Papildus 1.lpp. informācijas

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Parakstot līgumu par sadarbību lauksaimniecībā

Turpinājums no 1.lpp.

Nolemts izveidot darba grupu, kurā strādās gan Latvijas lauksaimnieki, gan Moldovas lauksaimniecības nozares pārstāvji. Darba grupas uzdevums būs analizēt situāciju lauksaimniecības un pārstrādes jomā, meklēt jaunas iespējamās sadarbības formas, kā arī risināt sadarbības procesā radušos strīdus, jautājumus. Paredzēts, ka jaunizveidotā darba grupa tiksies ne retāk kā reizi gadā.

Vienošanās starp Zemkopības ministriju un Moldovas Lauksaimniecības un pārstrādājošās rūpniecības ministriju noslēgta uz pieciem gadiem.

Pēc tikšanās ar Moldovas Lauksaimniecības un pārstrādājošās rūpniecības ministru J.Lapše atzīmēja, ka moldāvi ir ieinteresēti Latvijai piegādāt dārzeņu un augļu produkciju. Tā ir kvalitatīvāka un lētāka par Dienvideiropas ražojumiem, kas pārsvarā ir Latvijas tirgū. Savukārt Latvija varētu uz Moldovu eksportēt šķirnes telītes. Pirms vairākiem gadu desmitiem bijusī Moldāvija labprāt iepirka Latvijas šķirnes dzīvniekus. Straujo reformu rezultātā šajā valstī iznīka ciltsdarbs, zuda piena lopu ciltskodols. Pašlaik Moldovā šķirnes dzīvniekus par ļoti augstu cenu ieved no Vācijas. Latvijas zootehniķi ir aprēķinājuši, ka zināmu skaitu telīšu sadarbības partneriem varētu piegādāt jau šogad.

— Galvenais ir tirgus. Ja zemnieks zinās, ka pēc pusotra gada varēs realizēt izaudzēto telīti, tad viņš to nenokaus trīs nedēļas vai mēnesi vecu. Visa lauksaimniecības nelaime ir tā, ka zemnieks nevis neprot izaudzēt, bet gan ka izaudzēto nav kur likt. Ja būs pieprasījums, garantēta realizācija, problēmu nebūs,— teica J.Lapše.

Latvijai ir zināma pieredze, kā risināt jautājumus ar Eiropas Savienību. Moldāviem šīs pieredzes nav, taču arī viņi gatavojas šim procesam. Sarunās tika izteikta vēlme pārņemt Latvijas pieredzi šo jautājumu kārtošanā, tajā skaitā arī lauksaimniecībā.

Dagnija Muceniece — "Latvijas Vēstnesim"

Preses konferencē

Vakar pēcpusdienā notika Latvijas Ministru prezidenta Andra Šķēles un Moldovas premjerministra Jona Sturzas preses konference.

Uzrunājot žurnālistus, Andris Šķēle teica, ka "pāršķirta jauna, nozīmīga lappuse divu valstu attiecībās." Viņš atzīmēja, ka abas tagadējās suverēnās valstis savā laikā bijušas vienas lielas valsts sastāvdaļas, kas pēc valstiskās neatkarības atgūšanas gājušas dažādus attīstības ceļus dažādā tempā. Latvijas Ministru prezidents arī izteica pārliecību, ka Latvijas un Moldovas dialogs veiksmīgi turpināsies un ka atkal sāks pieaugt abu valstu savstarpējās tirdzniecības apgrozījums.

Moldovas premjerministrs Jons Sturza atzina, ka abu valstu attiecības vēl ir sākuma stadijā. Pirmais solis šo attiecību turpināšanā ir Moldovas tirdzniecības centra atvēršana, kas īstenota ar Latvijā dzīvojošo moldāvu kopienas palīdzību. J.Sturza arī uzsvēra, ka Moldova savā "pēdējos gados izteikti eiropeiskajā orientācijā vērtē Baltijas valstis kā vienas no perspektīvākajām sadarbības partnerēm. Viņš augstu novērtēja Lavijas pieredzi arī privatizācijas jomā un uzsvēra privātās uzņēmējdarbības lielās potences. "Viens no manas vizītes mērķiem ir arī atjaunot Moldovas labo tēlu Latvijā," teica J.Sturza.

Atbildot uz "Latvijas Vēstneša" jautājumu, kādu iespaidu uz Moldovas premjerministra acīmredzami pozitīvo vizīti un Rīgas sarunām atstājusi nesenā Jaltas konference, kurā piedalījās abu valstu prezidenti un kura akcentēja Baltijas un Melnās jūras reģiona valstu sadarbības perspektivitāti, Moldovas premjerministrs teica:

— Nenoliedzami, Jaltas sanāksmes ietekme bija ļoti pozitīva. Liela nozīme bija arī mūsu valstu prezidentu sarunai Jaltā. Moldovā prezidentam ir liela ietekme valsts ārpolitikā, un signāli par šādiem starpvalstu kontaktiem tiek uztverti ļoti atzinīgi. Šis Jaltas kontakts bija labs pamats arī manai vizītei.

Savukārt Latvijas Ministru prezidents uz "Latvijas Vēstneša" jautājumu atbildēja:

— Jā, es uzskatu, ka šī ietekme bija pozitīva. Labi, ka uz šo Jaltas konferenci mēs varējām raudzīties pavisam citādi nekā uz 1945.gada Jaltas konferenci. Ļoti zīmīga bija šīs konferences labvēlīgā noskaņa un reģionālās sadarbības akcents, sarunām par sadarbību notiekot arī ārpus šo reģionu centriem. Moldova, kas atrodas līdzās lielajām valstīm Krievijai un Ukrainai, allaž tiks uztverta kā valsts, kurā ieklausās, kuru respektē un kuras pārmaiņu ceļam ar interesi seko citas valstis.

Kopā ar premjerministru mūsu valstī bija ieradusies kupla Moldovas delegācija, kurā ir Moldovas darba, sociālās aizsardzības un ģimenes ministrs Vladimirs Guricenko, lauksaimniecības un pārstrādājošās rūpniecības ministrs Valeriu Bulgars, ārlietu ministra vietnieks Jurie Ļanke, citi politiķi un diplomāti, kā arī liela Moldovas biznesmeņu grupa.

Šorīt, 23.septembrī, vizītei beidzoties, Moldovas premjerministrs Jons Sturza aizlido no Latvijas.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors