas sistēmas spēju atbilst 12.1., 12.2. vai 12.3. noteikumam nosaka, veicot testu saskaņā ar šā papildinājuma 3. sadaļā noteikto kārtību. Mērāmo daudzumu sauc par “tīrīšanas daudzumu”. Katra tanka tīrīšanas daudzums jāieraksta kuģa rokasgrāmatā.

1.2.2. Pēc tam, kad ir noteikts viena tanka tīrīšanas daudzums, administrācija var izmantot noteikto daudzumu attiecībā uz līdzīgu tanku, ja administrācija ir apliecinājusi, ka šajā tankā sūknēšanas sistēma ir līdzīga un pienācīgi darbojas.

2. Projektēšanas kritēriji un ekspluatācijas pārbaude

2.1. Kravas sūknēšanas sistēmas jāprojektē tā, lai tās atbilstu maksimālajam noteiktajam nosēdumu daudzumam uz tanku un saistīto cauruļvadu, kā noteikts II pielikuma 12. noteikumā atbilstoši administrācijas prasībām.

2.2. Saskaņā ar 12.5. noteikumu kravas sūknēšanas sistēmas jāpārbauda ar ūdeni, lai pierādītu to veiktspēju. Šādas pārbaudes ar ūdeni, veicot mērīšanu, parāda, ka sistēma atbilst 12. noteikuma prasībām. Attiecībā uz 12.1. un 12.2. noteikumu ir pieņemama 50 litru pieļaujamā novirze.

3. Ekspluatācijas pārbaude, kurā izmanto ūdeni

3.1. Pārbaudes nosacījumi

3.1.1. Kuģa galsverei un sānsverei jābūt tādā līmenī, lai nodrošinātu izdevīgu novadīšanu uz sūknēšanas punktu. Pārbaudes ar ūdeni laikā kuģa galsvere nedrīkst pārsniegt 3° kuģa pakaļgalā, bet kuģa sānsvere nedrīkst pārsniegt 1°.

3.1.2. Pārbaudei ar ūdeni izraudzītā gal­svere un sānsvere jāpieraksta. Pārbaudē ar ūdeni jāizmanto visneizdevīgākā galsvere un sānsvere.

3.1.3. Veicot pārbaudi ar ūdeni, vajadzīgi līdzekļi, lai uzturētu pretspiedienu, ne mazāku par 100 kPa, kravas tanka izkraušanas kolektorā (skatīt 5.1. un 5.2. attēlu).

3.1.4. Attiecībā uz katru tanku jāpieraksta laiks, kas bija vajadzīgs ūdens pārbaudes veikšanai, apzinoties, ka var rasties nepieciešamība to labot pēc nākamo pārbaužu veikšanas.

3.2. Pārbaudes procedūra

3.2.1. Nodrošināt, ka pārbaudāmais kravas tanks un tā saistītais cauruļvads ir iztīrīts un kravas tanks ir drošs iekļūšanai tajā.

3.2.2. Piepildīt kravas tanku ar ūdeni līdz tādam līmenim, kas nepieciešams, lai veiktu paras­to kravas izkraušanas nobeiguma operāciju.

3.2.3. Izvadīt ūdeni no kravas tanka un tā saistītā cauruļvada atbilstoši iecerētajai kārtībai.

3.2.4. Savākt visu kravas tankā un tās sais­tītajā cauruļvadā atlikušo ūdeni kalibrētā tankā, lai veiktu mērīšanu. Cita starpā ūdens nosēdumi jāsavāc:

3.2.4.1. no kravas tanka iesūknēšanas cauruļvada un tā apkārtnes,

3.2.4.2. no visiem norobežotajiem laukumiem kravas tanka dibenā,

3.2.4.3. no kravas sūkņa zemākā punkta un

3.2.4.4. no visām tāda cauruļvada zema līmeņa nosūcēm, kas saistīts ar kravas tanku līdz pat kolektora vārstam.

3.2.5. Iepriekšminētais kopējais savāktais ūdens daudzums nosaka kravas tanka tīrīšanas daudzumu.

3.2.6. Ja tanku grupu apkalpo kopējais sūknis vai cauruļvads, pārbaudes ar ūdeni nosēdumus, kas saistīti ar kopējo (kopējām) sistēmu (sistēmām), var proporcionāli sadalīt starp tankiem, ja kuģa apstiprinātajā rokasgrāmatā ir iekļauts šāds ekspluatācijas ierobežojums: “Ja notiek attiecīgās grupas tanku secīga izkraušana, sūkni vai cauruļvadu nemazgā, līdz visi grupas tanki ir izkrauti.”

5.1. attēls

Test hose or pipe	Pārbaudes šļūtene vai caurule
Cargo piping	Kravas cauruļvads
Manifold valve	Kolektora vārsts
Flange	Atloks
Ships’s deck	Kuģa klājs
Ship’s side	Kuģa sāns

 

5.2. attēls

Cargo piping	Kravas cauruļvads
Manifold valve	Kolektora vārsts
Flange	Atloks
Constant pressure valve set at 100 kPa	Konstantā spiediena vārsts, kas uzstādīts uz 100 kPa
Pressure gauge	Manometrs
Ship’s deck	Kuģa klājs
Ship’s side	Kuģa sāns

Šajos zīmējumos attēlotas pārbaudes iekārtas, kas nodrošina to, ka konkrētā kravas tanka izkraušanas kolektorā pretspiediens nav mazāks par 100 kPa.

 

6. papildinājums

PIRMSMAZGĀŠANAS PROCEDŪRAS

A. Kuģiem, kas būvēti pirms 1994. gada 1. jūlija

Pirmsmazgāšanas procedūra ir nepieciešama, lai izpildītu vairākas II pielikuma prasības. Šajā papildinājumā ir paskaidrots, kā veic pirmsmazgāšanas procedūru.

Necietējošo vielu pirmsmazgāšanas procedūras

1. Tanki jāmazgā, izmantojot rotējošu ūdens strūklu, ko darbina ar pietiekami augstu ūdens spiedienu. Attieciba uz X kategorijas vielām tīrīšanas mašīnas darbina, mainot to novietojumu, lai visas tanka virsmas tiktu nomazgātas. Attieciba uz Y kategorijas vielām jāizmantot tikai viens novietojums.

2. Mazgāšanas laikā ūdens daudzumu tankā samazina, nepārtraukti izsūknējot mazgāšanas atlikumus un paaugstinot plūsmu uz sūknēšanas punktu (pozitīva sānsvere un galsvere). Ja šo nosacījumu nav iespējams ievērot, tad mazgāšanas procedūra jāatkārto trīs reizes, tankus rūpīgi tīrot mazgāšanas starplaikos.

3. Vielas, kuru viskozitāte ir 50 mPa.s 20°C un lielāka, jāmazgā ar karstu ūdeni (temperatūra vismaz 60°C), ja vien attiecīgo vielu īpašības nemazina mazgāšanas efektivitāti.

4. Izmantotais tīrīšanas mašīnas ciklu skaits nedrīkst būt mazāks par to, kas noteikts 6.1. tabulā. Tīrīšanas mašīnas cikls ir posms starp diviem secīgiem identiskiem tanka tīrīšanas mašīnas novietojumiem (rotācija 360° leņķī).

5. Pēc tam, kad veikta mazgāšana, tanka tīrīšanas mašīnu (mašīnas) turpina darbināt tik ilgi, cik tas vajadzīgs, lai izskalotu cauruļvadu, sūkni un filtru, un novadīšanu uz krasta pieņemšanas iekārtām turpina tik ilgi, līdz tanks ir tukšs.

Cietējošo vielu pirmsmazgāšanas procedūras

1. Tanki jāmazgā, cik vien iespējams drīz, pēc izkraušanas. Ja iespējams, tankus pirms mazgāšanas karsē.

2. Nosēdumus, kas atrodas lūkās un kolektoros, vēlams aizvākt, pirms tiek veikta pirmsmazgāšana.

3. Tanki jāmazgā, izmantojot rotējošu ūdens strūklu, kas plūst ar pietiekami augstu ūdens spiedienu un tādās vietās, lai nodrošinātu, ka tiek nomazgāta visas tanka virsmas.

4. Mazgāšanas laikā ūdens daudzumu tankā samazina, nepārtraukti izsūknējot mazgāšanas atlikumus un paaugstinot plūsmu uz sūknēšanas punktu (pozitīva sānsvere un galsvere). Ja šo nosacījumu nav iespējams ievērot, tad mazgāšanas procedūra jāatkārto trīs reizes, tankus rūpīgi tīrot mazgāšanas starplaikos.

5. Tanki jāmazgā ar karstu ūdeni (temperatūra vismaz 60°C), ja vien attiecīgo vielu īpašības nemazina mazgāšanas efektivitāti.

6. Izmantotais tīrīšanas mašīnas ciklu skaits nedrīkst būt mazāks par to, kas noteikts 6.1. tabulā. Tīrīšanas mašīnas cikls ir posms starp diviem secīgiem identiskiem mašīnas novietojumiem (rotācija 360° leņķī).

7. Pēc tam, kad veikta mazgāšana, tīrīšanas mašīnu (mašīnas) turpina darbināt tik ilgi, cik nepieciešams, lai izskalotu cauruļvadu, sūkni un filtru, un novadīšanu uz krasta pieņemšanas iekārtām turpina tik ilgi, līdz tanks ir tukšs.

6.1. tabula – Katrā novietojumā izmantoto tīrīšanas mašīnas ciklu skaits

Vielas kategorija	Tīrīšanas mašīnas ciklu skaits
	Necietējošās vielas	Cietējošās vielas
X kategorija	1	2
Y kategorija	1/2	1

 

B. Kuģiem, kas būvēti 1994. gada 1. jūlijā vai pēc tam, un ieteikums attiecībā uz kuģiem, kas būvēti pirms 1994. gada 1. jūlija

Pirmsmazgāšanas procedūra ir nepieciešama, lai izpildītu vairākas II pielikuma prasības. Šajā papildinājumā ir paskaidrots, kā jāveic pirmsmazgāšanas procedūras un kā jānosaka mazgāšanas līdzekļa minimālais izmantojamais daudzums. Mazāku daudzumu mazgāšanas līdzekļa var izmantot, pamatojoties uz faktisku apstiprinošu pārbaudi atbilstoši administrācijas prasībām. Ja tiek apstiprināts samazināts daudzums, tad informācija par to jāsniedz rokasgrāmatā.

Ja pirmsmazgāšanā izmanto citu līdzekli, nevis ūdeni, tad piemēro 13.5.1. noteikuma prasības.

Necietējošo vielu pirmsmazgāšanas procedūra bez mazgāšanas līdzekļu atkārtotas izmantošanas

1. Tanki jāmazgā, izmantojot rotējošu (rotējošas) strūklu (strūklas), ko darbina ar pietiekami augstu ūdens spiedienu. Attieciba uz X kategorijas vielām tīrīšanas mašīnas darbina, mainot to novietojumu, lai visas tanka virsmas tiktu nomazgātas. Attieciba uz Y kategorijas vielām jāizmantot tikai viens novietojums.

2. Mazgāšanas laikā šķidruma daudzumu tankā samazina, nepārtraukti izsūknējot mazgāšanas atlikumus un paaugstinot plūsmu uz sūknēšanas punktu. Ja šo nosacījumu nav iespējama ievērot, tad mazgāšanas procedūra jāatkārto trīs reizes, tankus rūpīgi tīrot mazgāšanas starplaikos.

3. Vielas, kuru viskozitāte ir 50 mPa.s 20°C un lielāka, jāmazgā ar karstu ūdeni (temperatūra vismaz 60°C), ja vien attiecīgo vielu īpašības nemazina mazgāšanas efektivitāti.

4. Mazgāšanā izmantotā ūdens daudzums nedrīkst būt mazāks par to, kas noteikts 20. punktā vai noteikts saskaņā ar 21. punktu.

5. Pēc pirmsmazgāšanas tanki un līnijas rūpīgi jāiztīra.

Cietējošo vielu pirmsmazgāšanas procedūra bez mazgāšanas līdzekļu atkārtotas izmantošanas

6. Tanki jāmazgā, cik vien iespējams drīz, pēc izkraušanas. Ja iespējams, tankus pirms mazgāšanas karsē.

7. Nosēdumus, kas atrodas lūkās un kolektoros, vēlams aizvākt, pirms tiek veikta pirmsmazgāšana.

8. Tanki jāmazgā, izmantojot rotējošu (rotējošas) strūklu (strūklas), kas plūst ar pietiekami augstu ūdens spiedienu un tādās vietās, lai nodrošinātu, ka tiek nomazgātas visas tanka virsmas.

9. Mazgāšanas laikā šķidruma daudzumu tankā samazina, nepārtraukti izsūknējot mazgāšanas atlikumus un paaugstinot plūsmu uz sūknēšanas punktu. Ja šo nosacījumu nav iespējams ievērot, tad mazgāšanas procedūra jāatkārto trīs reizes, tankus rūpīgi tīrot mazgāšanas starplaikos.

10. Tanki jāmazgā ar karstu ūdeni (temperatūra vismaz 60°C), ja vien attiecīgo vielu īpašības nemazina mazgāšanas efektivitāti.

11. Mazgāšanā izmantotais ūdens daudzums nedrīkst būt mazāks par to, kas noteikts 20. punktā vai noteikts saskaņā ar 21. punktu.

12. Pēc pirmsmazgāšanas tanki un līnijas rūpīgi jāiztīra.

Pirmsmazgāšanas procedūra ar atkārtotu mazgāšanas līdzekļu izmantošanu

13. Mazgāšanu ar pārstrādātu mazgāšanas līdzekli var veikt, lai mazgātu vairāk nekā vienu kravas tanku. Nosakot daudzumu, attiecīga uzmanība jāpievērš paredzētajam nosēdumu daudzumam tankos un mazgāšanas līdzekļa īpašībām, kā arī tam, vai tiek izmantota sākotnējā skalošana vai mazgāšana. Ja vien nav sniegti atbilstoši dati, aprēķinātā kravas nosēdumu beigu koncentrācija mazgāšanas līdzeklī nedrīkst pārsniegt 5%, pamatojoties uz nominālo tīrīšanas daudzumu.

14. Pārstrādāto mazgāšanas līdzekli drīkst izmantot tikai tādos mazgāšanas tankos, kuros ir bijusi tā pati vai līdzīga viela.

15. Tankā vai tankos, kuru mazgāšana jāveic, pievieno tādu daudzumu mazgāšanas līdzekļa, lai nodrošinātu nepārtrauktu mazgāšanu.

16. Visas tanka virsmas mazgā, izmantojot rotējošu (rotējošas) strūklu (strūklas), ko darbina ar pietiekami augstu spiedienu. Mazgāšanas līdzekļa pārstrāde var notikt tankā, kura mazgāšana jāveic, vai izmantojot citu tanku, piemēram, nostādināšanas tanku.

17. Mazgāšanu turpina, līdz uzkrātā caurplūde nav mazāka par attiecīgo daudzumu, kas norādīts 20. punktā vai noteikts saskaņā ar 21. punktu.

18. Cietējošās vielas un vielas, kuru viskozitāte ir 50 mPa.s 20°C vai lielāka, jāmazgā ar karstu ūdeni (temperatūra vismaz 60°C), ja ūdens tiek izmantots kā mazgāšanas līdzeklis un ja vien šādu vielu īpašības nemazina mazgāšanas efektivitāti

19. Pēc tam, kad pabeigta tanka mazgāšana ar pārstrādi 17. punktā noteiktajā apjomā, mazgāšanas līdzeklis jāizvada un tanks rūpīgi jāiztīra. Pēc tam tanks jāskalo, izmantojot tīru mazgāšanas līdzekli un turpinot nepārtrauktu drenāžu un novadīšanu uz pieņemšanas iekārtu. Skalošanā izmantotajam līdzeklim vismaz jānosedz tanka dibens un jābūt pietiekamā daudzumā, lai izskalotu cauruļvadus, sūkni un filtru.

Minimālais ūdens daudzums, kas jāizmanto pirmsmazgāšanā

20. Minimālo ūdens daudzumu, kas jāizmanto pirmsmazgāšanā, nosaka pēc kaitīgo šķidro vielu atlikumu daudzuma tankā, tanka izmēra, kravas īpašībām, atļautās koncentrācijas katrā nākamajā mazgāšanā izmantotā ūdens notekūdeņos un pēc darbības zonas. Minimālo daudzumu aprēķina pēc šādas formulas:

Q=k(15r^0,8 + 5r^0,7 x V/1000), kur

Q = minimālais nepieciešams daudzums, izteikts m³

R = atlikumu daudzums tankā, izteikts m³. r vērtību uzskatāmi parāda faktiskajā tīrīšanas efektivitātes pārbaudē, bet tas nedrīkst būt mazāks par 0,100 m³ attiecībā uz tanku, kura tilpums ir 500 m³ un vairāk, un 0,040 m³ attiecībā uz tanku, kura tilpums ir 100 m³ un mazāk. Attiecībā uz tankiem, kuru lielums ir starp 100 m³ un 500 m³, minimālo pieļaujamo izmantojamo r vērtību nosaka ar lineāro interpolāciju.

Attiecībā uz X kategorijas vielām r vērtību nosaka, pamatojoties uz tīrīšanas pārbaudēm, kas veiktas saskaņā ar rokasgrāmatu, ievērojot iepriekš norādītās zemākās robežas, vai arī pieņem, ka tā ir 0,9 m³.

V = tanka tilpums, izteikts m³

k = koeficients, kuram ir šādas vērtības:

X kategorija, necietējoša, zemas viskozitātes viela k = 1,2

X kategorija, cietējoša vai augstas viskozitātes viela k = 2,4

Y kategorija, necietējoša, zemas viskozitātes viela k = 0,5

Y kategorija, cietējoša vai augstas viskozitātes viela k = 1,0

Šajā tabulā sniegtās vērtības ir aprēķinātas, izmantojot formulu, kurā koeficients k = 1, un šo tabulu var lietot kā viegli izmantojamu atsauces avotu.

Tīrīšanas daudzums (m3)	Tanka tilpums (m3)
	100	500	3000
≤0,04	1,2	2,9	5,4
,10	2,5	2,9	5,4
,30	5,9	6,8	12,2
,90	14,3	16,1	27,7

 

21. Apstiprinošo pārbaudi, lai apstiprinātu pirmsmazgāšanā izmantoto daudzumu, kas ir mazāks par 20. punktā norādīto, var veikt atbilstoši administrācijas prasībām, lai pierādītu, ka ir izpildītas 13. noteikuma prasības, ņemot vērā to, kādas vielas kuģis ir sertificēts pārvadāt. Šādi pārbaudītu pirms­mazgāšanā izmantoto daudzumu pielāgo citiem pirmsmazgāšanas nosacījumiem, piemērojot 20. punktā noteikto koeficientu k.

7. papildinājums

VENTILĀCIJAS PROCEDŪRAS

1. Tādu vielu kravas atliekas, kuru tvaika spiediens ir lielāks nekā 5 kPa 20°C temperatūrā, no kravas tanka var aizvākt, izmantojot ventilāciju.

2. Pirms tiek sākta ventilēšana, lai tanku atbrīvotu no kaitīgo šķidro vielu nosēdumiem, jāņem vērā drošības apdraudējums saistībā ar kravas uzliesmojamību un toksiskumu. Attiecībā uz drošības aspektiem jāievēro kravas tanku atverēm noteiktās ekspluatācijas prasības, kas izvirzītas grozītajā SOLAS 74, Starptautiskais ķīmisko lejamkravu kodekss, Ķīmisko lejamkravu kodekss un ventilācijas procedūras, kas norādītas Starptautiskās Kuģošanas kameras (STP) Tankkuģu drošības rokasgrāmatā.

3. Arī ostas iestādes drīkst izstrādāt noteikumus par kravas tanku ventilāciju.

4. Procedūras, kas paredzētas kravas nosēdumu aizvākšanai no tanka ar ventilācijas palīdzību, ir šādas:

4.1. cauruļvadi jādrenē un pēc tam jāatbrīvo no šķidruma, izmantojot ventilācijas iekārtu;

4.2. sānsvere un galsvere jāpielāgo minimālajam iespējamajam līmenim, lai veicinātu nosēdumu iztvaikošanu tankā;

4.3. jāizmanto tāda ventilācijas iekārta, kas rada gaisa strūklu, kura spēj sasniegt tanka dibenu. Lai novērtētu, cik atbilstoša ir ventilācijas iekārta, ko izmanto attiecīgā dziļuma tanka ventilācijai, var izmantot 7.1. attēlu;

4.4. ventilācijas iekārtu novieto tajā tanka atverē, kura atrodas vistuvāk tanka nosēdumu akai vai sūknēšanas punktam;

4.5. kad iespējams, ventilācijas iekārtu novieto tā, lai gaisa strūkla tiktu virzīta uz tanka nosēdumu aku vai sūknēšanas punktu un lai pēc iespējas novērstu gaisa strūklas triecienu pret tanka konstrukcijas daļām, un

4.6. ventilēšanu turpina, līdz tankā vairs nav saskatāmas redzamas šķidruma paliekas. To nosaka, izmantojot vizuālu pārbaudi vai kādu līdzvērtīgu metodi.

Minimum flow rate for each tank inlet (m3/min)	Minimālais plūsmas ātrums attiecībā uz ikviena tanka pievadi (m3/min)
Inlet diameter = 61 cm	Pievades diametrs = 61 cm
Inlet jet penetration depth (m)	Strūklas iespiešanās dziļums pievadē (m)

7.1. attēls. Minimālais plūsmas ātrums kā strūklas iespiešanās dziļuma funkcija.

Strūklas iespiešanās dziļums jāsalīdzina ar tanka augstumu.

 

 

MARPOL 73/78 III pielikums

NOTEIKUMI, KAS ATTIECAS UZ TĀDA PIESĀRŅOJUMA NOVĒRŠANU, KO IZRAISĪJUŠAS KAITĪGAS VIELAS, KURAS PA JŪRU PĀRVADĀ IEPAKOTAS

1. noteikums. Piemērošana

1. Ja vien nav nepārprotami noteikts citādi, šā pielikuma noteikumi attiecas uz visiem kuģiem, kas pārvadā iepakotas kaitīgas vielas.

1.1. Šajā pielikumā “kaitīgas vielas” ir vielas, kas Starptautiskajā jūras bīstamo kravu (IMDG) kodeksā noteiktas kā jūras piesārņotāji.^*

1.2. Iepakoto kaitīgo vielu identificēšanas vadlīnijas ir sniegtas šā pielikuma papildinājumā.

1.3. Šajā pielikumā “iepakojums” ir kaitīgo vielu taras veidi, kas noteikti IMDG kodeksā.

2. Kaitīgo vielu pārvadāšana ir aizliegta, izņemot gadījumu, kad to veic saskaņā ar šā pielikuma noteikumiem.

3. Lai papildinātu šā pielikuma noteikumus, ikvienas šīs konvencijas Puses valdība izdod vai liek izdot sīki izstrādātas prasības attiecībā uz iepakošanu, marķēšanu, etiķetēm, dokumentēšanu, iekraušanu, daudzuma ierobežojumiem un izņēmumiem, lai novērstu vai mazinātu jūras vides piesārņošanu, ko izraisa kaitīgas vielas.^*

4. Šajā pielikumā tukšo taru, kas jau iepriekš bijusi izmantota kaitīgo vielu pārvadāšanai, pielīdzina kaitīgām vielām, ja vien nav veikti atbilstoši drošības pasākumi, lai panāktu, ka tās nesatur jūras videi kaitīgus nosēdumus.

5. Šā pielikuma prasības neattiecas uz kuģa krājumiem un aprīkojumu.

^* Skatīt Starptautisko jūras bīstamo kravu (IMDG) kodeksu, ko organizācija pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju A.716(17) un ko ir grozījusi vai var grozīt Kuģošanas drošības komiteja.

2. noteikums. Iepakojums

Iepakojumam, ņemot vērā īpašo saturu, kam tas paredzēts, jābūt atbilstošam, lai mazinātu jūras vides apdraudējumu.

3. noteikums. Marķēšana un etiķetes

1. Ja pakās ir kaitīga viela, tad šo paku marķējumam jābūt noturīgam, tam jāatspoguļo pareizais tehniskais nosaukums (tirdzniecības nosaukumus atsevišķi nelieto) un jānorāda, ka viela ir jūras piesārņotājs. Šī identifikācija pēc iespējas jāpapildina ar jebkuriem citiem līdzekļiem, piemēram, izmantojot attiecīgo Apvienoto Nāciju numuru.

2. Tehniskā nosaukuma marķēšana un etiķetes piestiprināšana uz pakām, kurās ir kaitīga viela, jāveic tā, lai šī informācija aizvien būtu identificējama uz pakām, kas vismaz trīs mēnešus bijušas iegremdētas jūrā. Apsverot, kāds būtu visatbilstošākais marķējums un etiķete, jāņem vērā izmantotais materiāls un pakas virsmas izturība.

3. Marķēšanas prasības drīkst neattiecināt uz pakām, kurās ir neliels kaitīgo vielu daudzums.^*

^* Skatīt īpašos izņēmumus, kas paredzēti IMDG kodeksā.

4. noteikums. Dokumentācija^*

1. Visos dokumentos, kuri attiecas uz kaitīgo vielu pārvadāšanu pa jūru un kuros ir nosauktas šādas vielas, lieto katras šādas vielas pareizo tehnisko nosaukumu (tirdzniecības nosaukumus atsevišķi nelieto), un turpmāk vielu identificē, pievienojot apzīmējumu “JŪRAS PIESĀRŅOTĀJS”.

2. Nosūtītāja iesniegtajos nosūtīšanas dokumentos iekļauj vai tiem pievieno ar parakstu apstiprinātu apliecību vai deklarāciju par to, ka pārvadāšanai piedāvātais sūtījums ir pienācīgi iepakots un attiecīgi marķēts, tam ir etiķete vai pazīšanās zīme un tas ir pārvadāšanai atbilstošā stāvoklī, lai mazinātu jūras vides apdraudējumu.

3. Uz visiem kuģiem, kas pārvadā kaitīgās vielas, jābūt īpašam sarakstam vai manifestam, kurā ir nosauktas uz kuģa esošās kaitīgās vielas un vieta, kur tās atrodas. Šāda īpaša saraksta vai manifesta vietā var izmantot sīki izstrādātu kravas izvietojuma plānu, kurā norādītas kaitīgo vielu atrašanās vietas uz kuģa. Kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis šādu dokumentu kopijas glabā arī krastā, līdz kaitīgās vielas ir izkrautas. Vienai šāda dokumenta kopijai pirms iziešanas jābūt pieejamai ostas valsts iestādes norīkotai personai vai organizācijai.

4. Ja uz kuģa ir īpašs saraksts vai manifests, vai sīki izstrādāts kravas izvietojuma plāns, kas grozītajā 1974. gada Starptautiskajā konvencijā par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras pieprasīts attiecībā uz bīstamo preču pārvadāšanu, tad šajā noteikumā prasītos dokumentus var apvienot ar dokumentiem, kas paredzēti saistībā ar bīstamo preču pārvadāšanu. Ja dokumentus apvieno, skaidri jāno­šķir bīstamās vielas un šajā pielikumā minētās kaitīgās vielas.

^* Šajā noteikumā atsauce uz “dokumentiem” neliedz izmantot elektroniskās datu apstrādes (EDP) un elektroniskās datu apmaiņas (EDI) pārsūtīšanas paņēmienus, lai papildinātu dokumentus, kam izmantots papīrs.

5. noteikums. Kraušana

Kaitīgās vielas pienācīgi jāsakrauj un jānostiprina, lai mazinātu jūras vides apdraudējumu, nenodarot kaitējumu kuģa un uz tā klāja esošo personu drošībai.

6. noteikums. Daudzuma ierobežojumi

Dažu kaitīgo vielu pārvadāšanu nepieciešams aizliegt pamatotu zinātnisku un tehnisku iemeslu dēļ, vai arī nepieciešams ierobežot šo vielu daudzumu, ko drīkst pārvadāt uz viena kuģa klāja. Ierobežojot daudzumu, attiecīgi jāņem vērā kuģa izmērs, konstrukcija un aprīkojums, kā arī vielu iepakojums un to raksturīgās īpašības.

7. noteikums. Izņēmumi

1. Kaitīgo iepakoto vielu izmešana ir aizliegta, izņemot gadījumos, kad tas ir nepieciešams kuģa drošības dēļ vai lai glābtu kādam dzīvību jūrā.

2. Saskaņā ar šīs konvencijas nosacījumiem, pamatojoties uz kaitīgo vielu fizikālajām, ķīmiskajām un bioloģiskajām īpašībām, jāveic atbilstoši pasākumi, lai regulētu mazgāšanas šķīduma izvadīšanu aiz borta, ja šādu pasākumu veikšana neapdraud kuģa un uz klāja esošo personu drošību.

8. noteikums. Ostas valsts veiktā ekspluatācijas prasību kontrole^*

1. Ja kuģis atrodas kādas citas Puses ostā, tad šīs Puses attiecīgi pilnvaroti darbinieki veic minētā kuģa inspekciju attiecībā uz ekspluatācijas prasībām, kas noteiktas šajā pielikumā, ja ir nepārprotams pamats uzskatīt, ka šī kuģa kapteinis vai komanda nepārzina svarīgākās procedūras uz kuģa, kuras attiecas uz kaitīgo vielu izraisītā piesārņojuma novēršanu.

2. Šā noteikuma 1. punktā minētajos apstākļos Puse veic darbības, lai nodrošinātu to, ka attiecīgais kuģis nedodas jūrā, līdz situācija nav noregulēta atbilstoši šā pielikuma prasībām.

3. Procedūras attiecībā uz ostas valsts veikto kontroli, kas noteikta šīs konvencijas 5. pantā, attiecas uz šo noteikumu.

4. Nevienu šā noteikuma daļu nedrīkst interpretēt tā, lai ierobežotu tiesības un pienākumus, kādi ir Pusei, kura veic šajā konvencijā īpaši noteikto ekspluatācijas prasību kontroli.

^* Sk. Ostas valsts veiktās kontroles procedūras, ko organizācija pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju A.787(19), kura grozīta ar rezolūciju A.882(21).

 

III pielikuma papildinājums

Iepakoto kaitīgo vielu identificēšanas vadlīnijas

Šajā pielikumā vielas, attiecībā uz kurām identificēts kāds no turpmāk minētajiem kritērijiem, ir kaitīgas vielas:

— vielas ir bioakumulētas līdz būtiskam apjomam un ir zināms, ka tās apdraud ūdens organismus vai cilvēka dzīvību (Riska novērtējums “+” A ailē^**), vai

— vielas ir bioakumulētas ar blakusrisku ūdens organismiem vai cilvēka veselībai un ar nelielu izplatīšanās aizkavēšanos vienu nedēļu vai īsāku laikposmu (Riska novērtējums “Z” A ailē), vai

— vielas ir īpaši toksiskas ūdens organismiem, ko izsaka LC₅₀/96 stundās, kas ir mazāks par 1 miljondaļu^* (Riska novērtējums “4” B ailē^**).

^** Skatīt Riska profilu kombinēto sarakstu, ko sagatavojusi IMO/FAO/UNESCO/WMO/WHO/IAEA/UN/UNEP Jūras piesārņojuma zinātnisko aspektu kopējā ekspertu grupa (GESAMP) un ko organizācija katru gadu izziņojusi visām SJO dalībvalstīm, izsūtot BLG apkārtrakstus.

^* Vielas koncentrācija, kas noteiktajā laikā (parasti 96 stundu laikā) nogalina 50 % testēšanai pakļauto organismu. Minēta arī kā “96 h LC₅₀”. LC₅₀ bieži vien nosaka miligramos uz litru (MG/l) vai miljondaļās.

 

MARPOL 73/78 IV pielikums

NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ KUĢU NOTEKŪDEŅU IZRAISĪTĀ PIESĀRŅOJUMA NOVĒRŠANU

1. nodaļa

Vispārīgie jautājumi

1. noteikums

Definīcijas

Šī pielikuma mērķiem:

1. “Jauns kuģis” nozīmē:

1.1. kuģi, kuram datumā, kad stājas spēkā šis pielikums vai pēc šī datuma, ir noslēgts līgums par tā būvi, vai, ja nav būves līguma, kuram ir ielikts ķīlis vai kurš atrodas līdzīgā būves stadijā; vai

1.2. kuģi, kura piegādes datums ir pēc trīs vai vairāk gadiem pēc datuma, kad stājas spēkā šis pielikums.

2. “Esošais kuģis” nozīmē kuģi, kas nav jauns kuģis.

3. “Notekūdeņi” nozīmē:

3.1. kanalizācijas ūdeņi un citi atkritumi no jebkura veida tualetēm un urīnpodiem;

3.2. kanalizācijas ūdeņi no medicīnas telpām (ambulance, lazarete, u.c.), kas nāk no mazgāšanas tvertnēm, mazgāšanās vannām un notekām, kas atrodas šajās telpās;

3.3. kanalizācijas ūdeņi no telpām, kurās atrodas dzīvnieki; vai

3.4. citi notekūdeņi, kas tiek sajaukti kopā ar iepriekš definētajiem kanalizācijas ūdeņiem.

4. “Uzglabāšanas tvertne” nozīmē tvertni, ko izmanto notekūdeņu savākšanai un uzglabāšanai.

5. “Tuvākā sauszeme”. Termins “no tuvākās sauszemes” nozīmē no bāzes līnijas, no kuras saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem ir noteikti teritoriālie ūdeņi atbilstošajā teritorijā, izņemot, ka šīs Konvencijas mērķiem termins “no tuvākās sauszemes” pie Austrālijas ziemeļu austrumu krasta nozīmē līniju, kas iezīmēta no punkta Austrālijas krastā – platums 11°00’ S, garums 142°08

uz punktu – platums 10°35' S, garums 141°55' E no turienes

uz punktu – platums 10°00' S, garums 142°00' E no turienes

uz punktu – platums 9°10' S, garums 143°52' E no turienes

uz punktu – platums 9°00' S, garums 144°30' E no turienes

uz punktu – platums 10°41' S, garums 145°00' E no turienes

uz punktu – platums 13°00' S, garums 145°00' E no turienes

uz punktu – platums 15°00' S, garums 146°00' E no turienes

uz punktu – platums 17°30' S, garums 147°00' E no turienes

uz punktu – platums 21°00' S, garums 152°55' E no turienes

uz punktu – platums 24°30' S, garums 154°00' E no turienes

uz punktu Austrālijas krastā – platums 24°42' S, garums 153°15' E

6. “Starptautisks reiss” nozīmē reisu, kas tiek veikts no valsts, uz kuru attiecas esošā Konvencija uz ostu, kas atrodas ārpus šādas valsts, vai otrādi.

7. “Persona” nozīmē apkalpes locekli un pasažierus.

8. “Ikgadējais datums” nozīmē katru tā gada dienu un mēnesi, kas atbilst Starptautiskās apliecības par piesārņojuma novēršanu ar notekūdeņiem derīguma termiņa beigu datumam.

2. noteikums

Piemērošana

1. Šī pielikuma noteikumus piemēro sekojošiem kuģiem, kuri veic starptautiskus reisus:

1.1. jauniem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 BT un lielākiem; un

1.2. jauniem kuģiem kuru bruto tilpība ir mazāka par 400 BT, kuri ir sertificēti pārvadāt vairāk par 15 personām; un

1.3. esošiem kuģiem ar bruto tilpību 400 BT un lielākiem, piecus gadus pēc šī pielikuma spēkā stāšanās datuma; un

1.4. esošiem kuģiem ar bruto tilpību mazāku par 400 BT, kuri ir sertificēti pārvadāt vairāk par 15 personām, piecus gadus pēc šī pielikuma spēkā stāšanās datuma; un

2. Administrācijai nodrošina, ka esošie kuģi, saskaņā ar šī noteikuma apakšpunktiem 1.3 un 1.4, kuriem pirms 1983.gada 2.oktobra ir ielikti ķīļi vai kuri atrodas līdzīgā būves stadijā, cik tas praktiski iespējams, ir tā aprīkoti, lai varētu izvadīt notekūdeņus saskaņā ar pielikuma 11. noteikuma prasībām.

3.noteikums

Izņēmumi

1. Šī pielikuma 11. noteikumu nepiemēro:

1.1. notekūdeņu izvadīšanai no kuģiem, kas nepieciešama paša kuģa un uz tā esošo drošības garantēšanai vai lai glābtu cilvēku dzīvību jūrā; vai

1.2. notekūdeņu izplūdi, kuras cēlonis ir kuģa vai tā aprīkojuma bojājums, ja, pirms bojājuma notikšanas un pēc tā, ir veikti visi piemērojamie piesardzības pasākumi lai novērstu vai samazinātu izplūdi.

2. nodaļa

Apskates un sertifikācija

4. noteikums

Apskates

1. Katrs kuģis, kam saskaņā ar 2. noteikumu ir jāatbilst šī pielikuma nosacījumiem, ir pakļauts zemāk norādītajām pārbaudēm:

1.1. Sākotnējai pārbaudei, pirms kuģa nodošanas ekspluatācijā vai pirms šī pielikuma 5. noteikuma prasītās apliecības izsniegšanas pirmo reizi, kurā iekļauj pilnu kuģa būves, aprīkojuma, sistēmu, piederumu, sagatavošanās darbu un materiālu pārbaudi, ciktāl to nosaka šis pielikums. Šī pārbaude ir tāda, kas nodrošina, ka būve, aprīkojums, sistēmas, piederumi, sagatavošanās darbi un materiāli pilnīgi atbilst piemērojamajām šī pielikuma prasībām.

1.2. Periodiskai pārbaudei administrācijas noteiktos intervālos, bet kas nepārsniedz piecus gadus, izņemot, kur ir piemērojams šī pielikuma 8. noteikuma 2., 5., 6. vai 7.punkts. Periodiskā pārbaude ir tāda, kas nodrošina ka būve, aprīkojums, sistēmas, piederumi, sagatavošanās darbi un materiāli pilnīgi atbilst piemērojamām šī pielikuma prasībām.

1.3. Papildus pārbaudei vai nu vispārīgai vai daļējai, ko atkarībā no apstākļiem, veic pēc remonta, kas ticis pieprasīts pēc šī noteikuma 4. punktā noteiktajām pārbaudēm vai kad ir veikti kādi vērā ņemami remonta vai atjaunošanas darbi. Šīs pārbaudes ir tādas, kas nodrošina, ka nepieciešamie remonta vai atjaunošanas darbi ir veikti efektīvi, ka šādu remonta vai atjaunošanas darbu materiāli un kvalitāte no visiem viedokļiem ir pietiekami laba un ka kuģis no visiem viedokļiem atbilst šī pielikuma prasībām.

2. Administrācija, ar mērķi nodrošināt tādu kuģu atbilstību piemērojamiem šī pielikuma noteikumiem, kas netiek pakļauti šī noteikuma 1. punkta nosacījumiem, ievieš atbilstošus noteikumus.

3. Kuģu pārbaudes, attiecībā uz šī pielikuma noteikumu izpildi, veic administrācijas amatpersonas. Administrācija tomēr drīkst uzticēt veikt pārbaudes vai nu šādam nolūkam nominētiem inspektoriem, vai administrācijas atzītām organizācijām.

4. Administrācija, kas nozīmē inspektorus vai atzītas institūcijas veikt šī noteikuma 3. punktā noteiktās pārbaudes, jebkuru nozīmēto inspektoru vai atzīto organizāciju kā minimums pilnvaro:

4.1. pieprasīt kuģa remontu; un

4.2. veikt pārbaudes, ja to pieprasa atbilstošā ostas valsts institūcija.

Administrācija paziņo Organizācijai, tālākai ziņošanai šīs konvencijas Pusēm savu amatpersonu informēšanai, par nozīmētajiem inspektoriem vai atzītajām organizācijām un par piešķirtajām pilnvarām attiecībā uz konkrētajiem pienākumiem un nosacījumiem.

5. Ja nozīmēts inspektors vai atzīta organizācija ir noteikusi, ka kuģa vai tā aprīkojuma stāvoklis būtiski neatbilst apliecībā uzrādītajam, vai ka šāds kuģis nav gatavs doties jūrā nepamatoti neapdraudot jūras vidi, šis inspektors vai organizācija nekavējoties nodrošina, ka tiek veikti koriģējoši pasākumi un pienācīgā veidā informē administrāciju. Ja šādi koriģējoši pasākumi netiek veikti, apliecība tiek anulēta un nekavējoties tiek informēta administrācija un, ja kuģis atrodas citas Puses ostā, nekavējoties tiek informētas arī ostas valsts atbilstošās institūcijas. Kad administrācijas amatpersona, nozīmētais inspektors vai atzītā organizācija ir informējusi ostas valsts atbilstošās institūcijas, iesaistītās ostas valsts valdība sniedz šai amatpersonai, inspektoram vai organizācijai jebkāda veida palīdzību, kas tai nepieciešama, lai būtu iespējams veikt pienākumus, kas noteikti šajā noteikumā. Kad piemērojams, iesaistītās ostas valsts valdība veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka kuģis nedodas jūrā vai neatstāj ostu ar mērķi doties uz tuvāko pieejamo atbilstošo kuģu remonta rūpnīcu, ja tas rada nepamatotus draudus jūras videi.

6. Katrā gadījumā, iesaistītā administrācija pilnībā garantē, ka pārbaude tiek veikta pilnā apmērā un efektīvi un tā uzņemas nodrošināt visus šo pienākumu izpildei nepieciešamos pasākumus.

7. Lai nodrošinātu, ka kuģis no visiem viedokļiem ir piemērots iziešanai jūrā neizraisot nepamatotus draudus jūras videi, kuģa un tā aprīkojuma stāvokli uztur tā, ka tas atbilst šīs Konvencijas noteikumiem.

8. Pēc jebkuras šī noteikuma 1. punktā noteiktās kuģa pārbaudes veikšanas, bez administrācijas atļaujas nevar veikt pārbaudītās būves, aprīkojuma, sistēmu, iekārtu un materiālu izmaiņas, izņemot tiešu šāda aprīkojuma vai iekārtu nomaiņu.

9. Vienmēr, kad ar kuģi ir noticis negadījums vai tiek atklāts defekts, kas būtiski ietekmē kuģa integritāti vai tā aprīkojuma komplektumu vai efektivitāti, uz ko attiecas šis pielikums, kuģa kapteinis vai īpašnieks pie pirmās iespējas par to ziņo administrācijai, atzītai organizācijai vai nozīmētam inspektoram, kas atbildīgs par atbilstošas apliecības izsniegšanu, kas ierosina izmeklēšanas uzsākšanu, lai noteiktu vai ir nepieciešama pārbaude, kā to nosaka šī noteikuma 1. punkts. Ja kuģis atrodas citas Puses ostā, kapteinis vai īpašnieks nekavējoties ziņo arī ostas valsts atbilstošām institūcijām un nozīmētais inspektors vai atzītā organizācija pārliecinās, ka šāds ziņojums ir veikts.

5. noteikums

Apliecības izsniegšana vai apstiprināšana

1. Pēc tam, kad ir pabeigta sākotnējā vai periodiskā pārbaude, kā to nosaka šī pielikuma 4. noteikuma nosacījumi, katram kuģim, kas veic reisus uz citām šīs Konvencijas Puses jurisdikcijā esošām ostām vai piekrastes termināliem, izsniedz Starptautisko apliecību par piesārņojuma ar notekūdeņiem novēršanu. Esošo kuģu gadījumā šo prasību piemēro piecus gadus pēc šī pielikuma spēkā stāšanās datuma.

2. Šādu apliecību izsniedz vai apstiprina vai nu administrācija vai tās pienācīgi pilnvarota organizācija^* vai personas. Jebkurā gadījumā administrācija uzņemas pilnu atbildību par apliecību.

^* Atsauce uz “Norādījumi par organizāciju pilnvarošanu rīkoties administrācijas vārdā”, ko pieņēmusi Organizācija ar rezolūciju A.739(18) un instrukcijas administrācijas atzītajām organizācijām par pārbaužu un sertifikācijas funkciju veikšanu, ko pieņēmusi Organizācija ar rezolūciju A.789(19)

6. noteikums

Apliecības izsniegšana vai apstiprināšana, ko veic cita valsts

1. Konvencijas Puses valdība drīkst pēc administrācija pieprasījuma likt veikt kuģi pārbaudi un, ja tā pārliecinās, ka šī pielikuma noteikumi ir izpildīti, izsniegt vai pilnvarot izsniegt kuģim starptautisko apliecību par piesārņojuma ar notekūdeņiem novēršanu un, kur tas piemērojams, saskaņā ar šo pielikumu apstiprināt vai pilnvarot šīs apliecības apstiprināšanu.

2. Apliecības un ziņojuma par pārbaudi kopijas, cik iespējams ātri nosūta tai administrācijai, kas pieprasīja veikt pārbaudi.

3. Šādi izsniegta apliecība satur ierakstu, ka tā ir izsniegta pēc administrācijas pieprasījuma un ka tai ir tāds pats spēks un tā ir tā pat atzīstama, kā apliecība kas izsniegta saskaņā ar šī pielikuma 5. noteikumu.

4. Starptautiskā apliecība par piesārņojuma ar notekūdeņiem novēršanu nevar tikt izsniegta kuģim, kas brauc ar tādas valsts karogu, kas nav šīs Konvencijas Puses.

7. noteikums

Apliecības veidlapa

Starptautiskā apliecība par piesārņojuma ar notekūdeņiem novēršanu tiek aizpildīta formā, kas atbilst šajā pielikumā dotajam veidlapas paraugam un tā ir vismaz angļu, franču vai spāņu valodā. Ja tiek lietota arī apliecības izsniedzošās valsts oficiālā valoda, strīdu vai nesaskaņu gadījumā tā ir noteicošā.

8. noteikums

Apliecības spēkā esamība un derīguma termiņš

1. Starptautisko apliecību par piesārņojuma ar notekūdeņiem novēršanu izsniedz uz administrācijas noteikto laika periodu, kas nepārsniedz 5 gadus.

2.1. Neskatoties uz šī noteikuma 1. punktā noteiktajām prasībām, ja periodiskā pārbaude ir pabeigta trīs mēnešu laika posmā pirms esošās apliecības derīguma termiņa beigām, jaunā apliecība ir derīga 5 gadus, skaitot no esošās apliecības derīguma termiņa beigām, pēc periodiskās pārbaudes pabeigšanas datuma.

2.2. Kad periodiskā pārbaude ir pabeigta pēc esošās apliecības derīguma termiņa beigām, jaunā apliecība ir derīga 5 gadus, skaitot no esošās apliecības derīguma termiņa beigām, pēc periodiskās pārbaudes pabeigšanas datuma.

2.3. Ja periodiskā pārbaude ir pabeigta vairāk nekā trīs mēnešus pirms esošās apliecības derīguma termiņa beigām, jaunā apliecība ir derīga 5 gadus sākot no periodiskās pārbaudes pabeigšanas datuma.

3. Ja apliecība ir izdota uz laika periodu mazāku par pieciem gadiem, administrācija pēc apliecības derīguma termiņa beigām drīkst pagarināt tās derīguma termiņu uz tādu laika periodu, kas ir saskaņā ar šī noteikuma 1. punktā noteikto.

4. Ja ir pabeigta periodiskā pārbaude un jaunu apliecību nav iespējams izsniegt vai nodot kuģim pirms esošās apliecības beigu termiņa, administrācijas pilnvarota persona vai organizācija drīkst apstiprināt esošo apliecību un šāda apliecība tiek atzīta kā spēkā esoša uz turpmāko periodu, kas nepārsniedz piecus mēnešus, skaitot no beigu datuma.

5. Ja kuģis, kad izbeidzas apliecības derīguma termiņš, neatrodas ostā, kurā tam jāveic apskate, administrācija drīkst pagarināt apliecības derīguma termiņu, bet šādu pagarinājumu drīkst piešķirt tikai ar mērķi atļaut kuģim pabeigt reisu uz ostu, kurā tam jāveic pārbaude un tikai tad, kad tas šķiet piemēroti un pareizi tā darīt. Nevienu apliecību nepagarina uz periodu, kas ir garāks par trīs mēnešiem un kuģis, kuram tiek piešķirts pagarinājums, kad tas ierodas ostā, kurā to jāpārbauda, nedrīkst pamatojoties uz šāda pagarinājuma piešķiršanu iziet no ostas bez jaunas apliecības. Kad ir pabeigta periodiskā pārbaude, jaunā apliecība ir derīga piecus gadus skaitot no esošās apliecības derīguma termiņa beigām, pirms pagarinājuma piešķiršanas.

6. Administrācija drīkst pagarināt īsos reisos iesaistītam kuģim izsniegto apliecību, kas nav pagarināta pamatojoties uz šī noteikuma iepriekšminētajiem nosacījumiem, uz laika posmu līdz vienam mēnesim, skaitot no tajā norādītā derīguma beigu datuma. Kad ir pabeigta periodiskā apskate, jaunā apliecība ir derīga piecus gadus, skaitot no esošās apliecības derīguma termiņa beigu datuma, pirms tika piešķirts pagarinājums.

7. Īpašos, administrācijas noteiktos apstākļos, jaunu apliecību nav nepieciešams datēt no esošās apliecības beigu datuma, kā tas pieprasīts šī noteikuma 2.2., 5. vai 6. punktā. Šajos īpašajos apstākļos jaunā apliecība ir derīga piecus gadus, skaitot no periodiskās pārbaudes pabeigšanas datuma.

8. Saskaņā ar šī pielikuma 5. vai 6. noteikumu izsniegtā apliecība pārstāj būt derīga jebkurā no sekojošiem gadījumiem:

8.1. ja periodiskā pārbaude nav veikta šī pielikuma 4. noteikuma 1. punktā noteiktajos termiņos; vai

8.2. ja kuģis maina karogu uz citas valsts karogu. Jaunu apliecību izsniedz tikai tad, kad valdība, kas izsniedz jauno apliecību, ir pilnīgi pārliecināta, ka kuģis atbilst šī pielikuma 4. noteikuma 7. un 8. punkta prasībām. Ja kuģa karoga maiņa notiek starp šīs konvencijas Pusēm, tad, ja tas tiek pieprasīts 3 mēnešu laikā pēc kuģa karoga maiņas, Puse, ar kuras karogu kuģis brauca, cik iespējams ātri nosūta administrācijai apliecības kopijas, kas bija kuģim pirms karoga maiņas un, ja iespējams, ziņojumu kopijas par atbilstošām pārbaudēm.

3. nodaļa. Izkraušanas vadība un aprīkojums

9. noteikums

Notekūdeņu sistēmas

1. Katru kuģi, kuram saskaņā ar 2. noteikumu jāatbilst šī pielikuma noteikumiem, aprīko ar vienu no sekojošām notekūdeņu sistēmām:

1.1. ar administrācijas atzīta veida notek­ūdeņu apstrādes iekārtu, ņemot vērā Organizācijas izstrādātos standartus un pārbaužu metodes^*, vai

1.2. ar administrācijas atzītu notekūdeņu frakcionēšanas un dezinficēšanas sistēmu. Šādu sistēmu aprīko ar administrācijas prasībām atbilstošām notekūdeņu pagaidu uzkrāšanas iekārtām, kad kuģis atrodas tuvāk par 3 jūras jūdzēm no tuvākā krasta, vai

1.3. ar administrācijas prasībām atbilstošu uzglabāšanas tvertni, kuras kapacitāte ir pietiekoša lai uzglabātu visus notekūdeņus, ņemot vērā kuģa ekspluatāciju, personu skaitu uz kuģa un citus būtiskus faktorus. Uzglabāšanas tvertnes konstrukcija ir tāda, kas apmierina administrācijas prasības un tai ir līdzekļi, lai vizuāli noteiktu tvertnes satura daudzumu.

^* Atsauce uz rekomendācijām par starptautiskiem izplūdes standartiem un norādījumiem notek­ūdeņu iekārtu darbības pārbaudēm, ko pieņēmusi Organizācija ar rezolūciju MEPC.2(VI). Esošajiem kuģiem ir pieļaujami nacionālie tehniskie noteikumi.

10. noteikums

Izkraušanas savienojumu standarti

1. Lai atvieglotu pieņemšanas iekārtu cauruļvadu savienošanu ar kuģa izkraušanas cauruļvadu, abus cauruļvadus aprīko ar standarta veida izkraušanas savienojumiem, saskaņā ar sekojošu tabulu:

IZKRAUŠANAS SAVIENOJUMU ATLOKU STANDARTA IZMĒRI

Apraksts	Izmērs
Ārējais diametrs	210 mm
Iekšējais diametrs	Atbilstoši cauruļvada ārējam diametram
Riņķa, uz kura atrodas bultskrūvju centri, diametrs	170 mm
Atloka izgriezumi	4 urbumi ar diametru 18 mm, kas izvietoti vienādā atstatumā uz riņķa līnijas, uz kuras atrodas bultskrūvju centri, izgriezti līdz atloka ārmalai. Izgriezuma platumam jābūt 18 mm
Atloka biezums	16 mm
Skrūves un uzgriežņi: Daudzums un diametrs	4, katra ar 16 mm diametru un atbilstoša garuma
Atloks ir paredzēts lai savienotu cauruļvadus, kuru iekšējā diametra maksimālais izmērs ir līdz 100 mm un tas ir no tērauda vai cita ekvivalenta materiāla ar plakanu galu. Šāds atloks kopā ar piemērotu blīvi ir paredzēts ekspluatācijai pie spiediena 600 kPa.

 

Kuģiem, kuru teorētiskais bortu augstums ir 5 metri un mazāk, izkraušanas savienojuma iekšējais diametrs drīkst būt 38 milimetri.

2. Kuģi, kuri veic noteiktus reisus, piemēram, pasažieru prāmji, kā alternatīvu drīkst kuģa izkraušanas cauruļvadu aprīkot ar administrācijas atzītu izkraušanas savienojumu, tādu kā ātrā tipa savienojums.

11. noteikums

Notekūdeņu izvadīšana

1. Saskaņā ar šī pielikuma 3. noteikuma nosacījumiem notekūdeņu izvadīšana jūrā ir aizliegta, izņemot ja:

1.1. kuģis izvada frakcionētus un dezinficētus notekūdeņus tālāk par 3 jūras jūdzēm no tuvākās piekrastes, lietojot administrācijas atzītu sistēmu, kas atbilst šī pielikuma 9. noteikuma 1.2. punktam, vai nefrakcionētus vai nedezinficētus notekūdeņus tālāk par 12 jūras jūdzēm no tuvākās piekrastes, nodrošinot, ka jebkurā gadījumā notekūdeņi, kas uzkrāti uzglabāšanas tvertnēs, netiek izvadīti uzreiz, bet mērenā plūsmā, kuģim esot gaitā ar ātrumu vismaz 4 mezgli; izvadīšanas ātrumu apstiprina administrācija, pamatojoties uz Organizācijas izstrādātajiem standartiem; vai

1.2. kuģis izmanto atzītu, administrācijas sertificētu notekūdeņu apstrādes iekārtu, kas atbilst šī pielikuma 9. noteikuma 1. punkta 1. apakšpunkta prasībām, un

1.2.1. iekārtas pārbaudes rezultāti ir uzrādīti kuģa starptautiskajā apliecībā par piesārņojuma ar notekūdeņiem novēršanu; un

1.2.2. papildus tam, izvadītie notekūdeņos nerada ūdenī saredzamas peldošas cietas daļiņas un neizmaina apkārt esošā ūdens krāsu.

2. kuģiem nepiemēro 1. punkta nosacījumus, kuru ekspluatācija notiek valsts jurisdikcijā esošajos ūdeņos un kuģiem kuri ierodas no citām valstīm, kamēr tie atrodas šajos ūdeņos un izvada notekūdeņus saskaņā ar šīs valsts noteiktajiem, mazāk stingriem noteikumiem.

3. Gadījumos, kad notekūdeņi ir sajaukti ar atkritumiem vai ar citiem netīrajiem ūdeņiem, uz kuriem attiecas citi MARPOL 73/78 pielikumi, papildus šī pielikuma prasībām izpilda arī šo pielikumu prasības.

4. nodaļa. Pieņemšanas iekārtas

12. noteikums

Pieņemšanas iekārtas

1. Katra konvencijas Puses valdība, kura pieprasa lai kuģi, kas tiek ekspluatēti tās jurisdikcijā esošajos ūdeņos un no citām valstīm ienākošie kuģi, kamēr tie atrodas Puses jurisdikcijā esošajos ūdeņos, atbilst 11. noteikuma 1.punkta prasībām, uzņemas nodrošināt, ka ostās un terminālos ir iekārtas, kurās notek­ūdeņu pieņemšanas tiek veikta atbilstoši kuģu vajadzībām un tos neaizkavējot.

2. Katras Puses valdība, vienmēr kad ir pierādījumi, ka iekārtas neatbilst šī noteikuma prasībām, par to informē Organizāciju, lai tā varētu nosūtīt šo informāciju iesaistītajām Dalībvalstu valdībām.

5. nodaļa. Ostas valsts kontrole

13. noteikums

^* Ostas valsts veiktā ekspluatācijas prasību kontrole

1. Ja kuģis atrodas kādas citas Puses ostā vai terminālā atklātā jūrā, tad šīs Puses attiecīgi pilnvarotas amatpersonas veic minētā kuģa pārbaudi attiecībā uz ekspluatācijas prasībām, kas noteiktas šajā pielikumā, ja ir nepārprotams pamats uzskatīt, ka šī kuģa kapteinis vai komanda nepārzina svarīgākās procedūras uz kuģa, kuras attiecas uz notek­ūdeņu izraisītā piesārņojuma novēršanu.

2. Šā noteikuma 1. punktā minētajos apstākļos Puse veic darbības, lai nodrošinātu to, ka attiecīgais kuģis nedodas jūrā, līdz situācija nav noregulēta atbilstoši šā pielikuma prasībām.

3. Procedūras attiecībā uz ostas valsts veikto kontroli, kas noteikta šīs konvencijas 5. pantā, attiecas uz šo noteikumu.

4. Nevienu šā noteikuma daļu nedrīkst interpretēt tā, lai ierobežotu tiesības un pienākumus, kādi ir Pusei, kura veic šajā konvencijā īpaši noteikto ekspluatācijas prasību kontroli.

^* Atsauce uz: Ostas valsts veiktās kontroles procedūras, ko organizācija pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju A.787(19), kura grozīta ar rezolūciju A.882(21).

Pielikums

APLIECĪBAS VEIDLAPA

 

MARPOL 73/78 V pielikums

NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ KUĢU ATKRITUMU IZRAISĪTĀ PIESĀRŅOJUMA NOVĒRŠANU

1. noteikums. Definīcijas

Šajā pielikumā:

1. “Atkritumi” ir visa veida pārtikas, sadzīves un ekspluatācijas atkritumi, izņemot svaigas zivis un to daļas, tie radušies parastas kuģa ekspluatācijas laikā un ir nepārtraukti vai periodiski iznīcināmi, izņemot vielas, kuras noteiktas vai uzskaitītas citos šīs konvencijas pielikumos.

2. “Tuvākā sauszeme”. Jēdziens “no tuvākās sauszemes” nozīmē no bāzes līnijas, no kuras saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem ir noteikti attiecīgās teritorijas teritoriālie ūdeņi, izņemot Austrālijas ziemeļaustrumu krastu, attiecībā uz kuru “no tuvākās sauszemes” šajā konvencijā nozīmē “no līnijas, kas vilkta no Austrālijas krasta punkta:

ar 11°00' dienvidu platuma, 142°08' austrumu garuma

uz punktu ar 10°35' dienvidu platuma, 141°55' austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 10°00' dienvidu platuma, 142°00' austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 09°10' dienvidu platuma, 143°52' austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 09°00' dienvidu platuma, 144°30' austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 10°41' dienvidu platuma, 145°00' austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 13°00' dienvidu platuma, 145°00' austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 15°00' dienvidu platuma, 146°00' austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 17°30' dienvidu platuma, 147°00' austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 21°00' dienvidu platuma, 152°55' austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 24°30' dienvidu platuma, 154°00' austrumu garuma,

no turienes uz punktu Austrālijas krastā ar 24°42' dienvidu platuma, 153°15' austrumu garuma.

3. “Īpašā teritorija” ir jūras reģions, kur atzītu tehnisku iemeslu dēļ, kas saistīti ar tā okeanogrāfisko un ekoloģisko stāvokli un šī reģiona satiksmes specifiskajām iezīmēm, ir jāievieš īpašas obligātas metodes, lai novērstu jūras piesārņošanu ar atkritumiem. Īpašās teritorijas ir uzskaitītas šā pielikuma 5. noteikumā.

2. noteikums. Piemērošana

Ja vien nav nepārprotami noteikts citādi, šā pielikuma noteikumi attiecas uz visiem kuģiem.

3. noteikums. Atkritumu iznīcināšana ārpus īpašajām teritorijām

1. Saskaņā ar šā pielikuma 4., 5. un 6. noteikumu:

a) jūrā aizliegts izmest jebkādas plastmasas materiālus, tostarp, bet ne tikai sintētiskās virves, sintētiskos zvejas tīklus, plastmasas atkritumu maisus un atkritumu dedzināmās krāsns pelnus, kas radušies, dedzinot plastmasas izstrādājumus, un kas var saturēt toksiskus vai smago metālu atlikumus;

b) turpmāk minēto atkritumu izmešana jūrā jāveic pēc iespējas tālāk no tuvākās sauszemes, bet tā jebkurā gadījumā ir aizliegta, ja attālums no tuvākās sauszemes ir mazāks nekā:

i) 25 jūras jūdzes attiecībā uz kravas stiprinājuma, apšuvuma un iepakojuma materiāliem, kas var peldēt;

ii) 12 jūras jūdzes attiecībā uz pārtikas atkritumiem un cita veida sadzīves atkritumiem, tostarp papīra izstrādājumiem, lupatām, stiklu, metālu, pudelēm, māla vai fajansa izstrādājumiem un tamlīdzīgiem atkritumiem;

c) šā noteikuma b) punkta ii) apakšpunktā minēto atkritumu izmešanu jūrā var atļaut, ja tie ir izlaisti caur atkritumu smalcinātāju un ja izmešanu veic pēc iespējas tālāk no tuvākās sauszemes, bet tā jebkurā gadījumā ir aizliegta, ja attālums no tuvākās sauszemes ir mazāks nekā 3 jūras jūdzes. Atkritumi jāsasmalcina vai jāsamaļ tā, lai tie var izspiesties cauri sietam, kura acu izmērs nav lielāks par 25 milimetriem.

2. Ja atkritumi ir sajaukti ar citiem izvadāmiem atkritumiem, uz kuriem attiecas atšķirīgas iznīcināšanas vai izvadīšanas prasības, tad jāpiemēro daudz stingrākas prasības.

4. noteikums. Īpašās prasības attiecībā uz atkritumu izmešanu

1. Saskaņā ar šā noteikuma 2. punkta nosacījumiem jebkādus materiālus, uz kuriem attiecas šis pielikums, no stacionārajām vai peldošajām platformām, kas veic jūras dibena minerālu resursu izpēti, ieguvi un ar to saistīto apstrādi atklātā jūrā, un no visiem pārējiem kuģiem, ja tie atrodas līdzās šīm platformām vai 500 m attālumā no tām, jūrā izmest ir aizliegts.

2. Pārtikas atkritumu izmešanu jūrā no stacionārām vai peldošām platformām, kas atrodas vairāk nekā 12 jūras jūdžu attālumā no sauszemes, un no visiem pārējiem kuģiem, kas atrodas līdzās šīm platformām vai 500 m attālumā no tām, var atļaut, ja tie ir izlaisti caur atkritumu smalcinātāju. Šie pārtikas atkritumi jāsasmalcina vai jāsamaļ tā, lai tie varētu izspiesties cauri sietam, kura acu izmērs nav lielāks par 25 milimetriem.

5. noteikums. Atkritumu izmešana īpašajās teritorijās

1. Šajā pielikumā īpašās teritorijas ir Vidusjūras reģions, Baltijas jūras reģions, Melnās jūras reģions, Sarkanās jūras reģions, Jūras līča reģions, Ziemeļjūras reģions, Antarktikas reģions un Paplašinātais Karību reģions, kas ietver Meksikas līci un Karību jūru, un šīs īpašās teritorijas ir noteiktas šādi:

a) “Visdusjūras reģions” ir pati Vidusjūra un tās līči un jūras ar robežlīniju starp Vidusjūru un Melno jūru, ko veido 41^o ziemeļu paralēle un ko rietumos norobežo Gibraltāra jūras šaurums 5^o36’ rietumu meridiānā;

b) “Baltijas jūras reģions” ir pati Baltijas jūra ar Botnijas līci, Somu līci un ieeju Baltijas jūrā. To norobežo 57^o448’ziemeļu paralēle, kas iet caur Skāgena ragu Skageraka šaurumā;

c) “Melnās jūras reģions” ir pati Melnā jūra ar robežlīniju starp Vidusjūru un Melno jūru, ko veido 41^o ziemeļu paralēle;

d) “Sarkanās jūras reģions” ir pati Sarkanā jūra ar Suecas līci un Akabas līci, ko dienvidos norobežo loksodroma starp Rāsiani (12^o28,5’Z, 43^o19,6’A) un Husnmurādu (12^o40,4’Z, 43^o30,2’A);

e) “Jūras līča reģions” ir jūras reģions, kas atrodas ziemeļrietumos no loksodromas starp Hadas zemesragu (22^o30’Z, 59^o48’A) un Fasteha zemesragu (25^o04’Z, 61^o25’A);

f) “Ziemeļjūras reģions” ir pati Ziemeļjūra un tajā esošās jūras, kas atrodas robežās starp:

i) Ziemeļjūru uz dienvidiem no 62° ziemeļu platuma un uz austrumiem no 4° rietumu garuma;

ii) Skageraku, kura dienvidu robeža ir noteikta austrumos no Skavas ar 57°448' ziemeļu platuma, un

iii) Lamanšu un tā pieejām uz austrumiem no 5° rietumu garuma un uz ziemeļiem no 48°30' ziemeļu platuma;

g) “Antarktikas reģions” ir jūras reģions uz dienvidiem no 60° dienvidu platuma;

h) Paplašinātais Karību reģions, kā noteikts Konvencijas par Paplašinātā Karību reģiona jūras vides aizsardzību un attīstību (Cartagena de Indias, 1983. gads) 2. panta 1. punktā, ir Meksikas līcis, pati Karību jūra ar tās līčiem un jūrām un tā Atlantijas okeāna daļa, ko norobežo 30° ziemeļu paralēle no Floridas austrumu virzienā līdz 77°30' rietumu meridiānam, no turienes loksodroma līdz 20° ziemeļu paralēles un 59° rietumu meridiāna krustošanās punktam, no turienes loksodroma līdz 7°20' ziemeļu paralēles un 50° rietumu meridiāna krustošanās punktam, no turienes loksodroma, kas vilkta dienvidrietumu virzienā līdz Franču Gvajānas austrumu robežai.

2. Saskaņā ar šā pielikuma 6. noteikumu:

a) jūrā aizliegts izmest šādus materiālus:

i) jebkādas plastmasas materiālus, tostarp, bet ne tikai sintētiskās virves, sintētiskos zvejas tīklus, plastmasas atkritumu maisus un atkritumu dedzināmās krāsns pelnus, kas radušies, dedzinot plastmasas izstrādājumus, un kas var saturēt toksiskus vai smago metālu atlikumus, un

ii) jebkāda cita veida atkritumus, tostarp papīra izstrādājumus, lupatas, stiklu, metālu, pudeles, māla vai fajansa izstrādājumus, kravas stiprinājuma, apšuvuma un iepakojuma materiālus;

b) izņemot šā punkta c) apakšpunktā noteikto, pārtikas produktu izmešana jūrā jāveic pēc iespējas tālāk no sauszemes, bet jebkurā gadījumā vismaz 12 jūras jūdžu attālumā no tuvākās sauszemes;

c) Paplašinātajā Karību reģionā caur atkritumu smalcinātāju izlaistu pārtikas produktu izmešana jūrā jāveic pēc iespējas tālāk no sauszemes, bet uz to nekādā ziņā neattiecas 4. noteikuma prasības, tā jāveic vismaz 3 jūras jūdžu attālumā no tuvākās sauszemes. Pārtikas atkritumi jāsasmalcina vai jāsamaļ tā, lai tie var izspiesties cauri sietam, kura acu izmērs nav lielāks par 25 milimetriem.

3. Ja atkritumi ir sajaukti ar citiem izvadāmajiem atkritumiem, uz kuriem attiecas atšķirīgas iznīcināšanas vai izvadīšanas prasības, tad jāpiemēro daudz stingrākas prasības.

4. Pieņemšanas iekārtas īpašajās teritorijās:

a) valdība katrai tādai šīs konvencijas Pusei, kuras krasta līnija robežojas ar īpašo teritoriju, apņemas nodrošināt to, lai visās ostās, kas atrodas attiecīgajā īpašajā teritorijā, pēc iespējas ātrāk ierīkotu pieņemšanas iekārtas, kas atbilst šā pielikuma 7. noteikumam, ņemot vērā īpašās vajadzības, kādas ir kuģiem, kuri darbojas šajās teritorijās;

b) ikvienas attiecīgās Puses valdība paziņo Organizācijai par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šā noteikuma a) apakšpunktu. Saņēmusi atbilstošus paziņojumu, Organizācija nosaka datumu, no kura konkrētajā teritorijā stājas spēkā šā noteikuma prasības. Noteikto datumu Organizācija Pusēm paziņo vismaz divpadsmit mēnešus pirms šā datuma;

c) pēc šādi noteiktā datuma kuģiem, kas pietur arī tādu īpašo teritoriju ostās, kur šādas iekārtas vēl nav pieejamas, pilnībā jāievēro šā noteikuma prasības.

5. Neatkarīgi no šā noteikuma 4. punkta uz Antarktikas reģionu attiecas šādi noteikumi:

a) valdība ikvienai šīs konvencijas Pusei, no kuras ostām kuģi uzsāk maršrutu uz Antarktikas reģionu vai kuras ostās kuģi pienāk no minētā reģiona, apņemas nodrošināt to, lai pēc iespējas ātrāk tiktu ierīkotas atbilstošas iekārtas atkritumu pieņemšanai no visiem kuģiem, tos nepamatoti neaizkavējot un ņemot vērā vajadzības, kādas ir kuģiem, kuri minētās iekārtas izmanto;

b) ikvienas šīs konvencijas Puses valdība nodrošina to, ka visiem kuģiem, kuri ir tiesīgi kuģot ar šīs Puses karogu, pirms ieiešanas Antarktikas reģionā kuģa tilpne ir pietiekami liela, lai paturētu visus atkritumus, kamēr kuģi darbojas šajā reģionā un ir noslēguši vienošanos par minēto atkritumu novadīšanu uz pieņemšanas iekārtu pēc reģiona atstāšanas.

6. noteikums. Izņēmumi

Šā pielikuma 3., 4. un 5. noteikums neattiecas:

a) uz atkritumu izmešanu no kuģa, kas jāveic kuģa un uz tā esošo cilvēku drošības dēļ vai lai glābtu kādam dzīvību jūrā, vai

b) uz tādu atkritumu izplūdi, kas radusies kuģa vai tā aprīkojuma bojājuma dēļ, ja pirms un pēc bojājuma rašanās ir veikti visi vajadzīgie drošības pasākumi, lai novērstu vai mazinātu izplūdi, vai

c) nejaušu sintētisko zvejas tīklu pazaudēšanu, ja ir veikti visi vajadzīgie drošības pasākumi, lai to novērstu.

7. noteikums. Pieņemšanas iekārtas

1. Ikvienas šīs konvencijas Puses valdība apņemas nodrošināt ostas un terminālus atklātā jūrā ar atkritumu pieņemšanas iekārtām, kas atbilst to kuģu vajadzībām, kuri tās izmantos, un neizraisa nepamatotu kuģu aizkavēšanos.

2. Ikvienas šīs konvencijas Puses valdība visus gadījumus, kuros šajā noteikumā minētās iekārtas varētu būt neatbilstošas, dara zināmus Organizācijai, lai tā šo informāciju varētu pārsūtīt citām attiecīgajām Pusēm.

8. noteikums. Ostas valsts veiktā ekspluatācijas prasību kontrole^*

1. Ja kuģis atrodas kādas citas Puses ostā, tad šīs Puses attiecīgi pilnvarotas amatpersonas veic minētā kuģa inspekciju attiecībā uz ekspluatācijas prasībām, kas noteiktas šajā pielikumā, ja ir nepārprotams pamats uzskatīt, ka šī kuģa kapteinis vai komanda nepārzina svarīgākās procedūras uz kuģa attiecībā uz atkritumu izraisītā piesārņojuma novēršanu.

2. Šā noteikuma 1. punktā minētajos apstākļos Puse veic darbības, lai nodrošinātu to, ka attiecīgais kuģis nedodas jūrā, līdz situācija nav noregulēta atbilstoši šā pielikuma prasībām.

3. Procedūras attiecībā uz ostas valsts veikto kontroli, kas noteikta šīs konvencijas 5. pantā, attiecas uz šo noteikumu.

4. Nevienu šā noteikuma daļu nedrīkst interpretēt tā, lai ierobežotu tiesības un pienākumus, kādi ir Pusei, kas veic šajā konvencijā īpaši noteikto ekspluatācijas prasību kontroli.

^* Sk. Ostas valsts veiktās kontroles procedūras, ko organizācija pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju A.787(19), kura grozīta ar rezolūciju A.882(21).

9. noteikums. Informatīvās norādes, atkritumu apsaimniekošanas plāni un atkritumu uzskaite

1. a) Visos kuģos, kuru kopējais garums ir 12 metri vai vairāk, jāizvieto norādes, kas informē kuģa komandu un pasažierus par attiecīgajām šā pielikuma 3. un 5. noteikumā izvirzītajām atkritumu izmešanas prasībām.

c) Šīs norādes jāraksta kuģa personāla darba valodā, un tajos kuģos, kuri veic reisus uz ostām vai termināliem atklātā jūrā, kas atrodas citu šīs konvencijas Pušu jurisdikcijā, tām jābūt arī angļu, franču vai spāņu valodā.

2. Uz visiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 BT un vairāk, un uz visiem kuģiem, kuri ir sertificēti pārvadāt 15 personas un vairāk, jābūt atkritumu apsaimniekošanas plānam, kas jāievēro kuģa apkalpei. Šajā plānā rakstveidā jānorāda atkritumu savākšanas, glabāšanas, apstrādes un iznīcināšanas kārtība, tostarp uz kuģa esošā aprīkojuma izmantošana. Tajā jānorāda arī personas, kas atbild par šī plāna īstenošanu. Šim plānam jāatbilst Organizācijas izstrādātajām vadlīnijām^** un jābūt uzrakstītam kuģa apkalpes darba valodā.

3. Visiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 BT un vairāk, un visiem kuģiem, kuri ir sertificēti pārvadāt 15 personas un vairāk un kuri veic reisus uz ostām vai termināliem atklātā jūrā, kas atrodas citu šīs konvencijas Pušu jurisdikcijā, un visām stacionārajām vai peldošajām platformām, ar kuru palīdzību veic jūras dibena izpēti un ekspluatāciju, jābūt atkritumu reģistrācijas žurnālam. Atkritumu reģistrācijas žurnālu, kas var būt iekļauts kuģa oficiālajā žurnālā vai kā citādi, veido saskaņā ar paraugu, kas ievietots šā pielikuma papildinājumā;

a) visas atkritumu izvadīšanas operācijas vai pabeigtās sadedzināšanas jāreģistrē atkritumu reģistrācijas žurnālā, un atbildīgajam sardzes virsniekam tās ar parakstu jāapstiprina sadedzināšanas vai izvadīšanas dienā. Kuģa kapteinim ar parakstu jāapstiprina visas aizpildītās atkritumu reģistrācijas žurnāla lappuses. Ieraksti atkritumu reģistrācijas žurnālā jāveic vismaz angļu, franču vai spāņu valodā. Ja ierakstus veic arī valodā, kas ir valsts valoda attiecīgajā valstī, ar kuras karogu kuģis ir tiesīgs kuģot, tad strīdu vai pretrunu risināšanā tā ir galvenā valoda;

b) ierakstos, kas tiek veikti par katru atkritumu sadedzināšanas vai izvadīšanas operāciju, jānorāda datums un laiks, kuģa atrašanās vieta, jāsniedz attiecīgo atkritumu apraksts un jāmin aptuvens sadedzināto vai izvadīto atkritumu daudzums;

c) atkritumu reģistrācijas žurnālu glabā uz kuģa tādā vietā, kur tas ir viegli pieejams inspekcijai jebkurā pieņemamā laikā. To glabā divus gadus pēc pēdējā ieraksta veikšanas;

d) saistībā ar šā pielikuma 6. noteikumā paredzēto izmešanu, izplūdi vai nejaušo pazaudēšanu atkritumu reģistrācijas žurnālā jāmin attiecīgie apstākļi un iemesli, bet attiecībā uz pazaudēšanu – zaudējumi.

4. Prasības attiecībā uz atkritumu reģistrācijas žurnālu administrācija drīkst nepiemērot:

i) kuģiem, kas veic reisus, kuru ilgums nepārsniedz vienu stundu, un kas ir sertificēti pārvadāt 15 cilvēkus un vairāk, vai

ii) stacionārajām vai peldošajām platformām, ar kuru palīdzību veic jūras dibena izpēti un ekspluatāciju.

5. Attiecīgās konvencijas Puses valdības kompetentā iestāde drīkst pārbaudīt atkritumu reģistrācijas žurnālu uz visiem kuģiem, uz kuriem attiecas šis noteikums, kamēr minētie kuģi ir tās ostās vai terminālos atklātā jūrā, un nokopēt jebkuru šā žurnāla ierakstu, kā arī drīkst pieprasīt, lai kuģa kapteinis apliecina šīs kopijas autentiskumu. Ikviena šāda kopija, kuru kuģa kapteinis apstiprinājis kā atkritumu reģistrācijas žurnāla ieraksta autentisku kopiju, ir uzskatāma par pieņemamu jebkurā tiesvedībā kā ierakstā paziņoto faktu pierādījums. Atkritumu reģistrācijas žurnāla inspekciju un kompetentās iestādes īstenotu apstiprinātās kopijas iegūšanu saskaņā ar šo punktu veic pēc iespējas drīzāk, lai kuģi nepamatoti neaizkavētu.

6. Tad, ja kuģis ir būvēts pirms 1997. gada 1. jūlijā, šis noteikums jāpiemēro no 1998. gada 1. jūlija.

^** Skatīt Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes vadlīnijas, kuras organizācijas Jūras vides aizsardzības komiteja pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju MEPC.71(38).

 

Papildinājums

ATKRITUMU REĢISTRĀCIJAS ŽURNĀLA VEIDLAPA

ATKRITUMU REĢISTRĀCIJAS ŽURNĀLS

Kuģa vārds:

Pazīšanas numurs vai burti:

SJO Nr.:

Laikposmā no: …………. līdz: .................

1. Ievads

Saskaņā ar V pielikuma 9. noteikumu 1973. gada Starptautiskajā konvencijā par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu, kas grozīta ar 1978. gada protokolu (MARPOL 73/78), reģistrē visas atkritumu izvadīšanas operācijas vai veiktās sadedzināšanas, tostarp izvadīšanu jūrā, novadīšanu uz pieņemšanas iekārtām vai citiem kuģiem.

2. Atkritumi un to apsaimniekošana

Atkritumi ir visa veida pārtikas, sadzīves un ekspluatācijas atkritumi, izņemot svaigas zivis un to daļas, tie radušies parastas kuģa ekspluatācijas laikā un ir nepārtraukti vai periodiski iznīcināmi, izņemot vielas, kas noteiktas vai uzskaitītas citos šīs MARPOL 73/78 pielikumos (piemēram, nafta, notekūdeņi vai kaitīgās šķidrās vielas).

Attiecīgā informācija atrodama arī MARPOL 73/78 V pielikuma īstenošanas vadlīnijās^*.

^* Skatīt MARPOL 73/78 V pielikuma īstenošanas vadlīnijas.

3. Atkritumu apraksts

Šajā reģistrā atkritumus grupē šādās kategorijās:

1) plastmasas;

2) peldošs separācijas, apšuvuma vai iepakojuma materiāls;

3) sasmalcināts papīrs, lupatas, stikls, metāls, pudeles, māls un fajanss u. c.;

4) kravas atlikumi, papīra izstrādājumi, lupatas, stikls, metāls, pudeles, māla un fajansa izstrādājumi u. c.;

5) pārtikas atkritumi;

6) atkritumu dedzināmās krāsns pelni.

4. Ieraksti atkritumu reģistrācijas žurnālā

4.1. Ieraksti atkritumu reģistrācijas žurnālā jāveic šādos gadījumos:

a) ja atkritumi ir izvadīti jūrā:

i) izvadīšanas datums un laiks;

ii) kuģa atrašanās vieta (ģeogrāfiskais platums un garums). Piezīme: attiecībā uz katru kravas atlikumu izvadi norādīt tās sākuma un beigu pozīciju;

iii) izvadīto atkritumu kategorija;

iv) aptuvenais izvadītais daudzums attiecībā uz katru kategoriju, izteikts m³;

v) par attiecīgo operāciju atbildīgā sardzes virsnieka paraksts.

b) ja atkritumi novadīti uz pieņemšanas iekārtām krastā vai uz citiem kuģiem:

i) novadīšanas datums un laiks;

ii) osta vai iekārta, vai kuģa vārds;

iii) novadīto sadzīves atkritumu kategorija;

iv) aptuvenais novadītais daudzums attiecībā uz katru kategoriju, izteikts m³;

v) par attiecīgo operāciju atbildīgā sardzes virsnieka paraksts.

c) ja atkritumus sadedzina:

i) sadedzināšanas datums un uzsākšanas un pabeigšanas laiks;

ii) kuģa atrašanās vieta (ģeogrāfiskais platums un garums);

iii) aptuvenais sadedzinātais daudzums, izteikts m³;

iv) par attiecīgo operāciju atbildīgā sardzes virsnieka paraksts.

d) atkritumu nejauša vai cita veida ārkārtas izplūde:

i) norises laiks;

ii) osta vai cita kuģa atrašanās vieta norises laikā;

iii) aptuvenais atkritumu daudzums un kategorija;

iv) izmešanas, izplūdes vai pazaudēšanas apstākļi, iemesli un vispārējas piezīmes.

4.2. Kvītis

Kuģa kapteinim no ostas pieņemšanas iekārtas operatora vai tā kuģa kapteiņa, kas pieņem atkritumus, jāiegūst kvīts vai apliecinošs dokuments, kurā precizēts pārvietoto atkritumu aptuvenais daudzums. Kvītis vai apliecinošos dokumentus kopā ar atkritumu reģistrācijas žurnālu uz kuģa glabā divus gadus.

4.3. Atkritumu daudzums

Uz kuģa esošo atkritumu daudzumu novērtē m³, ja iespējams, atsevišķi pa kategorijām. Atkritumu reģistrācijas žurnālā ir daudz norāžu par aptuveno atkritumu daudzumu. Tas, cik precīzi tiek aplēsts aptuvenais atkritumu daudzums, ir šo aprēķinu veicēju ziņā. Tilpuma aplēses atšķirsies pirms un pēc pārstrādes. Dažās pārstrādes procedūrās nav iespējams aplēst izmantoto tilpumu, piemēram, veicot pārtikas atkritumu nepārtraukto pārstrādi. Šie faktori jāņem vērā, veicot ierakstus un interpretējot reģistrā ievietoto informāciju.

ATKRITUMU IZVADĪŠANAS SARAKSTS

Kuģa vārds: ………………. Pazīšanas numurs vai burti: ……………………. SJO Nr.: ……

Atkritumu kategorijas:

1. plastmasa;

2. peldoši separācijas, apšuvuma vai iepakojuma materiāli;

3. sasmalcināts papīrs, lupatas, stikls, metāls, pudeles, māls un fajanss u. c.;

4. kravas atlikumi, papīra izstrādājumi, lupatas, stikls, metāls, pudeles, māla un fajansa izstrādājumi u. c.;

5. pārtikas atkritumi;

6. atkritumu dedzināmās krāsns pelni, kas radušies, dedzinot plastmasas izstrādājumus, un kas var saturēt toksiskus vai smago metālu atlikumus.

PIEZĪME: ĪPAŠAJĀS TERITORIJĀS IR AIZLIEGTS IZVADĪT VISUS TOS ATKRITUMUS, KAS NAV PĀRTIKAS ATKRITUMI. JĀKLASIFICĒ TIKAI TIE ATKRITUMI, KURUS
IZVADA JŪRĀ. ATKRITUMI, KAS NAV 1. KATEGORIJAS ATKRITUMI UN KAS
NOVADĪTI UZ PIEŅEMŠANAS IEKĀRTĀM, JĀUZSKAITA TIKAI KĀ KOPĒJAIS
APLĒSTAIS DAUDZUMS. TIEK PRASĪTS NORĀDĪT KRAVAS ATLIKUMU IZVADES
SĀKUMA UN BEIGU POZĪCIJU.

Datums/laiks	Kuģa atrašanās vieta	Aplēstais jūrā izvadīto atkritumu daudzums (m3)					Aplēstais atkritumu daudzums, kas novadīts uz pieņemšanas iekārtām vai citu kuģi (m3)		Aplēstais sadedzināto atkritumu daudzums (m3)	Apliecinā–jums/pa–raksts
		2. KAT.	3. KAT.	4. KAT.	5. KAT.	6. KAT.	1. KAT.	Citi

Kapteiņa paraksts:

Datums: