No Ekonomikas ministrijas sagatavotā ziņojuma

Viens no kravu samazinājuma cēloņiem ir ekonomiskā krīze Krievijā. Stāvoklis šajā valstī ietekmē dzelzceļa transporta kravu pārvadājumu apjomus. Par to liecina dzelzceļa kravu struktūra pārvadājumu virzienu aspektā, lai gan 1998. gadā tā būtiski nav mainījusies. Kravu apjomi samazinājušies gandrīz visos virzienos.

Dzelzceļam nozīmīgākie ir tranzītkravu pārvadājumi. Kopumā tās sastāda aptuveni 3/4 no pārvadātajām kravām. Tranzīta kravu lielākā daļa tiek pārvadātas caur Latvijas ostām (aptuveni 2/3 no pārvadātajām kravām). Latvijas ostu un dzelzceļa attīstība ir savstarpēji cieši saistīta. Dzelzceļa transports ir nozīmīgs posms kravu tranzītā caur Latvijas ostām.

Vienīgi importa pārvadājumi 1998. gadā nesamazinājās, paliekot iepriekšējā gada līmenī. Iekšzemes kravu pārvadājumi arī 1998. gadā turpināja sarukt. Salīdzinot ar dzelzceļu, autotransports ir elastīgāks un mobilāks nelielu kravu apjomu un neliela pārvadājuma attāluma gadījumos iekšzemes satiksmē.

Ar dzelzceļa transportu pārvadāto pasažieru skaits 1998. gadā turpināja samazināties. 1998. gadā dzelzceļš pārvadāja 30,1 milj. pasažieru. To skaits ir krities par 8,9%, salīdzinot ar 1997. gadu. Pasažieru apgrozība samazinājās par 8,2%. Arī 1999. gadā pārvadāto pasažieru skaits turpina samazināties.

Starptautiskajā satiksmē pārvadā nelielu pasažieru daļu - 3%. Pārējie pasažieri tiek pārvadāti iekšzemes satiksmē, no tiem 94,8% - piepilsētas maršrutos. Dzelzceļam ir nozīmīga vieta arī Rīgas pilsētas transporta sistēmā.

Mazāk pasažieru ir pārvadāts kā iekšzemes, tā starptautiskajā satiksmē. 1998. gadā to skaits ir sarucis attiecīgi par 8,4% un 20,2%, salīdzinot ar iepriekšējā gada rādītājiem. Pasažieru pārvadājumi dzelzceļam rada zaudējumus, un tos nākas segt no kravu pārvadājumos gūtās peļņas. Nerentablie pasažieru pārvadājumi ir ievērojama dzelzceļa problēma. Latvijā tie vēl 1998. gadā netika dotēti, tomēr Dzelzceļa likumā iekļauta norma, kas paredz valsts vai pašvaldību pasūtījumus, lai dotētu tām vajadzīgos pasažieru pārvadājumu nerentablos maršrutus.

Dzelzceļa infrastruktūra un pamatlīdzekļi ir pietiekoši, lai apmierinātu pieprasījumu pēc kravas un pasažieru pārvadājumiem, taču to nolietojums pieaug. Ir arī noteikta rezerve, kuru varētu izmantot pārvadājumu pieauguma gadījumā, tomēr ir nepieciešama dzelzceļa infrastruktūras un pamatlīdzekļu atjaunošana un modernizācija.

Aizvadītajā gadā Saeima pieņēma nozīmīgu tiesību aktu šajā nozarē - Dzelzceļa likumu . Dzelzceļa likums stājās spēkā 1998. gada 1. novembrī. Satiksmes ministrija izstrādā tam pakārtoto Ministru kabineta tiesību aktu projektus detalizētākai dzelzceļa darbības reglamentēšanai.

4.2.4. Aviācija un lidostas "Rīga" darbība

Latvijas aviosabiedrības veic gan regulārus, gan neregulārus pārvadājumus. 1998. gada beigās savus pakalpojumus piedāvāja 14 Latvijas aviosabiedrības, no kurām 2 veica regulārus aviopārvadājumus un 12 - neregulārus. Pasažieru pārvadājumi ir galvenais aviokompāniju pakalpojumu veids. Šobrīd nav pieprasījuma pēc iekšzemes aviācijas pārvadājumiem, tāpēc visi lidojumi ir starptautiski.

4.3. zīmējums

Pasažieru apgrozība lidostā "Rīga"

(tūkst. pasažieru)

Kopumā ar Latvijas aviosabiedrību lidmašīnām tika pārvadāti 261,9 tūkst. pasažieru. Pasažieru kopējais skaits vairākus gadus pastāvīgi palielinājās, tomēr 1998. gadā tas nedaudz samazinājās. Pārvadāto pasažieru skaits bija par 2,9% mazāks nekā 1997. gadā. Samazinājums skāris arī pasažieru apgrozību, tā bija par 7,3% mazāka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Regulārajās aviosatiksmes līnijās pārvadāto pasažieru īpatsvars ir 84,8% no kopējā pārvadāto pasažieru skaita. No pasažieru apgrozības 58,5% veidoja regulārie pārvadājumi. Neregulārajās aviosatiksmes līnijās ir lielāks viena pasažiera vidējais lidojuma attālums.

1998. gadā Latvijas aviosabiedrības pārvadāja 7,1 tūkst. tonnu kravu un pasta, kas ir par 6,4% mazāk nekā 1997. gadā. Aviotransporta kravu pārvadājumi ir nelieli salīdzinājumā ar citiem transporta veidiem. Latvijas tautsaimniecībā tiem ir niecīga nozīme.

Lidostas "Rīga" apkalpoto pasažieru skaits vienmērīgi palielinās vairākus gadus. Pasažieru apgrozība lidostā "Rīga" 1998. gadā bija 554,6 tūkst. pasažieru, kas ir par 4,4% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Aizvien lielāka daļa pasažieru tiek pārvadāta ar Latvijas aviosabiedrību lidmašīnām. No iebraukušajiem un izbraukušajiem pasažieriem 47,3% apkalpoti ar Latvijas aviosabiedrību lidmašīnām. Šādu pasažieru īpatsvars 1997. gadā bija 42,4% no lidostas "Rīga" pasažieru apgrozības. Caur lidostu "Rīga" visvairāk pasažieru ir pārvadājusi galvenā Latvijas aviosabiedrība "Air Baltic". 1999. gadā lidosta "Rīga" turpina sekmīgi attīstīties. Pirmajos 4 mēnešos pasažieru apgrozība ir par 1,8% lielāka nekā attiecīgajā 1998. gada periodā.

Kravu un pasta apgrozības apjomi ir nelieli. 1998. gadā lidostas "Rīga" kravu un pasta apgrozība bija 4,9 tūkst. tonnu - par 14% vairāk nekā 1997. gadu.

4.2.5. Sakari

Telekomunikāciju sektorā valstī darbojas vairāki operatori. Fiksēto publisko telekomunikāciju tīkla operators ir uzņēmums "Lattelekom", kuram ir monopoltiesības sniegt telekomunikāciju pamatpakalpojumus šajā tīklā. Mobilo telekomunikāciju sfērā darbojas divi operatori - "Latvijas Mobilais Telefons" un "Baltcom GSM".

Tiek turpināta fiksēto publisko telekomunikāciju tīkla modernizācija, kuru veic "Lattelekom". 1998.gadā strauji palielinājies gan kopējais abonentu līniju skaits, gan ciparu sistēmai pieslēgto abonentu līniju skaits. Kopējais abonentu līniju skaits ir palielinājies par 48 tūkst., ciparu sistēmas - par 105 tūkst., relatīvais pieaugums attiecīgi ir 6,2% un 48,1%. No kopējā skaita 1998. gada beigās 39% bija pieslēgtas ciparu sistēmai.

Līdztekus abonentu līniju pieslēgšanai ciparu sistēmai tiek veikta ciparu sistēmas telekaršu un monētu taksofonu uzstādīšana. Gada laikā tika uzstādīti 630 ciparu taksofoni. Ciparu sistēmas taksofonu īpatsvars gada laikā ir palielinājies no 75,8% līdz 91,6 procentiem.

Vairākus gadus pieaug izejošo tālsarunu skaits publiskajā telefona tīklā. To skaits 1998. gadā bija par 17,1% lielāks nekā iepriekšējā gadā. 1998. gadā palielinājās gan iekšzemes, gan starptautisko tālsarunu skaits: iekšzemes tālsarunu - par 21,4%, starptautisko - par 5,7 procentiem.

4.4. zīmējums

Mobilo telefonu kopējais abonentu skaits

(gada beigās, tūkst.)

Mobilo telekomunikāciju jomā "Latvijas Mobilais Telefons" nodrošina mobilos telefonsakarus GSM un NMT-450 sistēmās, bet "Baltcom GSM" piedāvā pakalpojumus tikai GSM sistēmā. Kā redzams 4.4. zīmējumā, pēdējos gados mobilo telefonsakaru joma strauji attīstās, par ko liecina abonentu skaita pieaugums. 1998. gadā to skaits ir vairāk nekā divkāršojies. Konkurence ir ļāvusi palielināt piedāvāto pakalpojumu klāstu, kā arī samazināt pakalpojumu tarifus. Minētie faktori un mobilo telefonaparātu cenu kritums veicināja strauju abonentu skaita pieaugumu. Jāatzīmē, ka mobilo telefonu kopējais abonentu skaits ir sasniedzis jau 1/5 no fiksētā telefona abonentu skaita.

Pasta pakalpojumus visā valsts teritorijā sniedz bezpeļņas organizācija valsts a/s "Latvijas pasts" ar filiālēm visos rajonu centros un vidēji 40 līdz 50 pasta nodaļām katrā rajonā. Pasta nodaļu skaits samazinās. Tās nākas slēgt nerentablās darbības dēļ, jo pakalpojumu pieprasījums sakarā ar iedzīvotāju pirktspēju lauku apvidos ir mazs. Atsevišķus pasta pakalpojumus sniedz licencēti uzņēmumi. Tie aizņem nozīmīgu tirgus daļu kurjerpasta pakalpojumos. Privātfirmas ir iesaistījušās arī preses izdevumu piegādē.

Kā redzams 4.7. tabulā, 1998. gadā ir nedaudz pasliktinājusies daļa nozīmīgāko pasta darbības rādītāju. Turpretim palielinājies ar pasta starpniecību piegādāto preses izdevumu skaits, kas iepriekš vairākus gadus stabili samazinājās.

4.7. tabula

"Latvijas pasta" darbības rādītāji

(tūkst.)

Ar 1999. gada 1. janvāri mainījās pasta pamatpakalpojumu tarifi, galvenokārt tie ir paaugstināti, jo nepieciešams saskaņot pasta pakalpojumu tarifus ar izmaksu pieaugumu.

Sakaru sektorā Ministru kabinets 1998. gadā ir akceptējis 2 sektorpolitikas . Vasarā tika pieņemta telekomunikāciju sektorpolitika un rudenī - pasta nozares sektorpolitika no 1998. līdz 2003. gadam. Abas paredz nozares pakāpenisku liberalizāciju, tarifu sistēmas sabalansēšanu atbilstoši izmaksām. Lai segtu zaudējumus, ko rada pasta pamatpakalpojumu sniegšana par nediferencētām cenām visā valstī vai telekomunikāciju pakalpojumu nodrošināšana lauku iedzīvotājiem par pieņemamu cenu un speciālu tarifu piemērošana maznodrošinātajiem, tiks veidoti speciāli fondi, kuros iemaksas veiks visi operatori.

4.3. Būvniecība

Būvniecības ražošanas apjomi 1998. gadā bija par 11,1% lielāki nekā iepriekšējā gadā. Sākoties pārejas periodam, būvniecības apjomi strauji samazinājās. Vismazākie tie bija 1993. gadā, veidojot tikai 1/7 daļu no 1990. gada apjomiem. Pēc 1993. gada būvniecība sāk paplašināties, un 1998. gadā tās ražošanas apjomi jau ir 1,7 reizes lielāki nekā 1993. gadā (skatīt 4.5. zīmējumu).

4.5. zīmējums

Būvniecības darbu apjoma izmaiņas

(procentos, 1993 = 100)

Būvniecības daļa iekšzemes kopproduktā 1998. gadā sastādīja 5,2%. Būvniecība ir relatīvi darbietilpīga nozare, tajā strādā 6,1% no visiem tautsaimniecībā nodarbinātiem.

Privatizācijas process būvniecībā ir pabeigts, un nu jau vairākus gadus uzņēmējdarbībā dominē privātais sektors. 1998. gadā tikai 2% no visiem līgumdarbiem būvniecībā veica valsts un pašvaldību uzņēmumi, kā arī uzņēmumi ar valsts kapitāla daļu.

Celtniecībā dominē mazie un vidējie uzņēmumi. Tas saistīts ar celtniecības nozares specifiku, jo nepieciešamais ieiešanas kapitāls nozarē ir mazs. Kaut gan, salīdzinot Latvijas uzņēmumu struktūru atkarībā no nodarbināto skaita ar citu valstu rādītājiem, jāsecina, ka sīko uzņēmumu īpatsvars (strādājošo skaits zem 20) Latvijā ir mazāks. Jāatzīmē, ka Latvijā būvniecībā ir liels ēnu ekonomikas īpatsvars, jo mazās celtniecības firmas nereti nereģistrējas. Pēc CSP aprēķiniem, šāds ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē varētu būt apmēram 15%. Tam ir vairāki iemesli: augsts bezdarba līmenis, vāji attīstītas arodbiedrības, daudz mazkvalificētu darbu, pasūtītāju zemais kvalitātes pieprasījums, īsie līgumu termiņi, nozares sezonalitāte u.c. Šādas firmas galvenokārt nodarbojas ar dzīvojamo māju un dzīvokļu celtniecību un remontu.

Pilnīgi izmainījusies būvniecības struktūra, kaut arī tā vēl atrodas pārejas fāzē. Salīdzinot ar 90. gadu sākumu, kopējā darbu apjomā vairākkārt palielinājies remonta un rekonstrukcijas darbu īpatsvars. Salīdzinoši zems ir mājokļu celtniecības līmenis. Gandrīz pārtraukta tipveida daudzstāvu dzīvojamo māju būvniecība, bet individuālo dzīvojamo māju īpatsvars (ekspluatācijā nodotā kopējā platība) pieaug, un tas 1998. gadā bija vairāk nekā 95%. Vairākkārt samazinājusies sabiedrisko un ražošanas ēku celtniecība.

Pēdējā laikā jūtami sāk pieaugt inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju celtniecības apjomi, jo izvēršas būvniecība ostās, kā arī ceļu remontdarbi.

Pēc Latvijas Statistikas institūta veiktā būvniecības konjunktūras apsekojuma datiem, kopīgais konjunktūras konfidences rādītājs 1999. gada aprīlī ir pasliktinājies salīdzinājumā ar iepriekšējā gada aprīļa aptauju, bet uzlabojies salīdzinājumā ar 1999. gada janvāra aptauju. Jāatzīmē, ka šim rādītājam ir stipri sezonāls raksturs un gada sākumā aptaujātie vienmēr izsakās diezgan skeptiski. Rādītāja pasliktināšanos (par 2 procentpunktiem) gada laikā galvenokārt ietekmēja Krievijas finansiālā krīze.

Vēl joprojām kā galveno faktoru, kurš ierobežo ražošanu, būvniecības organizācijas nosaka nepietiekamo pieprasījumu pēc būvniecības darbiem. Kā otrs būtiskākais ierobežojošais faktors visbiežāk tiek minēta konkurence būvniecībā.

Pieaugot vispārējai ekonomiskajai rosībai, izvērsīsies arī celtniecība, turklāt nedaudz straujākos tempos nekā vidēji tautsaimniecībā. Paredzams, ka tuvākajā nākotnē būvniecības struktūrā turpinās pieaugt inženierbūvju īpatsvars - ostu un terminālu, ceļu un komunikāciju tīklu izbūve, enerģētikas objektu rekonstrukcija, vides aizsardzības objektu celtniecība. Sabiedrisko ēku celtniecību ierobežos valsts un pašvaldību budžeta līdzekļu trūkums.

Mājokļu būvniecība 1998. gadā samazinājās par 1% salīdzinājumā ar 1997. gadu. Šajā gadā ekspluatācijā nodotā kopīgā dzīvojamā platība bija tikai ? daļa no 1990. gada līmeņa. Lielākā daļa no ekspluatācijā nodotajām dzīvojamām ēkām uzbūvētas par iedzīvotāju līdzekļiem un tikai 3,1% - par valsts un pašvaldību uzņēmumu un organizāciju, statūtsabiedrību un sabiedrisko organizāciju līdzekļiem. Salīdzinājumam var minēt, ka vēl 1993. gadā par sabiedriskiem līdzekļiem uzcēla 1/3 daļu apdzīvojamās platības.

Tādējādi Latvijas dzīvojamais fonds, salīdzinot ar 1990. gadu, nav mainījies, un 1998. gadā tas bija 53 milj. kvadrātmetru. No tā fizisko personu īpašumā bija 45,9%, bet valsts un pašvaldību - 47,3% dzīvojamā fonda.

Latvijā vidēji uz vienu iedzīvotāju ir 21,8 kvadrātmetri dzīvojamās platības. Salīdzinot ar Eiropas savienības valstīm, mājokļa vidējā kopējā platība Latvijā ir par apmēram 30-50 kvadrātmetriem mazāka. Minētajās valstīs dzīvojamajā fondā pārsvarā ir 4-5 istabu mājokļi, Latvijā - 1-2 istabu dzīvokļi, arī dzīvojamā fonda labiekārtojuma līmenis atpaliek.

Individuālo dzīvojamo māju būvniecība varētu būt viens no būvniecības attīstības perspektīviem virzieniem, jo, pieaugot rocībai, Latvijas iedzīvotāji labprāt izvēlas dzīvošanu individuālās mājās. Procesu veicinās likuma "Par hipotekārajām ķīlu zīmēm" pieņemšana 1998. gadā.

Nav paredzams, ka atsāksies plaša daudzdzīvokļu dzīvojamo namu celtniecība par valsts un pašvaldību līdzekļiem. Galvenokārt par šiem līdzekļiem tiks veidots sociālais dzīvojamais fonds ar nelieliem, lētiem dzīvokļiem steidzamai dzīvokļu vajadzību apmierināšanai un speciāli piemērotiem dzīvokļiem veciem maznodrošinātiem cilvēkiem un invalīdiem. Privātpersonu interese par dzīvokļu īres namu celtniecību pagaidām nav liela, jo pašreizējos apstākļos īres namu uzturēšana nav ienesīga uzņēmējdarbība. Būvniecības darbu galveno pieprasījumu daudzdzīvokļu namos veidos dzīvokļu labiekārtošana un rekonstrukcija, siltuma tīklu, kanalizācijas u.c. remonts un rekonstrukcija.

4.4. Enerģētika

4.4.1. Attīstības aktualitātes

Enerģētikas sektora attīstības aktualitātes ir:

- likumdošanas sakārtošana,

- energoapgādes drošība,

- enerģētikas uzņēmumu privatizācija un pārstrukturēšana,

- energoefektivitātes paaugstināšana.

Normatīvo aktu pilnveidošana

Enerģētikas sektorā normatīvo aktu pilnveidošana (skatīt 4.1. ielikumu) turpinās, strādājot divos virzienos. Tie ir:

- normatīvo aktu saskaņošana ar Eiropas savienības prasībām;

- jaunu normatīvo aktu sagatavošana atbilstoši iekšējā un ārējā tirgus prasībām un energoapgādes pakalpojumu attīstībai valstī.

Enerģētikas likumā ir noteikts, ka enerģētikas attīstības politiku un tās īstenošanas stratēģiju nosaka Latvijas enerģētikas nacionālā programma. Tā ir izstrādāta 15 gadiem un periodiski - ik pēc pieciem gadiem tiek koriģēta. Latvijas enerģētikas nacionālo programmu (skatīt arī 5.2. nodaļu) 1997. gada 9. septembrī akceptēja Ministru kabinets.

4.1. ielikums

Normatīvo aktu saskaņošana ar ES direktīvām.

Likumdošanas aktu saskaņošanā ar ES likumdošanu tuvākās prioritātes ir naftas un naftas produktu rezerves, piegādes drošība un energoefektivitāte, kā arī enerģētikas tirgus principu ieviešana. Turpmākā darba pamatu veido 1998. gada 3. septembrī pieņemtais Enerģētikas likums. Likumā ir iekļauti galvenie ES direktīvu nosacījumi:

- apgādes drošība un naftas produktu rezervju izveidošana. Lai nodrošinātu naftas produktu rezervju veidošanu, Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi noteikumu projektu paketi, kā arī grozījumus esošajos likumdošanas aktos. Lai regulētu enerģijas apgādi krīzes laikā, 1999. gada 9. martā Ministru kabinets apstiprināja noteikumus Nr.99, 100 un 101 par grozījumiem elektroenerģijas, gāzes un siltumenerģijas piegādes noteikumos;

- energoefektivitāte. Saeima ir ratificējusi Enerģētikas hartas protokolu par energoefektivitāti un ar to saistītajām vides aktivitātēm. 1998. gada 15. jūlijā ar EM rīkojumu ir apstiprināti Energoefektivitātes fonda un tā uzraudzības padomes nolikumi;

- tirgus liberalizācija. T iek izstrādāti Ministru kabineta noteikumi par kvalificētajiem elektroenerģijas lietotājiem un gatavots likumprojekts par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu. Tiek izstrādāts veicamo pasākumu plāns, lai izveidotu vienotu Baltijas valstu elektroenerģijas tirgu, un rīcības plāns ar laika grafiku PVAS "Latvenergo" privatizācijai;

- elektroenerģijas un gāzes cenu pārskatāmība. C enu pārskatāmību nodrošina Energoapgādes regulēšanas padome. Tarifu aprēķinu metodikas nosaka, ka ir nodalītas ražošanas (dabas gāzei - arī uzglabāšanas), pārvades, sadales un realizācijas izmaksas un tarifi tiek aprēķināti katram tehnoloģiskā cikla posmam. Darbojas Ministru kabineta 1996. gada 22. oktobra noteikumi Nr.413 "Elektroenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi" un Ministru kabineta 1998. gada 28. janvāra noteikumi Nr.23 "Gāzes piegādes un lietošanas noteikumi".

Investīcijas

Enerģētikas sektorā tiek realizēti gan sabiedriskie (valsts un pašvaldību, fondu līdzekļi), gan komerciālie projekti (skatīt 4.2. ielikumu).

4.2. ielikums

Investīciju projekti enerģētikā 1999. gadā.

Izmantojot ERAB kredītlīdzekļus, turpinās darbi pie Ķeguma HES-1 hidroagregātu Nr.3 un Nr.4 rekonstrukcijas. Pēc Francijas firmas ALSTOM HYDRO sniegtās informācijas, abi hidroagregāti atsāks darbu 1999. gada 3. ceturksnī, kā arī vienlaicīgi tiks uzsākta hidroagregāta Nr.2 rekonstrukcija.

Par Daugavas hidroelektrostaciju pārskaitītajiem līdzekļiem 1999. gadā tiks uzsākta Daugavas krastu nostiprināšana Pļaviņu pilsētā un Rīgas HES ūdenskrātuves sūkņu stacijas rekonstrukcija.

Šogad uzsākts realizēt ar Siemens firmu noslēgto līgumu par Rīgas 2. TEC vecās vadības kontroles sistēmas nomaiņu ar modernu digitālo vadības sistēmu. Tā ir viena no lielākajām rekonstrukcijām TEC pastāvēšanas laikā un turpināsies vismaz 3-4 gadus. Projekta realizācija ļaus ievērojami samazināt kurināmā patēriņu un izmešus, tiks panākta visas stacijas ekonomiskāka darbība.

Lai uzlabotu Rīgas centra elektroapgādi, 1999. gadā turpināsies elektrolīniju (kabeļu) pārveide no 6 kV uz 10 kV, sāksies Hanzas un Bastejkalna apakšstacijas būve, Grīziņkalna apakšstacijas 110 kV slēgiekārtas rekonstrukcija, kā arī 110 kV transformatoru nomaiņa apakšstacijā "Centrālā". Ventspilī 1999. gadā uzsāks darbu 110 kV apakšstacija "Venta".

Ir izstrādāti jauni projekti, kuriem tiek meklēti finansēšanas avoti.

Valsts investīciju programmā (skatīt 3.4.2. nodaļu) enerģētikas sektora attīstībai 1999. gadā tika iekļauti 25 projekti par kopējo summu 21,2 milj. latu un no valsts budžeta izdalītā summa šo projektu realizācijai ir 1,54 milj. latu.

Saskaņā ar valdības politiku enerģētikas sektorā prioritāri ir šādi projekti:

- jaunu, ekoloģiski pieņemamu elektrostaciju celtniecība;

- energoefektivitātes paaugstināšana un taupība;

- koģenerācijas iekārtu uzstādīšana;

- vietējo energoresursu izmantošana.

Valstī darbojas ekonomiskie stimuli nelielas jaudas hidrostaciju, vēja ģeneratoru un koģenerācijas iekārtu celtniecībai un komercdarbībai.

Ierobežotais valsts budžets neļaus tuvākajos gados ieguldīt ievērojamas investīcijas enerģētikas sektorā. Tie līdzekļi, kuru piešķiršana būs finansiāli un sociāli pieņemama, tiks virzīti energoefektivitātes un taupības pasākumiem.

Sadarbības programmas, projekti, pasākumi

Dānijas - Latvijas sadarbības līguma ietvaros tiek realizēti projekti energoefektivitātes uzlabošanai, tai skaitā katlu māju un siltumtīklu rekonstrukcijas projekti, reģionālās plānošanas jautājumu risināšana, atjaunojamo energoresursu izmantošana utt.

Līdzīgu projektu ieviešana turpināsies sadarbībā ar Zviedrijas Nacionālo enerģētikas pārvaldi (Swedish National Energy Administration) .

Kopš 1999. gada janvāra ar Dānijas Enerģētikas aģentūras finansiālo atbalstu turpinās 1997. gada beigās uzsāktais Phare Multi-country programmas projekts, kura galvenais uzdevums ir sniegt atbalstu Baltijas Ministru Padomes (BMP)16 Enerģētikas komitejas darbībai. Projekta vispārējais mērķis ir uzlabot reģionālo sadarbību starp Baltijas valstīm enerģētikas sektorā, kā arī uzlabot sadarbību starp Baltijas valstīm un Eiropas savienību un Skandināvijas valstīm.

Pagājušā gada maijā 11 Baltijas jūras valstu 17 energokompāniju dibinātās komitejas BALTREL17 vadībā turpinās darbs Baltijas reģiona elektroenerģijas tirgus veidošana. Ir noteikti prioritārie darbības virzieni 1999.-2000. gadam.

Turpinās arī ES programmas Baltic Energy Task Force realizācija. Starptautiskā konference "Investīcijas enerģētikā Baltijas jūras reģionā", kura noritēja Rīgā 1999. gada 7.-8. aprīlī, bija viens no nozīmīgākajiem pasākumiem šīs programmas ietvaros.

4.4.2. Energoapgāde

Latvijā izmanto importētos (dabas un sašķidrinātā gāze, naftas produkti, akmeņogles) un vietējos (enerģētiskā koksne un kūdra) kurināmā veidus, ar kuru palīdzību tautsaimniecības nozares, komerciālie patērētāji un iedzīvotāji tiek nodrošināti ar kurināmo un enerģiju (elektroenerģiju un siltumenerģiju). Daļu elektroenerģijas saražo Latvijas HES un TEC (izmantojot importēto kurināmo ~20-25%), daļu - importē. Siltumenerģijas ražošanā galvenokārt izmanto importēto kurināmo - mazutu un dabas gāzi. Mazas jaudas katlumājās izmanto arī vietējo kurināmo un akmeņogles.

Energoresursu nodrošinājuma struktūra 1998. gadā: naftas produkti (mazuts, gaišie naftas produkti) - 38%, dabas un sašķidrinātā gāze - 26%, cietais kurināmais (akmeņogles, enerģētiskā koksne un kūdra) - 26%, hidroelektrostaciju elektroenerģija (tai skaitā elektroenerģijas imports) - 10 procenti.

Pastāvot esošām siltumapgādes un elektroenerģijas ražošanas jaudām, lielajiem rūpniecības, komerciālajiem un mājsaimniecību enerģijas patērētājiem, tuvāko piecu gadu laikā netiek prognozētas būtiskas izmaiņas energoresursu bilancē.

4.8. tabula

Energoresursu patēriņš Latvijā*

(tūkst. tonnu nosacītā kurināmā - ktce**)

* Avots: CSP un Ekonomikas ministrija.

** 1 ktce = 0,02931 PJ.

Apgāde ar dabas gāzi

Apgādē ar gāzi pastāv divas iespējas: dabas gāze tiek saņemta pa vadu, bet, kur šāda piegāde nav iespējama, tiek izmantota sašķidrinātā gāze.

Latvijā dabas un sašķidrinātās gāzes apgādi nodrošina a/s "Latvijas gāze" ar uzņēmumam pakļautajām filiālēm un citi uzņēmumi.

Dabas gāzes apgādes sistēmu veido 1216 km maģistrālo vadu un 3193 km sadales vadu, nodrošinot ar dabas gāzi rūpniecības, siltumapgādes uzņēmumus un iedzīvotājus gandrīz visās lielākajās Latvijas pilsētās.

Dabas gāze tiek importēta no Krievijas vasaras mēnešos no aprīļa līdz septembrim un iesūknēta Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Krātuves kopējā ietilpība ir 4 miljardi m3. Aktīvās gāzes ietilpība sasniedz aptuveni 1,855 miljardus m3.

1998. gadā a/s "Latvijas gāze" nodrošināja dabas gāzes piegādi ziemas mēnešos ne tikai iekšējiem patērētājiem, bet arī Krievijas, Igaunijas un Lietuvas patērētājiem.

Lielākie dabas gāzes patērētāji ir siltumapgāde ~65%, rūpniecība ~25%, pārējie patērētāji ~10 procenti.

Dabas gāzes patēriņš līdz 2005. gadam varētu palielināties līdz 2 miljardiem m3 gadā.

Apgāde ar mazutu

Latvijā nav naftas ieguves un tās pārstrādes rūpniecības, taču kopējā 1998. gada energoresursu bilancē naftas produkti sastāda 38 procentus.

Naftas produktu apgādes sistēmu Latvijas teritorijā veido galvenokārt privāto struktūru apgādes sistēmas, sākot no piegādes (importa) līdz šo produktu realizācijai (uzglabāšana bāzēs un degvielu uzpildes stacijas).

Lielākie mazuta patērētāji ir siltumapgāde ~70%, rūpniecība ~20%, transports ~10 procenti.

No patērētāju maksātspējas un nodokļu politikas ir atkarīgs tas, vai nākotnē tiks izmantots mazuts ar mazāku sēra saturu, vai arī tas tiks aizstāts ar ekoloģiski mazāk kaitīgiem kurināmā veidiem. Mazuta patēriņš nākotnē būs proporcionāli saistīts ar dabas gāzes patēriņa izmaiņām.

Apgāde ar cieto kurināmo

Latvijā izmantojamais cietais kurināmais ir akmeņogles, enerģētiskā koksne un kūdra. Latvijā iegūst enerģētisko koksni un kūdru, bet akmeņogles tiek importētas no NVS valstīm un Polijas. Cietā kurināmā apgādi Latvijā veic privāto struktūru un pašvaldības uzņēmumi.

Lielākie enerģētiskās koksnes patērētāji ir mājsaimniecības ~60%, siltumapgādes uzņēmumi ~25%, rūpniecība (galvenokārt kokapstrādes uzņēmumi) un citi patērētāji ~15%. Enerģētiskā koksne un akmeņogles tiek izmantotas vienmērīgi pa visiem reģioniem. Kūdras izmantošana koncentrēta ieguves un pārstrādes vietās.

Enerģētiskās koksnes patēriņa prognoze ir atkarīga no tā, kādā mērā reģionos izdosies pārorientēties no ekstensīvās uz racionālu enerģētiskās koksnes izmantošanu. Ja šie nosacījumi attīstīsies labvēlīgi, patēriņš varētu stabilizēties, nodrošinot enerģētiskās koksnes īpatsvaru kurināmā bilancē 25-30% apmērā. Kūdras patēriņš līdz 2005. gadam varētu saglabāties 1998. gada līmenī.

Elektroapgāde

Pēdējo 2-3 gadu laikā pieprasījums pēc elektroenerģijas ir stabilizējies un sastāda vidēji 6,3 GWh gadā.

4.9. tabula

Elektroenerģijas piegāde Latvijā*

(miljardi kWh)

* Avots: PVAS "Latvenergo" un Ekonomikas ministrija

Turpinājums - seko

14 Izmantoti arī Satiksmes ministrijas materiāli.

15 1997.gadā ir mainījusies autotransporta kravu pārvadājumu operatīvās uzskaites metodika. Līdz 1996.gada beigām dati tika saņemti par visiem kravu pārvadājumiem, kurus veikuši autotransporta uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības ar pakalpojumu apjomu virs 2000 latiem

16 BMP Enerģētikas komitejas mājas lapas adrese ir http//www.bcom-coe.org.

17 Detalizētāk BALTREL darbība aprakstīta Ekonomikas ministrijas izdevumā "Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību", Rīga, 1998.gada decembris

.