Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

1. Papildināt 23.panta pirmo daļu ar 5.² punktu šādā redakcijā:

“5² ) aizliegumu noteiktu laiku iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības;”.

2. Papildināt 24.panta pirmās daļas otro teikumu pēc vārda “transportlīdzekļu” ar vārdiem “vai atpūtas kuģu”.

3. Papildināt 26.panta pirmo daļu pēc skaitļa “87.¹” ar skaitli “88.⁷”.

4. 29.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “transportlīdzekļu vadīšanas tiesību” ar vārdiem “atpūtas kuģu vadīšanas tiesību”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“Personai par transportlīdzekļa vai atpūtas kuģa vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē uz izdarītā pārkāpuma sankcijā noteikto termiņu atņem gan transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, gan atpūtas kuģa vadīšanas tiesības.”

5. Papildināt kodeksu ar 29.³ pantu šādā redakcijā:

“29.³ pants. Aizliegums noteiktu laiku iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības

Aizliegumu noteiktu laiku iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības piemēro atpūtas kuģu vadītājiem, kuriem nav šo tiesību un kuri izdarījuši pārkāpumu, par ko paredzēta atpūtas kuģu vadīšanas tiesību atņemšana.

Aizliegums attiecas uz visiem atpūtas kuģu veidiem neatkarīgi no tā, ar kura veida atpūtas kuģi pārkāpums izdarīts.

Atpūtas kuģu vadīšanas tiesību iegūšanas aizlieguma termiņu nosaka atbilstoši konkrētā pārkāpuma sankcijā noteiktajam atpūtas kuģu vadīšanas tiesību atņemšanas termiņam.”

6. 57.³  pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

“uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz simt latiem.”;

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

“uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt līdz divsimt piecdesmit latiem.”

7. 75.³  pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

“uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.”;

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

“uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.”;

izteikt trešās daļas sankciju šādā redakcijā:

“uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.”

8. 88.⁷  pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

“uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt līdz tūkstoš latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem.”;

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

“uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz divtūkstoš latiem.”;

izteikt trešās daļas sankciju šādā redakcijā:

“uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piectūkstoš latiem, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz desmittūkstoš latiem.”;

izteikt ceturtās daļas sankciju šādā redakcijā:

“uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz divtūkstoš latiem.”

9. Papildināt kodeksu ar 103.¹⁰, 103.¹¹, 103.¹² un 103.¹³ pantu šādā redakcijā:

“103.¹⁰ pants. Kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību savācēju vai pirmo pārstrādātāju atteikšanās pieņemt kultūraugus ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros

Par atteikšanos pieņemt izaudzētos kultūraugus ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs nepieņem līdz trim procentiem no kopējā daudzuma, kas obligāti jāpārstrādā, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — līdz simt latiem.

Par atteikšanos pieņemt izaudzētos kultūraugus ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs nepieņem no trim līdz desmit procentiem no kopējā daudzuma, kas obligāti jāpārstrādā, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz simt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

Par atteikšanos pieņemt izaudzētos kultūraugus ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs nepieņem no desmit līdz divdesmit procentiem no kopējā daudzuma, kas obligāti jāpārstrādā, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.

Par atteikšanos pieņemt izaudzētos kultūraugus ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs nepieņem virs divdesmit procentiem no kopējā daudzuma, kas obligāti jāpārstrādā, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no divtūkstoš piecsimt līdz trīstūkstoš piecsimt latiem.

103.¹¹ pants. Kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību savācēju vai pirmo pārstrādātāju atteikšanās piegādāt vai pārstrādāt kultūraugus ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros

Par pārstrādei paredzēto kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību nepiegādāšanu vai nepārstrādāšanu enerģētiskajos produktos Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs atsakās piegādāt vai pārstrādāt līdz trim procentiem no kopējā apjoma, kas obligāti jāpārstrādā, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — līdz simt latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz piecsimt latiem.

Par pārstrādei paredzēto kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību nepiegādāšanu vai nepārstrādāšanu enerģētiskajos produktos Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs atsakās piegādāt vai pārstrādāt no trim līdz desmit procentiem no kopējā apjoma, kas obligāti jāpārstrādā, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz trīssimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz trīstūkstoš latiem.

Par šā panta trešajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz četrsimt latiem, bet juridiskajām personām — no četrtūkstoš līdz piectūkstoš latiem.

Par pārstrādei paredzēto kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību nepiegādāšanu vai nepārstrādāšanu enerģētiskajos produktos Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs atsakās piegādāt vai pārstrādāt no desmit līdz divdesmit procentiem no kopējā apjoma, kas obligāti jāpārstrādā, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no četrsimt līdz četrsimt deviņdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no trīstūkstoš līdz seštūkstoš latiem.

Par šā panta piektajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no četrsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no septiņtūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.

Par pārstrādei paredzēto kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību nepiegādāšanu vai nepārstrādāšanu enerģētiskajos produktos Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs atsakās piegādāt vai pārstrādāt vairāk par divdesmit procentiem no kopējā apjoma, kas obligāti jāpārstrādā, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no četrsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no seštūkstoš piecsimt līdz desmittūkstoš latiem.

103.¹² pants. Kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību savācēju un pirmo pārstrādātāju atteikšanās sniegt informāciju vai nepatiesas informācijas sniegšana Lauku atbalsta dienestam par kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros

Par Eiropas Savienības atbalstu kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību regulējošos normatīvajos aktos minētās informācijas nesniegšanu noteiktajos termiņos Lauku atbalsta dienestam —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz tūkstoš latiem.

Par nepatiesas informācijas sniegšanu Lauku atbalsta dienestam, neievērojot normatīvajos aktos noteikto par Eiropas Savienības atbalstu kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz tūkstoš latiem.

Par šā panta otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divtūkstoš piecsimt līdz piectūkstoš latiem.

103.¹³ pants. Kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību savācēju un pirmo pārstrādātāju atteikšanās no pārbaudēm vai atteikšanās veicināt atbilstības noteikšanai nepieciešamās pārbaudes kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros

Par atteikšanos no pārbaudēm vai atteikšanos veicināt pārbaudes, lai noteiktu atbilstību Eiropas Savienības atbalstu kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību regulējošiem normatīvajiem aktiem, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piectūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.”

10. Izteikt 115.pantu šādā redakcijā:

“115.pants. Kuģa vadīšanas noteikumu pārkāpšana

Par kuģa (izņemot atpūtas kuģi iekšējos ūdeņos) vadīšanas noteikumu pārkāpšanu, kas izpaudusies kā:

1) pienācīgas vizuālās un audio novērošanas nenodrošināšana;

2) kuģa droša ātruma neievērošana;

3) kuģa sadursmes draudu noteikšanas prasību neievērošana;

4) nesavlaicīga un nepārliecinoša rīcība sadursmes novēršanai;

5) kuģošanai šauros ūdensceļos noteikto prasību neievērošana;

6) kuģošanai satiksmes sadales sistēmās noteikto prasību neievērošana;

7) kuģu vadīšanas noteikumu neievērošana, esot savstarpēji redzamiem;

8) kuģu vadīšanas ierobežotas redzamības apstākļos noteikumu neievērošana;

9) vilkšanas un stumšanas noteikumu pārkāpšana;

10) kuģa, kurš zaudējis vadības spēju vai kura manevrēšanas spēja ir ierobežota, vadīšanas noteikumu neievērošana;

11) kuģa manevrēšanas noteikumu pārkāpšana;

12) kuģa uguņu un zīmju, skaņu un gaismas signālu, kā arī briesmu signālu lietošanas noteikumu pārkāpšana;

13) enkura izmešana vai stāvēšana uz enkura neatļautā vietā, kā arī noteikumu par rīcību, kuģim esot uz sēkļa, neievērošana;

14) kuģa ienākšanas ostā un iziešanas no ostas noteikumu pārkāpšana;

15) obligāto loča pakalpojumu neizmantošana;

16) kuģa sardzes dienesta noteikumu pārkāpšana, —

uzliek naudas sodu kuģa kapteinim vai atpūtas kuģa vadītājam no piecdesmit līdz piecsimt latiem.”

11. Papildināt kodeksu ar 115.¹ pantu šādā redakcijā:

“115.¹ pants. Kuģniecībā noteikto ziņošanas pienākumu nepildīšana

Par kuģniecībā (izņemot atpūtas kuģus iekšējos ūdeņos) noteikto ziņošanas pienākumu nepildīšanu, kas izpaudusies kā:

1) neziņošana normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par jūras negadījumu;

2) neziņošana Latvijas Jūras administrācijai par kuģa bojājumiem, kas var ietekmēt kuģa jūrasspēju vai radīt vides piesārņojumu;

3) neziņošana normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par bīstamām un piesārņojošām kuģa kravām;

4) neziņošana normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par nepieciešamību veikt kuģa paplašināto inspekciju;

5) kuģa aizsardzības informācijas nesniegšana normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.”

12. Izteikt 116.pantu šādā redakcijā:

“116.pants. Kuģa ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana

Par kuģa ekspluatāciju, ja uz tā nav dokumentu, kuru atrašanās uz kuģa ir obligāta, vai ja šie dokumenti nav apstiprināti, reģistrēti, aizpildīti vai netiek uzglabāti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām (izņemot kuģa sertifikātus), —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz trīstūkstoš latiem.

Par kuģa ekspluatāciju, ja tā kravas zīme vai cits kuģa marķējums neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz trīstūkstoš latiem.

Par kuģa ekspluatāciju, ja tas ir nokomplektēts ar apkalpi, kura neatbilst normatīvajos aktos par kuģa apkalpes minimālo sastāvu noteiktajām prasībām (izņemot normatīvajos aktos noteiktos nepārvaramos apstākļus, piemēram, negaidītu slimību vai nāvi), —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.

Par kuģa ekspluatāciju bez normatīvajos aktos noteiktajiem kuģa sertifikātiem, pēc to derīguma termiņa izbeigšanās vai bez starpposmu atbilstības apliecinājumiem tajos —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.

Par kuģa ekspluatāciju, ja tā korpuss, mehānismi vai aprīkojums neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.

Par kuģa ekspluatāciju, pārkāpjot normatīvajos aktos noteiktās prasības kuģa kravas, pasažieru vai apgādes operācijām, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.

Par šajā pantā noteikto kuģa ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja tā izraisījusi Latvijas kuģa aizturēšanu ārvalsts ostā ostas valsts kontroles inspekcijas rezultātā, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no trīstūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.

Par citu saskaņā ar starptautiskajiem vai nacionālajiem normatīvajiem aktiem noteikto kuģa ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz piectūkstoš latiem.”

13. 117.¹ pantā:

aizstāt desmitajā daļā vārdus “kuģošanas līdzekļu” ar vārdiem “atpūtas kuģu”;

aizstāt vienpadsmitajā daļā skaitļus un vārdu “117.³ un 117.⁶” ar skaitļiem “117.³—117.⁹”.

14. 117.⁴  pantā:

papildināt panta nosaukumu pēc vārda “kuģojot” ar vārdiem “ar atpūtas kuģi”;

aizstāt vārdus “kuģošanas līdzekļa” ar vārdiem “atpūtas kuģa”.

15. Aizstāt 117.⁵, 117.⁶, 117.⁷ un 117.⁹ pantā vārdus “kuģošanas līdzeklis” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “atpūtas kuģis” (attiecīgā locījumā).

16. Izteikt 117.⁸ pantu šādā redakcijā:

“117.⁸ pants. Atpūtas kuģu vadītāju pārkāpumi īpašos gadījumos 

Par noteiktās kārtības neievērošanu pēc ūdens satiksmes negadījuma —

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no divsimt līdz trīssimt latiem un atņem atpūtas kuģu vadīšanas tiesības uz laiku no viena gada līdz diviem gadiem vai bez atpūtas kuģu vadīšanas tiesību atņemšanas.

Par nepakļaušanos tādas personas prasībai apturēt atpūtas kuģi, kura ir pilnvarota pārbaudīt kuģošanas līdzekļa vadītāja dokumentus, —

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no trīssimt līdz četrsimt latiem un atņem atpūtas kuģu vadīšanas tiesības uz laiku no diviem gadiem līdz trim gadiem.

Par alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu pēc ūdens satiksmes negadījuma, kā arī pēc tam, kad atpūtas kuģis apturēts pēc policijas vai Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku krasta apsardzes amatpersonu, vai Valsts robežsardzes amatpersonu (robežakvatorijā un ostu akvatorijā) pieprasījuma, līdz alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudei vai atbrīvošanai no šādas pārbaudes —

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no četrsimt līdz piecsimt latiem un atņem atpūtas kuģu vadīšanas tiesības uz trim gadiem. Atpūtas kuģa vadītājam, kuram nav atpūtas kuģu vadīšanas tiesību (atpūtas kuģu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas), uzliek naudas sodu no četrsimt līdz piecsimt latiem un piemēro uz trim gadiem aizliegumu iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības.

Par atteikšanos no asins pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, kā arī narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes —

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no četrsimt līdz piecsimt latiem un atņem atpūtas kuģu vadīšanas tiesības uz trim gadiem. Atpūtas kuģa vadītājam, kuram nav atpūtas kuģu vadīšanas tiesību (atpūtas kuģu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas), uzliek naudas sodu no četrsimt līdz piecsimt latiem un piemēro uz trim gadiem aizliegumu iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības.”

17. Izteikt 149.¹⁰  panta tekstu šādā redakcijā:

“Par apstāšanos:

1) ceļa kreisajā pusē gadījumos, kad tas nav atļauts;

2) uz brauktuves, ja ceļam ir nomale;

3) nepietiekami tuvu brauktuves malai (tā, ka attālums no brauktuves malas līdz jebkuram brauktuves malai tuvāko transportlīdzekļa sānu elementam pārsniedz 0,5 metrus), ja ceļam nav nomales;

4) vietās, kur transportlīdzeklis citiem vadītājiem aizsedz luksofora signālus vai ceļa zīmes;

5) uz ietvēm vietās, kur tas ir aizliegts;

6) vietās, kur brauktuves mala apzīmēta ar 920.ceļa apzīmējumu, kā arī vietās, kur brauktuves mala vai apmale apzīmēta ar 943.ceļa apzīmējumu, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

Par apstāšanos:

1) otrajā rindā gadījumos, kad tas nav atļauts;

2) uz tiltiem, estakādēm, ceļa pārvadiem vai zem tiem;

3) vietās, kur attālums starp brauktuves nepārtraukto ceļa apzīmējuma līniju, sadalošo joslu vai pretējo brauktuves malu un apturētu transportlīdzekli ir mazāks par trim metriem;

4) uz gājēju pārejām vai tuvāk par pieciem metriem no tām;

5) brauktuvju krustošanās vietā vai tuvāk par pieciem metriem no šķērsojamās brauktuves malas;

6) tuvāk par 25 metriem pirms un 10 metriem aiz 534., 535., 536. vai 538.ceļa zīmes;

7) uz ieskrējiena vai bremzēšanas joslām;

8) 326.ceļa zīmes darbības zonā;

9) uz tramvaja sliežu ceļa klātnes vai tās tiešā tuvumā, ja tas traucē tramvaja kustību;

10) tuneļos —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

Par apstāšanos uz dzelzceļa pārbrauktuvēm —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.

Par stāvēšanu:

1) ceļa kreisajā pusē gadījumos, kad tas nav atļauts;

2) uz brauktuves, ja ceļam ir nomale;

3) nepietiekami tuvu brauktuves malai (tā, ka attālums no brauktuves malas līdz jebkuram brauktuves malai tuvāko transportlīdzekļa sānu elementam pārsniedz 0,5 metrus), ja ceļam nav nomales;

4) vietās, kur transportlīdzeklis citiem vadītājiem aizsedz luksofora signālus vai ceļa zīmes;

5) uz ietvēm vietās, kur tas ir aizliegts;

6) vietās, kur brauktuves mala apzīmēta ar 920.ceļa apzīmējumu, kā arī vietās, kur brauktuves mala vai apmale apzīmēta ar 943.ceļa apzīmējumu;

7) ārpus apdzīvotām vietām tuvāk par 100 metriem no dzelzceļa pārbrauktuves, bet apdzīvotās vietās — tuvāk par 50 metriem no tās —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

Par stāvēšanu:

1) otrajā rindā;

2) uz tramvaja sliežu ceļa klātnes vai tās tiešā tuvumā, ja tas traucē tramvaja kustību;

3) daļēji vai pilnīgi uz brauktuves ārpus apdzīvotām vietām bīstamu pagriezienu un ceļa garenprofila lūzuma vietas tuvumā, kur redzamība kaut vienā virzienā ir mazāka par 100 metriem;

4) vietās, kur transportlīdzeklis neļauj braukt (iebraukt vai izbraukt) citiem trans­portlīdzekļiem vai traucē gājēju pārvietošanos;

5) uz tiltiem, estakādēm, ceļa pārvadiem vai zem tiem;

6) vietās, kur attālums starp brauktuves nepārtraukto ceļa apzīmējuma līniju, sadalošo joslu vai pretējo brauktuves malu un apturētu transportlīdzekli ir mazāks par trim metriem;

7) uz gājēju pārejām un tuvāk par pieciem metriem no tām;

8) brauktuvju krustošanās vietā vai tuvāk par pieciem metriem no šķērsojamās brauktuves malas;

9) tuvāk par 25 metriem pirms un 10 metriem aiz 534., 535., 536. vai 538.ceļa zīmes;

10) uz ieskrējiena vai bremzēšanas joslām;

11) 326.ceļa zīmes darbības zonā;

12) 327.ceļa zīmes darbības zonā un attiecīgi nepāra vai pāra datumos 328. vai 329.ceļa zīmes darbības zonā, kā arī uz visiem ceļiem teritorijā, kurā iebraukšana apzīmēta ar 522.ceļa zīmi;

13) vietās, kur brauktuves mala vai apmale apzīmēta ar 944.ceļa apzīmējumu, un vietās, kas apzīmētas ar 945.ceļa apzīmējumu;

14) tuneļos —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.

Par stāvēšanu uz dzelzceļa pārbrauktuvēm —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt līdz divsimt latiem.

Par nepareizi novietotu transportlīdzekli stāvvietā, kurā transportlīdzekļa novietošanas veids noteikts ar 825.—832.papildzīmi un ceļa apzīmējumiem, kā arī par 833. un 842.papildzīmes prasību pārkāpšanu 532. vai 533.ceļa zīmes darbības zonā —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

Par transportlīdzekļa vadītāja vietas atstāšanu, ja nav veikts viss nepieciešamais, lai novērstu transportlīdzekļa izkustēšanos no vietas, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

Par citu šajā kodeksā neminētu apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.”

18. Aizstāt 149.³¹ panta astotajā daļā vārdu “divdesmit” ar vārdu “četrdesmit”.

19. Papildināt kodeksu ar 175.¹⁰ pantu šādā redakcijā: 

“175.¹⁰ pants. Informācijas nesniegšana un nepatiesas informācijas sniegšana tiesībsargam

Par informācijas nesniegšanu tiesībsargam pēc viņa pieprasījuma noteiktā termiņā un apjomā, kā arī par nepatiesas informācijas sniegšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem.”

20. Izteikt 204.⁷, 204.⁸, 204.⁹, 204.¹⁰ un 204.¹¹ pantu šādā redakcijā:

“204.⁷ pants. Nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem

Par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, tas ir, par jebkurām nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz četrsimt latiem, amatpersonām — no simt līdz četrsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz astoņtūkstoš latiem, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas.

Par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas sensitīvajiem personas datiem, tas ir, par jebkurām nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas sensitīvajiem personas datiem, ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem, amatpersonām — no trīssimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no trīstūkstoš līdz desmittūkstoš latiem, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas.

Par fiziskās personas datu bloķēšanas, kļūdaini vai nelikumīgi iegūtu datu izdzēšanas vai iznīcināšanas rīkojuma neizpildīšanu, kā arī par fiziskās personas datu apstrādes turpināšanu pēc tam, kad apstrādei noteikts pastāvīgs vai pagaidu aizliegums, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām — no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.

204.⁸ pants. Informācijas nesniegšana datu subjektam

Par likumā noteiktās informācijas nesniegšanu datu subjektam —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām — no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz piectūkstoš latiem.

204.⁹ pants. Fiziskās personas datu apstrāde bez reģistrēšanas

Par fiziskās personas datu apstrādi bez likumā noteiktās reģistrēšanas vai bez personas datu aizsardzības speciālista reģistrēšanas Datu valsts inspekcijā —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, amatpersonām — no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas.

Par likumā noteikto reģistrējamo personas datu apstrādes grozījumu neiesniegšanu Datu valsts inspekcijai —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz četrsimt latiem, amatpersonām — no simt līdz četrsimt latiem, bet juridiskajām personām — no astoņsimt līdz astoņtūkstoš latiem.

204.¹⁰ pants. Informācijas nesniegšana Datu valsts inspekcijai

Par likumā paredzētās informācijas nesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu Datu valsts inspekcijai —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām — no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz piectūkstoš latiem.

204.¹¹ pants. Personu neakreditēšanās Datu valsts inspekcijā

Par likumā noteikto personu neakreditēšanos Datu valsts inspekcijā —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām — no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz piectūkstoš latiem.”

21. Papildināt 213.pantu pēc skaitļa “175.⁸” ar skaitli “175.¹⁰”.

22. 214.pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitli “117.⁸” ar skaitli “117.⁹”;

aizstāt otrās daļas 2.punktā skaitli “117.⁸” ar skaitli “117.⁹”;

aizstāt otrās daļas 2. un 3.punktā vārdu “četrdesmit” ar vārdu “astoņdesmit”;

aizstāt otrās daļas 3.punktā skaitli “117.⁸” ar skaitli “117.⁹”.

23. 214.¹ pantā:

papildināt pirmo daļu pēc skaitļa un vārdiem “137.¹ panta pirmajā un otrajā daļā” ar skaitļiem un vārdiem “149.⁵ panta trešajā daļā, 149.¹⁰ pantā, 149.²³ panta otrajā daļā, 149.²⁹ panta otrajā daļā, 149.³¹ panta astotajā daļā”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus pašvaldības policijas iestāžu vārdā ir tiesīgi:

1) pašvaldības policijas pārvalžu un nodaļu priekšnieki un viņu vietnieki — par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā;

2) pašvaldības policijas vecākie inspektori un inspektori — par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 149.⁵ panta trešajā daļā, 149.¹⁰ pantā, 149.²³ panta otrajā daļā, 149.²⁹ panta otrajā daļā, 149.³¹ panta astotajā daļā (izņemot gadījumus, kad šo pārkāpumu rezultātā izraisīts ceļu satiksmes negadījums), ja par administratīvo pārkāpumu var izteikt brīdinājumu vai sankcijā paredzētais maksimālais naudas sods nepārsniedz četrdesmit latus.”

24. 226.¹ pantā:

papildināt pirmo daļu pēc skaitļa un vārda “114.³ pantā” ar skaitļiem un vārdiem “115., 115.¹, 116.pantā (izņemot pārkāpumus, ko Latvijas kuģis vai uz tā esoša persona izdarījusi ārpus Latvijas Republikas teritorijas)”;

papildināt otrās daļas 4.punktu pēc vārdiem “šā kodeksa” ar skaitļiem un vārdu “115.—116.pantā”.

25. Papildināt kodeksu ar 226.² pantu šādā redakcijā:

“226.² pants. Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests

Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests izskata šā kodeksa 115., 115.¹, 116.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta vārdā ir tiesīgi Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta priekšnieks un viņa pilnvaroti struktūrvienību vadītāji un viņu vietnieki.”

26. Aizstāt 230.⁶ panta pirmajā daļā skaitli un vārdu “66.¹ pantā” ar skaitļiem un vārdiem “66.¹, 103.¹⁰, 103.¹¹, 103.¹² un 103.¹³ pantā”.

27. Izteikt 231.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus vides aizsardzības valsts iestāžu vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts vides dienesta ģenerāldirektors, ģenerāldirektora vietnieks, reģionālās vides pārvaldes vai Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācijas direktors un direktora vietnieks —

uzlikt naudas sodu līdz maksimālajam šajos pantos paredzētajam naudas sodam, atņemt zvejas tiesības un piemērot konfiskāciju;

2) Valsts vides dienesta daļas vai sektora vadītājs —

uzlikt naudas sodu līdz piectūkstoš latiem un piemērot konfiskāciju;

3) Valsts vides dienesta un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrācijas valsts vides inspektors —

uzlikt naudas sodu līdz divtūkstoš latiem un piemērot konfiskāciju.”

28. Izslēgt 257.panta pirmajā daļā vārdus “piektajā, sestajā vai”.

29. Izteikt 258.panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

“258.pants. Atstādināšana no transportlīdzekļu un atpūtas kuģu vadīšanas un alkoholisko dzērienu reibuma, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi konstatējošā pārbaude

Transportlīdzekļa vadītāju, kā arī atpūtas kuģa vadītāju, par kuru ir pietiekams pamats domāt, ka viņš ir alkoholisko dzērienu reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, atstādina no transportlīdzekļa vai atpūtas kuģa vadīšanas un noteiktā kārtībā pārbauda, vai viņš nav alkoholisko dzērienu reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē. No transportlīdzekļa vai atpūtas kuģa vadīšanas atstādina arī personu, kas transportlīdzekli vai atpūtas kuģi vada bez vadīšanas tiesībām vai attiecīgas kategorijas vadīšanas tiesībām.”

30. Aizstāt 270.panta trešajā daļā vārdu “četrdesmit” ar vārdu “astoņdesmit”.

31. Papildināt 280.panta pirmo daļu ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

“2¹) Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta lēmumu — administratīvajā rajona tiesā;”.

32. Papildināt 304.panta 12.punktu pēc skaitļa “204.⁷” ar vārdu un skaitli “un 204.⁹”.

33. Aizstāt 308.panta pirmajā daļā vārdus “transporta līdzekļu” ar vārdiem “transportlīdzekļu un atpūtas kuģu”.

34. Izslēgt 309.panta ceturto daļu.

35. Papildināt kodeksu ar 309.² un 309.³ pantu šādā redakcijā:

“309.² pants. Kārtība, kādā izpildāms lēmums par atpūtas kuģu vadīšanas tiesību atņemšanu

Lēmumu par atpūtas kuģu vadīšanas tiesību atņemšanu izpilda, izdarot attiecīgu ierakstu transportlīdzekļu un transportlīdzekļu vadītāju valsts reģistrā un izņemot atpūtas kuģu vadītāja apliecību.

Ja atpūtas kuģa vadītājam atņemtas atpūtas kuģu vadīšanas tiesības, bet atpūtas kuģu vadītāja apliecība nav izņemta, atpūtas kuģa vadītājam ir pienākums 10 dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas nodot nederīgo vadītāja apliecību lēmumā norādītajai institūcijai.

Izpildot lēmumu par atpūtas kuģu vadīšanas tiesību atņemšanu, izņem visu atpūtas kuģu veidu vadītāja apliecības.

309.³ pants. Kārtība, kādā izpildāms lēmums par aizliegumu noteiktu laiku iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības

Lēmumu par aizliegumu personai noteiktu laiku iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības izpilda, izdarot attiecīgu ierakstu transportlīdzekļu un transportlīdzekļu vadītāju valsts reģistrā.”

36. 312.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “transporta līdzekļu” ar vārdiem “transportlīdzekļu un atpūtas kuģu”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“Ja transportlīdzekļa vai atpūtas kuģa vadītājs, kam atņemtas transportlīdzekļu vai atpūtas kuģu vadīšanas tiesības, izvairās nodot vadītāja apliecību un turpina vadīt transportlīdzekli vai atpūtas kuģi laikā, kad transportlīdzekļu vai atpūtas kuģu vadīšanas tiesības viņam atņemtas, Valsts policija vai Valsts robežsardze pagarina tiesību atņemšanas termiņu par attiecīgo laika posmu, kurā nelikumīgi izmantota vadītāja apliecība.”

37. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 4.punktu šādā redakcijā: 

“4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.decembra direktīvas 2001/106/EK, ar kuru groza direktīvu 95/21/EK, kas nosaka, kā kuģošanai Kopienas ostās un dalībvalstu jurisdikcijai pakļautajos ūdeņos piemērot starptautiskos standartus attiecībā uz kuģu drošību, piesārņojuma novēršanu un dzīves un darba apstākļiem uz kuģiem (ostas valsts kontrole).”

Likums Saeimā pieņemts 2008.gada 3.jūlijā.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2008.gada 24.jūlijā

 

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2008.gada 7.augustu.