• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Eiropas Komisija: Par interneta pieejamību cilvēkiem ar speciālām vajadzībām. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.07.2008., Nr. 112 https://www.vestnesis.lv/ta/id/178677

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Eiropas Komisijā: Par 43 miljoniem eiro Latvijas filmu nozarei

Vēl šajā numurā

23.07.2008., Nr. 112

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Eiropas Komisija: Par interneta pieejamību cilvēkiem ar speciālām vajadzībām

 

15% eiropiešu cieš no kāda invaliditātes veida, un daudziem, izmantojot internetu, nākas saskarties ar dažādiem šķēršļiem, piemēram, tiem ir grūtības ne tikai izlasīt maziem burtiņiem rakstītu tekstu tīmekļa vietnēs, bet pat piekļūt tīmekļa vietnēm un pakalpojumiem tiešsaistē. Neraugoties uz ES un valdību vadītāju atkārtotajiem aicinājumiem uzlabot šo situāciju, panākumi vēl aizvien nav plaši – lielākajā vairumā tīmekļa vietņu netiek izmantoti vispārpieņemti lietotājdraudzīgi risinājumi. Eiropas Komisija 2.jūlijā sāka sabiedrisku apspriešanos par to, kā tīmekļa vietnes Eiropā (un pirmām kārtām valsts iestāžu tīmekļa vietnes) padarīt labāk pieejamas, un aicina ieinteresētās aprindas izteikt viedokli. Tiks apspriestas arī citas tehnoloģijas, piemēram, digitālā televīzija. Apspriešanās notiks līdz 2008.gada 27.augustam.

Piekļuve tīmekļa vietnēm internetā ir ļoti svarīga daudziem Eiropas iedzīvotājiem, tomēr daudziem vienkārši nav iespējas to izmantot invaliditātes dēļ. Kamēr internets vēl nav faktiski pieejams visiem, daudzi palaiž garām iespēju izmantot tā piedāvātās priekšrocības. Šī problēma ir vienkārši risināma – tad kādēļ gan tas tiek darīts tikai nedaudzās publikācijās tīmeklī?” jautā Viviena Redinga, ES komisāre informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu jomā. “Jo vairāk cilvēku izmanto internetu, jo labvēlīgāk tas ietekmē Eiropas tautsaimniecību, un bagātinās arī tiešsaistē atrodamā informācija. Vēlētos aicināt tīmekļa vietņu veidotājus un valsts sektora iestādes mērķtiecīgāk censties nodrošināt, lai internets būtu pieejams ikvienam. Atbildīgajiem derētu paturēt prātā, ka pēc dažiem gadiem arī viņiem pašiem varētu būt grūtības izlasīt, kas rakstīts ekrānā.”

Eiropas iedzīvotāju vidējais vecums strauji palielinās, un paredzams, ka 2020.gadā 25% no kopējā iedzīvotāju skaita būs vairāk nekā 65 gadi. Vecāka gadagājuma cilvēkiem bieži vien ir sarežģīti izmantot internetu, jo ir grūti izlasīt, kas rakstīts ekrānā, ja redze ir pavājinājusies, un ir grūti lietot datora peli, ja rokas vairs nav tik veiklas.

Vienkārši risinājumi interneta pieejamības nodrošināšanai cilvēkiem paver iespēju izmantot tīmekļa vietnes, kas citādi tiem ir nepieejamas, un tādējādi paplašina sociālās un ekonomiskās līdzdalības lauku. Ir iespējami šādi risinājumi interneta pieejamības nodrošināšanai:

• palielināt pārlūkprogrammās izmantoto burtu lielumu,

• ar palīgprogrammatūras starpniecību nodrošināt ekrāna teksta nolasīšanu balsī,

• pārlūkot tīmekļa vietnes, peles vietā izmantojot klaviatūru.

Vienkārši pieejamas tīmekļa vietnes bieži vien ir labāk izmantojamas lietotājiem neatkarīgi no tā, vai tiem ir vai nav invaliditāte. Ar Komisijas atbalstu 1994.gadā izveidotais World Wide Web Consortium [Globālā tīmekļa konsorcijs] nosaka kopīgas interneta specifikācijas, tostarp Web Content Accessibility Guidelines [Pamatnostādnes par satura pieejamību internetā]. Tomēr 2007.gadā tikai 5% publisku tīmekļa vietņu un 3% privātu tīmekļa vietņu ES ir atzītas par pilnīgi pieejamām saskaņā ar minētajām pamatnostādnēm. Septiņas dalībvalstis (to vidū Austrija, Francija, Itālija, Nīderlande un Portugāle) ir veikušas pasākumus situācijas uzlabošanai, piemēram, ieviešot pamatnostādnes un izvirzot mērķus, kas īstenojami publiskām tīmekļa vietnēm. Tomēr šāda pieeja ES mērogā vēl nav vienota. Izmantojot citus jaunus produktus, vērojamas līdzīgas pieejamības problēmas kā tīmekļa vietnēs, piemēram, saprotamības trūkums un roku veiklības mazināšanās var būt šķērslis digitālās televīzijas elektroniskās raidījumu programmas pārlūkošanā.

Eiropas Komisija no savas puses 2001.gadā izskatīja savas publiskās tīmekļa vietnes “Europa” pieejamību un strādā, lai šo pieejamību uzlabotu. Komisija šobrīd testē iespēju izmantot ekrāna lasītājus. Ar to palīdzību ģenerē apvienotu runas un/vai atjaunināmu Braila raksta izvadi, kas neredzīgiem cilvēkiem dod iespēju, piemēram, lasīt tīmekļa vietnes.

Labāka interneta pieejamība veicinās arī atjaunotās Sociālās programmas īstenošanu.

 

Vispārīga informācija

Šī sabiedriskā apspriešana notiek plašākā saistībā ar Eiropas Komisijas iniciatīvu izaugsmei un nodarbinātībai informācijas sabiedrībā. Eiropas Komisija 2005.gadā pieņēma paziņojumu par e-pieejamību un uzsvēra nepieciešamību daudzus uz IST balstītus produktu veidus padarīt vieglāk izmantojamus. ES dalībvalstis 2006.gadā apņēmās līdz 2010.gadam uz pusi samazināt interneta izmantošanas rādītāju atšķirības, kas vērojamas attiecībā uz atstumtības apdraudētajām sabiedrības grupām, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkiem, invalīdiem un bezdarbniekiem. Komisija 2007.gadā pieņēma paziņojumu, mudinot atjaunot centienus “e-iekļautības” veicināšanai, tostarp centienus “e-pieejamības” īstenošanai.

 

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!