Eiropas Parlaments: Par Eiropas Savienības pusgada darba programmu

Bez Lisabonas līguma un bez jaunām iestādēm tālāka paplašināšanās nebūs iespējama – 10.jūlijā, uzrunājot Eiropas Parlamenta deputātus, uzsvēra Francijas prezidents Nikolā Sarkozī. “Uz mums visiem gulstas smaga atbildība [..] panākt, lai Eiropa izkļūtu no krīzes.”

Šajā nolūkā būtiski parādīt, ka Eiropa strādā visu interesēs. Vairums EP politisko spēku prezidentūras prioritātes debatēs atbalstīja. Dažas grupas kritizēja prezidenta lēmumu piedalīties Olimpisko spēļu atklāšanā Pekinā.

Pirmkārt, mums jāatrisina institucionālās problēmas, debatēs, kas līdz gada beigām pildīs arī ES Padomes priekšsēdētāja pienākumus.  

“Neviens nav teicis, ka Lisabonas līgums varētu atrisināt visas problēmas: tas var palīdzēt,” iepazīstinot Eiropas Parlamenta deputātus ar ES Padomes pusgada prioritātēm, uzsvēra Francijas prezidents N.Sarkozī.

Prezidenta skatījumā, izvēle starp referendumu un apstiprināšanu parlamentā ir politiska izvēle. Savu prezidents izdarījis jau Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā. Īrijas noraidījums tagad liek meklēt risinājumus: jāizlemj, vai nākamās Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiks, pamatojoties uz pašreizēju līgumu, vai uz Lisabonas līguma pamata.

Paplašināšanās

“Ja mēs vēlamies paplašināšanos, mums nepieciešamas jaunas institūcijas,” norādīja prezidents, uzsverot, ka atbalsta paplašināšanos Balkānu virzienā. Pie tās strādās arī Francijas prezidentūra. Politiķa skatījumā, valsts, kas labvēlīgi raugās uz paplašināšanos, nevar vienlaikus nostāties pret Lisabonas līgumu: tas ir loģikas jautājums.

Prezidents arī uzsvēra – viņam nav pieņemama “divu ātrumu Eiropa”: šāda pieeja var būt tikai pēdējais solis.  

Klimats un enerģētika  

Iepazīstinot ar četrām prezidentūras prioritātēm – klimata pārmaiņas, imigrācija, aizsardzība un lauksaimniecība –, prezidents uzsvēra: mēs vēlamies aizsargāt Eiropas pilsoņus. Taču Eiropai ir jāaizstāv, nekļūstot protekcionistiskai.

Ja ir kāda joma, kurā Eiropas valstis vienas pašas nevar sevi aizsargāt, tās ir klimata pārmaiņas, norādīja N.Sarkozī.

Prezidents uzskata, ka enerģētikas un klimata pārmaiņu likumdošanas akti, kas atrodas likumdošanas procesā, jāpieņem līdz gada beigām: “Ja mēs to neizdarīsim, mēs nevarēsim piespiest citus uzņemties tos pašus pūliņus, ko pieliekam mēs.”  

Jārisina konkurences jautājumi: vai mēs varam uzlikt stingrus noteikumus savām kompānijām un pēc tam importēt produkciju no valstīm, kas nav uzņēmušās nekādas saistības?

Imigrācija

No 27 valstīm 23 valstis atrodas Šengenas zonā. Kopš 1.jūlija vairs nav nekādu ierobežojumu piekļuvei Francijas darba tirgum. Tādēļ Eiropas imigrācijas pakts ir viens no Francijas prezidentūras stūrakmeņiem. Ir arī jāparāda, ka Eiropa nav cietoksnis: Eiropai ir vajadzīgas darba rokas, ir vajadzīga imigrācija. Tomēr mēs nevaram uzņemt visus, kas vēlas iekļūt Eiropas Savienībā, uzsvēra prezidents.

Aizsardzība  

“Kā var vēlēties, lai Eiropai būtu politisks svars, ja tā nevar sevi aizsargāt?” aizstāvot iniciatīvu veidot spēcīgāku Eiropas aizsardzības politiku, jautāja N.Sarkozī.

Lauksaimniecība

Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ir ceturtā prezidentūras prioritāte. Mūsu vidū ir valstis, kurās lauksaimniecība ir ļoti būtiska, un tādas, kas uzskata, ka kopēja politika šajā jomā ir lieks līdzekļu tēriņš. Taču globālas pārtikas nepietiekamības apstākļos Eiropa no lauksaimniecības atteikties nedrīkst. KLP ir arī cieši saistīta ar pārtikas drošumu Eiropas iedzīvotājiem.

Sociālā Eiropa, kultūra, sports

Prezidents arī atzīmēja, ka Francijas prezidentūra pievērsīsies dažiem sociālās politikas jautājumiem un rīkos plašu ekspertu sanāksmi par Alcheimera slimību. 

N.Sarkozī arī vēlas, lai Eiropas debašu centrā būtu jautājums par Eiropas kultūras izņēmumu no brīvā tirgus vispārīgajiem noteikumiem. Arī sports neatbilst vienīgi tirgus ekonomikas likumiem.

Prezidents arī pauda viedokli, ka vēlas atklātākas debates par ECB lēmumiem, un norādīja — ir svarīgi, lai Eiropas valstu politiķi savās mājās neatkāptos no Briselē dotajiem solījumiem. N.Sarkozī skatījumā, Polijas prezidentam ir ne tikai politisks, bet arī morāls pienākums parakstīt Lisabonas līgumu.

Politisko grupu viedokļi

Žozefs Dols (Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa) atbalstīja Francijas prezidentūras prioritātes. Uzskatot, ka Lisabonas līgums un tā noraidījums Īrijā ir vissarežģītākais jautājums, grupas priekšsēdētājs uzsvēra: “Mums vajadzīga Francijas politiskā griba, lai pārliecinātu, ka Lisabonas līgums mums ļaus lemt daudz efektīvāk par jautājumiem, kuros mūs vieno kopīgas intereses. Mēs gaidām, ka Īrija nāks klajā ar priekšlikumu, kā izkļūt no strupceļa.”

Sociālā Eiropa, klimata pārmaiņas, cilvēktiesības un Lisabonas līgums – tādas prioritātes sagaidītu Mārtins Šulcs (Sociāldemokrātu grupa Eiropas Parlamentā). “Jums vajadzētu doties uz Īriju, lai izveidotu ar īriem konstruktīvu dialogu,” ieteica deputāts. Pievēršoties sociālajai Eiropai, ko deputāts vēlētos redzēt kā papildu prioritāti, deputāts norādīja: “Mums jāpanāk, ka Eiropas ekonomiskā izaugsme nāk par labu ne tikai lielajiem uzņēmumiem un bankām, bet arī iedzīvotājiem.”

Prezidentūras galvenās iniciatīvas atbalsta arī Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa. Tās priekšsēdētājs Greiems Vatsons arī vērsa uzmanību uz savas grupas prioritātēm, uzsverot: cilvēki vairāk uztraucas par pārtikas cenām, nevis par Eiropas lielajām idejām. Mums jāgarantē drošība uz ārējam robežām, kas nozīmē – jādod cerības cilvēkiem ārpus Eiropas Savienības. Jāsakārto attiecības ar Krieviju un jāspēj nostāties pret Ķīnu. “Nedodieties uz Pekinu, spēlējiet kolektīvo spēli!” aicināja deputāts.  

“Lai tuvinātu pilsoņus Eiropai, mums tai jāpiešķir dvēsele, ņemot vērā dažādās valodas un identitātes, ko jūs jau pieminējāt savā runā,” prezidenta viedokli par kultūru atzinīgi novērtēja Kristiana Muskardīni (Nāciju Eiropas grupa). Politikai jādod jauniešiem ļoti skaidri mērķi. Grupa arī vēlas, lai Francija izvērtētu iespēju izstrādāt “tiesību un pienākumu hartu”, kas cita starpā attiektos arī uz vidi.

“Prezidenta kungs saka, ka klimats un enerģētika ir prioritāte, taču vienlaikus metas ceļos lielo automobiļu ražotāju priekšā,” skeptiskāk N.Sarkozī uzstāšanos vērtēja Daniels Kons-Bendits (Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa). Eiropa ir spējusi gūt sasniegumus, pateicoties imigrantiem, norādīja deputāts, paužot bažas par attīstību imigrācijas politikā. Attiecībās ar Ķīnu jums ir iespēja aizsargāt cilvēku pamatbrīvības, atsakoties no dalības Ķīnas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā, teica deputāts, piekrītot G.Vatsonam.

Jūs atbalstāt “kauna direktīvu” par imigrāciju. Jūs nesakāt ne vārdu par Eiropas Kopienu tiesu, kas pieņem spriedumu pēc sprieduma, apdraudot Eiropas sociālo drošību, Francijas prezidenta uzrunu kritizēja Frānsiss Vurcs (Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa). 

Filips de Viljērs (Neatkarības/demokrātijas grupa) pretēji iepriekšējiem runātājiem prasīja, lai ES atzītu Īrijas referenduma rezultātus: “Mēs prasām cienīt Īrijas tautas lēmumu un atzīt, ka Lisabonas līgums ir miris.”

Līdzīgu viedoklis pauda Žans Marī Le Pens (pie politiskajām grupām nepiederošs deputāts): “Pretēji vairumam Francijas vēlētāju jūs šeit uzstājaties kā eiroentuziasts. Iespējas līgumu pieņemt ir zudušas,” uzsvēra deputāts, atgādinot, ka jau 1957.gadā balsojis pret Romas Līgumu, kas arvien vairāk atņem dalībvalstīm to suverēnās tiesības.

Atbildot polisko grupu līderiem, N.Sarkozī cita starpā pievērsās attiecībām ar Ķīnu. “Es apspriedos ar visām dalībvalstīm, lai uzzinātu, vai tās iebilst pret manu dalību Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā. Neviena no valstīm neiebilda,” bilda prezidents. N.Sarkozī neuzskata, ka spēļu boikots ir ietekmīgākā metode, lai pārliecinātu Ķīnu: “Par cilvēktiesību jautājumu mēs esam vienisprātis. Es tur braukšu un runāšu par cilvēktiesībām.” Prezidents arī atgādināja, ka Ķīna ir pārstāvēta ANO Drošības padomē un ir nepieciešama Eiropai kā sarunu partneris.

Eiropas Parlamenta preses dienests