• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2008. gada 21. jūlija noteikumi Nr. 567 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-08 "Publiskas ēkas un būves"". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.07.2008., Nr. 113 https://www.vestnesis.lv/ta/id/178746

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.568

Noteikumi par kārtību, kādā zinātniska institūcija noslēdz un izbeidz darba līgumu ar ārvalsts pētnieku

Vēl šajā numurā

24.07.2008., Nr. 113

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 567

Pieņemts: 21.07.2008.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.567

Rīgā 2008.gada 21.jūlijā (prot. Nr.51  10.§)

Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-08 “Publiskas ēkas un būves”

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 2.panta ceturto daļu

 

1. Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 208-08 “Publiskas ēkas un būves” (turpmāk – būvnormatīvs).

2. Publisko ēku un būvju būvprojektiem, kuri Būvniecības likumā noteiktajā kārtībā akceptēti līdz 2008.gada 31.augustam un kuru tehniskie risinājumi atbilst attiecīgajā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, būvprojektu dokumentācijas pārstrāde atbilstoši būvnormatīva prasībām nav obligāta.

3. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2000.gada 28.novembra noteikumus Nr.411 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-00 “Publiskas ēkas un būves”” (Latvijas Vēstnesis, 2000, 435./437.nr.).

4. Būvnormatīva 6.punkts stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

5. Noteikumi stājas spēkā 2008.gada 1.septembrī.

Ministru prezidents I.Godmanis

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2008.gada 1.septembri.

 
 

Apstiprināts ar

Ministru kabineta

2008.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.567

Latvijas būvnormatīvs LBN 208-08 “Publiskas ēkas un būves”

1. Vispārīgie jautājumi

1. Būvnormatīvā lietoti šādi termini:

1.1. darba telpa – nedzīvojamā telpa, kurā notiek darba process un kurā nav paredzēta apmeklētāju uzturēšanās;

1.2. mācību telpa – nedzīvojamā telpa, kurā notiek mācību process (piemēram, klase, auditorija, mācību laboratorija);

1.3. publiska ēka vai būve – ēka vai būve, kurā vairāk nekā 50 % ēkas vai būves kopējās platības ir publiskas telpas;

1.4. publiska telpa – sabiedrībai pieejama nedzīvojamā telpa, kurā īslaicīgi var uzturēties un saņemt dažādus pakalpojumus apmeklētāji (piemēram, skatītāji, pacienti, klienti, pircēji, pasažieri);

1.5. publisks pasākums – sabiedrībai pieejamas dažādu veidu atklātas akcijas (piemēram, sarīkojumi, izrādes, koncerti, sporta spēles, izstādes).

2. Cokola stāva, mansarda stāva, jumta stāva, pagrabstāva un tehniskā stāva terminu skaidrojumi ir sniegti normatīvajā aktā par daudzstāvu dzīvojamām ēkām.

3. Šis būvnormatīvs nosaka prasības jaunbūvējamu publisku ēku un būvju (turpmāk – publiskā ēka) projektēšanai, esošu publisko ēku rekonstrukcijas vai renovācijas projektēšanai, ciktāl tas nav pretrunā ar likumu par kultūras pieminekļu aizsardzību, kā arī publisku telpu projektēšanai citādi izmantojamās ēkās un būvēs. Būvnormatīvs neattiecas uz mazo arhitektūras formu – kiosku, sabiedriskā transporta pieturvietu, vaļēju nojumju, taksofonu kabīņu – un citu mazizmēra un pagaidu būvju projektēšanu.

4. Publiskās ēkas projektē saskaņā ar Būvniecības likumu, Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumiem Nr.112 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi), citiem būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu un apbūves noteikumiem, plānošanas un arhitektūras uzdevuma nosacījumiem, kā arī ievērojot projektēšanas uzdevumā noteiktās prasības. Publisko ēku un būvju funkcionālās grupas minētas šā būvnormatīva 1.pielikumā.

5. Ja publiskajā ēkā ir paredzētas citādas izmantošanas telpas (piemēram, dzīvojamās, ražošanas), tās projektē atbilstoši attiecīgā izmantošanas veida projektēšanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

6. Publisko ēku un būvju konstrukcijas projektē saskaņā ar robežstāvokļa metodi atbilstoši būvnormatīvu un piemērojamo standartu prasībām. Sabiedriski nozīmīgu publisko ēku un būvju nesošajām konstrukcijām nodrošina seismisko noturību atbilstoši standartam LVS EN 1998–1 : 2008 “8. Eirokodekss – Seismiski izturīgu konstrukciju projektēšana – 1.daļa: Vispārīgie noteikumi – Seismiskās iedarbes un noteikumi ēkām”.

7. Publiskās ēkas telpu skaitu un izmantošanas mērķi nosaka pasūtītājs saskaņā ar Vispārīgajiem būvnoteikumiem un šo būvnormatīvu.

8. Ja, projektējot publiskās telpas, atsevišķas ēkas daļas rekonstrukcijas vai renovācijas iecere un ar to saistītās funkcionālās pārmaiņas ietekmē visas ēkas ekspluatāciju un nepieciešams mainīt telpu plānojumu, ēkas inženiertehniskās apgādes tīklu shēmu vai ēkas ārējo veidolu (piemēram, mainās atsevišķu logu ailu dalījums, kas atšķiras no pārējiem ēkas fasādes elementiem), būvprojektu izstrādā, tajā izdara labojumus, saskaņo un apstiprina visai ēkai kopumā saskaņā ar Vispārīgajiem būvnoteikumiem.

9. Projektējot ēkas rekonstrukciju vai renovāciju, šajā būvnormatīvā noteikto publisko telpu minimālo platību drīkst samazināt ne vairāk kā par 5 %, bet telpu orientāciju pret debespusēm drīkst mainīt ne vairāk kā par 10 %.

2. Publisko ēku galvenie raksturlielumi

2.1. Stāvu skaits

10. Stāvu skaits publiskajā ēkā ir atkarīgs no zemesgabala apbūves intensitātes un apbūves augstuma ierobežojuma saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu un apbūves noteikumiem un detalizētāk tiek noteikts detālplānojumā (ja tas ir nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) vai plānošanas un arhitektūras uzdevumā.

11. Stāvu skaitā ieskaita visus virszemes stāvus, kā arī cokola, mansarda, jumta un tehnisko stāvu. Jumta stāvus, kuros netiek izvietotas telpas, kurās patstāvīgi atrodas cilvēki vai ir iekārtotas patstāvīgas darba vietas, kā arī neizbūvētus bēniņus stāvu skaitā neieskaita.

12. Ja publiskās ēkas daļām ir atšķirīgs stāvu skaits vai ēka izvietota mainīga reljefa zemesgabalā, stāvu skaitu nosaka atsevišķi katrai ēkas daļai un uzskaitē norāda lielāko stāvu skaitu.

2.2. Apbūves intensitāte un stāva platība

13. Apbūves intensitāti nosaka procentos (%) kā virszemes stāvu platības summas attiecību pret zemesgabala platību. Stāva platību nosaka kvadrātmetros (m2) publiskās ēkas ārējā perimetra robežās.

2.3. Apbūves laukums

14. Publiskās ēkas apbūves laukumu nosaka kvadrātmetros (m2) kā tāda laukuma projekciju cokola stāva līmenī, kuru ierobežo ēkas ārējais perimetrs, ieskaitot izvirzītās daļas. Apbūves laukumā ieskaita laukumu zem ēkas un ēkas daļām, kuras izvietotas uz kolonnām, caurbrauktuvju laukumus zem ēkām, kā arī laukumus zem lieveņiem, terasēm un ārējām kāpnēm.

2.4. Būvtilpums

15. Publiskās ēkas būvtilpumu nosaka kubikmetros (m3), summējot ēkas virszemes daļas un pazemes daļas tilpumu starp norobežojošo konstrukciju ārējām virsmām. Būvtilpumā neieskaita gaisa telpu zem ēkas vai ēkas daļas, kas būvēta uz kolonnām, kā arī caurbrauktuvju tilpumu, lieveņu, terašu un ārējo atklāto kāpņu tilpumu un arhitektūras detaļu un konstrukciju elementu izvirzījumu apjomus.

2.5. Kopējā platība

16. Publiskās ēkas kopējo platību nosaka kvadrātmetros (m2), summējot visu telpu platību ēkas stāvos starp sienu iekšējām virsmām, tai skaitā pagrabstāvā un mansarda stāvā. Kopējā platībā neieskaita bēniņu (arī tehnisko bēniņu), tehniskās pagrīdes, ārtelpu un ārējo atklāto kāpņu platību. Kāpņu telpas vai tās daļas platību ieskaita tā stāva platībā, no kura kāpnes ved augšup.

17. Publiskajā ēkā iebūvēto citādas izmantošanas telpu (piemēram, dzīvojamo, ražošanas telpu) platību (arī pagrabstāvā un mansarda stāvā) aprēķina atbilstoši attiecīgā izmantošanas veida projektēšanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

2.6. Telpas platība

18. Telpas platību aprēķina kvadrātmetros (m2), nosakot izmērus starp apdarinātu sienu virsmām grīdas līmenī (bez grīdlīstēm). Telpas platībā ieskaita tajā iebūvēto skapju platību. Telpas platībā neieskaita telpas daļu zem iekšējo kāpņu laidiem un zem slīpām konstrukcijām, ja attiecīgās telpas daļas augstums no grīdas līdz konstrukcijas apakšējai virsmai ir mazāks par 1,8 m, kā arī laukumus, ko aizņem stacionāras apkures krāsnis.

2.7. Ārtelpu platība

19. Publiskās ēkas ārtelpu – balkonu, lodžiju, lieveņu un terašu – platību nosaka kvadrātmetros (m2) kā laukumu, ko ierobežo norobežojošo konstrukciju iekšējās virsmas.

3. Projektēšanas pamatprasības

3.1. Zemesgabals (apbūves gabals)

20. Publiskās ēkas būvprojektā nepieciešams zemesgabala (apbūves gabala) plānojums, kurā norādīti pievedceļi, transportlīdzekļu stāvvietas un zemesgabala brīvās teritorijas labiekārtojums atbilstoši pašvaldību teritoriju plānošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

3.2. Stāvi

21. Ugunsdrošības nodalījuma maksimāli pieļaujamo platību publiskajās ēkās projektē atbilstoši ugunsdrošību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

22. Publiskas telpas minimālais augstums no grīdas līdz griestiem ir 3 m (rekonstrukcijas vai renovācijas projektā – ne mazāks par 2,5 m), izņemot telpas, kurām šajā būvnormatīvā noteiktas citas prasības.

23. Pagraba minimālais augstums no grīdas līmeņa līdz griestiem ir ne mazāks par 2,1 m.

24. Stāvā, kas atrodas zem vai virs publiskām telpām, kā arī publiskās ēkas pagrabā un cokola stāvā nedrīkst atrasties noliktavas vai ražošanas telpas, kas paredzētas sprādzienbīstamu vielu un materiālu uzglabāšanai vai darbībai ar tiem.

3.3. Telpu apgaismojums

25. Publiskajām telpām paredz dabisko apgaismojumu caur logiem ārsienās vai virsgaismas logiem jumta pārsegumā, kā arī mākslīgo apgaismojumu atbilstoši attiecīgajām higiēnas prasībām. Dabisko apgaismojumu var neparedzēt tualetēs, higiēnas telpās un dušas telpās, kā arī citās cilvēku īslaicīgas uzturēšanās telpās, kur tas nav nepieciešams atbilstoši telpas izmantošanas veidam un projektēšanas uzdevuma nosacījumiem.

26. Telpas logu orientāciju pret debespusēm projektē atbilstoši šā būvnormatīva 2.pielikumam.

3.4. Telpu akustika un trokšņu izolācija

27. Lai nodrošinātu atbilstošus telpu akustiskos parametrus un izvēlētos piemērotus apdares materiālus, projektējot zāles un telpas, kas paredzētas publiskiem pasākumiem, veic akustisko aprēķinu atbilstoši normatīviem aktiem par būvakustiku.

28. Skaņas izolācijas parametrus, kā arī pieļaujamo trokšņa līmeni nosaka atbilstoši higiēnas prasības un trokšņu līmeni regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

29. Kāpnes, evakuācijas ceļus un izejas, kā arī eskalatorus un slīdošās virsmas, projektē atbilstoši ugunsdrošību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

30. Kāpņu telpu projektē kā atsevišķu ugunsdrošības nodalījumu atbilstoši ugunsdrošību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

31. Pakāpienu skaits vienā kāpņu laidā nedrīkst būt mazāks par trim un lielāks par 18, un vienā kāpņu laidā nedrīkst būt dažāda augstuma pakāpieni.

32. Attālumu starp kāpņu laidiem un brīvam attālumam starp kāpņu margām pieņem ne mazāku par 100 mm. Ja to nevar nodrošināt, ierīko sauso ugunsdzēsības stāvvadu (d = 80 mm) ar ugunsdzēsības krāniem un savienojuma galviņām (d = 77 mm) katra stāva līmenī.

33. Starpstāvu kāpņu laukumus projektē bez līmeņa lauzumiem, to garumu (dziļumu) pieņem ne mazāku par ēkā nepieciešamo platāko izeju, bet platumu – ne mazāku par kāpņu telpas platumu atbilstoši ugunsdrošību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

34. Kāpņu starplaukuma (podesta) garumu projektē ne mazāku par 1,2 m, bet platumu – ne mazāku par kāpņu laida platumu.

35. Iekšējo kāpņu laidu platums nedrīkst būt mazāks par evakuācijai paredzēto izeju (durvju) un ailu platumu. Kāpņu laidu platumu pieņem saskaņā ar ugunsdrošību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

36. Pakāpiena augstums evakuācijas ceļos ir no 12 līdz 18 cm. Pakāpiena platuma un divu augstumu summai jābūt no 60 līdz 63 cm.

37. Ar margām vai citām norobežojošām konstrukcijām, kas nav zemākas par 0,9 m, aprīko:

37.1. atklātas telpas daļas, kur grīdas līmeņu starpība vertikālajā projekcijā ir lielāka par 0,45 m;

37.2. ārējās un iekšējās kāpnes un pandusus, ja tie savieno telpas, kuru grīdas līmeņu starpība vertikālajā projekcijā ir lielāka par 0,45 m.

38. Kāpņu slīpums evakuācijas ceļos ir ne lielāks par 1:2, izņemot sporta būvju tribīnes, kur kāpņu slīpums var būt ne lielāks par 1:1,6.

39. Ārējās uzbrauktuves kāpums gājēju ceļos nedrīkst pārsniegt 1:8 (13 %), bet ceļos, ko izmanto riteņkrēslu lietotāji, – 1:12 (8 %).

40. Minimālais pandusa (uzbrauktuves) platums riteņkrēslu lietotājiem ir 1,2 m.

41. Iekštelpu pandusa kāpums nedrīkst pārsniegt 1:6 (17 %), bet ceļos, ko izmanto riteņkrēslu lietotāji, –  1:12 (8 %), viesnīcu un sanatoriju numuros – 1:20 (5 %).

42. Pāreju konstrukciju ugunsizturība starp publiskajām ēkām nedrīkst būt zemāka par pamatēku konstrukciju ugunsizturību.

43. Atkarībā no publiskās ēkas uguns­noturības pakāpes otra evakuācijas izeja no ēkas (izņemot skolas, internātskolas un iestādes bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem, U3 ugunsnoturības pakāpes pirmsskolas izglītības iestādes, sociālās aprūpes iestādes, medicīniskās un sociālās rehabilitācijas iestādes, kā arī stacionārās ārstniecības iestādes) var būt ārējās kāpnes, kuru slīpums pirmsskolas izglītības iestāžu ēkās nepārsniedz 45º, bet pārējās ēkās – 60º. Rekonstruējot vai renovējot publisko ēku, esošo ārējo kāpņu slīpums pieļaujams līdz 75º. Kāpņu platums ir ne mazāks par 0,8 m, pakāpiena platums – ne mazāks par 0,2 m.

44. Ja piekļūšana ārējām atklātām kāpnēm paredzama no savietotā jumta (arī no nestaigājama jumta) vai ārējās atklātās galerijas, nesošo konstrukciju ugunsizturība ir ne mazāka par EI 30, un tās projektē no degtnespējīgiem materiāliem. Jumta segumu un siltumizolāciju paredz no degtnespējīgajiem materiāliem gan zem evakuācijas ceļa, gan 4 m attālumā uz abām pusēm.

45. Vienas iekšējās kāpnes no pirmā stāva vestibila U1 un U2 ugunsnoturības pakāpes publiskajās ēkās var būt vaļējas līdz devītajam stāvam, ja attiecīgā kāpņu telpa ir atdalīta no blakus esošajiem gaiteņiem (koridoriem) un citām telpām ar ugunsdrošām starpsienām EI 60 un ugunsdrošām durvīm EI 30.

46. Tirdzniecības ēkās, kā arī ēdināšanas uzņēmumu U1 un U2 ugunsnoturības pakāpes ēkās kāpnes no pirmā stāva līdz trešajam stāvam vai no pagrabstāva un cokola stāva uz pirmo stāvu var būt vaļējas arī tad, ja nav vestibila. Ja kāpnes ir vaļējas, cilvēku evakuācijas aprēķinā pa šīm kāpnēm var iekļaut pusi no paredzētā pircēju skaita zālē. Pārējo pircēju un darbinieku evakuācijai paredz ne mazāk kā divas slēgtas kāpņu telpas, ja evakuācijai nepieciešamas divas un vairāk kāpņu telpas.

47. Viena izeja no publiskās ēkas (neatkarīgi no ēkas funkcijas) var būt tieši uz vestibilu, garderobi, starpstāvu halli vai foajē, kas savienojas ar vaļējām kāpnēm. Cokola stāvā vai pagrabstāvā, kur projektē foajē, garderobi, smēķētavu vai tualeti, var paredzēt vaļējas kāpnes uz pirmo stāvu.

48. Teātra ēkas skatītāju blokā (skatītājiem pieejamajā daļā) var būt vaļējas kāpnes un ne mazāk kā divas slēgtās kāpnes ar izeju uz bēniņiem un jumtu. Evakuācijas aprēķinā ietver vaļējās kāpnes no vestibila grīdas līmeņa līdz nākamā stāva grīdas līmenim. Nākamajos stāvos no skatītāju bloka telpām paredz izolētus evakuācijas ceļus, kas ved uz slēgtām kāpņu telpām.

49. Teātra ēkas skatuves palīgtelpu blokā nepieciešamas vismaz divas slēgtās kāpnes kāpņu telpās ar dabisko apgaismojumu vai avārijas dūmu novadīšanu, kurām ir izeja uz bēniņiem un jumtu.

3.5. Telpu konstrukcijas un to apdare

50. Publiskās ēkās iebūvētās degtspējīgu materiālu, vielu un uzliesmojošu šķidrumu noliktavas izvieto pie ēkas ārsienām, kurās ir logu ailas, un atdala ar ugunsdrošām starpsienām EI 60, ugunsdrošām durvīm EI 30 un ugunsdrošiem pārsegumiem REI 60. Ieejas un izejas no telpām, kurās ir iespējama ugunsbīstama vai sprādzienbīstama vide, projektē caur ugunsdrošības priekštelpu.

51. Stiklotās norobežojošās konstrukcijas (piemēram, stikla sienas, durvis) ir vizuāli viegli pamanāmas. Bērnu iestādēs un iestādēs personām ar garīga rakstura traucējumiem pie stiklotajām norobežojošajām konstrukcijām ierīko aizsargrežģi līdz 1,2 m augstumam no grīdas līmeņa.

52. Telpām, kuras paredzēts sadalīt ar transformējamām sienām, evakuācijas izejas nepieciešamas atsevišķi no katras norobežotās daļas.

53. Noliktavas, kurās uzglabā degtspējīgus materiālus vai degtnespējīgus materiālus degspējīgā iesaiņojumā, remontdarbnīcas, kurās apstrādā ugunsnedrošus materiālus un vielas, kā arī citas ugunsbīstamās un tehniskās telpas atdala ar ugunsdrošām starpsienām EI 60, ugunsdrošām durvīm EI 30 un ugunsdrošiem pārsegumiem REI 60.

54. Teātru, tautas namu un klubu ēku pārsegumus un to nesošās konstrukcijas, kas atrodas virs skatuves un skatītāju zāles, projektē no degtnespējīgiem materiāliem.

55. Slīpuma konstrukcijas parterā un balkonā projektē no degtnespējīgiem materiāliem. Telpu zem šīm konstrukcijām sadala atsevišķos nodalījumos, kuru laukums ir ne lielāks par 100 m2 un kurus iespējams apsekot no iekšpuses.

56. Skatuves planšetes (horizontālās plaknes) nesošās konstrukcijas projektē no degtnespējīgiem materiāliem. Konstrukciju segums var būt no grūti degtspējīgiem materiāliem.

57. Piekargriestu karkasi un pildmateriāli nepieciešami šā būvnormatīva 1.pielikuma 4. un 5.punktā minētajās ēkās:

57.1. no degtnespējīgiem materiāliem – zālēs, kurās ir vairāk nekā 500 skatītāju vietu;

57.2. no grūti degtspējīgiem materiāliem – zālēs, kurās ir 500 un mazāk skatītāju vietu.

58. U1 un U2 ugunsnoturības pakāpes ēkās tehniskās telpas atdala no pārējām telpām ar ugunsdrošām starpsienām EI 60, ugunsdrošām durvīm EI 30 un ugunsdrošiem pārsegumiem REI 60.

59. Nesošās konstrukcijas slēgtām sporta būvēm ar stacionārām tribīnēm projektē:

59.1. no degtnespējīgiem materiāliem, ja zālē ir vairāk nekā 500 skatītāju vietu;

59.2 no degtnespējīgiem vai grūti degtspējīgiem materiāliem, kuru ugunsizturības robeža ir ne mazāka par 60 minūtēm, ja zālē ir no 300 līdz 500 skatītāju vietām;

59.3. pieļaujams izmantot degtspējīgus materiālus stacionāro tribīņu nesošajās konstrukcijās, ja vietu skaits tribīnēs ir mazāks par 300.

60. Transformējamu tribīņu nesošo konstrukciju ugunsizturības robeža ir ne mazāka par cilvēku evakuācijai (no tribīnēm) aprēķināto nepieciešamo laiku, un tām jābūt degtnespējīgām.

4. Publisko ēku pieejamība personām ar īpašām vajadzībām

61. Publiskās ēkas teritorijā projektē neslīdošus cietā seguma piebraukšanas celiņus un nodrošina piekļūšanu ēkai personām ar kustību traucējumiem, riteņkrēslu un ratiņu lietotājiem, ievērojot, ka to pārvietošanās ceļa platums ir ne mazāks kā 1,2 m.

62. Personām ar kustību traucējumiem, riteņkrēslu un ratiņu lietotājiem paredz ērtas iekļūšanas un pārvietošanās iespējas publiskajās ēkās, kā arī piemērotu palīg­aprīkojumu atsevišķās telpās (piemēram, viesnīcu numuros, tualetēs).

63. Personām ar redzes vai dzirdes traucējumiem publiskajās ēkās paredz iespēju saņemt nepieciešamo skaņas vai vizuālo informāciju.

64. Publisko ēku ieejas, liftu priekšlaukumus un pieejas, kā arī citas apmeklētājiem pieejamās telpas projektē bez sliekšņiem. Ja starp telpām vai starp ēku un ietvi ir līmeņu starpība, nepieciešami pandusi (uzbrauktuves).

65. Vējtveri, kuru paredzēts izmantot riteņkrēslu un ratiņu lietotājiem, projektē vismaz 1,5 m garu (dziļu) un 2,2 m platu.

66. Apmeklētājiem – riteņkrēslu lietotājiem – pieejamos koridorus projektē vismaz l,8 m platus un durvis – vismaz 1,2 m platas.

67. Publiskajās ēkās, kas ir augstākas par vienu stāvu un kuras varētu izmantot personas ar kustību traucējumiem vai kuru būvniecība pilnībā vai daļēji paredzēta par valsts vai pašvaldības līdzekļiem, riteņkrēslu un ratiņu lietotājiem paredz vismaz vienu pasažieru liftu vai slīdošās slīpnes, kas apkalpo visus stāvus.

68. Minimālie lifta kabīnes izmēri neatkarīgi no stāvu skaita ēkā ir
1100 mm x 1400 mm (laukums 1,54 m2).

69. Katrā stāvā ierīko vismaz vienu tualetes telpu, kas ir pieejama ratiņkrēslu lietotājiem.

70. Riteņkrēslu lietotājiem paredzētās tualetes telpas minimālais platums ir 1,6 m, bet minimālais garums – 1,8 m.

71. Riteņkrēslu lietotājiem paredzētās dušas telpas minimālais platums un garums ir ne mazāks par 1,7 m.

5. Prasības telpu plānojumam

5.1. Garderobe

72. Ja publiskajā ēkā projektē garderobes, kas atrodas atsevišķi no vestibila cokola stāvā vai pagrabstāvā, evakuācijas ceļa kopējo platumu no garderobes aprēķina cilvēku skaitam, kas atbilst 30 % no kopējā vietu skaita garderobē.

5.2. Gaiteņi (koridori)

73. Gaiteņu (koridoru) platumu paredz atbilstoši ugunsdrošību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, bet ne mazāku par 1,8 m apmeklētājiem paredzētajās telpās un ne mazāku par 1,2 m personāla un pārējās telpās. Rekonstruējamās un renovējamās ēkās – ne mazāku par 0,9 m personāla un pārējās telpās.

74. Gaiteņu (koridoru) griestu brīvo augstumu paredz atbilstoši ugunsdrošību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, bet ne mazāku par 2,2 m.

75. Evakuācijas gaiteņos, kas ir garāki par 30 metriem un kuros nav dabiskā apgaismojuma, paredz dūmu un karstuma izvadi atbilstoši ugunsdrošību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

5.3. Lifti

76. Lifta priekštelpas dziļumu projektē vismaz 1,3 reizes lielāku par lifta kabīnes dziļumu, bet, ja vairāki lifti izvietoti viens otram pretim, – divas reizes lielāku par mazākās lifta kabīnes dziļumu.

77. Kravas lifta priekštelpas laukums ir:

77.1. ne mazāks kā 6 m2 – liftiem ar celtspēju līdz 2 t;

77.2. ne mazāks kā 8 m2 – liftiem ar celtspēju virs 2 t.

78. Izeju no lifta cokola stāvā un pagrabstāvā projektē caur lifta halli vai ugunsdrošības priekštelpu, kas atdalīta no citām telpām ar ugunsdrošām starpsienām EI 60 un ugunsdrošām durvīm EI 30.

5.4. Darba telpas

79. Publiskajā ēkā darba telpas platību vienam darbiniekam projektē atbilstoši higiēnas prasībām un standartiem, bet ne mazāku par 4,8 m2.

5.5. Publisku pasākumu zāles

80. Telpās bez stacionārām sēdvietām, kurās paredz rīkot publiskus pasākumus, evakuācijas izejas platumu aprēķina atbilstoši evakuējamo cilvēku skaitam, kura noteikšanai pieņem 0,2 m2 laukumu vienam cilvēkam.

81. Skatītāju zālēs vienas sēdvietas laukumu paredz vismaz 0,9 m2.

82. Zālēs, kuras paredzētas svinīgajiem aktiem mācību iestādē, vienas sēdvietas laukumu paredz vismaz 0,8 m2.

83. Zālēs, kuras projektē konferencēm, semināriem un līdzīgiem pasākumiem, katram dalībniekam paredz vismaz 1,2 m2 platību.

84. Nepārtrauktā rindā drīkst izvietot:

84.1. ne vairāk kā 25 stacionāras sēdvietas, ja izeja ir uz vienu pusi;

84.2. ne vairāk kā 50 stacionāras sēdvietas, ja izeja ir uz divām pusēm.

85. No zāles evakuējamo cilvēku skaits ir vienāds ar skatītāju (apmeklētāju) vietu skaitu.

86. Durvju ailu platumu skatītāju zālē projektē vismaz 1,2 m, kuluāru platumu – vismaz 2,4 m. Skatītāju zāles un evakuācijas ceļu izejas durvis vai lūkas aprīko ar pašaizveres ierīcēm un noblīvētām piedurlīstēm.

87. Ja zālē (ieskaitot balkonu), kurā vienlaikus uzturas ne vairāk kā 50 cilvēku, attālums no vistālākās skatītāju vietas (darba vietas) līdz evakuācijas izejai nepārsniedz 25 m, nav nepieciešams projektēt otru evakuācijas izeju.

88. Evakuācijas ceļi no balkona nedrīkst iet cauri skatītāju zālei.

89. Skatītāju zālēs ar stacionārām sēdvietām eju platumu starp rindām projektē ne mazāku kā 0,45 m.

90. Ja līmeņu starpība starp sēdvietu rindām ir lielāka nekā 0,45 m, gar katras rindas eju nepieciešama vismaz 0,8 m augsta norobežojoša konstrukcija, kas netraucē redzamību.

5.6. Tualetes un dušas telpas

91. Attālums no visattālākās vietas, kur uzturas cilvēki, līdz tualetēm nedrīkst pārsniegt 75 m. Stadionos, arēnās, brīvdabas estrādēs un citās brīvdabas izklaides būvēs attālums no tālākās skatītāju vietas līdz tualetēm nedrīkst pārsniegt 150 m.

92. Tualešu un higiēnas iekārtu minimālo skaitu aprēķina atbilstoši šā būvnormatīva 3.pielikumam.

93. Sievietēm un vīriešiem paredz atsevišķas tualetes telpas. Kopīga tualetes telpa var būt vietās, kur pēc aprēķina nepieciešams tikai viens klozetpods attiecīgajam cilvēku skaitam, un tā sastāv no atsevišķas kabīnes un priekštelpas (bez pisuāra), kurā ir izlietne.

94. Tualetes kabīnes minimālo platumu projektē ne mazāku par 0,9 m, bet garumu – ne mazāku par 1,5 m. Ja skalojamā kaste ierīkota sienā un telpas durvis veras uz āru, tualetes telpas vai kabīnes garumu var samazināt, bet tas nedrīkst būt mazāks par 1,2 m.

95. No telpām, kurās pastāvīgi uzturas cilvēki, tualetes atdala ar priekštelpu.

96. Tualetei vai tās priekštelpai jābūt aprīkotai ar roku mazgātni (izlietni).

97. Dušas telpas projektē atbilstoši higiēnas noteikumiem. 10 ēkā strādājošajiem cilvēkiem ir nepieciešama vismaz viena dušas iekārta, ja to nosaka darba specifika.

98. Ieeju dušas telpā projektē no ģērbtuves.

99. Pie dušas telpas nepieciešama tualete.

100. Tualetes un dušas telpas griestu augstumu līdz apdares plaknei projektē vismaz 2,2 m.

101. Dušas telpās, ģērbtuvēs, tualetēs un to priekštelpās ierīko piespiedu (mākslīgo) vēdināšanu.

6. Prasības atsevišķām ēku grupām

6.1. Izglītības un zinātnes ēkas

102. Maksimālais stāvu skaits ēkās, kur atrodas pirmsskolas izglītības iestādes, atbilstoši ēkas ugunsnoturības pakāpei ir četri stāvi U1 ugunsnoturības pakāpes ēkās, trīs stāvi U2 ugunsnoturības pakāpes ēkās un viens stāvs U3 ugunsnoturības pakāpes ēkās.

103. Telpu minimālo platību katram bērnam nosaka atbilstoši higiēnas prasības regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

104. Pirmsskolas izglītības iestāžu ēkās kāpnēm, kur attālums starp laidiem ir lielāks par 0,1 m, projektē norobežojošās konstrukcijas (piemēram, siets, režģis) 1,5 m augstumā ar attiecīgajam vecumam piemērotām papildu margām. Iestādēs bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem projektē kāpņu un kāpņu laukumu norobežojošās konstrukcijas 1,8 m augstumā. Attālums starp margu konstrukcijas vertikālajiem dalījumiem nedrīkst būt lielāks par 0,1 m, bet horizontālais dalījums nav pieļaujams.

105. Pirmsskolas izglītības iestādēs paredz tualetes ar attiecīgajam vecumam piemērotām iekārtām un aprīkojumu atbilstoši šā būvnormatīva 3.pielikumam.

106. Bērnu grupas telpas pirmsskolas izglītības iestādēs izvieto atsevišķos blokos, kurus projektē kā atsevišķus ugunsdrošības nodalījumus. No katra bloka projektē divas izejas. Otru izeju var paredzēt caur citu ugunsdrošības nodalījumu.

107. Pirmsskolas izglītības iestādi, ko paredzēts izvietot vienā ēkā ar citādas izmantošanas telpām, atdala no pārējās ēkas daļas ar ugunsdrošām sienām EI 60, ugunsdrošu pārsegumu REI 60 un ugunsdrošām durvīm EI 30.

108. Pirmsskolas izglītības iestāžu piebūvēm un verandām, kurās var uzturēties vairāk nekā 50 cilvēku, projektē tādu pašu ugunsnoturības pakāpi kā ēkai.

109. Vispārizglītojošo skolu, vidējo speciālo skolu, mūzikas un mākslas skolu, arodskolu un citu skolu mācību telpas nedrīkst izvietot augstāk par ceturto stāvu, bet pirmo klašu telpas izvieto ne augstāk par otro stāvu.

110. Augstskolu un koledžu ēkas nedrīkst būt augstākas par deviņiem stāviem. Vispārizglītojošo skolu, vidējo speciālo skolu, mūzikas un mākslas skolu, arodskolu, internātskolu un bērnunamu ēkas nedrīkst būt augstākas par trim stāviem.

111. Mācību telpu minimālo platību katram skolēnam nosaka atbilstoši higiēnas prasības regulējošajiem normatīvajiem aktiem, bet ne mazāku par 2 m2.

112. Laboratoriju telpu platību zinātniskajās un pētniecības iestādēs nosaka atbilstoši pētniecības tehnoloģijas prasībām, bet izglītības iestāžu laboratoriju telpu minimālo platību katram skolēnam vai studentam paredz:

112.1. ne mazāku par 2,4 m2 – skolās;

112.2. ne mazāku par 4 m2 – augstskolās.

113. Darbmācības klasēs un mācību telpās, kurās darba vietas aprīkotas ar datoriem, minimālo platību katram skolēnam vai studentam paredz ne mazāku par 4,65 m2.

114. Auditorijās un lekciju telpās atbilstoši vietu skaitam minimālo platību katram studentam paredz:

114.1. ne mazāku par 2,5 m2 – līdz 15 vietām;

114.2. ne mazāku par 2,2 m2 – līdz 25 vietām;

114.3. ne mazāku par 1,8 m2 – līdz 50 vietām;

114.4. ne mazāku par 1,5 m2 – līdz 75 vietām;

114.5. ne mazāku par 1,3 m2 – līdz 100 vietām;

114.6. ne mazāku par 1,2 m2 – līdz 150 vietām;

114.7. ne mazāku par 1,1 m2 – līdz 350 vietām;

114.8. ne mazāku par 1 m2 – vairāk par 350 vietām.

115. Aktu zāles vai aulas minimālo platību (kopējo platību) nosaka atbilstoši skolēnu (studentu) skaitam izglītības iestādē, rēķinot vienam skolēnam ne mazāk par 0,32 m2, bet vienam studentam:

115.1. ne mazāk par 0,30 m2, ja studentu skaits ir līdz 2000;

115.2. ne mazāk par 0,22 m2, ja studentu skaits ir līdz 6000;

115.3. ne mazāk par 0,15 m2, ja studentu skaits ir lielāks par 6000.

116. Mūzikas, baleta un mākslas skolās nodarbību telpu minimālo platību aprēķina atbilstoši šā būvnormatīva 4.pielikumam.

117. Evakuācijas ceļu platumu aprēķina lielākajam cilvēku skaitam, kas vienlaikus var atrasties skolas, internātskolas vai bērnunama ēkas stāvā. Lielāko cilvēku skaitu nosaka, summējot vietu skaitu attiecīgajā stāvā esošajās mācību telpās, darbmācības telpās, guļamtelpās, sporta un aktu zālēs, kā arī lekciju auditorijās.

118. Mācību telpās, kas paredzētas vairāk nekā 15 cilvēkiem, izejas durvju platumu projektē ne mazāku par 0,9 metriem.

119. Skolu, bērnunamu un internātskolu (1.pielikuma 1.2. un 1.3.apakšpunkts) kokapstrādes darbnīcās, kā arī kombinētajās darbnīcās (metāla un kokapstrādes) paredz papildu izeju tieši uz āru caur siltinātu vējtveri vai caur koridoru, kurā nav izejas no klasēm, mācību kabinetiem un laboratorijām.

6.2. Ārstniecības, veselības aprūpes, sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes

120. Ārstniecības, veselības aprūpes, sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestāžu ēkas projektē ne augstākas par deviņiem stāviem.

121. Pansionātu un citu sociālās aprūpes iestāžu ēkas, kas paredzētas bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem vai personām ar garīgiem traucējumiem, projektē ne augstākas par trim stāviem.

122. Slimnīcu un medicīniskās vai sociālās rehabilitācijas iestāžu bērnu nodaļu guļamtelpas (palātas) izvieto:

122.1. ne augstāk par ēkas piekto stāvu – bērniem līdz triju gadu vecumam kopā ar mātēm;

122.2. ne augstāk par ēkas otro stāvu – bērniem līdz septiņu gadu vecumam, bet, ja ēkā ir automātiskās ugunsdzēšanas iekārtas un pretdūmu aizsardzības iekārtas evakuācijas ceļos (koridoros), – ne augstāk par piekto stāvu;

122.3. ne augstāk par otro stāvu – bērnu psihiatriskajās nodaļās.

123. Projektējot šā būvnormatīva 1.pielikuma 2.4.apakšpunktā minēto iestāžu ēkas, ievēro arī šā būvnormatīva 125. un 126.punktā noteiktās prasības.

6.3. Viesnīcas un citas īslaicīgas apmešanās mītnes

124. Viesnīcas un citas īslaicīgas apmešanās mītnes projektē atbilstoši šā būvnormatīva un Latvijas nacionālo standartu prasībām.

125. Īslaicīgas apmešanās mītnēs guļamtelpas projektē atdalītas no ēdināšanas telpām un no zālēm, kurās ir skatuve vai kinoaparatūra. Minimālais stāva augstums guļamtelpā ir 2,5 m.

126. Bērnu atpūtas iestādēs uz 40 vietām projektē atsevišķu evakuācijas izeju no guļamtelpām. Viena no izejām var būt apvienota ar kopējo kāpņu telpu. Vienā ēkā vai tās daļā projektē guļamtelpas, kurās ir ne vairāk kā 160 vietu.

6.4. Kultūras un izklaides iestādes

127. Starp skatītāju zāli un skatuvi ar šņorbēniņiem projektē ugunsdrošu sienu REI 120, bet starp skatītāju zāli, kurā ir vairāk nekā 800 stacionāru sēdvietu, un skatuvi ar šņorbēniņiem projektē ugunsdrošu sienu REI 240.

128. Šā būvnormatīva 1.pielikuma 3.1. un 3.2.apakšpunktā minēto iestāžu ēkās, kurās ir zāles ar 600 un vairāk vietām, skatuves ailas no skatuves puses aizsargā ar ugunsdrošu priekškaru (5.pielikums). Ugunsdrošā priekškara ugunsizturības robežu paredz ne mazāku par 60 minūtēm. Priekškara siltumizolāciju paredz no degtnespējīgiem materiāliem un materiāliem, kuri paaugstinātā temperatūrā neizdala toksiskas vielas.

129. Durvju ailas ugunsdrošās sienās, kas atrodas vienā līmenī ar skatuves planšeti (horizontālo plakni) un zemskatuves telpu, kā arī izejas no šņorbēniņiem uz skatuvi un izejas uz zemskatuves telpu atdala ar ugunsdrošības priekštelpām.

130. Starp skatuvi un dekorāciju noliktavām skatuves “kabatās” (vietas uz skatuves, kuras paredzētas dekorāciju īslaicīgai izvietošanai) projektē ugunsdrošas durvis EI 60 vai priekškaru EI 60, kas nodrošina automātisko aizvēršanos ugunsgrēka gadījumā.

131. Noliktavu telpām, darbnīcām, agregātu un dekorāciju montāžas telpām un citām palīgtelpām, kā arī telpām, kurās atrodas putekļu novadīšanas kameras, ventilācijas kameras, ugunsdrošo priekškaru vinčas, dūmu lūkas, akumulatori un transformatoru apakšstacijas, projektē ugunsdrošas starpsienas EI 60, ugunsdrošas durvis EI 30 un ugunsdrošus pārsegumus REI 60. Minētās telpas aizliegts izvietot zem zāles ar stacionārām skatītāju sēdvietām un zem skatuves planšetes (horizontālās plaknes), izņemot telpas, kur atrodas piekardekorāciju seifs, ugunsdrošo priekškaru vinčas, dūmu lūkas un pacelšanas un nolaišanas iekārtas bez eļļas uzpildes aprīkojuma. Seifa ailas aizsargā ar vairogiem, kuru ugunsizturības robeža ir ne mazāka par EI 60.

132. Orķestra bedrei (iedziļināta plakne skatītāju zālē orķestra izvietošanai) norobežojošās konstrukcijas projektē kā ugunsdrošas starpsienas EI 30 un ugunsdrošus pārsegumus zem orķestra bedres REI 60.

133. Teātros, kinoteātros, koncertzālēs, cirkos, tautas namos, klubos un citās kultūras un izklaides iestādēs, kurās ir skatuve ar šņorbēniņiem, ierīko dūmu lūkas. Dūmu lūkas ierīko skatuves kārbas augšējā daļā. Dūmu lūku atvēruma laukumu nosaka ar aprēķinu vai pieņem, ka tas ir 2,5 % no šņorbēniņu laukuma uz katriem 10 skatuves augstuma metriem (no gremdētavas grīdas līdz skatuves pārsegumam). Dūmu lūku atvēršanu un aizvēršanu nodrošina manuālā tālvadības režīmā ar ierīcēm, kas izvietotas uz skatuves un dežūrtelpā.

134. Ailas, kas kino, skaņas un gaismas projekcijas aparātu vadības telpas savieno ar skatītāju zāli un skatuvi, atdala ar ugunsdrošu priekškaru vai vairogu, kura ugunsizturības robeža ir ne mazāka par 30 minūtēm.

135. Skatītāju zālēs ar stacionārām sēdvietām, izņemot balkonus un ložas, kur ir 12 un mazāk sēdvietu, visi krēsli un soli piestiprināmi pie grīdas.

136. No skatuves darba galerijām (no šņorbēniņu klāja, orķestra bedres un sarullēto dekorāciju seifa) projektē vismaz divas evakuācijas izejas.

137. Aprēķina laiks evakuācijai no skatuves nedrīkst pārsniegt 90 sekundes. Evakuējamo cilvēku skaitu nosaka, rēķinot vienu cilvēku uz 1 m2 skatuves laukuma.

138. Skatuvi līdz jumta pārsegumam nodrošina ar ugunsdzēsības kāpnēm. Uz kāpnēm nepieciešamas izejas no darba galerijām un šņorbēniņiem. Evakuācijai no darba galerijām un šņorbēniņu klāja paredz ārējās kāpnes.

139. Maketu darbnīcu telpas, kurās iespējama sprādzienbīstamā vide, norobežo no pārējām telpām ar konstrukcijām, kuru ugunsizturības robeža ir ne mazāka par EI 90 un ugunsdrošām durvīm EI 60. Minētajās telpās nepieciešami logi, kuru laukumu aprēķina, pieņemot vismaz 0,03 m2 laukuma uz telpas vienu kubikmetru, vai viegli atdalāmas konstrukcijas atbilstoši ugunsdrošību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

140. Šā būvnormatīva 1.pielikuma 1.1. un 1.2.apakšpunktā minēto iestāžu ēkās, kā arī zālēs, kurās plānota filmu demonstrēšana, evakuācijas ceļus nedrīkst projektēt cauri telpām, kurās vienlaikus uzturas vairāk nekā 50 cilvēku.

141. Kinoteātros un zālēs ar nelielu skatuves paaugstinājumu – estrādi, kurās skatītāju vietu skaits ir līdz 500, estrādes otrās evakuācijas izejas vietā var izmantot eju cauri zālei.

142. Bibliotēku lasītavās katram lasītājam nepieciešama vismaz 2,4 m2 liela platība.

143. Bibliotēku grāmatu krātuves telpu platību aprēķina atbilstoši projektēšanas uzdevumam.

144. Grāmatu krātuvē, arhīvā vai noliktavā, kuras platība ir lielāka par 50 m2, dūmu un karstuma izvadi projektē saskaņā ar ugunsdrošību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

6.5. Sporta ēkas un būves

145. Segtajās sporta būvēs vai zālēs ar transformējamām skatītāju vietām paredz krēslu un solu fiksāciju. Stacionārās vai transformējamās skatītāju pagaidu sēdvietas nodrošina pret apgāšanos vai nobīdīšanos.

146. Sporta būvju divstāvu un vairākstāvu zemtribīņu telpas projektē kā atsevišķu ugunsdrošības nodalījumu, būvkonstrukciju ugunsizturības robežai un ugunsreakcijas klasei jāatbilst U1 ugunsnoturības pakāpes ēkām. Vienstāva zemtribīņu palīgtelpu ugunsnoturības pakāpei jāatbilst tribīņu būvju ugunsnoturības pakāpei.

147. Atklāto sporta būvju tribīņu nesošās konstrukcijas ar neizmantojamu zemtribīņu telpu un vairāk nekā 20 rindām projektē no degtnespējīgiem materiāliem ar ugunsdrošības robežu, kas nav mazāka par 60 minūtēm. Ja rindu skaits ir līdz 20, ugunsdrošības robeža nav normēta.

148. Ložu šautuves projektē atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas reglamentē šautuvju (šaušanas stendu) izveidošanu, darbību un izmantošanu.

149. Ja sporta zāles (arēnas) skatītāju parteram ir tikai divas izejas, attālums starp tām nedrīkst būt mazāks par pusi no zāles garuma.

150. Publisku pasākumu zālēs, kuru būvtilpums (būvapjoms) nepārsniedz 60000 m3, evakuācijas laiks nedrīkst būt ilgāks par sešām minūtēm.

151. Ja zāles tilpums ir lielāks par 60000 m3, evakuācijas aprēķina laiks nedrīkst pārsniegt 10 minūtes.

152. Sporta būvju skatītāju zāles un evakuācijas ceļu izejas durvis (arī lūkas) aprīko ar pašaizveres ierīcēm un noblīvētām piedurlīstēm.

153. Vaļējās un segtās sporta būvju tribīnēs, kur ejas vai kāpnes ir platākas par 2,5 m, ierīko plūsmu sadalošās un norobežojošās konstrukcijas, kas nav zemākas par 0,9 m.

6.6. Tirdzniecības, ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu iestādes

154. Tirdzniecības zālēs un noliktavās, kuru platība ir lielāka par 50 m2, paredz dūmu novadīšanu atbilstoši ugunsdrošību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

155. Pirtis, veļas mazgātavas, ķīmiskās tīrītavas un citu sadzīves pakalpojumu uzņēmumu telpas, kuru platība ir lielāka par 200 m2 un kuras izvietotas tirdzniecības kompleksos vai citās publiskajās ēkās, atdala no citām telpām ar ugunsdrošām starpsienām EI 60, ugunsdrošiem pārsegumiem REI 60 un ugunsdrošām durvīm EI 30.

156. Pirts telpas var izvietot citādas izmantošanas publiskajās ēkās, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

156.1. karsēšanās telpā ir ne vairāk par 10 vietām;

156.2. pirts telpu bloks ir atdalīts ar ugunsdrošām durvīm EI 30, ugunsdrošām starpsienām EI 60 un ugunsdrošiem pārsegumiem REI 60;

156.3. krāsns ir aprīkota ar automātisko aizsardzību un izslēgšanas mehānismu, un tai ir normatīvajos aktos par atbilstības novērtēšanu noteiktais atbilstības apliecinājums;

156.4. pirts telpās ir dabīgā ventilācija ar vismaz vienkārtīgu gaisa apmaiņu stundā.

6.7. Sakaru un transporta ēkas un būves

157. Sakaru un transporta ēkās un būvēs evakuācijas ceļos ieskaita 50 % kāpņu telpu izeju. Stacijas ēkās evakuācijas ceļos ieskaita koridorus un pasažieru zāles ar izeju uz āru, ārējo estakādi vai platformu.

7. Papildprasības publiskajām ēkām, kas ir augstākas par astoņiem stāviem

158. Publiskās ēkās, kas ir augstākas par astoņiem stāviem vai 24 metriem (no zemes virsmas līmeņa atzīmes līdz augstākā stāva glābšanas atvēruma apakšējai malai), kāpņu telpas projektē atbilstoši ugunsdrošību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

159. Dūmaizsargātas kāpņu telpas var savienot ar cokola stāvu vai pagrabstāvu caur ugunsdrošības priekštelpu, ja cokola stāvā vai pagrabstāvā ugunsslodze nepārsniedz 1200 MJ/m2.

160. Dūmaizsargātas kāpņu telpas katrus astoņus stāvus projektē kā atsevišķus ugunsdrošības nodalījumus atbilstoši U1 ugunsnoturības pakāpes ēku konstrukciju ugunsizturībai.

161. Publiskajās ēkās, kas ir augstākas par astoņiem stāviem vai 24 metriem, ugunsdzēsības liftus projektē atbilstoši ugunsdrošību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

162. Pieļaujams ugunsdzēsības liftu savienojums ar cokola stāvu vai pagrabstāviem caur ugunsdrošības priekštelpu.

163. Evakuācijas gaiteņus, kas ir garāki par 30 metriem, projektē kā atsevišķus ugunsdrošības nodalījumus atbilstoši ugunsdrošību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

164. Inženierkomunikāciju šahtas projektē kā atsevišķus ugunsdrošības nodalījumus. Ēkas stāvos saikni ar komunikāciju šahtu projektē caur ugunsdrošības priekštelpu.

165. Ugunsaizsardzības sistēmas publiskajās ēkās, kas ir augstākas par astoņiem stāviem vai 24 metriem projektē atbilstoši ugunsdrošību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

8. Inženiertīkli un inženiertehniskais iekārtojums

166. Iekšējos inženiertīklus un inženiertehnisko iekārtojumu publiskajās ēkās projektē atbilstoši attiecīgo inženiertīklu normatīvo aktu prasībām, ievērojot attiecīgās normatīvajos aktos noteiktās sanitārās un higiēnas prasības.

167. Aukstā un karstā ūdens apgādes un kanalizācijas tīklus, kā arī ugunsdzēsības ūdensvada tīklus publiskajās ēkās projektē saskaņā ar iekšējo ūdensvadu un kanalizāciju regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi projektē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdensapgādes ārējiem tīkliem un būvēm. Papildu prasības iekšējam ugunsdzēsības ūdensvadam un stacionārajām ugunsdzēsības sistēmām kultūras un izklaides iestādēs projektē saskaņā ar šā būvnormatīva 6.pielikumu.

168. Ugunsaizsardzības sistēmas projektē atbilstoši ugunsdrošību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

169. Gāzes apgādes sistēmas un iekārtas publiskajās ēkās projektē atbilstoši gāzes apgādi un iekārtas reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

170. Apkures katlus, kuru jauda ir līdz 500 kW, drīkst uzstādīt publisko ēku bēniņos, jumta stāvā, cokola stāvā, pagrabstāvā un pirmajā stāvā. Šādos apkures katlos aizliegts izmantot sašķidrināto gāzi.

171. Pagrabstāva, cokola stāva un pirmā stāva telpās drīkst izvietot šķidrā kurināmā tvertnes, kurās var iepildīt līdz 5 t šķidrā kurināmā, ja attiecīgā kurināmā uzliesmošanas temperatūra ir augstāka par 55 °C. Minētās telpas no katlutelpas un citām telpām atdala ar ugunsdrošām starpsienām EI 60, ugunsdrošām durvīm EI 30 un ugunsdrošiem pārsegumiem REI 60. Šīm telpām izbūvē ārējo logu, kura laukums ir vismaz 0,03 m2 uz telpas 1 m3, bet ne mazāks par 0,25 m2.

172. Aizliegts uzstādīt apkures katlus zem foajē, hallēm, publisko pasākumu zālēm, mācību telpām un citām telpām, kurās vienlaikus var atrasties vairāk nekā 50 cilvēku.

Ekonomikas ministrs K.Gerhards


 

1.pielikums

Latvijas būvnormatīvam LBN 208-08

“Publiskas ēkas un būves”

(apstiprināts ar Ministru kabineta

2008.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.567)

Publisko ēku un būvju funkcionālās grupas

1. Izglītības un zinātnes ēkas:

1.1. pirmsskolas izglītības iestādes;

1.2. vispārizglītojošās skolas, vidējās speciālās skolas, mūzikas un mākslas skolas, arodskolas un citas skolas;

1.3. internātskolas, bērnunami;

1.4. koledžas, augstākās izglītības iestādes;

1.5. zinātniskās pētniecības iestādes un laboratorijas.

2. Ārstniecības, veselības aprūpes, sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes:

2.1. aptiekas;

2.2. ambulatorās ārstniecības un fizioterapijas iestādes;

2.3. slimnīcas, medicīniskās un sociālās rehabilitācijas iestādes;

2.4. pansionāti un citas sociālās aprūpes iestādes.

3. Viesnīcas un citas īslaicīgas apmešanās mītnes:

3.1. viesnīcas un viesu mājas;

3.2. moteļi;

3.3. kempingi, tūristu un atpūtas mītnes.

4. Kultūras un izklaides iestādes:

4.1. teātri, kinoteātri, koncertzāles, cirki;

4.2. tautas nami, klubi, diskotēku zāles, kulta ēkas;

4.3. muzeji, galerijas;

4.4. izstāžu zāles un spēļu zāles;

4.5. bibliotēkas un arhīvi;

4.6. brīvdabas estrādes un citas brīvdabas izklaides būves.

5. Sporta ēkas un būves:

5.1. stadioni, arēnas;

5.2. sporta kompleksi, peldbaseini;

5.3. sporta spēļu zāles, universālās zāles;

5.4. citas sporta ēkas un būves.

6. Tirdzniecības, ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu ēkas:

6.1. tirdzniecības kompleksi* , tirgi un citi tirdzniecības uzņēmumi;

6.2. restorāni, kafejnīcas, bāri un citi ēdināšanas uzņēmumi;

6.3. pirtis, veļas mazgātavas, ķīmiskās tīrītavas un citas sadzīves pakalpojumu ēkas.

7. Pārvaldes ēkas:

7.1. valsts un pašvaldību iestādes un tiesas;

7.2. bankas;

7.3. biroji un līdzīgas iestādes.

8. Sakaru un transporta ēkas un būves:

8.1. termināļi**;

8.2. pasts un citas sakaru iestādes;

8.3. valsts robežkontroles punkti.

Piezīmes.

1. * Arī tirdzniecības zāles, kas kombinētas ar izstāžu zālēm vai noliktavām.

2. ** Arī dzelzceļa stacijas, autoostas, lidostas, jūras un upju pasažieru stacijas.

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

 
 

2.pielikums

Latvijas būvnormatīvam LBN 208-08

“Publiskas ēkas un būves”

(apstiprināts ar Ministru kabineta

2008.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.567)

Telpu logu orientācija pēc debespusēm

Nr.
p.k.

Publiskās ēkas funkcionālā grupa

Telpu nosaukums

Optimālā (vēlamā) orientācija

Pieļaujamā orientācija

1.

1.1.

nodarbību telpas

guļamtelpas

virtuve

dienvidi

austrumi

ziemeļi

2.

1.2., 1.3. un 1.4.

klases (auditorijas)

dienvidi, dienvidaustrumi un austrumi

dienvidrietumi un rietumi (līdz 25 % klašu)

kabineti un laborato­rijas (izņemot rasēšanas, zīmēšanas un bioloģijas kabinetus)

dienvidi, dienvidaustrumi un austrumi

citas debespuses (līdz 50 % kabinetu un laboratoriju)

rasēšanas un zīmēšanas kabineti

ziemeļi, ziemeļrietumi un ziemeļaustrumi

citas debespuses, izņemot dienvidaustru­mus un dienvidrietumus

bioloģijas laboratorijas

dienvidi

austrumi, dienvidaustrumi, rietumi un dienvidrietumi

3.

2.3.

operāciju un dzemdību zāles, reanimācijas telpas, infekcijas slimnieku palātas, laboratoriju un sekciju telpas

ziemeļi, ziemeļrietumi, ziemeļaustrumi un austrumi

ziemeļaustrumi un ziemeļrietumi (līdz 10 % no gultu skaita)

intensīvās terapijas palātas

dienvidi, dienvidaustrumi un dienvidrietumi

bērnu nodaļas bērniem līdz triju gadu vecumam

visas debespuses, izņemot rietumus un dienvidrietumus

bērnu nodaļu spēļu istabas

visas debespuses, izņemot rietumus

Ekonomikas ministrs K.Gerhards


 

3.pielikums

Latvijas būvnormatīvam LBN 208-08

“Publiskas ēkas un būves”

(apstiprināts ar Ministru kabineta

2008.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.567)

Sanitāro iekārtu minimālais skaits

Nr.

p.k.

Publiskās ēkas funkcionālā grupa

Telpu lietotāji

Cilvēku skaits uz vienu klozetpodu

Klozetpodu skaits uz vienu izlietni

Cilvēku skaits uz vienu pisuāru

Cilvēku skaits uz vienu higiēnas iekārtu

1.

1.1.

bērni

 4

 16**

2.

1.2. un 1.4.

vīrieši

sievietes

40

30

4

4

50

100

3.

2.3. un 2.4.

vīrieši

sievietes

10

10

4

4

15

4.

3.

vīrieši

sievietes

100

50

4

4

100

5.

4. – teātri

vīrieši

sievietes

40

50

4

4

40

6.

5. – kinoteātri

vīrieši

sievietes

150

50

4

4

75

7.

6.1. un 6.2.

vīrieši

sievietes

60

60

4

4

60

8.

 7.

vīrieši

sievietes

100

75

4

4

150

9.

Darba telpas un personāla telpas visām ēku grupām *

vīrieši

sievietes

50

30

4

4

50

100

Piezīmes.

1. * Ja cilvēku skaits ir mazāks, ierīko vienu klozetpodu atsevišķā kabīnē un priekštelpu, kurā atrodas izlietne.

2. ** Viena dušas kabīne 16 bērniem (vienai grupai). 

3. Ja konkrētais gadījums tabulā nav minēts, sanitāro iekārtu minimālo skaitu nosaka atbilstoši higiēnas noteikumiem attiecīgajai publiskajai ēkai vai būvei.

Ekonomikas ministrs K.Gerhards


 

4.pielikums

Latvijas būvnormatīvam LBN 208-08

“Publiskas ēkas un būves”

(apstiprināts ar Ministru kabineta

2008.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.567)

Nodarbību telpu minimālā platība mūzikas, baleta un mākslas skolās

Skolas specializācija

Telpas izmantošanas veids

Nodarbību veids vai instruments

Telpas minimālā platība

1

2

3

4

1. Mūzikas skola

klase, kabinets divu vai triju grupu nodarbībām

ansamblis

3 m2/cilv.

klase, kabinets vidēji 40 audzēkņu nodarbībām

koris

1,5 m2/cilv.

mācību koncertzāle vidēji 40 audzēkņu nodarbībām*

orķestris

1,5 m2/cilv. – skatuve

0,6 m2/cilv. – zāle

individuālo nodarbību klase

klavieres

12 m2

individuālo nodarbību klase

stīgu instrumenti

12 m2

individuālo nodarbību klase

pūšamie instrumenti

15 m2

individuālo nodarbību klase

sitamie instrumenti

18 m2

individuālo nodarbību klase

tautas instrumenti

15 m2

individuālo nodarbību klase

solo dziedāšana

18 m2

individuālo nodarbību klase

kordiriģēšana

15 m2

2. Baleta skola

nodarbību zāle

12 audzēkņu grupai*) **

nodarbības pie stieņa

4 m2/cilv.

nodarbību zāle

16 audzēkņu grupai*)**

nodarbības pie stieņa

4,5 m2/cilv.

zāle grupu nodarbībām*) **

80 m2

zāle grupu nodarbībām*) **

mēģinājumi, uzvedumi

18 x 15 x 4,5 m

individuālo nodarbību klase

baleta mācības

20 m2

3. Mākslas skola

klase vai kabinets grupu nodarbībām

zīmēšana, gleznošana, kompozīcija

3 m2/cilv.

Piezīmes.

1. * Telpas augstums – ne mazāks par 4,5 m.

2. ** Mākslīgais apgaismojums – 400 luksi (grīdas līmenī). 

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

 
 

5.pielikums

Latvijas būvnormatīvam LBN 208-08

“Publiskas ēkas un būves”

(apstiprināts ar Ministru kabineta

2008.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.567)

Prasības ugunsdrošā priekškara ierīkošanai skatuves pārsegumā

1. Ugunsdrošais priekškars ir gāzes un dūmu necaurlaidīgs un pārklāj portāla ailu 0,4 m no sāniem un 0,2 m no augšas.

2. Ugunsdrošā priekškara karkasa un dekorāciju noliktavu ugunsdrošo durvju (priekškaru) aprēķinos ievēro horizontālo spiedienu no skatītāju zāles –10 Pa uz katru skatuves augstuma metru (no pārseguma kores līdz skatuves planšetei), pārslodzes koeficients – 1,2. Karkasa metāla elementu ieliekums nedrīkst pārsniegt 1/200 no aprēķinātā ailas platuma.

3. Ugunsdrošais priekškars kustas no pašsvara spiediena ar ātrumu vismaz 0,2 m/s. Priekškara distances vadību nodrošina no trijām vietām: ugunsdzēsēju posteņa, skatuves planšetes un ugunsdrošā priekškara vadības telpas.

4. Priekškaru aprīko ar skaņas un gaismas signalizāciju, kas informē par tā pacelšanos un nolaišanos.

Ekonomikas ministrs K.Gerhards


 

6.pielikums

Latvijas būvnormatīvam LBN 208-08

“Publiskas ēkas un būves”

(apstiprināts ar Ministru kabineta

2008.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.567)

Papildu prasības iekšējam ugunsdzēsības ūdensvadam un stacionārajām ugunsdzēsības sistēmām

1. Teātros, kinoteātros, koncertzālēs, cirkos, tautas namos, klubos un citās kultūras un izklaides iestādēs, kuru būvtilpums ir 5000 m3 un lielāks, paredz iekšējo ugunsdzēsības ūdensvadu saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 221-98 par ēku iekšējo ūdensvadu un kanalizāciju:

1.1. iekšējam ugunsdzēsības krānu tīklam jābūt cilpveida ar diviem pievadiem no ārējā ūdens tīkla;

1.2. iekšējās ugunsdzēsības sistēmas krānus var pievienot stacionārajai sprinkleru un drenčeru ugunsdzēsības sistēmai pirms sadales (vadības) ierīcēm, ievērojot stacionārās sprinkleru un drenčeru ugunsdzēsības sistēmas izbūvei noteiktās prasības;

1.3. ugunsdzēsības krānus izvieto skatuves portālā, darba galerijās un citās telpās tā, lai ugunsgrēka gadījumā jebkuru telpas punktu varētu dzēst ar divām strūklām (katras strūklas minimālais caurplūdums vismaz 2,5 l/s);

1.4. skatuves telpā ugunsdzēsības krānus var izvietot atklāti, bez skapīšiem.

2. Teātros, kinoteātros, koncertzālēs, cirkos, tautas namos, klubos un citās kultūras un izklaides iestādēs stacionārās drenčeru un sprinkleru ugunsdzēsības sistēmas projektē, ievērojot šādas prasības:

2.1. viens smidzinātājs aizsargā ne vairāk kā 9 m2 platību;

2.2. vidējā smidzināšanas intensitāte ir vismaz 0,5 l uz 1 m skatuves portāla platuma, ja skatuves portāla augstums ir līdz 7,5 m, un 0,7 l uz 1 m skatuves portāla platuma, ja skatuves portāls ir augstāks par 7,5 m;

2.3. ūdens patēriņš priekšskatuves un skatuves ūdens aizsegiem ir 0,5 l uz 1 m aizsega garuma;

2.4. vidējā smidzināšanas intensitāte pā­rejās telpās ir vismaz 0,1 l uz 1 m2 platības;

2.5. vienā sistēmas sekcijā smidzinātāju sprauslām ir vienāds diametrs;

2.6. vistālāk un visaugstāk esošajā smidzinātājā minimālajam spiedienam pastāvīgi jābūt 50 kPa (5 m ūdenstabs).

3. Stacionārajai drenčeru ugunsdzēsības sistēmai ir šāda vadība:

3.1. automātiskā vadība no ugunsgrēka detektoriem un (vai) sprinkleriem;

3.2. manuālā tālvadība (elektriskā vai hidrauliskā vadība) no divām vietām uz skatuves planšetes un no ugunsdzēsēju posteņa telpas;

3.3. manuālā tālvadība (elektriskā vai hidrauliskā vadība) no sūkņu vai vadības mezglu telpas.

4. Ugunsaizsardzības sistēmu summārais aprēķinātais ūdens patēriņš ir lielākais no šādiem diviem ugunsaizsardzības ugunsdzēsības sistēmu patēriņiem:

4.1. ja vienlaikus darbojas drenčeru sekcija, kā arī skatuves sprinkleri (skatuves, visu skatuves galeriju, pāreju un pāreju tiltiņu noklāšana), divi ugunsdzēsības krāni, kas atrodas uz skatuves planšetes, un divi krāni augšējās darba galerijās;

4.2. vienlaikus darbojas skatuves portāla drenčeru sekcija, kā arī visi drenčeri zem skatuves un priekšskatuves šņorbēniņiem, apakšējās darba galerijās un tās savienojošajos tiltiņos, divi ugunsdzēsības krāni uz skatuves planšetes, un divi krāni augšējās darba galerijās.

5. Stacionārās sprinkleru un drenčeru ugunsdzēsības sistēmas spiedvadā starp ugunsdzēsības sūkņiem un sadales (vadības) ierīcēm paredz divus izvadus ar diametru 80 mm, kas paredzēti ūdens padošanai sistēmā no pārvietojamajiem ugunsdzēsības sūkņiem. Izvadus aprīko ar pretvārstiem un ugunsdzēsības šļūteņu standartsavienojumiem.

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!