Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 21.jūlijā

MK: Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu

Ministru kabinets 21.jūlija sēdē pieņēma rīkojumu “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.

Pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikums un Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” inženierim, preses sekretāram, Ceļu muzeja vēsturniekam Vilnim Andrejsonam par nozīmīgu ieguldījumu ceļu nozares vēsturiskā mantojuma saglabāšanā.

Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu Vilnim Andrejsonam pasniedz satiksmes ministrs Ainārs Šlesers.

MK: Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā

Ministru kabinets 21.jūlija sēdē pieņēma rīkojumu “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 202 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 17 viņu nepilngadīgie bērni. No 185 pilsonības pretendentiem 77% ir krievi, 9% ukraiņi, 9% baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības. 24% pilsonības pretendentu ir pamata, 47% – vidējā, 25% – augstākā izglītība. Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 129 262 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9 844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 19 169; 2006.gadā – 16 439; 2007.gadā – 6826; 2008.gadā – 1476 personas.

Aivis Freidenfelds,Ministru kabineta preses sekretārs

FM: Par Latvijas–Šveices sadarbības programmas vadības likumu

Valdība pirmdien, 21.jūlijā, apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavoto Latvijas–Šveices sadarbības programmas vadības likumu, ar kuru paredzēts noteikt sadarbības programmas vadībā iesaistītās institūcijas un personas, to tiesības un pienākumus, kā arī lēmumu pieņemšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

Likums reglamentēs sadarbības programmas vadības procesu, lai veicinātu efektīvu, caurredzamu un finanšu vadības principiem atbilstošu programmas īstenošanu Latvijā.

Saskaņā ar likumu programmas vadība ietver tās administrēšanas sistēmas izveidi, projektu izklāstu un projektu iesniegumu sagatavošanu un apstiprināšanu, projektu un apakšprojektu īstenošanu, kā arī sadarbības programmas finanšu kontroli, uzraudzību, auditu, izvērtēšanu, ziņošanu par konstatētajām neatbilstībām un neatbilstoši izlietoto līdzekļu atgūšanu.

Likumā ietverts deleģējums Ministru kabinetam noteikt sadarbības programmas vadības nodrošināšanas kārtību, kā arī apstiprināt atklāta konkursa nolikumus programmu un grantu shēmu gadījumos.

Latvijas–Šveices sadarbības programma izveidota ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai paplašinātajā Eiropas Savienībā. Valdība 2007.gada 4.decembrī apstiprināja prioritātes, kurās Latvijā tiks piešķirts Šveices finansējums:

• Drošība, stabilitāte un atbalsts reformām – apakšprioritātes: “Reģionālās attīstības iniciatīvas attālos un mazāk attīstītos reģionos” un “Tiesu varas modernizācija”.

• Vide un infrastruktūra – apakšprioritāte “Pamata infrastruktūras rehabilitācija un modernizācija”.

• Atbalsts privātajam sektoram – apakšprioritāte “Uzlabots finansiālā sektora regulējums”.

• Cilvēkresursu un sociālā attīstība – apakšprioritāte “Pētniecība un attīstība”.

• Īpaši asignējumi – grantu shēma “Nevalstisko organizāciju fonds”, Šveices puses administrēšanas izmaksas, Tehniskās palīdzības fonds un Projektu sagatavošanas fonds.

Latvijai paredzētais finanšu palīdzības apjoms ir 26,11 miljoni latu (59,88 miljoni Šveices franku). Finansējums būs pieejams līdz 2012.gadam, savukārt projekti jāpabeidz līdz 2017.gadam. Tā kā sadarbības programmas finansējums ir samērā neliels, paredzams, ka līdzekļi tiks koncentrēti, novirzot finansējumu konkrētiem liela apjoma projektiem vai programmām.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IZM: Par papildu stipendijām profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem

Lai novērstu kvalificēta darbaspēka trūkumu un veicinātu jauniešu piesaisti profesionālajai izglītībai tādās valsts tautsaimniecībai nozīmīgās nozarēs kā inženierzinātnes, tehnoloģija, arhitektūra un būvniecība, ar Eiropas Savienības (ES) Sociālā fonda finansējumu Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nodrošinās mērķstipendiju fondu visām akreditētām profesionālās izglītības iestādēm, kuras īsteno profesionālās izglītības programmas minētajās tematiskajās jomās.

To 21.jūlijā atbalstīja MK, pieņemot noteikumus, kas nosaka kārtību, kā tiks īstenota IZM pārziņā esošā ES Sociālā fonda atbalstīta aktivitāte “Sākotnējās profesionālās izglītības pievilcības veicināšana”.

Līdz ar to profesionālās izglītības iestādēm, izvērtējot audzēkņu sekmību un mācību procesa apmeklētību, jau nākamajā mācību gadā būs iespējams piešķirt papildu mērķstipendiju līdz 50 latiem mēnesī (pamatstipendija šobrīd ir 20 latu mēnesī) tiem audzēkņiem, kas mācās minētajās profesionālās izglītības tematiskajās jomās un iesaistās profesionālās izglītības iestādes aktivitātēs ārpus mācību procesa. Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka mērķstipendiju profesionālās izglītības iestāde audzēknim var piešķirt līdz 10 mēnešiem kārtējā mācību gadā.

Aktivitātes īstenošanai laika posmā no 2008. līdz 2013.gadam ir plānots izlietot 10,5 milj. latu, no tiem ES Sociālā fonda līdzfinansējums – 8,9 milj. latu, bet valsts budžeta finansējums – 1,6 milj. latu. Kopumā ES Sociālā fonda atbalsts mērķstipendijas veidā ir paredzēts 10 000 jauniešu.

Palielinot jauniešu interesi par profesionālo izglītību, Latvijas izglītības sistēma kļūs tuvāka Eiropas izglītības telpai, kas vērsta uz to, lai nodrošinātu laikmetīgu, kvalitatīvu, katras valsts un globālā darba tirgus prasībām atbilstošu izglītību. Profesionālās izglītības nostiprināšanai ir būtiska loma arī katra Latvijas reģiona ekonomiskajā un sociālajā attīstībā. Latvijā pastāv augošas prasības pēc kvalificētiem strādniekiem būvniecībā, pārstrādes nozarē, ražošanā un mehāniskajās inženierzinātnēs, enerģētikā, elektronikā un automātikā, transporta nozarē, informācijas tehnoloģijā, ķīmijas tehnoloģijā.

Līdztekus papildu mērķstipendijas nodrošināšanai profesionālās izglītības audzēkņiem IZM rūpējusies, lai ES struktūrfondu līdzekļi tiek piešķirti gan profesionālo izglītības iestāžu infrastruktūras modernizēšanai, gan profesionālās izglītības pedagogu kompetences paaugstināšanai un profesionālajai pilnveidei, kā arī studiju programmu modernizēšanai un prakses vietu nodrošināšanai.

Inga Misiņa, IZM valsts sekretāra vietnieces padomniece struktūrfondu jautājumos un Eiropas lietās

LM: Par darba drošības pārbaudēm skolās izlases kārtībā

Lai uzlabotu darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības tiesību aktu kontroles un uzraudzības darbu, kā arī atslogotu Valsts darba inspekciju (VDI) no tai neraksturīgu uzdevumu pildīšanas, 21.jūlijā Ministru kabinetā (MK) apstiprināti Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi noteikumos par kārtību, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos.

Grozījumi paredz, ka VDI turpmāk katru gadu neapsekos visas izglītības iestādes, lai izsniegtu tām atzinumus par izglītības iestāžu atbilstību ekspluatācijas drošības prasībām. Līdzšinējā kārtība bija neefektīva un prasīja neadekvāti lielus VDI resursus, jo inspekcijai nebija iespējams iepazīties ar izglītības iestāžu reālo darbu un darba aizsardzības prasību ievērošanu tajās. Līdz ar to VDI veiktais apsekojums un atzinums, kas bija jāiesniedz līdz mācību gada sākumam, bija vairāk formāls nekā preventīvs.

Saskaņā ar statistikas datiem VDI inspektori pērn augustā pirms mācību gada sākuma pēc izglītības iestāžu lūguma apmeklējuši gandrīz 800 skolas jeb gandrīz 30% no visām izglītības iestādēm. Tā kā skolēnu vasaras brīvlaikā mācības nenotiek, VDI speciālisti šajos apsekojumos nevar novērtēt un noteikt reālos skolēnu un skolotāju darba apstākļus – vai tiek ievērotas darba aizsardzības un darba tiesību regulējošo normatīvo aktu prasības.

21.jūlijā MK pieņemtie grozījumi paredz, ka līdzšinējā kārtībā atzinumus par izglītības iestāžu atbilstību noteikumos minētajām prasībām turpinās sniegt tikai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Sabiedrības veselības aģentūra.

Savukārt VDI ne retāk kā reizi mācību gada laikā īstenos preventīvas izglītības iestāžu apsekošanas kampaņas. To laikā pārbaudīs darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu ievērošanu, kā arī pievērsīs uzmanību iespējamiem nelaimes gadījumu riskiem.

Atgādinām, ka saskaņā ar VDI likumu inspekcijas funkcija ir īstenot valsts uzraudzību un kontroli darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā.

LM: Par ES institūciju darbinieku uzkrātā pensijas kapitāla nodošanu un saņemšanu

Lai cilvēki, kas strādā Eiropas Savienības (ES) institūcijās un ir pievienojušies ES pensiju shēmai, Latvijā uzkrāto pensijas kapitālu varētu nodot minētajai shēmai un, atgriezušies Latvijā, nodot to atpakaļ Latvijas valsts pensiju sistēmā, Labklājības ministrija (LM) ir ierosinājusi veikt grozījumus vairākos ar pensijām saistītos likumos.

Saskaņā ar 1968.gada 29.februāra Eiropas institūciju ierēdņu regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr.259/68 ierēdņi, pagaidu darbinieki vai līgumdarbinieki, sākot darbu noteiktās ES institūcijās, var izvēlēties pievienoties ES pensiju shēmai. Tiesības uz pensiju ES pensiju shēmā rodas tad, ja cilvēks ir nostrādājis ES institūcijās vismaz 10 gadus.

Pievienojoties ES pensiju shēmai, cilvēkam ir tiesības pieprasīt Latvijas valsts pensiju sistēmā uzkrāto pensijas kapitālu pārskaitīt uz ES pensiju shēmu. Turpinot strādāt ES institūcijās 10 un vairāk gadus un turpinot uzkrāt savu pensijas kapitālu, pēc pensijas vecuma sasniegšanas pensija cilvēkam tiek izmaksāta pēc ES pensiju shēmas.

Tie cilvēki, kas ES institūcijās ir nostrādājuši mazāk par 10 gadiem, atgriezušies Latvijā, varēs pieprasīt, lai tur uzkrātais pensiju kapitāls tiktu pārskaitīts uz Latvijas valsts pensiju sistēmu (1. un 2.līmeņa pensijas shēmu) vai cilvēka izvēlēto privāto pensiju fondu (3.līmeņa pensiju shēmu).

Minētie grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” un Valsts fondēto pensiju likumā 21.jūlijā izskatīti MK sēdē. Par tiem vēl būs jālemj Saeimā.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

SM: Par lidojumiem bīstamu objektu marķēšanu

Ir pieņemti noteikumi par lidojumiem bīstamu objektu marķēšanu un aprīkošanu ar aizsarggaismām. MK noteikumu projekts “Noteikumi par objektu marķēšanu un aprīkošanu ar aizsarggaismām” pirmdien, 21.jūlijā, tika izskatīts valdības sēdē. To izstrādājusi Satiksmes ministrija sadarbībā ar Civilās aviācijas aģentūru.

Projekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā marķē un aprīko ar aizsarggaismām gaisa kuģu lidojumiem bīstamus objektus. Projekts paredz arī vienotas prasības objektu apzīmēšanai – krāsošanai, karodziņu un marķieru uzstādīšanai, kas nodrošinās objekta redzamību dienas laikā, kā arī aprīkošanai ar aizsarggaismām nakts laikā vai sliktas redzamības apstākļos.

Šādu objektu marķēšana ir būtiska, jo neapzīmēti tie var radīt nopietnus draudus aviācijai, sevišķi gaisa kuģiem, kurus izmanto zemiem lidojumiem.

Izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts tapis saskaņā ar konvencijas “Par starptautisko civilo aviāciju” 14.pielikuma un likuma “Par aviāciju” prasībām, kas paredz nepieciešamību marķēt un aprīkot ar aizsarggaismām objektus, kuru augstums sasniedz 100 metrus un vairāk, objektus, kuru absolūtais augstums par 30 metriem un vairāk pārsniedz lidlauka kontrolpunkta absolūto augstumu vai kuri sasniedz vai pārsniedz jebkuru lidlauka šķēršļu ierobežošanas virsmu, kā arī objektus, kuri neatkarīgi no augstuma atrodas gaisa kuģu pacelšanās vai nosēšanās sektorā.

Normatīvā akta izpildi nodrošinās valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra”.

SM: Par gaisa satiksmes vadības dispečeru angļu valodas zināšanām

Turpmāk viens no kritērijiem, lai iegūtu gaisa satiksmes vadības dispečera vai dispečera–studenta apliecību, būs nokārtots angļu valodas eksāmens ne zemāk par ceturto no sešiem zināšanu līmeņiem.

Tas nozīmē, ka gaisa satiksmes vadības dispečeram bez specifiskās radiosakaru frazeoloģijas zināšanām angļu valoda būs jāpārvalda atbilstoši vismaz ceturtajam Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) noteiktajam zināšanu līmenim – tā, lai viņš spētu efektīvi sazināties ar gaisa kuģu apkalpēm un kaimiņvalstu kolēģiem arī tādās situācijās, kas nav saistītas ar lidojumu veikšanu. Līdz šim aviācijas nozares speciālistiem, tajā skaitā gaisa satiksmes vadības dispečeriem, prasība zināt angļu valodu tik skaidri nebija noteikta.

Angļu valodas zināšanu prasības ir iestrādātas Ministru kabineta “Noteikumos par gaisa satiksmes vadības dispečeru apmācību sniedzēju sertificēšanu un uzraudzību, un par dispečeru–studentu un dispečeru apliecības izsniegšanu, atzīšanu un to spēkā uzturēšanu”. Noteikumi pirmdien, 21. jūlijā, tika pieņemti valdībā.

Bez minētā noteikumi nosaka, kas un kā ir tiesīgs sniegt sākotnējo un kvalifikācijas uzturēšanas apmācību gaisa satiksmes vadības dispečeriem, kā tiek izsniegtas gaisa satiksmes vadības dispečera–studenta un dispečera apliecības, kādām prasībām jāatbilst gaisa satiksmes vadības dispečeriem, kā arī paredz kārtību, kādā Latvijā atzīst Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstu izsniegtās dispečeru apliecības. Noteikumos iekļautās prasības balstās uz spēkā esošajiem starptautiskajiem standartiem.

MK noteikumu izdošanu paredz likums “Par aviāciju”. Noteikumi pilnībā pārņem ES direktīvas par Kopienas gaisa satiksmes vadības dispečera licenci noteiktās prasības. Direktīvas mērķis ir nodrošināt EEZ valstu gaisa telpā visaugstāko drošības līmeni gaisa satiksmes vadības dispečeru pakalpojumu sniegšanā.

Normatīvā akta izpildi nodrošinās Civilās aviācijas aģentūra. Tās speciālisti arī auditēs un pārbaudīs apmācību sniedzējus.

Elīna Balgalve, Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste

TM: Par grozījumiem Krimināllikumā

21.jūlijā Ministru kabinets pieņēma virkni grozījumu Krimināllikumā (turpmāk – KL), ko izstrādājusi Tieslietu ministrijā izveidotā pastāvīgā KL darba grupa.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, pašlaik KL paredzēta kriminālatbildība par ceļu satiksmes noteikumu un transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja tas izdarīts alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē un tā rezultātā cietušajam nodarīti miesas bojājumi. KL paredzētais noziedzīgais nodarījums ir kvalificēts kā mazāk smags noziegums, jo tas tiek izdarīts aiz neuzmanības un par to KL paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par diviem gadiem.

Transportlīdzekļa vadīšana alkohola ietekmē atbilst Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētajiem administratīvo pārkāpumu sastāviem, kuros paredzēta administratīvā atbildība par transportlīdzekļa vadīšanu, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz noteiktas promiles.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu procesa virzītājs var izbeigt kriminālprocesu, ja persona, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, izlīgusi ar cietušo vai viņa pārstāvi.

Līdz ar to, ja cietušais un apsūdzētais paziņo par izlīgumu, tiesa, nepārbaudot lietas materiālus, var pieņemt lēmumu par apsūdzētā atbrīvošanu no kriminālatbildības.

Rezultātā persona, kas izdarījusi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzēto administratīvo pārkāpumu, tiek sodīta ar arestu un lielu naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības par automašīnas vadīšanu, savukārt persona, kas izlīgusi ar cietušo, var tikt atbrīvota no kriminālatbildības, nesaņem nekādu sodu un var turpināt izmantot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības.

Līdz ar to sagatavoti grozījumi Krimināllikumā, kas novērsīs gadījumus, kad minētais noziedzīgais nodarījums tiks atzīts par mazāk smagu noziegumu, tas ir, nodarījumi, kas izdarīti aiz neuzmanības, bet par kuriem brīvības atņemšana paredzēta ilgāka par desmit gadiem, ko paredz jaunie grozījumi, kļūs par smagiem noziegumiem un nebūs iespējas noslēgt izlīgumu ar cietušo.

Tādējādi tiesa nevarēs izbeigt pret personu kriminālprocesu.

KL noteic, ka tiesa, notiesājot nepilngadīgo nosacīti, var noteikt viņam piespiedu līdzekļus.

Turklāt tiesa var uzlikt notiesātajam par pienākumu ievērot nosacījumus, kurus tiesa atzīst par nepieciešamiem soda mērķa sasniegšanai.

Gadījumā, ja tiesa uzskata par vajadzīgu piemērot nepilngadīgai personai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, tā var atbrīvot nepilngadīgo no piespriestā soda. Tādēļ reizēm veidojas situācijas, ka tiesai, piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, īpaši ievietošanas sociālās korekcijas izglītības iestādē gadījumā, persona vienlaikus nevar pildīt tiesas piemērotos pienākumus.

Lai novērstu normu dublēšanos, piemērojot nepilngadīgām personām nosacītu notiesāšanu, paredzēts izslēgt no KL normu, kas nosaka, ka tiesa, notiesājot nepilngadīgo nosacīti, var noteikt viņam piespiedu līdzekļus.

KL nodaļa “Noziegumi pret cilvēci, mieru, kara noziegumi, genocīds” paredz kriminālatbildību par genocīdu. Pašlaik KL nav normas, kas paredz kriminālatbildību par genocīdu veikušo režīma attaisnošanu vai par genocīdu veikušo personu slavināšanu. Eiropas Padomes Ietvarlēmuma “Par rasisma un ksenofobijas apkarošanu” projekts nosaka, ka dalībvalstīm jāparedz kriminālatbildība par publisku attaisnošanu, noliegšanu vai rupju banalizēšanu par Starptautiskās krimināltiesas statūtos definētajiem genocīda noziegumiem. Pēc grozījumu apstiprināšanas Saeimā KL būs noteikta kriminālatbildība par genocīdu veikušo režīmu vai par genocīdu notiesātu personu publisku slavināšanu, attaisnošanu vai īstenotā genocīda noliegšanu.

KL nosaka atbildību par ar akcīzes nodokli apliekamo preču aprites noteikumu pārkāpšanu. Pašlaik KL nosaka vienādu atbildību par atšķirīga smaguma noziedzīgiem nodarījumiem. Pie akcīzes precēm pieder alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi, naftas produkti, bezalkoholiskie dzērieni un kafija. Līdz ar to nav samērojama atbildība starp, piemēram, kafijas aprites noteikumu un naftas produktu aprites noteikumu pārkāpumiem.

Lai diferencētu atbildību, KL vēlas papildināt ar pantu “Nelikumīga naftas produktu uzglabāšana, pārvietošana (pārvadāšana) vai realizācija”. Likumprojekts izstrādāts ar mērķi noteikt atsevišķā tiesību normā kriminālatbildību par nelikumīgu naftas produktu uzglabāšanu, pārvietošanu (pārvadāšanu) vai realizāciju.

Grozījumi stāsies spēkā pēc akceptēšanas valdībā un pieņemšanas Saeimā. KL pastāvīgajā darba grupā piedalās pārstāvji no Ģenerālprokuratūras, Satversmes tiesas, Augstākās tiesas, Rīgas apgabaltiesas, Latvijas Universitātes, Latvijas Policijas akadēmijas, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Iekšlietu ministrijas, Saeimas Juridiskā biroja, Tiesībsarga, Sabiedriskās politikas centra “Providus” un Tieslietu ministrijas.

TM: Par tiesu ekspertu disciplinārlietu izskatīšanas un sodu piemērošanas kārtību

21.jūlijā Ministru kabinets pieņēma Tiesu ekspertu disciplinārlietu izskatīšanas un sodu piemērošanas kārtību. Noteikumus izstrādājuši Valsts tiesu ekspertīžu biroja un Tieslietu ministrijas speciālisti, lai ieviestu Tiesu ekspertu likumu.

Tiesu ekspertu disciplinārlietu izskatīšanas un sodu piemērošanas kārtība noteiks vienotus principus un procedūru, izskatot disciplinārlietas un piemērojot disciplinārsodus tiesu ekspertiem.

Noteikumi regulēs arī disciplinārlietas izskatīšanas, lēmuma pieņemšanas un paziņošanas, kā arī disciplinārlietu materiālu reģistrēšanas un uzglabāšanas kārtību.

Kā teikts noteikumos, lai izskatītu pret tiesu ekspertu ierosināto disciplinārlietu, izveidos komisiju ne mazāk kā triju cilvēku sastāvā. Rīkojumā par komisijas izveidošanu norādīs komisijas priekšsēdētāju un tās sastāvu.

Savukārt lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu tiesu eksperts varēs apstrīdēt mēneša laikā augstākai amatpersonai – ja lēmumu pieņēmis iestādes vadītājs vai Tieslietu ministrija.

Noteikumi neietekmēs valsts un pašvaldību budžetus.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

ĪUMEPLS: Par noteikumiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu īstenošanai

Ministru kabineta sēdē 21.jūlijā tika skatīts un apstiprināts Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta (sekretariāts) sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.2.2.1.1.apakšaktivitāti “Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība””.

Noteikumu projektā aprakstīta kārtība Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu īstenošanai informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstībai: prasības projektu iesniedzējiem, projektu vērtēšanas kārtība un kritēriji, finanšu līdzekļu saņemšanas nosacījumi, kā arī atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes, to funkcijas u.c. nosacījumi.

Noteikumu projekts tika skatīts un atbalstīts Ministru kabineta komitejas 2008.gada 14.jūlija sēdē, kur sekretariātam tika uzdots precizēt noteikumu projektu, samazinot neattiecināmo izmaksu apjomu no 30 % uz 15 % un labojot projektu vērtēšanas kritērijus atbilstoši kritērijiem, kas apstiprināti Uzraudzības komitejā.

Noteikumu projekts paredz, ka informācijas sistēmu izveidei, integrācijai un attīstībai, e‑pakalpojumu izveidei un attīstībai un informācijas resursu digitalizācijai pieejamais kopējais finansējums ir 116 405 645 lati, no tiem ERAF līdzfinansējums – 98 944 798 lati un Latvijas valsts budžeta finansējums – 17 460 847 lati.

Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, plānota kultūras, veselības aprūpes, nodarbinātības, sociālās aizsardzības un citās nozarēs.

Nacionālās darbības programmas apakšaktivitātē “Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība” tiks atbalstīti projekti ģeogrāfiskās, vienotās budžeta plānošanas, cilvēkresursu vadības, veselības un būvniecības informācijas sistēmu izveidei, dokumentu aprites un kontroles sistēmas, pašvaldību informācijas sistēmas, centralizētās lietvedības, e-iepirkuma, kultūras mantojuma un atmiņu institūciju, nodarbinātības un sociālās jomas un citu jomu (nozaru) informācijas sistēmu, t.sk. iedzīvotāju, vēlētāju un citu reģistru attīstībai, kā arī integrētās valsts informācijas sistēmas pilnveidošanai.

Noteikumu projekts ir izstrādāts saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likuma 18.panta 10.punktu, lai noteiktu normatīvo ietvaru programmas apakšaktivitātes “Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība” īstenošanai un veicinātu skaidru un caurredzamu tās ieviešanu, izmantojot ES struktūrfondu līdzekļus.

Elita Cepurīte, ĪUMEPLS Komunikācijas nodaļas vadītāja